Bavarijas Latviesu vestnesis, December 22, 1949

              . j . i . .11 » u j .1 mi
mm m
L A T V I J A Ceturtdien, 1949. g. 22. decembri
(PK — Piedabties ne-
SēlejļācijSm ^0 ārzemēm
vjiem hp visajj Padoaiju
dei^bii Maskava
S^ļina 70. dzimumdienu,
imdomiu galvas pilsēta iera«
fiu komi^istu yad(^nia Mao-
Pāris 4ienu yēlāk Maska-omfi
nolaidās Udmašmaar
; prezidenta vietnieks Ulr
vVisatf padomju savienības
:bet sevišķi Maakava, bija
sarkanajiem ^karpgiem,
|tem un milzīgām bildēm
attēliem.
>tt ieskaņas vien aizēnbjia
>jos notikumus Padomju sa*
lin visās ^austrumu bloka
JEiņu nģ^tūras un radio rai-
^ izņtouma nodarbināti
lielo vadoni un paģotnju
i^u''. 38 centrālās Ājdjas
%$lnu^ viraotnēs^^^
a k i ^ u m Kāda^iia-ekspedf<
Hja n ^
atklāta kalnāju Pamiras'
apgabali Staļina vārdi
^, ka padon^u'zinā^eki'
ar to, parādījusi
lō dabu lielajam va*
amr ģenerālim un zi*
, , Art padoiņju aktieri,
: komponisti iečiaisttjuiies
' limdl^Mis ;sMl>&i. tt
mākslas izsj^es, kur
lia 4zlvl m darbus. Ļie-m|
u mOziķi komponējtišl
dziesmas, ļcuŗād^ kā
parādftļ ,,eik I a ^ § dzī*
u tHuta'Sta^a kdiištituci-ā
m
no-ien
p f i n i ^ u š t ^ ^^
f Irt
MtoitļEilnSi kS raltsta ^i^.
pārpildīta, un
ik| sļSvējuSlua ielas lie-
* Al$ītos spriedumu. Vācu
politiskās piar^jas pro-
^ mēruun soiās
pi|e augstajiem komisā-
§ i brittf korisei^ laik-
" Telegraph un York-p
«ur itigato sodu.
22. depembrī Maskavas arodbied­rību
naihā notika svinīga sanālcsme
pec saukļa „Visas pasaules zinātnes
lielajam korifejam". Padomju radio
ziņo, ka ^krievu valzivju mednieki
par godu Staļinam pārsnieguši plānu
par 60 proc. „Sī imša iemesla dēļ'*
jaunus rekordus uzstādījuši 11 ru­māņu
svaru cēlāji, 4 vieglatlēti un
viens šāvējs/Padomju zinātnieki,pēc
kada sarkanarmijas pulkvjJža apgal­vojumiem,
godinot Staļinu, atraduši
preparātu, kaš pagarina dzīvībui Pa-
^•isaules proletariāts vēloties, lai ar šo
ipreparātu pie dzīvības ilgāk uzturētu
pašu Staļinu. Vācijas austrumu josla
dāvanām „visu tautu tēvam" savā­kusi
Cmiljoni marku. Maskavas ra­dio
ziņo, ka visas dāvanas novietos
speciālā muzejā, lai arī ,ilalmīgāpa-domjuiauta
tās varētu apskatīt." '
Nw York Times pubUcējis dažus
StaliRa titulus: gadu simteņa ērgļa
a«is; pasaule proletariāta^ liesmai­nais
vadītājs, vispārākais zinātnps
Jliētpratējfii lielākais mūsu laiku ini-litārais
ģēnijs, dabas pārvērtību t^-
rētiķis, lielu uzvaru autors vļsos
tautsaitoieeības un kultūras npva-dos,
radītājas iedvesmes neizsmeļa­mais
avots visos mākslu novados, vi-
?u aptvērējs ģēnijs, padomjvb tautu
draudzības ģeniālais radītājs^ kura
priekšā godbijībā noliecas pasaule.
I^aikrakšts piebilst, ka tas nekādā
gadījumā nepretendē uz titula izla-
?es pilnību.
Vēl amizantāka ir padomju licen­cētā
Zwickauer Freie Presse ziņa:
Cvikavas stacijas aptīrītajās par go­du.
