1946-07-03-02 |
Previous | 2 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
\ 1946. g. 3. jOUA
Nodibinātai latvJeSu blj.
preteiftiļ>as kiistlfc^as
16. un 17. jūnijā Detmoldā notika
pirmā latviešu pretestības kustības
bij. dalībnieku sanāksmie, ko atklāja
un y adi ja Ē. Pārups, norādīdams, ka
š r kustība pieder tiem latviešu lautas
spēkiem, kas vienmēr stāvējužii
par lat^^iešu zemes un tautas brīvību.
Pēc^āminām un lēmumiem, kas
uzskat'āms par pretestības kustības
dalībnieku,^^anāksme pārbaudes komisijā
ievēlēja A . Āboliņu, Dž. Rau-dziņu,
J. Priedi, A. Endziņu, A.
Augstkalnu, V. Heimani, J. Zirni, E.
Pārupu un A. Nepartu. Komisija
pārbaudīja sanāksmes dalībniekus
un pieņēma pagaidu lēmumu savai
darbībai līdz galīgo instrukciju izstrādāšanai.
Nepieciešamo darbu
Vfikšanai nodibināja latviešu bij.
pretestības apvie^nibu ar nozarēm un
ievēlēja apvienības vadību: pai:
priekšsēcļi mag. iur. Džemsu Rau«
dziņu, priekšsēža vietnieku un aprūpes
nozares vad. Ēriku Pārupu,
vajāto un cietušo apzināšanas nozares
vad. ArnoMu Endziņu, bojā gājušo
un bez vēsts pazudušo apzinā-
Sanas noz. vad. Arnoldu Bērziņijļ,
materiālu un dokumentu nozares
vad. mag: oec. Arnoldu Augstkalnu
un sekretāru Arturu Nepartu. •Apvienības
lietas amerikāņu joslā kārtos
ievēlētais priekšsēža vietnieks
Jānis Vinters. (Breitestr. 19, Esslin-gen/
Neckar Wtt,bg. 14), LCP loc. mag.^
oec. Aleksandrs Āboliņš, māc. Jānis
Briedis un vltn. Vilis Lucis,
Saii'āksmes beigās pretestības kustības
dalībnlelkus LCK vārdā apsveica
prof. Dr. K. Kundziņš un
prof. Dr.. A. Svābe, novēlēdami jaunajai
organizācijai vislabākās sekmes.
Apvienībļas miteklis atrodas Hide-senā
pie Detmoldas,^ un visi sūtījumi
^apvienībai adresējami sekretāram
A. N'epārtam: Latvian DP Camp,
„Frische Quelle*', Detmold-Hiddesen,
Lfr^pe (21). ,.LCK IB" Detmoldā .
BSbais krastu mazajā pilsētiņā Gē-stachtā,
kur mitinās ap 3500 tautiešu,
ejot pa Edmunštāles ceļu, redzama
izkārtne „UNRRA's Soap Factory" -
UNRRA's ziepju fabrika, ko priekš
gada izveidojis „Saules" nometnes
pirmais komandants inž. Jēkabs Vakars.
„Pag. vasarā", stāsta inž. J. Vakars,
„kad iekārtoja nometnes, mazgāšanās
līdzekļu jautājums bija tik
ass, ka radās doma ziepju fabriku
Gēstachtā izveidot pašiem. Toreiz
vajadzēja ne no kā rast kaut ko. Sameklētajās
telpās vairāk nekā nebija,
kā četras sienas un jumts. Izejvielu
jautājums atrisinājās viegli ar
Militārās valdības atbalstu, bet
vislielākās grūtības bija ar fabrikas
ierīču sagādi. Sākumā izdevās sagādāt
tikai vienu katlu, ar ko arī
pag. gada 28. jūnijā uzsākām zaļo
ziepju ražošanu. Darbu turpinot,
fabrikas iekārtu pamazām papildinājām
un tagad bez traucējumiem,
ražojam ne vien šķidras, bet arī gabalu
un bārdas skujamās ziepes."
Fabrikā nodarbināti 14 cilvēku TT-
„Saules" nometnes iemītnieku. Tō
lielākā daļa strādā fabrikā kopš darbu
uzsākšanas; Te ir kpt. Kārlis
Upītis, kas ,,uzstrādājies'* par i ^ ^
staru, 60 g. v. Baldones lauksaimnieks
Jēkabs Irbe un Oto Osītis, kas
.strādā pie pašu konstruētas gabalo-šanas
mašīnas. Ģaur viņu rokām
katru dienu iet pāri par 2000 ziepju
gabalu. Grūtības ;r ar iesaiņojamā
materiāla sagādi, bet te galdnieks Sa-lišs
atradis tādu izeju, ka iesaiņošanai
izmanto Sarkanā krusta sainīšu
iesaiņojamo materiālu. Kad ziepju
saiņi iesaiņoti, tiem uzlīmē fabrikas
etiķ:eti — „UNRRA Team 130, Soap
Factory Geesthacht, Bar Soap." Pēc
tam ziepju saiņi ceļo uz nometnēm.
Fabrika ar ziepēm apgādā visas
Slēzvīgas-Holšteinas novada DP nometnes.
Līdz šim saražots 90.000 kg
ziepju. Aprīlī fabrikā izveidota arī
blakus nozare — zābaku ziedes gatavošana.
Ražota labas kvalitātes zie-de,
bet patlaban darbs pārtraukts
kārbiņu trūkuma dēļ. Tagad iegādāta
kārbiņu štancējamā ierīce un kārbiņas
gatavos ho nomietnēs savāk-tiem
tukšiem konservu traukiem.
Dienā vārēs ražot ap 1000 kārbiņu
zābaku ziedes, kas apmierinās visa
Ziemeļvādjas novada pieprasījumus.
Arvīds Eglitis
' €lir«iiBika
Militārā valdība LIbekā paziņoja,
ka, sākot ar 15. jūniju, 7 dienu laikā
visām pārvietotām personām, kas
līdz šim LIbekā dzīvoja privāti, jāizšķiras
par pārvietošanos nometnēs.
Ja šīs personas izsķi];'as palikt ārpus
nometnēm, tad tās vairs nesaņems
pārvietoto personu uzturu, bet gan
civiliedzīvotāju pārtikas kartītes.
Sīm personām atņems arī DP apliecības.
