Bavarijas Latviesu vestnesis, July 29, 1950

              jicn, 1950. g. 29. jOUji
iMtoa
_ iju blokos vēl Jo^
l ^ o ^ u ^ ē ^ ^ nometnes,
skaits
strādās no*
jadiijplti?Sciļ^ā^ KloCesteras
«2* 120 un Unkolna nomet-
0. Sakarā ar pāriešanu vācu
fiiii t ! ^ nometņu latvieši
jrgānlzēt kopīgu komiteju,
'Pārstāvētu pie-vācu nomet-nometnē,
kur tautie-iv
māc. iC Uknanis un
JidjB šim pā^etoja so-fW
©ļep^l ittevieņ^ Izceļo-teija.
Cik dzird, vācu ie-
^.JMitoi la^ektē izvietot
i ^ i ^ t n l m , . A r kādiem soda
ije^ielaiž tālākai
i » v noteikts nevienā
^ , i b e t to uz vietas izšķir
ttJidtt teftsulārie ierēdhL
i|»^|jp«0nu skaits kopāar
pāri 100.
latvieši pārņemti
l^fet turpmākā aprii-
Wg«aigi izšķil
jcBķ l i ^ dot
i p « M ? ^ d * w ^ katra
^•^li^»»; niēnes! 80 un
mģoļ^^^ lAVIBM
mmmmmm
" •••• • K m - ' ^ - . i - ' . ' . ...
iHtfiAes un te«
_ motīviem neko
j M i ^ m l ^ U w vil-
M t i s itbtlstllanas,
M M e i ntt dēl.
JjMljeiittem iestāties
totini Odam ip-r
lititeitii ieitlittts ef*
par jparidito viMi* •
ippaivojiuniii^ paauģtUnā*
ļJif«* :»?Plc Jau tnvSkSs die»
™ •*'lfOIbii tamrasit Olden-tca
Tlniiiekaiii, norā-
' VAMtffīii |o esmti
pieteikties no jau-mmm
9. f u r m a l l i . 2WoWā
<l*ā"?HF'<*« noritējusi
flo UeUko Uestt radu»
,. "Httafe sikumā diezgan
ka visur JSsa*
10tufa paļridfttes,
^ ^ ļ ^ kaiarmu nomet«
U|ttlfg9 konflikti Uešl
Md» vecāka nometnes
ļi^iptaujas lapas, ais-
^ XI laņem renti. Ļoti
.^l.p^odas grūtību dēļ
-iifW?f'"**®"* nav pareizi
mm ir fakts, ka uzdo*
pareizas. 'Tāpēc vle-valde,
nākot pretim
pie viBia ni mijām
darttilecl apstākļu
' ^ ^ ^ a s ierašanos radies
'pttjB un kohnikte, kurā
ai grfitibām paglābušies
is,.ka vāca iestāiu
ikatitlof uz āriem'*
.^luītie nevēlas ie.
PMtāvoSā kārtībā, un
ļometnes uzskata par
lemt PSc si itarpga-raidē
pārrunāts, vai
niekiem īsrādīt tā-ļ
j l ^p sūtK darbiniekus
JMII: tomēr ar policiju
•fonas neisaicitiāt ierasties
5| vācu ierēdni izrādās |oti
ļĶ Sadlš pārpratumi, par
iMldurn^ prot
Uetai 4abāk nokārtot Tā-
» * a derl|[8 dokuments ir
ifļiie, kurā vicu pārval-
^W«Uiiog[tt par uzturila-nav,
tiem i i*
•nejBileku apliecību.
