Bavarijas Latviesu vestnesis, January 3, 1951

              •'.•i-i;..,!..
Mm
mm
Nr. 1 (4429 Jta. I, mi
Pttl>}liber: ^imsHttte» MtiOft*
Ftuma AugiiftUort Pilititr:
PffffmtfitlīTftf
UfVIAN NEWSPAPER
l l l r . l 4 i»
1 AUNU GADU SĀKOT
Ifisii ļtattkoflis
Spkil tttfit fiHii Tļļffinļf
MAmMtš ūāhvmm UĒmtm ^ mm mmm »ūā9ām
INMte ^ Kad asnerfkiņu
koRgrasa loociļi pie āiliiFi(]fii seii-
Ji^bfMiii. čāMš dianas Dinns Zitiii»
• ļB^^W^. • • ( ^ • ^ ^ ^ • ' • • ^ P P B H B , • • ^ • i P ^ ^ I F l ^ ^ B * ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ W^WW'WfW^l^ mKf^mt^t^^ iviftto atiliia VailngtmiiiĻ aanitori
im daptttittbiia dlesgan drOmfigara*
itiviilk io t^^^ jHlAlbā bija
a^ķtiimL llk b«(p k l i t ^ ^ Dau^
m no mim la&am, raudzīdamies
ivifka aiultt mlidrumfi, bCla drOmi
vfi gaidīt tik tttL iMi tl| pdH M l !
vB labik ng«tavott%-
taflsd."
Prezidenti TrOmeni levirainnt pa-iteidiinflja
mobiUddJii t a n K i l -!
ratigot par tfa leiUjItlliem CMbn
VilMinu. ģm. Kleju un SldMju VtiA-tiergu.
S«da« trt]otaei ižviM andni>!
di pat Tranam pdU«i««^ '^'"^
ļatttUuB iev. vai tikai te nav pē», to in,i ^irtuti ntr
dilta prigkiiiani Ziemivetkt Valrikt uin'^gSiiri^^
2? ''"!P25,^^*S?" PS^. "!**"ļ«n»* locdilu domim, U tonir nav
ktom art |«cliti pateh» atbildi:,,Tai vil nekfida teieriteKA>ttitidla im
lim ianttttot v » «tUkuio laiku." kara bazl nebOi PiftlSti vitmaz 40
duta, ka amnrikiļu n&cija laiku ne- Uo. 1^ būtu ai»t«rai» trti ittaM
* " ,v«i««Wp vairik n^i pallatk un tam art v«-
JUnerfitaMUMan^^ J«di«tunotiktWireizeiitraulik.
& S f t » r i d S ē S " r S , ? i ^ Drūmā n-kapojuma ladllani un
Sffllup. «dvi iSkrieffkarfi « « S L ^^ kari kai belgiiei ar mūiu lakart!
iSto »nd^twi paralM^S^^ * ^ Miidevl^ IMnena kati»
krievi var mumi uzndeit karu. irtrmili?'*'^ '**ļ'^'?*'Ķ^ •'W«»W««»a S^t«SS^i.^lf^.l2WK tplukuņa ar
Par ko
savu Ipata JaunizoHdontšna dilOa*
rāciju. Zinādams, Im aii Huvtra stāv
diesgan pialas h^bllidltttt ai»rindaS|l
uzRuvera runu UgU tiāiijāieaiooij
pēc tam an TrOmens un CNma fos-sters
Daliess. Republikāņa auitotsļ
Morze Huvera Ielu saplurinlianat
Aiztf Julais 195a ^ds ir radi*
Jis d i ^ pānnaiņas latvidKi
trimdas saimē. Latviešu kopība
Vldjā» kas iipriddejos piecos
gMlos bija iatirMu trimdini^
iidākā un vadoiā dala, aimdl-tajā
gadā Ir sadUusi Uds samērā
oeUidai grupai, kas Jau tags^ ie­rindojas
treiā vai ceturtā« bet tu*
vākā nākotnē ierindosies vēl tā­lākā
vietā dtu umju latvi^u
vidd Tautieši no starptoutlski
aitirApētām nometnēm Vācijā is*
kUst pa plašo pasauli, rodot sev
daiidās aemēs normālākus dsives
im darba apstākļus.
Ar tikko pagājušo 1950. gada
bdgām mēs varam pusUds droši
usricatlt piecus ^adus pro. de*
ianām, cipām un grūtumiem, bet
ari sdonēm un panākumiem ba­gāto
„mazās Latvijas*' laika pot-mu
par pabeigtu.
