Bavarijas Latviesu vestnesis, February 26, 1949

              LATVIJA. i!,49_
i i ar Arņ
riku Vuceh?
te
hwein!ttpt 05 2-n.
slēpošana? 2..:? ^«d'"" ^
I
«adu uz Bc ^-sp^cs
l i ^ ^ : « C | 8 un tļjnardft
LATVU
Latvlan New8paper
PnbUshed tmder EUCOM Civil
Ailairt Divisios Antborisatloii
Ntunber VfīOP 196. MUshtr
aod Editor: Kārlis RabScs.
DP Camp fUcinkOlz netr
OOsabatfdO' Printer: ,;SeIiwfib,
Volksbl.^ G«fl2biiri/D^
Undni.-Pl 7. Cirodation!
PoUitbed ibrf tbne» weddy.
Bditorial offtoe: GibiZb«rg/D.,
D(Kiibiito • Zinutttnmumttr. 2.
6f
LATVIAN NEVVSPAUR
' Ņr. 23 (247)
Imāk trīs reites ntdēfā, Itde-vijs:
LatvieSu darbinie­ka
udarbites kona; kopas ve«
cSkais M, Collas. Galvenais
redaktors K. RabSos (5(Md
darbā neatrodas); salv. redak*
Ibra vietn. M. CHifftis. Re*
dakteri: L. BSniņfi» B, Ķīselis,
A. Liepa^ H« Mindraber|p« .Re*
dakdias adrese: OOnsbnit/D^
Dpnusikns • Slmmermannstr. 2
(tāķtmis 84).
echoslo ii as valsts
140.000 BALTIEŠU PROTESTĒ
lESNlteGIIMOS BDBTŪMO ftEMCMgBAllJĀM PRASA HEKAVE»
JOHES GSS>Ā% LAI PATOMIV SAVIENĪBA PĀRiRAmmj
BALTUAS VALSTU FVOTXJV DEPŌSTSCU AS
Beg [enerāļi, un sportisti nebrauc mājās ||
W « MPĶap Ot flbmsIlT^B
I
Jiem Chronide" ziņo, ka no amata draud at^i^es CfedtosAova-1 i
kUas valsts prezidents Gotvalds. No Berlīnes QZ lietiimiēm aizbēdzis g
{ediii miliiSrSs misijas vadītājs ģenerālis Dastidis, par savas d e » ^ ^ i
iemesliem iepriekS inlomieiol ārlietn ministni Klmentisii. No Progas 5
saņemta informācija» ka atlaisti astoņi augsti āriieta ministrijas iereāŖLIl
Parīzes raidītājs ziņo, ka sestdien paredzētā sacīkste ar ēediii hokeHstlem g
jnenotiks. Uz Ungāriju attdeies atgriezies ātrslidotāji Pajm un divi | i
dti ungāru'sportlsH.
,^ews Chronicle" diplomātiskais
korespondents ziņo, ka Prāgā valda
ādsārtigi lielā neapmierinātība par
Padomju Savi^ilbas jaimo prasību,
pēc k u | ^ ōediiem it kš būtu jāuz­ņem
atpaka} 400 000 Sudetijas vācie-iu^
lai tie palīdzētu atjaunot rfipņļe-dbn
Visnoteiktāk šim priekšllku-n
^ pretcjotlos valsts prezidents
Gotvalds. kas draudējis pat a t k ^
tiefl. ja Kremlis savu prasību neat­sauks.
Maskavas pusē nostājies mi­nistru
prezidents Zapotockis un ko-miinistu
partijas ģenerālsekretārs
SlanMcis. ,,New Chronide*' sakās
2ki§iin, ka vienīgi šo Prāgas valdlbsi^
^lS.JJe2&le. 20. Labie gart
Lielas tmm
«L V *• rlpmaņfem labi BB»-
,„_^„,_^ riko-- . :
la^iiein^^ g ^ t»i
tKOstam,
Cetttrms latvim m
, bietes cena DAl ASD. i»
_Jt«<Be^tir sparats^ vM.Vļt
ift^ ttriekdm^ Laimestos m
«ākot ar S. g. 5. marhi Hejļ
Kartojbčr Str. % pfc
ucitii referenta. per«iiil|in
# bliltiiliļiSo lotere BS biļeti
titm^nSo ļožtt sarakstu!
tirlnKias pt^^^^^
btletes dabūļamas
i'fjr-i -
Padomļtt Savienība
pastiprina garnizonus
gar Norve|i|as robežu
Pec Mindienes raidītāja infor­mācijas.
