1950-01-21-11 |
Previous | 11 of 12 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
1950. g. 21.
^Sestdien, 1950. g. 21. janvāri.
gļefciā vieiy|gilēfifctt8 tvhndā
Realiziti 10 labākie sasniegumi. - 1950. gada vasara goidams neliels
regress caurmiros. - Anglijas latvieši var iegGt vadolo vietu
8^;- ••••
mmmi
Paplašinoties IzceloSanas Iespējām un
I R O darbībai tuvojoties beigām, latvieSu
trlmfllmeku un Udz ar to %rl vieglatlētu P^ffi^i* Vācija kļuvusi par ..grlmstoāu
atstāt katrs, kam
tikai rodas kāda iespēja, i^zbraucēju
kaunu pat saUdzlnāJumfi ar kādreiz spēto
dzimtenē.
īsumā apskatot miisu trimdas vie^tlē-tikas
stiprās un vājās puses, jāatdst. ka
vislabāko spējam meSanās. Gan tur
pārstāvēti daudzi vecās audzes viri j.
MŪSU 60 METRINIEKU TRIJOTNE ŠĶĒPA
m
ty'īx
modi
Pa kreisi: Rekordists | . Stendzenieks ar
vecās gvarda pārstāvi A. HakeU. kas
aizvadītā sezonā ierindojies 3. vietā.
ApaķSā*. R. Circenis sacensībā ar Mial-mes
vieglatlētiem. Ar rezultātu 64.26 m
viņ8 1949. g. vasarā pārspēja visus Vācijas
šķēpa metējus.
zemi) re
vidCl ir-daudz sportistu un tādēļ 1949 g.
sezonā tikai dažos sporta veidos bija
iespējams sarīkot apgabalu \xn Joslas
meistarsacīkstēs, bet nenotika sacensības
visas Vācijas mērogā, kā tas bija Anglijā*
un Zviedrijā. Angļu Joslā, izņemot
atsevišķu hometnu internas sacensības,
m vieglatlētu trūkuma dēl nebija iespējams
^- noorganizēt pat eksternas sacensības.
LatvieSu vieglatlētu ..ziedu laiki" Vācijā
pieskaitāmi pagātnei. No pārējām emigrācijas
zemēm priekšplānā izvirzījusies
Annija. Tā vien Šķiet, ka 1980. gadā lat-vidlu.
vieglatlēti Anglijā ieņems līdzšinējo
Vācijas latvieSu dominējošo vietu.
Izņemot Zviedriju, kur daudzi nodrošinājusi
eksistence iespējas un dzīvo „mie-ra
laika*^ apstākļos, citur, it sevišķi aizjūras
zemēs, vispirms jāatrisina ar darba
«gurniem radītās grūtības Stendzenieks
Cllē. Rinģenberga Jaunzēlandē.
Bemāt» un Voitāns Kanādā - lūk. šie
nedaudzie jau raduši samērā regulāras
sacīkšu iespējas, bet par daudziem citiem
aizbraucējiem nav nekādu ziņu. Jāpieņem,
ka tikai ap 1951. sfadu, kad lielākā
izceļotāju dala Jaunajās dzīves vietās
būs tikusi galā ar materiālā*» dabas
jautājumiem, varēsim gaidīt ievērojamā-ku
progresu.
Par latviešu vieglatlētikas nākotni nav
jābaidās - to rāda S& gadā-10 labāko sali:
Stendzenieks, A. Hakells, R. Circenis,
V. Saulltls, E. Poltraks, V. Priede, J.
Ratass, bet netrūkst talantīgu Mņu gaitu
/turpinātāju — N. Millers. K. Rudulis,
V. Jasis, G. Vainovskls, A. Jankovskls,
I. Mežaraups, A. Puksts un vairāki čitl.
Šķēpā 10 pārsnieguši 50 m līniju. 7 diska
metēji un vesera metēji savukārt 40 m
atzīmi.
Lēkšanās īsti Iepriecināja Lejēna 1.85 m
veikums augstlēkSanfi Gribas ticēt, ka
viņam kā pirmajam latvietim izdosies
pārsniegt 1.90 m. Kārtslēkšanā joprojām
nepārspēts Miķelis Danoss. 2ēl. ka
rekordists Eduards Vesmanis trimdā ne
reizi nav ņēmi rokās lēcamo kārti. Trīssoli
arvien vairāk 13 m līnijai tuvojas
Mežaraups. Enerģiskais Jānis Plīsīs ar
6.52 m nostājies tāllēcēju priekšgalā.
, (Uvas fitunr
' W virs ft|
,^.,...#.^lai'1ā' -^^^^ ieiešu trūlamiu
f sievietes bija no^
gaļu im desas, i^^^^^
cetias,
^Sliiliii^
mm
yt!i'-!-i
li.';/''*,'
fot'V.'it^ i
M
V. TETERIS . K. UPENIEKS
raksti, kur daudz Jaunu seju un it sevišķi
— daudzās Jaunatnes sacensības.
Lni Še nepaliek neatzīmēts Alfrēds Li-rums,
kas ar savu Ideālismu, daudziem
pavēris ceļu už vieglatlētikas pirmajiem
noslēpumiem» tāpat daudzciņnieks I.
Mežaraups. kas tik sekmīgi vadīja amerikāņu
joslas korospondencsaclkstes, J .
Katužfins Memingenā un vieglatlētu labie
gari ārpus Vācijas — A. Graudiņš
Zvleddjfi uh A. Zaķis Anglijā,
m
ii »
~:v*'' ^
telļtesenlītvlešu^ dieve
• :0. Mieloties. 10. otrā :
.^^^^^#etutti$ 14. Llteraj r
p i l a
IPJS^^ Kādas Eiropas ta^tg
BjM; ļNovletot- sprāgstķerme-
Jjirļiitājums i ^ ^ ^ 23, Aiz-
'"imSiHil; Iedoma.
J^ļ:; ūdeņu satiksmes Hdzek^
P?§cljS, 3i koki; 4. AlkoholisĶS
SentāUfa Baltijas jūras
11 Skat! 13. Garo. JJ'
Ierodas telpā. 16. MJJ;
tt'tautiņa Kaukāzā. 18. Sie-
Ift; Ap^ubams pasākums.
