Bavarijas Latviesu vestnesis, February 12, 1949

              m
U I
li n«
1^
V
Rr. 11 (Ml) 1949. g. 12. februlif
Ar mm sanktni tai imciiiies paral'
cit«ļM n k m isttiktat tais &&? tsM
LCPSESUAI
SANĀKOT
&k ifligdfl bOt klfit L C P sesijfis,
tik ari liljia Jipieredz, ka sīvākās
dabates m ilgākā runāšana Iznāk
nevis par aktuāliem un reāliem ap-fOpes
jautājumiem, bet gan par visu
to. ko āajās dienās kāds korespon*
dānis no Es&ngenas apzīmējis par
pqlltifti līdzsvara ieturēšanu un uz*
tirlSaau. Kad vāiētiji paāi to Jati
Jzailājuāi notikušajās vēlēšanās, da­la
Ievilēto ar to vien it kā nevar
apmierināties un tun>ina cīnīties ari
VH pa ,4ugāu%
Demokratiridi k<mstruētā orgānā
las zināmā mērā i r dabiski, Jo te
aaaakaŗgā dažādi pasaules uzskati
m sabiedriski ludncipi, meklējot
kompromisu, bet Ja tādēļ no uzma­nības
centra aizvirzās prom citi sva­rīgi
Jautfijumi un uzdevumi, kas al­laž
paliek pfl)iām pēdējām sēdēm,
kad dacba vosm saprotamu iemeslu
d l l jau krietni saplakusi, tad sa-
Uadnskās domas pienākums i r to
«tgādlnfit un Jau p t e s sesijām pār­runāt
nozimigiko, kam būtu Jāpie-v8tS
niOsu pārstāvju uzmanība.
Visirinns gribētu apstāties pie no­teiktus
apveidus ieguvušajām tā-lākāa
emigi^cljas akcijām, no ku­rām
patlaban, kā i^eredze rāda,
ptami vietā Austrpja un ASV. Ar
t im tad ari Jārē^pnās, Jo nav citu
konkrētu faktu, kas rādītu, ka tu­vākā
laikā i ^ t i a k i botu iespējams
realizēt sQtņa K/ Zariņa ieteikumu
«-^ palikt BiropL Vz Kanādu fiobrld
Ualu cerfbu likt nevar, Jo arvien ne*-
kas ndledimi ka būtu mainījusies
kinādieitt valdības polItUca, meklēt
vl^dgl darba spSni un pde tam ar
sevittu iļdasl»
Lai būtu d k nepārskatāmi bū4a-mi
tia kanfiļlt pa kuriem plūst un
v l n l s visi tas dokpoeņtu un papi-
)auna
Nebraskā
Cik daudz DP varēs
izvietot 1949. gadā
•AI MAKSS8 ABI CSĻO M
lEBSAUKSANAS OSTKV Jn
DABBA VIETU A8TT
VESTDU LATVUAI NO ASV i , ^
vadjā saņemtas plnnas ves-ltavoju uz to, ka ceļa izdevumi būs tempā, tadpar^zana. ka nā-tales^
no «em latviešiem, kas Jāsedz man^Sam. t a l h T S v M ^ ^ , ^ ^ * ^aclj^
laaltfijlem. PCmādHJu^ p l S f^
Šodien saimnieks bija pilsētā un fam* tOllņ Bka S d K a i ^ ™ « «f*»!^ P^.^'^ffif 1SH!S»«"^!5 2^ ^
kopā kara beigām IzriBļoltdl I ™"ta lepneksejā numuri. pittS
« . ' ta ari klauzula par 5 milj. aSSa
taisies Jaunā dzīve, par ko bijām dc-1 sagatavo maīkriiSr'i»t"ir3o7TaI v^^"* « ^ ' ^ i ^ « « ^ , J « " e l « « l «
mājusi visus garos trimdas gadus, ču nejūtos nTDārstelBta^nev^^^ ^ '>*Wem. No « « ^ J ™ ! v!»
