Bavarijas Latviesu vestnesis, August 10, 1949

              iemesli, Icas veicina
Austrolijo
tik «askaiifgajfi austrfilieSu
isāvē kopi nesena laika ie«
ilit^fjte nepatll^^ pa-itte^--^
lalkriOcsta
Jfjpdien^
Pēc ofi-
. statistikas spdeibt, šķirto lau- l i ]^ un ga«
i^^^^^ IMamus apmērus.
i^^Sp^^^ ne-novērianfi.
1 ti^ltUto saiJ^^^ ir vairSki cē-
^/ KaiAēr turpat vIsS pasaulē sie-ķ$
Mm^,:63tisf0 parasti norisinSs mājis
M AustriUJI, kas tik loti
1 1 a i i - i i f j i ļ j ^ ^ Sieviete
miko daļu pavada ārpus
i l i ^ nesen domāja, ka darba
p i kopi pāris gadi(^
l i fis ua»totsbijis maldīgs,
P^p^ i^^^ vajaga tiikstojiei^
^^^4^^ Hdzekliem
iftiS
i i
iesaistīt darbā sievie*
lievar pemākt ar solījumiem
tetrdesmlt stundu dturba nedē-litilku
darba laikā, brīviem at-miem,
darba drānām un
algāmi to paveic ievestie
prielMmeti un sievietes god*
JSevietes dodas fabrikās, ne«
^ I|l darba roku trūku-an
— lai varētu izdot vai-
^^Uti^ par iuksus ražojiunjiem.
jijļist ttaudu, bet sabeidlz ner^
l i ^ l i r Vilim lietām savu prip
oelas
"gurni
r • •
ir;;;-
.fttfdten. .1849. g. ļp. M«aB
4)
Zļimļdvfidjas laikraksti un iur-nālt
ļ^Iall apraksta kāduJ nesen ^
klātu iaunu sUgmattzādJiuf gadlju^
mul ļiaii sagādājis virknii grūti
skaldtolamiļ un atrisināmu problē­mu
ti^ologiem, irstiim un; psldudo-gieiiiti
liamburgas irpilsē^ ddvojo-lais
47: g. vecais koktirgolājs Ar^
tilrv 11 CH|ļ{> Bloks jau gadieii ilgi ciaS
no rfļķk|!turlgajām stigmu brūcēm
galvā, krūtis, rokās un kājās, kas
asiņp r^^ļulM ik pa 4 nedilām val^
rākas ^enas no vietas. Kopā gadiem
Mok« Ciiiiās ail ar chronisku bezmie»
gu un t9dēl patērē Mus diiudzumus
iņii|ilUiļ, Kopā kara beigām ķer^
ieof sviars viņam saman^ājies par
pujo, ikni t ļ ^ ^ Mokssveŗi tikai 40
vīram,
ttii liv, ji^ģ^ai n ^
i i i dildk u z k r^
^ilptiņdi atstāj mflju^ pametot
f im birnus savam liktenim.
