1949-12-22-14 |
Previous | 14 of 14 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
. j . i . .11 » u j .1 mi mm m L A T V I J A Ceturtdien, 1949. g. 22. decembri (PK — Piedabties ne- SēlejļācijSm ^0 ārzemēm vjiem hp visajj Padoaiju dei^bii Maskava S^ļina 70. dzimumdienu, imdomiu galvas pilsēta iera« fiu komi^istu yad(^nia Mao- Pāris 4ienu yēlāk Maska-omfi nolaidās Udmašmaar ; prezidenta vietnieks Ulr vVisatf padomju savienības :bet sevišķi Maakava, bija sarkanajiem ^karpgiem, |tem un milzīgām bildēm attēliem. >tt ieskaņas vien aizēnbjia >jos notikumus Padomju sa* lin visās ^austrumu bloka JEiņu nģ^tūras un radio rai- ^ izņtouma nodarbināti lielo vadoni un paģotnju i^u''. 38 centrālās Ājdjas %$lnu^ viraotnēs^^^ a k i ^ u m Kāda^iia-ekspedf< Hja n ^ atklāta kalnāju Pamiras' apgabali Staļina vārdi ^, ka padon^u'zinā^eki' ar to, parādījusi lō dabu lielajam va* amr ģenerālim un zi* , , Art padoiņju aktieri, : komponisti iečiaisttjuiies ' limdl^Mis ;sMl>&i. tt mākslas izsj^es, kur lia 4zlvl m darbus. Ļie-m| u mOziķi komponējtišl dziesmas, ļcuŗād^ kā parādftļ ,,eik I a ^ § dzī* u tHuta'Sta^a kdiištituci-ā m no-ien p f i n i ^ u š t ^ ^^ f Irt MtoitļEilnSi kS raltsta ^i^. pārpildīta, un ik| sļSvējuSlua ielas lie- * Al$ītos spriedumu. Vācu politiskās piar^jas pro- ^ mēruun soiās pi|e augstajiem komisā- § i brittf korisei^ laik- " Telegraph un York-p «ur itigato sodu. 22. depembrī Maskavas arodbiedrību naihā notika svinīga sanālcsme pec saukļa „Visas pasaules zinātnes lielajam korifejam". Padomju radio ziņo, ka ^krievu valzivju mednieki par godu Staļinam pārsnieguši plānu par 60 proc. „Sī imša iemesla dēļ'* jaunus rekordus uzstādījuši 11 rumāņu svaru cēlāji, 4 vieglatlēti un viens šāvējs/Padomju zinātnieki,pēc kada sarkanarmijas pulkvjJža apgalvojumiem, godinot Staļinu, atraduši preparātu, kaš pagarina dzīvībui Pa- ^•isaules proletariāts vēloties, lai ar šo ipreparātu pie dzīvības ilgāk uzturētu pašu Staļinu. Vācijas austrumu josla dāvanām „visu tautu tēvam" savākusi Cmiljoni marku. Maskavas radio ziņo, ka visas dāvanas novietos speciālā muzejā, lai arī ,ilalmīgāpa-domjuiauta tās varētu apskatīt." ' Nw York Times pubUcējis dažus StaliRa titulus: gadu simteņa ērgļa a«is; pasaule proletariāta^ liesmainais vadītājs, vispārākais zinātnps Jliētpratējfii lielākais mūsu laiku ini-litārais ģēnijs, dabas pārvērtību t^- rētiķis, lielu uzvaru autors vļsos tautsaitoieeības un kultūras npva-dos, radītājas iedvesmes neizsmeļamais avots visos mākslu novados, vi- ?u aptvērējs ģēnijs, padomjvb tautu draudzības ģeniālais radītājs^ kura priekšā godbijībā noliecas pasaule. I^aikrakšts piebilst, ka tas nekādā gadījumā nepretendē uz titula izla- ?es pilnību. Vēl amizantāka ir padomju licencētā Zwickauer Freie Presse ziņa: Cvikavas stacijas aptīrītajās par godu. Staļitia dzimumdienai apņēmušās izdarīt «ģenerāltīrīšanu*^ visās telpās, it īļiaSl pamatīgi dezinficējot ^ atejas' vietas. Drēzdenes' higiēnas