Padomju Savienība pa-stlpKTlna
savus garnizonus gar
Norvēģijas robežu. Uz agrāko
Pētsamo apgaidu kas pēc otrā
pasaules kara atsavināts Son^jai,
p M e t o s a i k a ^ ^ l^idr^
mankal uh cltiteiri* Zi^m^lkrievi-:
3as*'aj3^abaHemi:'-'\''''-: "i'"^ "^'^
' Nbrvēģljās ārlietu ministrs
Lange ceturtdien parlamentā
siiiēdza ziņojumu par: savām saru­nām
Vašingtonā un Londonā. ,,Es
domāju, ka Norvēģijai jau tagad
vajadzētu piedalītie^ Atlantika
pakta sarunās>** teica ministrs.
^Vašingtonā im Londonā ^ guvu
pārliecību, ka rietumu demokrā­tijas
Skandināvijas valstu' paktu
neuzskata par ipietid{;ami iedar­bīgu.
£s arī domāju, ka mazas
veāstis nevar nodrošināt savu ne­atkarību
bez lielvalstu atbalsta.*'
BBC
nesaskaņu dēļ Višinsids bija ieradies s
Karlovi Varos, lai samierinātu abas I »
naidīgās puses. Pēc ilgām pārrunām g
Sotvaldu viez^ārši piespieduši pa-1 g
ikt amatā,
Ģenerālis Dastidis no Berlīnes aiz­bēga
jau pagājušā gada beigās. Viņa
vēstulē, kas adresēta Klementisam,
datēta ar 31. de<?embri, bet tās ša­urs
Ņujorkā kļuvis zināms tikai
kopš dažām dienām. ,yJau 32 gadus
es esmu uzticīgi kalpojis savai dzim-ļ
tenei kā karavīrs im diplomāts," rak­sta
ģenerālis Dastichs. „Bet kad es
pēdējā gadā sāku novērot, ka Cedio-slovakijas
intereses aizvien vairāk
pakļauj komunistu partijas intere-'
sem, mani sāka mocīt šaubas.** Ģe-ļ
nerālis tālāk norāda, ka viņš 4 ga­dus
sabijis Padomju Savienībā un |
pārliecinājies, ka revolūcijas meto­des
un terroru komtlnipti paturējuši ļ
art mierā laikā un mēģlzia to uz­spiest
oHām brīvām tautām. Sīs
metodes labi pazīst arī čedm komū-
Igaunijas valsts svētku dienā^ 24. februāri, Rietumvādjas lat«
viešu, ig^nn^u un lietuviešu nometnēs notika aizlilguftna dievkalpo­jumi
baznīcās un porotesta sanāksmes, lai tā vērstu rietumu de­mokrātiju
uzmanību uz pieaugošo boļševiku terroru Baltijas vid«<
stīs \m ne^>ārtraukta:]ām deportācijām. 140.000 baltiešu pieņemtās
protesta resc^cijas bēgļu centrālās i e ^ d e s iesn&gs tālāk ameri­kāņu
un angļu militārajām vald2)ām, IHO; vi^asaules baztdcu
un humanitārajām organdzādjām, rietumu domol^tiju valdībām
un Apvienotajām Nācijām.