dzelzceļi vai
itlii)!buss aicved viņu fabrikā,
l i strādā no pusastoigdem^^^^^l^^
isetimi pēq;)psm^^^ austrā-iiei|
liepērkas pārpildītos v^«
ilf^ tos Jau pusseios slēdz. Pa^
mii pagM visu v0lkt, ļal līdz
saiidein un lei^kumlem^n^^
Vttsles» fļH tiktu mājās, kad pa­ir
vakariņas. Rūpīgi sagatavo-reizes
pie lāda' dzīves
pīdtami, izpaliek. Pēc vaka-savukārt
seko trauku mazgā-i
; jļa|r Jāpalīdz, x(a tad
aifdiiĀA. Kad nU i^stenls rā-l^
iļvtto v ^ ^ un visā pa^
sākas vakara sadzīve, caur-
%liustŗāli^tf I r p nogurusi, ka
te
I IpilvJ^^ laulību,
i;^^ pļ^ām t i K ^ lādi pa-r
V li«^ litseviSķl iz#numi, bet
ii W kā Šiduejā, ĪMelbur-f^
t l i | Strādātājas sievietes
% algolanai, bet
I i i siikU un dārgu prlēklmetu le-
^ ^ T l d U tādēļ loti daudzās aus-
"iļķimfijls vēl neiešot veļas
malliias un modernas vir-
Iekārtas, kas firmās pasūUnfi-
X|Ml^Už visizdevīgākajiem noteiku­mi
nomaksu. Turpreti centīgās
ļditiljas valkā vismodernākās
iais un dārgāko veJu, viņām ir
MS|#lnai rokassomas un nailona
llini^PJ^^ savas al-if
« v^ļi9S^M^ mēneSa maksājumu
i^auali par līdzi nēsājamiem radio
Izrātiem, fantastiskiem vakartēr*
Vim un dārgām smaržām. Kas vēl
Plļl^ pāri, to lādas austrālietes vai
^1^1^ vai pazaudē derībās zirgu
i ka viņa ziņojums
Mttiecas uz visām austrālietēm.
lāle^lrojot tomēr, ka Austrālijā pal-
|f||.modē agras laulības. Parasta
meitenei laulību dienā
<ilv.
<l!^i v lm gads. A^^ iemesla
izjūkot daudzas laulības. TreSais
izirSanas iemesls daļēji esot,
austrālietis parasti pasīvāks ne­kā
viņa parti^re. Austrālieša galve-
M interese nav sievietes. Viņa pa­saule
ir krikets, zirgu un suņu skrie-laņis,
sports un — ari alkohols. Sie
pretstati un sievietes kaisllbs^s radi-luH
ne vien nopietnu problēmu, bet
ari daudz nelaimīgo, (a)
TA VīŅl IZTEICAS
franēu rominlsis Onorē de Baisāks
etttnUt vfsas labSs lleUs dzīve. Kad no-aslri
vlņ» vecais un skdpals tevoels, at*
itidams Baisākam paprftvu mantojumu,
rakstnieks to pasiņoja draugiem Sfidlem
Vārdiem: «tVakarrlt pl. B mes abi ar tē­voci
legijim labfika dsivē.**
^ i s , ; ; , •
j;w>-:;;;•:
ie­likteņa
blMbn^^T^^
inĶ^ifiikriķ Hamburgaa ttrgotājs Ar^-
tfirs 0lto Uzņēmumi redza­mas
IkM stigmu Jbritoee
ui ņiiika pieres ^ w
llfinls, kad itipau br|k:es at­veras,
sirds darbības: uzturē­šanai
nMecielamas nepārtrauktas
strofaņtļteia injekctjas. V
I no pazīstamās Terēzes
N^imi^h^ kas ir katoļticīga,.Moks
pieder protestantu konfesijai. Pie
tam^vļņS^kad^iiav-btlis sevišķi fe-liģio^
i un apiņi^rl^^Iou loti reti.
" !zto| tomēr vērdama zīmīga
l$erēzdi p i r ^ Migmu zl-mes
Idljās 7 gadus pēc pBdzIvo-ta
II viņas itajā
de{ni|iltt!ļl(rl Moķ^ tās pti(|biu^ reiz
parādiļSs 7 gadus pēc kāda smaga
un salriLuieēJa pārdzīvojums!^ 1928.
gadā vligtS pie Erturtes pisidzlvoja
noptctmi auto katastrofu, un 1935.
gadā Kliz; ttņa pieres pēkšņi kļuva
redzai:)!i8S i ērkšķu vaiņaga ndspiedu-mlem
Ud^gas zīmes.
Bēgidāri asiņot stipoas sāka kopi
1943. g. 13. decembra, kad Hambur-ga
ļ^rdeta vienu .no plašākajiem
gaisa u^brukinnieni. ēajā d i ^
M<^ velikdams pretgaisa aizsardzī­bas
dežtlianta pienakunius, bija tik­ko
iegājis kādā dstas rajona namā,
kad to sagrāva Udmallnās mina.