V. V i j u m s , Llbekā
ĪLATVMAI
^ ^ » . ^ o pateicību Jōsu
. Ievietoto, aizrādījumu un
^5 nteredzigam
iraot ui nomaksu vai
ktttvNupat saņemu pie-
J aparāts man tiek zle-ltwf
ts un aplaimots par
reiz izsaku savu Izjus-un
ziedotājam par pa«
[ļ^addas, Heldenhelmā
rJ^^'M^oUn Bangerskis
:^-^^imšanas dienu, tu-ļfi^
SS^tnes komitejas ap-
Ittlecsjfis par labo ve-
» i;B«dcaun in adsrtauu,"g i liek
^ v a l i du centrā par
tjmjmāklem 8 mfine-
«nn» Dravenleks. No
101 nomotneiB ādmini^
Tdi^H^* KoUnsB. lecie^
ttvadot^ tautību grupas
atmiņai dalidas veltes.
Sestdien, 1950. g. 29. jGlijā
L A T V I J A
«Kad tiksim brīvībā un dzimtenē?" jautā
zem pec trim pazemes gadiem
KAS BŪS AB ANGLUAS PAVALSTNlEClRm ZT " ~
NEKAS N E P A l ^ *^ ™
MOsu LĪDZSTRĀDNIEKA S P E C I A L R A K S TS NO ANGUJAS
datu latvisku dziesmu, un likās, ka
vairs ^nedzird apkārtnē parastās
ķērkstošas sieviešu balsis, mazbērnu
raudas, zēnu un meiteņu griezīgi
skaļās klaigas, ņMeŗu svilpienus, su­ņu
aizsmakušo fcanu un kaķu sa­jaukšanos.
S a s t l ^ dažus brašus lat-
Viešu^zēnus un vīrus — Donkasteras
ogļračus, kas savās brīvdienās bija
atbraukuši ciemoties pie draugiem
*diovas zēnu ir daudz, un visi viņi
prot interesanti stāstīt par aizgāju­šajām
un runāt par nākamajām i
kauju dienām. Bet šis ari Anglijā
bija izdarījis kaut ko vienreizēju:
strādājot par ogļraci, bet brīvajās
stundas un svētdienās dūšīgi sitot
, , , - o- ārzemnie­kus
aizvien norīko tur, kur izpelna
zemāka. Cik zinu, neviens latvietis
vai citas tautības ārzemnieks Uelā-
. uņ modernākās raktuvēs nav t i ­cis.
Viņi strādā vecākās un nemoder­nās,
parasti tikai 3-4 pēdu augstā
šachta uz ceļiem. No Donkasteras
apm. 300 latviešu ogļračiem kādi 200
izpelna kopā ar virsstundām 6—7
marc. nedēļā. To nu nevar apzīmēt
par „baigu naudu", ja par dzīvi hos-
Plēns Eiropas bēgļu evakuācijai
V&TULE NO A8V PAR SABIEDRISKAS DOBIAS MAIŅU
Pieci gadi bija vajadzīgi, lai šis ze­mes
un visas pasaules likteņa veido-kurpnieka
āmuru un gatavojot da­žādus
ādas izstrādājumus, viņš bija
iekrājis 400 mārciņu. Ko tas nozīmē,
ja cilvēks i r vieninieks un dzīvo ko­pīgās
barakās, to laikam zinās no­vērtēt
tikai tie, kas pazīst apstākļus.
,Ta$ iiŗ tiešām latvieša rakstura sīk­stuma,
grūtās dzīves spīts, izturības
un visu Sv. Antonija kārdinājumu
pārvarētāja„meistarstiķis". .Man ilgi
atmiņā palika viņa vārdi: „Tagad es
gribu brīvību. Es gribu nopirkt pil­sētā
māju iiņ strādāt savā kurpnieka
arodā. Bet tā kā esmu vesels, tad
man maz izredžu tikt ārā no paze­mes.