Staļitia dzimumdienai apņēmušās
izdarīt «ģenerāltīrīšanu*^ visās tel­pās,
it īļiaSl pamatīgi dezinficējot
^ atejas' vietas. Drēzdenes' higiēnas
mūžejs nosūtījis uz Kremli vīrieša
un sievietes stikla figūras, kurās re­dzami
visi Iekšējie orgāni. SStīju-mam
pievienots patafons jar ierunā­tām'anatbmijiš
lekciju plitēnt Žur­nāla
United Nations World Eiropas
koriespdndents Kurts Heimanls ietei­cis
nedāvināt Staļinant ne nailona
zeķes, ne motociklus un tamlīdzīgas
mantas, bet gan krietnu porcļjii as-pļWna
galvas sāpju novēršanai, ar
tautu tēvam nākotne būs vēl
ļlitibkli, m ^ehftš-pulksteni
ar dzeguzīti, kās katrā | i l n l stundā
sauc ve-to, ve-to, bet
dā — ti-to, ti-to.
•4i Pirmdien britu
3 p l | l i e s a pasludināja
ļenfilBeldmaršalam Eri-^
1. Ņo 17 apsū-atzlis
par vai-i^
ļ; pie-
|!<iii^\ifii|* S^^ vēl
art­āks—
Maršala
plāna ^politiskais
administralors" ?
PMrize (v). — Otrdiei Parīzē
sanāca Maršala plāna Eiropas
organizācijas padome. Svarī­gākais
apspriežu temats bija
autoritatīva poHtiska posteņa
radīšana, kas būtu pietiekami
stiprs, lai tas varētu ietekmēt
dalībnieces valstis pieņemto
lēmumu iedzīvināšanā. No tā
sauktā „polītiskā administrator
ra" kandidātiem vislielākās iz-
•-redzes esot bij. Beļģijas mi­nistru^
prezidentam Paulam
Anrijam Spākam. Maršala
plāna Eiropas organizācijas pa­domē
(OEEC) ietilpst septiņas
' valstis — Francija, Lielbritā­nija,
Holande, Itālija, Norvēģi,
ja, Portugāle un Grieķija. Kata­ru
no šīm valstīm apspriedēs
pārstāv pa vienam ministram.
Anglijas delegāts ir sērs Ste-fords
Kripss.
Atkopies plānošanas daļ^
voditojs Kenons, runaon
! pusstun-ts
1 • « f'
!0S VARDDS
m Joalii valsts pr«^idents
iks i)trdienas vakarā pa-ministru
pi^e^dents Oto
,4 izveseļojies un atgriezies
m irstu .ieteikuma Grotevols
kārffijl ^tvaļinālumā, lai
1*4 iavu ves^bu.
M U i valdība M s i ri-vfldem
saviem diplomātiska-ifiMjāvJiem,
ka tām ar Ij^šu
jlljrīdina katra valsts, kas ga-Ķims.
komunistu val-
Tuvējitai Attstrumian
Amerikas Sarkanais
iiptijia 170,000 Ziemsvētki
_ rlamenta jHnaiiSņ komi-īijļusl
valdības* iesniegumu
jardu franku ietaupīšanu
lde| budžetā, tīdz ar šo,
pēdējā piedāvājuma
krize Francijā ievēroja-jusies.
tin no lemēm ais. dzelzs
katru mēnesi ierodas
J ā un Austrijā, ziņo IRO
Ir^itoe Zenēvā.' Sie cilvēki
JPiltjašļ Ungārijas un čecho-
IRO pārliecināta, .ka
pavasarī vēl vairāk pa-
V ,
apvērsums
n/maļska (D). Pirmdiai S5rijā
notika trešais valsjs*. apvērsums; pē­dējo
deviņu mēnešu laikā. Agrās rīta
stundās plkv. šišakli, kas bija no­galinātā
ģenerāļa ! C&imai ^policijas
.. iekšniekš, deva rīkojumu kara­spēka
vienībām Ģkupēt valsts pr^
zidenta. mītni, parlamentu, Damas­kas
raidītāju un citas svarīgākās
ēkas galvaspilsētā. Apcietināts ģene­rālštāba
priekšnieks plkv. Hinaui,
kas bija arī Sīrijas ministru prezi­dents,
uņ viņa svainis ārlietu mi­nistrs
Talass. Šīgada martā varu
vaļstf sagrāba plkv. Caims, kas drīzi
vien paaugstināja sevi par ģenerāli.
