Bavarijas Latviesu vestnesis, May 14, 1949

              I
LATVUA.l»n.K.
LAIMĪGO SIEVU
UN NO-Aizinlgi
vācu preses vārdi ārzeni'
niekiein Mindiene
METNE 5AŅ0U
VEOTULE «LATVUAI- NO
rrAtUAS
Ai7 muguras Lfiras traDSitaomet-aes
zemās barakas* neaizmirstami
jaukais ce}o}ums cauri Alpiem, Lr>m*
bardijai, Apenlniem, Dolomitiem \m glābjam ItaUjas līdzenumam. MCi-go
pilsētu Homu« kur pirmo nsizi
noitaršojām slavenos italieSu maka­ronus,
miuns bija lemts skatīt tikai
tālumā zilā dūmakā tinuSos.
/ E?am BaņoU — lielajā IKO izvie­tošanas
nometilē (Embarkation Cen­trē,
Bagnoli). Ēkas atrodas uzkclnā
4 lem ziemeļos no Neapoles. Skatu
uz to aizsedz zem^ rags. xas ie­stiepjas
juŗā pie Baņdi pilsētas. No
It raga iet molls uz Nisidas sa'.u,
kur paSā augstākajā vietā uzcelts
'cietums. Starp ra|u ūn Nisidu skai­drā
laikā kā pasakā i^tāma Kapri
sala» kas no Šejienes atrodas ap 40
km, bet tieSl pjfe; Aiienvidiem, pāri
augstienei un daudzu Scu jumtiem,
paceļas ap 30; km attālais Vezuvs.
Pašreiz aoo baņoli nometnes ie-mitnielEi
gaida uz transportiem, kas
tos aizvedis uz jaunajām apmešanās
vietām Austrāliju, Brazīliju^
'Unigvaju, Paragvaju, Turciju, K a ­nādu
uc. Kfttus jaunpienācējs drīz
maina, ka šeit valda kārtība — to
uztura ap SOO viru Mā nometnes
polUcija. TiaSi pēc stundas jaunpie-iilc^
s ir reģistrēts, ārsta, izmeklēts,
^,atutots'S norādītā telpā saņēmis
gultu, maisu, segas, traukus un uz­tura
karti
Dzīve šeit nav ^ i k t a , īpaši, ja
makā ir liras nauda, kas atgā-idina
netīrus kabatas. lakatus vai
eidcumieku autus. Tomēr nauda!
Kā visur, ari te« līdzsvara uzturē­šanai
a^odas ļaudis, ja atļauts —
pasaules Iļpitfijii *kas cenšas būt
gudrāki par citiem, visu labot pēc
saviem ies9catiem un prāta — vietā
tin nevietā. Sai laužu, jmreizāk var-biiH
^ nelatižu gru^pai bieži jo bieži
iznāk daHSahas ar nepielūdzamo no­metnes
policiju, vienmēr tie izrādās
zatidētāji un rei&ultātā kaut ko ne-^
tīru skuķa vai kaut ko apaļu mizo.
'ļCās paļia^ kārtības labad pastāv
vitieSlem \lth sie-vi<
etēm; u» t ^ i^aŗ arī laulātos
.drauģuH. Tā ir vērtlb\i pārvērtēša­na!
Ar p i i ^ var vērot, kā citkārt
vienaldzīgie laulātie draugi kļuvuši
«ivās atti€lcsmē(9 tļzmanīglHd, n^ā*
1^1, fmteidilUU v i ^ ilret otru. Vieg­li
saprotfuni, kādēļ vepfis sieviņus,
rītai siodē'imdlda^ n n } ^ ^ no*
slaidta pa asarai, vērojot vīxii im
sievu lUkšanbs: „Kā isenāk . . . Kā
jaunlbil!"
Viri — veci xm jauni, lieU un ma­zi,
atstājuši savas trokšņainās t6l-pas
« agrā rīta stundā maigu skatu
raugās battftijā dāmu bldcl Un —
tur jau viņas nāk! Pa vienai, vai ar
bariņu bērnu; maigi skati, garām
ejot neplūkts mazs ziediņš, aršīna
fiķēlītet Viri un sievas, laimīgie Ba­ņoU
ļaudis!
