Bavarijas Latviesu vestnesis, August 10, 1949

              LATVIJA Treftdien, 1949. g. 10. auguid
Ķ'il
mi
PrelkomOnistiskas to^^^
bos organizācijas ASV
fCatvlJas Otm (25: 6.) jau īsumā
dņejam par Jauno pretkomūnistisko
tu
itdm Common Cause» kas aptver
i t i 4m plBiākaa Savienoto valstu ap^
iŅļvvienoJot politiķus, dažfidii
im konfesiju garīdzniekus,
ItOras, mikslat un ^ t n e s dar**
un saimniec(skSs dzīves
riNfSvJus* Atzīmējām ari latviešu
Mubllbu ial organizācijā. Bedak*
CHt tagad saņāmusi tiivākus infor-nlltfvui
materālus par Common
kuitQ)ai programmu un H-dtelļtem
tās mērķu sasniegšanai.
CMrvf darbībai deklarādjā organi-gfeija
par galveno vispārīgo \ip;de*
V^ļļm apzimā ^ panākt apvienoto
Itln^ŗikāņu pretestību pret komOnls-ligrfslju,
iīEidarboJoties ar visām
tautām nolūkā aizstāvēt un
It brīvās pasaules territo-
)Ē»ikretfi jplāksne Common Cause
ettu pioredz veicināt un atbals-^
pilnīgu Mai^ala plāna reālizā-
Q; ASV biiUtiro palīdzību Rie*
paiffinijai un citām drau-teutUm;
ASV atkalapbruņo-v}
s|>lr$Jo karaklausību un mi-apmāclbu;
Ba^ plānu
ilrpjas m c^^ iero-
^ t r o l e l ; Vācijas saimniecisko
Igļlliutbll^ kā ari pārējās pasaules
sko atveseļošanos. Svarīgs
fviinkti organlzfciji» programmā ir
lai Savletu>tā8 valstis ne
il»itlvei;u taigs^^ brīvās ze-
I tm tautas, bet ar diplomātisku,
' leddku un propagandas ofen-
I t b r i v o t u ari tās zemes,
m^hākiišais komOnistu par­itiet
i,(»aseul6rnevar pastā-
I un pusbrlvīķā^ Tfi-pateda^
apkarot ko*
iktol kolonnu; gan aktīvi
In^ pret to past^ ASV
un noteikumus, gan ari at-attleclgļd
Jaunu likumu iz-
^ ļiu. q|t' pi^gŗammsis pimktl ie-
Ip^iivi-^ Atlan-eha];
tas pirindpus, veicināt Ei-savienoto
valstu radīšanu un
TIN, likvidējot vai vismaz
āli leitobeiojot veto tieiilbas.
mirķii sasniegšanai Common
^UM^ irgīnltāipijš cieši sadarbojas
deSIdām e|tām konstnaktivām
(l^ii^ib^^tlskām kustībām un ap-
Inibim 4 Amerikāņu leģionu, lie-
11 «{«fdbledrību savienību Al^L, vai-tpļm
keŗa vetejrāņu biedrībām,
lletkomOnistidcām «ildu grupām
«S^iarsakarfr^lAte^^^ iH^mm
I <}illupt^
I |gt^ pmi^t
ittļfigribū ASV nostājā pret
j i l a v i i r i ^ , līdz ar to skaidri
I^eridot, ka amerikāņu vairākuma
l ^ i t t salien ar Common Cause
^ līdztekus organizādjaš nodalu di-
«lilnU Vilis lielākejās^ ASV pil-tldas
likts organizēt ari Rie­pas
valstu galvaspilsētās. le-arl
aniikomtlnistiskā kampaņa
broilirBsi, priekšlasījumos un
Pēdējam nolūkam orga*
neiiim^to Amerikas Balss
ft|Jtx, j)etļģan daifidas privātas
tādā kārtā izvairoties no