'I'ITRISINSJIJMS
ii|it;isala.- 5--8. Miiv^lļ;'-
ļ |si&flS--i4 Erss. 15-^
iriSi^lr-lS. Pāle. 2-14.^^
i ^ f r i j a , f-e. Alts. «
1949. gadā Izpalika Latvijas rekordu
labojumi, bet atzīmējami 10 labākie sasniegumi
trimdā! K. Upenieks skrēja
N. MILLERS,
lodes grūSanā lolo
cerības 1950, g. vasarā
pārspēt mūsu
visu laiku labākā
vieglatlēta J. Dim-zas
Latvijas rekordu.
Kops 1931. g.>
kad J. Dimza realizēja
15.91 m, tikai
reizi. 1937. g. D. Ba-ranovskis
lidināja
lodi tālāk 15.17 m»
bet par rekordu šo
sniegumu neatzina.
N. Millera pagājušās
vasaras varē-
Jums 14.98 m un
Iespēja noslīpēt
techniku Vācijas labāko
lodes grūdēju
s^mē. dod labas
cerības izciliem panākumiem
nākotnē.
4:10.8 min., 200 un 400 m barjerskrējienus
28.0 resp. 59.4 sek., N. Millers
grūda lodi 14.96 m. J. Rātais meta disku
V • Lī^] K. Lejēns lēca augstumā 1.85 m.
J. Plīsīs desmitcīņā sasniedza 5837 un I.
Mežaraups plecciņā (klasiskajā) 2574 p.
Sieviešu sacensībās atzīmēti divi labāki
sasniegumi: 80 m skrējienā N Ozoliņa
sasniedza 11.2, bet M. lesaliņa 80 m bar-jēroto
distanci veikusi 14.7 sek.
Ja 10 labāko caurmēri. izņemot diska
un vesera meSanu. vājāki nekā labākā
no iepriekšējām sezonām. tad vaina
meklējama daudzu agrāko gadu izcilāko
atlētu nestartēšanā. Piedzīvojot šo „pa-zudušo
dēlu" atgriešanos nākamajās sezonās,
jo drīz pieredzēsim ievērojamu
caurnēra kāpinājumu, kas nedarītu
Jaunajā sezonā ar lielu interesi gaidāmi
Gertnera, Gerca. Krūmiņa un Jēkabsona
starti.
Sprintā neviens neaizsniedza Priednle-ka
spēto. Li^fikie pārsteigumi ^dāmi
no Jēkabsona un Anglijas latvieSu meistara
Feldmaņa. Vidus distancēs Jau labāks
stāvoklis (bet ne caurmērā) — Jaunā
zvaigzne Asaris, rekordists Teteris,
kam tikai pāris reizes izdevās piedalīties
sacīkstēs, daudzpusīgais Upenieks
un par visu — Austrālijā dzīvojošais
Saiva, nākotnē sola izcilus rezultttus.
Progresējis Trelmanis. bet lielāko sensāciju
sagādāja kfirtslēcējs Pālens. skrienot
400 m 52.7 sek.
īsajā barjerskrējienā joprojām nepārspēts
Artūrs Graudiņš, bet garākajās
distancēs „reKordu medības'* sākuši
Upenieks un Teteris. Pabaidām no viņiem
pārākais izrādījies pirmais, la! gan
Teteris ar savu ātrumu varētu sasniegt
daudz vairāk.
Vistuvāk Latvijas rekordam pienāca
Lejēns un Millers — pirmo no Dimzas <
rekorda augstlēkSanā šķira 2.5 cm, bei
otro lodē 25 cm. Siem Dimzas rekordiem
(1,875 m un 15.19 m) ilgu mūžu negribas
paredzēt . . .
Pašā grūtākajā vieglatlētikas disciplīnā
— desmitcīņā spēkojās tikai hanavle-
Si PUsis un Mežaraups. Sasniegtās punktu
ntzlmes 5837 un 5013 teicamas. Meža-raupam
gan nākotnē lielākos panākumus
gribas paredzēt vesera mešanā, bet Plīsīs
ir tiešā celfi uz 6000 p pārsniegSanu
un Jau tagad ^iiz Dimzas, Bērziņa un
Alera uzskatāms par latvieSu 4. labāko
desmitciņnieku. Mežaraupa trimdas labāko
sasnieguihu piecciņā 1950. gadā grib
labot Hakells. Protams, ari PUsim vajadzētu
aizsniegt 3000 p. robežu. Ari Nikolajs
Zariņš. — viois no latvieSu visu
laiku labākajiem daudzclņnieklem. solās
Austrālilfi būt aktīvāks nekā Vācijā.
SlevieSu sacensībās joprojām atsevišķa
klase ir Zinaīda Rlngenberga. Viņa pat
J A N I S P U S I S,
latvieštt vispuslgikais
vieglatlēts trimdā.
Desmitcīņā K PUsis
sa&titedzii MS7 punktos,
kas visa līdzšinējo
snieguma vērtējumā,
ait Dimzas» Bēr-liņa
on Alera šajā
grūtalā'cacendbā viņa
ierindo i vietā.
sasniegusi Jaunzēlandes rekordu lodes
grOSanā (11.537 m) un cer piedalīties
britu impērijas spēlēs 1950. g. Pagājušās
sezonas lielākie atklājumi; 14 g. v.
Roga, tikai gadu vecākā izande, Migle
un Kārkliņa. Pēdējā no vietas metusi
disku 28 m!
Vairāk kā vīriešu sacensībās 1949. g.
vasarā bija izjūtams iepriekšējo gadu labāko
iztrūkums, bet, kā Jau sākumā minēju
— gaidīsim mūsu izcilās sportistes
atgriežamies jaunajā sezonā. AugstlēkSanā
nākotnē labas s^unes var gūt Biruta
Saliņa. Tāllēkšanā ne mazāk
sološa Migle, kas pirmajā sezonā tik tlk-k^
nepārsniedza 5 m līniju.
(Turpmājums sekos).
•,','••'';-: 'i'-r - • ;•• S'*-^** - ^<'- •.-•V,.-»M-*.'-V.V\
••'^v!^ 'V• .•• :• - •S-v-t-,;:!
