Bavarijas Latviesu vestnesis, July 13, 1946

              m m m
Latviešu Vēstnesis
(Turpinājums no 1. lappuises)
prasa, lai mūs visus uzskata par vie-^
nu vienību, bet-nesaskaldsl pa gru­pām.
y f
• Mes ari nevēlamies, lai mūsu ap­gādājamie
nākotnē gultos kā nasta
citietp uz kakla. Mē§ paiH gidbam
viņus apgādāt, lai tikai dod mums
iespēju uz to, lai mūs rfesadrupina.
Bet arī paši apzināsimies to. Uz­mundrināsim
tos, kas sāk pagurt.
Neatrausim viņiem savu atbalstu.
Šūsim vienmēr klāt šīm ģimenēm un
šiem tautiešiem ar' labu padomu un
mīļu vārdu. Te iniciatīva katram at­sevišķam
ta'utietim. i Sajā virzienā
grūti gaidīt kādus norādījumus no
augšas vai malas. Katrs, kas to spēj,
atsevišķās nometnēs lai apzina kādas
šādas ģimenes im šādus tautiešus im
lai stāv tiem klāt. Jārada ar! pārlie­cība,
ka šis atbalsts nezudīs ari nā­kotnē.
Lai katram rods^s drošības sa­jūta.
Tā nepieciešama katrā gadīju­mā,
lai kur mēs nokļūstam.
Daudzi ^šodienp nenoteiktībā un
nākotnes neziņā nevar s saskatīt dzī­ves
jēgu. Se ir dzīves jēga, še ir liels
un cēls Dizdevums katrļaml Te katrs
var pierādīt s ^ i par īstu viru.. Kad
būsim laimīgi pārcietuši šos grūtos
laikus, ar kādu gandarījumu tad va­rēsim
atcerēties, ko katrs e.sam vei­kuši
un citiem palīdzējuši tos pār-vaVēt!
Sis svarīgais un svētīgais uz­devums
neprasa pat tik daudz laika
kā dažs labs cits pasāķfjms nometnes
Babiedriskā dzīvē, betļ gan prasa ie­dziļināšanos
otra stāvoklī un mīle^
stibu uz savu līdzcilvēku.
Neaizmirsīsim bāru ģimenes, ne­aizmirsīsim
visvairāk' cietušos tau­tiešus!
Neapmierināsimies tikai ar
viņu oficiālu aprūpi, bet ciosim v i ­ņiem
kaut daļu no tās mīlestības un
cilvēcība;? siltuma, kas mūsos sagla­bājies.
I,
Kopdarbības j^aiļākums
Slēzvīg'S nesen beidzās 7 nedēļu
pirmie latviešu piensaimniecības
kursi, kurus ar labām sekmēm bei­dza
26 kursanti, iegūstot krejotavu
vadītāju tiesības. Nākamos pien
saimnieku kursos pieteikušies tik
daudz dalībnieku, ka radusies vaja­dzība
paredzēt s^rī trešos kursus. Viss
tas rāda, ka šajā nozarē sāktais
darbs bija nepieciešams.
Vairumtirdzniecības sabiedrība
„Turība** savu darbību tautiešu ap­gādē
ar precēm vērš plašumā, Slēz-vigā
nesen bija sarīkota sabiedrības
sagādāto preču skate, kas parādīja
ne tilcai preču klāstu, bet Jirī cenu
starpību starp „privātiem" veikaliem
un nometņu pašapgādes kopu preCu
pārdošanas cenām. Par šp pasākumu
ieinteresēta UNRRA*s šejienes vadī­ba,
kas apsolījusi pasākumam savu
atbalstu. Vairākās šejienes nometnēs
jau ievadīti arī konkrēti priekšdarbi
darba arteļti noorganizēšanai. V. Fr.
Emigrācijai ir jācīnās, ja tā negrib
i)ojā iet. Sajā cīņā, -Icuŗā nav nekā­da
samēra starp mūsu spēkiem un
pārvaramām grūtībām, ir Jāizmanto,
labi jāizmsinto katra mūsu tautas po­zitīvā
dotiba, katra iespēja. Un ne
brīdi nedrīkstam aizmirst, ka to vidū
izcilā vietā ir mūsu kultūra.