„valsts" propagandas un
to patiirot lielāku elasticitāti
eil vārda paušanā. Organizfici-derbi
plānā paredzēts arī sniegt
iferlik atbalstu aktīvajiem pret-
]f6m(tn(sma clfkitājiem zemēs aiz
\. Coinunon Čause kustībai radniecl-organizācija
ir Sovasat Ņujorkā
^bdiblnltfi tiBrlvāi^ Eiropas nadonā-komiteja*'
(National Comndttee
Itfē l ^ p e , Inc.), kas par, vienu
lio^ favtem pirmajiem uzdevumiem
^jīitata palīdzēt Austrum-i6paI
zemju p o l i t i ķ i e m
it; sagādājot tiem darba un ek-litil
lespējes Amerikā, lai pēc
varttu ziedot visu savu
Ju cīņai jpar savu zemju brl-gQSanii
« Sakarā ar šīs ko-nedtbināSanu
Bfltochenē iū-ilkuml
notika 18 DP tautību,
ii«rpl ari baUieSu, pārstāvju sa­per
k^ ziņojām jau agrāk,
ksi^l pieņemtā rezolūcija ap-tirlvās
w>pas nadonālās ko-liMtelas
nodibināšanu un vērš seviS-uznuAlbu
uz Baltijas valstu tra*
ASV „Baltā ģramatai''^dod Jaunas
politiskas
Vilng^uia (H). — Jau tad, kad
ptļezidenti Tnunens pirmā divi ne-tf^
m ieeēU i vim koinUJu ĶEnas
pi^blēmas aķaldroSaoiiil, Bodnllot
|N# «a iMlekMdi no m p ē d ^
«Ijia pazīst Dr. IMhisiipii, VMtaiģio-
Diaii ilHiimskaJis aprindia galdUb Īle-liUcaa
i^hnuaņai ASV imUft pret
nollĶpļ^lem TilaJ<« aieilnmios. Pag.
IļifSkfdlesia ASV firilelii ministrei
tail M pnblle^a dokutaieniu kopo-
Jtunu, Balto grtmatu p«Mr savu Bdi-llnj&
ltii pontlktt pnā, un IrUetu ml-l^
lsļra BSesona deklarKla valdlbaa
|ai^0 JiostSJu.
I>ī*z pašam pēd^m laikam Eēe-sons
bija nostājies par to, ka ameri-m
vēl Jānogaida, Jānovēro, vai
komunisti tomēr neies no
as neatkarīgu ceļu. Tāpēc
konsulārie pārstāvji pa-vietās
un San^^ajas ame-riklņu
tirgotāju un uzņēmēju kolo­nija
optimistiski cerēja uz viņiem
svarīgā Ķīnas tirgus sajglabāšanu.
Savā pavadrakstā Baltajai glrāma-tai
un sekojošās preses konferences
Ķesons tagad nospraudis amerikāņu
ttrjjmākai politikai pnā piļniģi pre-
^ as vadlīnijas. Atkāpjoties,no lldz-ndeJaukSaņās
politikas, ame-atbalstīšot
visas kustības un
kas pašā ĶķĶ dzīšoties
padomju Intorinaļcli^
Sfidena ziņe, ka sevu puteni
s un kā politisks bēglis Rie^
tuimvfidjā ieradies Potsdamas pa-damju
informādjas daļas vadītājs
ŌlSvangas.
bmfgas hercogs FUlpa nozī-m^
sts aktīvam dienēsim uz kāda iž-a.
angļu Vidusjūras flotē,
anta pakāpē viņš tur kalpos
kSj iznicinātāja Chequers komandie­ra
palīgi " •.• •., • " •
t|l|)|etii koordInStors Eiropā Skvad-rilll
\ paziņojis, ka augusta pirmajā
ne3lil| parakstītas 4400 Vītas ieceļo­šanai
Amerikā. Tas ir vislielākais
vizu skaits, kas Jebkad piešķirts ne-
* a^ laikā.