Tagad. to.d tā v L s nav illūzija. bet paziSi K KlJj^ulSrieksfe^^^P^^^^^^
taustāma' un Jūtama īstenība, biju bruņojies ar pacietību. ^71^^^^^ ^
pamest skatu atpakaļ un atcerēties, Mūsu bēniņu dzIrokUs pagaidāmS2. ^ ^SLl*^ «»,^«!^t.?^L«f°?. ^^^^^ »•
kā noritēja šis lielais , piedzival neapkurina^ bet satemietarMta f^.J? '^H^ SSlS?'• «'^f** ^ * «
jums - lielākais kopš «em laikiem, mūs pārcelt i z citu, labāku «imi" " "^^^ ^lT«f t fi^*.
tad «iz muguras palika dzimtenes cibu. lĒdlena reizēs kāpjSm teTun S^'l.if PiKu koSti^^'lSS*
. 1 '«^»*5m maltītes kopā ar saimnieka
Šoreiz aiz mums palika Hambur- ģimeni Tā 8as.tfiv no saimnieku *W.OOO,^Beltta - 5'-,??ļ.J^?VMn«^te!,S īSf
gas osta.i Šķiroties no Eiropas, da- pāra un 5 bēraiem. un p i n S l^o K ^ f^^."^?,.,?^'* S f f ' « t S ^J2«uf"**
žas dienas bija jāpavada Grona^ no-Jlpa«i iev6roJu bUa bu x a t a ^ kas ^ «tlikuSajiem 125.000 lldiem, titert atseviiķus, p i m
metpē. kas iisM likās Jauka, at- S S S S V d J ā mufflja m\V^^ ^ ^^J^^^^^rSS^u^^ «rodJumu. i f f l
«kritot ēdienu karti: «em. ka^ PMomām: viņi viimaz z l S 1 8 1 » ^ * ^ ^ : . ^ ^ ^
vMMt dosies caur 8o paSu' vietu, nemēdz mazgāties. Pa daļai to varn^^."»»"^^ S iS^iSS; VISI mu DP NO VSCUM
iet^cu apgādāties ar papildu tauk- saprast - nav tādu leriSi, turklāt ?Si»«MHhTiJ^J5f"n^AI2I^
vtelām. SeH ari v S reizi - paldies auksts ziemas laiks, apmēim tāds Kj^ŗS^f« «Jf»^ TiSL'^IrS!: J^l \S ******
Dievam, ta WJa, pēdējā - stājāmies pat kā Utvijā paUaban varētu būt. J'li*^ " K i r ^ * * "CJ^ • Padomdevējs fidu JautiJuiMi *
ārstu komisijas priekšā, saņēmām Ari sniega tikpat daudt Toties saim- ZJ^' ^^vL^ 2L£S^ "^iS *«»
potes un nokārtojām ari atlikušās nieka ģimene biežāk mazgāJoUes va- rjTi^hVf^ JT, ESi?^£!"{,2*^l'5l^^
«BrmāUtStes Pie konsula. Mantu sart un izdarot to dārS aiz MUP2«*''"^L.*!"'*'5 ^ ^^^^1'^^^..^ 9-tiOmm
kontrole nebija nekāda bargā, un krilma. a«« « « «««valstis paredzēto daudzuma titifim visi «du.DP. Pagālalajā mZ
mūs Iepriecināja ziņa. ka visa smagā I Ja iņan jautātu, kas vēl man p i r -P^*™- « M A I ****
bagāža nālcs mums līdz pat ceļojuma mā bridi Seit neijatika. es ar atklātu I «i « u 8 « IJ* «jraesl izceļojuU 4000-9000 tk
gala mērķim UdzL sirdi varētu teikt - tas ka saim- latvietis bija S40 DP trldO, kas MŗoSi un priecīgi raudridamin gļ!