Ttls reizes dienā vairākās nomet­nes
vietās vērojamas garas rindas —
tur virtuves. Darbu veikšanai tajās
ir 2 kārtējie nor&ojumi. lid&ais
valnmis nodaibināto sastādās no
šādā vat tādā kāru sodītiem, -
kāds, piemēra:i(n, ieradies saņemt uz
turu 10 minūtes pēc laika, cits no­pļāvis
uz trep&iv aizmlisis piemest
pogu WC utt.
Ieceļotāju garīgo Interešu i ^ e *
rināšanai labklājības nodaļa iekār­tojusi
plašu bOliotacu un lasītavu
un organizē arī «Šukurs^as uz Pote^
peju, Kaprt sahi uc; Nometas kino
teātris katru vii^aru rāda jaunas ffl-n
m Iekārtota ari kantine.
Kaut ko i ^ o d o t vai pēikot Jā­būt
ļoti ndcaufilgam, t i i i ^ i tādam,
kāds ^ pircējs vai pārdevējs. Itāļi
ir labi tiigotlUi, tādēļ Jfi>ūt cietam
un jāpdiek pie prasītās munmas.
Kādam itālim ļoti iepatikās manas
caurās, novadātās bikses, un es pa
tiesl saņēmu t&ai pa jcHcam prāsī
tās 200 liras. Itāļu uzpircēji bieži
nSpSiē uz Jūtām^, gadās dzirdēt:
nNeesmu fls^Osts^ effliu komunists,
nav naudas, stena sieva, s ^ ^ bēr­ni,
0, mlo-mico, dodi
Nopietni ieteicams katram, kura
ceļš tetu caur JteņoU, «toerēties šā­dus
sīkumus: iesidņot atsevišķi
Patīkamā kārtā no parastā vācu
pr^es toņa, rakstot par ārzemnie­kiem
un DP, atšķiras nSttddeutsche
Zeitung" raksts par privāti dzīvo­jošiem
ārzemniekiem Bfflndienē. Pa­visam,
pēc šī laikraksta ziņām, Blin-dienē
dzīvojot 33.700 ār^mnieku, no
kuriem divas trešdaļas hi^ot no
Austrumeiropas valstīm viņpus dz<elzs
aizkaram. No šiem savukārt divas
trešdaļas esot ieradušies B^nchenē
pēc 1945. g. augustia. Kamēr pēdē­jos
gados bijis vērojams stipļfs ār­zemnieku
pieplūdums, tagad esot
sākušies atplūdi, jo ļoti daudzi no
Minchenes ārzemniekiem ij^ļojot —
visvairāk uz Izraēlu uh Dienvidame*
rikas valstīm. Jaimi bē^ļl ta^ad ie­rodoties
gandrīz vienīgi no Ģedio-slovakijas.
Vēl līdz pagājušā gada beigām
diezgan daudz bēgļu ieradušiļ^ no
attālākām Balkāņu valstīm, it se­višķi
no Bulgārijas. Tagad, kad šis
celš*tik un tā s l ^ , varot atklāt, ka
visbiežāk viņiem bēgšana izdevu­šies,
piesakoties par strādniekiem
Cedmslovakijai, un tad, kad trans­porti
braukuši cauri Austrijas ter-ritorijai.
vi«akār8i izlecot no vil­cieniem.
Sāda veida bēgiena pie­ņēmusi
tik plašus apmērus, ka ta­gad
visus strādnieku transportus
virzot uz Cedioslovakiju pa citu ce­ļu
cauri Rumānijai
Visvairāk Mindienes ārzemnieku
vidū esot polu — 4102, žīdu — 3008,
krievu un ukraiņu —^1881, uhgāru
— 1372, ēedioslovaku — 1252, ru­māņu
— 1150, bulgāru 504. Bal­tijas
valstu bēgļu skaits nav dalīts
pa tautībām, bet kopā to esot 2343.
Laikraksts tālāk uzsver, ka gan­drīz
neviens no šism cilvēkiem ne­gribot
savās mājās atgriezties.
ts Virieāiem un sievietēm, ap-gāditiei
vianaz ar 3 fotouzņ&nu-miem,
ko pieprasa īsi pirms doSanās
uz kuģi Ļoti. n^edešamas i r sau­les
briBes. T l ^ vētoui galvas se­ga
— satoiene.