Pēc bl. Jūnija ārpus nometnēm
drīkst dzīvot vienīgi tie, kam
pašlaik nav iespēja dabūt nometnē
apmešanās Ivietu vai ari darba apstākļu
dēļ nevar dzīvot nometnēs,
par ko viņiem izdotas īpašas Militārās
valdības apliecības („UNRRA
801" LIbekā). — Zāļu vakarā 23. jūnijā
gandrīz visās latviešu nometnēs
notika Jāņu uzvedumi. AugsburgsĻ
Hochfeldas Baltijas tautu nometnē,'
sakarā ar Igaunijas varoņu piemiņas
dienu pie Igaunijas karoga notika
svinīgs akts, kurā no latviešiem .runāja
prof. J, Burtnieks. Vakarā Jāņus
svinēja katra tautība savā at*
sevišķā laukumā. Latvieši izrādīja
Rozentāles Līgo vakara uzvedumu
Miesnieka resiijā ar dziesmām un
dejām. Skautiem bija tradicionālais
ugunskurs. Dziedāja nometnes koris
(O. KroUs). — Latviešu nometnē
LauUigenā pie Donavas Jāņu uzvedumā,
ko bija sagatavojusi r e l G a i -
llte, sevišķi patika Spranča iestudētās
kora dziesmas un llgotnes un
tautas dejas Eglājas vadībā (—s). —•
Icehojas nometnē leļļu teātri noorganizējis
Fēlikss Amds. Pirmo izrādi
— Pēteriša brauciens uz mēnesi —
noskatījās 265 bērni, un to atkārtoja
ari Jāņos. Labi būtu, ja varētu izrādīt
arī kādu latviešu pasaku (O.
Krs). — Veisenburgas nometnes latviešu
vadība Bavārijā ar nometnes
iemītniekiem bieži apspriež vispārības
jautājumus kopsapulcēs, kurās
ziņo par notiekošo un uzklausa Ierunas
un ierosinājumus. Sis sanāksmes,
kas notiek lietK'ā garā, ceļ interesi
par nometnes dzīves kārtošanu un
palīdz atrisināt daudzus jautājumus
(R.). — Gēstachtas ,,Saules" nometnes
koris „Datigava", ko vada diriģents
E. Ramats, nesen atskatījās
uz viena gada darbību. Pašreiz korī
100 dziedātāju un repertuārā 56
dziesmas. Kuplinot visus pašu nometnes
izcilākos sarīkojumus, koris
viesojies arī kaimiņu nometnēs un
līdz šim piedalījies pavisam 60 sarīkojumos,
vairākus koncertus sniegdams
arī angļu karavīriem. Ham-burgas
radiofonā Eiropas tautu
dziesmu ciklam ieskaņots 11 dziesmu,
kas pārraidītas divi raidījumos. Dažas
dziesmas ieskaņotas arī Londonas
„BBC" raidītājam. Gada darbību
„Daugava" atzīmēja ar koncertu,
kurā bija 16 latviešu komponistu
dziesmu. — B ' ^ „Daugavas'* kora uh
operdziedātājas Lidijas Bluinentāles
dziesmu ieskaņošanas, Hamburgas
radiofons Eiropas tautu dziesmu
ciklam ieskaņojis arī R, Zuika viru-koŗa
dziesmas. Šis koris novietojies
LIbekā un nesen ķohceriu turnejā
apmeklēja Hamburgas Baltijas universitātes
studentu; Altgarges, „Sau-les",
Spakenbergas, Bērņsenas, Svar-cenbekas
un Melnas latviešu nometnes
(Arv. Eglītis). ~ Tērvetes un
Mežotnes latviešu nometnēs Olden-burgā
visu konfesiju bērniem nodibināta
svētdienas skola. Skola darbosies
pēc Vispasaules svētdienu skolu savienības
mācību programmas („Paus-me"
Oldenburgā). - UNRRA's vienība
Braunšveigā noīrējusi vasarnīcu pie
Goslaras, kurp varēs sūtīt 7-14 g. v.
bērnus uz vienu nedēļu veselības uzlabošanai.
Bērni atradīsies angļu
Sarkanā krusta ārstu un māsu tiz-raudzībā.
— Hallendorfā pie Braun-šveigas,
kur novietots lielāks skaits
no Beļģijas pārvietoto tautiešu, 9.
jūnijā jauno nometni iesvētīja, nosaucot
to par.„Straumēniem." lesvē-tes
dienas pievakarē teātra zālē
koncertēja vīrukoris „Dziedonis",
gūdams klausītāju sirsnīgu atzinību.
Koncertu kuplināja E. Bendera deklamācijas.
„Dziedoņa" koris koncertē
j is arī citās apkārtējās nometnēs,
un tā ŗepertuārā^r ap 50 dziesmu,
kas jau skandinātas 30 patstāvīgos
koiicertos Beļģijā. Pašreiz ļcori ir 45
dziedātāji (.^Auseklis" Braunšveigā).
— 1946./47. mācības.gadā pie Aliē-iin^
iis latviešu tautskolas darbosies
arī kursi pieaugušiem ar pārbaudījumiem
tautskolas programmas apjomā
(«Atbalss" Altētingā). — Jāņu
dienā latviešu nometne Hallē, Vest-fālē,
varēja atskatīties uz 1 gada
pastāvēšanu. Nometni iekārtojot, tai
ierādīja stipri cietušas telpas, kurās
bija daudz darba. Trūka logu, nebija
iekšsienu, durvju, visapkārt rēgojās
atkiitumu un netīrumu kaudzēs. Ar
latviešu roku darbu telpas drīz vien
bija uzpostas un iekārtotas dzīvošanai.
Tad ^ākās rūpes par skolām un
citu kultūras vajadzību apmierināšanai.
1. septembrī gaitas iesāka nometnes
laikraksts ,,Mītnes Viesis",
kas no neliela rotēta izdevuma tagad
izveidojies par solidu latviešu laikrakstu
emigrācijā un iznāk iespiestā
veidā. Aiztecējušā gadā nometnē bijuši
pavisam 32 dažādi sarīkojumi.
Sadzīve visumā bijusi saticīga un
laba (-HJ). — UNRRA's vadība 01-
denbuŗgii ieteikusi pārvietotām personām
lūgt vācu darba pārvaldēs
darbu savā specialitātē. Oldenburgas
apgabalā esot brīvas vietasļ dažādās
specialitātēs 8000 darbiniekiem
(„Pa'ttsme" Oldenburgā).
— EsUiigenas latviešu kolonijā strādājošie
turpmāk saņems 3.000kaloriju
uzturvielas dienā. Tiesības uz šādām
devām ir smagu darbu strādājošiem
mežu, transporta, ceļu būvniecības
un veļas mazgāšanas nozarēs,
ja viņi nedēļā nodarbināti vis-
^^^^^^^
LSK Detmoldas nodaļa saņēmusi
ziņas, ka* Ēģiptē gūstā atrodas - 23
mūsiivtautiēšij k^^^^
augustā un pieķomandēti vācu gai-saspēkiem
Itālijā.' Sie tautieši ir pilnīgā
neziņā par latviešu stāvokli
emigrācijā, un ir saprotama viņu interese
par piederīgiem un padņām,
Ēģiptē atrodas sportā žurnālists A l frēds
Vincels no Rīgas, Kārlis Diļoa-birs
no Rīgas, Žanis Arturs Dzītara
no Rīgas Dedles teātra, Roberts Dam-bītis
no Rankas, Kārlis Druķis no Rīgas,
Jānis Glāzeris no Valmieras,
Kāŗlisi^Hermanis no Nlgrandas, Pēteris,.