Caimu plkv. Hinaui lika nogalināt
augustā un pats stājās viņa vietā.
Arī pašreizējais valsts apvērsuma
rīkotājs plkv. Sišakli uzdod tos pak­šus
iemeslus kā viņa priekšgājēji.
Ministru prezidenta, ārlietu ministra
un citu politiku apcietināšana noti­ku:^
.tāpēc, ka^ viņi «vēlējušies pa-1
kļaut Sīriju kādai svešai valstij". Ši-šakli
preses pārstāvis ārzemju ko­respondentiem
paskaidroja, ka tas
nav nekāds valsts apvērsums, bet
vienīgi armijas disciplinārs sods.
Informētas aprindas izsakās, ka ie­mesls
varas maiņai bija parlamenta
lēmums apvienot Sīriju ar Ifaku,
par ko iestājās arī plkv. Hinaui. Dzī­ve
Damaskā rit normāli un, pēc UP
informācijas, apvērsums nav prasījis
neviena cilvēka dzīvību.
par
Vašingtona (E)/— Amerikāņu zi­ņu
aģentūras vēstī, ka šī gada bei­gās
no amata paredzējis atkāpties
Savienoto valstu ārlietu ministrijas
plānošanas daļas vadītājs Džordžs
jkenans. Oficiālajā paziņojumā gan
teikts, ka viņš; dosies uz vienu gadu
atvaļinājumā» tomēr ārīgajā laikā
paturot ārlietu ministra Ešesona pa­domdevēja
posteni. AP ziņo, ka bez
tam atkāpties paredzējis ASV dele-
!
;āts pie Apvienotajām nācijām Fi-ips
Džesupis, kas pašreiz atrodas
ceļojuma pa Tālajiem austrumiem.
' Kenahu un Džesupu Vašingtonā
uzskata par amerikāņu spējīgāka­jiem
diplomātiem. Tikai 45 gadus
vecais Kenans nepārtraukti divdes­mit
četrus gadus atradies konsulā­rā
un diplomātiskā dienestā, pildot
atbildīgus uzdevumus Vācijā, vai­rākās
Austrumeiropas valstis un
Maskavā. Vāciski un krieviski viņš
runā tikpat labi kā savu mātes va­lodu.
Kenans bija tas pats ,,Mr. X",
kas 1947. gadā amerikāņu mēneš-ļrakstā
Foreign Affairs publicēja pa­zīstamo
rakstu par Padomju savie-ņj3?
U' Sis raksts bij^, p^r pamatu ār­lietu
mļhistra Maršala politikai
vispirms padarīt stiprus rietumus
un tikai tad runāt a ŗ Padomju sa­vienību.
Toreiz' Mr. X norādīja uz
padomju ekspansīvo politiku, ķas
meklē vienīgi savu ienaidnieku vā­jās
vietas, lādzīgas infprinācijas uz
Vašingtonu Kenans nosūtīja jau
1944., 1(945. un 1946. gadā, kad dar­bojās;
ABV .vēstniecība Maskavā.
Kenans bija an tas,^ kas šī gada
maijā ierosināja atvilkt amerikāņu
okupācijas karaspēku no Vācijas,
atstājot zināmus armijas kontin­gentus
vienīgi Hamburgā un Brē-
^menē. Sis plāns tomēr netika nekad
*fipspriests. Treškārt Kenans ierosi­nāja
ciešu ASV un ' Lielbritānijas
9aimnieciskli apvienošanu. So iero-sinjijumu
vajadzēja apspriest saim­nieciskajās
konferencēs Vašingtonā,
ķuŗās piedalījās Bevins un Kripss.
Pad. savienības un Kinos starpā
Karaliska Maotsetunga sagaidīšana Maskava
un 15 vagonu dāvanu Staļinam
Maskava (D). — Maskavas radio ziņo, ka 16. decembri Padoni*
jo, aavi^Obās galvaspilsēta lielas svitas pavadībā ieradās Ķinas tautii
republikas galva un ķiniešu komunista vadonis ģenerālis Maotsetungi.
