Bavarijas Latviesu vestnesis, July 13, 1946

              LATVIAN NEWS BULLETIN
The poUey of^ this Newspaper is to provide our Utvian people in ezUe with aU available news of importanee concerning the world's happenings. of poUtical economie. cnliora! or
social signifioance. And our special aim is to present the homanitarian ideāls and aehievements of the great Democracie» - the United States of Americ» and the Britiah
Iļmpire. This aim, we know. wiU help mahitain the spiiitoal and cnltoral unity of the Latvian people and - of aU things ~ wiD yield hopes for a safer and jbappier future.
Redakdja-Editorial Office: Hotel Convikt, Dillingen/Donau, Bayem (13b) ^ Iznāk divi reizes nedēļā — Publlshed twlce a weelc
Nr.54(56) Aaihorized by Military Government and UNRRA DiUtngeiii, sestdien, 1946.13. JfiHJi
A. Tllmanis i
Bez gādnieka ^
Jēdziens „bez gādnieka" attieci­nāms
kā uz mums visiem kopā, tā uz
ļoti daudziem atsevišķi. Lai arī vi­sumā
mūs šodien rūpīgi apgādā, tad
labi zinām, ka tas tā nav uz ilgu lai­ku.
Pienāks diena, kad šis stāvoklis
l3eigsies. • Visu mūsu labā gādnieka
"mūsu mīļās zemītei -—mums šo­dien
nav. Ja mums to atdotu, mēs
^as* gādības neprasītu.
.Nevienam cilvēkam nepietiek ar to
-vien, ka viņš ir „apgādāts". Katrs
mēs gribam, lai šī gādība izpaustos
musu cels
bija pāri par 50 daUbnieku, pārstāvot
gan tālo Flenšburgu angļu joslā,
gan arrpāšiis Vācijas dienvidus —
Altētingu. Sanāksmē nolasītie refe­rāti
un pārrunia^
biniekiem deva dandss ierosinoša,
stiprinot viņu vēlēšano£t strādāt pēc
principa: darbs ceļ viru, bet kopdar-biba
tautu. Sahāksīhes dallfeņieki
vienprātīgi a I aina nepieciešamību di-ne
tikai kustamas vērtībās — drēbēs^' bināt kooperācijas centra amerikāņu
Kooperācijas darbinieku sanāksme Esiingenā
Es 1 i ngenā 6. un 7. jūlijā notika
latviešu kooperātoru sanāksme. Tajā
perātīviem principiem visā Vācijā
apgādāt latviešus ar dažādām precēm.
Pēc pirmo 3 mēnešu darba vairuma
tirdzniecības sabiedrības apgrozī­jums
ir 100.000 marku. Darbam va­jadzīgie
līdzekļi sagādāti ar koope­ratīvo
kopu palīdzību. Jo vairāk būs
kopu, jo plašāks varēs vērsties darbs,
jo vairāk ieguvumu būs visiem tau­tiešiem.
„Mūsu uzdevums nav pada­rīt
bagātus atsevišķus cilvēkus, bet
amatniecība, daiļamatniecība. īpaši
izkopjama nozsire būtu tautisko iz*
strādājumii darināšana. Ar to mēs
iegūtu ne tikai līdz<akļus, bet propa­gandētu
ari savas tautas kultūru.
Būvniecības nozare - remontu, jaunr
būvju, ceļu darbi aii var saistīt tau­tiešus.