Rezolūcijās norādīts, ka boļševiku vannāčiba Baltijas valsUs
ir krasā pretstatā at UN vēl nesen pieņemto konvenciju par d i v &a
tiesībām. Brīvībā esošie baltieši tādēļ lūdz rietumvalstis savu no-sodītāju
nostāju neapHednāt tikai deklarācijās, kā tas bijis līdz
šim, bet aktīvi rīkoties, jo citādi latviešu, Igauņu un lietuviešu
tautas Padomju Savienības terrors iznīcinās garīgi un fiziski Pa­līdzot
Baltijas valstīm, rlettmiu demokrātijas palīdze arī sev, jo
nākotnē līdzīgs l i k t e i ^ var piemeklēt arī tos, kas šobrīd vēl dzivo
teMbā.
i i i i H^
Nemieri Kaukažāi
manevri Turcija
Bēgļi, kas pēdējā laikā no Padom-ju
Savienības ierodas Turcijā, ziņo
par n^niētiem, kas esot izcēlušies
ap^^Mdos ap Kaspijas jūru. To ap*
spi^aoai, no dtlem Padomju Šavle-nībEs
novadiem \]z Grūzlju, Armē­niju^
un Aserbeldžanu pārvietotas
stipm k<qra8pSlca v i ^ E l i ^ Ati visi
streiki, kas uzliesmojuši pag. gada
r u d ^ , ap^ļkiesti varas lldzdcļlem.
Nemieru i e n ^ m^ējami ārkār­tīgi
sliktajos dzīves apstākļos. Kas-pljas
jūras piekrastē Iekārtotas 29
ja\mas koncentrācijas nometnes/ku-ŗās
iie^etoti gandrīz 7 proc. visu šl
apga!>ala fabriku strādnieku.
Vispār^o noskaņojumu šai E^ro«
pas visattālākajā stūrī raksturo Tur«
cljas armijas manevri, kas, klāt esot
amerikāņu mllltāratašejam, pašreiz
notik abos Bosforas krastos un pie
ieejas Meķiadā jūrā. GZ
PADOMJU SAVIENĪBA NEVIENAI VALSTIJ NAV
UZBRUKUSI, APGALVO TOREZS
FEANCU VALDĪBA N E Ļ A U S G R A U T A R M U A S M O R A U - TIESJCS ,JiWJBlANni:** RED. K A S E NU
Francijas komunistu Hdqra Morisa T^rēza ugjaicināiinns frančiem
nomest ieročus un apsveikt „atbHvotāju padcmiju anniju** izraisījis
tik strauju un saSutunm pilnu reakciju, visā Francijā, kāda gadi^
ilgi pat šai polltisl^ temperamenta pilnajā zemē nav piedzīvota. Ar vi^**
nu vienigu izņēmumu — p ^ komā^nistu pnUi&Scijām, ^dsā fl*anētt presē
no Parīzes Udz Marseļai lasāmi ugunīgi, patriotisma apdvesti uzsauku­mi,
kuros gan pati tauta, gan valdība tiek al<^ta savaldīt komunistus
un nepieļaut tālāku Frandjas morilles un patriotisko jūtu graušanu.
Ķā jau paredzēja, nacionālsapulcē
nīstu līderi, bet viņiem nav drosmes [iesniedza par Torēza Ieteikumu In-pateikt
nē. I terpdlādju, kas ceturtdi^ias vēlās
Beromlnsteras raidītājs ziņo, k a at- ļ vļakara stundās izvērtās par ilgi ne­griezties
Budapeštā atteicies Ungā- piedzavotu apliecinājumu tam, ka
rijas slidotājs Pajors, kas tikai pa- Jlesark^mā Francija** joprojām ir
gājušajā svētdiena izcīnīja pasaules ļpdlna nacionālās pašapziņas uh ka
meistara nosaukumu āl^iāidošaip^l valsts drošības jautājītnnos visas
Oslo. ifraļpc^as, atsbedtot )»>miļ^^
Ņo Stokholmas uz Prāgu vairs i^vļ vier&opus. r-- -
' 'es Čechu>hokejists iHž^ Ma-ļ Cik varēja vērot, par ļoti as^^
reks. Sī iemesla dēļ čedil sestdienļciju vispārsteigtākais bi}a pats To-nevarēs
spēlēt Parīzē. „Racingļrēzs,|lai gan viņš savu aizstāvēšanās
Club** menedžeris preses pārstāv-^ļrunu bdja labi sagatavojis un veikli
jiem paskaidrojis, ka Cedioslovaki- formulējis. Debates ievadīja kāds
jas iek^ietu ministrs anullejis spor- laba spārna pārstāvis, prasīdams asu
tijatiem izbraukšajias vīzas. ļ uii noteiktu valdības rīcibu pret ko-
AB, P Imūnistu valsts drošības graušanu.