Pfc milzīgā trieciena Moks ar lauz­tiem
loce)c}iem un satridnātāni sma­dzenēm
palika guldi ņ^amaņā na-itia
pagral^. Pāris atundas vēlāk at­vērās
un iīāka asiņot krusta ztme uz
viņa pleris.
Gribēdams tikt vi4ā no smagajām
ciešanām, Moks pēdējos gados
meklējis daudzus ārstus un izmēģi­nājis
neskaitāmus medikamentiis,
kas tomēr nav līdzējuši. P^ sava
rsksturis Mokis ir pņīt^ito veikal­nieka
tips, kam tālu stāv Jebkāds re­liģisks
fanātisms. Vaļfi^ brīžos Aiiņš
ll<h šim Ubprāt nodarbojies ar mak­šķerēšanu,
dārzkopību un fotografē­šanu.
Mokām ir augsts inteliģences
llinei^s, viņš pilnīgi pārvalda 4 va­lodas,
bet pēdējā laikā tomēr sācis
sūdzēties par pakāpenļļsku atmiņas
zušanu* Stigmu asiņčiSanas brīžos
viņun dažlcārt zūdot ari redzes un
dzirdes spēfa, un pārdoties dažādas
vīzijas. Siņls dienās Moks devies uz
kādu Hamburgas klīniku, kur ilgā­ku
laiku atradīsies triju slavenu
profesoru iizmudzlbā un ārstēšanā.
• .' -•• _ ^'"^^ "
autoriem
mvi Jauni:' rakstni^, IsskatDuU ve­selu
kaudsl moderno i vicu SumSlu, j4z»
mtraiuil** principus, kādiem ivr»
nfiU striidafuši. un guvvil panSkiimus.
sle prlndpl ko viņi letele katram rakst-nlekaiņ.
Ir flfidl:
I, Atturēties no katras pmMēoaatlkas,
Jo latftUļi to sajat ka slogii
8. Nmiiaē
tOdal klOst
{.Atturēties nd, audzinātajam pami
dbfim» citām' tevi tCll^ usskaUs par po-
UtlS alzddmlgu.
6. NeUikop laba stUo, tas U^as ne­dabiski.
8. mkojles ta, It ķā tu nevarētu rak
stit. pat ja tu to vari.
6. Darbības personas' izvēUes ārzem­niekus
(nav domitl DP. — Red.).
^PlelDsvliil»««ef^Mai^^
almu; uzralcstltals tūdaļ ledi^bosles
lablk.
' 8 . Ja 4J^i^1)4k^ ii^i^^l^ti^
tas ar daUdz JfitSm, apstrfidS tSs pavl»
sam betkauiiilgt Vlitlabfik tomēr Izval-tl
«8 no jūtam.
8. Domā par to, ka n^^tlba Ir mle»
tfa lidmiba.
1^. Kticad ņ^ee savSm pet^sonfim būt
nabadzīgiem ļaudīm.
li. Tavi galvenie temati laiifr slepka­vības,
laupīšanas un netiklība, bet vis­labāk
tfis kombinēt
IS. Raksti lad uh tad praē: kur pa»
Uek rakstnieki? Bet uzskati sevi par
tādu. (b)
Sava turpm&fi ce|a' virzienu Dr.
