Bavarijas Latviesu vestnesis, July 3, 1946

              Y ai A S V . . .
(Turpinājums no l . lappuses)
uz dienu uri to viru iekšējais apmul­sums,
kam sabiedrības priekšā jāiz-lielcas
par itādiem, kas skaidri zina,
kurp un kāpēc viņi dodas, — tas viss
nav, kā no malas varētu likties, sa­iruma
procesa pazīmes. — Tas liecina
par jaunu augšanu un spēku: Mēs
vērojam visvarenāko nāciju, kādu
Jebkad radījuši cilvēki, uzbūves ago­nijas
mokās un nevis pamiršanas
spazmā. Mēs vērojam amerikāņu
tautu pielāgojam tās politisko sistēr
mu, tās saimniecisko sistēmu un,
pāri visam, tās iekšējās pārliecības
tādai pasaullei» kuras izgudrošanā
viņas pašas ģēnijam neapzinīgi bija
liela loŗna.
Savienotās Valstis dibināja cilvēki,
kas (gribēja izbēgt pasaulei, un no
Vašingtona atvaduizrunas līdz abu
prezidenta amata kandidātu 1940, ga­da
vēlēšanās teiktajām iz<iBcionisma
runām -anierikāņu pelītikas centrālā
teorija — Savieno1x) Valstu visaug­stākās
intereses saistās vienīgi tās
^robežu ietvaros — arvien triumfēja
pār jebkuru sagrāvēju draudu.*Bet
tā ir viena no vēstures lielajām iro-nijām,
ka amerikāņu tauta, radīda­ma
atombumbu, pati iznīcināja šo
teoriju vienā paņēmienā.
Mūsdienu visnoteicbšākais jautā-junis4r
tas, vai attaisnosies pretējā
teorija, ~ ka pasaulei jāapvienojas
ar brīvību vai ari jāsadalās atomos.
Tā nevar piepildīties bez Savienoto
Valstu vadības, jo tām vienīgajām
ir-dotības šādam uzdevumaila, mili­tārā
spēka dotības, industriālā tech-nika
un, kas ir vēl svarīgāk, polī-
•tiskās idejas.
Sīs kvalifikācijas tām ir, bet vai
tās to izmantos? Un ar kādiem pa­nākumiem?
Sos 'jautājumus izsaka visgrūtākā
un neizdevīgākā laikā. Tie atskan
tik pazīstamā brīdī, kas līdzinās pe­riodiem
pēc ASV pilsoņu kara un
pirmā pasaiļles kara, kad miers at­nes,
pieppšu atslābumu un cilvēki
Uģojas pēc veltīgā sapņa, ko prezi­dents
Hardings nosaucis par normā-
• lību. Un tie atskan tādā brīdī, kad
atzītie valsts, vadītāji, tāpat kā Lin-kolns
un Vilsons pirms viņa, zuduši,
pirņis tie paspējuši novadīt savu
darbu galā, un vara pārgājusi vā­jākās,
nepārbaudītās rokās. Bet, ja
atkārtojas Džonsona laika garīgais
sabrukums pēc Linkolna, un Har-dinga
laika sabrukums pēc Vilsona,
it neviena tauta, nevarēs izvairījies
"no sekām.
Savienotās Valstis var vadīt brīvo
pasauli, kādli laiku vismaz, pēc p a ­šas
ieskatiem, un to priekšā i r divi
izvēles: tās var sekot pagātnes tikko
izaugušo bagāto impēriju paraugam,
ienākot pasaulē tikai tādēļ, lai- to
dominētu un barotos no tās resur-sieni,
vai ari tās var ieiet pasaulē,
lai kalpotu tai un glābtu to, šajā
procesā kalpojot un .glābjot sevi
pašu. ,
Neviens nedrīkst novērtēt par ze­mu
to amerikāņu spēku, kas gribētu
virzītieg pa pirmo ceļu. Izolācionisms
jaunā veidā — teorija par pašaizsar­dzību,
izvēršot amerikāņu militāros
spēkus ārpus nācijās perimetra, nav
miris, un tam ir spēcīgi aizstāvji.
No otras pus|js, amerikāņu tauta
pēc katra īsā izmēģinājuma vienmēr
noraidījusi imperiālismu, jo šāda
veida pašaizsardzīlba nav nekas cits
kā imperiālisms. Vēl vairāk: Savie­notās
Valstis ir pasaules pirmā liel-vaira
vēsturē, kuļrai, pateicoties pašas
' bagātībām, nav vajadzības noteikt
pār jebkuru citu nāciju, tā ir liel-vara,,
kurai nav vajadzīgas nekādas
svešas territorijas, resursi vai dar­baspēks.