Sis konstatējums no vifnas pu­ses
iaprledna, no otras rada
skumjas un rūpes par mflsu nā-lmM.
PoaitM vērtējams fakts,
ka latvietis iskļflst no bescerigas
un besn^rķa veģetUanas nomet­nēs,
nonālnH raiSgā darbā, kaut
ari bieH nepiemērotā un skarbā.
Skuinjas pārņem prātu, redzot
mūsu ceļus vii arvien vijļamiai
tālāk prom no dbdmtenes. Ar!
latviaiu ātra pieķeršanās mantai
un pmmifgai labklājībai dod pa­mata
bdttm, vai nelzdM^i un
ņatsOks tas dnas spars un gars,
kas spārnoja tautiešus, kamēr
tie Mvo}9^ nometnēs un kas
deva art' rsdsamus panākumus
kādļA par mūsu personliOm tie­sībām,
tā ar! ti^ par Latviju*
SinI gadā būs arf reAnams, cik
tit si^d»mci}u
join ded^tf
far
MManu un neatam^
vim spneaa YmepEi;;iTpu:"^mSSis^
^ ^ I cnn vēlāk Jautāja, vai iliņi ņvtts ai^
1 ^ kļuvis «I- <«M ar
nams, itāļu i ^ m ^
lati dodamies «^Meties** m Ma^« to iadaiit pat vtt fstiel
ifc pa ^ ^ f g ^ ^ g ļ j ļ ģ ^ māt' vimmimām
lAtgitatt^Sieiltast^ jmW0^'ti
Sviridovs, VagMJas i n i f l ^ MMgatt^^
dimta^ivie^^^^^ Oa^iosto-1 l^vienlbai gdvep^
tiddilas vte<q»M^ un «vis ' -
MsAustarUMk^^ ,
doņi* Fic&bi informētu apH^^ ^ mOst^enltti bemļNild^
tfim, aiMJprtedes galvenais temate ceturtdaļu gadsimta un b^bot arf Wli vemu tfngāiijas. Cedioslova- Pieveiks.**
kUas un ItaUJas kcmiūnistu turpml- Ari tie pi^Ucisti, kas kritlaē Sēe-kal
diurblbai) kuras pila mēiļMs būtu š<maricn)uiy Jā, kur viņi nav
R pda sākumā iegūt varu Vli^ apturēt Kremļa agresiju, 1 ^ at-lEad,
Ifeļati Māpjot Varšavas ā ^ gMina, k l IsgāJU tam pālam Suve-,
vIMttdi, viņu izvadUa Austrijas ko» U»m ar imdomdolattu pirms vtena mitgades iesvēti visplašāk iezīmēja
mCbīistu vadonis Fišers, Tol^U at- gada. Vašingtonā toreia notika nikni UMctais kontinents, jo, i^jotles
t«dvār« bija: ,,Biedri Fišer, atcett iddKji sMdi staip Saimlngtima, iCe- i95i. gadam, pagājuši iHecdesmit ga-nb
Maskavas ceru Jūs mtapt B«- lona, Mones ue. aenitimi gn;q;ra, kas du kopš AusMUJas parlamenta i^r-bausplad
(Austrijas valsts kance- prasīja ASV Izveklot par spēdami- mās san^
leJāV* tatāru varu, un starp aiisaiditbas ml- tlnmta bamlcas zvani un Uelpībalu
DIonsona un senāta „tauplbas šāvieni plm^ vēsttja launā puspid-apustuļtt*'
grupu, kas prulja apeiipt|gimta iestāšanos, un Austrālijas
militāro budietu* T^ariKari)ēits Ualstsvlri un ministri savās runās
Huvera lika pirmajā v ^ »^ono» aplUmJa šis pasaules daļas sasnle-mi}
u% bet nacionālo droUbu otri gurnus plecdi»nit gados. Rietimiu
šanu viņi krasti* UdaMni» Bte»
ladia Uek b^Mas par thSb kia wA
solījumi ir lita pnoiĻ ko v i a^
dāvina pa laM un Mk, bet kaa
ne ar ķo nesista. Dandala grūl*
dienu sirdis Ua tomēr anemtt
nar ticiidru laltiL un tla
m svarus wm ir Mķū-nātnas
audtinātenaa darba. Onbs
latvielu tautaa dvistias sagUbi*
lanal Latviešu Mm ViO»
slēdz viena pēc otras savaa dur­vis
AlaJūras asmia latvi
ftet ne neiedami» IMDs* Ti*
dēļ Jārod na skcto abntājējl, lai
mūsu Jaunatne varētu sai^bit
savu tēvu Valodu, tani Dievu pie­lūgt
un smdtiea ^ikus un tlābu
dņat par Latviju. Svitdtaias
skolas, neklātienas mādba latvla-kos
priddbnetos, tautas augstAo-
1as. bērnu vasaru kbkmljas. Jau­natnes
lumili, klubi, ttterātūra
Ir dali no ceļiem, Wtt br ejttd
šinī virzienā.
