Bavarijas Latviesu vestnesis, July 29, 1950

              m
LATVUA ^
^^^^^
Fubliihed undor EUCOM ClvU
SJid Editor: Valtteraārs tam-t^
eŗgs, Schwfibtech GmOnc!, DP
,;Camp Artmerle-Ka«^e, Phone
ļB<«iw, GmOnd JU59; Printer:
Bcm$druckeret šigg, Hartel it
eoi S<*wttbl8di Gmttndi Pa-
Tidiess^. 12. PubUBhed twlce
vemy, Clrculation U.000.
lAIVlAN KEVVSPAPHt: L
SSSm UtfSitt Oeagtti KJh
f i i r t R i ^ kSolStU. BMtaktoii:
Ķltās» tTBiītftni. U ftvarak
ĀurtiiiUat nīdiMjM vad. JL
Smlta (Lavitof H A U M . Cmbti^
fa,A.aT^ AtttkraUi). WMt^
d j u a « N M : att) 8diwibltcli
OmOatf. DP Camp Artmerit>
KM&mk tfIr.8diw;QmttiidSlil
0!
m
|.'Qtrdi«t^ mjlīt*
i k m ^ l ^
^ vlettt
,^ ta» Bai-kirlavd
fitr-
VlrBlenfi"»
H klOnoft
ieada la*
_ itfta pa-p
a t ^ t ^ ^
^)>6iat aus-apdetinSJa
1)1^
.Jf«cai«J)igUf
iī|i$tihl& un
.ataai» divim
ļla patroni»^
i l i ^ b ē g i t f^
i ķ o ^ a n ^
m
m
Ņuiņrkas raidifals pārtrauc prosramuj
lai padņotu britu apalcanaiha lēmumu
mm •Msm
m
mm.
• Britu kcmservfitīvo pattljas va-at
§J8 uh agrikais Lielbritānijas
premjers V i n ^ n s Cerčils Latvi-
|Ha tai pārējo Bsatijas valstu oku-pācijisis
gada dienā saņēmis vai-iāk
nekā 1000 baltieSu bēg}u vē­stuļu
un lūdz publicēt sekojošo
viņa atbildes vSstuli: •
H ^J^mu saņēmiis tik daudz vē-
Ituļu no trīs Baltijas valstu bēg-ka
man i r neiespējami at-todēt
katram personīgi. Des-natā
ga(te dienā Latvijas, LietU-
^ims iift Igaunijas okupācijai no
^iiadomjv» savienībās puses i r trā-
>|^: moments vis.u šo tttju vai-
K«hi'4»i*tfim. Ar patiesu nožēlu
Jis par' pieaugušām va-m
no komunistu puses un
p i p i s u kas i t
^1 technikas.
Lietuva un- Igaunija jo-pārstāvēta
Apvienotajās
" Is ar saviem mini*
^^s, bez šaubām, ir tā-
* ālHitu; valdība atteikusies
padontiju \
i l p j a t o e i ^ ^ ka Lielbri-
PierātijuiDi jādod kandidātam
DP KOldISUAS NOTEIKUMI PAR DP TIKlGUMA IZŠĶIRŠANU
ABI UEliBRITAlUA^ SIMS KARASPĒKU UŽ KOSBIU - AIZSAR­IECEĻOŠANAI
ASV
DZĪBAS IDNISTHS SINTELS ZIŅO PAR PADOaUt SAVIENĪBAS.