Vēkture vēl nekad nav de­vusi
tik skaidru iespēju fiziski va­renākajai
varai kļūt arī par pasau­les
lielāko morāla varu.
Pieņemot,' ka Savienotās Valstis
izn^ntos savu vadību pasaules labā
un nevis amerikāņu impērijas radī­šanai,
vēl joprojām atklāts^ paliek
jautājums par amerikāņu morāli. Tas
apēnos visus citus jautājumus, jo
mūsdienu cilvēces svarīgākais jautā­jums
ir morālas un nevis politiskas
vai saimnieciskas dabas.
(Turpmāk beigas)
ASV redaktoriem paziņots, ka DP jautājums ir viens
no nopietnākajiem Eiropā
Frankfurtā, 24. jūnijā (AP). —
Augsti armijas virsnieki 12 ASV re­daktoriem
un laikrakstu vadītājiem,
kgts sāk ceļojumu pa Vāciju, paziņo­ja,
ka amerikāņu joslā ik mēnesi ie­plūst
10.000 Austrumeiropas žīdu.
„Daudzi no tiem nāk no Krievijas
im, ja tas izvērsīsies par līdzīgu mar
su kustību, kāda jau ir no Polijas uz
Palestīnu, mums būs jārēl^nās ar
3 miljoniem pienācēju", norādīja kāds
armijas virsnieks. Laikrakstu šefiem
pastāstīja, ka šī kustība izvēršas par
vienu no nopietnākajām problēmām,
ar ko jāsaduras amerikāņu okupāci­jas
varai. Apmeklējot i Ceilsheimas
žīdu DP nometni Frankfurtas tuvu­mā,
redaktori uzzināja, ka vismaz
vienā gadījumā no angļu uz ameri­kāņu
joslu noorganizēts „pagrīdes
Izelzceļš". Redaktoriem ziņoja, ka
priekš 3 dienām Ceilsheimā ieradies
/ācu smago automobiļu konvojs ar
vācu šoferiem un atstāj is nometnē
178 poļu žīdus. Pasažieri izkāpa un
teica r „Mēs esam žīdi, un te nu mēs
5sam", stāstīja kāds armijas virs­nieks.
„Automobiļi aizbrauca tikpat
pēkšņi kā ieradušies, un mums ,pa-jažieŗi'
bija jāpieņem."
„Sie jaunpienācēji, acīm redzot,
salīguši automobiļus" angļu joslā,
pārlavījušies pāri robežai un, izvai­roties
no mūsu patruļām, iebraukuši
Ceilsheimā. Nometne viņiem neva­rēja
liegt uzņemšanu**, t^ica infor­mētājs.
Viņš piebilda, ka grupa ie­radusies
no Padomju Savienības, uz
turieni aizbēgusi 1939. gadā, un ceļo­jusi
caur Berlīni tm Hannoveru. „Pē-iējās
nedēļās no angļu joslas iera­duši^
pāri par 1000", viņš teica.
Redaklori apmeklēja arī poļu un
baltu nometnes Vīsbādenā. Viņi ap­vaicājās
par pārtiku, ko armija ta­gad
izsniedz pārvietotām personām;
kuru skaifs pārsniedz armijas milr-tāŗp
personālu Vācijā, un inspicēja
dzīves apstākļus.
„New, York Times" izdevējs, un
prezidents Arturs Hajs Sulcb'ergers
teica: „Problēma ir nopietna. Es
saprotu, ka amerikāņu joslā ieplūdīs
arvien vairāk šo ļaužu."
„Milwaukee Journal" redaktors un
prezidents J. D. Fergusong teica: „Es
nezinu, kā šo jautājumu atrisināt
bet tā ir smaga problēma. Pašreiz
man šķiet, viss, ko varam darīt, ir
pieņemt tos, kaš te ierodas"
Vakarvakarā laikrakstu pārstāvj
apspriedās ar ASV armijas, virspa­vēlnieku
Eiropā ģen. Mfeknamiju
„Washington • Star" redaktors Her­berts
F. Korns paskaidroja, ka Mak-namijs
diskutējis vispārējus okupā­cijas
jautājumus un īsi pieskāries arī
pārvietoto personu problēmai.