Mūsu 12.000 tonnu tvaikonis uzņē- nieks nekad nenovērtē u gandari- tebruāŗa sākuma ar kuģi „Marine ļ k«»ta9". ^ „^
ma 540 personas. Starp tām bijām I jumu pat visapzlnlgāk veikto darbu. K ™ * " " «Izbrauca uz ASV. PIcļ «Ja salīdzina to Hdu skaita,
tikai 85 ballieSi - pārējie Hdl, uk- Un tas, ka viņan» nav nekādas inte- zlņfim, Bai gruļA aizbrauca 885 dKeļo, aŗ izeekl negribētajiem, i|(
ralņi un dažu d tu tautību piederi- reses par kultūras lietām, kas mums 82 lietuvieli, 40 ēe&u, 81 l aV «secina, ķa vlWt«to 1880. |, ftig
gie. Brauciens Oga 10 dienas. Ce^ liekas «k svarlgjis — par skolām un W krievu, 18 videlu, 10 «n- «du nometnM VSclJI un AoUrljl
pārdzīvojam 10 baUes stlimi \ vibea, Izglītību viņS vKaDkārSi smejas. TaCu jaru, 5 austridU, 4 rumāņi 4 igauņi, j*, vien nntgadtiiss M H .
kas mūsu tiraikoil, par spīti tfi ļoti sūtu savu mazo Aiju Jau skolā. Ja P ^envidstevi, 2 tdcraiņi un 2^be»- redzēti notitamU Pdestina vai
soUdajiem apmēriem, svaidīja kā par t M u var satikt klasi ar 8 ftol- P«'»l»toleW- 6n>P« blj» 148 ftme- « t t » pasaulē,* tetels lOeJa padtoh
kādu nieka ostas velkonItL Uekl niddem un vienu skolotāju. Tagad tam Beiakaivaaa M d r d » Nevēls. ī^fii^^^ gadi izeilojii
piebilst, ka laeblja ko domāt pat gu- ari skaidri apzinos, ka ne Jau cUvē-1 ftl«»«»e •* septiņiem bēmipn»*lB| 48.600 fidu, vēl atUkuti ap 75,000.
leSanu, par kājās stāvēianu nemaz i ku mOestlbas dēļ vai aiz līdzjūtības 18- v. No grupas 50 bija Unik-neninSJoL
viņi aicinājis iurp DP ģimeni 7% "trādņieki, 41 inteliitento protestu
SagaidSana Bostonā izv&rtes ma- patiesi valda liels laukstrādnieka i ^ ' " t ^ v l s , U garidtnieki„157 kvali-zos
svētkos ar militāru orķestri un I trūkums, jo tie bēgot uz pUsētām, | " C f ^ . «trādni^ 14 nekvallflciti
veselu baru žurnālistu. Vari» dot prom no grūtā darba un vientulības, | «rādnleki un 8 mājkalpotāji
labo padomu ftvienam Amerikas I kas Seit stipri jūtaitta — tuvākā pU-
» u»».i. V.. nt» „, braucējam Jiau laikus padomāt par sētiņa atrodas 9 Jūdzes no mums,, .-
^ « r f f l SStl^ā pareizām «1;bfldēm uz neskaitāma- kaimiņu saimniecība - 2 Jūdzes, W A v n P t « 1 1
J«ea tumfiltettt Jautājumiem par turklāt nav lie telefona, ne elektrt^ l^aUlBiņU
wSf.'SSS^ 4™2l «dzStoēJo dzīvi; bas. Daba vienmuļa, mežu redz maz. , . S!S«2T1 I S S S ^ ^ Ja kāds Seit gribētu iepirkt,zemi, dZlVe
!S-i?LS^ T^^i f • denu, ari nepārdomāto vai negribē- to varētu dabūt Jau par 78 lolariem' v* i * ^
to, ko tad ap nepatiku vBlk lasāt akrā (2,5 hektāri' = 1 akrs), bet -a- BCP latvieSu pārstāvju. Bliezis
^.J'^'P??!!»™.!^ I bāk iekoptos novados par to j f i m ^ - u n A. Trapāns apmeMējuM Vestfa-lidz
300 dolāru. Naudai Seit Ies apgabala militāro pārvaldi, pār­vērtība.