EŠ! Ja' esat vienas ,
« t e . dllveš vēt nesatriektan
ļttaliii kopēju ceļu pretim
4%* slaida auguma.
i»lSt!e$-7dim4a!v bet atrajcsac^ g»
«, Nr.. Mansfldd,. Notts»,
• ^pfevieģot savu foto.
as
lieitte&ts ārzemes
J^t :4^^ eksemplāru
aipft niamura_cenaJ
^iĶnberKS, We8t Vratting t.
L ^i-rtting Gommon, Nr, CamPf
Britain*
_ t t « A s 5/-9h par eksemplSru
ļKtrtSķa numura cena 6 d »-*
§t&di©š, Acton Guesthouse, Wflo«
^1Lm^ 127, rueda^'M
^ V { » V. Beadrups, P W
t P l » a v n S. Danmarii. -
4:120,- fr.- par e k s e f l i p«
^4vls^5De 5. Baum^,
āl LQfi««» ^ " " ^ t ^ n l l B S a »^
S: •Si'^ Fi. par «''^sempte^^^^^
Ņaaģ, Hollaud. . guji;
i«umtt «miesa P ^ ^ f ^ ^ - k S l ^
fiķ kā l-sh par s^<^-'.^^FM' fcUk kā 25 fr. par 250ļ;
[par vārdu, bet o« t,et
d. Zviedrijā J^jS'lSlf*^
W o s traucfjumi aikr^s^^,^^^^
i lūdzam maksatams Eif^Fj, f
abonementus savlaicig» ^g^esr
20. datumam^par « a ^ J j vism»^
Eiropas maksājumus ^«.^^unot
fnešiem xa priekšu .ļjii. srtf
KO NOZIME NEGAIDĪTĀ
PAJDOMJU SCfTŅA ATGRIEŠANĀS
HELSINKOS?
Piektdienas rītā 'Helsinkos negai­dīti
atgrleaes Padoniju Savienības
sūtnis ģenerālis Sovs^enko, kas i l -
\^ gāku laiku bija uzturējies Maskavā.
Pēc franču aģentūru ziņām negaidīto
sūtņa atgriešanos saista ar Norvēģi­jas
nostāju un ar iekšpolitisko stā­vokli
pašā Somijā, Pēc vācu raidī­tāju
ziņām, kas saņemtas tieši no
I Helsinkiem, turienes politiskās ap-
I rindas veltī sūtņa atbraukšanai vis-pelāko
vērību, jo atceras, ka jau
|vienrejz Sovaņenko, nepietefets at-
Igriezdamies no Ugākas vizītes Mas­kavā,
Iesniedzis Somijas valdībai
priekšlikumus, kuru rezultātā toreiz
-bija jāparaksta neuzbrukšanas pakts.
Spānija par vāju sargāt Pirenejus
VAI A S V MAINĪS SAVU NOSTAJTJ P B E T ^KANKO?
I '
Visas rietumu pasaules valstsvīriem pulcējoties pie Briseles pado­mes
un Atlantika pakta konfer^ēu galdiem, tur kukst Franko Spāni­jas/
pārstāvja; Nav citas ZBues Eiropā, kas pēdējos divi gados būtu bie­žāk
apzīmēta par Eiropas bastionu, par vienīgo milMāro bāzi, no kuras
varētu atkarot veco kontinentu, ja Staļina armijas to pārpludinātu,
par pretboļSevisma deitoksni un katoļu baznīcas pīlāru. MilUtārie spe­ciālisti
vienpHitīgi apMeoina, ka Spānija tiešām ir rietumu izejas bāze
nākamā kara gadījumā, bet Anglija un ASV joprojām iecirtīgi ignorē
Franlco draudzību. „Kas tagad nolliks ar Franko Spāniju,"* prasa ASV
prese, ,4nēs gatavojamies izveidot Atlantika un Vidusjūras paktu, mēs
gribam katrā iespējamā veidā nodrošināt Propu pret uzbrukumu no
Maskavas. Viai & d ^ nav pienācis iķridb revidēt mūsu līdzšinējo nostāju
pret Franko?**
Bulgārijas valdības
slepena pavelc
^ gandznieku vajāšanai
Prāva pret 15 Bulgārijas
staritu garīdzniekiem, kas apcietinā-
0 ^
ti kopš 8 mēnešiem, sākās vakar So­fijā.