P. izkalkuii^a ^ešā gaisā UiiUā no
Katapulskas pāri savai lilābējai ie­plakai
dloividtts virzienā. ,Tur pēc
viņa pārliecIbaiT izstrāvc^Jtimu ie­tekme
vajadašēja bOt vismazākaL Ar
lielām grūtībām pārvarēdams vai ik
uz sola vētras uh. ugiiņs radītos
£ķēiiļu8> vācu ztnātoleks bi^dzot Sa­sniedza
mežu Joslu^ Salauzto m^-^
malas koku JilklI viņain.piepeši rē­gojās
pretī kāda krievU karama
dibakotās kājas. K i p ī i ^ aclmr^
dzōt, bija kritis par upuri Helajal
e ^ kaa l&stot un gāžoties to no^
situsi Kad Dr. P. lev&oja, ka pa^
domju sargkareivim bija l£lāt pat
cepure un i a n t ^ v ^ ^ leMvās
prata laba d m r . . . vai lO^iei^ n i -
BaltiesaVirergi
mm
Jo tad usrakststals
Londona (tSjfi Ssikarā^ deba­tēm
par vergU darba nom^tnēni Pit-domju
sjavienibā Ōaily Teletta^^^
savct 3.; augi|sta^ j^rioo lapaa pusi
v e f ^ aculiednic^ stāstiem
pieredzēJimiem ^ f i B , noinetnēs. SI
laikraksta kbr^poh(|enta^ izdevies
VInl| sastapt v^i^lui grii^u ļaiižu, kas
Šādās nometnēs pavadījuši vitrākus
gsidua un tādPl v«^uSl sniegt sOcas
ziņas par to oriald;^tt.uh
t^anu; Daudz nometņu atrodas Vx!i'
lu austrunm p i ^C
krieviem lesloddil ari ārzemnieku
un nedevu t^Ibu tūkstbfi. S v^
tautiešu škiGkltā vlsviair& īssstopatni
poli, tad ungāri, vācieši un Baltijas
tautu itoSerfgie.
Vleņa no lielākām darba nomet­nēm
espt Sverdlovsķā, kuras Iemīt­nieki
nodariailnāti tauku,' lielgabalu
uu smagās rflpnieclbas uuillhu bayē.
fiažās nometnes pastāv kārtibif,! Isk
ieslddzltie par (mvu d^bu smļiem ari
algu, bet tādā gadījumā tiem lai pa­šiem
Jāpērk vajaddgts pārtikas >^e^
1as nometnes veiķcaoi, Aļģu likmei
tomēr tik zemas, ka pat vlsaigistfikāiB
algas pilnīgi nepietiekamas vismini­mālāko
pra^^u apmierināšanai No­metnēs,
kur pārt&u i^uiedz adipl-
' HTstfScija, tā sastSv no M&taA viras
un;s|^ izoeptM^^^
li^dnleit^ ^tāsti^iu^
Jau agrāk rināilnalafaktor^^^
ju valdība iesl9daŖltd9^ vienis
par lētu darba' 8pacu,pfir> darba lo­piem,
p&Ko kaut dk rilpējas vie­nīgi
tik ilgi, kamēr tie ^^^^v^^^ spēj
strādāt. Katra nometne piesa&tita
zināipam rOpņis^Ibas uzņēmumam,
un bieži vien viņos sastopami par
vergiem pārvērsti aUgsti kvalificēti
spedālisti.,
Ka ASV muitas ierēdņi
ar
~ tJKluba biedrus laipni lQdz neuzļaut
noslauka bumbiņas, pirms tis nav beigu-iii
ripot** — lasfims kfidS skotu goUa
litdniml. Newark Star
Dali laudls. kurus dēvē par dziļiem
doņiitijlem» laikam tleSfim ir dziļi do-ņiitUl,
Jd viņu Idejas tikai ar grtl;tn>fim
«p|)r pacelties lldi virspusei.