Tomēr mēģināšu!" Varbūt Ne­velēs
zēnam arī šeit britu salās uz­smaidīs
laime, — bet . . . ļ Donkasteras latvlegu ogļraču blJ. vadītājs
«B-br«.ī7v«fī7bKaQ «uiMn dA^z,\iwm^^ti^ern^ae» \ivr •tef lmr «aa tf «i , stā^vicerma,M pcise ktālcdlsie mvl rAsznogīliiiējā psiter āaduāž admauiedmzi
par kuriem es kādu dienu lielpilsētas | mūsu strādnieki,
milzīgajā blokmāju kvartālā mazā
istabiņā run^u ar Donkasteras lat-ļ smagajam darbam nepietiekams, tā-
Viešu ogļraču bijušo k<a)as priekš- pec jāpērk vēl klāt. Tāpat jāmaksā
nieku Jāni Ķemmeru, kas pēc vairāk par ceļu uz darbu, veļas mazgāšanu
nekā divarpus gadu nostrādāšanas un dažādiem citiem izdevumiem. L a -
pazemē, pēc sīvām cīņām ar ārstiem bi ja tad paliek pāri 1 vai 2 mārci-un
ierēdņiem, ticis virszemē — tek- Ŗas. Ap 100 latviešu Donkasterā ļoti
stilfabrikā, izmācījies par audēju un, smagā darbā līdz ar virsstundām iz-kā
daudzi vīrieši, strādā nakts mai- pelna gan 10-12 mārc. Bet nelaime
ņā. Nev4en$^.ļzņĢņ)otvPrqt^v,angļuJa^^^^ jādzīvo kopējās baraķāj,
iestādes) nezina^ cik latviešu īsiiļP^ 12 katrā. Tur nav^ iespējams ma^
strādā'^fiairiaMrirzeltž^^^ '
glijas salās. To nezina ar! Ķemmers.
Viņš domā, ka sjcaits varētu būt ap
tūkstoti. Kas tas bija par saviļņoju­mu
Donkasterā, kad tur pienāca pir­mās
ziņas par darba vietas maiņas
nolieguma atcelšanu! Visi mūsējie
taču aizvien runā un sapņo „par brī­vību
un dzimteni . . Daudzi lat-cīties
vai pasākt ko citu nopietnāku. ^
Jāliecina gan, ka latvieši kārtības, ļ tāji sāktu saprast, kas i r iromOnisms
tīrības un disciplīnas ziņā pārspēj un kāds gala mērķis. Komunistu ie-daudzu
citu tautību ogļračus. Bet brukuns Korejā bija kā zibens spē-d
p e kopējā telpā mēnešiem un ga- riens, kas izklīdināja pēdējās, vājās
diem ilgi cilvēku nomāc, padara to cerības par «sadzīvošanu" bez sadur-trulāku,
un viņš vieglāk sestdienas smes. Tagad te sāk saprast — visa Sl
vakarā aizsoļo uz krogu, nekā to traģēdija ir bij. prezidenta RCcevelta
būtu darījis, dzīvojot atsevišķā ista- kļūmīgās politikas sekas. Tik asus
bā.i Nevienam tāpēc nav tiesību pār- ļ vārdus, Icādus tagad lasām presē par
mest ogļračiem, ja tie iedzer, vai v i - Rūzvelta un viņa politiku, negadās
ņu dzīves veids sestdienu vakaros bieži lasīt Bet vēstuil i r visnesau-un
brivdienās ir skaļāks. Tikai tam, dzlgākā tiesātāja,
kas pats gadiem strādājis pazemē, i r Cik var spriest no pieejamās infor-tiesība
«sludināt morāli", protams, mācijas, tad vecais cUvēku un tautu
radot pašam priekšzīmi. bende KremH ar saviem kalpiem iz-
Lai izbēgtu no kopīgās baraku šķiries, ka 1050. g. i r visizdevīgākos
kņadas, — stāsta tālāk Ķemmers, — ,.pēdējās kaujas" sākumam. Ari
brivprātīgi pieteicos ogļraktuvēs Moltke domāja, ka 1914. g. visizdevl-strādāt
nakts nūdņā, bet sestdienās gāķais ķeizariskajai Vācijai, bet Hit-un
svētdienās aizbraucu projām vai U^fs tāpat domāja par 1939. gadu.
