Bavarijas Latviesu vestnesis, March 31, 1951

              L A T V I J A
Sestdien, 1951. g. 31.
lieiiiiiļreliii-fcslMe 1 ^
809 mm\wUm M lavjfilif
« « • • I I III . f >i> ^
Latvijas ārzemju pases derigas ari Vācijā
DEVMEM DP STUDENTIEM IESPĒJA
STUDĒT ASV
VĒSI Ulix
Ortfonas valtU kolledlt. kurā d«-
zlldo tautību itudimtu vidd ttudē trl
3 latvieši - B. Zvlibult, Mteinberga
un A .Salmiņš, nolēmusi uzņemt kol*
Sinis dienās MlEclteB«i sanāca ār-1 golšiatē ar l . aprīli pārņem Bavari-Mf^^ ^ Eiropas DP studeatua. No-zemnieku
padome pi« Bivarijas Iekš- jaa darba ministrija. Pēc vienošanās «^««idrojiea. ka bfltu veļams, ja uz­lietu
ministrljaii iUii<l««zuzug8amt|. ar mo šajā skolā, kur ir ap 22 daJā- ņemamo skaitā butu an latvieši. Re-
Saniksmi aftli|ot. valdības viispa. du arodapmācības kuiau. uzņems 80 «^^tantiem^ jābūt beigušiem pilnu
domnieks Nentvig« paziņoja, ka 2ie- proc. DP līdz 45 g. v un 20 proc. vā- gumnazijas kursu vai ari tādiem, kas
roelreinas-Vestfāle» vaiaiba piedāvā- ciešu līdz 25 g. v. Skolā vietas SCO jau studē. Var rakstīt ari tie. kas bei-jusies
uzņemt 800 ļirzeuju bēgļu un audzēkņiem. Kursi ilgs 3 mēnešus, bet P š i tikai ģimnāzijas 3 klasee, jo var
viņu ģfmenw locekļa. T i w paredzēts daioai arodoa 5--6 mēnešus. Kursiem ««^ies iespēja angļu valodu mācīties
darbft raktuvēs, la^tksaimnlecibā un jāpimkās vācu darba pārvaldēs, bet ^ nīgh-school un to an be^t, ļ T .rT^g^f^, ^ nepIrtraukU pa tām U oor iime, - w. s. s. r jat»^^
bavdarboi. Bēgļu piiņemiiana notiks DP jaometnēs dzīvojošiem ~ IRO. vU*i, Ja labas «tzlmes no trimdas dievlūdzēji. Cilvēki pa^ēž ^^^^.ļ^^ IJ^^IIS ii?'SSS*t
tikai pēc taiaTkiidNiim bOs aagldātl Kaut ar! skola labi apgādāta ar mā- vācu skolāin. bēniņu, dts noslīgst p i e n ! ; S S . r « i X r ; ^
plemēVoti dzīvokli. Slizvie^^^^^ ta^u tel- P'^»«. l«i studeivti še iiudēhi celortad ceļas un ietLiivSitttrtiia'. Ws.i P«.U « k t i i S^ļ
tiks uz brlvpirātnia» M«tiem Uz Zie. pu stļlvoklis bēdīgs. paredzētos 4 gadus- Koledžā studēt Xvkalpojumi mainās .tiv. *r..J&«'^*Ni« J*^^*^^^
melreinu-V^tfāU pllnrielojamos bēg- ' Ud« ar IRO dirbibas aašaurinlša- var lauksaimniecību, ķīmiju, ^«"»«fH™!^^^ ci^Tl katrai tautībai. hj^^J^^*;^^
1us vispirms ņems no lielākajām no* nos ?ācu saimniecībā pāriet aizvien l^i^ d««<i.f mienierzinātnes, metko- P noteiktos lalkoa. SSā lo Pārisnivu pum «MUaMTaSī
metnēm - Vlnceras», AUanštates lu c. lialākis «kaita bēgļu- Stāvoklis ir kri- P^ļm. mājturības ekonomiju, iumāl - katrai ^ " ^ ^ ^ ^ ^ priekšvakarā isiā. D.«g.n««ļii. bōat.. u tu 515
. stiku u. c, bet ne architektōru. medī- ^ ^ ^ i * ^ ^ , ! " ^ ! ^ Ir dii^vaaldu ?«»«'.^«!« "P^^IlL^^fS* m
dzimšanas datus, ziņas par izglītību,
ģimenei apstākļiem un Iw ^ve*
fakstu, B. Zvirbulei vai I. Relnbergal,
139, Kings Road, Corvallis, Oregon.