Mhrlaltt Pjeitēna vesdlbas stāvok-
1 jfelHStmijii^: Mb lielā kar-t|
maii kas veidsi viņa lesledzījuma
I p . itt^^ franču
diba Jau apspriedusies par to, kā
4ties viņa nāves gadījumā. Pre-tektiem
pavēlēts gādāt, ka nenotik­tu
liekSdas simpātiju demonstrād-kādreiz
tik slavinātā Vēr-alzstāvētāja
ģimenei pazi-ņ<)
ts, ka neļaus viņa līķi pārvest un
aptļiedlt ģimenes kapos, firsti domā,
ka maršalia nāve gaidāma \ jau tu-vžiko
mēnešu laikā vai pat vēl agrāk.
^ padomju republikas
ptoļklamēšana gaidāma Jau tuvākās
neaēļā», tā mazākais ziņo Le Monde
spondents no'Vašingtonas. Mas-a
[ Jpu noslēgusi ar AiandžūTiJu
bas llļ^mu un šādā kārtā
šī komunistu pārvaldītā
ai apgabala suverenitāti. Tagad
vietējā parlamenta vē-nas
pēc pazīstamām padomju
m<Jto(Jēm, kam uzdotu spontāni pro-
St jpadomju republiku un tās
nu Padomju savienībā.
Adamovica karjera
Maskavā
II.::: (ļĒ^ iera-iNidoKnJu
Latvijas katoļu ga-
Mi Adamoviēs un uzņēmies
l l f l i l i katotiļ Sv. Ludvlķa drau-
1^ garīdznieka Za-pltiif^
J^āsa vietā; Adamovies pa-i
i i i S l d r o j i a , ka Jaunajā amatā viņu
SJ>*ai«iii|^ katoļu bīskaps. — Ada-ati&
vts franiu garīdzniekam
dier^kalpojļimus Maskavas
Inimnl^ Pirmajā šādā
pēc Tomasa atcelša-
| M pted»^ Anglijas», Franci-
BelģlJaš vēstnieki, daudzi
.mr... ,
0 9 a
(Turpinājums no 1. Ipp.).
šodien par šādām pārvērtībām ne-viens
vaiips nebrīnās." Cerčila va­dītā
sabiedrisko organizāciju Eiro-pas
vienības kustība ūnijas pirmo
or|^ntb konstituēšanos atzīmē ar se-uisaukumu,
kurā atgāgādina
amā laikmeta nopietnību
un ka vecā kontinenta dvīlizācija
un ! kultūras vērtības glabājamas
vienīgi atsakoties no pārdzīvotām
tradtcljšiifn un apvienojoties kopīgam
sadiŗļ^udicfgam darbam.
Iif^ndoK^as Times veltī Eiropas par-lai^
mtļ^m šādus vārdus: JLai de-baw
konsultatīva padomē nepār­vērsit
tukšā runāšanā, mēs ieteiktu
tiit Izraudzīt patiešām autoritatīvu
preaidenliu. Tā kā padomd vēl nav
uzdevuma, tad var gadīties,
izmanto savas runāšanas
lādu politisku $apņu un
ii$ix>āšanai| kam nav nekāda
ar Eiropas pašreizējām prob-
Tādēļ vajadzīgs prezidents,
kas te runu plūdus ierobežo. Pre­tēji
gadījumā Strasburgas sanāksmi
sāgjiida tāda pat neveiksme, ka 1948.
gada Frfinkfurtes parlamentu.'*
Uz Eiropas padomes sesiju Stras-hurgS
Ieradušās ne tikai} jauno or-
Tanu delegSdjas, bet arī 350 žumā-
U8\t un neskaitāmi tūristi. Pilsētas
tūristu birojiem un viesnīcām īsts
)]aujlaB laiks, kas atdzīvina peras*
'0 lielpilsētas vasaras klusumu. Na*
Tsl karogoti apvienoto valstu karo­giem,
bet virs oficiālam celtnēm
ka
4.... »
lā zvaigzne
groanis. Sofij
arovs un pieci citi ministri
„ un _
citt diplomātiidco korpusu locekli ...