arī viesojos angļu ģimenēs. O^raci Kāds šai domāšanai un darīšanai b i -
tik daudz nenomāc smagais darbs, 1*8 rezultāts, nav vairs jāatkārto, —
bet gan psīdīiski faktori — pazemes tie i r vēsturē zināmi fakti,
tumsa^ bīstamās slāņa sienas, dzīve ļ «Tautu tēvs \m skolotājs" tagad ir
barakās. Tādēļ arī saprotams, ka Ufe- Mld^K^ situācijā. Rietumi vēl nav
1ais vairums grib tikt virszemē. L a i - konsoUdējušies un apbruņojusies, tie
kam gan minētais Nevelēs zēns būs ir tikai sākuši t6 visu darīt Katrs
vienīgais no latviešu ogļračiem, kas gads, kas paiet aukstā karā, izgaisina
iekrājis tādu summu naudas. Bet ceribas valdīt pār visu pasauli. Nav
jāpiebilst, ka viņš sev otru algu pie-1 ari cerību vairs dzirdēt, ka viņu
pelnījis ar savu kurpnieka arodu.
Zēni tagad aizvien gudro, vai pēc d i ­viem
gadiem tiem būs iespējams ie­gūt
Anglijas pavalstniecību, tā reizē
iegūstot tiesības atstāt raktuves. Kas
lai to zina? Diemžēl, uz šo jautāju­mu
neviens vēl nav devis atbildes.
— bet pēc pēdējām informācijām,
turpmāk iekšlietu ministrs personīgi MŪSU AUSTRĀLIJAS REDAKCI-izšķiršot
katru pavalstniecības pie- JAS INFORMĀCIJA NO
prasījumu, un bez angļu valodas pār- KANBĒRAS
baudes vajadzēšot ari triju sabiedrī­bā
pazīstamu personu galvojumus. Austrālijas imigrācijas ministrs H.
Par spīti grūtajiem darba un dzl- ? f p a s k a i d r o , ka «tbrauf Ju b j ^
ves apstākļiem, latviešu ogļrači garā^>^"^^P«^<^«^i!^P^^^^^
moši. Donkasterā sarīkoti daudzi un Ufn^V^""*? ^"^^t^.ML^S^^^^
dažādi akti, rosīgi darbojas sporta Mj^^^"^»^,^^^^^^
sekcija. Savā laikā mūsu Donkaste- P^^"» M^'^'^TO^ & ^k.T
ras vīrus apmeklēja sūtnis K. Zariņš, ^^^^1!!!?^^^^ r^^!?^
pfe kam rakstu un foto attēlu par šo Jf^f ^ f ^ ^ ^ ^ f l a^
apmeklējumu ievietoja ari l o k & ^nA^S ± S « M i ? i « M^J!^!^
gļu prese. Mūsu attieksmes ar p S i ^ J o^f
tautību ogļračiem ^ angļiem; sko- *^^l*^*f f 8«<i5t, ļU»^
tiem, īriem poļiem, ukraiņiem jugo- ff^,^,^ 5!
slāviem, grieķiem - pēc dažiem ^Č^^^^' ^^""^ ^
starpgadījumiem tagad ir labas un ievērojami mīkstināti.
koUēģiālas. ļ •
T n n r ^ n n f i 4,n»5 ^ajās dieuās pagāja 2 gadi, kopš
^ ^ ^ ? . ? ? > y ? f % . . ķ ^ i z ē j ā s au^trmešu armijas bara-uJttvaii
^ ļ ^ ^ t b e r s t ā ^ i e k ^ fejliScllftB
' 'teSro. Aiivaditajilal^^^ Bether-stas
darbos izvietoti vairāk nekā
50.000 atbraucēju, kas AustrāUju sa­sauks
par «veco un labo džentlme-
MmīpMHMm
aba pelņa
VĒSTULE REDAKCIJAI NO AUSTRĀLIJAS
viešu ogļrači ari tūliņ aizsteidzās uz ,
darba pārvaldi, - bet tur laipni pa- Lasot Latviju, iepriecina, ka laik-
SziStitrai^^^^^^^
no ogļrača amata atbrīvo tikai shmi- K^^^s jauKa iespēja lesicatities daža-mm.
