Bavarijas Latviesu vestnesis, April 25, 1951

              L A T V I J A Trešdien. 1951. V 25. aprll!
AIF priekšsēža pienākumus
uzņemies V. Janums
LadvigmburgA 8. aprīlī uz lēdi ianl-c
« Ārejl$ infonn^cijas fomla valde,
kurs no ICK piedalljšji V, Janums
oa J. Ni^dra, bet no LNP R. Liepiņi
un V. Bastfinis, kS ar! LCK xm LNP
revīzija» vadltiji P. Balodis. Pēdē*
]al« ziņoja, ka irdarfta AlF līdzekļu,
grāmatu un dokumentu revīzija. Izņe­mot
sīkākas fomlilat dabas neskaid­rības,
ietfCikuiDi vai «(kSpšanās no
noteiktntiilem ĀIF saimniecfbl nav
kODstatlIi Revīzijas protokolu valde
nolem] «u^iūtlt ieprieklfijam valdes
prieklsedim V. Lambei^am atsauks­mei.
Sakara ar J. Cebna drīzu emU
grleiju AlF valdies prieklsēža pieni*
ktanūs pirņēmis V. Janums.
Noleorf izdot angļu valodB, labi
tediniskii izpildījumi propagandas
brošūru Mis apsOdzam 10.000 eks.
Principi piekitt viena latviešu dar-blnieka
migfošanai, kura uzdevums būs
ziņu tagiiHavošana Brīvis Eiropas rai«
dītāja Mltt<tienē raidījumiem.
LNPL prezidijs pieiūtljis rakstu,
kuŗS paziņots, ka ziedojumu akcijā
Artava Latvijai Anglija savāktas
372/6/8 mlrciņas. LNPL ierosina sa«
vākto ll^kekļu puti atslāt LNPL rīcī­bā.
AlF vaikle principā atzīsti ka zie*
dojumu viikšanas akcijā, kuru rīkoju*
Ia6 organizācijas Vācijā ar iepriekš
konkrēti jsprāditiem mērķiem, savāk­tie
līdzekļi pienākas šim organizāci­jām
pilnos apmēros, bet ievērojot to,
ka ar! LNPL velc līdzīgus uzdevumus
kā organizācijas Vācijā, nolean] lūgt
LNPL piftlpalīdzībai savāktos līdzek*
Jtts pārsūtīt uz Vāciju pilnos apmē­ros,
jo tie vākti Vācijā palicējiem
LatvieSu sieviete...
Cruipinājuni Bo t. Ipp.)
Kādu pdekāilml ild« dzīve var ra­dīt
mtlsiii bēmlen tm JaimatneL kas
spiesti ikT mums dzīvot koplf Sodas
Bopletiiis bālas» vai mOsn tautas stip-rikie
pamsU nesāk iao iķoblUes «n
vai ns itādleiii payBatiem vairs vsrē-sim
sttivlHl tik stipri ki llds mUsii
liktenīga plrbavdllonu laUuu&t Tie ir
)ttiUl)iuitl# kas nopletal plrdomilaml
sevišķi «igad» kad tiekam Iskalsm pa
plašo piiaiill.
Negltfvalis im namorilU paridibis
• a v val)iio|a»as tikai sievietes vien;
an vlileil daads grēko. BleU ļaunie
Ierosinilaiii nak IMI no vīriešu pn*
•es. Bel slevietiai tad paUek atbttdl*
gals n ī d e r a n s šadns vīriešu Ierosi-nllnirai
noraMIi No sievietes bilvšs Sbai aUtariļas tas» kāda dzīvi ta
vo, Un līdz ar to no sievietēm lie*
l i mira atkariju arf tas, kada Ir nn
kada tnifialk bSs mOsu tautas mo­rāle
un (piifgals sllpmins.
VarbtII modamls sievietes Iebildis,
ka tapd nav valirs veda laiki, dzī­ves
sltnaci|as kinvnšas dtadikas, un
savādlkiit kinvusi ari latvieša sievie­te.
