Bavarijas Latviesu vestnesis, October 6, 1951

              Ir"' '
L A T V I J A Sestd
asss
iCo dzirdēm Latvija
m. 1951. g. 6. olrt< i
GRĀMATA PAR VĀOJAS SPIEGU SSFU GŪST SiNSACIONALUS PANĀKUMUS
1
Mm
I i i
« i
ai Ai:
• i
te
1^
mii
IJA
. 1 /
m
mmm
i .
ATKAL V A C PARAKSTUS
Vienīgi Heta, kur.padomju iekSrta
v$ic fs&vm plittus pilnīgi uia paredzē-
,taji^ laikā, ir prppagasida. Tā pirms
^ivi iiedēlām Latvijā nodibināja mie^
rli padomes-imdltlvas komiteju, pēc
tiedēla^r&anāca miera piekritēju kon*
ftrenee, bet tagad jau notikusi miera
pieki^itēju, komitejas sēde. Pēc ie-priekSIjim
zuļiojusuiem nav vairs ;io-s
i i iM laskiļtUVšIs komitejas un tās
prezidija sastāvu» jo tajā figārē tie
paši ilprisicš dzirdētie vārdi. Pietiks,
Ja a t s l o i ^ ka komitejā 50,locek}u,
kamSt<:visisyieiili^as miera piekritēju,
konferencei i^audfsfti 25 delegātd.
S4vS iezoBdji ka® pilna parasto
māu iifl.liA^libsit («plSsiCfās rieiu-mu
lielvalstis vaiiā&kārt nolīdzina-
^ juša^ af zemi pCisu pilsētas m d^»
mus iin nonievājuša^ 1^^^ tautas
vUllts inloies^'^ ko?nit»5a^ plē­numi
«Visas latviešu tautas v|r4r^
prii|[arl)hiņbtMpēktt,un apbruņojuma
Semi^ņlšanu un aton^ieroču aizlieg-iWW
Vfifa P ^ a f f i ^ aizE'egšanu
visi pi^6ulf, iT|l<>^aiistru!mu pr<iblēma8
Sitrlsteilanu miera eeļā, Amerikas
,;agiefl|aie'' |Sftraukl«w Korejā un
vi*ii. iitKemju; .kkrilļļika . izv^l^šanu,
taivanai salas atdošanu tās plikumi
,gai ]ft>.alttiecel":r-:tonas tautas re
ļ^ubljkai;no: miera; p^ļ^^ parakstīšanu
siet» ^pī^l^ lielvalstīm
(A$Vr P a i savtelbu, Ķīnu, Lielbri
\ Mtlit to vtoi Lļ^tvijas darba )au
4|8\ii<^ttitr pi^a^ rezolūciju, kā
jļ^r| »i^|ĶB^ savus piEirakstus ar
jatmim saiSt]Q)|im^ visās
kOmOMsttNļ celMed^as nozarēs"; (Uz
n(i8ta!tlp&t^ kā tas bija ieprieklējā
pit^stiir^vikSanil).: Protame — tūliņ
'ar! -sikte fiEi?akst!šanfs visi «eiņē,
kur ļaudis v<^t .„0i(9aihiz§}ušl ņn sku-ianļji^^'
gan^dzirdēti, gan nedzirdēti
Medicīnas institūti) „dedzlgu runu"
teica dir. Burtnieks,/starp citu. ap-giilvbdamt:
, „Pie, miuinis neviens ne-'
ī^addha ierolhis tm nedraud ^ ^ard.