Kara mutuļos un chaosā esam pa­zaudējuši
lielāko tiesu mūsu objek-tīvizētās
mākslas un kultūras. Nav
mums eradgrācijā bagātu latviešu
gleznu klāistu, nav mūsu grāmatu sē­jumu,
nav partitūru, teātru, instru­mentu.
Bet vai lidiigs stāvoklis nebi­ja
arī pēc pirmā pasaules kara? Ar
tik daudz upuŗieni izcīnītās mūsu
valsts rīcil)ā bija vairāk paaudzēs
uzkrātie tautas radošie spēki un 1920.
gadā nodibinātais Kultūras fonds.
Zināms, ļoti svarīgi bija abi pirmie
priekšnoteikumi, bet nedrīkst nepie­tiekami
novērtēt arī pēdējo. Ikgacfus
izsēdams tautā vienu līdz divi mil­joni
latu. Kultūras fonds radīja bi­bliotēkas,
skolas, teātrus, zinātniskas
iestādes, tautas namus un veicināja
gleznu, mūzikas, literatūras un zināt­nisku
darbu tapšanu. Kultūras fonds
Latvijā bija tik izcils institūts, kādu
samērīgi apstākļiem grūti atrast ci­tās
zemēs.
Un tagad emigrācijā? Latviskā paš­apziņa
ir tā, ko mums nav varējs
atņemt ne kaŗS, ne bēgļu gaitas.
LCK un LGP ir pareizi novērtējuši
Kultūras fonda neizmērojamo nozī­mi,
atjaunojot 1946. g. februāri §a
iestādījumu emigrācijā. Objektlvizē-fļļu
dzļīve filmā
Latvijas pazīstamais filmu chroni-kas
veidotājs - iilmoperātors Eduards
K r a u c s, kas patlaban dzīvo lat­viešu
nometnē Augsburgā, apņēmies
bez atlīdzības apmeklēt ikvienu lat^
viešu nometni Vācijā un filmēt no­metnes
dzīvi ui^ darbu, lai tā vāktu
paliekamus filmu materiālus par lat­viešu
bēgļu gaitām. Nometņu vadī­bai
vai iemītniekiem, kas vēlas savas
dzīves un darba dokumentēšanu f i l ­mā,
jāsagādā vienīgi 100—300 r/) ne-gātīvfilmas
35 mnfi platumā. E1
Kraucs šinīs dienās uzņēmis savam
ļau samērā plašajam latviešu bēgļu
dzīves filmarchīvamaiŗī latviešu pir­mos
dziesmusvētkus Fišbs^chā pie
Nīmbergas. Pēc savas UNRRA's vie­nības
piekrišanas saņemšanas no­metņu
vadība vai iemītnieki ar E.
Kraucu var sazināties, rakstot: Lat-vian
Camp, Hochfeldstr. 64, Augs-burg-
Hochfeld, Bayeŗn (13b). —s.
70 DP saņem techniskas
apmācības diplomus
Mannheimā, 7. jūlijā. — UNRRA's
skolā izsniegti diplomi īpar technisku-mācību
nobeigšanu 70 DP, kas no­beiguši
4 nedēļu kursus mašīnu un
rīku apkalpošanā, lodēšanā, galdnie-cibā
un kurpnieku darbos.
DP bija sapulcināti no nometnēm
ASV joslas rietumu daļā un apmāci-^
ti Mannheimas tcchnisķā skolā pēc
tam, ka.ā tie atsevišķās nometnēs
bija apmācīti savu arodu pamatdar­bos
The Stars and Stripes
tu mākslas un kultūras priekšmetu
mūsu rokās pašreiz nav, bet vajadd-gi
viņi mums ir tūlīt Ir tikai viena
izeja: jāmobilizē visi gara darbinieki
uii Jāaktivizē līdz iespējami augstā­kai
pakāpei Kultiiras fonda darbība.