Pēc karaliskas sagaļdišanas Jaroslavas stacijā viņš tūdaļ dem t»
Kremli, kur to pieņēma Stapns. Informētas aprindas izsakās, ka
visntes laika parakstīts draudzības un savstarpējas jpalidzibas Ugunij
Padomju savienības un Ķīnas tautas republikas starpā. Maotseluniifi
atvedis ari 15 vagonus dāvana Staļinam, kura vidū atrodoties ļott
vērtīgi ķfnieSu mākslas darbi
Ziņa par ģenerāļa Maotsetunga
ierašanos Maskavā rādījusi lielu ie­vērību
visā pasaulē- Ārzemju laik­rakstu
korespondenti ziņo, ka ķīnie­šu
ģenerāļa sagaidīšana un uzņem­šana
bijusi tiešām karaliska. Līdz
Padomju savienības un Mandžūrijas
robežām Maotsetungam > izbrauca '
pretī agrākais padomju sūtnis Bel-
^radē A. Lavrentjevs, kas tagad
skaitās viens no ārlietu viceminis-triem.
Maotsetunga speciālajā vil­cienā
jau atradās padomju vēstnieks
Pekingā Roščins. Kad Sibīrijas eks­presis
ieripoja Jaroslavas stacijā, uz
perona stāvēja ministru prezidenta
vietnieks Molotovs, āriiētu vicemi-nistrs
Gromiko un aizsardzības pa­domes
priekšsēdis maršals Bulga-ņins.
Stacija bija greznota sarka­nām
puķēm, peronus klāja sarkani
tepiķi un v;sās iespējamās vietās
plīvoja sarkanie karogi ar sirpi un
veseri, kā arī Ķīnas krāsas.
Sasveicinājies ar sagaidītājiem un
goda sardzi, Maotsetungs nekavējo-
'Mm
m
e
•I.
Visinskis pavēlējis
ievadīt tīrīšanu SED
Berlīne (A). — Lai gan lielā ietēr­pā
bija paziņots, ka uz Staļina 70.
dzimšanas dienas svinībām nq Aus-trumvācijas
dosies delegācija prezi­denta
Vilhelma Pīka vadībā, pirm­dien
Berlīnes raidītājs ziņoja, ka
Pīks „svarīgu' valsts uzdevumu dēļ"
pats uz Maskavu braukt aizkavēts
un viņa vietā delegāciju vadīs mi-lUstru
prezidenta vietas izpildītājs
"ulbrichts. Kā zināms, pats ministru
prezidents Grotevols kopš dažām
nedēļām saslimis.
Berlīnes polītiskajās aprindās šo
sensāciju uzskata par neapgāžamu
pierādījumu tam, ka SED partijas
augstākā vadībā notikusi radikāla
maiņa un īstais noteicējs SED ir
kļuvis Maskavai akli uzticīgais Val­ters
Ulbrichts. Par delegācijas va­dītāju
viņu pagājušo nedēļu nozī­mējis
pats ārlietu ministrs Visinskis
savas viesošanās laikā Berlīnē. Ncue
Zeitung korespondents «akās zinām,
ka Visinskis ar līdzšinējo SED dar­bību
esot ļoti neapmierināts un pa­vēlējis
ievadīt tīrīšanu. Angļu l i ­cencētais
Sozialdemokrat ziņo, ka
Veimarā apcietināti 24 Tiringijas
SED partijas augstākie vadītāji.
Apcietināšanu izdarījuši krievu
aģenti. Septiņi vācu komunisti ap­vainoti,
ka viņi „aktīvi piedalīju­šies
terroristiskās sazvērestībās, iz^
mantojot savu amata stāvokli".
Amerikāni Formozu nepametīs,
Indija bus Āzijas atslēga
bet
SVARĪGAS KONFERENCES PIE ĢENERĀĻA MEKARTŪRA
St ieroiiu un saskaņot-
>mšcību nolēmusi Lielbri-ida
un ASV.
ātsaukini savu sūtni Dr.
no Stokholmas. Viņš pro-yet
zviedru pilsoņu ai^e-
' f c p . Sis ir jau devītais
lad Stokholmas sūtniecī-
)ļ|ni^. atsakās atgriezties
. oglu kHUumi atrasti Ju-letālu
no Bulgārijas robe--
ļif^tt uzsākta So slāņu izanM-;
;1lilt|M polļeištt no Austanimvā-ji'loģad
pārbēguži uz amerikāņu
JbfitU Joslu.