Pa dilal tas Ir taisnība. Bet tais­nība
Ir iif# ka senie tikumi, kas vi­sos
laikot atieltl par labiem, tadi ir
ari šodien* Tie glābi sevī latvieša
tantu gani an mUlIgo likumība, kas
Ir panaM nQsa tantes an ģimenes
kopnmam nn aif šodien rīda mnms
pareizo <t:ela. TIpic nevaram tos aiz­sviest
prc»» ki novalkātus dmdus,
— ta bfltn īsredzība, ta bOtn misu
tautas n<!tīalme.
Grtbas palantles mOsn lievletes da­biskam
sapratām nn cerēt, ka ta an
tnrppilk Ievēros miin sen(a labos
likumus nn no {inna cels tos goda,
ka viņa apzināsies savu nadonaio
piederību un latvisko gara, uvn sā­tība
un staja, kas Ieaudzināma nā-košaltm
paandtēm. Tas ir svēts sie>
vtetes pienākams, ku pran no tas
lielu dlsdpllno, giibu m nelzsiksto*
in tlcfbn llbakal nākotnei, kura ne-vlmia
Isla latviete nedirlkMta vairī­ties.
Balts BItoms
veciem dlvēkiem un Invalidiem, bet
p ā r | |o summu daiīt uz pusēm —
pusi Vācijas un pusi Anglijas organi­zāciju
vajadzībām.
I«NF Zviedrijā ierosināto aizvesto
saraksta izdošanu iespiestā veidā ar
aizvesto vārdiem un adresēm atzina
pašlaik par nevēlamu. Pēc AlF val­des
ieskatiem, iniciatoru argumenti
nepārliecina par šāda izdevuma ne­pieciešamību
xai tā nozīmi mūsu cīņā
pret komunismu. Sī pasākuma nega­tīvās
sekas, šķiet, tomēr nav pietie­kami
nopietni apsvērtas, tāpēc var
gadīties, ka tās tālu pārsniedz pozi­tīvos
ieguvumus. Ja ievēro, ka aiz­vesto
saraksti ir deponēti Starptau­tiskā
Sarkanā Krustā, to izdošanai ie­spiestā
veidā jāgaida piemērotais
laiks. SinI jautājumā vispirms re­spektējamas
aizvesto piederīgo do­mas
un ieteikumi.
Laivielu diiesma
Amerikas vidiene
VIknaras (Willmar) raidītājs KWLM
140 17. aprīlī no pl. 19.30—20.00 deva
latviešu pusstundu. To ievadīja Sveas
lut draudzes māc. R. Andersona ie­vadvārdi
angļu valodā. Sekoja latvie­šu
tautas dziesma«, ko dziedāja Sveas
un Vilmaras latvieši diriģ. J. Dūml-ņa
vadībā. Beigu vārdus teica prā­vests
Kristaps Valters, kas tagad dzī­vo
Vilmārā.
So pusstundu samaksāja brāļi Nor-lingi,
kam Sveā pieder lauku celtnie­cības
uzņēmums. Tas ražo un ceļ ce­menta
silcMUs un dzelzs konstrukcijas
šķūņus un garāžas. Te arī dzīvo un
strādā 29 latvieši. Citiem nosūtīti
Freda Norliaga galvojuit&i uz Eiropu,
un tos gaida iebraucam. Tāpēc arī
patlaban Latviešu ielā cel vēl vienu
jaunu māju.
Vilmāra esot Ziemeļamerikas kon­tinenta
ģeogrāfiskais centrs. Tā ir ap
100 jūdzes tālāk uz rietumiem no Mi-nesotas
galvaspilsētas St. Paulas.
.Aleksandrs
Mežciems
60-gddnieks
4. aprīlī Dr. Aleksandrs Mezcien^
sasniedza mūža 60. gada dienu. Lai
gan tā bija jāsagaida svešumā, jubi­lārs
to«nēr tic, ka vēl atgriezīsies
dzimtenē, lai piedalītos tās jaunuz-būvē.