The Stars and Stripes
Apsver plānu Ierobežot DP
ieplūšanu ASV joslā
Frankfurtā, 25. jūnijā (AP). —
Amerikāņu spēku virspavēlnieks E i ­ropā
ģen. Maknamijs apsver dažā­dus
priekšlikumus, kā ierobežot tūk­stošu
žīdu un citu austrumeiropiešu
pieaugošo ieplūšanu amerikāņu
joslā.
Priekšlikumus, kā apturēt vai ie­robežot
simtstūkstošu ieplūšanu
katru mēnesi no Polijas un citām
Austrumeiropas zemēm, iesnieguši
kā armijas liepratēji, tā Maknamija
žīdu padomdevējs rabīns F. Bern-šteins
no Ročesteras Ņujorkas stātā.
Sagaidāms, ka rabīns Bemšteins,
kas kara laikā bija žīdu mācītājs
ASV armijā, daļu savu personīgo
priekšlikumu izteiks preses konfe­rencē.
Armijas lietpratēji eso.t iesnieguši
sīkus priekšlikumus pieplūduma no­vēršanai.
Viens no priekšlikumiem
esot — noteikt galīgo termiņu uz­ņemšanai
brīvi apgādātās nometnēs
visām personām, kas apgalvo, ka ir
vajāšanas upuri. Tiem, kas ierastos
vēlāk, būtu jādzīvo ārpus nometnēm
vācu saimniecības sistēmā. Gits
priekšlikums bij a pastiprināt armi-jas
robežpatruļas.
Rabīna Bernšteina priekšlikumu
raksturs pagaidām nav noteikti pa­ziņots,
bet bija saprotams, ka viņš
uzskata nopietno problēmu par lielā
mēra^saistītu ar 80.000 žīdu vajāšanu
Polijā un ar to, ka 150.000 žīdu at­stāj
agrāko Polijas terŗitoriju, kas
tagad iekļauta Padomju Savienībā.
Amerikāņu novērotāji meklē pa­matus
paziņojumam, ka amerikāņu
joslai jārēķinās ar iespējamību gā­dāt
par „lldz 3.000.000 žīdu,"^
So paziņojumu, ko kāds augsts ar­mijas
virsnieks pagājušā sestdienā
pateica 12 amerikāņu redaktoru gru­pai,
armijas aprindās vēlāk apzīmē­ja
par ,jminējumu" un tādu, kas pa­matojas
uz pieņēmumu, ka pirms­kara
padomju terŗitori jā varētu sāk­ties
žīdu pārvietošanās kustība uz
Palestīnu.
Armijas "virsnieki paskaidroja, ka
še ieradušies nedaudzi Krievijas žīdi,
kas nopratināti. Tie it kā esot ziņo­juši,
ka Rietumicrievijā dzirdējuši
valodas par angļu un amerikāņu ko­misijas
ziņojumu, kas ieteic 100.000
žīdu ielaišanu Palestīnā.
„Nav tomēr nekādu pazīmju, kas
liecinātu par masu izceļošanu no
Rietumkrievijas", dekl^ēja kāds .ar­mijas
DP nozares un pretizlūkošanas
virsnieks.
The Stars and StripM
Klāt nāks tikai 180.000 DP
Frankfurtā, 26. jūnijā. — ASV spē­ku
virspavēlnieka ģen. Maknamija
īpašais padomdevējs, žīdu jautājumā
rabīns; Filips S, Bemšteins šodien pa­reģoja,
ka vasaras mēnešos iespēja^
ma 40.000 Polijas žīdu ierašanās ASV
joslā.
Ziņodams par „pieaugošu varmā­cīgā
antisemītisma vUni Polijā", ra­bīns
Bemšteins teica, ķa ģen. Mak­namijs
turpinās gādāt par pagaidu
atpūtas vietām \m atbalstu joslā ie­kļuvušajiem,
kamēr būs „panākt& v i ­ņu
problēmas galīgais atrisinājums."
Viņš nosauca par „fantastisku" ne­seno
apgalvojumu, ka ASV joslā va­rētu
ierasties 3.000.000 žīdu np
austmmu valstīm un Krievijas,
„Visā Austrum- un Viduseiropā,
ieskaitot Krieviju, nav vairs 3.000.000
karu pārdzīvojušo žīdu", preses kon­ferencē
deklarēja padomdevējs.
aOO.OOO žīdu Polijā
Viņš norādīja, ka Polijā, kur kon­statēti
daudzi pogromistu varmācī­bas
un daži slepkavības gadījumi, atr-rodas
100.000 žīdu. Viņ* teica, ka
vislielākais skaits, kāds varbūt Va­rētu
iekļūt amerikāņu joslā nākamā
gadā, svārstītos starp 150.000 un
180.000, lai gan viņš apšaubīja, ka arī
tik daudzi varētu še ierasties.