mūžejs nosūtījis uz Kremli vīrieša un sievietes stikla figūras, kurās redzami visi Iekšējie orgāni. SStīju-mam pievienots patafons jar ierunātām'anatbmijiš lekciju plitēnt Žurnāla United Nations World Eiropas koriespdndents Kurts Heimanls ieteicis nedāvināt Staļinant ne nailona zeķes, ne motociklus un tamlīdzīgas mantas, bet gan krietnu porcļjii as-pļWna galvas sāpju novēršanai, ar tautu tēvam nākotne būs vēl ļlitibkli, m ^ehftš-pulksteni ar dzeguzīti, kās katrā | i l n l stundā sauc ve-to, ve-to, bet dā — ti-to, ti-to. •4i Pirmdien britu 3 p l | l i e s a pasludināja ļenfilBeldmaršalam Eri-^ 1. Ņo 17 apsū-atzlis par vai-i^ ļ; pie- |!<iii^\ifii|* S^^ vēl artāks— Maršala plāna ^politiskais administralors" ? PMrize (v). — Otrdiei Parīzē sanāca Maršala plāna Eiropas organizācijas padome. Svarīgākais apspriežu temats bija autoritatīva poHtiska posteņa radīšana, kas būtu pietiekami stiprs, lai tas varētu ietekmēt dalībnieces valstis pieņemto lēmumu iedzīvināšanā. No tā sauktā „polītiskā administrator ra" kandidātiem vislielākās iz- •-redzes esot bij. Beļģijas ministru^ prezidentam Paulam Anrijam Spākam. Maršala plāna Eiropas organizācijas padomē (OEEC) ietilpst septiņas ' valstis — Francija, Lielbritānija, Holande, Itālija, Norvēģi, ja, Portugāle un Grieķija. Kataru no šīm valstīm apspriedēs pārstāv pa vienam ministram. Anglijas delegāts ir sērs Ste-fords Kripss. Atkopies plānošanas daļ^ voditojs Kenons, runaon ! pusstun-ts 1 • « f' !0S VARDDS m Joalii valsts pr«^idents iks i)trdienas vakarā pa-ministru pi^e^dents Oto ,4 izveseļojies un atgriezies m irstu .ieteikuma Grotevols kārffijl ^tvaļinālumā, lai 1*4 iavu ves^bu. M U i valdība M s i ri-vfldem saviem diplomātiska-ifiMjāvJiem, ka tām ar Ij^šu jlljrīdina katra valsts, kas ga-Ķims. komunistu val- Tuvējitai Attstrumian Amerikas Sarkanais iiptijia 170,000 Ziemsvētki _ rlamenta jHnaiiSņ komi-īijļusl valdības* iesniegumu jardu franku ietaupīšanu lde| budžetā, tīdz ar šo, pēdējā piedāvājuma krize Francijā ievēroja-jusies. tin no lemēm ais. dzelzs katru mēnesi ierodas J ā un Austrijā, ziņo IRO Ir^itoe Zenēvā.' Sie cilvēki JPiltjašļ Ungārijas un čecho- IRO pārliecināta, .ka pavasarī vēl vairāk pa- V , apvērsums n/maļska (D). Pirmdiai S5rijā notika trešais valsjs*. apvērsums; pēdējo deviņu mēnešu laikā. Agrās rīta stundās plkv. šišakli, kas bija nogalinātā ģenerāļa ! C&imai ^policijas .. iekšniekš, deva rīkojumu karaspēka vienībām Ģkupēt valsts pr^ zidenta. mītni, parlamentu, Damaskas raidītāju un citas svarīgākās ēkas galvaspilsētā. Apcietināts ģenerālštāba priekšnieks plkv. Hinaui, kas bija arī Sīrijas ministru prezidents, uņ viņa svainis ārlietu ministrs Talass. Šīgada martā varu vaļstf sagrāba plkv. Caims, kas drīzi vien paaugstināja sevi par ģenerāli. Caimu plkv. Hinaui lika nogalināt augustā un pats stājās viņa vietā. Arī pašreizējais valsts apvērsuma rīkotājs plkv. Sišakli uzdod tos pakšus iemeslus kā viņa