Dŗ. Mežciems pieder to ārstu
saimei, ka^ cīnījušies par Latvijas
brIvB)u strēlnieku pulkos un aU)rIvo-šanas
cīņās. M. dzimis Trikātā kā
uzņēmīga veikalnieka dēls. No 1911.
līdz 1916. g. itudē Tērbatas universi­tātē
medicīnu. Nepabeidzis studijas,
jaunaifi patriots iestājas brīvprātīgi
strēlnieku pulkos. Kaujās pie Lož­metēju
kalna M. parāda lielu droš­sirdību,
starp citu izglābjot pulkv.
Zeltiņu. Kauju starplaikā enerģis­kam
trikātietim izdodas izturēt Tēr-batā
gala pārbaudījumus, kur vēlāk
universitātes kllnicā strādā par iek­šķīgo
slimību asistentu. Pēc kāda
laika Dr. Meždems nonāk PēterpilL
lai no turienes kājām mērotu tālo
ceļu uz Archangelsku, kur k|ūst par
ārstu uz sabiedroto kara kuģiem.
Vēlāk kā kuģu ārsts viņš ierodas
Frandjā nn darbojas līdzi Meierovi-ca
vadītajā Latvijas delegācijā sa­biedroto
miera konferencē. 1919. g.
jūnijā ieroda« Liepājā un iestājas
Baloža brigādes studentu rotā. Ie­celts
par Liepājas garnizona virs-ārstu,
ierīko slimnīcu, kas atrodas
gandrīz pašā kauju rajonā. Arī te
Dr. M. narāda lielu drošsirdību. No
1922.—1930. g. Mežciems ir Latvjijas
univemitātes medicīnas fakultātes
asistents prof. J. Alkšņa vadītajā
chirurģiskajā klīnikā. Par nopelniem
brīvības cīņās M. apbalvots ar Lāč­plēša
kara ordeni. Jubilārs sarakstī­jis
arī vairākus zinātniekus darbus.
— Kopš 1947. g. Dr. Mežciems dzīvo
Anglijā, sākumā strādā BČrlejas hos-teļa
virtuvē, bet no 1951. g. viņš ir
sētnieks Birminghemā. Vaļas brīžos
viņš tautiešiem sniedz arī palīdzību
un padomus.
Bd^jasDPuz ASV
VĒSTULE LATVIJAI NO ANTVERPENBS
Ziedojusi Artavu Latvijai
Sekojot LNP prezidija, LCK un Arē­jās
informācijas fonda aicinājumam,
savu Artavu Latvijai ziedojuši:
V S e i J I t Getlngtsaj} Utv. stud. kopt
DM 26. KarUrOes Utv. studenti 14. Dzidra
Rez«vik« 5, KAnoverasHetrenheuienas Utv.
«tud. kopa 53, J. ZIvērts 20. Raitkumj 1,
A. LŪ5li 10, I. KuDltein8 6. E. Rempe 7.50,
MSO Nr. 425 - 30. MSO Nr. 298 - 12.75}
A n g l i j ā : A. Bukbardis —/8/— mlrc, A,
BūmAnii ~ / U / - , R. fioU - / 2 / - . Alvīns Ca-
£a --/16/6, Maočeiterafi Utv. ev. lut. drau-dfti
Bollonai kopa ~ / l O / — , AUagcra» kopa
5/7/—, Stoka on Trant kopa 2/5/—, Ltlgh
kopa 1/5/—, Oldamas un Mančesteras kopa
2/18/-, Kirkby un Bury kopa 7/ 4 / - , A S V;
A. Pttarsoni 5 dol., O. Cetbiņfi 3.55. A. OllņS,
E. Stāls, K. Kronbargi, T. Urjans. J. ReUna-nU
kaUi 1, L. Gaigala 4. A. Sniķeris 6.