VS!'-*>''*>S'-rt"'-'V> -^4^
:.'--i :'^:VV'?-''^v. >\ ; . - K ' '
A. GRAUDIŅŠ,
trimdā joprojām
nepārspēts 110 m
barjerskrējienā. •
Peldelaļs Kleins un
vieglattiie Slumpta -
Vdcilaa labākie
SpeM&li
Vācijas labākie sportisti 1949. g. noskaidroti
aptaujā, kas Iz'darita ar visu
četru okupācijas jc^lu un Berlīnes dienas
un sporta laikrakstu, kā ari radiofonu
sporta žurnālistiem. Viņi par labāko
atzinuši rekordpeldētāju mlnche-hietl
Herbertu Kleinu, kas ar savu sasniegumu
200 m uz krūtīm ieņem trešo
vietu pasaules mērogā Par labāko sieviešu
sportisti atzīta vieglatlēte Lēna
Stumpfa (Brēmene). Pēc Kleina 8 balsis
mazāk ieguvis motociklists Georgs Mei-ers,
bet tālāk seko tenisists Gotfrīds
fon Krams, riteņbraucējs Valters Lo-mans,
garo distanču skrējējs Oto Eitels,
futbolists Frics Valters, vieglatlēts Gerda
Luters, peldētājs Valters Kllnge, lēcējs
ar slēpēm Seps Veilera un bokserlt
Heincs ten Hofs. Sieviešu sportā Lēna
Stumpfa otrās vietas ieguvēju vieglati
lēti Elfridl Brunemani pārspējusi par
59 balsīmt S. vietā ierindota slēpoOja
^nnemarlja Buchnere-Pišere, tad vieaļ-atlēte
Marga Petersene, tenisiste Inge
Pomane-Reita. jātniece Kēta Smita-
Mecgere un vingrotāja Irma Valtere-
Dumotka.
Pagājušā gada otra izcilākā vācu tpor*
tiste Brunemane vēl 1947, g, pavasari
bija abpusēji paralizēta un difterita seku
dē) veselu gadu nevarēja atstāt gulstu.
Kad pēc smagās slimības, iedama ar
kruķian, viņa atkal pirmo reizi apm^-
lēja sporta laukumu. Brunemane radāt
, cieša aT»>emšanās atkal pašai mēģinHt
savus spēkus skrejceliņā. Mazliet vairāk
atlabusi, viņa tiešānt sāka sportot,
sportistes stāvoklis uzlabojās apbrīnojami
ātri, un jau pagājušā vasarā Brune»
mane sasniedza labākus rezultātus neki
pirms savas slimības, uzvarēdama^ art
Vāoljas meistarībā.
MUSA ALŪ
AngUs, francūzis, skots, vācietis un ķT-nletia
ieiet restorāni iedzert kausu alus*
Karsta vasaras diena. Katrā alus kausi
Iekritusi muSa. Dižciltīgais anglis pastumj
savu kausu sāncttf un pasūtina^ jau.
nu. Ari francūzis ir dižciltīgi, bet rtizA
drusku skops* viņš ari pasūtina citu
kausu, bet Jau uz saimnieka konta.
Skots izzvejo mušu. tad izdzer alu. bet
pieprasa saimniekam vēl otru kausu
kompensācijai. Vācietis mušu pUnlgl
ignorē un mierīgi dzei^ sav\i kausiņu.
Ijlfnietis vispirms ar lielu baudu apēd
mušu un tikai tad lēnām sāk dzert alu.
0)
ILU5TRET5 LATVIEŠU ŽURNĀLS
2. bartnica iznāk janvāri.
Lielā formātā, bagātīga lasāmviela — romāns, noveles, , stāsti, humoreskas,
fotoreportāžas par latviešu dzīvi visos kontinentos, kā ari notikumi dzimtenē.
TILTA līdzstrādnieki ir mūsu spējīgākie rakstnieki, māksUMekl un žumālisU
visos kontinfķntOfi.
TILTS iznāk reizi mēnesī.
Atsevišķas burtnīcas cena: Vācijā DM 2.-; Anglijā 2/6; ASV 50 c; Austrālijā
4/~; Brazīlijā Cr. 18.—; Dānijā Kr. 3.-; Kanādā 60 c; Zviedrijā Kr. 2.20.
TILTA abonementa prēmijas
Pasūtinot TILTA pirmās 8 burtnīcas (sākot ar 1949. decembra burtnīcu) katrs
abonents
saņem par brīvu
pēc paša izvēles vienu no zemāk minētām brošētām grāmatām; no dalu
grāmatām var izvēlēties tikai vienu Halu.
A. Grīns
DVeSEĻV PUTENIS
I^māns 3 dalās
A. Dziļums
VIRSU DRUVAS
Romāns.
A. Grīns
PELĒKAIS JĀTNIEKS
Romānu triloģijas Saderinātie ! dala
A. Grīns
SARKANAIS JĀTNIEKS
Romānu triloģijas Saderinātie n dala.
A. Grīns
MELNAIS JĀTNIES
Romānu triloģijas Saderinātie
m dala.
A. Nledra
KĀRDINĀTĀJA
Romāns
j . Janševskis
DZIMTENE
Romāns 4 dalās
T. Gulbransens
UN MŪŽA ME2I SALC . « •
Sis romāns Latvijā bija viena no
iemīļotākajām grāmatām.
Apgāds patur tie.<{Ibu šo savu Jaunāko
Izdevumu Izsniegt kā prēmiju gadījumā.
Ja pārējās grāmatas vairs nebūs
krājumā.
TILTA abonements pieteicams katrā grāmatu galdā, vai ar! tieši izdevējam —
Hugo S k r a s t i ņ a m , (20a) Volterdlngen/Soltau» Germany.
Abonementu pieteicot. Jāpaziņo:
1) pilns vārHs, uzvārds, Mr.,Mrs. vai Miss;
2) adrese (visu rakstīt bloka burtiem);
8) vēlamā prēmijas grāmata.
Nauda par 3 burtnīcām jānosūta pārstāvim, bet abonementa pieteikums ticSl
izdevējam.
TILTS pieņem ari dažāda veida sludinājumus. Sludinājumu maksa DM
par vienu kv. cm. Ievieto tikai iepriekš samaksātiis sludinājumus.
BALVA DM 1500.- VĒRTlBA
TILTA 2. burtnīcas atjautības sacensībā. Piedalīties var tikai TILTA abonenti
no* visām pasaules malām.
21.. bbaallvvaa .. ,. ti\ . i . . . . 15M 520000;;
3. balva , . « i • . * . • DM100;
4. balva . . . o • . • . gM 50;
5. —10. balva DM 25;
Bez tam vēl 100 gandarījuma balvas
— Jaunā Vārda apgāda daiļliteratūras
grāmatas DM 500 vērtībā.
Naudas balvas ārpus Vācijas izmaksās attiecīgā pretvērtibā pēc oficiālā
maiņas kursa.