Irmejs no Salacas, Jānis; Jēl-nieks'
no Liepnas, Rūdolfs Kreitušs
no Rīgas, Jānis Lapa no Sērmūkšiem,
Augusts Ļubavs no Vainižiem,
Alberts Levits no Saldus^ Jānis Me-diņš
noi Skaistkalnes, Ludvigs Nei-manis
,no Sērmūkšiem, Jānis Ozbli
no Alūksnes, Ansis Purvītis no Rīgas
VEF'a, Pāvils» Putāns no Grīvās,
Kārlis Putenis no Alojas un Teodors
Zirnis no Rīgas. So tautiešu acļre^ses
var uzzināt LSK Detmoldas nodaļā
— Latvian DP Camp, Am Schūtzen-berg
9, Detmold, Lippe (21a).
,J«itn«8 Viesis" Hallē
LCK lēmumi
Detmoldā, 19. un 20. jūnijā notika
L C K : paplašināta sēde, piedaloties
LGP prezidijam un apgabala komiteju
priekšsēžiem. Nolēma atgādināt
komitejām un privāti dzīvojošiem
tautiešiem L C K aicinājumu iegūt
DP tiesības un reģistrēties centrālajā
kartotēkā Hānavā. No citiem sēdē
pieņemtajiem lēmumiem atzīmējama
lēmums izbeigt L C K pilnvarotie
institūtu karavīru lietās sakarā ar
LKPP noorganizēšanu. Pieņemts arī
lēmums, ka ļnometnēm jādod centrālai
kartotēkai Hānavā dati pair iedzīvotāju
dabisko un mechanisko kustību,
tāpat nolemts sastādīt miruSo
tautiešu alfabētisku sarakstu.
maz 24 stundas. Pārējiem strādājošiem
papilddevas piešķirs, ja viņi
nedēļā nostrādās ne mazāk par 44
darba stundām.' Sajā kategorijā ietilpst
administratīvās un veselības
kop&anas nozares, izglītības un kultūras
daļas, policijas, noliktavu un
virtuvju darbinieki, amatnieki, šoferi
un telpu pārraugi. Par EšUn-genas
latviešu ģimnāzijas direktoru
iecelts E. Nagobads. — Eslingenas
latviešu DP kafejnīcā „Lldo", kuru
vada„Rotas" spiestuves bij. tech-niskais
direktors 2. Sulcs, katru vakaru
ir arī priekšnesumi. Kafejnīcas
10 mūziķu orķestri vada diriģents A.
Mellis ļ(J. Raitums). '^:/:y'-'^'
m
Andrejs Eglīiļs
Tālā svešumā
Kas gari tālā svešumā tēvu zeme esi?
T^ man sapnī asaras, kara zīmi nesi, -
Cik es as'ru padzeŗos, stāvus klintīs
tiriecos,
Kā ^)ret nāvi atsitos, kad pēc tevis
tiecos.
Kas gan tāl|ā svešumā tēvu zeme esi?
Tu mani sapnī mocekļus pilnu klēpi
nesi.
Cik tiem vaigā ieskatos, tu tā pati
esi, —
Debesis, kur paceļos, knjists, kur zemu
likstu.
Ugunis, kur šķīstītie?, lai es nomirt
drīkstu.
Aleksandrs' Liepa
Leitnants Balduīns Gi auds
(2. tiirpinājuini»)
Bet tad atkal pa starpu:
„Kur justi grāmatiņa?"
— Velns tevi! Cilvēks bez plaukstas
palicis, bet \:iņš — kur jūsu grāmatiņa?
Tas vien jau, ka sauca visus par
Jūs", likās iemesls atvēzēt dūri.
Saprotams, iesākās arī.
„Kā būtu, ja vilktu tam lopam?"
viens no kakta iemurdējās.
Sia pats izlikās nedzirdam.
„Euļ",viens viņam piebikstīja. „Vai.
nedzirdi? Tev gribot gāzt pa dulnol''
„Mierā!" nekā labāka nespēdams
izdomāt, nabags brēc komandu, kā
to dzirdējis rekrūšu kazarmās.
Ūn viss bars sāk smieties.
Bet pēc brīža gaiss'atkal jau biezs.
„Skaidri pē<2 friča", viens norūc.
„Vai neesi kārklu vācietis?"
No āra nāk jauni klāt,.
Dakteris, tagad nobālis kā kaļķis,
sarkanām rozēm uz vaigiem, ņem ^tikai
vissinagākos. Un — var redzēt
— zēnam trīc rokas. Vēlāk dzirdēju:
bijusi pirmā īstenā reize. Pirmā
u n . . . Nu — labāk visu pēc kārtas.
Orts sanitārs zaldātiņš — strādā
steidzīgi, pats mazs, peles ģīmi un,
lieksrs, pavisam mēms, tik pamet kādu
zīmi, paigriež un pārsien. Bet
resnais grozās, vienmēr atrod ko iebilst.
Vienmēr kaut kā šķērsām.
„Nav jau tik traki", viņš pasaka
vienam, kad tas grasās atraut samalto
roku. „Nav jau tik tx'aki!"
Un gaiss istabā kļūst arvien biezāks.
,
Labi teikts — nav jau tik traki
— kad puikam roka gandrīz līdz elkonim
nost.
Piepeši viens kaktā ~ varbūt tas
pats krācējs — pierausās pussēdu,
izspļauj asiņu šļakatu, izvalbi acis
un gārdz: ^
. „Pietiek! Pie velna! Lodi! Vai nevienam
nav stobrā vēl lode!**^. —
Aizelšas, atkrīt guļus, bet pēc brīža,
gandrīz smilkstēdams, lūdzas: ,,Lodi.
Vai nevienam nav lodes? Nevaru
vairāk. Man pietiek." — Atkal aizrijas
pats ar savām asinīm, brītiņu
klusē.
Var dzirdēt, kā v^š grabina kartonu
logā.
„Man pietiek!" šis sauc. Žēlojiet
taču. Kāpēc man vēl jāmokās?"
Un, sāniski sagriezies, sāk plēst
nost apsienamos no krūtīm. -
Sai brīdī paveras durvis. Divi
ienes trešo uz nestāvām.
