1949-12-22-01 |
Previous | 1 of 14 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
iēļu partizānu ibirlju I apbruņot «ma* ļ|ajā lalkl partizā- ^abatag, kaa oe}u un — Kādreiz ivlSManSm Milke« |aieiQ leiau<i -^prt tai t<N iiiiii]Vl(BiĻ pse M ^irS^anfim J i i i i 1949, p § f t t oktobrim iW^ti«Parp }9&m nenfiki ifeibļte bd-i » vien Ife^rnug^i^ * at* v l i l tdr ilZ iutpinfitu sarakstiem ^1 ttoglabllusi. Diksoni d^bilarēt» ka n€ipfirixauk8 iestfidēs as IK ttou iznā« ^s#^teigumai » viņi Jau lai-» I nekufttisimoa pa. paif nesagūt ittctfbiedr!- i o i AustrS-^ ^ioplpimfila no* in-nav no-lavieniba Hit-nesa-no Savieno-skaitu lidmašīnu un tais līdzekļu, atzina ari . Miskava ap- Slhljusi viena caņu palīdzība Idas triks. TSv AļeksejevS lomiki ņemaa; iSV palīdzēju- )ai vienīgi ti* savjem rfžo-ilbā? Uz^ pamata eooo » ^ lid** dunMJa, sma- «if vai-i|?; ļ?8rtikasf. I^-'V ••• LATVI pi^StviaD Newspaper unde? EUCOM civi) IdiiviBion Autborisatioh -OOTP 198. PubUitoer 1 Valdemārs Um-idilligen/ N.. Brelte str. /•I>rtoter: Ufageheuer & ^9iAidWlģ«burs, Kteer* p^PttbUfihed twice weekly H^īļjfrculation 11,000, mi" mm. Nr. U9 (M) C^^^^ 19i9. r 2t dee. Utvteto CeSStt sS Umt>wjr. j^vjia wUktets ««Unfsurti^ Brttta 8tr. S->l, tsleftmi in». w m ""i^diS fti«urdS?«"''" "^'•^ Cik Md» i i vēsts Jau ddrdēta! Cik bieil ti atskan no visām kanoe-lēm! dk bieži atskan skolSs, mijās, baznīcās dS«iLr Imolinite KJS^T* •'^.t*°x/^^!?* ^ dieniņai* a«ir.#fKs sludināta, atkārtota Uelā ettģe|n dziesma: Gods DtevMn »W«b2h, miers virs zemes un cUvēkiem labs prātsl n« w.^K*ZI?*;.!S^' «Tibetum Ziemsvētkos kaut ko citu dzlidēt^tki io eņģe|u vēsti un Hs svētku dziesmas ,vienu un to paiu vēsti, vienas im tās pašas dslemas. Vai snl^nav ari viens un tas pats? Vņ taēu, kad snieg, tad bēmi gavUē. Val maize Sta? pLa«t i, "b1e1t* "v° a^i buii^tu t^adhs, Hkas^ n egribē^tu , ka spīd? Val saule nav viena un Un,gl^ t ^ t ir ar Ziemsvētku vBti un dziesmām. Tis Ir vM pazīstami, kas mfis lepriert arvien no Jauna. Nevar Mi nekas labiks n ^ lielā vēsts: JTums Io-dien V^estltājs dzimis!'* Ti ir līdz tam nedzirdēta vēsts. To bfis mtsms sevi uz-ņemt, ņemt Hdzl ddves cīņā un ar to Iet pelēkajā Ikdienā. ^UņH vēsts pieder visiem. Bērns Betlēmēs siUtē Ir Pestftājs visai pasauld lielu qudn nodara tie» kas So v^tl neuzskata, kā uz sevi timētu. Kad gmīl to —^^m*, vļņi tlļBēJa, ka 81 vēsts viņiem Ir nesta. Jēzus var Pestītājs būt tikai tiem, kas vēsti uzņem kā uz sevi rimētu. Gandrīz 2009 gadus 81 vēsts Ir tapusi sludināta, bet val tā sirdi Ir uzņemta? Ak! Daiudz kas nemaz nav k|uVis labāks, nekā tas bija toreiz, kad fl vMs atskanēja uz Mtllmea laului. Visas egliSu svecītes, kas miljoniem deg kristlešn Istabās, neaiz* «eda paU^Ibu, ka p^ulē vēl Ir daudz tumsas. Svedtes gaišas, siltas, bet sirdis • ņet^isņlbi», atri0bl^^^ Vārda ifitu zj^es** niiimi apmbīt ips m* 1 ^ Vd mums neliekas, ka paU eUe smietos, kad sakām: «Gods Dievam aug* stibi!