J . Trubacii 1.40, Grand Rapidas ev. lut.
draudia lavftkusl 67,50. latvioSu biedrība
Vallngtoni 3» A u s t r a U j i t Sidnejas lat­viešu
katoļa draudfa 3/10'— m ā r c , Melbur-nat
UtvieSl mlkslinleku kopas koncerta at*
likumu 11/18/—, Boneoilā nodarbinātie 10/7/—,
Rotbari)ai tautieši 9/t/-, Ev. lut. draudzes
18. nov. dievkalpojuma koliekti 6^15/—. A.
Tomsons, A. Butka, V . Vītols, K. Plpernleks
katrs 1'-/—, A. Vo!i», O. RaminS. E.
KārkliņS, K. Geuienietis, A. Lapsenieks. J.
Ķiploks, P. Blrnltis. E. AkmentiņS katrs
- / l O / - , R. CIralnis - / 1 2 / - . K. Vīksna, A.
Bauers katrs - / 5 , ' - . J. Vēliņi un J.
Gobflnli katrs —110/-, K. Laucls. R.
Alki, V. Grlnberga katrs 2/—/—, J. Lar-ko,
V. Ptnlķe. P. fitfrns un G. Sterns
katrs 1 / - / - , A. Stelnbergs 5'-/~. P. Zo-
Bits. A. Jansons E. Treide, L. Kokle, V.
Kazaka, R. Ramma un A Prauliņa katra
—/lO/—; A r g e n t ī n ā P. Dreimnnis 50
peso. K. ZvirgidlņS 20.' H o l a n d ē : ģpne-rŠlkonsuls
Pavasars savācis VM 125. ģs-ntrlikons.
Pavasara 55 45; D ā n i i ā: Latvi-
Jai 1 marta num. nepareizi nodrukāts: 35.<:2
Dlnljss kr. tietfi iSbOt DM 35,62) K a n a*
d l : Rol'tonas LRA kopa 20 dol.. Latvijas
kooluta IjaUnndUndā A. BērzioS sevāns
24, Dr. A. ValdmanI» 24i U r i g v a j f i:
LatvIeN biedrība Brīvā Latvija 11?.80 Zv. kr.
Kopi. ieskaitot agrākos zio<loļumus: DM
18.245,93i 309/11/- Angl. mārc., 1268.72
ASV dol. 224/7'2 Austrālijas mārc. 277
Arg. peso, 110 DSn. kr., 78.470 Franc. fr..
366,65 Kan. dol., 184,47 Zviedr. kr.; Austri­jas
Sil., Beļģijas fr. un starptauUskie pasta
kuponi Ieskaitīti DM.
LNP prezidijs, LCK un Arējās In­formācijas
fonds izsaka sirsnīgu pa­teicību
visiem riedotājiem. Lai Lat­vija
celtos, t^i jāpērk cīņas ieroči.
Mūsu cīņai jāturpinās! Ziedojiet ari
Jūs savu Artavu Latvijail
VIENA PATI DARBA ROTA INVA-LIDU
ATBALSTAM 32 MENESOS DE­VUSI
44.000 MARKU
14. aprīli 7132. latvleiu inženieru
rota atskatījās uz 4 gadu pastāvēša­nu
un darbību. Rotas organizētājs
1947. g. bija puHcv. Jānis Kalniņi.
Tā komplektajās no Augsburgā un
apkārtnē dzīvojošiem tautiešiem.
Darbību rota uzsāka Gizenē, kur iz­pildīja
daiādus konstrukcijas darbus
ASV armijai. Vēlāk rotu pārvietoja
uz citām ASV armijai svarīgām dar­ba
vietām. Tagad liela dala no kād­reizējā
rotas sastāva emigrējusi. Ari
rotas komandieris J. Kalniņi jau
1950. g. aizbrauca uz ASV. Pašreiz
rotu komandē inž. Jānis Gudrenieks.
Rota arvien uzskatījusi par savu pie.
nākumu palīdzēt mūsu karavīriem —
invalidiem, šim nolūkam nodibinot
Invalidu aprūpes fondu. Laikā no
1948. g. jūlija līdz 1951. g. martam
fondā savāktas DM 44.285, kas iz­maksātas
invalidu un to ģimenes lo­cekļu
aprūpei. Papildus invalidu ap*
rūpei, rota kārtīgi maksājusi nodevas
ari mūsu centrilajām iestādēm.