Sādi gadījumi ir samērā reti, ļ^jŗ^ T^^^^^^^^
un Ķemmers pieder pie šiem reta-jiem^
Kad poļu ārsts atzinis viņu P a r h^Sf ^ J".^^^^^^^^^ vairākiem citiem tautie-angļu
iestādes k^^^^^ Austrālijā marta sāku-dzis
nosūtīt viņu p e cite Betherstas imigrācijas centrā
kuma tas noraldi^^^^^^^^^ ^^^^^ j , ^ ^ liels ieceotāju pie­mērs
lūdzis angļu ^^^^^.P^^^^^^^^ plūdums - ap 5000 cilvēku. Telpu trūr
ņam dažJs f j ; ^ / , ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ dēļ darbā mūs izvietoja ar ziļ
adreses Londonā. Vakats ^f^^^»^.^.^^^ steigu. Visvairāk aizgāja dzelz-lūkam
adreses vajadzīgas viņš a^^^^^^ ^ ^ latviešiem, l a i -
dējis ka pats braukšot u^
meklēt savā Ueta taisnību. ^^^^^^^ p^g^^jj^
brīdi padomājis, beidzot oln^^^ augstsprieguma līnijas,
līdzēt. Pēc kāda laika viņu no^^^^^^^^ ^^.j^^^^. vajadzēšot būvēt elek-pie
angļu ārsta, kas viņu no ogļrača L^^^j^^^ dzelzceļus. Darbs notiek gan-darba
atbrīvojis. Lj^ij, ^jj^aj pji^īgi neapdzīvotās vie-
Kāpēc zēni tā ilgojas nokļūt virs- tās. Strādāšana nav grūta, ari ar a l -
zemē jo bieži taču runā par ogļraču gu esam ļoti apmierināti. 2 nedēļās,
lielo i peļi?u? Runām par „mnzīgo strādājot 5 dienas nedēļā ik pa 40
naudu" apakšzemē nav nekāda pa- stundām un pieskaitot piemaksu par
' dzM teltī, saņemam ap 19 mārciņu.
niecība, organizējot valodas kur­sus,
kas notiek 2 reizes nedēļā
tuvējā skolā. Kūtrākajiem apmeklē­tājiem
jāsaņem pat rājieni un brīdi­nājumi,
ka valodas nepratējiem ne­ļaus
darbā avansēties. Avansēšanās
iespējas vispār ir. Kāds jaunaustrā-lietis,
kas te ieradies pirms gada,
skaitās jau ,,boss" ar ievērojami lie­lāku
atalgojumu. Vairāki citi tikuši
par priekšstrādniekiem.
Savā darba vietā gandrīz visi
jaunatbraucēji esam ģimenes cilvēki.
Ja arī šodien beigtos mūsu obligātais
darba līgums, darbu tomēr laikam
neviens nemainītu. Varbūt nākotnē
apstākļi un domas mainīsies. Nekur
jau šiliņi no gaisa nebirst. Vieni­nieks,
kam viena galva, viena bēda,
— darbu var mainīt kā cimdus, bet
ģimenes cilvēkam jābūt apdomīgā­kam.
Neapskaužam nevienu, kas no­pelna
vairāk nekā mēs, bet vienmēr
atceramies ari tos jaunaustrālieSus,
kam peļņa mazāka.
K e 1 s 0, jūlijā. P. U.