tm M^kaVes ārzemnieku koloi^Jas plīvo arī Kietumvācijas jaunās krā-flederlgle
lielfi skaltL - sas — liels zaļš burts E baltā laukā.
per tautai svdi komunisma Jūga
nokratlšanu. Ja komunistu agresija
turpretim vērstos ari pret kādu
nas k^iimiņvalsti, tad ASV un pārē­jās
UK orgablzādjā apvienotās val­stis
to uzlūkošot kā U N Statūtu pār­kāpšanu
un pasaules' miera apdrau­dēšanu.
Amerikāņi pie tam cer, ka
ari ķīnieši atzīa komunisma kustību
viņu zemē par ārzemju varas inte­rešu
spēli. ~
. Ečesons ar publicētajiem doku­mentiem
pierāda, ka komunistu pa­nākumus
veicbiājusi Cangkaišeka
koruptās valdlbaa viscaur nepareia^
rīcība. Centrllās valdības ģenerāļi
zaudējuši kaujas nevis amerikāņu
ieroču vai dtai atbalsta .trūkuma
dēļ, bet vienīgi tādēļi ka viņu pašu
tauta tiem Vaira neuzticējās. Stā-vokll
eventuāli būtu varējusi sa­glābt
tieša miUtāra intervendja, bet
šāda rīcība nebūtu saskanējusi ar
am^kāņii jpolTtikiaa tradidju un
būtu izsaukusi iirl iebildumus ameri­kāņu'
tautas vairākumā. Tagadējā
Baltā grSūbiata b nēsaud:^^
tika, ko kāda draudzīga lielvalsts
jebkad izteikusi, otrai Tajā pl^ā-'
dits,: ka Cengka^eks neattaisnojamā
kftrtS noreidīfis visus amerikāņu pa-doihus
pair miUtār^^ politiskām
reformām. Neraugoties uz ģen. Mar­šala
brīdinljiunii, Cenģkaišeks 1946.
gadā sāds savii luiŗa gāji^u pret
k6ibfinlsttem absolūti bez k|das so­līdas
sagsi^vošanās MVtārā un po-iltliskl'
ziņā/, Kousnlntapga valdība
noraidījusi arī ģen; Vedemeljera tīri
praktiskos l&prādljUmi^, kaut gan
šis amerikllņu kariBLvIrsviemnēr bi­jis
patiess pnieSu draugs. Vede-meijers
bija ietdcis neitralizēt Man-di^
Ju, noliekot to Apvienota nā-djuprotektorāti,
ar,ko būtu trau­cēti
Padomju savienības tiešie S8(kari
Bf Maotsetuiigu. Kā zināms, tad
Mandžūrija tagad Jau tuvākā laikā
tiks' prokliamēta par pirmo ķīniešu
padomju republiku un yisai iespē­jams,
ka tā pat iekļaujas Padomju
savienībā. Neraugoties uz to, ASV
kopš JapSļnas kapitulācijas ieguldi-'
Jušas Ķini ap. 2 miljardus dolāru,
kas ir vairāk nekā puse no visa ķī-
Mtr^MiJ^btiiMSttt l M e v « ^^
Amerikāņu jaunā pi^lltika pama-laikam
nepārveidosies par ķīniešu
tito. Ņujorkas veikalnieku aprin­das
bez tam Savukārt noskaidroju­šas,
ka Maskava cenšas ķīniešu ko­munistus
iespējami ātri iesaistīt sa­vā
saimnieciskajāvcīņā pret rietumu
t;,imperiālisti€m". Citiem vārdiem
atņemt amerikāņiem tik svarīgos
austrumu tirgus, kuru saglabāšanai
Ečesona ministrija savā laikā izšķī­rās
jpar tagad atmesto užgaidīšanas
un neltrJilttfites politiku. Visiem
labi zināms, ka Ipna, lai tā būtu ņe-donāla
v^i komunistiska, bez ārval­stu
palīdzības savu sabrukušo saim­niecību
saglābt vairs nevar, bet grū­tāk
saprast, kā viņai šai lietā varē­tu
palīdzēt Maskava, kas nespēj ap­gādāt
pat savus daudz tuvākos ve­cos
satelītus.