Sis darbs ir darāms nekavij^
y ^ ikvienā «em| ikvtaiā nova­dā
un organizācUā. lekim izvei­dojas
koMš vamt'ii; centrs, Jau
tūUņ ir Jāveido Interesentu gru­pas
vai nu nie organIzleUibn, vai
atsevišķi, ^ s Intereaentu gru­pās
ieskaitāmi kā psias Jaunat­nei
pārstfvJI, tā ari Jaunatnes
oncanizādias d«ri)lnlw, audzi-ni^
ll un bērnu vedU, Nepa­metiet
bez aprū Qs mūsu iNiunat-nf,
lai Jaunatne pie tam nepmet
JOs.
Tā pildot mūsu pienākumus
nret savu tautu millfMnli
ļāvibā uz nevu,#riM
i^Hlfsbn Jaunajā |a§ļl
ļi giUsu, Mmm
vil iaUsa pM iSnpi VS'
liKSm, vai «dtoldl ami «k
•iUat »liilMailii4Wal»la JuH
tvMrUa'vaI fMli.:"» -
Ttaeli Lalvtta itti rtiMirta n M
H B V ^ I ^ V V H R H OTimiHp ļ^mļH^9m mi^m^^m wt^^ ,
la«t« vM VtmmUi Mfl. N>
MSeil bea nadeasn u i iMtfiiDIndaMa
lalvieil nfanA M|Mi pdM
itart; IM eOvanii, kM Mļaj».
MmitaMoi nnilnimils ļUrtanh Vhd
\WMm eeribi kaut Miniilipiss n
pbelaal sailsnsi mijas vamiAasb
lai pie laai, elk vtan laapi|amsb pla*
ļHgilaa kaminlsti praiMm
ttņļīhM tikai •j»M.»at Ml •
ļ šsāka ļ^^^^lrik, lai vBsi^'^radhitn āāi ifll*
ICIIMII likaa.' IBfai Saeni idnlni wtm
laflM, ka UMiki da|a aamMni k
Mm aaoM an tavaplifa kr Mļaill
ļdaika rikl nsisU artihs. Paiiil la«
dMvtiiii SMoiviiif vA valfiU ii»
pevieii M l ' ivnmi aca
ilii ilnillalll nliil
Isbrn ceiibai, kurim vti
• mm japie
Lendooa (U). Jaunās piecdes-«vest pie starptautlsklam saspOlJu-
' miam un ito nākamā pasaulaa loo^
Apvimnās i^kiJaa lestāslea p a r l h
Ūkās pasaules <blas attrtvoMiu no
draudiem, kas naļau} cMUiBi m
vol cUvidsku M MafeaMI
Trigve U pasvibrola, ka visas tautaa,
Kas noM
m
NM9ii
fSiaiiiM Mrutei aiOkn'M
flMinnHMi talMlIi gm aavt umUL
TMJ» ir ipMIa ar vl«i kl».
plāelka silpfasitak SMssaa. bia sprtttl
iiit iniMniMMkM. mmm,
aii ka Mkvl «kfl «iaiaahi vai|«i
; kffiiļiiiii •iķ.imlļil HMata IM-,
?
Miiiii liiMMMat aBas ifii Fratt
BPANUAI VniLAKtK SAOiTATOTl AMMUA KIBOPit
ļviea Viņš ari palIMJa pierunāt
Trilmenu darit to palii. Kā iztdcās
liorze, probltaas būtība Ir tā, „vai
HeUhikl (pl). - Somijas mlnlsbru|i!g^ļSSL.^^^
Mdents Dr. Uri>o Kekonens un 2f^.?tS^
Srdzni^ības minis^ S. Tumlojai*^ KomunistisKo Aziju, vai an
d^turtdienas vakarā negaidot no|"J!Sf, ^ft^
mislnkiem pāri Stokbolmai ieradu- ^SJ^SSTJ**!^ liSfl!
, 1 ^ Homā. Sosensfidonālo ceļojumu
{kditlikās ajffindas saista ar bries-ļ^^^^^^
toliem Jauniem notikumiem Somijā.