Baņoli, ma^ā.
Oļegs Lapsa
NBIAUSIEAS IRONUA
^i»<tt Fārstavji
&r UN PaleslSaas toniiibM loctiaiem, lai
pimtoām 4Aiidio artbii bēdu «tSvoUL ē^p-
^SL ^ ^ ^ ^ «««"«i (tcāftrtji, mB mk txnnt ttilt \tmU f&in valsts
pastflvēiai», ^ fnafttt valodu fio!asI)a arābu
ļlSa» danbale^tt vaUm sarakstu: „Irac,
Syrlt, Ronome de Trttifordanla (Tranaior-danijas
Itaralvalsts), Arabie Soad (Saodi
AraWW, E|ypt^ Uvan (Ubanoaa)". Apju-
ItumS m tomāa viņd oiepefii konstatēja, ka
notastto v»I$t« sfikoma borti, viena otra
idsot, izveido tik ļflii iesisto vfifda nltrael'*
nēm. tagad jāp<!lna maize ar pan­tomīmu
dcatienu Ungāru māksli­nieks
Š. pelnoties ar koka kārbiņu
apgleznošanu» t)et kāds lietuviešu
mākslinieks kopā ar kādu vādeti
nodibinājis mākslas antikvariātu.
Kāds poļu grāfs t ^ t kā daudzi citi
ārzemnieki reizē studējot un pelno­ties
ar gadījpmsi darbiem. Pazīsta­mais
bijūgaru dzrinieks Konstantīns
B., jau vaiilk n ^ 60 gadu
vecs« pelnoties ar gadījuma dar­biem
dārzniecībiis. Daudzi krievu
emigranti esot r -stl Dr. W. ^ t se­višķi
lepns uz lo, ka gandrīz visi
viņa klienti ir vādešl. Vairāki ār­zemnieki
esot nodibinājuši dažādus
uzņēmumus, īpaši transporta noza­rē,
bet tie žēlojoties par darba trū­kumu
pēdējā laikā
Raksta noslēgiunā teikts, ka šie
darbī^e ārzemnieki atzīst, ka daži
viņu tautieši .ar tumšiem veikaliem
nostādot viņus visus aplamā gais­mā,
bet uzsver, ka viņiem ar šiem
elementiem nav nekādu sakaru. Po­litisku
iemeslu aizsegā no austru­miem
Vācijā esot ieplūdusi arī laba
tiesa mazāk tīru ļaužu.
Varbūt ir vērts piezīmēt, ka tai
pašā laikā „Augsburger Tagespost"
speciālā ziņojumā sakās zinām par
Mindieni, ka tur gan pēc policijas
prezidija ziņām pašlaik leg|li dzīvo­jot
37.000 ārzemnieku, kas nav DP
nometņu iemītnieki, bet faktis'ki šā­du
ārzemnieku ^alts esot par vis­maz
5 0 - ^ proc. augstāks.
No ..atpalikuša skol­nieka'"
par Jietaskoku'
otiuz aizjū-a
no viņiem
Gandrīz visi vēla? izce!
ras zemēm. Lielākā da
pelnot iztiku ar godīgu darb^. l a i k ­raksta
pārstāvji esot varējuši pār­liecināties
par to, ka daudzi no v i ­ņiem
dzīvojot vēl daudz sliktākos
apstākļos nekā vācu bēgļi vai i z -
bumboUe.
Bogenhauzenā pastāvot vesela
austrumeiropiešu kolonija Piemērs
tam, kā viņi dzīvojot m iztiekot,
esot visvieglāk sameklējams irc^st-nieka
Tomasa Mana mājā, Posinge-ra
ielā. Šai stipri sajpoftītajā va­sarnīcā
tagad mitinoties 12 krievu
un ukraiņu ģimeņu, kopā pavisam
50 personu, no kufām gandrīz puse
esot bērni. Tai pašā pajimitē atro­doties
vēl divi zirgi un daudz vistu.