Tai? ir uzdevums, kas Jāveic ne vien
Kultūras fonda pārvaldei, bet visai
emigrācijā esošai tautas kopībai.
Vispirms līdzekļi. 3 proc. no sava
budžeta LCK ir paredzējusi Kultū­ras
fonda vajadzībām. 2'.ināmas ie­maksas
ir' izdarījuši ar! daži apgādi
un atsau<;Igi tautieši. Bet tas ir maz,
ja atceramies, ka ir runa par mūsu
„būt vai nebūt." Izdevēju, apgādu,
koncertu un izrāžu rīkotāju, sainmie-cisku
pasākumu, komiteju un citu ie­stādījumu
pienākums ir savā saimnie­cībā
paredzēt posteni-iemaksa Kultū-rasfondam.
Sim postenimjābūt samē­rīgam
ar pasākumā legDildltu kapi­tālu
un apgrozības līdzekļiem, samē­rīgam
ari ar mūsu cīņas svarīgumu.
Katrs no mums izjūt prieku,' lasot
laikrakstos, ka ārzemju prese ziņo,
ka„latviešu mākslas izstāde vērsa
uzmanību uz vienu no Eiropas kul­turālākām
un talantīgākām tautām,
kura palikusi bez dzimtenes.. bet
katram ari jāsaprot, ka nedrīkstam
gaidīt, lai šādas izstādes kristu no
gaisa! Un daudzi, ļoti daudzi spēj
iemaksāt Kultūras fondam vienu vai
divi markas. Tad līdzekļu pietiks.
Tālāk — atbalstāmie kultūras ie­stādījumi
emigrācijā. Jāatmet bī­stamā,
bet ļoti izplatītā doma; ka
šodien par naudu neko nevar iegūt. ,
Saprotams, tas nav tik vienkārši kā ŗ
sutināt pēc kataloga vai nopirkt vei­kalā,
bet ar! tagad bez līdzekļiem
nevar uzbūvēt skatuvi, iegādāt sko­las
grāmatas vai sarīkot kursus. Ka
ar- zināmiem līdzekļiem var atre-montēt
nederīgas telpas, iekārtot
skatuvi utt., to pierādijušas vairākas
latviešu nometnes.
Kultūras fonda atbalsts nepiecie-agrāk,
kad visu vajaiizīgo varēja pa-šams
ari radošajiem māksliniekiem,
rakstniekiem un zinātniekiem. Jo āt­rāk
atjaunosies mūsu komponistu
partitūras, gleznu klāsti, skatuves un
literatūras darbi, j o ātrāk pulsēs mū­su
izpildošā māksla. Pēdējai ^nepie­ciešams
atbalsts studijām, instru­mentiem,
braucieniem. Jāiepludina
zināmi lldzekp grāmatu un muzikā­li
ju izdevumos. Jāatbalsta teātri,
Jāveicina latviešu simfoniskā orķe­stra
un reprezentācijas kora tapšana.
Lai cik šauras mūsu iespējas, jādo­mā
par trimdas bibliotēkām. Nebīsi­mies
no tā, ka tajās pašreiz būs tikai
nedaudzas latviešu ī^āmatas un zi­nāms
skaits darbu sveSvalodās, Ja
pēdējās komplektēsim uzmanīgi, itās
noderēs tautiešu pārskolofianal. At­balsts
nepieciešams ari mūsu skolfioūĻ^
ārpusskolas izglītības organizācijām
un fiziskai audzināšanai.
Šo ceļu ejot, tiksim tfilu. Lai Kul­tūras
fonds bauda mūsu visaktīvāko
atbalstu, lai aktīvs ir Kultūras fonds.
Par visām lietām, lai neapsīkst mūsu
tautas radošie spēki, tad iztrūkstošie
kultūras apcirkņi piepildīsies ar Jau­na
biruma zeltu.