** Cik daudz vēl bezdievības elku kalpības, sevis godinfitanasl Ir tdkts: ^liblmltlM^^ im WBiāW balles nomāc mūsu dvēseU par nākotni, par msko drf* vealllitttil. Peslļtājs Jr nāds ar savu niOlestlbu, taimlbu, patiesību, bet pasaulē valda naids, netalft^a. Cik daudz pasaulē vēl tādu, kas salkst, salst un llgoiis pēc mllesttbasl Ķā ir» val Jdtam, ka Pestītājs Ir dzimis? Vai mums acis visiem tr&kumlem nav ^ aizver, lai varētam ticēt Semsvētku vēstij? Val varam svēilt prjedkns svētkus, kur ņrieka tik maz? Val mums neliekas. It liJi vajadzētu blbtiU aizvērt Im teikt: nJauka vēsts, bet patiesībai tā neatbilst.'! Un ii^am, kad skatāmies sūrajā, ļaunuma pilnajā dzīvē, tad it kā nejūtam, ka bija rei< nakts, kur debess atvērās un eņģelis v^tija: «Jums Pestītājs dilmisl** Bet ad tii Ir patiesība, ka ir cilvēki, kas ar Jēzu sastapušies un kas viņa pesffla-nas svētibu saņēmusi; kas baudījuši to svētibu, ko pravietis par PestItiUn Ir Iepriekš sludinājis, — ka viņš dziedināšot sagraustsfi sirdis, apbēdinātiem došot sp^u, dros-mi, cerību, atbrivoSot cietuma ļaudis no grēku vērd4i>as, dailšot iddus redzikos» tizlos veselus. Visu to Jēzus ir darījis un dara vēl Šodien. Netrūkst tādu eilfēku, kam Jēzus tiešām ir Pestitājs. Un kur cilvēki Jēzu tur par savu Pestitāju, tur visa ddve kļūst labāka. Bei daudz ir to, kas viņu par savu Pestitiiju neatdsi KMe nē? Daudzi domā, ka viņiem Peiititāja ņevajaga. Svētibu, ko viņi saņēmuši, tie uzskata par savu nopelnu, un eņģeļa vēsts Aem aizskan garām. Tā PestitiUu noraidīja va-rizeji, zaduceji un i rakstu mācītāji Un domu biedru viņim netrūkst ari šodien vēl. Un iTratkal citi, kas ilgojas pēc kaut kā labāka. Ddve viņiem izliekas ne tiUU^ ^ a i tai vajadzētu būt. Viņi cieš pagātnes kļūdu dēļ un tagadnes nepUnlbas dēļ. Viņi runā ar bUIbu par Jēzu, bet viņiem ir ad savas šaubas un Iebildumi Un tie traucē lielo vēsti pilnīgi sirdi uzņemt. Un atkal citiem Jēzus nevar būt Pestītājs tiipēc ka tie grib savā sirdi stūrīti saglabāt vienīgi sev. Un no visa tii mums Jāsecina, ka tad, kad eņģeļa vēsts mūs neieprieoē, vienīgi mēs paši esam vainīgi Bet vai svētigā Ziemsvētku vēsts M būtu veltigi izsbmējusl pasaulē? Kur pa- Uzs. glābējs, gatenta un stiprums? Eņģeļa vēsts mums to teic. Ļaimuml pasaulē zuSs tikai tad, kad Ziemsvētku bērna gars valdīs pasaulē. Visi mēģinājumi, pasauli glābt, ļaunumu uzvarēt, būs velti. Ja eņģeļa vēstij neļausim ieskanēt dziļi SrS. Ziemsvētku vēstij ,Jfum8 šodien PestitiUs dzimis!