U.S.A'
Ar PicMTpijlUi
lala ceļa
Gronaa transitnometnes. vidū ir taa-za
baznidņa, kuras durvia n«pārtraiA-ti
ir atvērtas,
i4(^Ikit slimi-
NEZINĀŠANA VAI AWWATA MtU.
TIECIBAI
Aaglo skoUni pltsōllU Unn fietkktl*.
Itt pariagl ua prospekti (TU Chug^
£iicyclopf<Ua, orl^lnttea tnd edit«a H A | £ »
Mee. Thf BduuUonal Book Otnun. t g
ed, T*UU Hous, TtUU Slretl. Vokitm, £ 3L
GrāmttM tkolotiia saStUli blnta^, ^uT
tu&k lepaīIsUaātu sivui vec&kut. A4
saidēlt pSrnett pltnlnlto parra|i.
pēdlia sastāv no 10 bleilea tēlvi^^ļZ
daadiām un \Mm Uattrācl|Ui, katliņ 7
popo^ tekstv. Katrs sē}iins U p^ T
vi «oalifta grāsata, kaa pl««ii«ta kdur
iifmldbi iipralBti DB t t t vm tpijla. ^
DtvfUi 8ē}ima SSIS. lappMi raksti
pat
nlcļ
sēt
Bavārijai lekšlletiti laiinfstrijas pasu tisks, jo IRO nodod bēgļus bez tel
nodalās pāri^tāvls ipibrmēja, ka ar pām, kādēļ vācu bēgļu pārvaldei nav
1. februāri RletumvKcljai valdība at- ie«pē|ams pārņemt vairāk tūkstoš . . , . , , . , ^»
guvusi pilnīgu notelHIsni pasu lietās, bēglUi Iļqļ)lānota jaunu novietojumu ļ J^^s. lūdzam steidzīgi rakātu, minot
Sabiedroto i<!Stāde, km lldz lim iz- bilvpriogramma, bet tās īstenošana
sniedza izceļošanas aittaujas bēgļiem prasīt vēl ap 4 mēnešus. Bēgļus «a-
(Comblned Travel :Bo«rd)i tagad Iz* dalla mazākās vienībās pa visu Ba-braukšanai
atļaujas izenltdz tikai uz vāriju, it sevišķi vietās, kur lielākas
Austriju un dalām Austrumeiropas darba ieapējas. Ar to pēc būvju pro
na Eiropā Iet pret galu, Ki jūta«, ko pņ^JSlroli tluproii». U riVSiJJ^
lai saka aizbraucijsT Cilvēka dvēsele u'ļt.iriika (ko «niu«m, koUun mumm
iUH no •irņlem tādē dienS, atkrīt NairDtai. i>rotwi, «I kolkoniiCt«
vte,, kas kl «totkirlīgas apsega» se. j„^,„
dzas tai pSri, viss, kas citkārt dienu „ „ i AUkmuir» J. piMUirtU %
k«adl nozīmīga un nepieciešams. Drīz .lai M V '•"»•»" ' I '
Ko danslm?
(TurplalļoBu ao i. tpp.)
valstīm. Turpretī m vlifa pirējjtoļ grammaf rellIsMana. likvidēsies art ļ «BR Tagad, kur tl es«n «ikiMtt p« ļ bfelkTl'bTzMlīģars" M M ^ ^ „ ^
valstto celojma paw «snlecb vicu masu nometnes Lai uztvertu no IRO vis» pasauli, bOtu JlUek pie airds Ik- <j^esi» un es pats. Lai notiek Tav« '.«ēu.i! w ubS
Iestādes. Udi ar to «tijl«« sp«kl ari lielo IļtSglu skaitu, ierīkotas starpno- vleaam, sevttU laonatsel - mJcIttes, „,a,.. m^mm<t kopi..p.i«« pu «.Sf
agrikala VScIJas likums par pasu K - metneti, no kurSm bēgļus pamazim km vien var m kl vien var. izman-r Mflm «iTbrsurilu oninai marta vi- iiMa» KrKTija"...