Atjautības sacen^bac dalībniekiem, pml^rējot vai dzīves vietu mainot, nekavējoties
jāpaziņo sava Jaunā adrese, lai apgāds laikā var piesūtīt iegūto
balvu. (63)
JAUNS VĀRDA apj^āds;
īpašn. Hugo SkrastiņS,.
(20a) Wolterdlngen/Soltau. Germany.
Piedāvāju latvieSu grāmatas, notis,
pastmarkas, pastpapirns un tautiskus
izstrādājumus.
A. KALNĀJS.
Le Moyne Str. 2112. Chicago 22, ni.,
U. S A. (690)
TAUTIETES
Udz 37 g. V. (ari Šķirtenes un atraitnes
ar vienu bērnu), kas vēlas nodibināt ģi-menps
ddvi Anglijas salā, lūdz rakstīt
29 g. V. šķirtenim. Vēstules ar foto adresēt:
B. Drozds, Chilbrook Farm, Down-side.
Cobham, Sy., England. (66)
K^mādas tautiešu ievērībai
Pieņemam laikrakstam LATVIJA abonementa vācējus KanadS.
Maksājam pienķlgo rabatu. Interesentus lūdzam rakstīt mūsu
laikraksta apgādam, Esslingen/N,» Breite Str. 6, Germaiiy.
LCK apgldi L A U l bA
: T A U T I E Š I!
Ari šogat) Draudzīgā alcinfijuka dienā —
28. janvāri nepiemirslsim skolu jaunatni,
draugus un tautiešus citās zemāsI Sagādāsim
viņiem prieku un dāvāsim latvieSu
grāmatas I SV(»8uma Izklīstot, grāmata
būs latvieSu kultūras saglabātāja!
. PIEDĀVĀJAM:
Jaunie izdevumlt DM
Klāras Zāles jaunākie dzejoli
Zvani pninaktl» iesieti . . . 8.-
Komitances Mlķelsones noveles
Bikts • « • • * « ! • • « « . 4»""'
Krājumā:
Konstantīna Raudives Nolādētās
dvēselei, abas dalais ies. (lero-bf4otfi
skaitā) 12.-
£lza<: Ķezberes Vēstules Pērām
Gintam, broS. (ierob. skaitā) . 2.^
Dr. R. Sināta Meži mostas . . . 2.80
A. PuSkina Namiņā prif.k8pUsētā 2.20
Aleksandra Orina Kmstnela
gaitās 1.20
Sagatavošanā!
J. Grota Vēstules Solveigai.
Pasūtinājumi adresējami Albertam Strē-mellm
— (24a) LUbeck, Meetien-Kaserne,
Bl. 8—37. Izsūtām pēcmaksā. Atkalpārdevējiem
20 proc. atlaide. Atsevišķiem
pasūtinātājiem pieskaitām pasta Izdev.
J. SĪNA apgāds LIbekā
(89)
Meklēju ERNU MEIMANI»
dzim. Svānbergu. Ja kāds ko zinātu par
viņaa likteni vai atrašanās vietu, laipni
lūdzu rakstīt A. Melmanim, 0. A. £. c.
Hostel, Milton und^r Wychwood, Oxon.,
England. (64)
lillilllllil
ArchaUiskl un etnogrāfiski
pareizas
LATVISKAS
ROTAS LIETAS
g kā ail kompozīcijas latviskā s
s stUā ar dzintariem un aldnepiem, s
= varā, sudrabā un zeltā Izgata- s
5 voju un izsūtu nekavējoties pa S
= pastu ASV, kā aii Kanādā, Aus- S
5 trāUjā. Anglijā un Zviedrijā. =
= Izsūtu zīmējumus un fotogrāfijas, s
s Piedāvāju: s
1 Latviešu daiļamatniecība — 1
S grāmatu par latvieSu lietiSķfis §
S mākslas sasniegumiem, apm. ar =
= 100 labāko darbu uzņēmumiem, 3
S prof. Annusa ievadu un archaiolo- s
s ga Lamstera apcerējumu latvieSu g
s un angļu valodā. Cena t 1.—, s
= piesūtot naudā vai pastmarkās, s
—^ SE
I LUDIS UPENIEKS, |
= 436, N. Main St, Manchester, §
s Conn., USA. (agrāk Vācijā, Es- g
^ lingenā). (SS) s
i g
isiUiiiiiiioiiioiiiiiiUiiiiiiiinraM^^^
KUR GRIEZTIES. KAM »ĪŪ
PRASĪT PADOMU, IECEĻO
JOT SVEŠA ZEMĒ?
Mūsu sūtņu, konsulu. latvieSu organizāciju
un palīdzības biedrību,
kā ari citu vajadzīgo jaunāko
ir ievietots
LatvieSu apgādā
Piezīmju kalendāra
Pieprasiet savas nometnes grāmatnīcā,
vai tieši apgādā, bet ārzemēs
pie pārstāvjiem, Paiūtinā-jumus
izpildu nekavējotietf.
Ģenerālpārstāvis:
Rob. Krfiklltis,
(14a) Schwāb.-OmUnd, ArtiUerie-
Kaseme. (88)
oiHiiiHiiijjiiiiiiJiiiiiiipiiniiiiiiiiiitiip^^
ED. PAEGLES
Latvju raksta abecite
(DM 5.—) un KRAlA (DM L— pastmarkās)
sattir vairāk nekā 300 orlģinālzlmē-'
jumu pēc etnograf. materiāliem, ktt
der izšuvumiem, audumiem ādas, koka,
metalla u. c. rokdarbiem. No atsaukft*
mēm: .,Ābeclte brlniSķlgl padevtisiei.
Tā būtu jāiegādājas ikvienam aizjūrM
braucējam." — .,A charmlng little
book". Izsūtu U2 visām valstīm.
(17a) Karlsrube, Forstner-Kaseme.
(51)
iiiiiiiilitiiiiiiiiiiiiilitiiiiiiliiiiiiliiiiiiHiiiiilitiiiiiiiiiii
JURI REINI
(1948. g. dzlv. Eslingenā un studēja Stut-gartes
augstskolā) lūdz rakstīt emigrācijas
lietā uz Kanādu - Mrs E. Kundrātg,,
10169 - 151 Str., Edmonton, Alberta, *
Canada. (65)
„ L A T V I 3 A S "
abonements,
oasūtlnot laikrakstu pa atsev
eksemplāriem aīdz 8 tkt. ieskaitot),
maksā DM 8.- mēn.