-Tālāk — tnmsports. Tie visi
ir uzdevumi, pie kuriem jāķeras ne­kavējoties,
nevils tad, kad vajadzība
būs pie durvīm. Jārīkojas organizēti,
xai iztikā, katrs mēs gaidām arī kādu,
mīļu vārdu un mīļu roku. Cik ļoti
ļoti daudziem mūsja vidū taisni to
nav! Ja šis trūkums vieglāk bija pa-dešams
savās mājās, tad svešumā to
izjūt jo vairāk. Nesen vēl lasījām
^„Latviešu Vēstnesī" kādas nometnes
Statistiku par ģimeņu stāvokli. Viegli
gan šie skaitļi lasāmi, bet tie skan
drausmīgi un izlasīti satrauc līdz'
sirds dziļumiem. Cik ģimeņu bez
gādniekiem, cik sievu bez vīriem un
-bērnu bez vecākiem! Vai, šos skait­ļus
lasīdami, nesajūtam, ka mums ar^
tiem uzlikts} zināms pienākums? Ja
. ^ ī šodien ar rietumu Sabiedroto un
tJNRRA's gādību visas ģimenes ir
apgādātas ar drēbēm un iztiku, tad
«niļu vārdu, kaut vismazākās uzma­nības
no līdztautie'šu pi'uses nekad
mebūs par daudz.
Vai'esut arī padom|ājušt, ko par-,
dzīvo šis ģimenes, kad ļlasām, ka mū-
.fiu līdzšinējā apgāde un aprūpe tur­pināsies
līdz tam un tam laikam, ka^
'laiks pienācis padomā^t par patstāvī­gas
eksistences nodrošināšanu, laiks
mācīties amatu un t. 1. Ko gan lai
iesāk sieviete ar b^mii pulciņu? Cik
laika paliek bērnu māteii mācīties
jaunu amatu, kad viņai visa diena
paiet bērnu apkopšanā un audzinā­šanā?
Ko šī māte pārdzīvo, kad viņa
dzird visapkārt runājam, ļkur ku­rais
grib braukt un ko iesākt? Ko
"tādā brīdī jūt tautieši, kam ķaŗš pra­sījis
veselību, paņēmils locekļus? Vai
tie, kas savrup dodai prom sev jau­nu
laimi meklēt, nepamet tik pat kā
kaujas laukā ievainotu cīņas biedru?
Ja nu ļausim no s^ava vidus izmeklēt
tikai derīgos un spējī'gos, kas tad no­tiks
ar pārējiem? ^ Vai tiem tiešām
būs jāuzmeklē svešu zemju nabagu
mājas? ^
Tie ir bargi un nesaudzīgi vārdi,
bet tā ir arī drausma traģēdija, kas
nepielūdzama var Jnostāties mūsu
priekšā. Tā būtu katkstrpfa bez mū­su
vainas. Pārējai cilvēcei tas jā­saprot.
Par to nedrīkst piekust ne
Tunāt, ne rakstīt tie, kas uz to aici­nāti
—- mūsu mazāko un lielāko ko­pu
pārstāvji, mūsu centrālās pār­stāvības.
Pati dzīves nepieciešara.Ibā
(Beigas 3. lappuse)
Lasītāju
ievērībai Austrijā
„Latviešu Vēstneša" ģenerāl-pārstāvja
pienākumus Austrijā
uzņēmies Zalcburgas Latviešu
komitejas priekšsēdis H u d o l f s
K a l n i ņ š . Austrijā dzīvojošie
tautieši laikrakstu var pasūtināt,
sludinājumus nodot vai piesūtīt,
nokārtot jnaksājumus ^ un tamL
pēc adreses: k. Kalniņa, DPCamp
12, Glasenbach b. SalzburgtOester-reich.
Jaimi^s aboneutus pieņem
bez Ierobežojumiem. Abonementa
un sludinājumu [maksas Austrijā
kārtojamas šiliņos pēc tam pašām
likmēm, kādas noteiktas Vācijā
markās.
Vācijā dzīvojošie lasītiji ar ģe-nerālpārstāvi
R. Kalniņu var sa­zināties
pēc adreses; Foste RB-stante,
Fostamt Z, Bad-Reicheu-haU,
Bayern (13b).
okupācijas joslā, kas kārtotu un va­dītu
kooperācijas darbu saziņā ar CS
«Turības*^ valdi Šlēzvīgā. Par ameri­kāņu
joslas kooperācijas centru iz­raudzīja
Eslingenu uni p^r centra
darbiniekiem ievēlēja 12 pārstāvju
no dažādām nometnēm. Vienprātībā
un labā ticībā veiktais līdzšinējais
darbs, apņēmība turpmāk strādāt
kooperācijas laukā ar enerģija un
sīkstumu dod pamatu ticībai, ka ko­operācijas
dienām būs sekmes arī
praktiskā darbā.