.nlegi«... kirtibu. ^ hzvi.t„ taiak «z pastSvIgam dzīves 5^0,7^1? prnJIl^^^^^^^
Katram «««n»»"» «r ,«7»Me«fc |M« nfnftoe lekirtota a r t ^ M ' ^ j i , ""Mbiioltta.. presi m U^kar MOsu pašu latviešu valoda S r a T f o " © - » ! Sri«V
valsta pasi jlplerida «iva pavalstnle- Mlnchene, LudvigsfeldS ar 4 barakSm ,koIai. Moderni dcmokratl[l visiem Lk.„giL mazaiā baznicini. kad altirl «cikiopMlt aomsu Uuuint. kiM
ciba, «e, kas to nevar, eaņems t. .•250-^,50 penon&m. Tur jau novietota L ntatMmMU^.MH Uesiba tg«^''1 ".u^„o^^^^^
FjtmdeņpaH ar ItrakļS.» .Sta.t«««.. d«a bijrtu no VlKUleķenas. P6dl|l J rnSl^Sr^ p K « « « « S^^^^ bS citHdi ^Vr.».^^^^^^^^ hftrlgkell untAaņnt'' v^^ vācu salranjwlbā^ pārņemlaaļSgļH^^^ Vldja pCc olrl pauulesļgfuij ,1 p ļ u • . .. is ' .....Nf.
nekā desmit gad
pata apskaidroti
saņems. "Atjaunota ai! lnemnWkuļv81 pārņems Dillngenas Ludviga ka-ļpļii„gi^jem un erldažāī^^ niin* ir maiB baznicina. I
nolicējiAā reģlsliācļjii «Auslānder. | «mu^nomalnl. P«c IRO darbība, bei-1 S„„Zolas N,v T^lUe. | dievga"dSeku rmdas ^I^st p?e aSāra I
viņu Grafemašava, (ar 550 edzivotāj.em) k , , » , vliedamls nostiprināt demokra- J^j desmit gad em unlVersItātē, tas||;««' •iV;Si^TUd.;u''TlSl^ » 'TT- mi
valstu valdlbi» vai «l(tol«c!ibtt fadotāa un AnibargaaUopolda ar 1300 iedzI.ti,M, leunea pamahu, noorganlH- S!t ,„.v,Li?ofibM miers dveš ap JtiiL.'ļJi'iit^^^^
ārzemju pase», vācu l'rrodenpais ne. votājiem) nometnes, tuvākajā l«ikāKU^"*p,i,""ļ^,,, T^^^ apskaldrotība» miers dves »P rtJy«Y.,-J«;gJ^\t zalw,
... ... . .-•...i.... ...I» p A». .... iviņu. _ . .. 1 „ . . . . , . ? . . TrOkil lalMitolJMi, i» alSi^"?'"
poUzeiveioidnung). Kiitraim privāti ļgām Barbijl paliekošo «««mnleku I BMteVlelamībB'^U^^ .T"'-ļ wmiiiiimii«iiraiiiiiHiimiiiimiiiiiM«ijļ«wii
ar labu gribu atraiUiiii laiks trt tam, jam Un divkārt dziļa nozīme vār- BERCHTESGADENA V«CO lauin « HM
• _._..-.--»I " » » būve tuvojas nobeigumam. Mltnti — *
nama iesvētīšana notiks 6. maijS.
kā Dirms vairāk an vUtoJumui, roļlas T««tti«mf. n l jgļ
universitāte, tasi^^jj^^^ BtilBlšanas produkts, vai a i t i f i
bri
"Sbit'- ^.nkitru i^^^
^tZ, kAita». Kvlen vel
•"jf^A. kā i * nu
gMļjjHtiksl «
P ^ ^ i i trikiem.
nu
tad
ne. pat
vat valīļta izdota ānMju pase, tajā
jāiegtiit atļauja (Aufaļitbftittgenelunl.
gung), ko dod atUacIfiāt policijas ie
stā4« • " •
IV!
kir^^^^^ '^KH^^^^^ Kn^^ A n l ^ i i r l / ^ ^ i i * J f ^ i M ^ JO Mvaram lau dzīvvoīIts tityikttasl LLi^ie^^m^.^ ^k^o dSztriraduatmnl ekpāar ^sv addiīetnājaās vsēvlēātk-ki^^^
I k ^ t ^ . a / . 7w,U^ls.5;aah:t^**'u^."* ^!ļ»»?H**' bridi: .Paļaujies uzticīgajam Dievam.