ASV, viņš paskaidroja, nepretosies
ienākšanai. Ja ienācēji še radītu
kādu īpašāku . vieglu nastu vācu
saimniecībai, tad tai būtu savs at­taisnojums.
Vācieši bija tie, kas
šiem ļaudīm nolaupīja viņu Tpašļamus
slepkavoja viņu ģimenes un izplatīja
nacistu antisemītisma indi visā E i ­ropā.
^
„Pilnīgi nieki!" bija rabīna atbilde
uz apgalvojumu, ka visi Krievijas
2.500.000 žīdu varētu mēģināt pār­vietoties
uz ASV joslu. Viņš teica,
ka Krievija aizkavē jebkuru savu
pilsoņu aiziešanu.
Pašlaik amerikāņu nometnēs at­rodas
54.780 žīdu. Vēl 25.000 absor­bēti
vācu pašvaldībās. Kopējais DP
skaits amerikāņu joslā, viņš teica, ir
476.000.
„ E s varu paziņot", viņš teica, „ka
mal jā jaunpienācēj u skaits bija 5.903
un aizgājēju — 1.171. Tādējādi ko­pējais
pieaugums bija 4.732,"
Ik mēneša pieaugums nākotnē pa-redzaims
mazāks par 10.000. Viņš iz­skaidroja
pašreizējo pieaugumu ar
to, ka vasaras laikā ir vieglāk ceļot.
Par ASV iebildumiem pret apieša­nos
ar žīdiem Polijā rabīns izteicās,
ka viņš netic formālu iebildumu no­zīmei..
„Jūs nevarat kontrolēt vēstu­risko
antisemītismu", viņš izteicās,
„tāpat, kā jūs nevarat kontrolēt Po-lijas
terroristu bandas."
Atbildot jautājumam par žīdu nā­kotni
AS Valstīs vai UNRRA's ap­gādātās
nometnēs Vācijā, rabīns
Bemšteins izteicās vienīgi, ka pro­blēmas
atrisinājums meklējams ār­pus
Vācijas, kuŗ-as saimniecības un
dzīves «atjaunošanā žīdi nav ieinte-resēti.'*
The Stars and Stripes
Mums zudis
1946. g. 17. jūnijā Zalcfettrgasi sta- .
ci jā Austrijā ar trieku pēkšņi miris
filatēlists un eksperts K ā r l i s H.
M e d d i e k s. Viņš bija mūsu laik­raksta
ģenerālpārstāvis Austrijā,
LicbteļUŠteinā un Šveicē. Jau no
„Latviešu Vēstneša" publicēšanas sā­kuma
rūpēdamies un gādādams par
laiki'aksta nokļūšanu tautiešu rokās
Austrijā un citās zemēs, K. Med­nieks,
par spīti saviem gadiem, ne- ^
taupīja enerģiju un pūles. Ar viņa
nāvi mū^u lasītāji Austrijā uz kādu
laiku, līdz paši tautieši Austrijā iz^
raudzīs jaunu pārstāvi un laikraksta
piegādātāju, zaudē iespēju saņemt
„Latviešu Vēstnesi" jau nākamās
dienās pēc tā iznākšanas.
Viktors Baltkājis
Visus „Latviešu Vēstneša" lasītā­jus
Austrijā, Lichtenšteinā, Šveicē^
un citās, zemēs, kas līdz šim saņēma'^
laikrakstu ar Kārļa H. Mednieka^\^ļ^
dutājību, lūdzu sazināties ar red. -
Ē v a l d u F r e i v a l d u Glāzen-bachā
(Editor-in-Chief Ēvalds
F r e i v a l d s , D P Camp 12, Glasen-bach
bei Salzburg,vOesterreich). V i -
ņani adresējami arī,maksājumi par
sludinājumiem. \ Izdevējs
miera • • •
Visas valstis, izņemot Krieviju, atļauj ziņas
par UNRRA's darbību
Dagmāra R e t č a ! Tevi meklē
vecāki — R. R e t č s : Eisenbahn-str.
17, Esslinsren/Neckar, Wttbg.