priekšgājēji. Ministru prezidenta, ārlietu ministra un citu politiku apcietināšana notiku:^ .tāpēc, ka^ viņi «vēlējušies pa-1 kļaut Sīriju kādai svešai valstij". Ši-šakli preses pārstāvis ārzemju korespondentiem paskaidroja, ka tas nav nekāds valsts apvērsums, bet vienīgi armijas disciplinārs sods. Informētas aprindas izsakās, ka iemesls varas maiņai bija parlamenta lēmums apvienot Sīriju ar Ifaku, par ko iestājās arī plkv. Hinaui. Dzīve Damaskā rit normāli un, pēc UP informācijas, apvērsums nav prasījis neviena cilvēka dzīvību. par Vašingtona (E)/— Amerikāņu ziņu aģentūras vēstī, ka šī gada beigās no amata paredzējis atkāpties Savienoto valstu ārlietu ministrijas plānošanas daļas vadītājs Džordžs jkenans. Oficiālajā paziņojumā gan teikts, ka viņš; dosies uz vienu gadu atvaļinājumā» tomēr ārīgajā laikā paturot ārlietu ministra Ešesona padomdevēja posteni. AP ziņo, ka bez tam atkāpties paredzējis ASV dele- ! ;āts pie Apvienotajām nācijām Fi-ips Džesupis, kas pašreiz atrodas ceļojuma pa Tālajiem austrumiem. ' Kenahu un Džesupu Vašingtonā uzskata par amerikāņu spējīgākajiem diplomātiem. Tikai 45 gadus vecais Kenans nepārtraukti divdesmit četrus gadus atradies konsulārā un diplomātiskā dienestā, pildot atbildīgus uzdevumus Vācijā, vairākās Austrumeiropas valstis un Maskavā. Vāciski un krieviski viņš runā tikpat labi kā savu mātes valodu. Kenans bija tas pats ,,Mr. X", kas 1947. gadā amerikāņu mēneš-ļrakstā Foreign Affairs publicēja pazīstamo rakstu par Padomju savie-ņj3? U' Sis raksts bij^, p^r pamatu ārlietu mļhistra Maršala politikai vispirms padarīt stiprus rietumus un tikai tad runāt a ŗ Padomju savienību. Toreiz' Mr. X norādīja uz padomju ekspansīvo politiku, ķas meklē vienīgi savu ienaidnieku vājās vietas, lādzīgas infprinācijas uz Vašingtonu Kenans nosūtīja jau 1944., 1(945. un 1946. gadā, kad darbojās; ABV .vēstniecība Maskavā. Kenans bija an tas,^ kas šī gada maijā ierosināja atvilkt amerikāņu okupācijas karaspēku no Vācijas, atstājot zināmus armijas kontingentus vienīgi Hamburgā un Brē- ^menē. Sis plāns tomēr netika nekad *fipspriests. Treškārt Kenans ierosināja ciešu ASV un ' Lielbritānijas 9aimnieciskli apvienošanu. So iero-sinjijumu vajadzēja apspriest saimnieciskajās konferencēs Vašingtonā, ķuŗās piedalījās Bevins un Kripss. Pad. savienības un Kinos starpā Karaliska Maotsetunga sagaidīšana Maskava un 15 vagonu dāvanu Staļinam Maskava (D). — Maskavas radio ziņo, ka 16. decembri Padoni* jo, aavi^Obās galvaspilsēta lielas svitas pavadībā ieradās Ķinas tautii republikas galva un ķiniešu komunista vadonis ģenerālis Maotsetungi. Pēc karaliskas sagaļdišanas Jaroslavas stacijā viņš tūdaļ dem t» Kremli, kur to pieņēma Stapns. Informētas aprindas izsakās, ka visntes laika parakstīts draudzības un savstarpējas jpalidzibas Ugunij Padomju savienības un Ķīnas tautas republikas starpā. Maotseluniifi atvedis ari 15 vagonus dāvana Staļinam, kura vidū atrodoties ļott vērtīgi ķfnieSu