f H « . i ^ i i ^ « i ! r ^ i r ^ ^ ^ ^ "•^'^^ Satver viņa roku. un viņš tevi izva-l »tsvji , ! , , ,
tumvldjā uzturat tūriiMUa nolOkOi neI / | ci4ot demokiittlu ar noridlUlim^Si^. ^ ' Aus^a Tamula ^^^^^t^ ^f^^At.."^.^^"^
landrātl
|1HJW WGAIDI5AWA pāibļ
iwns(waiemikuģa8kaV varu
SiUpl 6 vaJf^^S pulksteņi ,,T
m^m^ Kad dienu pašāj
ļ5l»t«^ iMa Ņujorkas
ilgAk par 3 mēneliam* ļ Stokholmas laikraksti ziņo, ka I dotlbta, mums līdzi pati par sevi
Sii not^umi neatlSicai m taam- Karlsba&mai ostā kāda kuģa enkur- aapnottma nākt itilņa, ka īstam de
urmu nometnes likvidētas, un ^
procesa esošie firtemju bēgli pānrMil
Bi 1 B I ' I— • ' r-f — I ^ - , Augsburgas, Minchenes un ludviģ|tnwmr
ju DP ar pilnu nooitofl» aprūpi. tilpa atrasta paslēpies bēglis, mokiratam nav iebaidīs no kritikas, Af|Y^j^UQi||i7f||f|||%||iif^
denpasi tieia ne^zstt^ifs, m^tii n a v a r ^ ^ ī g ā l i iicelojis no Libekas. Kad ka lleil domu ismalņi likrlsUUUilaiK^"*'**"**"^*"*^
arī pieprasīt uztmēšarJs atļaujai draudējusi izraidīšana atpa- tautoi paUea gribi un ka demokra- Dažiem bij. Fallngbosteles ttansit- rtcfts pa^^^^^^
zīmi savās InMaju panei. Līdzšlnē- hca| uz Vāciju, viņš izdarījis pašnāvi- twtt visos apstiklos JābBt iectoUgim nometnei darbiniekiem šinīs dienās ttnmi bloku, jo šo personu īsviitolisi
Jās vācu Hķ«ttftkartei neatņems* bas mēģinājumu, kādēļ ievietots | pret sava Mdzdlvēka domfai. Ni ļjuļ atmaksāja atpakaļ uztura naudu, kuŗuļ v^^^'^^^ ^•^P^ trakums.
Anfonjtt bēgti lldzīi^il victellem var Karlshamnai slimnīcā. Nelaimīgais ir sētversme, bit tiiil kristīgi toleran* pēc pag- gada 1. jūlija, kad DP ang-| ^
dotiaa braucienos uz llmmta, Ja vtsii 34 g. v- Bduarda Treijs. kam piede- ci Ir demokraUJu pamaU, un lats hu joelā pārskaitīja vācu saimniecībā, ATSAUKUMS
tie Iegūst atUecTgas Vailīti iM)raukša* ilgie deportēti 1940. g. Otrā pasau- demokrāts ir tikai tas, kas, bOdams atvilka no algas. Sle atvilkumi bija Mans raksta: Tautieši Gronas
ņas vizu, Kas paiedzējia atgriezties [ Ies karā viņš bijis Latviešu leģionā, aktīvi iesaistīts valsts salmniedskaji samērā lieli 1 DM dienā par katru sitcentrā Latvijas 17. marta 22<
Vācijā, tam pasu nodaļā Jāpieprasa I kaujās ievainots, un tam amputēta un politiskajā dzīvē, Jdt savu atbll- pieaugušo un 50 fen. par bērnu. SinI rā iespiesU kļūdaini. Lai
atpakallebraukianai r\u (lūckrelee* kāja. Trimdā dzīvojis Libekā. Mēze-ldlbu pret katm savu līdzcilvēku un nometnē strādāja ap 300 darbinieku, teikts: ..Reiz kāds komunistu a,
vlsum), kurai derigum ir 3 mēn. Ja nta kazarmās, kur iemācījies kokgrie^isavu tautu. Cerēsim, ka mūsu tautas pēc nometnes likvidēšanas darbinieki kam Gronā bija uzdevuma zvejci