B R i i N n T A n R M spnriKM " « ' " « « M i » ASV DP konjjsiju JauMjos l ^ - l gribu MJulMiīrfei»» Mprt
BKuoiuTAJīBH SPEĶIEM Lj„ noteJkumos. kas pārkārtoti n - tot apKos vai to iMUgorganizSeijU
Londona (F). — BHtu apakSnanA treSdten sSkfa debates nar ais- " likuma grozllu- pret ASV vai t&s sabtediotajlem
sarddbas Jauti|nmieiii. kas ilga divi dienas. Tis Ievadīja aissuddbas ^ tiesīgumu ieceļot ASV rietumu frmti. Persona, kas nav
ministra Sinvela slooinmg. ko vaMHba n i M t o m M i i d ii«rtt h r i t n >y>r.ļlMfinil »di m paragrāfa. 8. apaki- vicu tautības un i^eiida, ka ie-dfiW
»i, kā ari pSminSts par Padomju savienības branotaJiCm BDēkl«n.Janr°**"" nosa«ajumi (vSrdlsks Mko- kļauta bruņotos sfikos ar obUgitu
deb^n sākumi Sinvels padņoja, ka Uelbrittnljas Valdība noKrtosl no-^"$» "«> oriģināla): ^ k^usIbas_llķaiŅle^ P**"™"
suatuz Koreju sauszemes kanapēkn. tanku ļleimiasuri^^ Nevienai personai nav tiesību It- mlem vai dekrētiem, prima fadeui-nlsko
personālu. Sis paslņojun^n^ja likumā paredzētās priekiro- tottma
ari Undoļlōs nikamsTdlenas presē, kaiit gan Jau toaiS^MeTrialk^ J» ^' ' \H « J ^ ^ » » * » » 1^ brivprātigl tai
ka Jaunā^^saŗdsIbasTrogria^^U^^^^^ "SS . 2 1 ^ ^ ^'..''«Šfi"*^. IfTiT I?**l„)!~*. M^SSl
un atteiktļes no dkņd^m ērtibim. Lielbritānija, valdības JēmLu ^S3K«'»^'^«^ SSSns^iSS?^
apsveica « i amerikā,u.vadltāj.. aprindas un JenerāU. Mekartdrs. Ki^īiS'^r.ļS, ,® LSlitšS^tlSS^
totalitāras valsts rīcībā, kurai nav i e p r i ^ minēto i»rtiju id^loģijai; rfidliana atstāta ieceļolanas kandi-jārēķinās
ar sabiedrisko domu.'* Tā- b) tajpid vai agrāk pieder vai((Uta liņ^^ apakšnodiaļa no-lāk
aizsardzības ministrs norādīja, piederējusi; aizstāvējusi vai 'sektnlsiika, ka Hmumu par to, vai kandi-ka
eventuāla kara gadījumā nav jā-J jusi kusUbām vai Mcfbām, kas aia*|dits'tiew vai nē» pieņem DP ko-šaubās
par rietumvalstu uzvaru, joļstāv vai letdc iznīcināt brīvas laim-iiAirija, pamatb)oties uz „olieWiem
tām ir kā cilvēku, tā materiālu pār- nieciskiis aacensļbas iticārtu vai ie<^|un pusofidiliem d6kum«itiem,
svars. (Turpinijumi 8. Ipp.)
I
un 1910. gada neka-vē^-^
M tris zemes par ne-
• ^ i ^ i p , suveŗ^iiārn valstīip.
ableraykaŗiem Balti-skaidri
pierādījuša
demokraitijai/
Er l ^ o j d r piļstim dienai,; kad
" * * ^ zemes būs
īsvņo ātta^ un
štifj&as i^eiht 'sav^B vie-tlaš
iieaterīgsis;. kristīgas, de­mokrātiskas
valstis.
V fl^tto^^ ChttrehiU
Pieteiktās debates par * aizsardzības
jautājumiem britu apakšnamā ar
lielu interesi gaidīja visa tauts. Jau
iepriekšējā dienā radio komentātori
un: laikraksti norādīja, ka gaidāmi
svarīgi lēmumi, kas skars ne vien
pašu īaelbrltāniju, bet ari vjsii brīvo
pasauli. Debates valdībās vārd| ieva­dīja-
aizsardzības ministrs; Šitovels,
pa?{iņodams, : k a : Lielbritānija nolē­musi
sūtīt uz Koreju sauszemies ka­raspēku,
tankus, arttlērijuņn tedi-nisko
personālu. Tai pašā ļ^aikā britu
valdībia devusi rīkojumu pastiprināt
Tālo .austrumu flotei- personālu, ie-saujčot
daļ^ tez^i:vistu un paģ^inot
karaklausību tiem, .kurus .vajadzēja
atbrīvdt. „Mflsu armijas Vienības ie­vērojami
pastiprinās. S^vtislnpto vaļ-stu
kaŗaspfku, kas cīņās KcaŗejS," tei­ca
Sinvels.. ,3et es jaņ t$gad varu
deklfirēt ,ka mēs neatvilķsim nevie- ^ — , ,— , , ^ ^t. « • ^ i^t^t
nu Karavīru no Honkbrigas, Malajas kii arodbiedrības pirmda priekšsēdis ļnmft; vai 1xr plHgspSsos pret M V
vai Tņvajlem austrumifein. Tai pašā Hanss Jāns starptautiski transport- tts sabiedrotajiemjrte tt^-