Neviens, protams, neskatās. Resnais
sanitārs .metas uz • nelaimīgo
kaktā.
„Tā nedariet! Gan jau pāries. Tā
nedariet!" viņš saka. Bet deguns
pilns polipu. Vārdi skan tik riebīgi
trekni, ka roka savelkas dūrē.
„Tā nedartet!" atkārto sanitārs ūn
lūko savaldīt otru. Bet tas plēšas
pārdabiskiem spēkiem un šņāc: _
„Ko nedarīt? Kāpēc? Gribu! Mirt
gribu! PietiekI"
Vējš atspiež kartonu ho loga un
iēguldz sniega riekšavu istabā. Kunkstieni
ieķeras pagriestē.
„Es neesmu karu gribējis. Nevienam
neko neesmu gribējis,.. Kāpēc
mari te vēl jāmokās? Kāpēc man
tas jādara? Mirt gribu! Mirti"
Un tad žēli un gari:
„Lodi! Vai nevienam nav lodes?"
„Jūs gribat sev galu darīt — u?
Jūs domājat, tad jums būs labāk?"
Leitnants Balduīns Grauds uzrausās
pussēdu nestāvās, ko tie divi klusi
bija nolikuši tieši pie durvīm^ un;
acis tik mīlīgi spīdinādams, it kā
gribētu bērnarn knupīti atvilt, raudzījās
uz vīru, kas tur drudžainu
skatu, asinīm noplūdīs, putu strēlēm
ap bārdaino zodu, nikni lūkoja izgrozīties
no sanitāra skavām. ,••'•./•
„Tā vis^ nedariet. Tā nav labi,
draugs. Ja hiēs visi tā iesāktu — u?"
Tiktāl vēl viss bija labi. Leitnanta
runa, ātra, tik sasteigta, ka vārdi
klupa viens otra galotnē, bija k'ā
vēsma, kas kliedēja dvingu smacīgajā
istabā. ,
Bet tad:
„Vai esat jau aizmirsis,
vīra pienākums? Arī ievainotā pienākums
— u?"
Jaunais ārsts, ienācis pa šo laiku
istabā, bija nostājies turpat pie durvīm.
Viņa melnās acis, savādi 1ās-modamas,
vērās mirt gribētājā un
sanitārā, kas to lūkoja Savaldīt.
„Dakteris esat? Ārsts šite? Vai nē
- 7 ko?" sacīja Grauds.
Ārsts gāja soli tuvāk.
„Vai neteicu? Morālā spēka par
maz." Leitnanta acis, tagad pie ārsta
lipdamas, joprojām spīguļoja, kā
svētdienas izbraukumā pie Pērses.
Dakteris mirkli paraudzījās uz runātāju,
tad novērsās, savādi savieb-,
dams muti, it kā vaboli norīdams.
Tad viņš noliecās zemē pie trakotajā,
brīdi raudzījās cieši tam acīs un
čukstēja kaut ko, ko mēs citi nespējām
sadzirdēt. Atkal atslējies, novilka
delnu gar pieri.
„Sanitaf, nesiet uz mašīnu!" —
klusi teica un pats devās uz
durvīm. Iedams viņš vēlreiz pavērsa
skatu uz Graudu. Maņ likās, it nišu.
' • l ; . - : - , ; ^ . V - ^ -
„Grauds", sacīja leitnants, „Bal-dtiīns
Grauds", viņš atdalīja teicienu
no teiciena, pēc katra vārda pamāja
ar galvu, it kā bērnam ko priecīgu
vēstīdams. «Leitnants Balduīns
Grauds.''
Bet ārsts^ viņa nestāvām pāri pār-kāpiis,
atgrūda durvis uz āru. Un sanitārs
viņam sekoja. Jāatzīstas
šai mirklī kaprālis, ar visām ūsām
un polipiem, šķita gandrīz vai simpātisks.
Tik liels un tik mierīgs viņš
gāja. saņēmis: ievainoto uz rokām kā
bērnu.
„Morfiju. Dodiet tam morfiju. Vai
ko citu pret sa|ēm.; Vai nē?"
Ari sanitārs neatbildēja. Vējš pa
atvērto durvju spraugu uzšķieda
Graudam čaganu sniegu.
„Vai neteicu?" ņodūca leitnants,
pret istabu pa|p:iezies. j,Labs ārsts!
Vai nē — ko?"
Tad notika neaptveramais.
Gaiss sabiezēja kā akmens. Plīsa.
Eksplozija nopļāva mani gar zemi.
Mirkli Hkās — nu vienreiz ir gals.
Kad atkal atžilbu, nebijā' vairs
durvju. Spuraini dēļu gabali gulēja
krustām pāri Grauda nestāvām. Un
sniegā otrpus slieksnim dīvaini raustījās
sanitārkaprāļa ķermenis.
Izj^rēju laukā tūlīt aiz mazā sanitāra,,
Ras lēca no pretējā kakta.
Nē. V Sanitārkaprālis vairs neraustījis.
Šļaugans, jau bez dzīvības, viņš
bija sagumis pāri savam nesamajam
un tas —- tas pats vīrs, kas varītēm
bija gribējis mirt, — lūkodams atbrīvoties
no kaprāļa ķermeņa nastas,
iesārto sniegu kārpīdams, raustīja
līķi.
Kāds liecās tam palīdzēt
„Bumba — u?"
Pār iPlecu atskatījies, vēl redzēju,
ka Grauds aŗ elk<mii atgriiŽ d
nestāvamu ^'v"^'.
iArsts gulēja tuvāk pie sanitārkul*
bas, augšpēdu sniegā, zilganiem acu
āboliem taisni pret debesim vērdamies.
Asiņu plankums, lēni dzidrajS
baltumā plēzdamies, veidoja ap viņu
apli. Drudžainais sārtums iesūcās
vaigos. Pāžus soļus no viņa SBU^^^^^ <^
sajaukts'ar brūnganu mālu. Tur
kritusi bum6a.^—
Kalns pārtrauci stāstu, {lai uzsmē?
ķētu. Pāris dūmus icvikis^^iitsāka;
—• Kad atgriezāmies no āra, ari c i tiem
laikam bija skaidrs, kas noticis.
Mazais sanitārs atslēja plecu pret
stenderi uh norija siekalas.
„ S . . i , puikas", viņš teica. „Dak-teris
beigts."
Klusums kļuva vēl smagāks. Bijām ^
te vairāk ikā trīsdesmit ievainoto:
Bez ārsta. Ar vienu pašu sanitāru.
Viens, bridi domājis, izteica priekšlikumu
likt daļu automobilī, vest tūlīt
projām. Kaut kur taču jābūt kādam
kārtīgākam pārsiešanas punktam."