' Bublln Opinlon
Anglis Ir labs nodokļu maksfitfijs un
jAlkta krSJlUs; par IraniHem JSsaka tieSi
l^etaials. Pols Reno
* MTSS, kas jums vajaddgs. ir vairāk
gilas un mazāk apsplrlna,** teica Mlss
Dototeja Tompsone kSdS run& par britu
iļaimnlecību^
Pēc laikrakstu un radiofona ziņām Savienoto valstu iestādes uz-devīpļļia^
muitas ierēdņiem turpmāk stingri pārbaudīt ari ieceļotāju DP
baglllui Jo vairākos gadījumos Ņujorkas ostā atklājies, ka DP mēģi-nājuāi
ievest lielākus daudzumus dārglietu, valūtas; mākslas priekš­metu
uu citu muitai pakļautu mantu, īmi^cijas iestādes bridināju-šas
DP, ka šādu nelikumīgu ticību stingri apkaros, un vainīgajiem
draiid s^fpri nepatīkamas sekas. Ok neveiksmīgi parasti ir visi ieceļo­tāju
ļul): pat profesionālo ko^ piemānīt mod­ros
^lUSV muitas ierēdņus, raksturīgi parāda sekojošais tēlojums.
Parīzē dimantiem rotātu sprādzi
par 20.000 dolāriem un, braukdama
uz Ņujorku, mēģina izv^īties no
muitas nodevas, kas šinī gadījumā
būtu puse no priekšmeta vērtības.
Bet kāds Juvelieru veikala d^bi-nieks
par šo pirkumu tūlīt sīki in­formē
amerikāņu ģenerālkonsulātu.
To darīt viņu pamudina cerība sa­ņemt
ievērojamu atlīdzību gadīju­mā,
Ja Smisa kundze mēģinās sprā­dze
aizvest uz Ņujorku bez muitas.
Vai arī — Smisa kundze pastāsta
par savu lielisko pirkumu savai
draudzenei uz kuģa, un šo sanmU
noklausās kāds stjuarts. Ier&dņi
nekavējoties pārbauda, vai sprādze
uzdota viņas muitas i deklarācijā.
Ja tas nav izdarits, tad, atstājotku-ģi,
Smisa kundzes mantas sīki pār­meklē
un, protams, ^rādzi atrod.
Daudz grūtāka ir cīņa ar profe­sionāliem
kontrabandistiem. Kāds
kukaiņu pētnieks Ifdku pa laikam
mēdza braukt no savām tro^u ek­spedīcijām
atpūsties liz Ņujorku,
vedot aizvien līdzi dažādas vaboļu
kollekcljas. Visas pazīmes lieci­nāja,
ka šis nopietnais zinātnidcs
ir muitas ierēdņiem nekaitīgs, un
viņa mantas mēdza skatīt cauri ļoti
pavirši Bet reiz kāds aģents ne<
jausi iepazinās ar kādu Ņujorkas
entomologu un atklāja,. ka attie­cīgais
vīrs zinātnieku ļ aprindās ir
pilnīgi nepazīstams. Nākošajā rei­zē,
kad viņš atkal ieradās Ņujorkā,
aģents, neraugoties uz niknajiem
protestiem, sIM sagraizīja visas vi­ņa
atvestās vaboles un — atrada
Matrozis Cēzars Ņegass omulīgi
kāpa lejun pa laipu no tvaikoņa
Saint IBrotez, kas tikko bija pienā­cis
ļjl'^jcirkl no Marseļas. Viņš brī­di
patteēja ar muitas ierēdni, kas
pārmEiļdēja viņa somu, un tad stei-dzīgie)[
ja soliem devās uz krastu,
ierēddi ts pēkšņi, bez kāda redzama
iemesli i,iš^utā, ka te kaut kas nav
kārtīltifi. Varbūt matrozis bija sā­kumā
bijis pārāk uzsvēri! omulīgs,
un pi^( tam pārāk ātri steidzies, lai
tiktu I projām. „Vienu acumirklil
Pagaidiet!'' ierēdnis iesaucās. Negass
mēģiidijk bēgt, bet no kaut kurie­nes
I^ialra vairāki plecīgi vīri un
aizveicļi^i viņu uz speciālo pārmeklē­šanas
punktu. Izrādījās, ka jūr­nieks
btja apsējis ap savu Ķerme­ni
nelielus maisiņus ar 8 mārci­ņām
lira heroīna. Sāds daudzums
šīs spļiclgis narkotiskās vielas mel­najā
tirgū maksātu apm. 58.(KH) do­lāru.