Savā referātā kooperācijas darbi­niekiem
CS „Turība" dir. J. Lez-d
i ņ š attēloja apstākļus, kādos bija
jāatsāk „Turības" darbs ārpus dzim­tenes
— V^oa. Patērētāju biedrību
mantas n^ Latvijas evakuētas sāku­mā
nezināmās vietās un tikai pēc
rūpīgas meklēšanas noskaidrots, ka
daudzas Latvijas vērtības izkaisītas
Austruhiprūsijā. Ievāktas ziņas, ka
tās atrodas 26 atsevišķās vietās 127
noliktavāsj kopsummā par 8.000.000
marleu. Sīs vietas atrodas krievu
okupācijas joslā un vērtības atgūt
nav izdevies. Ir gan saņemti izraksti
no bankām par „Turības" iemaksā­tiem
līdzekļiem, kas sasniedz 2 milj.
marku. Liela nozīme būtu „Turības"
archīvam, bet arī tas, cik noskaidrots,
palicis krievu okupācijas joslā Hallē.
Pēc Vācijas sabrukuma CS „Turī-ba"
neatlaidīgi mēģināja atjaunot
kooperatīvo organizāciju legālu dar­bību.
Beidzot saņemta koncesija vai­rumtirdzniecības
sabiedrības ,,Turī­ba"
darbībai, ar uzdevumu pēc koo-gan
censties, lai visa-tauta saglabātu jāinformSjas sabiedroto iestādēs, jā-savus
līdzekļus un nepieciešamās pre­ces
iegūtu par iespējami zemākām ce­nām
kooperatīvā ceļā'V referāta nor'
^eigumā teica direktors J. Lezdiņš.
Plašu referātu sanāksme nolasīja
CS „Turības" valdes loceklis J. Vil­ciņš,
pasvītrodams, ka kooperācijai
un kooperatīvam darbam emigrācijā
jāizpaužas visdažādākās nozarēs. Lat­viešiem
nometnēs jāapzinās, ka mū­su
apgāde visu laiku nebūs tāda, kā
pašlaik. Pienāks diena, ķad pašiem
būs jārūpējas par preču iegūšanu,
par pārtiku, apģērbu, apaviem un
mājturības priekšmetiem. Sākot šo
darbu jau tagad, kaut arī^šauros ap­stākļos,
vēlāk būs vieglāk to papla­šināt
uh izveidot. Emigrācijas laikā
ļoti svarīga ir latviešiem varbūt
mazliet svešāka, bet noteikti nepie­ciešama
un vajadzīga kooperācijas
nozare — kooperatīvais darba, darba
veikšana kooperatīvs ietvaros. Gluži
tāpat kā ar mūsu apgādi, var notikt
arī. ar mūsu darbu, kas kādā dienā
var izbeigties pie tiem darba devē-jien^,
kur tautieši to atraduši šobrīd.
Tādā gadījumā, lai nenokļūtu pilnī­gā
atkarībā no vācu saimniecības,
tnums jāsāk strādāt pašu latviešu uz­ņēmumos,
kas dibināti uz kooperatī­viem
pamatiem un kuros ikviens lo­ceklis
ir pilntiesīgs, ja viņš veic kā­du
uzdevumu. Kooperatīvā uzņēmī­ba
varētu izpausties visdažādākās
nozarēs/piesaistot tajās ap 40—50.000
tautiešu.
Pirmās nozares, kurās latvieši var
rētu izlietot savu prasmi un enerģiju,
ir sīkrūpniecība, amatniecība, māj-sniedz
konkrēti priekšlikumi par
kopdarbības pasākumiem Koopera­tīvai
uzņēmībjii jāizpaužas arī lī­dzekļu
sagādē atsevišķiem pasāku­miem.