** patieci sirdlieskMiēt Un to uz Jēzu noskaņoi ^ n nu. kāpēc ari visdrūn^kā laikā, vissāpīgākā bridi, kur mēs IzkllzdamI IzkM* stimi neskatitanies nākotnē bez cerības, kā to darīja Bomas un Grieķijas gudrie? S c ka mēs zinām: ,3Ium8 Pestitājs dzimte!" ^^^^u «Ms pasaulē tāds «īSfaT kas var nārvarēt visu ļaunumu, nest prieku bēdās, nest gaismu tumsā, nest Stera B^niei^ Bet Ja gribam, lai šte spēks pasaulē iedarbojas, tad mmns dzīvē Srfida. ka nasaulē ir piedrimis PestMJs un ka mūsos viņa mHestlbas gars ir dzīvs. Uz to novēlu visiem priecīgus un svētigus Ziemsvētkus. Archiblskaps prol. Dr. T. GBlNBEBGS T. Stubja zīmējums Hugo Krūmiņš BALĀDE VIH briUbMĻ Joņo miegs PumMs klaUm pārL Noottldljies oeļlnieks Bimue un raugās kāri Neleriesles val kur suns Cauri puteņsniegiem, Neiedegsies val kur giaa CAnBttLkI na ftilfgifmi VUl briUIttk, Joņo miegs. ^ PvmaMs ir tik baiga. Ned^MKs neviens, Ja kUep Dai|ām rtpta valgā. SEargl sj^rauslo, zirgi Uūp, Stiepjot pttteņkraujis. Sniegi tii kā dūmi kūp, Padebešos raujas. Bķlet-^te mešs, te Jūra krie. Bangām pāri brāiot, Šķiet - te milm plēšss M€> Gatea plUs gāiot. Zeme kur un debesis, Kas Uti zin šai stundā NegantiĻ kad grieSas viss , n kā pekles Jundā? Salstot nodreb ceļinieks... Tumsas brāzmā aklā Cēri kā drirkstis puteņsnlegs SeJā tam un kaklā. Un viņš sajūt: stājas sals, Zirgi soļo gausāk. PēklM vējos kāda tolss Atskan, un viņš klausās: JUm tā steidzies, draugs? Un kur? Blājās? Mājās tikri Drīzāk nekā domā — tur Mai^ sapni migsi" ..«lauki!** - tdkt grib ceļinieks, Nepaspēj, Jau salbl Viņa plakstus aizvef miegs... Vtes tad gatet kā maldi Pusnakts vēJl puteņsnlegs. Sate šai mirkli stājas. Brinā raugās ceļinieks: ^Tiešām. Esmu mājis. Tikai — gaišāk viss te mirdz! *- Dievs! Hs manas mājas!** — likmio ceļavīra sirds: «Tlefim! Esmu mā^r mm -i J m
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, December 22, 1949 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1949-12-22 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari491222 |
Description
Title | 1949-12-22-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | iēļu partizānu ibirlju I apbruņot «ma* ļ|ajā lalkl partizā- ^abatag, kaa oe}u un — Kādreiz ivlSManSm Milke« |aieiQ leiaurtoter: Ufageheuer & ^9iAidWlģ«burs, Kteer* p^PttbUfihed twice weekly H^īļjfrculation 11,000, mi" mm. Nr. U9 (M) C^^^^ 19i9. r 2t dee. Utvteto CeSStt sS Umt>wjr. j^vjia wUktets ««Unfsurti^ Brttta 8tr. S->l, tsleftmi in». w m ""i^diS fti«urdS?«"''" "^'•^ Cik Md» i i vēsts Jau ddrdēta! Cik bieil ti atskan no visām kanoe-lēm! dk bieži atskan skolSs, mijās, baznīcās dS«iLr Imolinite KJS^T* •'^.t*°x/^^!?* ^ dieniņai* a«ir.#fKs sludināta, atkārtota Uelā ettģe|n dziesma: Gods DtevMn »W«b2h, miers virs zemes un cUvēkiem labs prātsl n« w.^K*ZI?