vtzae taimiņš izbeidzat:! tiipiii Vācijas zēja amatu. Viņa dzīvībai briesm») nākošie politiķi sapratis kHstIgās tl- izklīduši pa dažādām vietām. AtmakHau dvēseles..." Tas nesaietas ni
uīļtā nav atjaunota k W vicu dlplo-1 nedraud, un zviedru iestādes tagad čības paradoksu, ka katra saprāta, su kārto Palingbosteles apriņķa algu manuskriptu, ne ar patiesību. Ml
botu ar mieru dot viņam atļauju pa- art poIitUka saprāta vietā. Ir mūsu aprēķināšanai nodala, un šīs ieetādes skriptā bija rakstīts: „Reiz kāds
likt Zviedrijā, Ja vien viņi atrastu sirds, kurā arī pusnakti UB ziemu adrese ir: Lohnabrechnungsatelle tiem komunistu aģentiem, kam ta
piamēroiu darbu. Ceran», ka Zviedri- aukstumā var uzziedēt miera roze, Landkreis Fallingbostel, Fallingbostel. devums zvejot mūsu dvēsriss.*
jiia latvieši palīdzēs šim invalidam at- kas mums visiem atgādinātu skaistos Ieinteresētiem darbiniekiem, kas strā- Rakstā ir vēl i daudz citu sīkāka
rast eksistences iespējas zviedru ze- Solokla AaUgones vārdus: „Es esmu dējuši citur līdzīgos apstālclos, būtu kāpšanos no manuskripta,
lošanas kursu pārziniii informēja, ka mē, jo piederīgo vai radu viņam tur še, nevis lai kopi nīstu, bet lai kopi lietderīgi informētiee par mitura nau- Austra Tmll
līdzšinējo IRO apmācībai centru In-1 nav. | mīlētu." T.P. 1 das atmaksu uz vietM. Pa | G r o n ā, 1951. g. 19. martā.
ļg»M8PB^I»|iWlil.(IML I W •••••• ••• , III -
jībtAi^^ Ņujorkas osi
i d p ^ , „brokastli
HrsottodiJiupl. 2.Kuģis
liMdivoJi^ ostas vidū, ap
ē t i s k ā pātitāvlbā, iithrnukulais Vā<
cljā atgriezties nevar. DP ar pilnu no<
metnes aprūpi ceļojuma i)asl un atpa*
kallecelošanas vizu pliipraait nevar.
Bavārijas darba ministrijas pārsko-
Kā
ftr&ā
nu'sl
Mi
W
koji
polisi
mmt
ANSlAVS BGUns
triko ha^ 9
NO CmA SVAIU KAPRICO
(l. tiunplnājumi)
, Jau kratītāji dzīrās alstlt pagalmu, kad priekšnieka ska»
tiena nevilua aHlflris Uldis pamatīgi ar dzelzim nosprostotās
durvīs, kas nama galtes^l atrad!^ tieši pretim ieejai dzīvojami
istabā.
„Kai tas tev tur, Hugēn?" viņš Jautāja.
MKŪIS,'* pasmīnēja Su^iēni Pfiateia.
Patiesi, pri^linMs biji pavisam aizminHi. ka brāli dzīvoja
sava tēva zemnieka niBim^l, kurā, kā Jau tas Svābijā parasts,
kūti atrodas zem viena jumta ar istabu un sasniedzama no
turienes ar vienu vi«ai1fu'aolf.
oKas tur i^šāt" vlņii Jnutija bez intereses, tikai lai ko pa­prasītu.
„Siini7 Kam Jums iios9 Swm taēu lopu nav.*"
„Tāpat Glabājas/*
„Nu, tad tas tur pūst l o Jiilmu tēva laikiem. Puiši, palūkojie­ties,
kā tur izskatās. SaiKOiicis siena ir bīstama, tas var aizdeg­ties
pats no aevis."
Dalos mirkloi dunils bija atvērtas. Paliesi, kūtī bija siens,
pieblīvēts līdi pat duni». Siens likās vecs. bet čaugans, kā
bieti cilāts. Vieni no policistiem piegrāba klēpi un gluži
apstulba — zem slent iilklljllis milzīga kaudze triko izstrādā-
JtUttU.