Pagrabā mitinoties lopu ārsts un
trīs studenti; otrā stāvā profesors
iS. ar savu kundzi e^t Iekārtojis ķf-mlsļki-
fl2^ālu institūtu, kas .visvai­rāk
strādā vācu ārstu uzdevumā.
Bez tam šai namā kopā ar kādu i n ­validu
mitinoties kāds automecha*
niķis tm kāds galdnieks, bet visi
dti vīrieši strādā vācu uzņēmumos
par palīgstrādniekiem, drupu no­vākšanas
darbos.
Mindienes privāti dzīvojošo ār­zemnieku
vidū esot daudz akadēmi-ķu,
bet tikai ļoti nedaudziem no
viņiem ir iespējas strādāt savos īsta­jos
arodos, piemēram bulgāru kom­ponistam
Z., kas tagad vada kādu
IRO orķestri, un dažiem dziedonēm
un dejotājiem, kas uzstljas, ameri­kāņu
klubos. Borisam, kas reiz b i ­jis
vieni no padomju filmu zvaigz-
Latvijas
abosemests anemis
ANGLIJA: 4^-sh par eksemplSm mSnetf; al>
mifika oumurt ceoa S d. — PiratSvis
A . Veitibergt, West Vrattiog E. V. W.
Hostcl, Vrattfnif Common, W. Cambrid|e,
Cambs. Great Britala.
AUSTRALIJAr S/*iib par eksemplSiit iBl&efll:
atsevttķa niimiu« cena S d PSrstfivla
A. StrudinS, /iOtoa Giteatbmi^ Canberra
A. C. T. AustriUia.
A . S. V. 1 dotart par eksempUlni mēnesī. —
Pfirstfivia H. Tauriņi; ĪSS East 28 tb
Street, Brookl)» 2e. I S T T , U . S. A .
BBLOIjA: 30 tr. ļsar ticeempUra misesi: -
Parstlvla K. Erkcns, 127, roe da Fletmis,
Chatelet Belf^^tte.
DĀNIJA: 3,80 D. kr, par ekeeapuirti m^esl
PIrstāvIs V. Bendrups, Prap fioalovarl
Le|r, Kobenbavo S. Danmrk,
PRANajA: 120,- fr. par ekutaptira mSsai!.
PArttāvļa mine B. Batanank 16 Sae
mcbai Focb, Uirie&t. Pr8Qce.ļ
HOLANOe: 2,- F1. ^ r eksemplfim mfinest
PfirstSvia P. Mairtinsons, SweeUnckpleio 48,
Haag. Hollaind.
KANĀDA: 1 dolārs par eksempiam m^oaHi
W ^ v b L Batrtiks, P, O. Boa 1000, Sia.
nC*, Torooto 3. Ontario, Gaaada.
VBgamLA: 1 4tolar» par d». «ioetf. f^n^M* k HenlLiaeas, Medicatara RsraL
SANABE Estado Lara Venecsek.
ZVIEDRIJA: 2,50 Kr. par c k s e m ^ mJh
Ktl. - PArstSvia N. S^eaieks, Klab-backen
38^1» StodEbols. ^ ^ i j ^
Stadiofiliora maksti par vSrda: ASV, Ve&e-
Gttelfi m KanadS 5 ceati, btt se mazlk kfi
ļ dolāra par t l a l Mgm «a AastrSllia - 2
d., bet ae maafik kli 3/-sb par ahtd., Beļ^iā
- 1 rr., bet ae maifik kS 2S fr. par slud»
rraaaā - 10 fr. īpar vfirdui bet ae matSk
ka 250 fr. par slad. Zviedrijā - 10 Iras, bet
ne muSk kS 2 Kr. jmr slad. Dānljfi ^ 15
eras, bet ne matēk kfi 3 Kr. slodināitomi
Lai aerastos traacijanU laikraksta karOtfi
piegfidi, lOdsam maksSaļos E i r ^ aemēs
ariaoiet abrniasentiu savtaidgi ae vēiSk
ķS Odi 20. datumam par eSkamo mēcesi, bet
Sfņ» Eirms maksfilamtis itifairlt vismat par
divi mliieSieiii ot p r i ^ n m atfaimot aboae-meottss
1 mCfiesi p r i ^ iibaigSaiiI:.^
Latvijas aptādS ianaknSās grāmatas
mēs ^fittalmas pie pSrstaviiem.