PILNĪGA TELEVĪZIJAS UZVARA
ASV
Ņujorka (C). - ASV radiotirgo-t^
ji un rūpnieki paziņojuši, ka līdz
15.decembrim pagājušo 11 mēnešu
laikā jparaoti: 3,35 milj. televīzijas
•aparātu. 1050, gadā pārdošot ne
mazāk kā 4 milj. tālredzes aparātu.
Oficiālā' statistika rāda, ka.pašreiz
no desmit pircējiem septiņi pērk te­levīzijas
aparātu un tikai trīs^ jaunu
radfe. Lietpratēji paredz, ka radio,
nākošo piecgadu laikā piedzīvos lik­teni
līdzīgu mēmai filmai. Televī­zijas
aparāta priekšrocība bez tam
Ir tā, ka tie ari skaņu uztver pilnīgi
bez kropļojumiem un atmosfairas
traucējumiem. Redzamība jaunā­kos
modeļos tik laba, ka televīzijas
.uztv^ēju ekrāni rāda skaidrus at­tēlus
pat spilgtā saulēs gaismā un
, telpu aptumšošana vairs nav vaja­dzīga.
Hongkongā (B). — Amerikāņu
lietvedis Hongkongā Roberts C.
Strongs saņēmi^ no Vašingtonas rī­kojumu
nākamnedēļ doties uz For-mozas
salu, lai uzņemtos ASV dip­lomātiskās
pārstāvības pienākumus
pie Ķīnas nacionālās valdības. Sī
ziņa izraisījusi lielu uzmanību, jo
Stronga deleģēšana pie nacionālistu
valdības, acīm redzot, nozīmē ame­rikāņu
politikas kursa maiņu. Kā
zināms, Ķīnas nacionālistiem For-mozas
sala ir pēdējais atbalsta
punkts un vēl pirms nedēļas Va­šingtonā
izteica uzskatus, ka šo pē­dējo
nacionālistu bastionu ASV aiz­stāvēt
nedomā. Senāta ārlietu ko­misijā
un militārajās aprindās pret
Formozas pamešanu tomēr asi pro­testēja.
Tāp^t ASV virspavēlnieks
Japānā ģenerālis Mekartūrs katego­riski
pieprasīja, lai Formozu aiz­stāvētu
pret komunistu uzbrukumu
jo pretējā gadījumā sabruks visa .
amerikāņu aizsardzības Hnija no
ifapānas līdz Filipīnām.
' Zīmīgi arīt ka pēdējais ASV kon­suls
sarkanajā Ķīnā Angus Vords,
ķas beidzot atbrīvots no apcietinā­juma,
pēc ierašanās Hongkongā ne-izlidoja
vis tieši uz Vašingtonu, bet
iepriekš devās pie ģenerāļa Mekar-tūra.
Uz tmieni izbraucis arī ASV
armijas viceministrs Voress, kas,
pēc labi informētu aprindu domām,
ar ģenerāli Mekartāru pašreiz iz­strādājot
ASV Klusā okeāna aizsar­dzības
līnijas plānu. To pielaikojot
stāvoklim, kāds rastos, ja 1950. ga­dā
amerikāņi ar Japānu parakstītu
miera līgumu.
Vašingtonā sagaida, ka Lielbritā­nija
paziņos komunistiskās Ķīnas
de jure atzīšanu vēl pirms Jaunga­da.
Lielbritānijai dažas nedēļas vē­lāk
sekotu Indija. Sai jautājumā
pirmoreiz kopš ilgāka laika Ečeso-na
un Bevina, viedokļi esot pilnīgi
saskaņoti. No vienas puses gan ko­munistu
valdība tikšot stiprināta,
bet no otras atvieglošoties arī ASV
diplomātu neiespējamais stāvoklis.
Newsweek ziņo, ka galveno vērī­bu
amerikāņi nākamā gadā pievēr­sīšot
Indijai. Tā esot visu panāku­mu'atslēga.
Ja ASV izdošoties ap­turēt
komunisma iespiešanos Indi­jā,
tad arī Ķīnā sarkanā sērga iz­beigšoties
pati no sevis ķīniešu spē­cīgā
nacionālisma iespaidā. Sais
cerībās tad arī esot izlemts radīt
pēdējo bastionu — Formozu, no ku­rienes,
kaut vai pēc ilgāka laika, va­rētu
sākt nacionālās Ķīnas atdzīvi­nāšanu.