laikā britu valdība paturēs acīs ari strādnieku sanāksmē KanltaH adņo- f-(J«f»Wot-2aemcļalri^
is un nīūsu salu aizsard^u/> i l a |iaf boļševiku spie^ un srixrtāHP'«^ periodi,
,«.vOjūma turp^i nājumā, aiz^s ar•d zības tas grupu darbito . l U e f i ^^
ministra sniedza ļpļirskatiu. pax^ .P%^
Lucerna (Rs). - i^uzenier Neusten [ armijd, kb mobilizācijas gadījrnnā
/Nadirlchten''zlņo, ka Šveicē īsu laiku uz- var divkāršot. Tā iedalīta 150 divi^^i-
^ turējies kāds Padomju savlenll?.as augsts .ģ. „ ^ irnrSm vipna, trftJJdala i r mo-ieŗedhis,-
kas laikraksta 'ltdwtrādnlekām )as, no kuŗam^viena tresoaļa >r^mo-izteicies:
„90 proc. krievu ta.utas nevēlap torizetas. Beip tam knevu rīcībā ir
kpm0nlsmu. Bet tā neveļas ari karu, Jo 25.000 tanku un 17.000 lidmašīnu, to
baidās, ka pec Padomju savienības sa-katiSanas
ar kHeviem apiesies tāpat kā
teic revolūcijas ceļā gāzt valdības» attiecas m kandidātu, personigim
kas ir pārstāvētas;^ vai c) ir iaidiečlblii^ tiņojumieiti un paskaid-vai
ir bijusi biedrs kādā oi^^anizi-jrajumtam, ko iesiiieda pats kandi-ctjā,
ko ASV tieslietu ministrs (At-|dāts vai dtas pemonas pēc viņa lū-tomeyQeneral)
apzīmējis par ko* Imma, kā ari pamatojoties uz
mūnistisku; vai d) ir vai ir bljust]veida pien^Sfotiem pierādījumiem;
biedrs jdikādfi organizācijā, kas irldf^umentu vtdfl var būt ari lEO,
vai ir bijusi liaitfga ASV un ASV v(etēj|i DpUdjas, Starptautiskā me-valdUbas
formai; Šādas organizād» I klēlanas ^biroja, āra^u' valdību»
jas ir n^ tikai komunistu, nadonā- tkafaspfica vienību un dtu olidālu
listu im lašl|(tu paŗtlias» bet ari d-[iestāitt apliecības, k l ari dti doku-tas
ar ildzttU idebloģiju; vai e) ie- {in«iti.; Piejās informāciju .vai
tdkud vai . piedalljusits ctluļpre^ierādljumu lirOkuma gadīJuHĀ
personu vajāianā rasisku, relitiiku I minētie dokumenti uzskatāmi par
vai naci<mālu iemeslu c^; tai fiļtādim» kas prima fade pierāda ap-
Sittigarte (D). — dzelzoelnie-l^r^vprātfgi cīnījusies bruņotās vie-lstāķļus, kas tajos norilidfti, lai pie-
"'•r?^,^!:'^ Ln.«- « . I J J i f - . ^ V Acsv rt^Htii kandidāta tiiilgumu,*;
702. paragrāfa U. apakšnodaļa
starp dtu nosaka, ka DP komisijai
»ļtrā pārbaudes procesa itatfji ir
tieiUbat^ pamatojoties uz plerādlju-miem,
paziņot, ka kandidāts nav
tieaīls.
Ml M B l ī M ^
Sii vāciešiem pēc kapitulācijas. Nav tāda
krievu strādnieka, kas gribētu pieredzēt
UrSlu lin cltii rūpniecības apgabalu lielo
fabriku demontēšanu,'kam sekotu bez­darbs.
Tāpat nav tāda padomju marSala
vai ieftfttiļa, kas vēlētos piedzīvot vācie­šu
J l i n i l i i n a vai Keiteļa likteni. Padom­ju
sftlHpIbss viskritiskākais bridis bOs
Stīq^tt|,f|i|i|*l diena. Ja Rietumvalstu po-
UUķltAtliii brīdī bOs deguns īstā vieta
^ d i s l i l i uzņēmības, tad komflnlsmu
tla I S i S ^ i p bez treiā pasaules kaŗa.'«
vidū ari vismodernākie turbo; izni­cinātāji
un bumbeži. Padomju sa­vienība
bmņošanās vajadzībām izdod
ņe mazāk kā. 13 proc. ho visiem sa­viem
nacionāliem īpašumiem: ,,Sis
milzu spēks var vērsties ari pret rie­tumiem
" teica Sinvels, „tāpēc mums
jāpierāda, ka tāds uzbrukums krie­viem
neatmaksātos. Sī lielā armijā
var kļūt bīstama tāpēc, ka tā atrodas
Nis^ i<iu l^tavo „ek|ilvaldtbu"
Ņujorka (md).. — Prāgā nesen no­dibināta
Maskavas garā noskaņota
Jugoslavijas „eksīlvald!fcia**, kuras
acīm redzamais uzdevums būt gata­vai
„īstajā bridr^ pārņemt varu Bel-gradē,
zb^io Newsweek .polītiskie no­vērotāji.