LATVUAS APGĀDS
vieglāk lēnprātīgie
SVEICA KRSTA DB. V. KINA VĒROJUMI PAR KUŅĢA
FSICHISKIEM CSLOŅttM
Psīchc^erāpijā pēdējā laikā novē- nīgi apstājas, ja viņš terftt ē d ^
rojama visai izlm interese par I vietā pēkfiņi saņem IR> 1 ^
k i i ^ slimibu Izcelšanos, kaut sildītu. Rādu citu reizi Tņoui | ^
miedicīnas nozare īsti nodcorbojas ar I ^pārskaitās lu; kādu
c i l v ^ dvēseles un gara dimlbām. ļ k r ā t i e sekretāri: kas ifaS!
Tās pamatā, ir usskats, ka ķer-ļdsarlšaiaigi^^ mm^^^^^Sm
menisko un dvēseles m^lšu sakarī-lotM T ^ v l i ^
ba ir n^āma. Laika gaitā nodi-lāai laikā viņsi k\mp
binājusies pat 4>aša zinātniska sko-ļvairik un triskirt _
la, kui<a savus ^inledumus balsta I kuņia sulu ndct:pafaitt^
tik noamīgi, ka spiež pilnīgi noi^gg^i^ M i ^ i ^ I M ^ CT jauna revidēt visas Hdz šim I»z^ J ^ L f g ^
stamās vecās d o ^ ^ a ļ ^ ^
slimību novadā. Klasiskā medicīna J ^ ^ i ^ . ^
māca. ka pf», P j W ^ 4 b t o ^^
izsaucot pārāk karstu vai aiBcstu ] ^Jr^
ēdiemi. vircu, nikotīmi un alkoho- 1^
la «eto8ana.^Aiati ieteica di^^^^^
aizliedza alkAolu un nikotīnu u n l ? ^ ^ ^ ^ai nu pu
ceturtdaļas vai pat visu kuņff, ^ s - I J r f S T ^ L i^
vīgi juzdami operācijas sekas. Slf^S^
Šveices āists Dr. med, Ifblfgangs ™
RIns, kas kiōj^ sliiņlbu rašanos i Kas isA i r visu 86
saista ar dvēs^es norisēm, s^pcerotļnis? Kāds dusnm vai
šo tematu, atsaucas uz daudzinu I plūdmns, saka šveicietis, i
pē^jumiem m novērojumim, noļvalodā nmājot, ieOvScs
kuriem paiH ri&sturlgākie i r Dr.| nespēj ntgr^ot'* VIM ^
Glacela un Dr. Aufenberga-Ondar-1 cīna, ka s^ffp ierēdiļilem^^ll
sa darba rezultāti: Šveices «pedālā I žāk pakļauti pat vairttlm
medicīnas literatūrā viņi sniedz zi-1 niecībām, kuņģa sllmittiek^i
ņas par 50 slimni^dem ār kuņģa uhlnekā brīvās prpfe^ās, toir ļliitf'
divpadsmitpiri(sttt zarnas j^Kmiieml rūgtināju^ avota tiav. TuqS
un iekaisumiem, no kuriem 25 bija i savus daiu\^iet pārĀrolos r
fiedēlām ilgi jādzīvo stingrā diētāJmus. Dr. Kīns pastjbtai,^^.]^
bet 25 baudīja pilinās ēdienu kartesIkuņģa jēhmui s l i m n i ^ ikāķ
labumus ar pavisam nedaudziem ie^i nieku starpā vispirms īi
robežodumlem. Pēc zihfcna lafeajne ar sltirtu un a»vienmu^
izdarot sOinmidcu vesel^as stāvok-1 bet gan ar ilgstošu ^ņ|iŪJdK
ļa novērtējumu, atkMljās, ka * a s ļ dzīvi šaurās telii^Ui, lwr dt|"
grupas savā starpā ņeatSļjiŗas «l>so-1 drīz ,^āk krist uz mffvim^
lūti ne ar ko, Isakam par savu nometiļAi
"Sai sakarā Dr. V. Kīns atgādina patiesi - Šveices ānib
I/mdonā sarīkota izstāde^ kurā re-dzmas
dažādas ^dnieku a^ecī-bas.