, Oficiālajā komunUcē Somijas val­dība
paskaidrojusi, ka ministru pre-zldnts
jūtoties nevesels un, seko­dams
ārsta ieteikumam, devl^ uz
Ifilliu veseļoties. Dīvainā pretstatā
vLi^.^'^''^^xJu ^^^^ 01>- - ^plomātisko at-r
^ n g a K a t t ā J J ^^
^T^Jtl^*^^^^ ^ «» valstis nolēmušas
frv^^A'lS^^^ dipiomātiskoa pārstāvjus uz
Prezidents Trilmens par
darba kārtību līdz šim nekas nav i^-U^^ vēstnieku SpānUā izvfiējltt
Stent<mu Orifisu. leceUana Jās^
Kekonena un TucMmiojas brauciens Utiprina kongresam, kas sanāks %
Jo dīvaināks liekas tādēļ ka šajās janvāri Tāpat ASV valdība pldcri-dienās
vajadzēja notikt Somijas vai- tusi Spānijas vēstnidca Hosē PeHlM
dibas pārveidošanai uz plašāka!^ ba- Lekerikas iecelSanai VaUngtmiā.
zes. Tā kā īsi pirms Ziemsvētkiem Lielbritānijas v^tnidca plenākumui
uz Maskavtt devās Somijas komt^nis-1 Madridē uzņemsies UdzilnlŅais Ang-tu
parUJas ģenerālsekretārs VlUe ujas vēstnieks Buenoaairesā Dtais
Pesl. kurn pēc ūmm dienām sekoja ļBalfOrs. Zviedriju Spānijā pinttvis
partamenta fmkdias vadītāja Kūst-1 sūtnis 0. V. VInters.
nena, tad poiniskfis aprindas ^Ida Diplomātisko attt<taniu atjauno-
Jaunus spraigus notikumu^ Somijā. |iana ar rktumvtalstim s|iņu tauta
usgiēmusl ar lielu gandarijumu un
atvieglojumu, ^pāou valdibid tuvās
aprindas paskaidro, ka ^ n l j a v l ^ -
mēr bijusi gatava Iesaistīties^ d ļi
pnet komunismu. Ari fruidja gata­vojas
atjaunot dIpiomitlsUs attMc-smes
ar Spāidju, bet galīgo Knnanu
aizkavē sodāBstu un komunistu iie-
^tlvā nostāja. Valdībai tuvu stāvo-šaU
Le Monde ceturtdienas
pasvītroja, ka FlraiKlJt nadMol II-pnslodas
valstsvīri savos atskatos
par 1919. gadu un vērtējumos par
nāimtnea Izredzi visi kā viens sa-skatiM
saspīlējumu pirvarēlanu
mim ttļĶ
Apvienolo nādju Aumildirektors
Trigve U savā Jaungada vēstījumā
paivltioja, ka Apvienotās nācijas
Jasmajā gadā pirmā Idhlā mēģInU
novērst domstarpības, Ims dnmd no-
AHI 1951. GADA
esi ar savu laikraksta
lATVIJA
«MkNkanm. IMI ņmimā MV h-
•MttAjMIlbi. kŖ Ma « Mka «Ml.
•'!8fi?*i«^ baudlsIgjH^ »!£
brivo dlviku tiesības. īiLriSLI!!?^^
Bertini Jauno gadu laSvanlk B r l - l!?gjST*^ Ang»lil
vibas zvans rit«iamaiornI.BIitimi.^l^^ SM^ to h^^^m
vidjas valsts preHdanta Bauss l i H LāSSTLir^JS ZSST Jf
Jaungada vēstījumā gahano virfl» S S ļ SL
vemja vācu tautas sodālajam ^ gļTffia ižrtvSŽ M m ^ i M JT
vokllm, bēgļiem, strādnieku un dar» S ! f T A i S * ^ ^
ba devēju attiakimim. ArpoffltM XL
Idiksnē Ifousf apgalvoja, ka v i i ^ l ! g - ^ ^ y ī 5 L ' * » l ^
mim adnnēlanai 1^ ar ndaru Mal ? e & i ^^
ari upurus, lieusa runas belgU no- " - «f- Iļk ia«la» lai
gik vUdnāties ar vēstnieka izrau­dzīšanu
S^iJā. UdsIgos ieskatos Ir
jari patt frandjas valdība. Oallgo
vārdu šai Jautājumā tomēr tdk
parlam«its.