Minējs i^ldības premjers
esot bijušais vēstnieks Rumānijā
Rļadonja Golubovics.
Pati. Jugoslāvija tagad dažādā vei­dā
pastiprina savas prasības pēc lie­lākas
palīdzības no ASV puses, pie
t^m tas tiek darits bez liela trokšņa.
Tito argumentācija esot: „Mēs esam
nākošā Koreja, un būtu daudz l a ­bāk
sūtīt palīdzību jau pirms uz­brukuma."
Belgirade neprasa iero-tusļ
bet gan. finahces smagās rūp­niecības
izbūve. Ka Tito nodomā­jis
pastiprinātā kārtā nosvērties uz
rietamiem, liecina Vladimirs Vele-bita
atkalparādīšanās svarīgā poste­nī.
Velebits 1944. g. vadīja Tito mi­siju
Iiondonā un ir Kremlī ļoti ne­ieredzēts
savu simpātiju dēļ pret
rietumiem. Divus gadus viņš bija
nozudis no politiskā foruma.
AMEBIKSŅļU TSLSSVIŅS
SASNIEDZ 55(00 K M SfCNDA
Ņujorka (md). - No Kokas, Flori-dā
ziņo par sekmīgu 'mēģinājumu ar
kombinētu vadiļmo tājšāviņu, kāds
pirmo reizi no ASV territorijas iz­šauts
24. Jūlijā un sasniedzis līdz
5700 km ātrumu stundā. Tālšāviņš
sastāvēja no vācu parauga V-2 raķe­tes,
kas bija papildināta ar otru,
amerikāņu parauga j^^pildraķeti. Šā­viņam
lika pacelties ap 17 lan aug­stumā,
pie tam to novirzīja virs At­lantijas
okeāna. Ar radara palīdzību
galvenajai raķetei 8 km , augstumā
lika eksplodēt tad, kad jau bija i z ­sviesta
papildraķete, kas turpii^Jft
paredzēto ceļu. Lietpratēji ar ekspeŗ,
rimentu ļoti apmierināti un paskaid-:
rojuši, ka šādu šāviņu iespējams ap*;
gādāt ar jebkuru pašreiz pazīstaiņu
spridzekli, domājams, ari ar atomis
Īsu sprāgstķermeņi. ' - ^
Londona (E). — Ievērojot pašrei­zējo
saspnēto stāvokU un cilvēku
nemierīgos prātus, britu valdība otr­dien
publicēja speciālu brošūru kā
dvīliedzīvotājus pasargāt no atom­kara.
Bifošūras atziņas dibinātas uz
britu ziniltoieku pieredzējumiem pēc
atombumiķu nomešanas Hirošimā un
Nagasaki. Ievadu izdevumam uz­rakstījis
ministru prezidents Etlijs.
BroSlirā norādīts, ka. ļaudis līdz šim
pārspīlējuši atombumbas iedarbību,
domadaii^4 ^ pre* nekādas
aizsardzības. Atombumba iedarbo­jas
trejādi — ar karstumu, gaisa
spiedienu un - radioaktivitāti. Kar­stums,
kas attīstās, atombumbai dcs-plodējot,
sniedzas vairāk nekā 1,5
km rādiusā. Sai telpā tiešām var
sadegt viss, kas tur atrodas. Gaisa
spiediens vairs nav.tik briesmīgs.
Hirošimā konstatēts, ka stipri būvē­tas
pazemes patvertnes palikušas ne-sk^
rtas. Grūtāk ir cīnīties p i ^ ra­dioaktivitāti
500 m apkārtnē tā
var lī^Svēt visu- Tālāk pret bīsta-majieni
'stariem aizsargāties Jau
daudz: vileglāk. Patvērumu v ^ dot
Starptāutiskār foruma priekift
ps»ktd<j^Ja, ka komCbiatu ī|
to
Rletumvādjā un kuriem ki|a gadī­jumā
uzdots organizēt.sabotaias ak4
tus svarīgākajos dzeļz<^ļa mezglos.