E R.
Mūsu Beļģijas Hdzstrēdni«ksm šinīs
dienās bija izdevība apmeklēt ameri­kāņu
konsulātu Antverpenē un iegūt
interviju par Beļģijas DP izredzēm
izceļošanā uz Ameriku sakarā ar DP
imagrācijas likma jaunās insUukcijas
iedzīvināšanu. Informāciju sniedza
vīzu sekcijas vadītāja K. Lamprechta
asistente L. Kirbija.
Jaunā instrukcija partdz, ka uz iz­ceļošanu
DP imigrācijas likuma ietva­ros
var reflektēt visi DP, kas līdz
1949. g. t. janv. ieguvoiši DP statusu
Vācijā, Austrijā, Itālijā u. c. Ja kāds
DP pēc 1949. g. 1 janv. no šīm ze­mēm
emigrējis uz kādu citu, viņa pie­teikšanās
izceļošanai paliek bn ievē­rības.
Vienīgā iespēja vēl ir — griez­ties
pie DP komisijas Vācijā.
Lai pieteiktos emigrācijai, jāpiepra­sa
konsulāta reģistrācijas forma, ku­rai
pēc izpildīšanas jāpievieno Belģi-jas
IRO apliecība, ka reflektantam ti
DP statuss. Pēc pieteikšanās DP sa­ņem
no konsulāta reģistrācijas karti
ar kārtas numuru. Visas lietas apstrā­dā
pieteikšanās kārtībā, kādēļ svarīgi
pasteigties, jo izceļotāju skaits no
Beļģijas ir ierobežoti. Pēc tam kon*
sulāts piesūta vēstuli ar pieprasījumu
3 mēnešu laikā iesniegt konsulātam
ASV pilsoņa vai organizācijks galvo­jumu
darbam, dzīvoklim un ceļa iz­devumiem.
Pēdējos dažos gadījumos
maksā IRO, vai ari tie jāiedz pailem
DP. Tie galvojumi, kas doti Vācijā
dzīvojošiem DP. Beļģijā neder. Vēl
vajadzīgi arī citi dokumenti kā uzve­šanās
apliecība no vietējās policijas,
dzimšanas apliecības u. tml. Doku­menti
konsulātam jwesniedz tikai pēc
attiecīga pieprasījuma saņemšanas,
lai nekavētu darbu. Seko aicinājums
uz ārstu komisiju, kas Izšķir emigran­ta
piemērotību. No tās lielā mērā at-karājas
ari vīzas piešķiršana. Par pē-dējo
u. c. izdevumiem jāmaksā 800
beļģu franku no personas. Kad DP
saņēmis vizu, saistības ai konsulātu
beidzas, un transporta jautājums jā­kārto
paāam — vai nu ai IRO starp­niecību
vai personīgi
Runājot par citām ieceļošanas ie­spējām
ASV, vizu sekcijas vad. asi-stente
minēja regulāro emigrāciju,
kas notiek saskaaļ^ā ar atsevišķo tau­tību
kvotām, un ieceļošanu uz laiku
— studiju nolūkā. Latviešu kvota, kas
savā laikā noteikta proporcionāli ASV
dzīvojošiem latviešiem, ir, kā zināms,
236 personas gadā. Pieteikušos lat­viešu
skaits jau pārsniedzot 7 gadu
normu. Studentu ieceļošanas pamatā
1924. g. likums, kas pieprasa ASV
universitātes apliecību par studiju lī­dzekļiem
un kādas citas valsts ga­rantiju,
ka students varēs tur atgriez­ties
pēc studiju pārtraukšanas vai
beigšanas.
Intervijas beigās mūsu līdzstrādnie­kam
bija izdevība iepazīties ari ar
vizu sekcijas vadītāju K. Lamprech-tu
un lūgt iespējamo pretimnākšanu
Beļģijas latviešu izceļošanas lietās.