Baltiešu sadarbība
Kanādas Londona
Katru hedēļu mums
dod dzelzceļa brivbi-ļeti
ģimenes apmeklē­šanai,
neatkarigi no
attāluma. Gadā ir
vēl 4 bezmaksas
Latviešu, " t j ' S ^ M ^ ^ ^ ^ darbība Kanādas Londonā j " " ; ^ ^ " u^i^^ brauciens
Jaungada sagaidīšanu,
14. jōnijā sēru aktu, izbraukumus u t i
Jūlijā sevišķa vērība veltīta I^ana- 12 P«^onu.
^ilu W t a u t i b u tWdinieķi sarH
Ma .opīgu S ^ u S ^ M io vai
juuia sBvui»,» Vērība kana- ^ ^ ^ ^ ^ „^
federācija Kanādā m tad'S^ns to-gu
priekšlasilumu c\klu GFPL ramo _ f^^gļ.
fonā. Jūlijā katru svētdienu P • 1215 P ^ ' • f ^ J ' ' ' ' * S
minēto tautu pārstāvji lasa 15 ™- E « "g^a^ē. sākot
nūšu ilgus priekšlasījumus Par,>M™'^^off Udrfanu
jūnila notikumiem un Baltijas valsta St brfdtaTtod
sovjetizāciju. Bez tam Ļo^^^oM P^^ļ « g » ^^
presē gandrīz katru nedēlu iespj^^ f H^^^^^
vēstules par notikumiem Baltijas leiMivo»^^^
valstis. Līdz šim tās rakstījuši gal- r " i S^^amies
venokārt latvieši. Cerams, ka n s ī ^ v a l o S^
māk šādas vēstules laikrakstiem £L J« STu
Sūtīs an lietuviešu un igauņu l^ores- Jb^m. S ^ ^ ^ ^ ļ
ponoenti. »/• •
\
snieguši 46 kuģos. Turpmāk Bether-stā
novietos tikai britu Imigrantus
Vēl tagad tur nodarbināti ļoti daudz
latviešu, sākot ar atbildīgiem admi­nistratīviem
amatiem un beidzot ar
apkopējiem. ^
Jūlijā un augustā Austrālijā ar biJ.
DP imigrantiem iebrauc 5 kuģi: 18.
jūl. Fremantlē ieradās Skaugum (at­braucējus
izvietoja Northemfi), 25.
jūlijā Melburnā piestāj Anna Salen
(BonegUā), 27. jūl. FremanUē - Hel-lenic
Prince (Norihemā), 15. aug.
Melburnā — Fairsea (Bonegilā) un
20. auĶ. Ņukaslē - Goya {Grē|fi).
»
Divi citāti no imigrantu vēstulēm
laikraksta The New Australian re­dakcijai
jūlijā: «Aizmirstiet savu pa­gātni.
Mēs būsim Austrālijas jaunā
ģenerācija"* Otrs rakstītājs saka:
„Visi mūsu bērni drīz būs austrālieSi
valodā un ierašās. Mēs, viņu vecāki,
nevaram stāvēt ar vienu kāju Eiropā
un otru Austrālijā.** Laikraksts pie­bilst,
ka sniedz šos citātus bez ko­mentāriem.
Mēs ari. *
Austrālijas imigrācijas departa­ments
noorganizējis ceļojošu jaun-austrāliešu
mākslas un daiļamatnie­cības
izstādi, kurā ir ari latviešu
stends. Mākslas nodaļā eksponāti iz­stādīti
kā atsevišķu autoru darbi, bet
daiļamatniecībā katrai tautībai savs
stends. Skati sakārtojusi speciāla
jaunaustrfiliešu im austrāliešu māk­slinieku
komisija. Izstāde apmeklēs
visu Austrālijas pavalstu galvaspil­sētas
un l i e M o s centrus. Tā sāksies
jūlija beigās un turpināsies 4 mēne­šus.
Kanbēra, jūlija vidū.