4 „LCK IB" Detmoldā
Zēdlgemas nometne Beļģijā, kur
līdz pārvešanai uz Vāciju mita vai­rāki
tūkstoši mūsu tautiešu, bija sa-'
dalīta trijos vienādos nodalījumos ar
apm. 5000 vīru katrā. Katrs nodalī­jums
bija it kā atsevišķa nometne ar
patstāvīgo saimniecisko, administra­tīvo
un kulturālo dzīvi.
1945. g. septembra piimajā pusē
nometnes 2. nodalījumā Ieradās lat­vieši
no Putlosas un Heides, un tū­līt
noskaidrojās, ka še būs jāpavada
ilgāks laiks. Sākās pelēkās un vien*
muļās dienas, kas smagi nomāca ie­mītniekus,
īpaši tāpēc, ka nekā ne­bija
ko darīt Tāpēc vajadzēja at­rast
kaut kādu lietderīgu laika aiz­pildīšana
» darbu. Pirmie sarīkojumi
im nodarbības kultūras laukā sākās
Jau tūliņ ar Heides viru ierašanos,
kas iepriekšējā nometnē bija noorga­nizējuši
varietē kopu „Gājputni", ko­ri
un redakciju. Varietē kopa at­sāka
izrādes im strādāja ari pie jau­nas
programmas iestudēšanas. Visā
Beļģijas laikā šī kopa deva 62 izrā­des,
sagādājot daudz jautru brīžu.
Vielu uzvedumiem ņēma visvairāk
no nometnes nodalījuma dzīves. Ko»
ris diriģenta V. Eizana vadībā kon­certēja
24 reizes, un šos koncertus
kuplināja patriotiska satura dekla­mācijas.
Redakcijas kollēģija A. Ap­ses
vadībā turpināja izdot iepriekšējā
nometnē iesākto nedēļas žurnālu
Ceļa Malā un vēlāk arī dienas laik­rakstu
Rīta Ziņas. Pa vi sam iznāca
26 Ceļa Malā numuri kopā 1600 eks­emplāros
un 139 Rita Ziņu numuri
2260 eksemplāros. Ceļa Malā publi­cēja
pašu nometnes nodalījuma lite­rātu
darbus un mazākus zinātniskus
rakstiņus, bet Rita Ziņas sniedza ie­spējamākās,
jaunākās ziņas par noti­kumiem
pasaulē tm nometnē. Vēlāk
noorganizējās arī mākslinieku kopa
glezn. Rožkalna vadībā, kas sarīkoja
2 skates visas nometnes^ mērogā.
Skatēs atzinību guva daudzi izstrā­dājumi
kokā un metallā, kas bija pa­gatavotie
no kastu dēļiemi un konser­vu
kārbām bez piemērotiem darba
rīkiem. Poptilāro priekšlasījumu cik«
lā nolasīja 23 priekSlasIjtkmus 7900
klausītājiem.
Nodarbībām pavairojoties, visu šo
pasākumu vadīšanai nodibināja kul­tūras
daļu. Sr daļa pārņēma jau eso­šo
pasākumu vadību un uzsāka jau­nu
nodarbību organizēšanu.
Nometnes nodalījuma iepriekšējie
iemītnieki bija atstājuši apm. 200
grāmatu. Tās savā zināšanā pārņē­ma
kultūras daļa, atsevišķā barakā
iekārtojot bibliotēku un lasītavu,
kurā krājās arī pašu un kaimiņu no-^
dalījumu žurnāli un laikraksti Vē­lāk
grāmatu skaits palielinājās ar
Briseles YMGA*s ziedojumiem, Zvie­drijas
un Holandes latviešu izdotām
grāmatām. Ar Briseles VMCA's v i -
dutājlbu regulāri saņēmām ari Zvie­dri
j as lat^dešu laikrakstus. Biblior
tekā sakrājās 730 daiļliteratūras^ un
287 mācību grāmatas latviešu, vācu,
angļu un franču valodā. Ik dienas
saņēmām arī dažus angļu laikrakstus.
Telpu trūkuma un citu apstākļu
dēļ pieminētās nodarbībās varēja ie­saistīt
tikai nelielu nodalījuma ie­mītnieku
skaitu. Lai novērstu bez­darbību,
plašākā apjomā uzsāka ba­raku
apkārtnes izdaiļošanas darbu
visā nodalījumā, bet kultūras daļa
ķērās pie dažādu kursu sarīkošanas.