Vašingtonas mUltārās ai»1ndās pa­skaidro,
ka Spānijas territorijas un
^āņu militāro spiOni iesaistīšana
Rietumeiropas aizsardzības sistēmā
sākdes tūUt, tUdm dartm teva<fis
Atlantika pakta militāro s p ^ vlrs-pavēlniedba.
Amerikāņu aizsardzī­bas
ministrijas pārstāvji pārliednāti,
ka 1951. g. būs Eiropai izlķirip, tā­dēļ
Hropas aizsardribas armija kat­r
i ziņā Jāpastiprina ar spāņu divī­zijām
un pašā Spānijā Jāiekārto At­lantika
militāro sauszemes un gaisa
sp&u atbalsta punktL Bez tam
amerikāņu militārā vadība pārlied-nāta,
ka spāņu armija un jihas spē­ki
pieder pie labāk saptavotajiem
lE^ropi.
Ceturtdienas preses konferencē at-bildol
tonāUstu Jautājumiem par
att^umēm ar Spāniju, fraldents
Trūmmi pai^aidroja, ka vēstnieka
lee^na Madridē nekādā ziņfi ne-i
e l e k n ^ ASV politiku Spā-n^
u.
spēlēja Jauno bimnu Vidjai, nar JJitļj kaia kaHi »
kuTM galīgo akc^^beļfanlea tauta. SSSBL yiiJBu,>J^
Vidjas kandars Adenauers iairilrrSSJf gg!*^*.!??^^'?^
Jaum^da vis«Qumi pasvītroja, kairgSTJJl SfaSTUn^ SS
1951. g. vicu tautai br SSs pirdzlvo- u S ^ ^ ^ an laa vat aaifs ppr-
Jumu gads, kuri tautai un vakūbal iļire • t o i k B i n . •riii i i — -
jābūt vienotai LMIa un i n r t g l a L ļ S S S i f fi
lēmumi var noilmēt vicu tautas būt ^^IMTS^SIM
vai nebūt Vidjas augstie taidsiH,
Mdilojs, Kiricpatrn» im frmA\^SS S^Lm^
Ponsē savos Jaungada t^Jumos ^ nrSTMiidrriir^^
tele pirtledbu, ka RiatumvMJasMSS?»^^
saUnnledskle panikumi, kas Itvadm | | t a i i J S £ l SkSfiI
1980. g., turpini^ ar v« labiklem «Pēa » rnn it
panflmmiem 1991. gadi. netum-vidlas
vid^bas opoddjas pirstivis
sodildemdcratu vadmts SūnMdiars
kategoriski plemradla 1991. g. Jaunas
pariamenbi vi^anas. kas būtu sals-tltas
ari ar ļaunas valdības sasMI-šanu,
Jo tapdēji vakRba nebat^
tautas uzUdbu.
' ^ 1- •
Siraī Austrija
Vīne as4. ^ No 1. līdz i . Janvi»
rim visā Austrijā lwogi nolsM pus­mastā
un tauta sēro par sava valsts
predteita Dļr. Hanoera i M , kas 99
pdu vecumā ndria ar drds vijumu.
Dr. Itonm okupidjas gaito ieguvis
visu partiju atzinību, paiiJidladzīgl
dnoties par Austrijas Interesēm.
Nākdams no sodUdemckratu aprin­dām,
kur viņš Ilgus gadus IHJa par^
tijas vadītājos posteņos, Benners
daudz palldriMis Austrijas vārda m
stiv<^ļa atjaunošanai starpliittlslca-
Ji valstu salnA
aapraiaM rlalMMi taMm. la iaf-b
« aakuBM variatei veftt viMigl Ja
aiēfķllaelaL
Katra lalvMa phaUmM iipia Ir
* Latvteia taaiaa kapM
fijirtd tta Ir
ka vlas te!arasidlaa daiba Ir
trIsailnMa vOilim argaal»
bal lāda Isskata ir saalOga
a pat kaitīga. LaIvMn aaatriUās
iMiMaJaa nadavnaa ir (MMtfil
vaiOsIfaa, aadim aaiavnas an
MasfeN» bet pali Jnfagļ^aa dar-
JUsaattIki bea tHēāBHļAUi vi*
«Ifealfani pie viņa spēHas,
ii^^^^'ili^wj^i^(Bi^y^d ^^lipi^^ ^^^^^
ari stfvIeM a# mum
ptffri mali, bel kasaiiria-m
bMIt «a prakse amasirĀil-m$
m IMia rieluMi lactia. Ne-daMlttM
U biM bite ttdb na*
V. Jannms,
iMMa esMis fesMelas