Ir vietā, kaut arī tas izklau­sītos
neiespējami, organizēt un dibi­nāt
kooperatīvās" krājaizdovu sabie­drības.-
Kreditkooperāci jā tādā veidā
varētu •iesaistīties un kooperatīvos
panākumus atbalstīt arī tie tautieši,
kas paši ar savu darbaspēku pasā­kumos
nepiedalītos, Tāp.it būtu jā­padomā
par kooperatīvu dzīvokļu ap­saimniekošanu.
Var pienākt brīdis,
kad, atstājot nometni, jāmeklē telpas
citur. Tāpēc ikvieiaā nometnē būtu
jānoorganizē kooperācijas veicināša­nas
grupa, kas ar konkrētiem
priekšlikumiem nometnes vadībai
varētu parādīt pasākumu nepiecie­šamību.
Tā, piemēram, Flcnsburgā 4
nometņu 3.000 tautiešu piedalās ap­gādes
kopā m „Tunbas** darbā. As
konkrētiem priekšlikumiem UNE:HA*i
sākts amatnieku kcoperātvais darbs.
Atsevi.šķo kopu sadarbības veicinā­šanai
nepieciešami centri «^an pa no­vadiem,
gan pa Okupācijas joslām.
Paraugs amerikāņu joslai ir Eslin-genas
kooperatīvs, kura apgrozījums
pēdējos 2 mēmjšos ipārsniedzis 100.000
marku.
Referātiem sekoja pārrunas un zi­ņojumi.
Kooperācijas dienu nobei­gumā
dalībnieki atzīmēja starptau­tisko
ko^erācijas dienu, par ko re­ferēja
«^Vilciņš. Sekoja koncerts,
piedaloties EsEngenas latviešu kolo­nijas
korim un kolonijas mākslinie­kiem.
Z. B.
Eslingenā saņemta Latvijas sūtņa
AS Valstīs Dr. A. B ī 1 m a ņ a S. g.
3L maijā rakstīta vēst'ule, kurā viņš
brīdina tautiešus no ilūzijām par
augsta standarta dzīvi Amerikā. Vē­stulē
norādīts,^ka Ņujorkas ,,Intem.
Rescue etc." biedrība lūgusi sūtnim
līdzekļus latviešu ieceļotājiem. Sūt­nis
pēc tam iesniedzis notu!; kurā
lūdzis no Latvijas valsts līdzekļiem,
kas atrodas ASV rīcībā, imigrantu
pabalstu fondam 50.000 dolāru ar
noteikumu, ka šo summu atmaksātu
un tā būtu uzskatāma tikai kā aiz­devums.
Lūgums tomēr noraidīts.
Arī „Latvian Relief Inc." kasē atro­doties
tikai ap 800 doLiru, tai neesot
arī savas mājas, bet Latvijas komu­nisti
Savienotās Valstīs izj aukuši lī­dzekļu
dabūšanu mūsu tautiešiem no
nacionālā fonda, no kura lietuvieši
saņēmuši savējo atbalstam 600.000
dolāru. No visām latviešu ģimenēm,
kas dzīvo Ņujorkā, tikai 10' bijušas
ar mieru uzņemt kādu ieceļotāju un
Sūtnis Dr. A, Bīlmanis brīdina tautiešus no ilūzijām
arī tikai uz pāris dienām. Ņujorkā visi strādā smagu darbu un viesmī-ir
stipra dzīvokļu krize, latvieši dzīvo lība nav populāra. Ja kāds cer AS
izkaisīti visā Amerikā, un sazināties Valstīs atrast sev ^piemērotu" darbu
ir ļoti grūti, jo nav neviena laikrakr
sta. Arī Latvijas sūtniecībai nav sa­vas
mājas. Par spīti šiem norādītiem
nelabvēlīgiem apstākļiem, sūtnis so­lās
darīt visu iespējamo, lai tautie­šiem
palīdzētu.