*;.!S^' «Tibetum Ziemsvētkos kaut ko citu dzlidēt^tki io eņģe|u vēsti un Hs svētku dziesmas ,vienu un to paiu vēsti, vienas im tās pašas dslemas. Vai snl^nav ari viens un tas pats? Vņ taēu, kad snieg, tad bēmi gavUē. Val maize Sta? pLa«t i, "b1e1t* "v° a^i buii^tu t^adhs, Hkas^ n egribē^tu , ka spīd? Val saule nav viena un Un,gl^ t ^ t ir ar Ziemsvētku vBti un dziesmām. Tis Ir vM pazīstami, kas mfis lepriert arvien no Jauna. Nevar Mi nekas labiks n ^ lielā vēsts: JTums Io-dien V^estltājs dzimis!'* Ti ir līdz tam nedzirdēta vēsts. To bfis mtsms sevi uz-ņemt, ņemt Hdzl ddves cīņā un ar to Iet pelēkajā Ikdienā. ^UņH vēsts pieder visiem. Bērns Betlēmēs siUtē Ir Pestftājs visai pasauld lielu qudn nodara tie» kas So v^tl neuzskata, kā uz sevi timētu. Kad gmīl to —^^m*, vļņi tlļBēJa, ka 81 vēsts viņiem Ir nesta. Jēzus var Pestītājs būt tikai tiem, kas vēsti uzņem kā uz sevi rimētu. Gandrīz 2009 gadus 81 vēsts Ir tapusi sludināta, bet val tā sirdi Ir uzņemta? Ak! Daiudz kas nemaz nav k|uVis labāks, nekā tas bija toreiz, kad fl vMs atskanēja uz Mtllmea laului. Visas egliSu svecītes, kas miljoniem deg kristlešn Istabās, neaiz* «eda paU^Ibu, ka p^ulē vēl Ir daudz tumsas. Svedtes gaišas, siltas, bet sirdis • ņet^isņlbi», atri0bl^^^ Vārda ifitu zj^es** niiimi apmbīt ips m* 1 ^ Vd mums neliekas, ka paU eUe smietos, kad sakām: «Gods Dievam aug* stibi!** Cik daudz vēl bezdievības elku kalpības, sevis godinfitanasl Ir tdkts: ^liblmltlM^^ im WBiāW balles nomāc mūsu dvēseU par nākotni, par msko drf* vealllitttil. Peslļtājs Jr nāds ar savu niOlestlbu, taimlbu, patiesību, bet pasaulē valda naids, netalft^a. Cik daudz pasaulē vēl tādu, kas salkst, salst un llgoiis pēc mllesttbasl Ķā ir» val Jdtam, ka Pestītājs Ir dzimis? Vai mums acis visiem tr&kumlem nav ^ aizver, lai varētam ticēt Semsvētku vēstij? Val varam svēilt prjedkns svētkus, kur ņrieka tik maz? Val mums neliekas. It liJi vajadzētu blbtiU aizvērt Im teikt: nJauka vēsts, bet patiesībai tā neatbilst.'! Un ii^am, kad skatāmies sūrajā, ļaunuma pilnajā dzīvē, tad it kā nejūtam, ka bija rei< nakts, kur debess atvērās un eņģelis v^tija: «Jums Pestītājs dilmisl** Bet ad tii Ir patiesība, ka ir cilvēki, kas ar Jēzu sastapušies un kas viņa pesffla-nas svētibu saņēmusi; kas baudījuši to svētibu, ko pravietis par PestItiUn Ir Iepriekš sludinājis, — ka viņš dziedināšot sagraustsfi sirdis, apbēdinātiem došot sp^u, dros-mi, cerību, atbrivoSot cietuma ļaudis no grēku vērd4i>as, dailšot iddus redzikos» tizlos veselus. Visu to Jēzus ir darījis un dara vēl Šodien. Netrūkst tādu eilfēku, kam Jēzus tiešām ir Pestitājs. Un kur cilvēki Jēzu tur par savu Pestitāju, tur visa ddve kļūst labāka. Bei daudz ir to, kas viņu par savu Pestitiiju neatdsi KMe nē? Daudzi domā, ka viņiem Peiititāja ņevajaga. Svētibu, ko viņi saņēmuši, tie uzskata par savu nopelnu, un eņģeļa vēsts Aem aizskan garām. Tā PestitiUu noraidīja va-rizeji, zaduceji un i rakstu