Policisti sagrīļojās vhm m tad metās kā neprātīgi spožās
kabatas spuldzītes mlrdrieidami. kŪU iekšā- Taa bija nepār­skatāms
mentu krājutm», V<irsela fi^rikaii noliktava. Ķēriens
kāds varēja gadīties ttal rifeizi mūži. Tikai pēc laba laika
policisU attapās, ka viiļ^ii vititū iejaukušici divi ivtši cilvēki.
Tie bija brāli Pfisteri, kiiti beic parastajiem smaidiem iz^atljās
p a v i i ^ nepazīstami.
Tā kā triko kaudze niibija ne aizvācama, nedz ātri izpētāma,
kūti aizzīfflo^Ja, pte dioiivlm nolika divus sargus un nelaimī­gos
brālui nogādāja ciet^tml.
Policijas priekšnl^i eieli piekodināja «aviem ļaudīm patu-rit
šo lietu līdhi pilnīga! iimeklēšanai dziļā noslēpumā. Tomēr,
Jau pavisam agri otril iltli visa pilsēta linija. kas par lietu.
Vainīga gan nebija polidiiu pļāpība, bet Pfifferlingenas cie­tums.
Kā viss šajā taupītāji pll«ēlā, ari cietuma bija loU mazs.
un Vrilus Pfisterus, km bija liela auguma ļaudis, tajā burtiski
ietupināja- Cietuma atmilli rātsnama augšējā stāvā. īpašā bez*
deligu lizdai līdzīgi pi@bMtiH pie be7.logaiTiās ugunsdrošības
sienas» Sv^inieki loti brifuIjSs par šo divaino bāri. Bet — rāts­namā
nevarēja atlicināt initvienas brīvas telpas, un tā kā li­kums
tomēr parediēja kiSitill rlltinamā cietumu, tad to piekabi­nāja
ārpusē, pietiekami ttuptui, lai no tā nevarētu noiēkt, ne­riskējot
pārlauzt kāju. Ir jāšaubāi. vai vecajoi labajos laikos
cietuma cēlāji vispār domāja, ka tajā nāksies kādu ieslodzīt
Var Iedomāties tā čaklā pfifferlingenieša izbrīnu, kas, agrā
rīta stundā gar rātsnamu iedams, nevilšus, varbūt tikai rātnā
dievbijībā pacēla acis augšup un cietuma skadriņotajoe logoe,
kas līdz šim vienīgi kā brīdinātāji simboli, allaž tukši un akli
bija noraudzījusies pāH pilsētai, pēkšņi pamanīja divas kailas
un stipri velvētas noziedznieku pierei. Kā dzelts viņš metās
pirmajai durvle, lai pavēstītu neticamo nolikumu. Dažus mirk-
|us vēlāk rātsnama ugunssienas priekšā pulcējās jau vesels
bara pifferlingeniešu, kas skali minstinājās, kae gan leelodzi-tie
varētu tādi būt. Nekas nav salīdzināms ar pārsteigumu, kas
satrieca pūli, kad pēc kāda laiciņa ietupinātie brāli, gribē­dami
izstaipīt notirpušās kājw, izslējās stāvus un viņu labi
pazīstamās tumšpelēkās sejas parādījās aiz skadriņiem.
Pēc pirmā trakā samulsuma, ļaudis metās uz policijai namu,
kur dežuranti viņt» saņēma ar zinošiem smīniem, bet, paklau-sidami
pavēlei, neteica nekā. Tad zlņkārnicku bars steidzās
uz Pfisleru namu.
Patiesi, tur pagalmi notika kas neparasts; birģermeistara
Konrāda uzraudzīti, policisti un rātsnama ierēdņi novietoja
mājas priekšā krēslus un galdu ar rakstāmmašīnu- Attiecīgas
amatpersonas atzlmogoja kūti, citas sarīkojās apķīlāto mantu
aaskaltlt, pārbaudīt, novērtēt un iegrāmatot.