TB(U par n<^>alnīto runājot DP ai^ādl un izvietoBanu.
j A ^ , » —»-J:|a visai ģimenei — sie-1 var ari kaut ko nopirkt Vidēji labsļ A. Trapāns akŗeditējies par apga-daudz,
aalldam» ar ^ wsas « « j a s ^^j^ nieitiņai un man — 138 dolarusj uzvalks te maksā ap 60 dolāru, pāris bala latviešu itotavL
HZ
OBO ATKAL ATBALSTU OSOI.
ĻOBANV VZ VAļLSStm
Pēc a8t(^ mIneSu pBrtraukun
IRO atkal nelēmusi ladatbAl«
žīdu organtiBciJBm •n>alstlt itōķi
Banu uz Paleattnu. Slm n o l im
IRO izpildkomiteja pleiķlrusl 4 j g ,
dolāru, paredzot, ka par U a n »
dzekļiem uz PalestiDu vv ptonU
50.000 penonu.
VĪSI Util
RBDAKtmI
fr'ttinS!!! ^ M , ! l ^ il '"^«> ^ samaksas! Iturpju ap 12 dolāru. Savu pirmo DĀNIJAS latvleBu totormadjas M- ' J'5^^J?^,2Lf H J"""»^ saimnieks - pie- naudu es ieguvu Bostonā, kur uz ļetens ziņo, ka no 1800 laMeBlem
ia04 un aan |0a nozīmīgu. Ta_^ V .tm vietetli. k u ieeelolis 1B24. « d ā katru nersonu iiEsnied» A-fl dala- trim^» «aiiin.! « . « . I nB«tw M K . I
B&is K r e i c b e r g s . LirtB
_ „ ^, JXKAVNX8...
. m ^ b a » . h . » , f « . - ,m •iot«i.rtho.i*^»' •8deti8, ka8ieceļoJlsl924. gadā katru personu izsniedza 6-8 dda- trimdas sricuroā tagad Danlji pali-ļ LatvIlaSl i . a. 8. numura i « * !2S&4..^SSn*^Jr?S^^ tikai 900. LldS 1949rjB«varIm U t o t t ^ SSfM'SSSSa^lŽSs^r - ^" iegādājoties to ^rpat mūsu p Mlruil 88 LaglabuLu terosina^iSa" H 525SJS«««!:,»SSLJr^^ J—,— glītajā speciālvagonā. Tās bija pēr latvieSl Latvleāu draudzēs salau- dažus vBrdus pie 81 temata, latvi» •greiijaf upuru uzņemšanu ASV un I . , ' IAHSB afeiranaa oaKiiAm VBKHB I IHM j < «.«.i -.jj-..!.!.!..-. 1 • " " 7*
ladvlļlb» «r LOC leceļoianas kan-'
dldattt izrsudšiflana
SĪi Jauttjums LCP Jfiaipsver rū­pīgi
un vispusīgi, lai us A S y varētu
aonntt iKutieitul, k a s ' nevar vai
kam diUn&tl Iemesli nelesalsUtles
dtfis sdīēmis, piem., Austrālijas ak-d
l l . LCK, savukārt, Hdz sesijai Jā-
•pgldajas ar vjļadzlgaji^m ds^em ļ ja^-^^ānUiks agr. A 4 EgUtis lĀ-i
^ ' ^ ' i * " ' ^ " «onn». sfiJ^™» mu. itrādltaja «kaltu tojas utt T l - loOTam noteikts 28. februāri, nevis
kal w6i noppraust konkrētas 20. tebroBri, kā iepridtS ziņots. Visi
n d l M j M tm IsvalrttlM^ sWemuši Jaunua darba
mai. Tipat, varbūt, vietā būs ievē- tērpus un kat» trešais Jaunu uz­rok
māolbu, kas gūta no {detedzes valku un miltell- Pārējie Jšunus uz-
Alterfrades lauk^
saimniectbas skolā
uzņem audzēkņus
Alterfrades latftsaimnledbas' sko-dējās