To vidū viena ir ar atzīmi, ka
skolnieks gan atjpalicis attīstībā, be
tomēr cenšoties un ne ^uži bez pa-n^
cumiem. AudzSkņa sekmes ticī­bas
mācībā un angļu valodā visumā
esot pietidcamas. bet rakstu darb
samērā vāji Kā izrādās, podnieks
jau toreiz bijis izšķiries, par ko vē­lais^
kļūt, ķādēl Sīļ atzīmes viņu ma
uztraukušas. K^atSkamāk^ toties
ffinff'IS^ gadījumi'krnnīcārku^^aļ^
^w«t»»mi nuy«Tir«. nedēļu badināSa- kuņfo slimību gwBj\tfnl^
1"V
apmierinoši, kamēt' zināšanas dabas
zinībās nepietiekamas, 'pavisam vā«*
ja arī atzīme franču valodā. No šīs
apliecības izsniegšanas dienas tagad
pagājuši 44 gadi. Tās īpašnieks ir
tagadējais feldmaršals lords Mont-l^
imerJljs*
Bet ne vien Mcmtgomerija apSie-cfba
ierosina p^omas. Kādā citā
ii^tfia, ka sk^iieks vi^ār neatro­das
uz viena attīstības līmeņa ar
pālajiem Masēs biedriem, un a r ^ a -
Su piezīniii izcelts, ka astoi^oad^mit
gadus vecā jaunekļa dom^c^ ir
ndcam nederīgi un pl|n^ nelasāmi
Apliecība izsniegta audzScnim Čes-tertonam,
kurā vēli^ izveklojās par
vienu no angļu slavenākajiem ese-jistim
un kļuva pazīstams lielislcā
stila, nepārspēji^pnās fantāzijas un
asprātības d^.
Tagad apliecības pārvērtušās par
dokumentiem. Jādomā, ka izstādes
rīkotāji tdridāt ir Jaunatnes drmigi.
Bet, varijūt, ari viņiem pašiem ir
līdzīgi skolas p a s^
lAPSŅIEM JAMiHCilS SVAIGST
K R E Š U , J A ns GRIB REDZBT
TORISTUS
Kāds jai^Lnis, kas nes^ a^ezies
no ceļojuma pa ASV, nopietni aici­nājis
savus tautiešus uzlabot izturē­šanos
m paražas, ja tie vēlas, lai Ja­pāna
kļūtu par ien^ērojamu tūriama
emL T^ešiši Furumura. nicstt-dams
par āo jauitājinnu laikntotā
Ķezai Sinsi, izssicās, ka japāņiem ari
vi^arstfikā laikā nevajadzētu i zr
ģēitoties dtu civēku klātienē. J a ­pāņiem
esot jāctokkās no līdzšinējā
panulimm novilkt kreklu, kuipes m
pat bikses, tUdldz tie iekāp] vUdenā,
jo šāda i2^ērbSanās satraucot sveši­niekus,
it s e v i ^ amMkāņu vai ei-ropiefu
sievietes. Sils paradiuņs ra­dot
sv^iniekiem ie^paūlu, ka japāņi
ir nekidtūrāli dlvSci.