Kad pagalma piebruka pilns ziņkārīgo, birģermeistars Kon­rāds
jau grasījās visus padzīt un Pfisteru namu līdz ar pa­galmu
nožogot un norobežot nepiederīgo acīm, bet barā atska­nēja
tik daudzi satrauktas ziņkāres pilni «aucicni, ļaužu iz­spiedušās
acis dega tik kaisli un uzbudināti, ka birģermeistars
pārdomāja. — Kāpēc liegt tautai pamācīgo izrādi par to. kas
notiek ar likuma pārkāpējiem? Kāpēc liegt sev un ierēdņiem
izdevību spēlēt savas lomas tik saspriegtas un uzmanīgas audi­torijas
priekšā, kuras dēl viņus apskaustu visslavenākie tra-g\
ķi? Sis bija satriecējs notikums kluiās pilsētiņai rimtajā
dzīvē, un policijas priekšnieks zināja, ka neviena vlspaslēptākā
Viņu kustība vai vārds nepaliks neievēroti, netulkots un nepār-spneits
visos Pfifferlingenas namos- Un — skatītāji tika pie-laisti,
saprotams, ievērojot pienācīgu attālumu, ko vēlāk ne­pārprotami
atzīmēja ar virvi.
Darbs sākās. Divi policisti ņēma no kūtī paslēptās triko kau­dzes
pa gabalam un pasniedza ierēdnim — pārbaudītājam Tas
attiecīgo gabalu atlocīja, izpleta tā, lai visi ikatitāji to' labi
redzētu, aplūkoja to pret gaismu, gan paglaudīja ar jutīgo
vingrināto delnu un skali nosauca, kas tas ir — rīta svārki'
zeķes, bērna cepurīte vai kas ciu. Tad ierēdnis pārbaudītais
pasniedza gabalu ierēdnim novērtētājam, kas pēc ne mazāk
rūpīgas pārbaudes nosauca mantas cenu un pasniedza to tālāk
ierēdnim aprakstītājam. Tas pārbaudīja visu vēlreiz, atzīmēja
mantas sevišķās pazīmes, nodiktēji prickaneta aprakstu un
pārējos datus malīnrakstltSjai un pasniedza lietu policistam
kas. piekabinājis attiecīgu numuru, novietoja mantu šim nolūl
kam atvestas kastēs.
..Kokvilnas triko polo krekls: četrdesmit otrā numura, ne-neto.
s! sauca pārbaudītājs. - ..Vērtība divas markas seš-desmit!
atbalsoja vērtētājs. - Balts ar zilām punktlmr
piebilda aprakstītājs, un rakstāmmašīnas traucās kā ložbW|ļ
,.Kokvilnas triko bērna treniņa bikses, nelietotas," —
tlba trīs markas divdesmit," — „tumšl zilas ar gumiju jMtolļ
vietā/' ļ
„Gulamkurpei, mazai kājai, pītas no triko atgriezumiem, H»!
lietotas," — „vērtlba viena marka," — zilearkandzeltenf^ļ
TOtSS." .j^- P"««?uSi daudzie vīram,
, c . v u i u u i y i p i t ; y n e 2 i i gēDdii iiKd izceiu s « ' » " \ ^ « S l l H t i i i ««.i ^ sai- sora ģi
pamācību bērniem un atcerēšanos pieaugušajiem. Daža gfMpii^^.^^^^^ bet arī trauki
JšW*^Biil«ciJ^ līdz no- n»var
ntrs n^^aiK ....... M^m^^ ^ HCtt redzsin ka Uzdevi
4 "!!"' —u»!^ 1 lūdzu
tas." 1
„Zida triko trīsdaļīga sieviešu veļas garnitūra, nelletotl,i
— ..vērtība «eptiņas markas četrdesmit." — „6ārtē krāsi «ļ
frotē iekšpusi"... un tā jo projām augas vienpadsmit dllBĶļ
Visatbildīgāko darbu veica vērtētājs. Skatītāji visi bija W
nu triko audēji piegriezēji vai rūpnīcu kantoru un nollktimļ
darbinieki, kas zināja katru mazāko kļūdu uz pēdām Idrt*
Bet tikai reti tiem nācās ko iebilst. Rātsnama vērtātiji m
senāk braukājis par ceļotāju tirgoni un savu amatu prati Mļ
īsts meistars. ļ
Jo dziļāk pārbaudītāji ierakās kaudzēs, jo saistoiākakJw