Konsulātā reģistrējies ievērojams
ricaits Beļģijas latviešu un lielākajai
tmaiimīnmiuiniuiinimiiUHHtmmimnīnmmNmni
IRO galvena mītne
jaunas telpas
IRO galvenā mītne amerikāņu Jos­lā
kopš 20. aprīļa pārcēlusies jaunās
telpās. Tās tagadējā adrese: Mūn-dien,
Prinz-Regenten-Str. 28, tālr.
centrāle 28311, pie kam atsevišķo
nodalu un biroju numuri paliek līdz­šinējie.
IRO 7. apgabala biroji pār­celti
uz Funkkazarmām; adrese: Miin-chen-
Freimann, Funkkaseme, tālr.
centrāle 360871.
daļai ir izredzes vīzas saņemt. Dail
jau bijuši uz ārstu komisiju, citui
izsauks šajās dienās, tā kā var r^i»
nāties, ka pēc dažiem mēnešiem Aat*
rikā ieradīsies ari pirmie B^ģljai
latviešu pāistāvji. Ad. Mantu
A n t v e r p e n ē , ipiflir
Aizdevumi
ārzemniekiem
Sinis dienās IRO atvēlēs ierobežo*
tu DM summu ārzemju bēgļu ts.sk*
sistences aizdevuma nodrošināšanai,
par kuru tuvāki norādījumi s^os. Tā
kā pēc to publicēšanas paredsami
liels pieprasījumu ieplūdums, tad
steidzīgākos gadījumus caurskatls jau
tagad. Pieprasījumu iesniegt var
personas, kas savus īpašumus rsip.
uzņēmumus zaudējušas vai nu big*
šanas vai Izraidīšanas dēl no <isttih
tenes; tām jāpierāda, ka Ir attisciga
aroda zināšanasi ka aizdevumu iillt*
tos amatnieciska pasākuma dlblnUa*
nai, ar ko nodrošinās fsv skslstsa*
ci} priekšroka daudzbērnu ģimsuim
un kara invalidiem; citām vijldll*
bām, piem., dzīvokļu būvei, aizdevu,
mu neizsniedzi aizdevums aspāh
sniegs dažas tūkstoš markas. ~ Lai
būtu pārskatāmība par aizdevuma
pieprasītāju skaitu, tad līdz L mai­jam
jāiesniedz lūgums, dodot par sa­vi
sekojošas ziņas: uzvārds, vār^
vecums, ģimenes stāvoklis, nadonl^
litāte, mācīts arods, personīgais īpa­šums
eksistences uzbūvsl, neplscit*
šamā aizdevuma summa, vieta, kur
vēlas dibināt pasākumu ekslstsacsi
nodrošināšanai.
Aizdevuma pieprasījuma iespija
pagaidām ir tikai Zismelrtlnas-veit-fāles
apgabalā, un to izziņos visāi
bēgļu nometnēs, kur varēs nodot ari
aizdevuma pieprasījumu. Ārpus no­metnēm
dzīvojošiem aizdevuma re­flektantiem
ieteicams pieprasījumu
adresēt Sozialamt fuer heimatlose
Ausiaender, Muenster, bet iesdtlt Lat*
viešu Centrālai Komitejai, Augt^t-dorf
b. Detmold, Lager, BL 9., kai vi­sus
pieprasījumus savāks us ar at­sauksmi
nosūtīs minētai vācu iestā­dei.
Zinātnieka un
diplomāta 85 gadi
Jubilārs dzimis 1866. g. 18. aprīli
Ropažos kā mežsarga dēls. Beidzis
ģimnāziju Rīgā un universitāti Tēr-batā.