./fl'^'': •
Kaut kas noraustījās sanitāra peles
ģīmī. • • • • X : - ' ^ • • ; . ^ ' J - ^ ' ; - ; ' ^
„Automobilī?" viņš sacīja. „Auto
ir čupā." •
Un it: kā pats vēl gluži neticēdams
nelaimei,, paliecās atpakaļ pa izgāztajām
dui-vīm, palūkojās uz sanitār-mašīnu,
kas norautu pakaļ galu gulēja
sniegā. Putenis, arvien pieņein-damies
spēkā, jau līdzināja bumbas
izrauto bedri. . \^
Jaunais zēns istabā, abām rokām
savu kāju apkampis, līgojās šurpu
un turpu, reizēm iešņukstējās kā
bērns, patiesībā bez skaņas, tikai
pārlieku strauji ievilkdams gaisu ar
drebošu muti.
Sanitārs atkal atslējās pret stenderi,
pārlaida delnu pār pieri
(Turpinājums sekos)v.
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, July 3, 1946 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1946-07-03 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari460703 |
Description
| Title | 1946-07-03-02 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
\ 1946. g. 3. jOUA
Nodibinātai latvJeSu blj.
preteiftiļ>as kiistlfc^as
16. un 17. jūnijā Detmoldā notika
pirmā latviešu pretestības kustības
bij. dalībnieku sanāksmie, ko atklāja
un y adi ja Ē. Pārups, norādīdams, ka
š r kustība pieder tiem latviešu lautas
spēkiem, kas vienmēr stāvējužii
par lat^^iešu zemes un tautas brīvību.
Pēc^āminām un lēmumiem, kas
uzskat'āms par pretestības kustības
dalībnieku,^^anāksme pārbaudes komisijā
ievēlēja A . Āboliņu, Dž. Rau-dziņu,
J. Priedi, A. Endziņu, A.
Augstkalnu, V. Heimani, J. Zirni, E.
Pārupu un A. Nepartu. Komisija
pārbaudīja sanāksmes dalībniekus
un pieņēma pagaidu lēmumu savai
darbībai līdz galīgo instrukciju izstrādāšanai.
Nepieciešamo darbu
Vfikšanai nodibināja latviešu bij.
pretestības apvie^nibu ar nozarēm un
ievēlēja apvienības vadību: pai:
priekšsēcļi mag. iur. Džemsu Rau«
dziņu, priekšsēža vietnieku un aprūpes
nozares vad. Ēriku Pārupu,
vajāto un cietušo apzināšanas nozares
vad. ArnoMu Endziņu, bojā gājušo
un bez vēsts pazudušo apzinā-
Sanas noz. vad. Arnoldu Bērziņijļ,
materiālu un dokumentu nozares
vad. mag: oec. Arnoldu Augstkalnu
un sekretāru Arturu Nepartu. •Apvienības
lietas amerikāņu joslā kārtos
ievēlētais priekšsēža vietnieks
Jānis Vinters. (Breitestr. 19, Esslin-gen/
Neckar Wtt,bg. 14), LCP loc. mag.^
oec. Aleksandrs Āboliņš, māc. Jānis
Briedis un vltn. Vilis Lucis,
Saii'āksmes beigās pretestības kustības
dalībnlelkus LCK vārdā apsveica
prof. Dr. K. Kundziņš un
prof. Dr.. A. Svābe, novēlēdami jaunajai
organizācijai vislabākās sekmes.
Apvienībļas miteklis atrodas Hide-senā
pie Detmoldas,^ un visi sūtījumi
^apvienībai adresējami sekretāram
A. N'epārtam: Latvian DP Camp,
„Frische Quelle*', Detmold-Hiddesen,
Lfr^pe (21). ,.LCK IB" Detmoldā .
BSbais krastu mazajā pilsētiņā Gē-stachtā,
kur mitinās ap 3500 tautiešu,
ejot pa Edmunštāles ceļu, redzama
izkārtne „UNRRA's Soap Factory" -
UNRRA's ziepju fabrika, ko priekš
gada izveidojis „Saules" nometnes
pirmais komandants inž. Jēkabs Vakars.
„Pag. vasarā", stāsta inž. J. Vakars,
„kad iekārtoja nometnes, mazgāšanās
līdzekļu jautājums bija tik
ass, ka radās doma ziepju fabriku
Gēstachtā izveidot pašiem. Toreiz
vajadzēja ne no kā rast kaut ko. Sameklētajās
telpās vairāk nekā nebija,
kā četras sienas un jumts. Izejvielu
jautājums atrisinājās viegli ar
Militārās valdības atbalstu, bet
vislielākās grūtības bija ar fabrikas
ierīču sagādi. Sākumā izdevās sagādāt
tikai vienu katlu, ar ko arī
pag. gada 28. jūnijā uzsākām zaļo
ziepju ražošanu. Darbu turpinot,
fabrikas iekārtu pamazām papildinājām
un tagad bez traucējumiem,
ražojam ne vien šķidras, bet arī gabalu
un bārdas skujamās ziepes."
Fabrikā nodarbināti 14 cilvēku TT-
„Saules" nometnes iemītnieku. Tō
lielākā daļa strādā fabrikā kopš darbu
uzsākšanas; Te ir kpt. Kārlis
Upītis, kas ,,uzstrādājies'* par i ^ ^
staru, 60 g. v. Baldones lauksaimnieks
Jēkabs Irbe un Oto Osītis, kas
.strādā pie pašu konstruētas gabalo-šanas
mašīnas. Ģaur viņu rokām
katru dienu iet pāri par 2000 ziepju
gabalu. Grūtības ;r ar iesaiņojamā
materiāla sagādi, bet te galdnieks Sa-lišs
atradis tādu izeju, ka iesaiņošanai
izmanto Sarkanā krusta sainīšu
iesaiņojamo materiālu. Kad ziepju
saiņi iesaiņoti, tiem uzlīmē fabrikas
etiķ:eti — „UNRRA Team 130, Soap
Factory Geesthacht, Bar Soap." Pēc
tam ziepju saiņi ceļo uz nometnēm.
Fabrika ar ziepēm apgādā visas
Slēzvīgas-Holšteinas novada DP nometnes.
Līdz šim saražots 90.000 kg
ziepju. Aprīlī fabrikā izveidota arī
blakus nozare — zābaku ziedes gatavošana.
Ražota labas kvalitātes zie-de,
bet patlaban darbs pārtraukts
kārbiņu trūkuma dēļ. Tagad iegādāta
kārbiņu štancējamā ierīce un kārbiņas
gatavos ho nomietnēs savāk-tiem
tukšiem konservu traukiem.