Padomju varas ilaiki dziVe Latvijā
m(ļM}ti$ie3 l|dž« ne|>azlšanai (tiesa,
tiesai); mm: jaimaji repubiikf
c;el nevis kara b a z ^ bsst fiļcblas, bēr
nti^ siles» tUmmītfis, atpūtas namus,
s^ntītoriJaĢ, -. kūrortus uil bibliotē
ķ^.,.*' Visa paesfule'gan zina, ka
iiiIHtāras bāzes: Latvi]! saikanarmija
l i k a iekfttbt jau 1939. ^rudeni, un
tagad tis izbūvētas X un nostiprinātas
t l , ka viiļ Baltijas jūras piekraste
kļuvusi i^air vienu vienīgu nocietini
, juanuļsistēnm ar atbalstpunktiem un
bazim dziļāki ei^ufurē. Tidēļ ari
Burtnļ^a vSrdi jittšifrē lādi: Latvijā
celtas kajra skolas, s a r k a n a r m i -
jašivirenielcu bērnu siles, l i d
mašīnu slimnīcas, karakuģu at
pūtas nami, t a n k u sanatorijas
m. u n i d j j a i kniforti un ieroču
bibliotēkai
LIKUMS. KAS N A V ra)ZlVIŅATS
DIVI GADOS
renes cēlušās no milžu cilts. Bet at- Latvijas š. g. 1 jūinija numuri bija. Tagad to lasot, mēs dūmiem un asi-liek
atl vēl trešā iespēja: kā pag. ievietots īss Jana Kolvina grāmatas'nim klāto pdrmskara un kara laiku
n-rā atreferējām, arī skursteņu slau- The Chief crf Intelligence atstāsti- skatām gluži citādā gaismā nekā savā
elšanu tur pielīdzina remontam.) ļ jums ar secina jumu,, ka vācu spiegu j laikā stāstīts, rakstīts un propagan-šefa
Vilhebna Kanarisa mērķis bijis dēts.
Kādā eludmājumā dzirdam: Saldē-. vācijai un Eiropas saprašanās,
jums satur A, B, C un D vitamīnus, kolvina grāmata pa šo laiku guvusi
Saldējumu pārdod vi^ās teātru. kinoL^^^^^^^i^^ panākumus. Tas *pa
un klubu, bufetēs. Rig^s piena kom- daļai tāpēc; ka autors pieskāries te-
Mnāta pieņem pasutinājumus orgāni- m.3tam, kas pats par sevi ir sensācio-zēt
saldējuma pārdošanu sanāksmēs nāls. Viņš savā grāmatā sojo pa tā-un
sarīkojumos. (Mītiņu runātājiem dām territorijām, kas vēl ļoti, maz pē-tas
tiešām nepieciešams, lai meli ne- tita-s un tumšas, bet kas taisni tipēc
apsvilina lūpas I) ļ cilvēkus interes^^ vēl jo vair^. Pa
daļai panākumi izskaidrojami ari. ar
DVĪŅU BRĀLIS NAV LABĀKS ļ milzīgo darbu, kādu autors veltījis,
lai šl grāmata varētu tapt Viņš ne-
Rlgas radio iepazīstina latviešus ar Lpļ,^^!^ j^^^jj^ apkārt pa pēckara
padomju preses dvīņu brāU ASV Eiropu, neapirids uzlasījis atmiņu un
komunistu laikrakstu Daily Worker, Lj^gdljumu dnanslas, kas stāsta par
ka* raksta: Dzims atnāca darbā pirms neseniem drāmatiskien notikumiem,
gada. Tagad tas pēkšņi saļima uz visas pēdas jau bija sajukušas un
grīdas, un viņu aizveda mājā. Viņš materiālus pievākuši SS viri pēc Ka-raustās
konvulsijās, bet galvā viņam nansa nogalināšanas. Četri slepenie
dūc pavēles — dod, dod, ātrāk, ātrāk, dienesti — angļu, franču, amerikāņu
Viņu pārveda uz psichiatrisko slim- un krievu ^ sacentās īstā skrieša-n
l c u . . . (Tas gan būs šl amerikāņu nās sacīkstē, lai iegūtu to, kas vēl
laikraksta līdzstrādnieka novērojums biji palicis piri no Vioijas slepenā
Pad. savienībā, atskaitot p^ējo tei- dienesta šefa materiāldem. Tikai pēc
kumw, jo tur slimniekus vispirms tam Kolvins varēja sākt savu darbu,
pārbauda NKVD, lai atmaskotu > i - ^
mulantusun kaltētājus".)