8tx
ni". Tie laiki vairs neatgriezīsies.
Pagaidām Korejā miermīlīgajam
tēvocim Samam iet smagi. Vi^ž ne­bija
tur gatavojies karam, īpaši z i ­bens
karam, kādu otra puse izplāno­jusi
Grūti spriest, vai būs taisnība
valdības pārstāvjiem, kas paredz pat
Udz 6 mēnešu ilgas un smagas cīņas
ar uzvaru rezultātā, vai senatoram
Van Zantam, kas pielaiž varbūtību,
ka no Korejas vajadzēs evakuēties
nākamo 72 stundu laikā. Tagad te
dzird, lasa un jūt tikai to, ka pa­stiprinājumi
plūst uz Koreju nepār­traukti
un ka. tie i r ievērojami.
Tagad laiks skatīties vērīgi uz d -
tām debess pusēm, kur ieiiegsies nā­kamās
posta ugunis. Tādu varbūtību
te vienprātīgi atzīst par iespējamu.
Min dUs vietas Āzijā, bet IpaH Irā­nu,
Jugoslaviju, pat Turciju un ari
Vāciju. Laiks pēc ražas novākšanas
būšot viskritiskākais. '
IRO ģenerāldirektors Donalds
Kingslejs, atstādams ASV, izteides
skopos vārdos preses pārstāvjiem, ka
pārrunāts plāns par 250.000 bēgļu
evakuēšanu no Eiropas nometnēm, ja
aukstais karš kļūtu ļaunāks. Nav
doti nekādi tuvāki norādījumi, ir
tikai piebilsts, ka loģiskais apsvē­rums
būtu tos evakuēt uz Ziemeļ­ameriku.
L C K un bēgļu pārstāvjiem
to vajaga ņemt vērā, bet no otras
puses tas nepārprotami rāda, d k no-
>ietni te apsver visas varbūtības.
Loģisk) būtu jādomā, ka Staļins ir
>ar gudru, lai triektos uz Reinu un
tā sagatavotu savu galu pēc iespējas
ātrāk. ASV i r vismaz 120 atombum­bu.
Padomju savienībai 20 vai ma*
zāk. Domā, ka tikai viena trešdaļa
aizsniedz paredzētos mērķus, un
Maskava šajā zemē tādēļ teorētUkI
varētu sagi^^ut 7 rūpniecības centrus
vai Uelpilsētas. A r to ASV gan būtu
smagi ievainota, bet nebūtu padarita
nespēcīga. Bet pietiekn Padomju sa­vienībai,
noslaucīt Ļeņingradu, Mas­kavu
un Ķljevu, lai atgrieztu padom­ju
armijas no apgādes bazim. Un
pietiek sagraut vēl 18 rūpniecības
centru, lai Krievija būtu militāri ne­spēcīga
uz daudziem gadiem. Ja sāk­sies
totāls padomju uzbrukums, ASV
vairs nevilcināsies, bet darīs to, kas
Jādara. Tas Maskavai liek v i l apdo­māties.
ASV negrib izraisīt totālu 8. pa-saules
karu, Ja tas būtu atkaras t i ­kai
no tām. Bet Ja velni paUdsU vaļā,
lad tie sāk dai|)oties p a i l pēc saviem
likumiem uh neklausa vairs savus
valdītājus. Tā tas vienmēr bijis.
Pēc 2. pasaules kapa lāga tēvocis
Sams bija lides uz dzīves ērtību vai­rošanu
savā zemē un aizmirsis pul­veri
turēt satisu. Tādēļ tagad ir pār­steigumi.
Aviācija nav tik iedarbīga
pret komunistu tankiem, kā to cerē­ja.