mācītāji Un domu biedru viņim netrūkst ari šodien vēl. Un iTratkal citi, kas ilgojas pēc kaut kā labāka. Ddve viņiem izliekas ne tiUU^ ^ a i tai vajadzētu būt. Viņi cieš pagātnes kļūdu dēļ un tagadnes nepUnlbas dēļ. Viņi runā ar bUIbu par Jēzu, bet viņiem ir ad savas šaubas un Iebildumi Un tie traucē lielo vēsti pilnīgi sirdi uzņemt. Un atkal citiem Jēzus nevar būt Pestītājs tiipēc ka tie grib savā sirdi stūrīti saglabāt vienīgi sev. Un no visa tii mums Jāsecina, ka tad, kad eņģeļa vēsts mūs neieprieoē, vienīgi mēs paši esam vainīgi Bet vai svētigā Ziemsvētku vēsts M būtu veltigi izsbmējusl pasaulē? Kur pa- Uzs. glābējs, gatenta un stiprums? Eņģeļa vēsts mums to teic. Ļaimuml pasaulē zuSs tikai tad, kad Ziemsvētku bērna gars valdīs pasaulē. Visi mēģinājumi, pasauli glābt, ļaunumu uzvarēt, būs velti. Ja eņģeļa vēstij neļausim ieskanēt dziļi SrS. Ziemsvētku vēstij ,Jfum8 šodien PestitiUs dzimis!** patieci sirdlieskMiēt Un to uz Jēzu noskaņoi ^ n nu. kāpēc ari visdrūn^kā laikā, vissāpīgākā bridi, kur mēs IzkllzdamI IzkM* stimi neskatitanies nākotnē bez cerības, kā to darīja Bomas un Grieķijas gudrie? S c ka mēs zinām: ,3Ium8 Pestitājs dzimte!" ^^^^u «Ms pasaulē tāds «īSfaT kas var nārvarēt visu ļaunumu, nest prieku bēdās, nest gaismu tumsā, nest Stera B^niei^ Bet Ja gribam, lai šte spēks pasaulē iedarbojas, tad mmns dzīvē Srfida. ka nasaulē ir piedrimis PestMJs un ka mūsos viņa mHestlbas gars ir dzīvs. Uz to novēlu visiem priecīgus un svētigus Ziemsvētkus. Archiblskaps prol. Dr. T. GBlNBEBGS T. Stubja zīmējums Hugo Krūmiņš BALĀDE VIH briUbMĻ Joņo miegs PumMs klaUm pārL Noottldljies oeļlnieks Bimue un raugās kāri Neleriesles val kur suns Cauri puteņsniegiem, Neiedegsies val kur giaa CAnBttLkI na ftilfgifmi VUl briUIttk, Joņo miegs. ^ PvmaMs ir tik baiga. Ned^MKs neviens, Ja kUep Dai|ām rtpta valgā. SEargl sj^rauslo, zirgi Uūp, Stiepjot pttteņkraujis. Sniegi tii kā dūmi kūp, Padebešos raujas. Bķlet-^te mešs, te Jūra krie. Bangām pāri brāiot, Šķiet - te milm plēšss M€> Gatea plUs gāiot. Zeme kur un debesis, Kas Uti zin šai stundā NegantiĻ kad grieSas viss , n kā pekles Jundā? Salstot nodreb ceļinieks... Tumsas brāzmā aklā Cēri kā drirkstis puteņsnlegs SeJā tam un kaklā. Un viņš sajūt: stājas sals, Zirgi soļo gausāk. PēklM vējos kāda tolss Atskan, un viņš klausās: JUm tā steidzies, draugs? Un kur? Blājās? Mājās tikri Drīzāk nekā domā — tur Mai^ sapni migsi" ..«lauki!** - tdkt grib ceļinieks, Nepaspēj, Jau salbl Viņa plakstus aizvef miegs... Vtes tad gatet kā maldi Pusnakts vēJl puteņsnlegs. Sate šai mirkli stājas. Brinā raugās ceļinieks: ^Tiešām. Esmu mājis. Tikai — gaišāk viss te mirdz! *- Dievs! Hs manas mājas!** — likmio ceļavīra sirds: «Tlefim! Esmu mā^r mm -i J m |
Tags
Comments
Post a Comment for 1949-12-22-01