mākslas darbi Ziņa par ģenerāļa Maotsetunga ierašanos Maskavā rādījusi lielu ievērību visā pasaulē- Ārzemju laikrakstu korespondenti ziņo, ka ķīniešu ģenerāļa sagaidīšana un uzņemšana bijusi tiešām karaliska. Līdz Padomju savienības un Mandžūrijas robežām Maotsetungam > izbrauca ' pretī agrākais padomju sūtnis Bel- ^radē A. Lavrentjevs, kas tagad skaitās viens no ārlietu viceminis-triem. Maotsetunga speciālajā vilcienā jau atradās padomju vēstnieks Pekingā Roščins. Kad Sibīrijas ekspresis ieripoja Jaroslavas stacijā, uz perona stāvēja ministru prezidenta vietnieks Molotovs, āriiētu vicemi-nistrs Gromiko un aizsardzības padomes priekšsēdis maršals Bulga-ņins. Stacija bija greznota sarkanām puķēm, peronus klāja sarkani tepiķi un v;sās iespējamās vietās plīvoja sarkanie karogi ar sirpi un veseri, kā arī Ķīnas krāsas. Sasveicinājies ar sagaidītājiem un goda sardzi, Maotsetungs nekavējo- 'Mm m e •I. Visinskis pavēlējis ievadīt tīrīšanu SED Berlīne (A). — Lai gan lielā ietērpā bija paziņots, ka uz Staļina 70. dzimšanas dienas svinībām nq Aus-trumvācijas dosies delegācija prezidenta Vilhelma Pīka vadībā, pirmdien Berlīnes raidītājs ziņoja, ka Pīks „svarīgu' valsts uzdevumu dēļ" pats uz Maskavu braukt aizkavēts un viņa vietā delegāciju vadīs mi-lUstru prezidenta vietas izpildītājs "ulbrichts. Kā zināms, pats ministru prezidents Grotevols kopš dažām nedēļām saslimis. Berlīnes polītiskajās aprindās šo sensāciju uzskata par neapgāžamu pierādījumu tam, ka SED partijas augstākā vadībā notikusi radikāla maiņa un īstais noteicējs SED ir kļuvis Maskavai akli uzticīgais Valters Ulbrichts. Par delegācijas vadītāju viņu pagājušo nedēļu nozīmējis pats ārlietu ministrs Visinskis savas viesošanās laikā Berlīnē. Ncue Zeitung korespondents «akās zinām, ka Visinskis ar līdzšinējo SED darbību esot ļoti neapmierināts un pavēlējis ievadīt tīrīšanu. Angļu l i cencētais Sozialdemokrat ziņo, ka Veimarā apcietināti 24 Tiringijas SED partijas augstākie vadītāji. Apcietināšanu izdarījuši krievu aģenti. Septiņi vācu komunisti apvainoti, ka viņi „aktīvi piedalījušies terroristiskās sazvērestībās, iz^ mantojot savu amata stāvokli". Amerikāni Formozu nepametīs, Indija bus Āzijas atslēga bet SVARĪGAS KONFERENCES PIE ĢENERĀĻA MEKARTŪRA St ieroiiu un saskaņot- >mšcību nolēmusi Lielbri-ida un ASV. ātsaukini savu sūtni Dr. no Stokholmas. Viņš pro-yet zviedru pilsoņu ai^e- ' f c p . Sis ir jau devītais lad Stokholmas sūtniecī- )ļ|ni^. atsakās atgriezties . oglu kHUumi atrasti Ju-letālu no Bulgārijas robe-- ļif^tt uzsākta So slāņu izanM-; ;1lilt|M polļeištt no Austanimvā-ji'loģad pārbēguži uz amerikāņu JbfitU Joslu. PILNĪGA TELEVĪZIJAS UZVARA ASV Ņujorka (C). - ASV radiotirgo-t^ ji un rūpnieki paziņojuši, ka līdz 15.decembrim pagājušo 11 mēnešu laikā jparaoti: 3,35 milj. televīzijas •aparātu. 