Amerikāņu joslā žīdiem
sagādās mītnes, pārvie­tojot
piesalušos" DP'
Fraakfuriā, 8, jūlijā. — „Iesalu-šas'*
pārvietotp personu grupas,
kas labāk vēlas palikt A^V armi­jas
un UNRRA*s pulcināšanas
centros, nekā atgriezties savās
dzimtās zemēs, pārvietos uz „ma-zāk
vilinošām" nometnēm drīzāk
nekā vajātos žīdus, kas ASV joslā.
meklē patvērumu no antisemī­tisma
Polijā.
3. armijas „G5** nodaļa šodien
paziņoja, ka taktiskām vienībām,
kas atbildīgas pār DP nometnēm
uņ centriem visā joslā, dotas In­strukcijas
sagatavot „nepiecieša-mības'V
mītnes, kas varētu atras­ties
arī nepiemērotās dzīvojamās
telpās un teitenēs, ja vajāto pie­plūdums
no austrumiem pārpil­dīs
pastāvošās patvēruma iespējas.
3500 lidz 4000 ienācēju pārnā­kuši
pāri ASV joslas robežai ik
nedēļu kopš vasaraS; sākuma, pa­skaidroja
„G5". tas ir caurmērā
nedau$iz lielāks skaits par to,
kādu paredzēja I ģen, Maknamlja
žīdu lietu paldomdevējs rabīns
Bemšteins, pareģodams, ka ik
mēnesi pienāks ap ^10.000. i
„Se piesalušās* DP grupas", pa­skaidroja
„G5", «pārvietos, lai
sagādātu labākos pulcināšanas
centru apstākļus pienākošajiem
vajātiem. Tos DP. kas paUkuSi
Vācijā tāpēc, ka tie nepiekrīt savu.
zemju valdību politikai, aici;pā8
pāriet aiz iežogojumiem, kur ag^k
atradušies intēmētie civilisti vai
kar^stekņi.",
, Kāds 3. arrhijas civilo jautā­jumu
kārtotājls izteicas, ka ienā­košos
Polijas žīdus pagaidām var
novietot arī' nepiemērotās ēkās
vai telšu nometnēs tāpēc, ka tie
ierodas bez iepriekšējas pieteik­šanās.
The Stars and Siripea
July 9, 1946.
Tiesā žīdu grautiņu
rīkotlļiļus Polijā
Vajadzīgo speciālistu nodalījuma ie­mītnieku
vidū netrūka. Daudzi bija
ar pabeigtu vai nepabeigtu akadē­misku
izglītību. Arī klausītāji pie­teicās
kuplā skaitā. 1945. g. 9. okto­bri
sākās lekcijas vairākos kursos.