(14). ' 2728
Vašingtonā, 25. jūnijā (AP). —
Prezidents Trumens vakar ^paziņoja
kongresam^ ka ASV koresponden­tiem
sagādātās iespējas ziņot par
UNRRA^s -darbību visās zemēs, at­skaitot
Krieviju.
Prezidenta vēstulē teikts, - ka par
palīdzības organizācijas darbību Uk­rainā
un Baltkrievijā ziņos UNRRA's
komisijas. Kad kongress piešķīra
jaunus līdzekļi^s UNRRA'i, tas no­rādi
ja, lai prezidents izmanto savu
iespaidu, izgādājot amerikāņu kore­spondentiem
tiesības ziņot par UN­RRA's
darbību tanīs zenļēs, kas sa­ņem
palīdzību.
Kādā ārlietu ministrijas memoran­dā
bija paskaidrots, ka pēc vieno­šanās
panākšanas par UNRRA's ko­misiju
ielaišanu dažās Krievijas da­ļās
ASV korespondentiem radīsies
iespēja iegūt informāciju no Ukrai­nas
un Baltkrievijas. ^
Kongresa locekļi dusmīgi
Trumena paziņojums par Krievi­jas
atteikšanos atļaut žurnālistiem
ziņot par UNRRA's darbību • Krie­vijā
tagad izraisīja dusmas iespaidī­gu
deputātu pārrunās, kas, pēc no­vērotāju
domām, varētu izraisīt aiz­liegumu
Krievijai sa^mt .jebkādu
palīdzību no UNRRA's Amerikas
devām.
Republikānis Klarenss Brauns tei­ca
kādam reportieiim, ka „tagad
kongress būs, varbūt, ar mieru pastā­vēt
uz to, lai UNRRA'S līdzekļus, kas
nāk no ASV, neizmantotu zemēSj
kuras negrib atļaut reportieriem ie^
braukšanu un noskaidrot, kā So nau­du
izlieto." The Stars and Stripes
Atjaunota „G-5" nodaļa
ASV joslas DP| pārraudzī­šanai
Heidelbergā, 25. jūnijā. — 3. armi­jas
galvenais štābs šodien paziņoja,
ka atjaunota armijas pārvaldes no­daļa
„G-5", kas ASV joslā pārrau­dzīs
apzinātos 466.747 DP un stipri­nās
sakarus ar Militārās vaddības
civilo lietu kārtotājiem.
Par jauno „G-5" vadītāju iecelts
3. armijas štāba agrākais šefa viet­nieks
pulkv. Normens Makmahons
(Gol.; Norman J; McMahon). Viņš
pārraudzīs 368.000 DP nometnēs un
98.747, kas dzīvo vāciešu vidū.
The Stars and Stripes
Armija apmācīs DP
policistus
Frankfurtā, 26. jūnijā. — ASV E i ­ropas
spēku vadība šodien paziņoja,
ka visiem DP civilajiem sargiem,
kas nodarbināti armijas dienestā
Vācijā, būs jāpiedalās policijas ap­mācības
kursos jauniekārtotgljā ci­vilo
sargu apmācību centrā Mann-cimā-
Kēfertālā.
Gūsiekņu kontrole un angļu valo­das
mācība ir daļa no 5 nedēļu kur­sa,
kas ietver ari apmāciliu ieroču
lietošanai un glabāšanai, iekšējo
sardzes reglamentu, personīgo higiē­nu,
sanitārās zināšanas im pirmo pa­līdzību.
, īpašā kursā apmācīs autovadītājus
un naiechaniķus. Savus kursus rīkos
pavāriem un kopgaldu vadītājiem uņ
medicīniskiem palīgiem. Vadība pa­skaidroja,
ka civilo sargu audzinā­šanas
un apmācības standarts būs
līdzīgs iami ko piemēro policijas or­ganizācijās
AS Valstīs.
The Stars and Stripes
Prasa imigrācijas
noliegšanu ASV valstis
St. Luisā, 24. jūnijā (AP). — Orga­nizācija
„Revolūcijas dēli" iesniegusi
kongiresam rezolūcij u, kurā prasa no­liegt
imigļrācijuAS Valstīs līdz 1955
gadam sak^ā ar „rekonstrukcijas
problēmām un lai. aizsargātu pilsoņu
intereses."