1050, gadā pārdošot ne mazāk kā 4 milj. tālredzes aparātu. Oficiālā' statistika rāda, ka.pašreiz no desmit pircējiem septiņi pērk televīzijas aparātu un tikai trīs^ jaunu radfe. Lietpratēji paredz, ka radio, nākošo piecgadu laikā piedzīvos likteni līdzīgu mēmai filmai. Televīzijas aparāta priekšrocība bez tam Ir tā, ka tie ari skaņu uztver pilnīgi bez kropļojumiem un atmosfairas traucējumiem. Redzamība jaunākos modeļos tik laba, ka televīzijas .uztv^ēju ekrāni rāda skaidrus attēlus pat spilgtā saulēs gaismā un , telpu aptumšošana vairs nav vajadzīga. Hongkongā (B). — Amerikāņu lietvedis Hongkongā Roberts C. Strongs saņēmi^ no Vašingtonas rīkojumu nākamnedēļ doties uz For-mozas salu, lai uzņemtos ASV diplomātiskās pārstāvības pienākumus pie Ķīnas nacionālās valdības. Sī ziņa izraisījusi lielu uzmanību, jo Stronga deleģēšana pie nacionālistu valdības, acīm redzot, nozīmē amerikāņu politikas kursa maiņu. Kā zināms, Ķīnas nacionālistiem For-mozas sala ir pēdējais atbalsta punkts un vēl pirms nedēļas Vašingtonā izteica uzskatus, ka šo pēdējo nacionālistu bastionu ASV aizstāvēt nedomā. Senāta ārlietu komisijā un militārajās aprindās pret Formozas pamešanu tomēr asi protestēja. Tāp^t ASV virspavēlnieks Japānā ģenerālis Mekartūrs kategoriski pieprasīja, lai Formozu aizstāvētu pret komunistu uzbrukumu jo pretējā gadījumā sabruks visa . amerikāņu aizsardzības Hnija no ifapānas līdz Filipīnām. ' Zīmīgi arīt ka pēdējais ASV konsuls sarkanajā Ķīnā Angus Vords, ķas beidzot atbrīvots no apcietinājuma, pēc ierašanās Hongkongā ne-izlidoja vis tieši uz Vašingtonu, bet iepriekš devās pie ģenerāļa Mekar-tūra. Uz tmieni izbraucis arī ASV armijas viceministrs Voress, kas, pēc labi informētu aprindu domām, ar ģenerāli Mekartāru pašreiz izstrādājot ASV Klusā okeāna aizsardzības līnijas plānu. To pielaikojot stāvoklim, kāds rastos, ja 1950. gadā amerikāņi ar Japānu parakstītu miera līgumu. Vašingtonā sagaida, ka Lielbritānija paziņos komunistiskās Ķīnas de jure atzīšanu vēl pirms Jaungada. Lielbritānijai dažas nedēļas vēlāk sekotu Indija. Sai jautājumā pirmoreiz kopš ilgāka laika Ečeso-na un Bevina, viedokļi esot pilnīgi saskaņoti. No vienas puses gan komunistu valdība tikšot stiprināta, bet no otras atvieglošoties arī ASV diplomātu neiespējamais stāvoklis. Newsweek ziņo, ka galveno vērību amerikāņi nākamā gadā pievērsīšot Indijai. Tā esot visu panākumu'atslēga. Ja ASV izdošoties apturēt komunisma iespiešanos Indijā, tad arī Ķīnā sarkanā sērga izbeigšoties pati no sevis ķīniešu spēcīgā nacionālisma iespaidā. Sais cerībās tad arī esot izlemts radīt pēdējo bastionu — Formozu, no kurienes, kaut vai pēc ilgāka laika, varētu sākt nacionālās Ķīnas atdzīvināšanu. Amerikāņu militārie lietpratēji pārliecināti, ka Formozu pret ķīniešu komunistu uzbrukumiem viegli aizstāvēt. Kamēr komunistiem nav nedz spēcīgas flotes, nedz aviācijas, tā varot justies droša. ties sēdās automobilī, kur hovle-l tojās ari Molotovs, Gromiko un Bul«| gaņins un lielā ātrumā aizbrauca Kremli. NKVD bija slēgusi. satik-] smei visas apkārtējās ielas un