Bet izrādās, ka Padomju savienī­bas
tirdzniedskās organizācijas veikli
izmanto dažu ASV aprindu vēlēša­nos
izvddot iespējami plašāk ameri­kāņu
preču eksporta Tās uzpērk
Amerikā lielos vairumos tieši tādas
preces, kas viegE pāradresējamas
Ķīnas komunistiem. To pašu Krem­ļa
aģenti dara Anglijā, Francijā un
dtfis valstīs, panākot ar to divi lie­tas:
tie izslēdz no tiešas preču ap­grozības
ar Ķīnu rietumus,bet stip­rina
pašas savas pozīcijas. Jādomā,
ka ASV valdība, šo triku beidzot
atklājusi un ar savu Jauno politiku
šīs operācijas domā likvidēt. Ja šīs
operādjas turpinātos, tad amerikā­ņi
Tālajos austarumos ne tikai ātri
zaudētu siavas pēdējā^ saļmniedskās
pozīcijas, bet ar. katru dienu mazi­nātos
arī iecerētā pretkomūņistiskā
aizsargvaļņa izveidoSjknas iespēja
Ķīnas robe^alstīs un visā Klusā
okeāna rietumu daļā.
INGRIDA BERGMANl TOMĒR
8ĶIŖAS
Palermo (C). — Neatlaidīgās bau­mas,
ka pazīstamā kino aktrise In­grida
Berjsmane tomēr' šķirsies, lai
precētu it?4u filmu režisoru Roselini.
izrādījušās pareizas. Saiļ pavasarī,
uzņemot filmu Sicīlijā, slavenā
zviedru kino aktrise, tik daudz laika
pavadīja kopā ar režisoru Roselīni,
i ka filmas uzņemšanas vietā, Strom-boU
vulkāna pakājē no Holivudas
ieradās viņas vīrs Dr. Ņndstrēms.
Toreiz Bergmane katēgonski atsau­ca
baumas, ka viņa nodomājusi
šķirties^ bet« p^gā^ušā nedēlā
aktrises preses sekretārs padņoja,
ka Bergmsme tomēr iesniegusi laulī­bas
šķiršanu savam advokātam, un
bez tam nolēmusi vairāk fiļlmās ne­uzstāties.
niltiiilp i e i ^ ^ ^ ļ ^ ^ m
p o lM M tt «fi M t r l i i » e ^ ^ M
ditai ipofl#9fi ilte irfl^itiiin^ ui vlemi miiišfi—ptralii
toidmd ia kffioiA^ pidiediiil plemdAu „
Bolgifa pili. tlg» Imittle palīgi seatdten
dtaiH ko iiail^^^ pnbUeMi detarēta, kas praktiiU ir aP ^
UkJkm ^Mamf^^ pavilel un pmā»« aiiiacii& iodi»,
nivea tļ9|% 11^^ komflalatii
l l p i l |la<b^j^ vai
tvemi^ŗ l|iqrai t p i i^ fleoli mPrtedli parlam^ta. im kas i
.MaakavRj^^ Oe iio&
ioa m^lei^ mei^^ pasanld par ke
grēffl^ iiMBfviMHi.!