T i l i k t u pais laikraksU citē Ļe­ņina
pirms 40 gadiem teiktos virdusi , , ,
pai ASV daiDa ofganājScijas sistēmu: , O-am-t». «o i . ippo
„Tā ir tāda, lai tās pašas darba die- Turprehm, utopija m iKzija te ti­nas
laiki .izspiestu no.strādniekiemh^"' Latvijas atjauno&ana varēs
2-3 reizi» vairāk." Varbūt ASV tā P ' * " ^ ' pašaizUedzigas un or-bija
pirms « gadiem, bet tagad, 1,,^ g»n««»^t t^jfļ"!^^n^^^
spēcīgās amerimū .;o,^iedrIbas ^ )t . T" « vi^^L », L ' nokārtoju jšta s, st.r ā« dJdTek, u t.ie1^s1k dh ^5^^ ^s^a^k ot, u.z lasīs mūs no^^ ^v^^i^s iem pag-.
darba un ad^^^^ ^^5^
-eti kādā citā zemē, Istm strādnieku ii^^^^^^ pg^^j^ j , ^ ,^t,Jg^g
zspiešanas valsts iŗ t>ad, savienība La^j^„gi| Latvijā. Tikpat naivi ir
ar tās okupētajām zemēm, kiir sta- ari pieņemt, ka Kremlis piepeši kļūs
chanovisms tin nebeidzamās sodā- pārtrauks latvi^u izni-
Miskās sacensības dzen strādniekus cinisanu komunisma nostiprinišanad
dot vairā;kas darba normas, nesaudzē- stratēģiski tik svarīgajā Baltij'as telpā.
jot pat sievietes, bērnus, un sirm- j^teikti arī ņzskati, ka trimdinieku
galvjus. . ' -
Mūsu zeme grāmatā pieminēta tikai
vienu reizi, bet arī tas mums dod t\*
namu vielu pārdomām. Autoram runā­jot
ar bijušo vācu slepenā dienesta
pretspiegošanas departamfenita šefu
Prod — vienu no tuvākajiem Kana­risa
līdzstrādniekiem un draugiem, —
pēdējais izteicis: ,3ritu slepeno
dienestu izspiegot mun^ neisdevās
vienmēr, taču vairSk, nekā jūs to spi
jat iedomities. Dažbrīd tas bija gluži
vienkārši. Mums pirms kara bija II
Ab'wehr'a un angļu SecrstS
savstarpējām cīņām* Tās raki^ās
na otrai apakšā un bērušas ciet pi
nieka izraktās alas. Sl spēle tālli
spējusi visu, kas jebkad 4zir
lasīts. Vādjas slepenajam di
kara laikā bijis pāri par 30.
(kas ievērojami pārsniedz Li
miera laika armijas apjomu),
jāpiebilst, ka drošības die
(SD) bija atkal sava anmja, dr
— ne mazāka par Kanarisa
pulku.