Amerikāņu militārie liet­pratēji
pārliecināti, ka Formozu
pret ķīniešu komunistu uzbruku­miem
viegli aizstāvēt. Kamēr ko­munistiem
nav nedz spēcīgas flotes,
nedz aviācijas, tā varot justies
droša.
ties sēdās automobilī, kur hovle-l
tojās ari Molotovs, Gromiko un Bul«|
gaņins un lielā ātrumā aizbrauca
Kremli. NKVD bija slēgusi. satik-]
smei visas apkārtējās ielas un sti
jas territoriju. Oficiālo sajūsinu va-|
rēja „izrādīt" vienīgi tie, kas SfUļ&l
ma speciālas atļaujas piedcdītiesĶI»!
nas tautas republikas preridienta$a^^
gaidīšanā. Kremli Maotsetungu JA-!
daļ pieņēma Staļins. Šajā pieņm«
šanā bez Molotova un Bulgaņina^
piedalījās vēl ārlietu ministrs Vi-
:Jinskis un Maļenkovfe, ^Arzemju^
ddplomāti Maskavā un polīti^ās^
aprindas Vašingtonā pārliecinātas,
ka jau pirmajā vizītē Kremlī p|N^
runāts draudzības un šaystwpē|a8
palīdzības, jautājums un ..MahŽi(ari«*^
jas problēma. Daži polttiķi dorņā,
ka līgums jau parakstīts, sevi^^
tāpēc, ka otrā dienā pēc Maotiie-*
tunga Maskavā ieradās arī. Mongo*
lijas tautas republikas delegācija*
Padomju preses pārstāvjiem Ķī­nas
tautas republikas galva, pirnīd
izdevībai rodoties, deklarēja, ka
„abu valstu starpā pastāv sirsntga
un īsta draudzībai Ķīniešu tautai
pateicīga Padomju savienībai parj
palīdzību, ko tā sniedza cīņu laikā
un nekad to neaizmirsīšot. Par psŠ-reizējo
galveno uzdevumu Maot$e-tungs
uzskata ,„miera frontes stip­rināšanu".
Londonā, Vašingtonā un Parfeē*
Ķīnas valdības galvas vizītei Pa­domju
savienībā seko ar lielu uz­manību.
Daudzi rietumu pofltUķi
jautā, ko tā varētu nozīmēt tm kas
gaidāms nākotnē. Ne ASV, ne Liel­britānijā
informētas aprindas ne­šaubās,
ka Kremlī tiks parakstīta
alianse, kas iezīmēs jaunu laikme­tu
Padomju savienības im Ķīnas
starpā. Kad ķīniešņ JķppiĢpisti so­ļoja
no vienas uzvaras otru»
un jau bija skaidri saskatārffM čangi*
kaišeka varas gals, daudzi aņierif
kāņu laikraksti mierināja sevi, k i
Maotsetunga personā varētu raSf ļ
ties jauns Tito Tālajos austrumos,
kas agrāk Vai vēlāk iestāsies par
«Nacionālo komunismu". Pašreizējā
ķīniešu vizīte Maskavā neliecinar
ka šis cerības piepildīsies.
Informācijas no Londonas liecina,
ka britu vadītājas aprindas pār-,
liecinātas par plašām koncesijām, kō
Kremlis saņems no Maōtsetuhgāt
tādā kārtā x nodibinot vēl ciešākas
abu valstu attieksmes un sadarbī­bu
nākotnē. AP sakāg zinām, ka ļ
krievi paredzējuši iepludināt Ķīnā
lielus kapitālus, līdz ar to iegūstot
saimnieciskas monopoltiesības tajā \
milzīgajā territorijā, ko apdzīvo ^ 0
miljonu cilvēku. Vai šī informācija
izrādīsies patiesa, par to, protams,
liecinās nākotne. Bet jau tagad/ ir
skaidrs;, un to sevišķi pasvītroja arī
Maotsetungs savā deklarācijā pre-.
sei« ka „abu valstu starpā pastāv
sirsnīga draudzība, un ka ķīni^i
nekad neaizmirsīs to palīdzību,
saņēma nd Padomju savienības".