iegūdams Dr. med. un mag. tool
grādu. Atstāts pie universitātes zi­nātniskam
darbam. 16^. g. aiziet us
Pēterpili par valsts spiestuves galve­no
ārstu, blakus* rosīgi darbodamies
latviešu organizācijās. Bija ari Jibus
baznīcas draudzes priekMeks. U18*
g. pēc paša lūguma atbrīvots no die­nesta,
atgriežas Rīgā, kur piedalās
Latvijas valsts dibināšanā. Bija Lat­vijas
universitātes organizācijas pa­domes
loŗeklis. Ievēlēts par prof^
soru medicīnas fakultātē. 1920. g. val­dība
aicina viņu uzņemties ārkārtējā
sūtņa un pilnvarotā ministra plenl-kumus
Vācijā, Holandē, Sveici un
Ungārijā. Sasniedzis 1932. g. māksi*
mālo vecumu, aiziet pensijā. Atgrie­zies
Rīgā, uzņemas Rigās latviešu
biedrības runas viru pienākumus, bes
tam ir Latvijas Sarkanā Krusta galve­nās
valdes loceklis, ev. lut. baznīcas
virsvaldes viceprezidents, lekiljās
misijas aktīvs biedrs u. t. t. Trimdu
vada Freiburgā, Svarcvaldē. Gaviļ­nieks
ir korporācijas Lettonla filistrs.
EGttS KALME
SARMA
ROMĀNA DEVĪTAIS VILNIS FRAGMENTS
<t. turpinājtias)
Aiz loga lalc jtlra, un viņas šalkšana tovakar ir pilna sve-lādu
jūtu un domu. Krēsla laipni Izllditina asumus iejā.
Šaudīgajā uguns gaismā melnie raibumi uz Sarmas blūzītes
parādās im zūd. un tad, maut liekas, ka nav vairs attāluma
starp pagātni un tagadni. Tik līdzīgs šis vakars! Atkal krēslā
ir krāsa$, klusumi skaņas, un atkal ir ieskanējies mana
«nūža smeldzošais refrēns. Vakara pelēcīgumā lāso uguns
gaisma un apgaismo Sarmas seju, kas isskatiis kā sena glezna:
tur Ir ēnu tumsa un gaismas sārtums. Tiar ir līksmība un
skumjas. \lņas lūpās ir majestātisks smaids ar seno dienu
noslēpumaino greznību. Tad glezna sakustas — Sarma pa­veras
mml un pasmaida. Gaismas spožums pārvērš viņas
seju Nu man pretim sēd d<(jotāja, smaidoša un reizē pa-skumja,
pielūgta un apbrīnota, tikko nākusi no skatuves. Kaut
kur aiz sienas lalc aplausL Vēl acis redz prožektoru spožajā
gaismā vlejlus nereālus solus. Vēl austa dzird Lista Noktimi.
Un aplausi lak kl JUra. Tad atkal gatoa plok, un Sarmas
seja mainās, Salc tikai jiBra — mūžīga, plaša un neizdibināma
kl cilvēka dvēsele.
Ko gan ftlēpj H mainīgā seja? Tik ilgi m viņu pazīstu un
tomēr tik maz. Mie nekad neesam tikušies gluži vieni. Pie
mums vienmēr bijusi kā pavadone svētdienas brīvlaika bez­rūpība.
— Vai tu atceries, kad mēs pirmo reizi tikāmies? Tu tikko
biji nākusi no skatuves.
— J l . Jau pirmajā brīdī no tavām acīm es lasīju, ka tu
man sekosi.
Viņas pārliecība man atvēra kā grSmatu, bet es gribēju ko
noslēpt, ko paturēt pats sev,
— Nieki! Tā uzlūko katru dejotāju pēc baleta, — es teicu.
Katru? —. viņa vīlusies jautāja.
— Dejotāju, — es papildināju, — Nu tu vairs nedejo. Nu
es tevi uzlūkoju kā vicnkfiršu sievieti, kā draugu, un tici, ka
tas ir daudz vairāk.
— Nu tu uzlūko tikai daļu no manis. Tādi ikdienag ziediņi
aug katrā ceļmala. Tu kalpo vairuma ieskatam, bet tu vil­sies,
kad atkal redzēsi mani dejojam.
— Tu teici, ka piedāvājumus esot noraidījusi.
— Tēdēļ,^ ka tie nebija izdevīgi. Tagad man ir piedāvāts
jauns angažements un to es drīz vien pieņemšu.