Dienā vārēs ražot ap 1000 kārbiņu
zābaku ziedes, kas apmierinās visa
Ziemeļvādjas novada pieprasījumus.
Arvīds Eglitis
' €lir«iiBika
Militārā valdība LIbekā paziņoja,
ka, sākot ar 15. jūniju, 7 dienu laikā
visām pārvietotām personām, kas
līdz šim LIbekā dzīvoja privāti, jāizšķiras
par pārvietošanos nometnēs.
Ja šīs personas izsķi];'as palikt ārpus
nometnēm, tad tās vairs nesaņems
pārvietoto personu uzturu, bet gan
civiliedzīvotāju pārtikas kartītes.
Sīm personām atņems arī DP apliecības.
Pēc bl. Jūnija ārpus nometnēm
drīkst dzīvot vienīgi tie, kam
pašlaik nav iespēja dabūt nometnē
apmešanās Ivietu vai ari darba apstākļu
dēļ nevar dzīvot nometnēs,
par ko viņiem izdotas īpašas Militārās
valdības apliecības („UNRRA
801" LIbekā). — Zāļu vakarā 23. jūnijā
gandrīz visās latviešu nometnēs
notika Jāņu uzvedumi. AugsburgsĻ
Hochfeldas Baltijas tautu nometnē,'
sakarā ar Igaunijas varoņu piemiņas
dienu pie Igaunijas karoga notika
svinīgs akts, kurā no latviešiem .runāja
prof. J, Burtnieks. Vakarā Jāņus
svinēja katra tautība savā at*
sevišķā laukumā. Latvieši izrādīja
Rozentāles Līgo vakara uzvedumu
Miesnieka resiijā ar dziesmām un
dejām. Skautiem bija tradicionālais
ugunskurs. Dziedāja nometnes koris
(O. KroUs). — Latviešu nometnē
LauUigenā pie Donavas Jāņu uzvedumā,
ko bija sagatavojusi r e l G a i -
llte, sevišķi patika Spranča iestudētās
kora dziesmas un llgotnes un
tautas dejas Eglājas vadībā (—s). —•
Icehojas nometnē leļļu teātri noorganizējis
Fēlikss Amds. Pirmo izrādi
— Pēteriša brauciens uz mēnesi —
noskatījās 265 bērni, un to atkārtoja
ari Jāņos. Labi būtu, ja varētu izrādīt
arī kādu latviešu pasaku (O.
Krs). — Veisenburgas nometnes latviešu
vadība Bavārijā ar nometnes
iemītniekiem bieži apspriež vispārības
jautājumus kopsapulcēs, kurās
ziņo par notiekošo un uzklausa Ierunas
un ierosinājumus. Sis sanāksmes,
kas notiek lietK'ā garā, ceļ interesi
par nometnes dzīves kārtošanu un
palīdz atrisināt daudzus jautājumus
(R.). — Gēstachtas ,,Saules" nometnes
koris „Datigava", ko vada diriģents
E. Ramats, nesen atskatījās
uz viena gada darbību. Pašreiz korī
100 dziedātāju un repertuārā 56
dziesmas. Kuplinot visus pašu nometnes
izcilākos sarīkojumus, koris
viesojies arī kaimiņu nometnēs un
līdz šim piedalījies pavisam 60 sarīkojumos,
vairākus koncertus sniegdams
arī angļu karavīriem. Ham-burgas
radiofonā Eiropas tautu
dziesmu ciklam ieskaņots 11 dziesmu,
kas pārraidītas divi raidījumos. Dažas
dziesmas ieskaņotas arī Londonas
„BBC" raidītājam. Gada darbību
„Daugava" atzīmēja ar koncertu,
kurā bija 16 latviešu komponistu
dziesmu. — B ' ^ „Daugavas'* kora uh
operdziedātājas Lidijas Bluinentāles
dziesmu ieskaņošanas, Hamburgas
radiofons Eiropas tautu dziesmu
ciklam ieskaņojis arī R, Zuika viru-koŗa
dziesmas. Šis koris novietojies
LIbekā un nesen ķohceriu turnejā
apmeklēja Hamburgas Baltijas universitātes
studentu; Altgarges, „Sau-les",
Spakenbergas, Bērņsenas, Svar-cenbekas
un Melnas latviešu nometnes
(Arv. Eglītis). ~ Tērvetes un
Mežotnes latviešu nometnēs Olden-burgā
visu konfesiju bērniem nodibināta
svētdienas skola. Skola darbosies
pēc Vispasaules svētdienu skolu savienības
mācību programmas („Paus-me"
Oldenburgā). - UNRRA's vienība
Braunšveigā noīrējusi vasarnīcu pie
Goslaras, kurp varēs sūtīt 7-14 g. v.
bērnus uz vienu nedēļu veselības uzlabošanai.
Bērni atradīsies angļu
Sarkanā krusta ārstu un māsu tiz-raudzībā.
— Hallendorfā pie Braun-šveigas,
kur novietots lielāks skaits
no Beļģijas pārvietoto tautiešu, 9.
jūnijā jauno nometni iesvētīja, nosaucot
to par.„Straumēniem." lesvē-tes
dienas pievakarē teātra zālē
koncertēja vīrukoris „Dziedonis",
gūdams klausītāju sirsnīgu atzinību.
Koncertu kuplināja E. Bendera deklamācijas.
„Dziedoņa" koris koncertē
j is arī citās apkārtējās nometnēs,
un tā ŗepertuārā^r ap 50 dziesmu,
kas jau skandinātas 30 patstāvīgos
koiicertos Beļģijā. Pašreiz ļcori ir 45
dziedātāji (.^Auseklis" Braunšveigā).
— 1946./47. mācības.gadā pie Aliē-iin^
iis latviešu tautskolas darbosies
arī kursi pieaugušiem ar pārbaudījumiem
tautskolas programmas apjomā
(«Atbalss" Altētingā). — Jāņu
dienā latviešu nometne Hallē, Vest-fālē,
varēja atskatīties uz 1 gada
pastāvēšanu. Nometni iekārtojot, tai
ierādīja stipri cietušas telpas, kurās
bija daudz darba. Trūka logu, nebija
iekšsienu, durvju, visapkārt rēgojās
atkiitumu un netīrumu kaudzēs. Ar
latviešu roku darbu telpas drīz vien
bija uzpostas un iekārtotas dzīvošanai.
Tad ^ākās rūpes par skolām un
citu kultūras vajadzību apmierināšanai.
1. septembrī gaitas iesāka nometnes
laikraksts ,,Mītnes Viesis",
kas no neliela rotēta izdevuma tagad
izveidojies par solidu latviešu laikrakstu
emigrācijā un iznāk iespiestā
veidā. Aiztecējušā gadā nometnē bijuši
pavisam 32 dažādi sarīkojumi.