Jau valrOc t ņ f i i^
tru prerfdentai Bļmteova
fijfi n e m i t a i v i k ^ , te^l^^
tu valdības #ļEu^tā ^lare^zamaif dd-ļas
tm ^«^oSi|.;,pSmaiņ8i8, Spiegu
prāvaa un jpŗet (sOtās
apsūdzības wr yfm» autorifttes
graušanu u n v l ^ Sr^seīmēņi
bija dbkum^tijto^j*w; to,
ka arī Saji ^Padomju savienībai sa­mērā
vieģU a«i)nņSli|jļM^
nisms nevis iet diElļMinfi un plaštunS,
bet ļm^ļ0^^ striuji vaimjae st-vien
not^ķtļ^ii; u^ mērķtiecīgāka
pretestība. ]kte^^ p^^^ sestdienā v
dfiU paziņoja^ ka no sava a m a t i ^
kāpies J ī i ^ e j t i a ^ ^ j ^ ^ m i i ^
VadliJs^lEo^irtHr^ v l ^ ttŗiiih
tā stājies b^ūl^ p p K ^
komi«^ 10(^t Popto-.
niovs, novēt^jiemi nebija iaubtĻ
ka ar to s f i l m i i i ^ ^ l ^ tlJrfia^s
akd'ja, tnljraii apMrna pagaidām nāv
augstākā padpme^ kas agri vel
sevi ,^spontānl Iesaista'* vissai
augstākajā padomē. Ari Ja!
valsts ģerbonis lida, ka Ungārija
rbdas tiešā ceļā uz pievim
vissavienības ,4aimīgc^]
Jaunā satversme nosaka, ka
lijas valsts ģ&rbonl blakus had$
lejām Wā8ām un vārpām
liekamis mrl ^āmiura un
zvaigzne.
Ļai gan SI satversme vēl
lama parlam^tā, nav Saubuļ'
būs šo debašu gaita. Ar. parasto
maz 90 procentUgo vairākumu
pārstāvji droši vien apsveikt
bas „ģudr<>-uh tālredzīgo rlclī
Sl gudrība untUsedzIba U i .
paredz isrl visu izeimeteriālui
ku, valits un sabiedrība^ :i<
kā ari yi6M rūpnledbas
zādjii. Ar to Ungārijas
tā d&tfitora iekoHJa^^r^^^
formSlIš iespējas tOSMi
aqu^kll paziņotu Ungārijas
deSāķu i^lgšanos Padtmiju
iespiŅairtirpib^aift.rl^^ ,
nots tikai, k i atcella ail' 1 ^ ^ sovJetiļAdJu, lai pēc Malskavat
ministrs^ J ū ^ s ^ u * f $ c i t t f lM | jieņa propagāndlstteki iz
vadītāji.'-^ I ^''-v-''-'''-''-
Uhg|irij&^^^ 1 ^ ptese
pubUcēj» Jitoāa^viasts^ satv^rsmes^^^^^ r
tekstu. PoUjā Jaunālde M a f l^
ir pantSi Ungārijas nfl vēršas jalv^okār* pret,
vahts preddjRkta funkdjas n ā l d ^ Lai aizsteigtos prlejūfi o
pārstāvāa 21 locekļu . kollēģija. Sl katoļu pretestībai sail^a^
iekārta mums labi piu^īistama, T l ir { kāna ekskomūnikādjaa edi
raksturīgā i tiesām hodotsrlkeJumSfkM^^
17 panirs, un stājai spēkā
Joties. ^ Sis d e i ^ paredz di
sodu visām persotiām, kks
ticības brīvību valftlj naidīgai ,
bitbaii Tāpil ar
dierh sodāmis Visas perscmas,
titt kaiviviņu ticAļEļ|J^^
* » . t
dējuši valsts drošību. Ar to
komunistu tiesām iedots
paragrāfs'*, ko. var stiept liB
f>ēc patikas; pielietošanai pret
kas vien baznīcā vāi no kance
arī reliģiskās sektēs^ vai draudžu
ņāksmēs kaut kādā veidā ai
pretoties komunismam.