sti jas territoriju. Oficiālo sajūsinu va-| rēja „izrādīt" vienīgi tie, kas SfUļ&l ma speciālas atļaujas piedcdītiesĶI»! nas tautas republikas preridienta$a^^ gaidīšanā. Kremli Maotsetungu JA-! daļ pieņēma Staļins. Šajā pieņm« šanā bez Molotova un Bulgaņina^ piedalījās vēl ārlietu ministrs Vi- :Jinskis un Maļenkovfe, ^Arzemju^ ddplomāti Maskavā un polīti^ās^ aprindas Vašingtonā pārliecinātas, ka jau pirmajā vizītē Kremlī p|N^ runāts draudzības un šaystwpē|a8 palīdzības, jautājums un ..MahŽi(ari«*^ jas problēma. Daži polttiķi dorņā, ka līgums jau parakstīts, sevi^^ tāpēc, ka otrā dienā pēc Maotiie-* tunga Maskavā ieradās arī. Mongo* lijas tautas republikas delegācija* Padomju preses pārstāvjiem Ķīnas tautas republikas galva, pirnīd izdevībai rodoties, deklarēja, ka „abu valstu starpā pastāv sirsntga un īsta draudzībai Ķīniešu tautai pateicīga Padomju savienībai parj palīdzību, ko tā sniedza cīņu laikā un nekad to neaizmirsīšot. Par psŠ-reizējo galveno uzdevumu Maot$e-tungs uzskata ,„miera frontes stiprināšanu". Londonā, Vašingtonā un Parfeē* Ķīnas valdības galvas vizītei Padomju savienībā seko ar lielu uzmanību. Daudzi rietumu pofltUķi jautā, ko tā varētu nozīmēt tm kas gaidāms nākotnē. Ne ASV, ne Lielbritānijā informētas aprindas nešaubās, ka Kremlī tiks parakstīta alianse, kas iezīmēs jaunu laikmetu Padomju savienības im Ķīnas starpā. Kad ķīniešņ JķppiĢpisti soļoja no vienas uzvaras otru» un jau bija skaidri saskatārffM čangi* kaišeka varas gals, daudzi aņierif kāņu laikraksti mierināja sevi, k i Maotsetunga personā varētu raSf ļ ties jauns Tito Tālajos austrumos, kas agrāk Vai vēlāk iestāsies par «Nacionālo komunismu". Pašreizējā ķīniešu vizīte Maskavā neliecinar ka šis cerības piepildīsies. Informācijas no Londonas liecina, ka britu vadītājas aprindas pār-, liecinātas par plašām koncesijām, kō Kremlis saņems no Maōtsetuhgāt tādā kārtā x nodibinot vēl ciešākas abu valstu attieksmes un sadarbību nākotnē. AP sakāg zinām, ka ļ krievi paredzējuši iepludināt Ķīnā lielus kapitālus, līdz ar to iegūstot saimnieciskas monopoltiesības tajā \ milzīgajā territorijā, ko apdzīvo ^ 0 miljonu cilvēku. Vai šī informācija izrādīsies patiesa, par to, protams, liecinās nākotne. Bet jau tagad/ ir skaidrs;, un to sevišķi pasvītroja arī Maotsetungs savā deklarācijā pre-. sei« ka „abu valstu starpā pastāv sirsnīga draudzība, un ka ķīni^i nekad neaizmirsīs to palīdzību, saņēma nd Padomju savienības". Amerikāņu politiķi pārliecināti, ka Kremļa vizītēs Maotsetungs ar/ padomju valstsvīriem katrā ziņā pārrunās stāvokli Mandžūrijā. Jau līgumā aŗ maršalu Cangkaišeku, ko#^ parakstīja 1945. gadā, Maskava svinīgi deklarēja, ka Ķīnai jāsaņem atpakaļ saimnieciski nozīmīgā Mandžūrijas province. Okupācijas laikā japāņi tur bija izbūvējuši daudzas modernas iabrikas un iesākuši intensīvi izmantot dabas bagātības. Kad Mandžūrijā ienāca sarkanar-mija, krievi demontēja visas nozīmīgākās mašīnas un aizsūtīja xk ^ Padomju savienību. , { Ārzemju laikrakstu pārstāvji vērS savu lasītāju fizmaulbu vōl uz kād^i interesantu apstākli, kas noskaidrojās tikai tagad, ķiniešiem viesojoties Maskavā. Pēc ilgāka laika atklātībā' atkal parādījās agrākais āriietu ministrs un tagadēiais ministru prezidenta vietnieks Vjačeslavs MolOr tovs. Tas nozīmē, ka visas lldzšinē^ jās informācijas par viņa krišanai nežēlastībā ir nepamatotas. Drīzāk^ gan būs patiesas tās ziņas, kas vS-stija, ka Molotovam uzdots kārtot Ķīnas lietas un palīdzēt Maotsetungam izcīnīt uzvaru. Par sarkanās Ķīnas pirmo diplomātisko panākumu uzskatāms tas, ka jauno tautas republiku jau atzinusi nekomūni-stiskā Burma. Dienu pēc Maotsetunga ierašanās Maskavā Ranguna telegrāfiski paziņoja Pekingai, ka burmieši veļas ar Ķīnu nodibināt , diplomātiskas attieksmes. Jiite^ī».-Kristu? & f *^&t uz s ē lim Vi'} tm 14^ ivl speķa *au- ^ ^ m iw)tika n ^ » ^ ar ai^arpS w ar lielkŗieviēm. . omugriem (lga*i#A ^%ido jamurķ;ul«^ jas austrumu piekrp- ^ikšei -tm ci^liiR-. Tās vi«pļmēr biļ p «ana Izde^i^ situāci- Sitf uir aufitrurtiieib, vittlp$t abt 1 gaiBjomas, '••"iidi»' -.vai '-.revol kSiu laiku m Ieweš 410 savas zemes oibi< 'fitran., tas blj 4(fikia<a Jitoaig^nnēņi pa Balf . latBfis va Krieviju un Tin viņu aiatttuartj pp* un MelnSs jfirEn apgai-viņu I^Htfirāib ba^ iligs mufe, unbal- "iiKji pašu spēJdem. Ddlittskā situSclJa ra- 12. g. kad 1143. g., 10 vācļi ostu iBattiJas - libdtu, Vādjal at- !S uz Erievifu un Viāz pārvērst ķrivo Balti-slSgtu vācu ezmi — -t". T?i ka šīs jūras _ , atrfidās baltiešu «altijas okupācijA bij ! »^ lai nodibinātu tieSns' Ķņeviju. Sājā laikā inū- .nācis pārUecināties, ka «tSvIba viaunēr ir un no tā, vai Baltijas jiža «em atklāta, vai wl par kuru valda kāda talu galā BalU- ^^.fakpat veca un svarī- ^«lu un Vidusjūras vSlL'^??ts gadu c^ I uS^r.^'^^»' *°"iēr šis * PateWt,?^"^J« būt viņu f i i ^ t f gtieķu ticibJi, Pts L^T^^ garīgi sa^ ^ItJ^^'^ieas orientācijas, t . ^ 5 ' ^ n ? ^ s bij ie-jas baznip^ kultūras 1 n « e m ie- ^nV^'^ pagāniskās tadtif J^°"^a veda W R ^ ' ' ' i i grūti mo- ^'«i^^f'^^ pret Hh. B ļ°''«aci]as polīti- • 'MārJ?,??.,^*" as lau- ^« politikas jautā-liSte J!,^j»« pabeigta. kaŗ^ sai di( rai Jtij šu
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, December 22, 1949 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1949-12-22 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari491222 |
Description
Title | 1949-12-22-14 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
. j . i . .11 » u j .1 mi
mm m
L A T V I J A Ceturtdien, 1949. g. 22. decembri
(PK — Piedabties ne-
SēlejļācijSm ^0 ārzemēm
vjiem hp visajj Padoaiju
dei^bii Maskava
S^ļina 70. dzimumdienu,
imdomiu galvas pilsēta iera«
fiu komi^istu yad(^nia Mao-
Pāris 4ienu yēlāk Maska-omfi
nolaidās Udmašmaar
; prezidenta vietnieks Ulr
vVisatf padomju savienības
:bet sevišķi Maakava, bija
sarkanajiem ^karpgiem,
|tem un milzīgām bildēm
attēliem.