Sadzīve visumā bijusi saticīga un
laba (-HJ). — UNRRA's vadība 01-
denbuŗgii ieteikusi pārvietotām personām
lūgt vācu darba pārvaldēs
darbu savā specialitātē. Oldenburgas
apgabalā esot brīvas vietasļ dažādās
specialitātēs 8000 darbiniekiem
(„Pa'ttsme" Oldenburgā).
— EsUiigenas latviešu kolonijā strādājošie
turpmāk saņems 3.000kaloriju
uzturvielas dienā. Tiesības uz šādām
devām ir smagu darbu strādājošiem
mežu, transporta, ceļu būvniecības
un veļas mazgāšanas nozarēs,
ja viņi nedēļā nodarbināti vis-
^^^^^^^
LSK Detmoldas nodaļa saņēmusi
ziņas, ka* Ēģiptē gūstā atrodas - 23
mūsiivtautiēšij k^^^^
augustā un pieķomandēti vācu gai-saspēkiem
Itālijā.' Sie tautieši ir pilnīgā
neziņā par latviešu stāvokli
emigrācijā, un ir saprotama viņu interese
par piederīgiem un padņām,
Ēģiptē atrodas sportā žurnālists A l frēds
Vincels no Rīgas, Kārlis Diļoa-birs
no Rīgas, Žanis Arturs Dzītara
no Rīgas Dedles teātra, Roberts Dam-bītis
no Rankas, Kārlis Druķis no Rīgas,
Jānis Glāzeris no Valmieras,
Kāŗlisi^Hermanis no Nlgrandas, Pēteris,.
Irmejs no Salacas, Jānis; Jēl-nieks'
no Liepnas, Rūdolfs Kreitušs
no Rīgas, Jānis Lapa no Sērmūkšiem,
Augusts Ļubavs no Vainižiem,
Alberts Levits no Saldus^ Jānis Me-diņš
noi Skaistkalnes, Ludvigs Nei-manis
,no Sērmūkšiem, Jānis Ozbli
no Alūksnes, Ansis Purvītis no Rīgas
VEF'a, Pāvils» Putāns no Grīvās,
Kārlis Putenis no Alojas un Teodors
Zirnis no Rīgas. So tautiešu acļre^ses
var uzzināt LSK Detmoldas nodaļā
— Latvian DP Camp, Am Schūtzen-berg
9, Detmold, Lippe (21a).
,J«itn«8 Viesis" Hallē
LCK lēmumi
Detmoldā, 19. un 20. jūnijā notika
L C K : paplašināta sēde, piedaloties
LGP prezidijam un apgabala komiteju
priekšsēžiem. Nolēma atgādināt
komitejām un privāti dzīvojošiem
tautiešiem L C K aicinājumu iegūt
DP tiesības un reģistrēties centrālajā
kartotēkā Hānavā. No citiem sēdē
pieņemtajiem lēmumiem atzīmējama
lēmums izbeigt L C K pilnvarotie
institūtu karavīru lietās sakarā ar
LKPP noorganizēšanu. Pieņemts arī
lēmums, ka ļnometnēm jādod centrālai
kartotēkai Hānavā dati pair iedzīvotāju
dabisko un mechanisko kustību,
tāpat nolemts sastādīt miruSo
tautiešu alfabētisku sarakstu.
maz 24 stundas. Pārējiem strādājošiem
papilddevas piešķirs, ja viņi
nedēļā nostrādās ne mazāk par 44
darba stundām.' Sajā kategorijā ietilpst
administratīvās un veselības
kop&anas nozares, izglītības un kultūras
daļas, policijas, noliktavu un
virtuvju darbinieki, amatnieki, šoferi
un telpu pārraugi. Par EšUn-genas
latviešu ģimnāzijas direktoru
iecelts E. Nagobads. — Eslingenas
latviešu DP kafejnīcā „Lldo", kuru
vada„Rotas" spiestuves bij. tech-niskais
direktors 2. Sulcs, katru vakaru
ir arī priekšnesumi. Kafejnīcas
10 mūziķu orķestri vada diriģents A.
Mellis ļ(J. Raitums). '^:/:y'-'^'
m
Andrejs Eglīiļs
Tālā svešumā
Kas gari tālā svešumā tēvu zeme esi?
T^ man sapnī asaras, kara zīmi nesi, -
Cik es as'ru padzeŗos, stāvus klintīs
tiriecos,
Kā ^)ret nāvi atsitos, kad pēc tevis
tiecos.
Kas gan tāl|ā svešumā tēvu zeme esi?
Tu mani sapnī mocekļus pilnu klēpi
nesi.
Cik tiem vaigā ieskatos, tu tā pati
esi, —
Debesis, kur paceļos, knjists, kur zemu
likstu.
Ugunis, kur šķīstītie?, lai es nomirt
drīkstu.
Aleksandrs' Liepa
Leitnants Balduīns Gi auds
(2. tiirpinājuini»)
Bet tad atkal pa starpu:
„Kur justi grāmatiņa?"
— Velns tevi! Cilvēks bez plaukstas
palicis, bet \:iņš — kur jūsu grāmatiņa?
Tas vien jau, ka sauca visus par
Jūs", likās iemesls atvēzēt dūri.
Saprotams, iesākās arī.
„Kā būtu, ja vilktu tam lopam?"
viens no kakta iemurdējās.
Sia pats izlikās nedzirdam.
„Euļ",viens viņam piebikstīja. „Vai.
nedzirdi? Tev gribot gāzt pa dulnol''
„Mierā!" nekā labāka nespēdams
izdomāt, nabags brēc komandu, kā
to dzirdējis rekrūšu kazarmās.
Ūn viss bars sāk smieties.
Bet pēc brīža gaiss'atkal jau biezs.
„Skaidri pē<2 friča", viens norūc.
„Vai neesi kārklu vācietis?"
No āra nāk jauni klāt,.
Dakteris, tagad nobālis kā kaļķis,
sarkanām rozēm uz vaigiem, ņem ^tikai
vissinagākos. Un — var redzēt
— zēnam trīc rokas. Vēlāk dzirdēju:
bijusi pirmā īstenā reize. Pirmā
u n . . . Nu — labāk visu pēc kārtas.
Orts sanitārs zaldātiņš — strādā
steidzīgi, pats mazs, peles ģīmi un,
lieksrs, pavisam mēms, tik pamet kādu
zīmi, paigriež un pārsien. Bet
resnais grozās, vienmēr atrod ko iebilst.
Vienmēr kaut kā šķērsām.