DM 0.5f par plesūtISanu;
pasūtinot koUektlv) vairāk
oar 3 eks. DM 8.- mēnesi
par eksemplāru: pasūtinot uz
ārzemēm un maksājot Vācijā
OM 3.- mēn. DM 1,30 par
piesūtīšanu. Sludinājumi mak.
sā DM 0.90 par vlenslejlgas
nonparellle lespledrindas aiz-oemto
telpu. Darba meklēSa-nas
sludinājumi par puseenu
Abonementa pieteikumi, sludinājumi,
naudas pārvedumi
un korespondence adresējama
.Latvijai". {14a) EssUngen/N.
Breite Str. 6.
t5H«r-i-i2; •• Auss.
f -
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, January 21, 1950 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1950-01-21 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari500121 |
Description
| Title | 1950-01-21-11 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text | 1950. g. 21. ^Sestdien, 1950. g. 21. janvāri. gļefciā vieiy|gilēfifctt8 tvhndā Realiziti 10 labākie sasniegumi. - 1950. gada vasara goidams neliels regress caurmiros. - Anglijas latvieši var iegGt vadolo vietu 8^;- •••• mmmi Paplašinoties IzceloSanas Iespējām un I R O darbībai tuvojoties beigām, latvieSu trlmfllmeku un Udz ar to %rl vieglatlētu P^ffi^i* Vācija kļuvusi par ..grlmstoāu atstāt katrs, kam tikai rodas kāda iespēja, i^zbraucēju kaunu pat saUdzlnāJumfi ar kādreiz spēto dzimtenē. īsumā apskatot miisu trimdas vie^tlē-tikas stiprās un vājās puses, jāatdst. ka vislabāko spējam meSanās. Gan tur pārstāvēti daudzi vecās audzes viri j. MŪSU 60 METRINIEKU TRIJOTNE ŠĶĒPA m ty'īx modi Pa kreisi: Rekordists | . Stendzenieks ar vecās gvarda pārstāvi A. HakeU. kas aizvadītā sezonā ierindojies 3. vietā. ApaķSā*. R. Circenis sacensībā ar Mial-mes vieglatlētiem. Ar rezultātu 64.26 m viņ8 1949. g. vasarā pārspēja visus Vācijas šķēpa metējus. zemi) re vidCl ir-daudz sportistu un tādēļ 1949 g. sezonā tikai dažos sporta veidos bija iespējams sarīkot apgabalu \xn Joslas meistarsacīkstēs, bet nenotika sacensības visas Vācijas mērogā, kā tas bija Anglijā* un Zviedrijā. Angļu Joslā, izņemot atsevišķu hometnu internas sacensības, m vieglatlētu trūkuma dēl nebija iespējams ^- noorganizēt pat eksternas sacensības. LatvieSu vieglatlētu ..ziedu laiki" Vācijā pieskaitāmi pagātnei. No pārējām emigrācijas zemēm priekšplānā izvirzījusies Annija. Tā vien Šķiet, ka 1980. gadā lat-vidlu. vieglatlēti Anglijā ieņems līdzšinējo Vācijas latvieSu dominējošo vietu. Izņemot Zviedriju, kur daudzi nodrošinājusi eksistence iespējas un dzīvo „mie-ra laika*^ apstākļos, citur, it sevišķi aizjūras zemēs, vispirms jāatrisina ar darba «gurniem radītās grūtības Stendzenieks Cllē. Rinģenberga Jaunzēlandē. Bemāt» un Voitāns Kanādā - lūk. šie nedaudzie jau raduši samērā regulāras sacīkšu iespējas, bet par daudziem citiem aizbraucējiem nav nekādu ziņu. Jāpieņem, ka tikai ap 1951. sfadu, kad lielākā izceļotāju dala Jaunajās dzīves vietās būs tikusi galā ar materiālā*» dabas jautājumiem, varēsim gaidīt ievērojamā-ku progresu. Par latviešu vieglatlētikas nākotni nav jābaidās - to rāda S& gadā-10 labāko sali: Stendzenieks, A. Hakells, R. Circenis, V. Saulltls, E. Poltraks, V. Priede, J. Ratass, bet netrūkst talantīgu Mņu gaitu /turpinātāju — N. Millers. K. Rudulis, V. Jasis, G. Vainovskls, A. Jankovskls, I. Mežaraups, A. Puksts un vairāki čitl. Šķēpā 10 pārsnieguši 50 m līniju. 7 diska metēji un vesera metēji savukārt 40 m atzīmi. Lēkšanās īsti Iepriecināja Lejēna 1.85 m veikums augstlēkSanfi Gribas ticēt, ka viņam kā pirmajam latvietim izdosies pārsniegt 1.90 m. Kārtslēkšanā joprojām nepārspēts Miķelis Danoss. 2ēl. ka rekordists Eduards Vesmanis trimdā ne reizi nav ņēmi rokās lēcamo kārti. Trīssoli arvien vairāk 13 m līnijai tuvojas Mežaraups. Enerģiskais Jānis Plīsīs ar 6.52 m nostājies tāllēcēju priekšgalā. , (Uvas fitunr ' W virs ft| ,^.,...#.^lai'1ā' -^^^^ ieiešu trūlamiu f sievietes bija no^ gaļu im desas, i^^^^^ cetias, ^Sliiliii^ mm yt!i'-!-i li.';/''*,' fot'V.'it^ i M V. TETERIS . K. UPENIEKS raksti, kur daudz Jaunu seju un it sevišķi — daudzās Jaunatnes sacensības. Lni Še nepaliek neatzīmēts Alfrēds Li-rums, kas ar savu Ideālismu, daudziem pavēris ceļu už vieglatlētikas pirmajiem noslēpumiem» tāpat daudzciņnieks I. Mežaraups. kas tik sekmīgi vadīja amerikāņu joslas korospondencsaclkstes, J . Katužfins Memingenā un vieglatlētu labie gari ārpus Vācijas — A. Graudiņš Zvleddjfi uh A. Zaķis Anglijā, m ii » ~:v*'' ^ telļtesenlītvlešu^ dieve • :0. Mieloties. 10. otrā : .^^^^^#etutti$ 14. Llteraj r p i l a IPJS^^ Kādas Eiropas ta^tg BjM; ļNovletot- sprāgstķerme- Jjirļiitājums i ^ ^ ^ 23, Aiz- '"imSiHil; Iedoma. J^ļ:; ūdeņu satiksmes Hdzek^ P?