Tagad nu puelūk skaidrs
ko spējusi sasniegt modemi
m ^ l a ; ikvienā vāou vēstnisC
Uxķ$%!mli$ļā6m ' miNsifrijae ķ^^
hozu pišvaldes atbiMIģa&e^o^
tpri ^egubbvs faketa: PSRSļ
padome 1949. g. 19. dec. pii^ēmia
divilēmumus^ par da^a papiļdii^^
maksu Latvijas kolhozos. (I^s Heci
na, ka latviešu k o i h o ^ i ^ m ; neizdo­das
p»ieradinit padomijas l)^a nbr
miml) AugkopĀi i z n i a ^ 1 ^
atlīdzību brigādēm iic, tikai tadr^a
ražība pārsniegta visS ļ^latUiā, / (Ci
tiŖn vārdiem: lai jki^ldņ atlīdzība
iegūtu, čakla^šm latviešiem jāraujas
Plļgpr «arī Jaisko ienācēju vietā!) Graud
ič? ' ' izsiiiedz no virsplāna ražas: kartu­peļu
1/5, sdcņaugu un labības i/4, bet •silp't:-:-
dējis ttiglu spiegSr bet >«trā
gurns ar Baltijas valstīm par militāro I dipiomfitisk^ pārstāvībā eavuķ
isatikošanu. Bija tikai jāpas«diB: mSS vācu slepenais aģents.' KOITT
gribam ievietot eaviis aģentus ieritu ^ v ^ g piemērus, lai io, tēsi U
slepenā dienestā Kaunas. R I j ^ ™ Pirms lielās ofenslira. tie
Tallinas birojā ..." ). Tā redzams.Lg^„ ^ vācu slēptos
ka, lai san trīsdesmito 9«4u lielajā ļ ^ , ^ ^ , . ^ ^
, « « a n l « , ^ ku "mjarm, ^ļ-LaimonĻrTl Holan* T
rāk skatītāju m r t a t i s i u j ^ a taiu I j ^ ^ . .^^^ ^ i ^ u «epeni
pāri mfisu galvftn ^ « kaira puse Ltrādāja dleiu m
m«r* laikos jau, krustpjte^es UeHi i^ni^^itt tam..^o p^m^
klāj vis^ntastiskākās^ietas pa, v ā c u | - - - ^ Szt^sSS
tas tūHņ jaiu bija zinims
„Vāou H i sūtniecīl»!
amtpersona iir e^bie^i^^
Līdzīgs, varbūt pat vēl ļaun&s likte- ļ beidzot pienāca trauksmaini
nis būs citām masām tautām, kas vi- ^as Bka pretspiegoSanas vai
sas uzsāks fanātisku ciņu pkr.8avun^<>c«» nodrebēt. AgenU Izr
nadonālo eksistend. Būtu apkauno- viei^. no sūtniecības sekrai]
joši un traģiski, ja latvieši ieadītos Viņš tomēr laimīgi izglābās. Jo.
vienīgie, kas no šīs cīņas atsakās. At- Ur-audoSam briesmām viņu neU<
saukšanās uz v&turi nav vietā, jo tāsUonoēja pat^ sūtnis, grāfs C '
līdzšinējā gaitā naV n ^ i tida. kas vēstniekam - Anķari.
kaut aptuveni līdzinātos tagadējām j^j^^ Nečbulam-Hjūdžesenaaa
norisam,tedmikas vai soc^ālpofftiskoUa^^giatnlm Latvijā) gadījās L
notikumu plāksnē. Šķiet fah, ka pic Uijoj^,. viņa sulainis — albi|
kultūras^ faktoru uzvaras vēstures iz^ļello strādfija vāciešu labi. l
šķirls^kajā sadursmē dlvēces likte
ņos būtu jāiestājas pozitīvam lūzu
mam, kas, domājams, būs labvēlīgs
arī mazajām, tik bezgalīgi daudz iz
inidātīva Latvijas atjaunošanai nav. cieWlajto
1943. g. oktobra līdz 1944. g. a;
viņš pa nakti izņēma dokumen
vēstni^a mapes uni tos nofotogŗ
par to dabūdams 35.000 n^rc
vācu rokās nonāca . inifoimļdja
Rakstot par Porda^ auto rūpnīcu, iespējama. Man, piemēram, raksta:l Tidēļ galvu^augšāļ Par spīti^^^^ konferences reiulill
Daily Workersaka: „Tur izspiež no .Jautas kodolu nevar dot emiigrantij