nas' u:5p«^ījis^ slimniekam: ,JKo jūs ļ un detiuno^, kur <$ly^ ļņii
labŗn^āt ēstu?" Ūn saņēmis visai stoši pārvarēt savstaip^as |^
vaļsird^ un pārsteidzošu atbildi; bas, naidīgumu un miirlpMiii
kāpostus." Spītēdams vi- pwmpleks^8. Tuiidāt šais i l » ^
sfim tradīcijām, profesors slimnie- Mcajos iestādījumos biapfl*r
ka vēlēSani» iai^daa. Kā zināms, vājāka nekā normāM un iļrttoiK
kuņža slinmiekus īpaši brīdina no tad patieii kā diētas pari^l^iii
skābiem kāpostiem kā tio smagas, Haēu kuņiis jāsaudzēl" S S l i
grūti gremc^amsis bar^a^ vlelasJ ikvienam" nobddz
Pārsteidzoš&iM twnēr bijis tas, ka glns jSTsir
šī maltīte ievērojimii veicinājusi pa- J o ^ " ^ ^
denta uzl^ošanos. | līdzību. Jāizvēlas tā<
Savu bagātīfpo novērojumu gale-ļviņš var pilnie u s t i c l t ^ i^
rijā tir. V. Kīns īpašu uzmanibuļmiesas defektus, bet ai?;
pievērš kuņģa^limniekam Tomam,|xei|ļījumus, lat ārstam ^
kas jau 9 gadu vecumā i^daucējis I jams novērtēt fimiictt
barības vadu ar kādu &ābt, un tā-|bu un secību. Visu la dft
dēļ visu mūžu ticis mākslU^ ba-|diem Uguifo pē^jumu gala
rots pā īpašu spraugu — t s. t l - ļaujot secināt, ka ellvēks i
stulu. Tagad viņam i r ^ gadu. Nol jot nav sava ķenneļia mšk
Šīs fistulas ar laiku sācis izvekiotl^ļspēl to* dziedināt patt ar; āMp
5 faolņu lieluma paeSlums, pārii:lāts| spēku,
ar to pašu OP^O^K kas pfiifelfij
kuņģa iekopusi Rūpīgi novērojumi
liecināja, ka §1 veid€4um^ funk­cijas
pilnīgi atbilst kuņia ^oOidas
funkcijām* Ja Toms iebaudīja trek­nu
barību, karstus vai aukstus ēdie-1 A . * ^ * » ! * » . I^^^M
nus. alkoholu, nikotīnu vai vlrcotas L s S ^ ^ i ^ ^ ^ S l S vielas pazīmes bija tiSis pašas i^s* ļ'^^''^^''^^'^^^^ •av*'^^
sellbas cilvēks. Bet tfis « d w ptflka
tatal tik flgl. kamēr pedente a t a i - l ' * ko A»trlllj«,«»
vis
Ka Kokabures l i ^ S
iemM^es s t h i ^ '
1 l!
dās mierīgā dvēseles »tāiw«I. T J k - ļ ^ kokaburu, lemlc^flei
ko viņš uztraucās vai seduanK^fis,] Uala ēūska gidējusi sauii^^
rezultāti bija pftvisam dtL ļtfis tmvumfl ndajdles Wffi
funkdjas. Ieskaitot muskuļu k u s t l - ^ ^ ^ ^Sā^^^T^ ^^^^
gianu, caurasiņofamL skābju un ™ • ''.'[[-M
gļotu id^tlsUšanos. NdvēroJimīl pte- Bet drii pēc tam eūrti^gW|i
rādija, ka, Tomm dažas minūtes āaulē samiegojņsies to
pirms maltītes iebautUSanaa uztrau* i āies. Putniņā fltkld aizUdopi mW
eoties, viņa kuņia gļotāda kļuva l A - l ^ brīvs. Kdkrimras I f i ^ ^
la, netika vtdrs pietiekami caurasi<* I t i ^ j i s kokā t u i ^ t tiivumlĻ^^
nota un neatdalīja nepīedeSamo su- redzējis, un, kad matato pm^mļ
lu daudzumu. Cits g«^jums plerā» I bēdzis, viņā aiz pridui
dija, ka TOma kuņģa funkcijas imletieg. No tā Wka kok^ i ļ i *
• "dtis «nej » «etei,*a4^^f^
ga<tts kas patīkams»
H M l i i H i U ^ ^
KAIRAM,
kas vēlētos braukt uz
Ir n^iledeiaiiil fcftt
par 16 MB)
legādijiillei (iW fflail^
broluru
PADGMIU TAUTAS C^,8 UZ JLAIMIGU NĀKOTNI"
No Ernesta mrdāna nupat iznākušā karikatūru krājuma «Tētiņš Josifs
kBA sniedz katram ajg^^tfo^fā^^
d e r i ^ 2iņa/i.^
Brošūras cena Vādjā DfiK
prasiet nometņu grāinatoīcai ^
tieši,^.atvijas" apgādam^ < » ! l # ^
Do., Dominikus Zlmmertttti^^
LATVUAS APO»?