Angļu katoļu laikraksti šai sa­kāra
publicē kādu sl^)enu Bulgārijas
valdības pavēli, kurā attiecīgām ie­stādēm
doti norādījumi par kara gā­jiena
ievadīšanu pret protestantu
.baznīcu. Pavēlē teikts, ka šie soļi ne­pieciešami,
lai likvidētu garīdznl^u
prtkomūnistiskās propagandas ietek­mi,
kas īpaši sprediķos vērsusies pret
pašreizējo Bulgārijas valsts iekārtu.
ASV sūtniec-ba iesniegusi Bulgā-iTiJas
valdībai notu, kurā lūdz savu
pārstāvju pielaišanu prāvā. Jau pēc
stundas nota noraidīta un atdota at­pakaļ
ASV vēstniecībai Sofijā. Prā­vā
nepielaidīs arī Vaitikāna misijas
paistāvjui
Lai varētu uz šo jautājumu atbil­dēt
pēc iespējas precīzāk, „New York
Herald Trfbune** speciālkorespon­dents
Homērs Bigarts payadījis
Spānijā vienu mēnesi. ASV inilitā-rās
un flotes misijas pavēnī Bigarts
guvis pilnīgi jaunas atziņas, kas
daudzus līdzšinējos, tik bieži presē
paustos uzskatus pilnīgi apgāž. ^
„Ja UN pavasara sesijā darba
kārtībā atkal nais Spānijas jautā-
Iļums,'* saka Bigarts, „tad ASV ār­lietu
ministrijai būs grūta izšķirša­nās.
Kamēr na'* zudušas bailes no
PadL Sav., un mēs cenšamies saistīt
un stiprināt visus pretboļševistiskos
spēkus, lietderība ieteic atjaunot
sakaiļus ar Franko un palīdzēt Spā­nijai
kļūt stiprai. Bet šim prak­tiskajam
apsvērumam stājas pretim
politiskā morāle. Bez liekulības
mums jāatzīst, ka balstot Franko,
mēs balstītu diktatūru, kas mums
tikpat pretīga kā komunisms. Es ve­selu
gadu pavadīju zemēs aiz dzelzs
aizkara, studēdams turienes ap­stākļus,
bet jau viens mēnesis Spā­nijā
mani pilnīgi pārliecināja, ka
cilvēka pamatbrīvibas tur tikpat
ierobežotas kā kcKnūnisma zemēs,
kaut arī Franko Spānijā visumā
dzīVes apstākļi labāki un kārtība
Uelāka.**
„Franko režīmā šodien, pēc
iefelietu n^nistrijas datiem, ir
36.ļKK) cietiramieku, no tiem 2800
politisko. Tas uz 28 milj. iedzīvo­tāju
nav daudz. Bet patiesībā divtik
liels skaits ir zem policijas uzraudzī­bas
un tūkstoši deportēti uz tālām
Siŗlānijas kolonijām. Cietumos ap­stākļi]
tik ļaimi, ka ārzemju kores­pondentiem
tos apmeklēt neļauj.
Militārās tiesas Joprojām lemj par
katru, kas noziedzies pret režīmu.
Priekšrocības tikai katoļiem. Reli-ģiskal)
n minoritātēm grūts stāvoklis,**
„Atstājot visas simpātijas un an­tipātijas
pie malas, fakti, kas runā
Franko režīmam par labu no paš­reizējā
starptautiskā vledc4cļa, ir
šādi: 1) Franko nīst Staļinu; Spānija
neapšaubāmi šodien stiprākā pret-boļševisma
zeme Eiropā; 2) Spānija
ir loģiskā tiltagala pozīcija ASV ar^
mijai, ja Staļins iekarotu Franciju;
3) Spānija ir izdevīga eksporta zeme
amerikāņu ražojumiem un Izejvie­lām;
Spānija i r labs klients, kas arī
kārtīgi maksā parādus; 4) Spānijā
valda miers un kārtība, pretstatā
Francijas un Itālijas nemieriem un
streikiem; 5) ja ASV atzīst tik sar­kanas
zemes kā Ungāriju un Čedio-slovakiju,
kur vajā katru reliģiju,
kāpēc ASV nevar atzft katolisko
Spāniju?**
Bigarts paredz, ka UN pavasara
sesijā šo uzskatu ietekmē gzx>zis
līdzšinējo Spānijas izolācijas politi­ku.