§cljS, 3i koki; 4. AlkoholisĶS SentāUfa Baltijas jūras 11 Skat! 13. Garo. JJ' Ierodas telpā. 16. MJJ; tt'tautiņa Kaukāzā. 18. Sie- Ift; Ap^ubams pasākums. 'I'ITRISINSJIJMS ii|it;isala.- 5--8. Miiv^lļ;'- ļ |si&flS--i4 Erss. 15-^ iriSi^lr-lS. Pāle. 2-14.^^ i ^ f r i j a , f-e. Alts. « 1949. gadā Izpalika Latvijas rekordu labojumi, bet atzīmējami 10 labākie sasniegumi trimdā! K. Upenieks skrēja N. MILLERS, lodes grūSanā lolo cerības 1950, g. vasarā pārspēt mūsu visu laiku labākā vieglatlēta J. Dim-zas Latvijas rekordu. Kops 1931. g.> kad J. Dimza realizēja 15.91 m, tikai reizi. 1937. g. D. Ba-ranovskis lidināja lodi tālāk 15.17 m» bet par rekordu šo sniegumu neatzina. N. Millera pagājušās vasaras varē- Jums 14.98 m un Iespēja noslīpēt techniku Vācijas labāko lodes grūdēju s^mē. dod labas cerības izciliem panākumiem nākotnē. 4:10.8 min., 200 un 400 m barjerskrējienus 28.0 resp. 59.4 sek., N. Millers grūda lodi 14.96 m. J. Rātais meta disku V • Lī^] K. Lejēns lēca augstumā 1.85 m. J. Plīsīs desmitcīņā sasniedza 5837 un I. Mežaraups plecciņā (klasiskajā) 2574 p. Sieviešu sacensībās atzīmēti divi labāki sasniegumi: 80 m skrējienā N Ozoliņa sasniedza 11.2, bet M. lesaliņa 80 m bar-jēroto distanci veikusi 14.7 sek. Ja 10 labāko caurmēri. izņemot diska un vesera meSanu. vājāki nekā labākā no iepriekšējām sezonām. tad vaina meklējama daudzu agrāko gadu izcilāko atlētu nestartēšanā. Piedzīvojot šo „pa-zudušo dēlu" atgriešanos nākamajās sezonās, jo drīz pieredzēsim ievērojamu caurnēra kāpinājumu, kas nedarītu Jaunajā sezonā ar lielu interesi gaidāmi Gertnera, Gerca. Krūmiņa un Jēkabsona starti. Sprintā neviens neaizsniedza Priednle-ka spēto. Li^fikie pārsteigumi ^dāmi no Jēkabsona un Anglijas latvieSu meistara Feldmaņa. Vidus distancēs Jau labāks stāvoklis (bet ne caurmērā) — Jaunā zvaigzne Asaris, rekordists Teteris, kam tikai pāris reizes izdevās piedalīties sacīkstēs, daudzpusīgais Upenieks un par visu — Austrālijā dzīvojošais Saiva, nākotnē sola izcilus rezultttus. Progresējis Trelmanis. bet lielāko sensāciju sagādāja kfirtslēcējs Pālens. skrienot 400 m 52.7 sek. īsajā barjerskrējienā joprojām nepārspēts Artūrs Graudiņš, bet garākajās distancēs „reKordu medības'* sākuši Upenieks un Teteris. Pabaidām no viņiem pārākais izrādījies pirmais, la! gan Teteris ar savu ātrumu varētu sasniegt daudz vairāk. Vistuvāk Latvijas rekordam pienāca Lejēns un Millers — pirmo no Dimzas < rekorda augstlēkSanā šķira 2.5 cm, bei otro lodē 25 cm. Siem Dimzas rekordiem (1,875 m un 15.19 m) ilgu mūžu negribas paredzēt . . . Pašā grūtākajā vieglatlētikas disciplīnā — desmitcīņā spēkojās tikai hanavle- Si PUsis un Mežaraups. Sasniegtās punktu ntzlmes 5837 un 5013 teicamas. Meža-raupam gan nākotnē lielākos panākumus gribas paredzēt vesera mešanā, bet Plīsīs ir tiešā celfi uz 6000 p pārsniegSanu un Jau tagad ^iiz Dimzas, Bērziņa un Alera uzskatāms par latvieSu 4. labāko desmitciņnieku. Mežaraupa trimdas labāko sasnieguihu piecciņā 1950. gadā grib labot Hakells. Protams, ari PUsim vajadzētu aizsniegt 3000 p. robežu. Ari Nikolajs Zariņš. — viois no latvieSu visu laiku labākajiem daudzclņnieklem. solās Austrālilfi būt aktīvāks nekā Vācijā. SlevieSu sacensībās joprojām atsevišķa klase ir Zinaīda Rlngenberga. Viņa pat J A N I S P U S I S, latvieštt vispuslgikais vieglatlēts trimdā. Desmitcīņā K PUsis sa&titedzii MS7 punktos, kas visa līdzšinējo snieguma vērtējumā, ait Dimzas» Bēr-liņa on Alera šajā grūtalā'cacendbā viņa ierindo i vietā. sasniegusi Jaunzēlandes rekordu lodes grOSanā (11.537 m) un cer piedalīties britu impērijas spēlēs 1950. g. Pagājušās sezonas lielākie atklājumi; 14 g. v. Roga, tikai gadu vecākā izande, Migle un Kārkliņa. Pēdējā no vietas metusi disku 28 m! Vairāk kā vīriešu sacensībās 1949. g. vasarā bija izjūtams iepriekšējo gadu labāko iztrūkums, bet, kā Jau sākumā minēju — gaidīsim mūsu izcilās sportistes atgriežamies jaunajā sezonā. AugstlēkSanā nākotnē labas s^unes var gūt Biruta Saliņa. Tāllēkšanā ne mazāk sološa Migle, kas pirmajā sezonā tik tlk-k^ nepārsniedza 5 m līniju. (Turpmājums sekos). •,','••'';-: 'i'-r - • ;•• S'*-^** - ^<'- •.-•V,.-»M-*.'-V.V\ ••'^v!^ 'V• .•• :• - •S-v-t-,;:! VS!'-*>''*>S'-rt"'-'V> -^4^ :.'--i :'^:VV'?