atskaņas no garajion VācijB hatl 44 pBŗl Pie dfiņu garidmiddem no savas nelielās ieridņa algu W
pavadītajiem gadiem. | laulfiJuSies 20 pāņi. Jo viras no lau-1 paguvis idcrāt prāvu grāmatu
Tagad stāvam jaunai — paši sa-ļiājamlem blJls d ^ tautības. TJkalļta. Tas bija JBpamet uz visiem I*
vas dzīves priekSā. Un nav tālu 3 jaunekļi aKJrecēJuBl dānletes. Uz kiem. Trimdas gados esmu ctttt»
Ponkā, Nebraskā,
1949. g. janvāri
A. O r i ķ is
vairs laiks, kad varēsim sākt to celtlKaftfldu līdz Šim aizbraukusi 19 lat- zaudējumu atgūt bet ar ndŽBlu Jt
un iekārtot ar oaSu rokām nopelnīto, vieši, Austrāliju tikai l . V M drtzu- atzIsC ka mūsu grihnatu tirgū ir pl"
... « . u .... mS paredzēta Bradlijas koaalsljas I rsk daudz sBnalu, p&t I ^ mēslu, at
ierašanās. Ttanspoits kārtojas ari I k i patiesi JBkaunBs, Bija vajraitti
uz Argentīnu. Par Jauno LAD Ifr- divi gadi, lai itdotu lilēmleku W
cekU J . Zītara vieta vienbalsīgi aih tais, turpretim izdevumi kas don* Sak ati^riezties h O « ^ P » ^ " » Jonstmpas nometnes pa- tt tikai naudas iCTilManal, rodiaU
wiask a % g i , x v c i u w MV |domes loceklis A , Jostsons. Isfoes pēc lietus.
IRO ZIŅO, k a pag. g. novembri Tai pM laiki mums ļoti trflM
DP statuss bez aprūpes no Jauna I piemērotas informādjas literStOni
piešķirts 178.039 petsotiflm. ISO ap-1 Prieki dažiem m&teSlem soptifei
as
^ •*«'1vāSs'^m«^^^ iS
im «Ptlkund, Angļu valodas mācība modenJ- tautieši, kas tur Westward Ho akd- m 918« dažādu tautību I States, ttie flMt victims ot comn»-
Austrālija arvien vairāk izvērtas Ugta ^a^h»*- IRO iegādāto „Linguafonu". jas darbos nokalpojuši Paredzēto S S L . ? " « L ^ ^ ASSSts Lolda ^ i ' l n g ļ u v a t o - U u . AngBju atstājuši vēl 8ūjm- pSiSS^ vfcS^ S£jijk?to
iMd» tautleBu t ( ^ l tedajto das kurss ietveits 30 skaņu platēs, tiešu, kas visi dodas uz nometaēm Jjgo^'-'gp 53X^88.881 I t a l l j a f f i un lūSTpaptldus materil-
" " P ^ kuras atskaņojot var gūt labu angļu joslā, lai pievienotos ģime- J^^jf ^ f e ^ l ^ r t r ^ M 8 8 u n l u s ^ mūsu^nTun Sutu. Ta»
l^^MJ£^irt;,iSl,™™i?.ie^ f™'; W h^"?.^'* <««%«<^" 27S78OT. ari ^ paši driz alzmtolslnL kWi
metaes driz vien krietni patukšo- beigušiem IRO sekmē en^igrāciju mēm. Daa atgriežas ari tādēļ, ka ^* Iblla Latvlla. un tad kaut vai tt»«o•
•Ie» ViM, kas vien būs darba SpS- k e S i no skolas. Sinis dienās izceļo- Anglijā neesot iespēju strādāt savā lEKUtTOTS « O PADOM- ku Samata būs nepledeSams. J»