Par' dzīves izredzēm AS Valstīs
sūtnis'' Bīlmanis raksta: „Ja neprot
valodas un amata, tad var dabūt ti­kai
fizisku darbu. Ja neprot valodu,
tad arī amatniekiem savā arodā dar­bu
grūti atrast. Tomēr, ja nebaidās
no katra darba, arī fiziska, tad ir jau
vieglāk. Sievietes var atrast mājkal­potāju
darbu, bet vīrieši tādu fizisku
darbu, kas neprasa valodu zināšanu.
Pat ārstiem, juristiem, zui'nālistiem
utt. būs jāķeras pie fiziska darba. Tie
tautieši, kas iedomājas, ka arī AS
Valstīs varēs dzīvot nometnēs vai
pie viesmīlīgiem ļaudīm, ļoti mal­dās.
Viesmīlīgu ļaužu te gandrīz nav,
savā arodā utiral., tad tādiem nav ie­teicams
uz šejieni braukt: viņi neiz­turēs.
Visļaunākais ir tas^ ka te ūnijās
(arodbiedrībāsO neuzņem, iekams ie­ceļotāji
nav ieguvuši Amerikas pil­soņu
tiesības, ūnijās par biedriem
parasti uzņem tikai jaunākus ļaudis,
dažos arodos tikai līdz 26 g. vecu­mam,
kas nostrādājuši savā nozarē
5 gadus. Vai' viegli iedomāties, ka
ieceļotājiem jāstrādā grūtākie un
nepateicīgākie fiziskie darbi, piemē­ram,
ogļraktuvēs, iekraušanas un iz­kraušanas
darbi u. c.
Vēlreiz atkārtoju, ka darīšu visu
iespējamo, lai mūsu tautiešiem pa­līdzētu.
Tomēr mans pienākums ir
brīdināt no ilūzijām par augsta stan­darta
dzīvi, jo tas, ko mūsu ieceļo­tāji
iedomājui^es te sagaidīt, nav sa­gaidāms."
^Latviešu Ziņas"* Eslingenā
Latviešu dziesmas Elbas
ItrastoSļ
30. jOnijfi Saules" nometnē Gēs-tachtfi
pie Elbas notika pirmie lat­viešu
dzlesmusvētki^ Z^emeļvācijā,
kuros piedalījās Saules-Daugavas,
Bēmsenas, Gēstāchtas-Spakenbergas,
un Svardenķekas nometņu kofi un
Zuikas vīru koris no Līļjekas— kopā
260 dziedātāju virsdiriģentu Ed, Ra-mata,
D. Vītolff un R. ZuiEas vadībā.
Svētki bIJa pulcējuši tautiešus ne
vien no Šejienes latviešu nometnes,
bet ari no Altgarģes, Cevenes, Ham-burgas,
Icehojas, Elmshomas, Mel­nas,
Vedelas u. c. vietām. Lielākā
daļa koristu bija tērpušās tautas tēr­pos.
Goda viejm vidū bija Militārās
.valdības un uSfl^RA's vietējo vienību
vadītāji darbinieki, kas no rīkotā­jiem
saņēma piemiņas balvas. Dzies-musvētkus
atklāja Saules nometnes
komandants N. OšiņS, bet Svarcen-bekaš
komandants J.Veilandspatei-x
cās svētku protektoriem par atbalstu.
Svētku i*unu teipi^i Baltijas augst­skolas
prezidents prof. Dr. Gulbis.
Svētku programmā ietilpa 20 lat­viešu
komponistu oriģinālkompozi-cijas
un tautasdziesmu sabalsojumi,
un to noklausījās ap 5000 apmeklē­tāju.
Dziesmusvētku laikā „Saules"
nometne bija tīkojusi ari nometnes
da^ļrbu skati, patf dot gan tautiešu va­ļas
brīžos, gan arī skolu un darbnīcu
paveiktos darbus, , M . Kalve
Frankoi^jas novada dziesmusvētku
atkārtojums, kurā piedalīsies 14 lat­viešu
no^metņu koru ar apmēram
800 dziedātāju, 21. jūlijā notiks
Ansbachā. Dziesniudienu še ievadīs
dievkalpojums AJ^isbachas Jāņa baz­nīcā,
bet d;desmuisvētkus atklās LGP
loceklis Jēkabs Poruks. Goda virs­diriģents
prof. A. Ābele, virsdiriģenti
A. Kalnājs, doc. Valdmanls un J.
ūdris.