Vidusskolas kursos humanitārās
ģimnāzijas programmas apmērā mā­cīja
angļu valodu, vācu valodu, Iņtl-ņu
valodu, latviešu rakstnie^bu, ļ Varlaviip 8. jūlijā (AP). — Militā-ā
vispārējo vēsturi, ģeogrāfiju, fiziku, tiesa sākusi iztiesāt prāvu'pret 6 per-dabas
zinātnes, algebru, ģeometriju, sonām, kas ap^^ainotas par piedaU-trigbnometriju,
analītisko ģeometri- šanos žīdu grautiņā pagājušā nedēļā
ju, ievadu analizē un ārpus program- Kjelcē. Kāds ārlietu ministrijas pār-mas
ari grāmatvedību. Darbojās 9 stāvis paskaidrojis, ka musinātāju
lektori, kas 670 klausītajiem nolasīja apcietināšanas vēl turpinās. Domā,
674 lekcijas. T^K^hniskos kursos, kas ka aizturēto skaits sniedzas simtos,
bija domāti populārāko technisko Speciālas izmeklēšanas komisijas
Jautājumu iztiniāšanai, lekcijas npla- Kjelcē izmeklē! grautiņa apstākļus,
sija par materiālu pretestību, auto- Ārlietu ministrijas pārstāvis paskaid-mobiļu
teoriju, elektrotecbniku, mēr- roja, ka tikai tūlītēja bruņotu auto-niecību,
ūdens piegādi, lauku būv-J mobilu izsūtīšana uz Censtocbovu
niecību, technisko rasēšanu, celtnie-ļaustrumos no Kjelces novērsusi žīdu
čību un lauksaimniecības darbarl-ļ grautiņa sākšanos arī tur; Polijas
kiem. Sājos kursos 7 lektori 830 klau- vicepremjers Gomulka tai pašā laikā
sitājiem nolasīja 357 lekcijas. Lauk- kādā sapulcē pazii^ja, ka Kjelces
saimniecības kursos lekcijas lasija grautiņā atsj^oguļojas Mikolaičika un
par augu barošanu,, mājlopu ēdina- nelikumīgo ,.,NSZ" (valdībai naidīgo
šanu, kokskolu, mei^copību, biškopi- grupu) mēģljiājumi ieraut valsti p i l -
bu, dārzkopību un sakņkopību. 5 lek- soņu karā. Viņš deklarēja, ka poļu
tori 870 klausītājiem nolasīja 278 lek- fašisti taifad pārspēj savus skolotājus
cijas. — nacistus — antisemītisma izpiati-
Pamatskolas 5. un 6. klases kursā Sanā visā Polijā. — Austriešu poli-
8 lektori nolasīja 341 lekciju. Tāl- cija 8. jūlijā uzsāka grūto darbu,
braucēju kapteiņa S. Bergtāla vadībā ielencot „neaustri^šus" Vīnes krievu
notika lekcijas par vairākiem teorē- Joslā, lai izpildītu! padomju rīkojumu
tisklem jūrniecības Jautājumiem. Par par 54.000 piijrsonu deportēšanu. Lai
tiem 8 lektori-speclifilisti Jūrniecības gan izsūtīšanai vajadzēja sākties pL
jautājumos nolasīja 211 lekciju. V i - 6 rītā, visu rītu pilsētas galvenajā
sos kui'sos kopā nolasīta 1861 lekcija dzelzceļa siSbijā nebija redzams
183,300 klausītāju, caurmērā apm. gandrīz neviens ciWēk8. Valdības
100 klausītāju bija katrā lekcijā.
R. Dzimts
Me
pārstāvji izteicās, ka rīkojuma skār­to
personu sameklēšana būs grūts
uzdevums, jo voc rīkojuma iļzziņošanas
pa radio iepriekšējā vakarā daudzi
aizbēguši no savām mājām un pār­gājuši
uz dtu Sabiedroto joslām.
Beļģijā Ostendes slimnīcā un no­metnē'
miruši šādi latvieši, par ku-fiem
tuvākas ziņas pieprasāmas LSK
Detmoldas nodaļai: Rolands Anstips,
dz. 24. 27. 4., Jānis Balodis 27. 26. 11.,
Edgars Bauga 21. 21. 10., Francis Be-lochvosčiks
12. 1. 4., Jānis Bērziņš 15.
6. 7., Kārlis Bluķis 10. 1. 5., Ansis
Bušmanis 07. 19. 7., Rūdolfs Dirba 26.-
^18. 3., Alfrēds Dobelis no Liepājas,
Sūnu ielas, Jēkabs^ Erbss 93. 1. 1.,
Kurts Fenskis 25. 30. 7., Ernests F i -
šers 09. 8. 4., Ēriks Gailis 25. 13. 7.,
Vilhelms grasis 16. 21. L, Valdis
Grāvītis 21. 20. 5., Edgars Greste 11. ļ
28. 5., Fricis Grīnbergs 25. 2L 8., i
mechaniķis Valdis Grinvalds, Ādolfs j
Ikšels 09. 27. 2., Fricis Jan.sons 05.1
4. 12., Jānis Ķirsis 08. 2. 11., Ēriks i
Kiršteins 25. 29. 9., Edgars Kļaviņš j
14. 2. 4.. Jānis Klints, 01. 16. 3., Fricis
Krūklis 08. 9. 1.. Jānis Krūmiņš 25.