Astra,
spēdg
Konstantinopoles archlbīskaps
archs Ateneagora ap sevi
miljonu pareiztidgo. Viņš '
(Turp-noJU^jti*^;^)-;.^
denos takšti^toja ap-
*edai8«iw>*B^ ^ - . . ^ . ^ • ^ . r , ^ -^
Isntijaiir'ibajas militārā aizsardzība Rīkojuma Istaia saturs Ir
ietvertti: 1) ASV Joslu, k u i * letii|ļt^ Petatā, ķes^^^n^
reUģisku Jūtu tizkūdlSanu
MetumdioiMte M atidfitue n e m i ^ ar
tilptu BģrtseleB iMtla veistis — Aag^ -
Hja, P r a ^ ^ ves sods piespriežams vi«PS .
LuksemiburgC i ) tlemeļa. Joslu, kurā I mos, kur reliģiskie nemieri i
ietilptu Dānlļe to
Vidusjūras Jeslū ar Itāliju im Por-tugaU.
; ; :
Abi .kutelīgie 5 ^ — Vādla m
Spānija I^ndonas un I^arlzes
rencē, dķ vēj^njamš, hav skarti. At­skaitot
atoV Pēnlelde norādljumti^
ka: vācu karasp^ piedališanfiš Rie-pared]*-
, , ^
ta, n e ķ p a » i ^ ^ ļ vesta ekskomfinikādjai grib
īpaši Frsiidju'tik ļoti interesējošo ļ ari pareiztidgo baznīcas galva
jautājumiĻ n»v, N*nw n^^
piemiņā^ ģen. Prt»kb. .
„Mums pēc 81 ceļojuma radušās votāju vairākums ir katoļu,
daudzas idiSaa^ kas vēĻ Jāstudē^ \^ ļ visās pārējās satelītvālstīs
jlpāŗbauda/!^ bija . adm. Dēnfelda
bdgu vārdi Parīzē/Kategoriski 1^^^
ddmentēja» ka ģmrflštābu priekSr
nieki būtu Izlēmuši kādu Jsfunu ali- . . . ,
sardzība| ;llnij^ sUurp rietumu tm { izstrādājis ekspomūnikācijas
austrumiļt Eiropu vai arī paredzējuši kas saturā ne ar ko neatšķiŗoti
likvidēt fjdldtnarSala Monfgoinert^^ Vatikāna publicētā, Cik šo K
Fonteneblo Itfibu.
Svētdien ASV ģenerālštāba priekš­nieki
izlidoja uz V!nl, kur ieradās i hištiskā patriarctia AliBkseJa
pēcpusdieni amerlķ^u vīpilitārlld- ļ tzvestijl Aleksejs rakste, ka
laukā. Kā jau paziņoja Piarīzē, ap- Jamais Konstantinopoles pati
meklējums Vinē bija domāts tikai rīkojums, Ja tāds nāktu, būtu
amerikāņu, karaspēka inspekdjai, ^kaņā ar «pareizticīgo kristi
Stars and SUipes 4!ll^Q, ka augstie
viesi ar amerikāņi^ karavīru stlju
Austriji bījull ļoti apmieri^^^^^^
Lai gan pagaidām vērtējumu par I neesot nekādas "nesaskaņas.
ASV štābu m<^Qieku apmeklēju- Ari CechoslovakiJā turpinās
mu Eiropā trūkst, iķx tagad ver
teikt, kii šis apmeklējums bijis levē- ^ .^^^ ,
rojams sbUš tia priēkJhi E i ^ ekskomūnikādjaa ediktu. Prāgai
solidēšanai. Ja atf liekas, ka ģfep. glītibas ministrija piesūtījusi vl
Bredlijs, Vandenbergs un admirālis priesteriem apkārtrakstu, k t i^
Dēnfeldš bijuši savās sarunās loti rāda, ka ekskomūnlkādja aiz
noteikti, kas ne vletmjēr un ne^^v^^
sur radīji? pilnīgu IzUdzināJumu sa­runu
partneru staii^, tad tam
nekāda izdla ' uzmanība nav
iāpiev^.. B^ŗppas tnlUtāraJiem va- ,
doņiem pagājušo? gadu desmitos ļ Jo' viss, kas saistīts V'reUģ^^^
nav kKJies W>āk ķā Eiropas poHr vi, esot padots augstāko gari
tiķiem T - tie fapratušie& t&al ne^ • - • -
reālos prlndpos un uzgavilējuši ab- ^ ^
straktām idejām, bet praktiskā sa- katoļu prlestefu esot „par spīti
darbība ^enmēratdflrusles uz vis- | tikānam*'pieslējušies valdības
sīkumainākām ^restiīa, vai nacionā­la
lepnmna prete^lbām. ASV vē­las
redaii miUtārl stipru feietumel , .