strādnieka visu līdz pēdējam nilie- to dos tauta Latvijā,, vai arī tautas
Meistars i ^ o stri^iekam k i «eb^s... Vl^tur^ nepazīst ga^Ijmm,
kiķif pelei. Atmosfaira FowIa rūp- «i^^^i i^^«^p*V"^^^^
nīcis sakarsēta t i , ka ja kāds iz- a^J^j^l ^«cēli^ies no mirpņism..Te
šautu no revolvera, visi. 30.000 strād- 9^^^^*^» norādīt sekojošo. Ja mums
nieku .nomirtu ar trieku.., (Mumsķ^?*2^>^^^ ^an^rīz vļsi trim-gan
šķiet gluži otrādi: ja kādā p a - ^ ^ f vajadzīgā laikā atgrieztos
domju fabrikā atskanētu pistoles šā- ^^'"^^f^ ^ J^ae^pejami, un ja
«•-^ n 1 * w 1. .t. j - -u piepildītos cerība, ka daļa depoitēto
r^^'v ? ' ^ " ' S ? ? > u d z mit drīves spējīgi pārnāktu
T(A' iva pia"rt ijas vlni"s", ^— tiem1 ^l.i ktosv, >ka5 J, 5«. «rt n«^ neiJi,sTpLē j„amL s, vt,a-d» ! »
nās.) ASV nav kaut cik nodrošinātas ]^^^^ ^^^^^^
darba aizsardzības. 1947 g. katrās 4 j^^^o^O nacionālu latviešu. Pēc
mmūtfe gija bojā vaiJcļuva l^ropUl epidēmijas un pēc Lielā ziemeļu
viens strādnieks. 1948. g apstākļi ^ ^ ^ ^g
nav uzlabojušies. ^ uzņēmumos un ^^^^ .^^.^^J kur palikusi
šaditās nosisti vai sakropļoti 2 mil-| v^jj^ ^skai daži d ^ i ļ i iedzīvotāju
joni strādnieku. Tāpēc 1950. g. jūlija ļjesp. ze«»es iemītnieka skaits nav
apmeklējmnl ASV arodbiedrību pār­stāvji
atzina veselīgos un drošbs dar­ba
at^stākļūs Pad. savienībā..." (Jā-domi,
ka, to rakstot, dvīņu brālis arī
būs ēdis saldiljunm, lai nepaspruktu
atzīšanās, ka ASV aroi^iedrlbu sa­vienība
asi nosodījusi vergu darbu
Padi savienībi un izdevusi pat karti
par turienes spaidu.darbu nometnēm,
kurās mitinās un iet bojā desmitie
miljonu dlvēku.)
pārsniedzis pāris simttilkstošu. Tomēr
latriešu tauta ne tikai neaizgāja bojā,
bet pat piedzīvoja krāšņu uzplauku­mu;
Kādēļ gan šoreiiz šie 200.000 būtu
absolūti nespējīgi turpināt nSčijas
eksistend? Uz ženaes lodes i r ciltis,
kuru locekļu skaits Bssasmedz pat
100.000^ bet kuras tomēr neiet bojā
um kuras ļarī nevar uzskatīt kā ,,uz­cēlušās
no miroņiem".
Mēs savā nelaimē nebūsim vieiU.
^^<'
fe: kviešu, pākšaugu, griķu, augļu un
oģu 1/3. Par virsplānā nodotām bie
tēm kolhozs saņem 50 pr^
jiamaksitSs naudas, r Peni daļai kti^^
bozu nevarēja issni^t pi^ldu ap-maksd,
kas pēc likuma piciācā^,^^^^^^
nebija uzskaites par atsevišķu bri-gifll
un posmu. Tam nav gc^juma
^ ^ s ŗ ^ V tekstos... I (Protams,-ka nē: papild-
^ atlīdzības samaksa jau nav parakstu
1^ vākšana, ko var noorgemizēt 2 ne-
^ i l i f e Ķ . EIROPffiSrTO NEVARĒTU VIS!
" - Starp citiem kurioziem Rīgas radio
;Rīgas 1* tabiāas fab^i^
%il9<Mece ValenČtea^ V ^ āi er darba ļbiedren^sa-ķiem
i z r ^ i i t i j u ^^
^ ļr t i ^ i ^ ^^
v)ai im }t^ bijusi p ^
JHkkdilovIitm viņas dar^
STARPĪBA TOMSR IR \
K i d i Korejas pilsētiņā, kas vairāk­kārt
gijusi no rokas rokā, amerikāņu
karavīrs atkal ieraida pazīstamu ko­rejieti
„Tu vēl dzīvs?" brīniās karavīrs.