Franko labā noteikti balsos
Dienvidamerikas zemes, arābu val­stis,
katoļu līderi \m ASV rūpnieku
un baņķieru pārstāvji. Francija,
Lielbritānija un Maskavas bloks,
protams, balsos pretim Bet Franko
Spānijai tomēr neesot tikpat kā ne­kādu
izredžu, ka tp piesaistīs Maršala
plānam, Eiropas padomei vai Atlan-
(Beigas 5.4pp.)
Viņam pievienojās sociālists Mdē:
„Komūnistl per Icatru cenu vēlas ra­dīt
kara psldiozl, kamēr Staļins tai
pašā laikā pasaule piedāvā mieru.
SI kara psīchoze tiem vajadzīga, lai
kavētu Frandjas jaņnuzbūvL Bet šīs
pūles i r veltas. Mūsu saimniecības
stāvoklis ņzlabņjas no dienas dienā.
Tas tas, kas novedis ļcbrnūnlstus
ne2^ā, ko nu darīt Torēza iet#
kurtts mūsu armijai dežiertēt, ja
Franciju okupētu Padosnju Savienī­ba,
ir labi aplēsts, bet izmisīga so*
lis**.
Torēzs atbUdēja labi uzbūvētā r u -
fiā, aizbildinādamies, ka viņa Iztei­kums
par Ieroču nolikšanu gadījumā,
ja frandjas robežas sasni^tu Sar­kanā
armija, balstoties uz- pastāvoša­jiem
noKgiuniem Francijas un Pa­domju
Savienības starpā. „Mēs esam
joprojām Padomju Savienības mili­tārie
sabiedrotie,** tdoa Torēzs. „Mū-su
konstitūcija noraida katru agre­siju.
Tātad mēs nevēlamies karu.
Bez tam komunistu partija ' nekad
nav slēpusi savu pārliecību, ka ne­viens
franču strādnieks nepacels ie­rod
pret komunisti^ armiju, pat
ja tā okupētu mūsu pašu zemi. Bet
tās i r liekas bažas. Padomju Savie­nība
nevēlas karu. Tā n ^ a d nevle-r*
ai zemei nav uzbrukusi.**
Pēdējais Torēza apgalvojums ra­dīja
zālē smieklu vētru. Debates
pārtrauca uz dažām stundām Tās
atjaunojot vēlu vakarā, Tbrēzam at­bildēja
ministru prezidents Anrī
Kdjs:
i,Mē8 uzturam sp3cā visus savus
līgumus. Mum9 diaud^bas un neuz­brukšanas
pakti nav papīra lapas, kā
to pierādījušas dažas valstis ar visai
pasa^Ud pazīstamo rīcību otrā pa­saules
kara laikā. Arī mūsu satver­smē
noraida ka^ru agresiju. Bet šī
pati satvearsme 3. paragrāfā prasa,
lai nevlaia frakdja nemēģinās sa-^
vus uzskatus uzspiest dtlem pic^Itis-klem
grupējumiem ar varu. Jūs, ko­munisti,
to tomēr darāt. Ar strei­kiem
un neceriem, ar morālo Am
nadonālo ētūcas paznktlilaimu ne­ievērošanu
jūs mēģināt, ģ f ^ t Fran-djas
spScu un kavēt valsts atjatmo-šami.**
Tllāiš K ^ a grletEgi prasīja
Torēzam. v ^ vii;fi ie­nākuma
kalt''lail» piet Frahdju,
kad uzbr^ika fašistu Vācija? Kā z i ­nāms,
Torēzs 1939. gadā dezertēja uz
Maskavu, kur palika visu kara laiku.