-''^v. >\ ; . - K ' ' A. GRAUDIŅŠ, trimdā joprojām nepārspēts 110 m barjerskrējienā. • Peldelaļs Kleins un vieglattiie Slumpta - Vdcilaa labākie SpeM&li Vācijas labākie sportisti 1949. g. noskaidroti aptaujā, kas Iz'darita ar visu četru okupācijas jc^lu un Berlīnes dienas un sporta laikrakstu, kā ari radiofonu sporta žurnālistiem. Viņi par labāko atzinuši rekordpeldētāju mlnche-hietl Herbertu Kleinu, kas ar savu sasniegumu 200 m uz krūtīm ieņem trešo vietu pasaules mērogā Par labāko sieviešu sportisti atzīta vieglatlēte Lēna Stumpfa (Brēmene). Pēc Kleina 8 balsis mazāk ieguvis motociklists Georgs Mei-ers, bet tālāk seko tenisists Gotfrīds fon Krams, riteņbraucējs Valters Lo-mans, garo distanču skrējējs Oto Eitels, futbolists Frics Valters, vieglatlēts Gerda Luters, peldētājs Valters Kllnge, lēcējs ar slēpēm Seps Veilera un bokserlt Heincs ten Hofs. Sieviešu sportā Lēna Stumpfa otrās vietas ieguvēju vieglati lēti Elfridl Brunemani pārspējusi par 59 balsīmt S. vietā ierindota slēpoOja ^nnemarlja Buchnere-Pišere, tad vieaļ-atlēte Marga Petersene, tenisiste Inge Pomane-Reita. jātniece Kēta Smita- Mecgere un vingrotāja Irma Valtere- Dumotka. Pagājušā gada otra izcilākā vācu tpor* tiste Brunemane vēl 1947, g, pavasari bija abpusēji paralizēta un difterita seku dē) veselu gadu nevarēja atstāt gulstu. Kad pēc smagās slimības, iedama ar kruķian, viņa atkal pirmo reizi apm^- lēja sporta laukumu. Brunemane radāt , cieša aT»>emšanās atkal pašai mēģinHt savus spēkus skrejceliņā. Mazliet vairāk atlabusi, viņa tiešānt sāka sportot, sportistes stāvoklis uzlabojās apbrīnojami ātri, un jau pagājušā vasarā Brune» mane sasniedza labākus rezultātus neki pirms savas slimības, uzvarēdama^ art Vāoljas meistarībā. MUSA ALŪ AngUs, francūzis, skots, vācietis un ķT-nletia ieiet restorāni iedzert kausu alus* Karsta vasaras diena. Katrā alus kausi Iekritusi muSa. Dižciltīgais anglis pastumj savu kausu sāncttf un pasūtina^ jau. nu. Ari francūzis ir dižciltīgi, bet rtizA drusku skops* viņš ari pasūtina citu kausu, bet Jau uz saimnieka konta. Skots izzvejo mušu. tad izdzer alu. bet pieprasa saimniekam vēl otru kausu kompensācijai. Vācietis mušu pUnlgl ignorē un mierīgi dzei^ sav\i kausiņu. Ijlfnietis vispirms ar lielu baudu apēd mušu un tikai tad lēnām sāk dzert alu. 0) ILU5TRET5 LATVIEŠU ŽURNĀLS 2. bartnica iznāk janvāri. Lielā formātā, bagātīga lasāmviela — romāns, noveles, , stāsti, humoreskas, fotoreportāžas par latviešu dzīvi visos kontinentos, kā ari notikumi dzimtenē. TILTA līdzstrādnieki ir mūsu spējīgākie rakstnieki, māksUMekl un žumālisU visos kontinfķntOfi. TILTS iznāk reizi mēnesī. Atsevišķas burtnīcas cena: Vācijā DM 2.-; Anglijā 2/6; ASV 50 c; Austrālijā 4/~; Brazīlijā Cr. 18.—; Dānijā Kr. 3.-; Kanādā 60 c; Zviedrijā Kr. 2.20. TILTA abonementa prēmijas Pasūtinot TILTA pirmās 8 burtnīcas (sākot ar 1949. decembra burtnīcu) katrs abonents saņem par brīvu pēc paša izvēles vienu no zemāk minētām brošētām grāmatām; no dalu grāmatām var izvēlēties tikai vienu Halu. A. Grīns DVeSEĻV PUTENIS I^māns 3 dalās A. Dziļums VIRSU DRUVAS Romāns. A. Grīns PELĒKAIS JĀTNIEKS Romānu triloģijas Saderinātie ! dala A. Grīns SARKANAIS JĀTNIEKS Romānu triloģijas Saderinātie n dala. A. Grīns MELNAIS JĀTNIES Romānu triloģijas Saderinātie m dala. A. Nledra KĀRDINĀTĀJA Romāns j . Janševskis DZIMTENE Romāns 4 dalās T. Gulbransens UN MŪŽA ME2I SALC . « • Sis romāns Latvijā bija viena no iemīļotākajām grāmatām. Apgāds patur tie.<{Ibu šo savu Jaunāko Izdevumu Izsniegt kā prēmiju gadījumā. Ja pārējās grāmatas vairs nebūs krājumā. TILTA abonements pieteicams katrā grāmatu galdā, vai ar! tieši izdevējam — Hugo S k r a s t i ņ a m , (20a) Volterdlngen/Soltau» Germany. Abonementu pieteicot. Jāpaziņo: 1) pilns vārHs, uzvārds, Mr.,Mrs. vai Miss; 2) adrese (visu rakstīt bloka burtiem); 8) vēlamā prēmijas grāmata. Nauda par 3 burtnīcām jānosūta pārstāvim, bet abonementa pieteikums ticSl izdevējam. TILTS pieņem ari dažāda veida sludinājumus. Sludinājumu maksa DM par vienu kv. cm. Ievieto tikai iepriekš samaksātiis sludinājumus. BALVA DM 1500.- VĒRTlBA TILTA 2. burtnīcas atjautības sacensībā. Piedalīties var tikai TILTA abonenti no* visām pasaules malām. 21.. bbaallvvaa .. ,. ti\ . i . . . . 