„Kā gan tas tev izdevās?"
,Xoti vienkārši," vecais korejiete
paskaidro. ,JKad ienāca komunisti, es
viņiem ;teicu: — Cik labi, ka jūs at­kal
še! — Un kad atnācāt jūs, ame­rikāņi,
es teicu gluži to pašu."
„Tātad, pēc tavām d<Hnām, starp
mums un sarkanajiem nav nekādas
starpības?"
„Nē," vecais korejietis pasmaida,
„starpīl>a tomēr ir. Komunistiem es
n^ad nestāstītu, ka viņiem saku to
pašu, ko jums, amerikāņiem."
. - > •
. DROSS PALIEK DROSS
Divi padomju pilsoņi sarunājas, pie
kam *viens no tiem sāk runāt diezgan
skaļi. Otrs to tūliņ brīdina:
„Dieva dēļ, Vasilij Ivanovič, — ru­nājiet
klusāk ... Viens no mums taču
var būt NKVD aģents!"
VISLABĀKAIS PADOMS
Ulbricļits brauc pa Austrumvādju
un kādās krustcelēs ierauga z^nnie-ku,
kas ēd sienu. ' '
„Vai tu prātu izaiM^jis, vai?"
brichts iesaucas, apturējis mašīnu,
„Tad nē jel," , zemnieks atbild.
«Vienkārši nav ko ēst."
„Nu, nekas!" Ulbridits mierina
viņu, i,Driz novāksim ražu, tad būs
ko ēst visi«n."
Pēc kāda laika g^Sm brauc Pīks.
„Tu taču esi traks! - - K ā var ēst
sienu?" • •-•
,,Ja dta nav, jāēd tas ļ>ats?*
„Nu, nekas!" Pīks saka. „DrIz iz
taisīsim pasaules r^olūciju, tad vi
siem būs diezgan ko ēst Tikai pa­cieties,
biedri!''
Beidzot garām brauc kāds padomju
virenieks. Ieraudzījis z^eroņieku, arī
krievs aptur mašīnu un kliedz:
„Mulķi! Kas gan vasarā ēd sienu!
ITaupi ziemai! — Tagad jāēd zāle!"
kavasmežcmlbām laM^^^^ projektētās invāzijas gl^l
Latvija dzīvos. Nekad neaizmirsīsim, K . J J l l ^ i^
ķn FSresfe,. ko ^?sam devuši tēvijasM^^ 'ŗ^^^'^.^/ŗ^:^ satversmei un kkVogam, būs m ū ^ (^l^^^^l^ ^ C^^*^^ to Teheran
spēki, un uz mums visos laikos un ^^^!^ Staļinam, lai pēd^
apstikļos gulsies pienikums cīnīties YiņS bija gluži pirilk
un izturēt, vienojoties tēraudaini dis-1 Jo rietumvalstis joprojik kaļvēj
cipllni un apņēmlbi tiekUes pēc vie- «^^o fronti.) Beidzot Hitlers
na.vienīga, neizsakimi. skaista unh^^^t par gluži intimām <
varena m)ērķa-m(feu nolaupītās tēvi- 8t«rpCerčilu un Tuŗdja^ preti
jas atgūšanas. Ja tā darlsiem, • mēs Taču viņš nav mācējis no
saar^usim važas, kas žņaudz Latviju'tm*^^^^ nepiedeSamo^
uzcelsim to vēlreiz — brīvu, nacio-1 ^^^J™^»
nālu un daiļu. Uz to lai Dievs un
latviešu Māra mūs svētll
LOKOMOTĪVE BR^ SLIEDĒM UN
Garāmejot •im.^^ļt
no a p s k a u j tcmas, jānāk; ķlī]^
ierbsinSjunm: va
reiz papētīt mūsu beid^
ministra lomii pidējā pirms^
mi uo pirmajā kara gada funf^^^t^