JSSS^tem ^ ^ S ^ t h ^ ^ ^^"^f-l'*,, " ^ ^ l ^ 81 specialitātē un vispār darbā tikt uz DOiANAS BtBOlS ndlilnōjle izdftvumi vai nu nejf
stinfitajlem noteikumiem, beidzot audz&nL to skaitā 11 ar ģimenēm, augšu. «ft « .„«*.ii «^<irtM« miorint vai ir nflrak konspdtttvl
•izbrauks šo ta^o ceļu, vtd mums tas i j b r a u ^ ^ paredzēta pēc skolas. Atbraucēji labi apģērbušies sle-L?."?DP.*flSSSfs.'^Sfl!*^^ tA
patīk, vai nē^ Jo nav bijis dtu re- bejgganag nu,rta sakumā. Piedāvāta vletes pat kažokos. Izskats visiem Mro» n * m«mt iiiiņH psr «ņ*. tt V|.ļ naaudzi kas aus un Irauj»
Luksemburgl Latvlefiu lauksaim- bas pUnl. Neviens
mas pāiraudtftājas un organizētājas i eijat
knnu, šai sesijai būs uzdevuma ra**
dīt sākotnējus metus to aprūpes or*
sanam, kam tik un tā btUi Jāpaliek ta i ^ tālāk nevadīta? Sajā dņā
Vādjā. Ir zināms, ka m igauņu mūsu kaimli?! Jau tikuši krietni tā-
CK puses Jau izvirzīts konkrēts igk. Jo bijudi nacionāli disciplinēs-projekts,
kas aptvertu visus baltie- M un reālāk: raudzījušies nākotnes
šua. Vai savs projdcts nevarētu būt perspektīvās,
ari mums kā liettkai trimdinieku I Beidzot kāiSa organizēta fnidfitiva
grupai, un tad, visus projektus ap- būtu prasāma no nometņu koraite-vienojot,
varbūt rastos fotais. reā-|j|iņ valodu mācīšanas un pfirskolo-
1ais \m paužamais. Tāpat vajadzēs I šanas jautājumos. Vai nevar pall-k<
mstatlt, dk tādu tautieSu varētu dzēt tiem, kss gan valodu gribētu
būt un kur tos novietot Būs vaja- mācīties, bet kam nav D-marku?
dzigs kāds pilnvarotais 5o lietu kon- Domāju, ka glufl labi varētu i rasties
ķrētal tālākvirzlšanal oinipādjasj projekts, kas paredz, ka ang]u un
IHO un vācu iestādēs, lai notikumi dtu valodu spedālistiem, kas rīko
mūs nepārsteigtu nesagatavotus. kursus nometnēs un par to saņem
Pašplūsmd līdz šim, diemžēl, pa- honorāru, zināms procents n ^ f it
lids ari svarīgais nadonfilSs kultu- nespēji^ tautiešu pēc komiteju at­rās
kopšanas un literatūras apgādes rfnuma jāapmāca bez maksas. Arī
Jautājtnns nākotnē^ kad izbeigsies pašas komitejas var nākt talkā sko-
Vld pašu pasākumi Vādjā. Kā cent- lotāju algošanā un priekšrocību
rālizēt vienotu latviešu apgādu un pieSlprSanā, lai valodu kursu d ^ b i -
kur tam atrasties, kā komplektēt bu p^aritu Intensīvāku. Tiešām, ir
tam darbiniekus, lai tlo kopā va-ļ diezgan skuraji konstatēt aizbrau-rētu
izceļot un jau sākumā atvairīt I kušo saucienus palicējiem par visu
robu, kāds noteikti radīsies, ja lie-1 vairāk mācīties valodas im reizē ra­šanai
uz Austrāliju.