Aģentu organizātorisicais birojs atro­das
Diseldorfā, bet. garigais centrs
Frankfurtē pie Mairīa?. Sakarus ar
pavēļu devējiem austrumu joslā uz­tur
caur Konstancl un Sveici Spie­gus
un aģentus Austrumvādjā saga­tavo
agrākā aviācijas ģenerāļa Kurta
Henšela vadībā.
Kara gadījumā sabotieŗu grupām
vispirms uzdots uzspridzināt dzelz­ceļa
mezglus Dortmundā, Esenē,
Minchenē, Rotenburg;ā un Dinkels-bilē.
Ziemeļos tas pats notiktu ar
Brēmeni un Oldenburgu, tai pašā
4aikā izdarot ari sabotāžas aktus gar
dzelzs prieklkaru, sākot no Lībekas
un beidzot ar Koburgu. Ziņojuma
beigās Jāns piebilda, ka viņš nevar
atklāt šo 26 aģentu vārdus, lai neap­draudētu
savus sakarniekus, bet tie
esot paziņoti amerikāņu okupācijas
iestādēm un pretizlūkošanas dienes­tam.
Jāna informāciju tr^dien ap­stiprināja
ari sabiedroto augstā pa­dome.
Komunisti Rietumvādjā saņēmuši
direktīvas izmantot ari tā saucamo
„čukstu propagandu". Partijas bied­riem
uzdots iegalvot rietumu iedzī­votājiem,
ka eventuāla kara gadīju­mā
Padomju savienības un sabied­roto
starpā viņiem jMzturas neitrāli
Ja vādeSi atbalstīs rietumu armijas,
boļševiku iesoļošanas gadījumā, v i ­ņiem
žēlastības nebūs. Tuinpretim pa­liekot
neitrāliem, sarkanamiija tos
saudzēs/
nav vicu tautības, i^v uzskatā^
mas par tādfixn,.ka8 cīnījušās brīv-prātigj^
Ja tla ««rād^J^ pŗrt.i«w
SĀK IEDZĪVINĀT LNP PILNSAPULCES LlEBfUMUS
I
Vaiingtona (F). Aizsardzības mi­nistrs
Džonsons pēc apspriedes ar
prezidentu Trūmenu un vadītājām
amerikāņu militārām personām pre­ses
pārstāvjiem paskaidroja, ka Sa­vienoto
valstu floti jau tuvākā nā­kotnē
palielinās par 5000 lidmašī­nām.
Pēc aizsardzības ministra do­mām,
stāvoklis Korejā mainīsies jau
nākamajā mēnesī, kad uz turieni no­sūtīs
amerikāņu un Apvienoto nādju
sauszemes karaspēku. Kāds žurnā­lists
ministram jautāja, kad sāksies
pieteilctā ofensīva. Uz to Džonsons
atbildēja: ,,Tas atkarāsies no ģenerā­ļa
Mekartūra." Savienotās valslis
šinīs dienās ierindas dienestā iesais­pat
hamr parastās . sļēnas. Brošu- tīja ari 48 kara kuģus, kas pēc Ja-ras
b S s ^ & d ī t s , ka līdzšinējais , ^
^ k ^ m n e t f ^M ^tōm pānas kapitulādjas stāvfeja rezervē. b S 1 ^ nekāda g m ^ ilo vidū atrodas * lidmašīnu bāzes
Latviešu nadonilās padomes 4. se-
A M M i M l ^ l M M i>M||^Ha lāijas laikā ari LNP prezidijs prieki-flfZHMH
mW ITHMI Celma vadībā māca divās
mm>^mmmwn wm kskanējūd
LNP sesijas melīgumā mūsu vsMs
himna, U I P izpilda orgāns tūlīt sa­nāca
uz sēdĻ lai nokavējoties iedzī­vinātu
kofMiq;»ulc(it ļoti svarīgos lē-
. . mumui. P t e s ^ a ffidē piedalījās ari
Parte (md). — Ja ASV vēstnieci- LCR priekisēdii H. Klarks, k i ari
ba P zē būtu tiesīga pieņemt el-1 jaunievēlētā koppapulces prezidija
ropieSu pietdkšanos amerikāņu ar-1 knsekļl G. OdlņS, prot Ezītis un
mijā, tad vēstniedbai kog& Korejas j . Niednu
kara sākunm būto bijis Jāiekārto ļ Prezidijs stddzamlbas kārtībā iz-īpaSs
rekrūtēSanas birojs. Jo pēdēji I daris attiecīgus iesniegumus mūlu
mēneša laikā dienā piesakās ap dOļiOtņiem K. Zariņam un J . fe^ldma*