bijij^l viņi nestāja šb giganti^
nīaji cīņā. S^^^
daudz jaūtājumuM^
varbūt gluži nepamatotas aizdb
Padomju žurnālā Būvmateriālu rūp-1 Ka zināmi pētījumi iespējami
niecība kādas nelielas kaļķakmeņu šķietami ^^v
rūpnīcas Seregovildir^tor^ pierāda kaut vai tas pats Kol
ķa viņš, dar- dari)s,
bi^, interesējies par Bet grāmata liek pārdomāt arī
nešanas, lerīd un dažām^^ q^^^^^
nerotām
art s^emta ziņa,J^^
MASINA BEZ ELEKTRĪBAS
nosūtītas pa dzebceļu, bet rēķinā K.^^^^^ v • - u— « i
Aaidri biji» lasāms, ka 50 kmattiajā^ E
dadiceU stacijā r M t a var «ņemt ^ ^ ^ ^
~ šaursliežu rl okoJm. .o;t.ī.v i... JB et* ^k^u\r mVAu —šīs a luiettoarss aniazkv āurtz,s kjoa tītjaiss ppw(
gan seregovieši lai liek lokomotīvi, j a , > . , - , v
Viņiem vispār nemaz nav sliežu ļ^^^^
tik mazam uzņēmumam tādas arf ne- r
maz neatmaksājas likt? Direktors vēl K^^^''^®^^^^^^^^
nebija atpūties no izb^a, kad stadjā ļ ^ P ^ ^ ^ ^ « «iJi*
pienāca elektriska.planējama
jān būtu labi, Ja
piemērota ne tikai mīkstai ze- kurām runiKblvihs,^^v^^^^
mei im mālm, bet arī smagiem ak- *enae ziņas, katrēgu^
meņiem un — ja visā plašā apkārteē sabotāžām angļu militārās ierī
kaut kur būtu pieejama el^^^
šanu krieviem, ko veicis norv
JENAS BRINUMKREKLS flotes komandiera dēls, divu ^
Veijnarā, Vādjas p a d ^
iznākošais lai&raķsts Das Volk l . au- Boļševiki nodarbina heskait
guitaimmurā ievietojis kida lasītāja lielāku ^eguarmiju^n
vēstuli, kas sūdzas par Heka koope^ vācieši un angļi kara laikā kopi
rātivā Jenā iegādāto briino triko par to, liekas, nav šaubu; Sle
kreklu par 11,30 marku. Atsaiņojot cīņa turpinās ar lielāku nikn
mājās ķ i ^ ^ pircējs atradis krekla hekā tā, kas plosījās pirms 6-46
m^sgāšanas priekšrakstus. Taj(» starp diem^ Par pašreizējo vēl ilgi
dtu teikts: „Nevārīt un nemazgāt uzrakstītas grāmatas. Par bi]
karstā ūdral. Naemērkt un ndzspai- mums ir tikai nedaudzas, to vidū
dīt. Nebem, arī ar tiiku nē, neļz- džamākā ^ Kolvina d a ^
griezt un nestaipīt. Nežāvēt pakārtā dējo^^(^ tā drīz i z ni
vadā. Nesalocīt veidā. Glu- arī latviešu valodā), mēs varam n
dināt tikai no kreisās puses un arļ jaust, kas notiek un notiks,
mēreni siltu gludekļu"
•Ci"
m mm
« l i i i » »
un-
Pavi^amj yiņi;
I p i i t i i l i n »
mi
Ķm0
NOVELE
otrSdJl^
•pi^,
ip^^o^'SRas^^
fcii*!ļ^^iņa4īja
ļ:^ toļ.es uzšāvu zir
iv
raf
. . 1 . -,.
projām lio
mmm:
pl^||itta;si^(
«ftsažņiūļdzi
i mmmm
ezis...
ā ki