15M 520000;; 3. balva , . « i • . * . • DM100; 4. balva . . . o • . • . gM 50; 5. —10. balva DM 25; Bez tam vēl 100 gandarījuma balvas — Jaunā Vārda apgāda daiļliteratūras grāmatas DM 500 vērtībā. Naudas balvas ārpus Vācijas izmaksās attiecīgā pretvērtibā pēc oficiālā maiņas kursa. Atjautības sacen^bac dalībniekiem, pml^rējot vai dzīves vietu mainot, nekavējoties jāpaziņo sava Jaunā adrese, lai apgāds laikā var piesūtīt iegūto balvu. (63) JAUNS VĀRDA apj^āds; īpašn. Hugo SkrastiņS,. (20a) Wolterdlngen/Soltau. Germany. Piedāvāju latvieSu grāmatas, notis, pastmarkas, pastpapirns un tautiskus izstrādājumus. A. KALNĀJS. Le Moyne Str. 2112. Chicago 22, ni., U. S A. (690) TAUTIETES Udz 37 g. V. (ari Šķirtenes un atraitnes ar vienu bērnu), kas vēlas nodibināt ģi-menps ddvi Anglijas salā, lūdz rakstīt 29 g. V. šķirtenim. Vēstules ar foto adresēt: B. Drozds, Chilbrook Farm, Down-side. Cobham, Sy., England. (66) K^mādas tautiešu ievērībai Pieņemam laikrakstam LATVIJA abonementa vācējus KanadS. Maksājam pienķlgo rabatu. Interesentus lūdzam rakstīt mūsu laikraksta apgādam, Esslingen/N,» Breite Str. 6, Germaiiy. LCK apgldi L A U l bA : T A U T I E Š I! Ari šogat) Draudzīgā alcinfijuka dienā — 28. janvāri nepiemirslsim skolu jaunatni, draugus un tautiešus citās zemāsI Sagādāsim viņiem prieku un dāvāsim latvieSu grāmatas I SV(»8uma Izklīstot, grāmata būs latvieSu kultūras saglabātāja! . PIEDĀVĀJAM: Jaunie izdevumlt DM Klāras Zāles jaunākie dzejoli Zvani pninaktl» iesieti . . . 8.- Komitances Mlķelsones noveles Bikts • « • • * « ! • • « « . 4»""' Krājumā: Konstantīna Raudives Nolādētās dvēselei, abas dalais ies. (lero-bf4otfi skaitā) 12.- £lza<: Ķezberes Vēstules Pērām Gintam, broS. (ierob. skaitā) . 2.^ Dr. R. Sināta Meži mostas . . . 2.80 A. PuSkina Namiņā prif.k8pUsētā 2.20 Aleksandra Orina Kmstnela gaitās 1.20 Sagatavošanā! J. Grota Vēstules Solveigai. Pasūtinājumi adresējami Albertam Strē-mellm — (24a) LUbeck, Meetien-Kaserne, Bl. 8—37. Izsūtām pēcmaksā. Atkalpārdevējiem 20 proc. atlaide. Atsevišķiem pasūtinātājiem pieskaitām pasta Izdev. J. SĪNA apgāds LIbekā (89) Meklēju ERNU MEIMANI» dzim. Svānbergu. Ja kāds ko zinātu par viņaa likteni vai atrašanās vietu, laipni lūdzu rakstīt A. Melmanim, 0. A. £. c. Hostel, Milton und^r Wychwood, Oxon., England. (64) lillilllllil ArchaUiskl un etnogrāfiski pareizas LATVISKAS ROTAS LIETAS g kā ail kompozīcijas latviskā s s stUā ar dzintariem un aldnepiem, s = varā, sudrabā un zeltā Izgata- s 5 voju un izsūtu nekavējoties pa S = pastu ASV, kā aii Kanādā, Aus- S 5 trāUjā. Anglijā un Zviedrijā. = = Izsūtu zīmējumus un fotogrāfijas, s s Piedāvāju: s 1 Latviešu daiļamatniecība — 1 S grāmatu par latvieSu lietiSķfis § S mākslas sasniegumiem, apm. ar = = 100 labāko darbu uzņēmumiem, 3 S prof. Annusa ievadu un archaiolo- s s ga Lamstera apcerējumu latvieSu g s un angļu valodā. Cena t 1.—, s = piesūtot naudā vai pastmarkās, s —^ SE I LUDIS UPENIEKS, | = 436, N. Main St, Manchester, § s Conn., USA. (agrāk Vācijā, Es- g ^ lingenā). (SS) s i g isiUiiiiiiioiiioiiiiiiUiiiiiiiinraM^^^ KUR GRIEZTIES. KAM »ĪŪ PRASĪT PADOMU, IECEĻO JOT SVEŠA ZEMĒ? Mūsu sūtņu, konsulu. latvieSu organizāciju un palīdzības biedrību, kā ari citu vajadzīgo jaunāko ir ievietots LatvieSu apgādā Piezīmju kalendāra Pieprasiet savas nometnes grāmatnīcā, vai tieši apgādā, bet ārzemēs pie pārstāvjiem, Paiūtinā-jumus izpildu nekavējotietf. Ģenerālpārstāvis: Rob. Krfiklltis, (14a) Schwāb.-OmUnd, ArtiUerie- Kaseme. (88) oiHiiiHiiijjiiiiiiJiiiiiiipiiniiiiiiiiiitiip^^ ED. PAEGLES Latvju raksta abecite (DM 5.—) un KRAlA (DM L— pastmarkās) sattir vairāk nekā 300 orlģinālzlmē-' jumu pēc etnograf. materiāliem, ktt der izšuvumiem, audumiem ādas, koka, metalla u. c. rokdarbiem. No atsaukft* mēm: .,Ābeclte brlniSķlgl padevtisiei. Tā būtu jāiegādājas ikvienam aizjūrM braucējam." — .,A charmlng little book". Izsūtu U2 visām valstīm. (17a) Karlsrube, Forstner-Kaseme. (51) iiiiiiiilitiiiiiiiiiiiiilitiiiiiiliiiiiiliiiiiiHiiiiilitiiiiiiiiiii JURI REINI (1948. g. dzlv. Eslingenā un studēja Stut-gartes augstskolā) lūdz rakstīt emigrācijas lietā uz Kanādu - Mrs E. Kundrātg,, 10169 - 151 Str., Edmonton, Alberta, * Canada. (65) „ L A T V I 3 A S " abonements, oasūtlnot laikrakstu pa atsev eksemplāriem aīdz 8 tkt. ieskaitot), maksā DM 8.- mēn. DM 0.5f par plesūtISanu; pasūtinot koUektlv) vairāk oar 3 eks. DM 8.- mēnesi par eksemplāru: pasūtinot uz ārzemēm un maksājot Vācijā OM 3.- mēn. DM 1,30 par piesūtīšanu. Sludinājumi mak. sā DM 0.90 par vlenslejlgas nonparellle lespledrindas aiz-oemto telpu. Darba meklēSa-nas sludinājumi par puseenu Abonementa pieteikumi, sludinājumi, naudas pārvedumi un korespondence adresējama .Latvijai". {14a) EssUngen/N. Breite Str. 6. t5H«r-i-i2; •• Auss. f - |
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-01-21-11