T. 8. bazūkas, kas līdzīgas vācu
tanku dūrēm, ari maz efektīvas, Joi
krievu tanki izrādās pat ļoti labi. Un
to i r ari ļoti daudz. Tas viss te pār­veido
uzskatus^
Ja šis zemes rūpniecību iedarbina ^
maksimāli, tad tā var radīt brīnu-mus,
Korejā vēl nav parādīti visi i e - '
roCi, kādi Ir ASV ricibā. Tie jātaupa
svarigākiem kara laukiem, kādi var
vēl atklāUes.
V a š i n g t o n a s S t a t l^
Jūlija beigās..
A. Dravnieks
IĻ^TVIESU JAUNEKLIS KOREJAS FRONTE
,^Es miršu
Tā tdca 25 g. V. latviešu imigrants
Alfons Rukss divām austrālietēm,
kas, ejot gar viņa ddvokli, dzirdēja
tajā troksni Gadījums risinājās
Austrālijas rūpniecības pilsētiņā
Litgovā, kas nav liela bet populāra,
Jo litgovā dzīvo pasaules rekordiste
skriešanā Merdžērija Džeks<me. A.
Rukšu, kas šķita esam gara aptum­šošanās
bridi, nogādāja slimnīcā.
Pārmeklējot tā māju, zem gultas at­rada
lielāku vairumu morfija table­šu.
Augšējo notikumu atstāsta Sid­nejas
laikraksU DaUy Telegranh.
I Atmirti ļļļj^iBļaļžhlti
KādS ToroBto «limilBl-
Jt itttridājiiiia fabrikā,
ku rtio ar! tkii^rttm
iu A8V, mfiitt ttntiai,
iķiUā rta tikai i, H-ttikiiii
tāda lavokii, ka
usņemiima vadība ittet*
kml vilHanoi darbS
tttrpiDllc »leiitmt tilui
latvieiiu. Kāda laretftl*
vietu E. veidi u itimdSi. ^
JOliJa vldfl Toronto 8v. JSaa ev. ivt
Utiielii draudu ieivHUa U mfllB jS.
a^eittf. lenvitēt vieen rīda bija art LU-VUM
ģentŗilkoBittls Kanaa tUBnlu^
tttie Ir: Ufita Andemme, MeUu Atma-
^ Aina Brfvmane, Vija' Grava, Mba
?fdii??J5!"*' Ofofkanfmanli
Ufita Jtndata. Bimu Jirfeatone. Ieva
Jaonseme, Kaija Jaimieme tin Jinii Par*
viņi.
Sintinatt (Ohaio iuu)
Jaa H gadat dilvo tau­tiete
Dr. Ziberffa. jailja
OkttiiiS viņa lavia Uo-ko
mijii bija noorfani*
fljoii latvieia Jaonie*
bnacija laaUuiiii ar
vairāk nekā « dain^nie-kiem.
ZCberru nljat
parkS notika pirmais ie* ķ
Jienet Utvieio dievkal*
pojams mlut valodā, ko vadīja mSe. A,
BaoteBiildi. Pie dievkalpojoma vteaojfa
Mr Utvieltt ev. lot dtaadsot dibtnSiano,
Ievēlot tās vadn>S K. Kotvell, K. Priedi,
H. Zomfflens, A. Sproģi oa Ziediva, bet
revfiijas komlsgs - Roiltt, Aali on Kal­niņa.
Vairāki Mslftpi Uobi atvilfJiHi tm
doL latvieia bf ma vaearu nometoei pie
Darandai pilsētiņas. Nometne notiki no
$^Vk aogostam piedsfvoiaia aaditoia-
Ja vadlbS, Apilaāto Midtipi Utvlela bir­āt
nevar atsildīt visas if7 nometnei vie­tas,
tfidil kaimiņa itata Utrieii bes kon-ferija
itfķirfbai var pieteikt nometnei
tavos bimos 9—IS f. v. Tavika informi-eija
pieprasāma: Utvian Lntkenui
Ckotcb, Si&atobia, IUM.
b -
i i li
i i
Vii
ļj. •