Kādil vienkāršā finanēu ministri­jas
birojā Vašingtonā satek kopā
neskaitāmie jūtīgie aģentu tīkla pa-vedieinJi,
ko visā pasaulē izaudis
ASV tiiuitas ziņu dienests. Sos pa­vedienos
tur savās rokās muitas
policlļsis un patruļu di^esta šefs
EdsoBS Samharts, kas par kontra­bandistu
trikiem un darba meto­dēm
ir laikam gan vislabāk infor­mētais
virs pasaulē.
Ir illela starpība starp gadījuma
kontriabžindistiem un profesionāliem
šī „alwida** piekopējiem. Pirmos pa­rasti
noķer pavisam ātri un viegli.
Piemēram, Smisa kimdze nopērk
tajās 8 dārgakmeņus 48.000 dolāru
kopvērtībā.
Viens no bagātākajiem Ņujorkas
Juvelieriem regulāri vcKla dimantos
no Amsterdamas, nomuitodams tos
pēc visiem noteikumiem; Muitas vī­ri
aplinku ceļā jtomēr uzzināja, ka
Juvelieris šad tad pārdod arī dažus
sevišķi skaistus dārg^oneņus, par
kuriem vipš muitu nebija maksā­jis.
Ierodoties Amerikas krastā, šo
ceļotāju vispirms rūpīgi pārmeklē­ja,
bet bez rezultātiem, līdz beidzot
kāds veilds aģents reiz atrada vie­nu
šādu dārgakmeni iecementētu
juveliera mākslīgās stikla acs do­bumā.
Pirms dažiem gadiem Bostonas
muitas insp^tors ievēroja kādu
dziļi noskumušu Jaunekli, kas tikko
bija ieradies no Francijas, vezdams
līdzi zārku ar savas māsas liķi.
Pēkšņi inspektors sarāvās atcerē­damies,
ka pirms pāris mēnešiem
viņš šo pašu Jauno cilvēku bija re­dzējis
Ņujorkaa ostā, vienīgi toreiz
taa bija vedis zārkā savu nelaiķa
brāli Inspektors NUZ karstām pē­dām"
zārlni apķīlāja* Tajā patiešām
atrada līķi, bet ap to bija aptīti
daudzi metri visdārgāko Briseles
mežģīņu, pie kurām bez tam vēl
bija piestiprināti briljanti 40.0(
dol. vērtībā.
Pērles izdobtā kājas protežē vai
mākslīgā kuprī, kokaīns izbāztā ka­ķī,
porcelāns trušādu saiņos, opijs
zivju konservu oriģinālkārbās — tie
ir tikai daži piemēri garajā kon­trabandistu
triku virknē, kam pa­stāvīgi
nāk klāt Jauni, liecinot par
neizsīkstošu fantāziju im izdomas
spēju. Protams, ari muitas ierēdņi
un robežpolicija nesnauž, bet mē­ģina
atrast arvien jaunus pretU-dzekļus.
Sis ,,kaŗS" — starp kon­trabandistiem
im policiju, šķiet,
varēs beigties tikai tad, kad būs
likvidētas visas zemju robežas un
muitas vaļņi.
sl%>jas viņa izglābšanās
a t s i l a . . . Kas zina, kādas
viņam var pavērt šis
ionUaa tbps ildz «r visiem
bas dfdtumeutlem un dtiem'
riem.