„Nav jau tik traki", viņš pasaka
vienam, kad tas grasās atraut samalto
roku. „Nav jau tik tx'aki!"
Un gaiss istabā kļūst arvien biezāks.
,
Labi teikts — nav jau tik traki
— kad puikam roka gandrīz līdz elkonim
nost.
Piepeši viens kaktā ~ varbūt tas
pats krācējs — pierausās pussēdu,
izspļauj asiņu šļakatu, izvalbi acis
un gārdz: ^
. „Pietiek! Pie velna! Lodi! Vai nevienam
nav stobrā vēl lode!**^. —
Aizelšas, atkrīt guļus, bet pēc brīža,
gandrīz smilkstēdams, lūdzas: ,,Lodi.
Vai nevienam nav lodes? Nevaru
vairāk. Man pietiek." — Atkal aizrijas
pats ar savām asinīm, brītiņu
klusē.
Var dzirdēt, kā v^š grabina kartonu
logā.
„Man pietiek!" šis sauc. Žēlojiet
taču. Kāpēc man vēl jāmokās?"
Un, sāniski sagriezies, sāk plēst
nost apsienamos no krūtīm. -
Sai brīdī paveras durvis. Divi
ienes trešo uz nestāvām.
Neviens, protams, neskatās. Resnais
sanitārs .metas uz • nelaimīgo
kaktā.
„Tā nedariet! Gan jau pāries. Tā
nedariet!" viņš saka. Bet deguns
pilns polipu. Vārdi skan tik riebīgi
trekni, ka roka savelkas dūrē.
„Tā nedartet!" atkārto sanitārs ūn
lūko savaldīt otru. Bet tas plēšas
pārdabiskiem spēkiem un šņāc: _
„Ko nedarīt? Kāpēc? Gribu! Mirt
gribu! PietiekI"
Vējš atspiež kartonu ho loga un
iēguldz sniega riekšavu istabā. Kunkstieni
ieķeras pagriestē.
„Es neesmu karu gribējis. Nevienam
neko neesmu gribējis,.. Kāpēc
mari te vēl jāmokās? Kāpēc man
tas jādara? Mirt gribu! Mirti"
Un tad žēli un gari:
„Lodi! Vai nevienam nav lodes?"
„Jūs gribat sev galu darīt — u?
Jūs domājat, tad jums būs labāk?"
Leitnants Balduīns Grauds uzrausās
pussēdu nestāvās, ko tie divi klusi
bija nolikuši tieši pie durvīm^ un;
acis tik mīlīgi spīdinādams, it kā
gribētu bērnarn knupīti atvilt, raudzījās
uz vīru, kas tur drudžainu
skatu, asinīm noplūdīs, putu strēlēm
ap bārdaino zodu, nikni lūkoja izgrozīties
no sanitāra skavām. ,••'•./•
„Tā vis^ nedariet. Tā nav labi,
draugs. Ja hiēs visi tā iesāktu — u?"
Tiktāl vēl viss bija labi. Leitnanta
runa, ātra, tik sasteigta, ka vārdi
klupa viens otra galotnē, bija k'ā
vēsma, kas kliedēja dvingu smacīgajā
istabā. ,
Bet tad:
„Vai esat jau aizmirsis,
vīra pienākums? Arī ievainotā pienākums
— u?"
Jaunais ārsts, ienācis pa šo laiku
istabā, bija nostājies turpat pie durvīm.
Viņa melnās acis, savādi 1ās-modamas,
vērās mirt gribētājā un
sanitārā, kas to lūkoja Savaldīt.
„Dakteris esat? Ārsts šite? Vai nē
- 7 ko?" sacīja Grauds.
Ārsts gāja soli tuvāk.
„Vai neteicu? Morālā spēka par
maz." Leitnanta acis, tagad pie ārsta
lipdamas, joprojām spīguļoja, kā
svētdienas izbraukumā pie Pērses.
Dakteris mirkli paraudzījās uz runātāju,
tad novērsās, savādi savieb-,
dams muti, it kā vaboli norīdams.
Tad viņš noliecās zemē pie trakotajā,
brīdi raudzījās cieši tam acīs un
čukstēja kaut ko, ko mēs citi nespējām
sadzirdēt. Atkal atslējies, novilka
delnu gar pieri.
„Sanitaf, nesiet uz mašīnu!" —
klusi teica un pats devās uz
durvīm. Iedams viņš vēlreiz pavērsa
skatu uz Graudu. Maņ likās, it nišu.
' • l ; . - : - , ; ^ . V - ^ -
„Grauds", sacīja leitnants, „Bal-dtiīns
Grauds", viņš atdalīja teicienu
no teiciena, pēc katra vārda pamāja
ar galvu, it kā bērnam ko priecīgu
vēstīdams. «Leitnants Balduīns
Grauds.''
Bet ārsts^ viņa nestāvām pāri pār-kāpiis,
atgrūda durvis uz āru. Un sanitārs
viņam sekoja. Jāatzīstas
šai mirklī kaprālis, ar visām ūsām
un polipiem, šķita gandrīz vai simpātisks.
Tik liels un tik mierīgs viņš
gāja. saņēmis: ievainoto uz rokām kā
bērnu.
„Morfiju. Dodiet tam morfiju. Vai
ko citu pret sa|ēm.; Vai nē?"
Ari sanitārs neatbildēja. Vējš pa
atvērto durvju spraugu uzšķieda
Graudam čaganu sniegu.
„Vai neteicu?" ņodūca leitnants,
pret istabu pa|p:iezies. j,Labs ārsts!
Vai nē — ko?"
Tad notika neaptveramais.
Gaiss sabiezēja kā akmens. Plīsa.
Eksplozija nopļāva mani gar zemi.
Mirkli Hkās — nu vienreiz ir gals.
Kad atkal atžilbu, nebijā' vairs
durvju. Spuraini dēļu gabali gulēja
krustām pāri Grauda nestāvām. Un
sniegā otrpus slieksnim dīvaini raustījās
sanitārkaprāļa ķermenis.
Izj^rēju laukā tūlīt aiz mazā sanitāra,,
Ras lēca no pretējā kakta.
Nē. V Sanitārkaprālis vairs neraustījis.
Šļaugans, jau bez dzīvības, viņš
bija sagumis pāri savam nesamajam
un tas —- tas pats vīrs, kas varītēm
bija gribējis mirt, — lūkodams atbrīvoties
no kaprāļa ķermeņa nastas,
iesārto sniegu kārpīdams, raustīja
līķi.
Kāds liecās tam palīdzēt
„Bumba — u?"
Pār iPlecu atskatījies, vēl redzēju,
ka Grauds aŗ elk |
Tags
Comments
Post a Comment for 1946-07-03-02