Amerikāņu politiķi pārliecināti,
ka Kremļa vizītēs Maotsetungs ar/
padomju valstsvīriem katrā ziņā
pārrunās stāvokli Mandžūrijā. Jau
līgumā aŗ maršalu Cangkaišeku, ko#^
parakstīja 1945. gadā, Maskava svi­nīgi
deklarēja, ka Ķīnai jāsaņem
atpakaļ saimnieciski nozīmīgā Man­džūrijas
province. Okupācijas laikā
japāņi tur bija izbūvējuši daudzas
modernas iabrikas un iesākuši in­tensīvi
izmantot dabas bagātības.
Kad Mandžūrijā ienāca sarkanar-mija,
krievi demontēja visas nozī­mīgākās
mašīnas un aizsūtīja xk ^
Padomju savienību. , {
Ārzemju laikrakstu pārstāvji vērS
savu lasītāju fizmaulbu vōl uz kād^i
interesantu apstākli, kas noskaidro­jās
tikai tagad, ķiniešiem viesojoties
Maskavā. Pēc ilgāka laika atklātībā'
atkal parādījās agrākais āriietu
ministrs un tagadēiais ministru pre­zidenta
vietnieks Vjačeslavs MolOr
tovs. Tas nozīmē, ka visas lldzšinē^
jās informācijas par viņa krišanai
nežēlastībā ir nepamatotas. Drīzāk^
gan būs patiesas tās ziņas, kas vS-stija,
ka Molotovam uzdots kārtot
Ķīnas lietas un palīdzēt Maotsetun­gam
izcīnīt uzvaru. Par sarkanās
Ķīnas pirmo diplomātisko panāku­mu
uzskatāms tas, ka jauno tautas
republiku jau atzinusi nekomūni-stiskā
Burma. Dienu pēc Maotse­tunga
ierašanās Maskavā Ranguna
telegrāfiski paziņoja Pekingai, ka
burmieši veļas ar Ķīnu nodibināt
, diplomātiskas attieksmes.
Jiite^ī».-Kristu?
& f *^&t uz s ē ­lim
Vi'}
tm 14^
ivl speķa *au-
^ ^ m iw)tika n ^ » ^
ar
ai^arpS w
ar lielkŗieviēm. .
omugriem (lga*i#A
^%ido jamurķ;ul«^
jas austrumu piekrp-
^ikšei -tm ci^liiR-.
Tās vi«pļmēr biļ
p «ana Izde^i^ situāci-
Sitf uir aufitrurtiieib,
vittlp$t abt
1
gaiBjomas,
'••"iidi»' -.vai '-.revol
kSiu laiku
m
Ieweš
410 savas zemes oibi<
'fitran., tas blj 4(fikia<a
Jitoaig^nnēņi pa Balf
. latBfis va Krieviju un
Tin viņu aiatttuartj pp*
un MelnSs jfirEn apgai-viņu
I^Htfirāib ba^
iligs mufe, unbal-
"iiKji pašu spēJdem.
Ddlittskā situSclJa ra-
12. g. kad 1143. g.,
10 vācļi ostu iBattiJas
- libdtu, Vādjal at-
!S uz Erievifu un Viāz
pārvērst ķrivo Balti-slSgtu
vācu ezmi —
-t". T?i ka šīs jūras
_ , atrfidās baltiešu
«altijas okupācijA bij !
»^ lai nodibinātu tieSns'
Ķņeviju. Sājā laikā inū-
.nācis pārUecināties, ka
«tSvIba viaunēr ir un
no tā, vai Baltijas jiža
«em atklāta, vai wl
par kuru valda kāda
talu galā BalU-
^^.fakpat veca un svarī-
^«lu un Vidusjūras
vSlL'^??ts gadu c^
I uS^r.^'^^»' *°"iēr šis
* PateWt,?^"^J« būt viņu
f i i ^ t f gtieķu ticibJi,
Pts L^T^^ garīgi sa^
^ItJ^^'^ieas orientācijas,
t . ^ 5 ' ^ n ? ^ s bij ie-jas
baznip^ kultūras
1 n « e m ie- ^nV^'^ pagāniskās
tadtif J^°"^a veda
W R ^ ' ' ' i i grūti mo- ^'«i^^f'^^ pret
Hh. B ļ°''«aci]as polīti-
• 'MārJ?,??.,^*" as lau-
^« politikas jautā-liSte
J!,^j»« pabeigta.
kaŗ^
sai
di(
rai
Jtij
šu