— Tātad tu aizbrauksi.
— Bus jāaizbrauc.
— Varbūt bez darba tev ir spaidīgi ar naudu... labprāt
palīdzēšu... Pirms neilga laika es labi pārdevu vienu gleznu.
— Pateicos. Nekā aplamāka tu nebūtu iedomājies par to,
ka es braucu naudas dēļ. Tai ziņā operešu teātri būtu izde­vīgāki,
bet es gribu dejot operā.
Manā skaņu pilnajā sirdī kaut kas ietrūka.
— Mums būs atkal jāatvadās, — es teicu.
— Reiz no visa ir jāatvadās. Es nesaderu ar ikdienu, jo
ikdiena ir pastāvīga, bet es — mainīga. Cik reizes jau ne­esmu
nosodījusi skatuvi, bet kad jādzīvo bez tās, tad ir vēl
grūtāk. Atkal un atkal es ilgojos trauksmes, publikas, ap­lausu,
ziedu. Dejojot es esmu uz skatuves vai varbūt, sevi
atdāvinljusi publikai, klīstu kā smaids no sejas uz seju, bet
tad es droši zinu, ka esmu. Turpretī tagad varbūt esmu.
varbūt ari neesmu. Man ir jādejo, lai būtu. To taču tu man
negribēsi liegt.
Protams, dejot es viņai negribēju liegt. Sl nenoviršamfte
saskumdināja mani.
Aiz loga skaudri iesvilpās vētra. Kaut gan tā bija svilpo­jusi
augu vakaru, tomēr tikai tagad es tajā iekļausi os.
— Kam tu atkal tāds saskumis? Es taču nepazudlšu. Nav
jau vairs kara laiks. Tu varēsi atbraukt pie manis ciemos,
kad vien gribēsi.
Viņa atkal bija cita, atkal tuva un mīla.
— Ilgā šķiršanās tevi ir iebaidījusi. Nav labi, ja dlvlks
vienmēr domā tikai to, kas būs, ja vienmēr galda. Redsl
labāk to, kas ir. Reiz tu mani esi sagaidījis. Esmu tā pati,
kas agrāk. Esmu pie tevis ari domās. Šovakar es atkal esfflō*
Es esmu tev.
Viņas blūzītē pogas atkal nevarēja atšķirt no melnajiem
raibumiem — un viņas vārdos — ilūziju no īstenības.
Dzeltenā spuldzes gaismā klusi iešūpojās viļņi manās gltt*
nās. Palsā krēslā iegrima ikdienas priekšmeti.
Eju bez zūdīšanās, jo zinu, kurp eju. Diena ir tinusies dzidri
zilumā. Virs jūras plivinās viena vienīga kaija. Arī domas
man Ir vienas: jāsatiek Iza, jābeidz portrets! Pēc tam ss
viņai to uzdāvināšu. Ai, kā viņa priecāsies! Viņa ir gaili
kā pavasara diena un pašā košumā kā uzziedējusi ābele. VH
viņa augs, kļūs kairāka. Tīkotāju viņai netrūks, un to es
neskaužu. Šodien būšu pret viņu labs kā brālis. Pret katru
cilvēku es šodien būtu labs, jo mana sirds Ir laipnības pilns.
Odens jūrā ir kāpis, un viļņi ar Joni gāžas pāri akmenim,
uz kura mēs reiz sēdējām. Alpiem akmens gluži pazūd un Ud
man šķiet, ka tā tur nemaz nav, ka viss, ko atceros par šo
akmeni, ir tikai iedomas.
(Turpinājums sekos)
ipOrli i
IIRTMI
ikMUt
I i i i L i i l . i i i l —.1.
ļlMnpli
VMMI". DI
lHadli
HidK
nditt
««km
ci IBii nditti
lutMi]
jsni tļfu j-
Ij'l* Ptot,
^•^iknar
}^i*droli
ļ ļ i * Biilaja dziu
tu» AutiUiļi
fm to
| £ "«^«h Tai