Tā jauna spara un caUbu
Dr. P. krievu karavīra tērpi
šauteni plecā soļoja iepridd
tā vinlmiā. Tikai uz dienvl
Sarģkardvja kaMa sondi
atrāda kaltētu mai^ un ūdens
delt, kas gin diemžēl UJa tuUto,
Uādams, ka K a t ^ u l i ^ tm
nav nevienas apdzīvotas vietas,
nolēma ar ^ savām niedgām
rezervēm būt pēcie^^as
Ttls dienas yisfi tā sekoja, lea
gluži izmocitsisasniedza kādu
mu. Ieraugot pirmās mājdes,
pēkšņi ienāca prātā, ka viņš
vēl ni^na, kā viņu sauc.
viņš sīki izpētīja iegūtos
„Tā tad Vasilijs Kondošnlji
mans vārds,'dzimis Goridjā..,
desmit vienu gadu vecs.n
desmit gadUs Jauniks nekā
sibā... bet bite Jau^^I^
Paldies Dievam, 1^ krievu .
kareivis nebija divdesmit vi<Ŗiu
du vecs, nodomāja Dr. P. un
atkal mtērlģs, kad p i ^ u v l j i
pirināš mājiņai durvīm. Viņš
lolevlsķi pat lamālļles, tādēļ
māmiņa, kas atvēra durvis,
nemaz ižbr^ējiisies par n
vlesL
nVāl tu, dēls, nāc no
kur plosījās tas lielais
bija briesmīgi... un cik dlvUUL
nemaz &Ujal"
Ndmierfaājia vefiiņu, Drī P.
^Igl ēda pakliegto mJJas sleŗv
m ^ ko 5^am s^^
brītiņa Ienāca ve(^M mazdjHs
pastāstīja, ka ciemā sabrauku^ |ļ
da tmlformētu viru komisija,
tauJUot pēc ļaudīm, kas nāfaiīl
ziemeļiem, Dr. P, steidzīgi sāka
sties projām.
,JAāmlņ, Krievija ir ļoti ola
stāstīja ^vlņS . atvadoties,
Idevam, ka n^esmii Idcļuviš
njsgfiisā tur z i m ^ o f , nika
tur, uo f tās puses p uu viņi
rādija gluži pret^ā virteni
PazIdaUis apvidu, Dr. P. zinājāt
pa Urālu austrumu malu
virzienā stiepjas tikai viena
ko mmi nuo otrai piJaeiL
žoja Udie Tavdas m Rondaa
Atlika vienīgi turīrfi^ oeļu
fosejas tieiā tuvumā* kaot'arl
bijia visai UstamL^
Pēc pāris laimīgi nosoļotām
nām beidzot Dr. P. ieraudzīja
ceļā sUļ^, ksfs, ar l ō ^ _.
miem nākdamas, aizvirzījās uz dlt
vidiem. Ķaut arī <belzeeļa tii.
vairbja apdzīvotību, līdz ar to
briesmas, tas toUiēr b|Ja vi
lī<ļz^s, mr ko tikt Uz pcM
pārvarēt milzīgos aUālumus. Oudifl
padoms bija lAi atkal dārgs—>4(1
^^kļūt vilcienā, kā izvairīties kcmtio*;
ļjtem utt. Ari šeit gadījums ātrisl*
nāja visu. K
Kādas blakus sUedes veda dsiUIt
mežā. Klaiņodams to tuvumā, Dr.
P. piepeši sadzirdēja kādas baļķu
krautuves tuvumā vācu valodu. Tll
taēu bija yācu kara gūstekņi Pa^
mazām nobrieda fantastisks plānie
bet tikai tādā veidā bija iespējcdaal
izkļūt no šīs tālās «eUes". , :
Dr. R rūpīgi un ilgi vēroja ģūstdE-ņus
darbā. Uzraudzība .bija vāja
sargkareivis ar mazās krautuves
stacijas priekšnieku dēļu būdā Ipē*
lēja kārtis un iedzēra pa glāzei vod«
kas.
B^dzot vācu zinātni^s bija at­radis
savu „upuri**. Kamēr lielfliā
gūstekņu daļa bija pārvērtusies par
pelēku notrulinātu masu, tas UJa
vēl smērā mundrs un nebija zau­dējis
savu gribas spēku.