„Valdība turpmāk nekādā gadījumā
n^eļaus, ka komunisti grauj armi­jas
un'tautas morāli. Katru šādu
mēSnājumu stingri sodīs.**
Ministru prezidenta ifunu deputāti
apsveica aplaiisiern.
Ar 362 balsīm pret 182 nacionāl­sapulcē
nolēma Torēza lietu nodot
valsts prokurpram. Prezidents Keijs
paziņoja, ka tādu pat lēmumu 'pie­ņēmis
ministru kabinets trešdienas
sēdē. Tieslietu ministrija jau ie­sniegusi
pieprasījiimu atsaukt neaiz-kaŗamības
tiesības komunistu senio­ram
deputātam KaŠēnam, kas i r arī
partijas laikraksta „L*Humanltč'*
politiskās nodaļas atbildīgais redak-torSi
Pret viņu prokuratūra Ierosi­nājusi
prāvu par uzsaukumu komu­nistu
laikrakstā franču armijai de­zertēt,
ja Padomju Savienība zemi
o k u p ^ Raksts saucās: „Nekad
Frandjas tauta h^aŗos pret komu­nistiem**
(Beigas 5. Ipp.)
Parakstīts Izraēlas un Ēģiptes
pamiera līgums
ĒĢIPTIEŠU BRIGĀDE „AR CIEŅI?<, BET BEZ SMAGAJIEM IERO­ČIEM
ATVELKAS NO NBGEBAS TUKSNEŠA
piecu nedēļu ilgām apsprieda Rodosas salā ceturtdien parak­stīts
pamiera ilgums Izraēlas un Ēģiptes starpā. Pirmdien žīdi sāks saru­nas
ar! ar Transjofdāniju. Pēc m b u valstu sakāves vienošanās Rodo­sas
salā nozīmē jaunu Izraēlas uzvant Londona un Vaškigtonā doHuL,
ka nule pmkstitais līgums pirmais solis uz īstu nderu Tuvajos Aus­trumos.
Gk šis optimisms pamatots, to. protams,"" pierās jau tuvākas
nedēļas. Katrā ziņā Tuvo un Vidējo austrumu puiveŗmuo» vairs nelie­kas
tik bīstama kā priekš seSi«n mēnešiem.
Kad informācija par vienošanos
Rodosas salā aplidoja pasauli, dau­dzi
politiķi un valstsvīri atviegloti
iizelpoja — Dr. Banšam tomēr bija
izdevies samierināt abas naidīgās
puses un veikt to, ko nespēja nelai­ķis
grāfs Bemadots. Daudzreiz šais
piecās nedēļās likās, ka visas pūles
izrādīsies veltīgas, \m sarunu part­neri
alaes katrs uz savu pusi. Uz
Kairo lidoja ēģiptieši, bet uz Tda-vivu
žīdi, lai saņemtu jaunas in-struķdjas.
Pēc tam atkal turpinājās
ilgas un brīžiem ļoti asas sarunas,
jo karstie dienvidnieki ne vienmēr
prata apvaldīt savu temperamentu.
Beidzot otrdien pus oficiāli paziņoja,
ķā izredzes viļoties i r vairāk nekā
optimistiskas. ^
Ceturtdien pubUcētais līguma
teksts pierāda, ka Rodosas salā no­tikušas
vienīgi militāra satiu^ sa­runas
par ieroču pamieru žīdu un
ēģiptiešu starpā. Viss Negebas tuks­nesis,
kas pēc Apvienoto Nāciju pro­jekta
bija domāts arābiem, tagad
paliek Izraēlai. 2īdi savu karaspēku
atvilks vienīgi no pašas fiģlptes pie­robežas,
Svarīgo El Machras satik­smes
vietu tomēr kontrolēs ēģiptieti.
Ziemeļgazā dvilā pārvMde atradīsies
arābu rokās, un žīdi paredzējuši sa­vas
vienības no šejienes mazliet at­vilkt.
Līguma pēdējais pāragra^
nosaka, ka Ēģipte savu brigādi varēs
ar pilnu militāru cieņu*' atdlkt nc
Negebas tuk^eša, kur to ielenkusi
Izraēlas armija. Vienīgi smagie ie­rod
eiģiptiešiem būs jāatstāj uz vie-
(Seigas 9. Ipp.)