ropu. Tā iekalkulēta Vašingtonas nā- I priesteriem ekskomūnikādje
kotnes plānos ķā partneris pasaiUes saistoša tikmēr, kamēr attledt
miera nodrošiniļSanai. ASV apzinīgi bīskaps nav šo lēmumu paziņojis
no saviem Ieroču partneriem Atlan- rakstu. Protams, ka šāds dc
tijas pakta slstteaā prasa vairāk, jo ļ tārs pierādījums nozīmētu
reāUtātes to prasa. 0. B. detuma -aodu pēc likuma burta.
t)amatprincipiem". Starp loj
Padomju savienībai un lojalitāti
pat laikā pret pareizticīgo b
tiskiem iemesliem Ir nelikumīga
sodāma. Sim norādījumiam
baznīca pirmdien atbildēja ar
lāru, kurā šādu rīcību apzīmē
iejaukšanos baznīcas iekšējās l i
MķlrSanal. Komunistu l a i_
Zemedelske Noviny ziņo, *ka
spīt
tikānam" pieslējušies 1
ņētajal ,JKatolU akdjai". APN
ja,!^ ka pēdējs izglītības miL
rīkojums no Prāgas nosaka,
lējis kadu
iļ^'Iem­ita
PM^
taataspa
divi dl«»fi8
«I .vienoties pta
tmm un -8*-
nodarbojis
m par*
parlamenta
iiii^kultūi^
Un ftin
parIHelu'
mtfem. V
Meinz-
Izvē-
ASV aŗ.
a ieroču
daļa
k^ apkārtn^^
p^ ieraSanii
Sana UeleJI
čils
Eiropas
tu, kaut giit'
pienāktos
tam. Kad
nādi, par
i t o t im Itnini
vai grifu
Atidāļc*
sesiju, tās ]
ittsVērft IW
bai nav mis
vērtas ņe _
varu- ,JKātj|
pi^blfimas par
nāvi, nevar
amenosdii^^
vešanu.^
acūS vlāioļ_-_
aizstāvēšisnai
kuitiirsie M
uz saliem
ŗopas p a M f c '
«iriedip mu
tzrSdāsi k aV
fOs ji^tiieia,,
no t&a Xrl6
piesķfirfis ,Sai
jautājums ir
Erio, „UQ tieil
Ifis.MislaM''-
dn^tņleld,
kuplioājuU ci
ļ » ja ^sa V i d i !
ta, Gēh».
raugiem, munU
sastrādāt ari 1 _
nāianā.'' Nnratij
s e m i t i s mu
tibļi, Erio ktziQ(Ļ
i\m tagad jfijd
«bfvot ar saviem
HevferSotles
bfiļn,'Erio a i » _
Pas valstis tigād
klājiba esot mik
teicoties Marial»
Parlamentaift te 1
ro«ot ceUuA U
bibai ar ASV,
no mūžīgā deflcī
.Saprotams, k»
«nml^m Strasbut
5«. Londonas 1
Dōily Telegrafib
vtenJ,aļebQt!nW, SI lēnība
ftfivēja Romas i
gaužas ari krlīt^
w orgānu uzdevu
Jauno laiku "gara^
«n^ Eiropas ttoiiBi
JolUzija ar AtlMH
«Vispirms būtu \t
'P«?jraldibuTT?
jāvi
strādā DlSn? x}^^
«n»enta utucibu"