30. 5., Kārlis Kulpe 07. 4. 8, Vilis
Lagzdinš 21. 2. 6., Elmārs Lanka 26.
2. 11., Jēkabs Lauciņš 06. 24. 5., Kār­lis
Ludvigs Leitis 13.'10. 2,, Jānis Lū­sis
26. 9, 9:, Kārlis Lūsis 19. 20. 9.,
Arvīds Magone 27. 23. 12., Arnolds
Melngalvis 25. 13. 11., Augusts Meņ-ģelsons
26. 4. 2., Emīls Mīters 23, 23.
Tautieši, kas 44. 30. 9. izbrauca no
Bolderājas, 2. ,10. ieradās Gotcn-hafenā,
brauca ar vik. uz Spelle-nu.
tad uz Berlīni, kur daļa iz­kapāsi!
Kāds bija vilciena tālā-kras
maršruts? Vai kāds neat­ceras
I n t u Ķ i k ā n u , 19 g. v.,
kas turējās kopā ar kādu jaunu
sievieti? Ziņas 1. vet. ārsts A u ­g
u s t s Ķ i k ā n s : DP Camp, H.
68, Meerbeck, Kr. Stadtbagen (21).
2855
8., Kārlis Ncivalds 95. 2. 2 - I>eopolds Rīkojums par ,.neaustriešu" deportē-
Orlovskis 12. 7. 8., Jānis Pīlādzis 11. ^^^^ ^^aŗ arī daudzu apkārtējo val-
4. 3., Voldemārs Priede 25. 16. 2., AI- stu pavalstniekus; kas runā vāciski un
bērts Roze 26. 1. 4., Mārtiņš Rozen- simpatizējot vāciešiem, kā ari vācie-bergs
08. 23. 4., Eduards RozenStoks Lielākā daļa; pēc valdības pār-
10. 17, 2,, 22 g. V. lauksaimnieks J ā - stāvju domām, esot pieskaitāma plr-nis
Saldūksnis, Mārtiņš Sārms 07. 2fii. "lajal kategorijai, uri tie ienākuši
10., Jānis Šķēle 1 3 . 1 1 , Kārlis Šņore Austrijā pagājušā gadā, pēc tam, kad
14. 10. 10., Inumts Tauriņš 26. 13. 6., pavēlēts atstāt citas zemes —
23 g. V. lauksainmleks Elmārs Va- lielākai daļai Ungāriju, Cechoslo-nags,
Vaclāvs Vaspans 13. 22. 9., J ā - vakiju im Rumānijas Transilvāniju.
nis Vilmtis 11. 28. 9., Jānis Vinogra- Valdībai nēiieot iebildumu pret pa-dovs
13. 20. 4., Andrejs Vinavskis 9. matdomu — šādas personas izsūtīt,
;23. 1., Paulis Vistiņš 08. g., Kārlis noteikti nepiekrīt veidam, kā-
Rūdolfs Zauva 19.-20. 2., Alberts ^Za-U^ loievi grib to izdarīt. Rīkojimia
rink^ 21. 16. 1. un Jānis Elmārs Za- izpildīšanai dots tik īss laiks, ka tas
riņš 25. 1. 3. izraisījis pārējo Sabiedroto protestus.
Huntlozenes slimnīcā miruši An- tam 50.000 vidū esot vismaa
tons Pavlovskis 19. 7. 12., Nikolajs ^-^OO, kufu .stāvoklis neskaidrs, pie-
Karps 25. 6, 12., Jānis Dravnieks 18. h«^am, austriešu sievietes, kas pre-
11. 11., Edgars Āboliņš 26. 2. 7., AI- dējušas ar vāciešiem, bet daudzos ga-freds
Auziņš 26. 16. 1. un Sotomons dīJumos tagad no tiem šķīrušās.-
Kalvans 24. 24. 4. 1 The Stars and Stripe»