visa šl lieta un jo vairāk pagalmā salasījās ziņkārīgo. tW
kaudze sUpri vien atgādināja to Mazāzijas kalnu, kurā
loģijas amatieris Sllmans, domādams atradis seno Trojo,
gāja veselas septiņas pilsētas vienu virs otras. Brāļu Pft^
kaudzē izrādījās paslēpusies visa Pfifferlingenas vēsture. 1*1
daudzinātās triko rūpniecības attīstība un izveidošanās t^
lika atšķetināta policijas, vērtētāju un skatītāju prltk»»
fumā, ja to rāda, ielaižot aparātā no otra gala. Ar katru fl»
divamaki, vecmodīgi piegriezti gabali tika izcelti gaiioi p
pamācību bērniem un atcerēšanos pieaugušajiem. Daža m
šuvēja asarām acīs pārdzīvoja Pfisteru pagalmā savu JštU^'ļ
Otrā nedēlā, kad triko kaudze jau bija labi noplakusi, 1^1
visķie gabali gulēja tik cieši salipuši, ka tos varēja aWjļ
tikai ar spēku un manāmi sabojājot. Stipra pelējumu 0^]
tagad valdīja kūtī- Drēbju piegriezums bija kļuvis tik 0*^]
rasts, ka saucējam bieži vien, kaunā sarkstot, nācās seflFi
labot:
..Kokvilnas triko naktskrekls... nē, atvainojiet, apskšl^ŗ;
et, gari četrdesmit ceturta numura, lietoti... nē, atv8too|J
- f ^ " ^ ' - ^ ^ ^ Nāti." ^ „cena četrdesmit... nē, piado**^
augstākais trīsdesmit feniņu," - .,dzeltenl. ar^ platām ^
rlklSprtām^^^^^^^^ modelis, stipri sapelējuši, derīgi ii»
..Kokvilnas triko natsmice, piecdesmitastotā numura, 8i»;
Čuk '^Td ^ "^^^^^a ^«^ri feniņi." ^ .sarkana ^
baltām šķērMvītrām. parketu iekšpusi, stipri žurku sagras»
derīga rīklupatām." f ' *-
fi.n!!?^.''"^^.^!"^^ ^^k^' '««iern ikriem." - .vērtibsjj
remņi, baltas, tīkla veidā adītas, sapelējušas un
sagrauztas, derlga« rīklupatām."
JrL^^}}f^^ i° bēdīgākas kļuva mantas. Pēdējā <ii«*
pārbaudītājs gluži aizsmacii šņāca: ^
..Weila.,.^ nē. piedodiet, rīta svārki... nē. ņlečočiei,^
kopa salipuši naktskrekli, domājams kokvilnas triko, paīrfg Itrll'^ ^ "Praktiski bez vērtības/' ~ .,liekas gaišzili kr»
vecmodīgs griezums, pilnīgi satrūdējuši, nederīgi"
(Turpmāk beigas)
ii|ita)QlQ, pifitti] krastam. Vēl
•iia&i, ^ pUIjIs {ormāli-
?iitihaitt kristā. ---^
Ili8lp#l parādās dāma ,
W a^^^ rbk\i*z^ā ^
mvoM , ^ « r a n Worid «Mac
^ļiV nevai
'i^laiaucas un krīt man Vlr
t II pametu skatu uz sievas bet pļ
tifita, kt tai acīs draudīgs tovoļ
JMI vēl nf
MMT lalni tm atturos no ne^^^
miIMpata. .Miiklī gar ma- tēja 1
[i<a titslM visas sievietes,
lli«»l illii simu skūpstījis vai tikai ļ
ļ|i>* Hiliikoiig bez skūpsta, te daļ
IMkauni vairi nepazīsti? E s H ^ ^^
Pfcr ^ latvle^
iff,« kMucos. Jad dod arī Usrtnč
ļ oe
PHWI vil arvien domās dažādi
Wff^ - kuŗ gan es šo Elzu kalpoi
ffMiJtrs aivarātu būt tā pār- «fnitu
I * ! » - . turuj I
\mn liku uzķudal Neviena mūmie
g^.«»5u. Arī Rūdis teica, ir lotiļ
ļ strādā
biltiuaain, pintej. mierā i
Kftmiiiltttop «p ,ir. J » j!
ŗw urnu. «piveikiimu tanī vot, jo
I* JfilSf' sveSā ne katļ
ļJJt.i«pa2Wi... SieViņ, lūki prot. 1
l i K . " - P l i - Jaukajā
rotāt
šinās,.
uaiveri:
paša si
ieras'presi'TI*'*'^ mē
vietu T ! ! ! ' . ^ ! ' ^ Pieai
Tas
• *ia*
Novē-strādāt
,
tāda na]
sānos kļ
aiakiāšc
strādā
skolā, k
cas un
Indi