Bri4l vērojis, Dr. P. tam pēkšņi
kādā tālākā meža stūri katēgoridd
pamāja ar roku, aicinādams nākt
līdz. Gūsteknis sastinga uz vtetan
Krieviski lamādamies, Dr. P. vēlreiz
aicināja viņu tam sekot Gūsteknll
šoreiz paklausīja, un viņi abi aiz-soļoja
dziļāk biezoknī.
Kad viņi bija nonākuši tik tālu,
ka pārējo balsis vairs nebija dzirdām
mas, Dr. P. pavēlēja no Jauna: ^At-,
sēžaties!" Ar Helu izbrīnu, bet jo­projām
vēl baiļu pārņemts gūstĀ-nis
paklausīja. Iztaujājis gūstekni
par izcelšanos, %grāko dzīves vietu
uti., Dr. ŗ. beigās atkal asi uzsauca:
nKur ir jūsu mantas... es domāju,
kāds apģērba gabals, ko uzvilkt mu­gurā...
kāds maiss... vai kas lī­dzīgs?"
„Tur mežmalā stāv mūsu cepures
un bez tam man ir vēl kakla soma.
Tur mēs parasti salasām meHenes;..
sēnes... vai ko citu ēdamu.**
Vācu kara gūstdcnis bija vīnietis.
Kaut kāda neizskaidrojama nojauta
radīja v4ņā pēkšņi uzticību šim
krievu sargkareivim, un instinktīvi
viņš nojauta, ka aiz visas tā iztu­rēšanās
slēpjas kaut kas draudzīgs.
(Nākamā numurā: Sākas lidi mi»*
m 018-
• sporta prMB
,.jiMjHM,W»8ko vtegl-
B»»!» Vālmans.,
JKiras kādā treniņa
rizes vJ<?o"'» ,
nieku vecs P?'
franči J«»ļ«2J«
vietu.
MŪKI tle«BW
vienība»
ejera vliroM
tropu tveld
vienība iaoeni
uttNesenber«i
bergu, P««*?"
m8. Jau i w
bija 6:0 vadu
tttstarpībUTBf
driBUdzP««J?
6i izmantoja l
ņtt ūo paguva
Otrā puslaikā,
stavS, v^^J
nājis un «8c«
vieJu vienibaļ
pamatsastāva '
lēja Sturms,
Sevišķi veiksi
viens pats 8
Pēc saceņsfl
Ustt neslgpa M
šeit trimdā V?
viehiba. Mv
latvi^u b ^
ua Eari», ap|^
šanaa f ormilM
vienības uaņ«
šu. Mūsu^bļ
tdcigi tranōu^^,
lielo viesmiiibl
vienība laņSirf
litlrā pirvaldj
latvleiu epoif
Konstancē sei
no Frandlis^
nās paukotājt.
jlg&kām baski
Vienmēr krājumā:
ksrte . . • • ^
fiiiamoi u tABi
mTRAĻI UN
«hfojoHi DP m piettlH-rVittNtr.
ii (219)
iklODAPMāCiBAI
inkttska «itmi^
5ņl|HieiJu &om«t&Sm.
^ tflmOI uaoa«
JjUffļķUtls,
m
«S«ATA MSTEi!
«JJDM 2.60. Daba,
Ivim
(818)
It/.;
Kopi 1HI.I
fakitmski
JMI l^tvliliļ
l«s rakstnii
Draugs".
eMbm latvti
Orliaata^
ail viisi
mātas njav
īSfUmB.
toru pasu
latvleltt U
visiem pltej
aadti vai ik<
Lūki ko
Psr grS
lepasAstaB eir>
tbrt var ori
Es esmu
maņu tekitu
tOkatoSi ji
Apg&ds „0l
saīsinājumi
J
\
Prant
Džoi
^ u v i k ā
Ptrial
Ri^ar
Bstij
tl8 Ir ĶtĶi
Katrus
GrSmat
tieSr no ej
». 609.
V. B. A,..
Neaiimi rsl
fcomiuj»,."