Eiropieši \MĶ uzņemšanu
ASV armijas dienestā
Frankfurte, 5. jūlijā (UP). — ASV
armijas Eiropas spēku rekrūtēšanas
da]as virsnieki paskaidro, ka armijai
gan ir grūtības, piedāvājot karavīru
karjeru jaimiem vīriešiem Amerikā,
>et eiropieši paši lūdzas im visiem
līdzekļiem cīnās par privilēģiju pie­vienoties
šai armijai.
Kāds virsnieks paskaidroja, ka no
visām' ^Ciropas malām pienācis tik
daudz lūgumu, ka to atbildēšanai ie­spiesta
standartizēta noraidīšanas
vēstule. Par amerikāņu karavīriem
vēlas kļūt sabiedrotie, bijušie ie­naidnieki
un neitrālie. Daudzi iz­salkušie
norāda, ka vēlas strādāt vir­tuvē.
'
Visdedzlgāl^aW lūdzējs pagaidām ir
kāds vācu zēns no Koblencas, kas
paskaidrojis, ka ^ vēlas ,4erakstīties uz
visu mttžiL** Uzmanīgāks bijis kādA
franču fabrikas strādnieks, kas ne­vēlējās
noteikti saistīties, iekams ne­būšot
noskaidrpjls„atalgojuma lie­lumu
un darba stundas." /(
Po]u lūgumu skaits tālu pārsnieds
visus pārējos, un duči atraidīšanas
vē8t\4u tiem ^nosūtīti caur militāro
atašeju Varšavā, ^
The Stars and Stripes
Viceadmirālis. Blendijs paziņojis,
ka otni izmēģinājuma atombum-b
u , cik paredzams metīs 25, jūlijā.'
Tai liks sprāgt zem ūdens līmeņa tai
pašā Bikinijas līcī. — Nesen publi­cētas
sdņas rāda, ka F r a n c i j a i,
kas grib okupēt savu joslu Vācijā
vismaz 20 gadu uh gatavojas okupēt
Reinas rietumu krastu uz „nenosa-kāmu
laiku", drošības spēkos ir tikai
ap 80.000 karavīru. Lai gan skait­liski
maza," šī ģen. de Gola izveidotā
armija sastādās no franču kara laika
1,. amiijas ,,ki'ējuma" uri apbruņota
ar vismodernākiem amerikāņu ie­ročiem.
Okupācijas spēki jau iekār­tojušies
ilgai palikšanai Bādenā-Bā-den'ā,
'kas' priekš kara bija viena no
slavenākajam luksa izpriecu 'vietām
Eiropā. Ap 60 proc. tās labālco namu
un viesnīcu rekvizēts armijas pastā­vīgai
lietošanai. Vāciešiem^ kas ap­dzīvoja
šos namus, pateikts, • ka tie
var meklēt sev citas mājas un aiz­mirst
domas par atgriešanos. — J a ­p
ā n a s ķeizars Hirphito atlaidis jau
3.964 personīgās saimniecības cfarbi-niekus
un iztiek ar 4.785 atlikušajiem.
No^iem pāri par 2.000 ir mežsaim-nieki,
jo ķeiziM-s joprojām ir lielākais
zemes īpašnieks Japānā.
The Stars and Stripes
Militārā valdība ieteic
izlietot DP darbaspēku
Pēc UNRRA's, ~ MiUtārās valdībai
un amfijas darbaspēka nozares pār­stāvju
apsriedes, darbasp>ēka nozare»
pārstāvis E. Dž. Džonss (E. J. Jones)
paskaidroja, ka Militārā valdībai no­teikti
mudinās izlietot pārvietotai,
personas pa| stī'ādniekiem visā ame­rikāņu
josS. Saistoties darbā, DP
gūs iespēju rehabilitēties un tai pašā
laikā izmācītief derīgas arodu zinā­šanās,
viņš uzsvēra. The Bavariaa