mā Vādjfiļ^iji n ^ i . Ar raitMm n i m«tvir4ii| Pie mūsu kultūras mantām taca
pieder ai1 mūzika, IpsU W
dziesmas. Reiz jau ierosināju un ta-oam
iaiKi:(ii&em(Hmunffiu«afftt«iiiu)|gad^w no Jauna vajadzību it*
pl ^^iļj^^^fM-Jļ^^t «prūpai A>Ljot prof. Jāzepa Vītola kopoto kOf«
^ 1^ ^ ^ A ^ 1 . , .^ « 4 ^ » %M īSS?!?"*»»!! _.H«a«^saat HMhffNii varbūt fototedmiskaceia pavairo^
dzft pasivitāti, k l d a šai ziņā valda H«liieiiMf,KMfta^ KMrfogtiiM. Kliatili^ j^^ nu tomēr to nebūtu lejpētamsi»'
lielākā nomenu daļl Vai J » ^ ^ ^ j^anu un
dzam viens obraro, vai tā cinind« Utfi,, tt*Vfr^ttr|M a i ^ f ^ stffpfokt 01». darīšanu ap mūsu kultūras lf««ffl
par savu koplbur Vai esam bērni,' '
ka spēlēdamies gribam izmalties
cauri pasauldt Pēdējais laika te
LCP rādīt savu slāju.
Ja visas šis problēmas būtu lal«> I ^ Bijušā Itālijas karaļa E^nuela
kus sagatavotas, sesija dos palieka- i mazmeitas princeses MariJasLudo-mus
rezultātus. Daudz nesvarīgāk vicas laulībās ar kādu Sveica rūp- ^ „
būtu Mebatēt par to, kas LCP re- nieku kā liecinieki bija klāt Itāli-1 vadā'SjektM'^mirzfi tautiešu
prezentēs LNP. I-ai saīsinātu deba- jaa ekskaralis Umberto, Bulgārijas daitlbu ar LCP un LCK. Nobeigu*
tira, minēsim vēl, ka derētu imdomāt ekskaralls Simeons, Itālijas eskara- mā J . Vagner* ssdcās atbildam
par grāmatu, kas pasauld apgais- licne Helēna, Bulgārijas ekskaraUe- jautājumu, kādēļ pārstāvnjSm ti*^
motu lietas, kādaai tagad nottek mū- ne Johanna un Albānijas ekskara- gausi un negribēti ienāk bēeju no­šu
dzimtenē, derētu radīt tulkoja- Hene DIcraldIne. dcvaa Bēgļos neesot pārliecība»,
mās literatūras fondu propagandas • Masku ballē Pasavā lielu saŠu- ar šiem līdzekļiem, kas daud:^«®
ofensīvai dtās zemfe, novietot vis- tumu radīja kāds apmeklētājs, kas vārda pilnā nozīmē jāatraujot savu
maz vienu latv^eJu teātri ASV, bet bija tērpies pilnā SS uniformā ar un savu bērnu mutei, rikolas saP*
otru Austrālijā, «aturēt kopā stigu visiem dienesta pakāpju apzīmēju- nieclskl Lai samaksātu 50 f«»52
ansambli, rakstnieku koUektlvu, miem un goda zīmēm. Pēc dtu mēnesi, gan pietiktu, ja savai nnīt»
LCK nozares, ierosināt fondu un ap- balles viesu protesta ,3S vīram", reizi mēnesi atrautu dažas dgafc^
vienību radīšanu ASV, AustrāUjā, kas izrādījās par amerikāņu kara- stiprāku malku,Ičlno b^eti VSCUK^
Dienvidamerikas leemēs. viru, bija steidzami Jāpārvēršas d - noteātrj vai kādu piedešamu tOcr
Ē. a IvHiatL
par tādu, no kuras Jākaunas. K l * *
vajadzībai tad pastāv Kulttea^
fonds un prot Vītola fonds?
H. Milnā l i , EsUngfflā _ ^
JSFROr ARI ATTEKTIBI
l Vāgners Latvijas S, febru3ŗs>
mu.
JatvieSai
J!X^, 2lņōjļ
n^jem iatvii
ititei Jekadā'
m C.
tm, V. L
Siiiribkalns,
tovlai
kandif Mā
> vadltSjs
' Tiem ua viņi
?ll tagad;:
Ut gūtu i
Itientaras
dekadS,
lirtH», kas
'?Wa'paii
Pats Karoga
A.'Balodis
manifesti
9ar Icomūniata^
Kttit-lMiļi
' Bet M
, Ir kļuvu
Tu! m
, t t t c lW
Uōloil,
Darba slavi
' . t e
, Ceķ,