>tt ieskaņas vien aizēnbjia
>jos notikumus Padomju sa*
lin visās ^austrumu bloka
JEiņu nģ^tūras un radio rai-
^ izņtouma nodarbināti
lielo vadoni un paģotnju
i^u''. 38 centrālās Ājdjas
%$lnu^ viraotnēs^^^
a k i ^ u m Kāda^iia-ekspedf<
Hja n ^
atklāta kalnāju Pamiras'
apgabali Staļina vārdi
^, ka padon^u'zinā^eki'
ar to, parādījusi
lō dabu lielajam va*
amr ģenerālim un zi*
, , Art padoiņju aktieri,
: komponisti iečiaisttjuiies
' limdl^Mis ;sMl>&i. tt
mākslas izsj^es, kur
lia 4zlvl m darbus. Ļie-m|
u mOziķi komponējtišl
dziesmas, ļcuŗād^ kā
parādftļ ,,eik I a ^ § dzī*
u tHuta'Sta^a kdiištituci-ā
m
no-ien
p f i n i ^ u š t ^ ^^
f Irt
MtoitļEilnSi kS raltsta ^i^.
pārpildīta, un
ik| sļSvējuSlua ielas lie-
* Al$ītos spriedumu. Vācu
politiskās piar^jas pro-
^ mēruun soiās
pi|e augstajiem komisā-
§ i brittf korisei^ laik-
" Telegraph un York-p
«ur itigato sodu.
22. depembrī Maskavas arodbiedrību
naihā notika svinīga sanālcsme
pec saukļa „Visas pasaules zinātnes
lielajam korifejam". Padomju radio
ziņo, ka ^krievu valzivju mednieki
par godu Staļinam pārsnieguši plānu
par 60 proc. „Sī imša iemesla dēļ'*
jaunus rekordus uzstādījuši 11 rumāņu
svaru cēlāji, 4 vieglatlēti un
viens šāvējs/Padomju zinātnieki,pēc
kada sarkanarmijas pulkvjJža apgalvojumiem,
godinot Staļinu, atraduši
preparātu, kaš pagarina dzīvībui Pa-
^•isaules proletariāts vēloties, lai ar šo
ipreparātu pie dzīvības ilgāk uzturētu
pašu Staļinu. Vācijas austrumu josla
dāvanām „visu tautu tēvam" savākusi
Cmiljoni marku. Maskavas radio
ziņo, ka visas dāvanas novietos
speciālā muzejā, lai arī ,ilalmīgāpa-domjuiauta
tās varētu apskatīt." '
Nw York Times pubUcējis dažus
StaliRa titulus: gadu simteņa ērgļa
a«is; pasaule proletariāta^ liesmainais
vadītājs, vispārākais zinātnps
Jliētpratējfii lielākais mūsu laiku ini-litārais
ģēnijs, dabas pārvērtību t^-
rētiķis, lielu uzvaru autors vļsos
tautsaitoieeības un kultūras npva-dos,
radītājas iedvesmes neizsmeļamais
avots visos mākslu novados, vi-
?u aptvērējs ģēnijs, padomjvb tautu
draudzības ģeniālais radītājs^ kura
priekšā godbijībā noliecas pasaule.
I^aikrakšts piebilst, ka tas nekādā
gadījumā nepretendē uz titula izla-
?es pilnību.
Vēl amizantāka ir padomju licencētā
Zwickauer Freie Presse ziņa:
Cvikavas stacijas aptīrītajās par godu.
Staļitia dzimumdienai apņēmušās
izdarīt «ģenerāltīrīšanu*^ visās telpās,
it īļiaSl pamatīgi dezinficējot
^ atejas' vietas. Drēzdenes' higiēnas
mūžejs nosūtījis uz Kremli vīrieša
un sievietes stikla figūras, kurās redzami
visi Iekšējie orgāni. SStīju-mam
pievienots patafons jar ierunātām'anatbmijiš
lekciju plitēnt Žurnāla
United Nations World Eiropas
koriespdndents Kurts Heimanls ieteicis
nedāvināt Staļinant ne nailona
zeķes, ne motociklus un tamlīdzīgas
mantas, bet gan krietnu porcļjii as-pļWna
galvas sāpju novēršanai, ar
tautu tēvam nākotne būs vēl
ļlitibkli, m ^ehftš-pulksteni
ar dzeguzīti, kās katrā | i l n l stundā
sauc ve-to, ve-to, bet
dā — ti-to, ti-to.
•4i Pirmdien britu
3 p l | l i e s a pasludināja
ļenfilBeldmaršalam Eri-^
1. Ņo 17 apsū-atzlis
par vai-i^
ļ; pie-
|! |
Tags
Comments
Post a Comment for 1949-12-22-14