franču un pārvietoto personu noļnim, visu triju V l d j u rietumu Joi*^
Austrumeiropas, kas interesējas parļiu augstajiem komisāriem, IRO gal-iespēju
iestāties amerikāņu armijā, v m i mītnei un dtām iestādēm, kur
lai piedalītos dņās Korejas tontē. tas būtu nepieddlams. Drošības Jāu-
Visiem interesentiem atbilde t(miēr|tājmnā prezidijs kopā ar igau^em
ir viena - ASV valdība nepieņem un lietuviešiem apmeklēs visus trīs
savos bnu^otos spēkos ārzemniekus i Vādjas rietumu Joslu augstos konoi-ārpus
Savienotajām valstīm. Kā zi-jsfirus. I^ridijs griezīsim ar aidnā-ņo
New York Herald Trtbune, Parizē Jumu ari pie visām latviešu sabied*
amerikāņu virsniekus pat uz ielas] riskām organizfidjām ari no savas
aizturot ārzemnieki, kas interesējas, I puses lūgt valdības rūpēties par ķ€g-vai
neesot ien>ējas tapt uzņemtiem i |u drošību Vādjā, Austrijā un Dā-
ASV armijā. Sādi brīvprātīgo pietei- nijfi eventuālu kara briesmu gadī-kumi
notUnaši Jau kopā 1948. g., kad | Jumi Drīzumā nometņu komitejas
presē driculēja bauma, it kā Va-|un latviešu administratori saņems
Singtona paredzējusi sastādīt ārzem-lari LCK izstrādātās un LNP apstip-nieku
leģionu. Pēdējā mēnesī pietei-1 rinātās vadlīiUJas briesmu gadījumā,
kumu skaits desmitkārtojies. | Karavīru Jautājumā prezidijs put)-
lioēs mūsu presē Nimbergas priivas
materiālus, kas pierāda latviešu le­ģiona
komplektēšanu piespiedu mo-biUzfidJas
kārtībā. Nolēma ari darīt
zināmu attiecīgām iestādēm, ka
priekšnoteikumi latviešu vīru saistī­šanai
dņām Korejā ir ^ vin>inns
k u ^ un 8 smagie kreiseri. Flotes izbeigt bij. latviešu karavīru izskri-aviādju
savukārt nolemts steidzami I nešanu un atrakiišanu no emigrād-papUdināt
ar 1100 Jaunām lidmašī- Jas un darba; latvieši var piedaHties
nām. Idņās kā Latvijas armijas karavīri.
Parallēli militārajiem priekSdar-| Prezidijs aicinās visas .organizfid-biem
ASV notiek ari saimniedskāsljas, kas ieinteresētas Eiropas kustī-dzlves
un rūpniecīt»s pieskaņošana bas latviešu padomes noorganizēla-pašreizējai
situācijai PreddentsTrū- nfi, visdrizfikā laikā panākt vienoša-mens
iesniedzis kongresam pieprasi- nos, lai šī padome bīskapa Rancāna
junm visdrīzākā laikā paaugstināt I vadībā tūlīt varētu uzsākt darbību,
nodokļus uzņēmumiem un atsevil-| Pēc LNP prezidija sēdēm sanāca
ķām personām tik lielā mērā, lai i Arējās infOrmādJas fonda valdes sē-kopsumma
dotu 5 miljardus dolāru. Ide priekšsēža V. Lamberga vadībā,
Be^ tam Vašingtona devusi rikojumu I kas apsprieda turpmāk izdodamās
uzpirkt stratēģkfki svarigās izejvie-1 brošūras. Udz šim izdotās brošūras
1as, lai tis nekristu ienaidnieka ro-140.000 eksemplāros angļu valodā ir
kās. Sim nolūkam atvēlēti 2 miljardi ļ atradušas ļoti lielu atsaucību anglo-dolaru.
Amerikāņi pirmkārt uzpirksjsakiu tautās un lielā mērā palīdzēju-kaučuku,
svinu un dtus vieglmital-ilas tautieiiem noskaņot pasaules sa­lus.
biA^b).dom» mūsu labā.
Savienoto valstu aviācija būs 5000
jaunu lidmdsTnu
mm
fi
•i
J: i!
I: i.
l ' j l
Ci' i,
IK' • 11. •
i i * I
li •
m