The Stars and Stripes
Pāvests Pijs 12. iestājies par ie­ceļošanas
. ierobežojumu atcelšanu
AS Valstīs, lai atrisinātu „vienu no
bēdīgākajām cilvēcīguma "^problē­mām
Eiropā, ko vēl grūtāku padarī­jusi
nevainīgu un bezpalīdzīgu ie­dzīvotāju
piespiesta izraidīšana.-*
Schwābische Landeszeitung
Augsburgā
(Turpinājums no'1. lappuses)
Dienvidslāvijas, Austrijas, Holandes
un Grieķijas. Dažas, kas kara laikā
pārvietotas, klasificētas par bezpa-vadrakstu
„Pravdā", kurā ASV
fons pārraidīja Borisa Isakova ie-;.
vadrakstu „Pravda", kurā ASv'
priekšlikumi atomenerģijas kontroles
orgānu radīšanai npsaukti par lie­cību
neapšaubāmai! tieksmei uz pa^
saules dominēšanu." Isakovsraksta,
ka amerikāņu plāns radīts, lai fik­sētu
ASV monopola stāvokli atom-eroGu
ražošanā uz nezināmu^-laiku.
Viņš jautā; „Kāpēc ASV .valdība vēīaa^
turpināt un glabāt atomieročus, . a
tie deklarēti par aizliegtiem?" Uņ:
„Ar 'kādiem pamatiem tā pieprasa
sev ti(ķsībļas pagarināt savu atom­enerģijas
izrkantošanas monopolu uz
nenoteiktu laiku? Kāpēc Visam
valstīm iprasa, lai tās akli uzticētos
ASV 'apgalvojumiem, kaniēr Amen-ka
pati- ne"apšaubāmi pierāda neuz­ticību
ne vien saviem partneriem,
bet arī starptautiskam kontroles or­gānam?"
— Vašingtonā Krievijas-^
pteses uzbrukumus A§V atomenei:-
ģijas kontroles plānam uzskata par
evadījumu jaunai sīvai cīņai par 5
lielo veto tiesību jautājumu. ASV
pārstāvji uzskata, ka „Pravdas" pa­ziņojumi
pievieno jaunu' ērkšķainu
problēmu tiem jautājumiem, kas
abām valstīm jau jāatrisina to mēģi­nājumos
kopā ar Angliju un Fran­ciju
uzmest miera kontūras. ASV ār­lietu
ministrija liedzās komentēt
rakstu,ļbet ministrijas pārstāvji pri­vāti
izteicās, j ka krievu un amerikā­ņu
jauno grūtību kodols nieklējams
amerikāņu ieteikumā, lai lielvalstis
atsakās no savānf veto tiesībām
atonlkontroles, jautājumos. — M o n^
g o ļ u t a u t a s r e p u b l i k a pie-prasīj\|
pi tās uzņemšanu Vienotās^
Nācijās. Sl 8 mēnešus vecā republi­ka,
kas parakstījusi draudzība/ lī­gumu
ar Padomju Savienību^ atro­das
Āzijas vidienē, Krievijas Sibīri­jas
pierobežā. Agrāk tā bija daļano
Ķīnas. Iesniegumā (Vienoto'^āciju
ģenerālsekretāram premjers Cojs
Bal-Sans norādījis, ka grib vērst uz­manību
apstāklim, ka viņa republi­kas
tauta piedalījusies cīņā pret fa­šistu
valstīm, piegādādama materiā­lus
ļ Krievijai. Republika pieteica
karu Japānai 1945. g. 10. augustā.
The Stars and Stripes
Pērku pastmarkas, naudaszīmes, mo­nētas
no Baltijas valstīm un Krievi­jas,
^Jitsevišķus eksempl. un koUek^
cijas, Latvijas skatus, pastkartes, ve­cus
ilustr. žurnālus un. piemiņas lie­tas
'no Latvijas. Gaidu piedāvāju­mus
ar cenām: Bongs, Meyenburg
59, Kr. Osterholz, Bz. Bremen (23).
2819
RadiosŖeciālistus, kas spēj patstāvīgi
labot radioaparātus un vēlētos strā­dāt
amerikāņu Sark. krusta dienestā,
lūdz piet. pie ARCradiodaļas vadīt.
Aimoida Butes: Lūderitzstr. 38/ R h e i -
iļau b. Mannheim (17a). 2631
Par Pēteri Kazaku, dz. 15. 15. 1.
Rīgā, lūdz z. sieva Elza/Kazaka:
Wjeilstrasse 28-2, Esslingep^'Neckar,
Wttbg. (14a). i 2829