Bavarijas Latviesu vestnesis, January 3, 1951

              LATVIJA
StASTA P A R M A O ^
ii||pft^Wgrāra zm^^ kur 85ty
| « f i ^ r zemnieki un savu il^
^-livap^nieki,; lai cik niec?"
S^SotsIkzemniekus tad nu
^ a ^ ^ e ^ i v o t ā j u daļas i a » ^
m
TĒVZEMEI U N
1).
im vai
. A .|flektorus, kas'nSnS
totli yWus, kas pavada Sark?
Vismaz tjusei no jS
dtas provinces nekā «
a^rbosie^ Sld ditektS^
iil^iitm cinatā un ktm^
- 49t \ divus jaunākus huliet
vīriešus par saviem
iem tad nu tiek atlSk
ātkaŗibā no ciemata i2
l l l ^ ^ ^ r ā ķ ) . ^Terrbristi i oS
J | | ^ : ^ l ^ tajos ieiet vkL^^
tir Jalinp ciema vareno, vai
igrSfc apskaudis. Sarakst»?
'komunistu direktorj^'
inai. Sls tad sasauc cli
J ^ s t l naktī. Katram
[tniekam uz to Jāiero(iai?
^in^ vai viņa vļrds IH^
baigajā loterijā. Sapnim
itfviš. Direktors sMial^
lak^ ko darīt PārstS*
1^vMotoue upura vārdu. Jadiļ
ļķist .'apvainotā pārkSpunM*^
Apvainotais tikai tagad^
It* par ko viņu sodīs. U.
ien Ir npSaut vai sist Mi
5u;nogati§anas Ir retas, Jo
ļr pavSēts taupīt mģ
pieņemšana notiek tt*
,;Šis vainīgais sodStns a!
Kas !r pret to?" Nevlm
iās Idbllsi Tad partorjļi
'llenbalslģi pieņemts." Ap^
lirašti mēdz būt fants^
pttks ir šāds: ^^Apvaftiķi
50; gadiem tāda un tlji
tt jūsu vectēva nomni^
jōlsu vectēvs saņtoi
pāri cāļu. AprlķlnS^
, cik bGa pieaugums Uds
Tas parasti pārsM
visu mantu, jo aprSķlnai
iāko procehtu. Protami,
.^ai^pfašmelifittiō;
Ittir^s zināšaiisi, Sttēmju
liļ^tārl^āte ciema ieto
' . Sartoe pieņem, ta
Vārēti prātus leteM
% m
m
i
mmrt, ir notlkufias
ļTad veselas sādžas uh to
i noislāucīti no zemes #
_ kittie vadoņi publiski ft*
kfiļ^^n^ cik mlljono
* i- kapiēr katru preteBtlbU
|ittvi|ļ$ga' n zemniekiem^ļr
aiil(ii8 sarkanai armijai. I)aud^
zfeļ^dki^
iJ&^paŠi a^^ 1«
iiite, pat nokauj jūga v »
M#IiSi iestājas armijā, Seif
^riMākaii bads Ķīnas vSstuift^'
i
fetfilb noslēpt infcj;
iPiilbtnSr Ir zināms, ka Jau t?
M ļ i t e bada nāvē J)a|
_#apg0alos badu vadīia anf*
nosūtīja uz KrtevHJ
^ "5%-^ ^ ^ bet ASV palīdznitt
!**i«tjlke tagad pieder vate»
ii» (ItlvSks laukos nu «Ina vlM
fcojintitttsmu un «aka: „Viss, Ķo
i|lanles^ir, lai mūs atstāj nfle-ti
Itez mītiņiem, sišanas, rekvizid-iamleSi
Vācijā un arzenies!
īsiļi. g; janvāri atveru savu
#6^ SPIESTUVI
^ « i s p ^ a m l lētākās denas. Kvallt««<
^l:. Admēt iūdzut
PĒTERIM
(24b) i P i n n e b e r g ^
Dingstatte 8
V ; I KAS ZINĀTU
[itoiluji krustmeitas, 7 g. vecās
. t ^ I B A 8 K Ļ A V I V » ^
'irtfesl, agrāk dzlv^ Eslingenā. ^ ^ i h
lizlņotr Mr. Jānis K r 1 evli?S, ISJ».
1<r Str., Ottawa, Ont., Canada. j ^ ^ ^
Mt^džU ari atsaukties Arnolda «^^^
•Ifi* dlttif draugus un paziņas.
J C R N I E K I!
m
m
Kam zināmi apstākļi par
ļ tvaikoņa HERCOGS JĒKAB^S-h(
ķa{>teiņa Miķelsona un Arvida ^ ,
h l ' komandā) -
Ib^ģSanu no Dienvidamerikas ISH".^^ ^
iločfolānu boļševikiem pretēji s"*v
^^llniōņa rīkojumiem? ,04*
- ^ a m būtu žurnāla > T P t n ^ l J ^
i&murl ar A. Kārkllņa ra^sti^m |ļj.
» ņ a nodoSanu utt.. l^^dzu z J<« ^^jico#
iCIot attiecīgos žurn. numurus
titgataveftanal. Event. ^^t^'^ļ'Jļ^Ln, 0 fii; informāciju sūtīt: E; J^^^^f f]fif
eatftrholz (Post Langballig)» 0
Elf» Kore
UZ ,
APSNIGUŠĀ
Andrejs IkMiis
KARA ZENI Prav. A Rumi^lirli
60-gadn!e|(S
Icakan^ūSaa dztes-^
mas, aizsmaržojuši Saulgriežu svēt­ki.
Nevienam nevajadzīgs, neviena
negaidīts, kā izdēdējis vecs vīrelis
klīst Vecais gads jpa aizsnigušiem
ceļiem.
Neslavas nekādas neredz uz viņa
pleciem, bet šķiet, ka neredzams
smagums spiestu viņu pie zemes.
•īsai atelsai viņš piemetas ceļmalā
uz apsnigušā celma. Pievērtiem
plakstiem sēd piekusušais gājējs un
iegrimst, atmiņās kā sapnī. •
Kā llgsmu un pārgalvīgu jaunekli
Laikģ viņu bija Izvadījis pirms gada.
„Ej un darbojies, tev atļauts viss,
dāvini un pārmāci, žēlo un patriec,
bet gādā ]xisauiē par mieru. Zvērs
ir plēsīgs, bet cilvēks gana ir asinā­jis
plēsoņas zobus. Ej un darbojies.
Vai tev, ja tu savu uzdevumu nebūsi
veicis!"
Gavilēdams biia laidies Gads pa
noledojušo nokaUii lejup^ kopā ar
jaunu sportistu bam, kam dzīve
šķita skaista kā paija.
Baznīcu torņos viņš biia licis zva­niem
dziedāt par mieru. Valdnie­kiem
viņš lika runāt miera un žēl­sirdības
vārdus. Karotāliem viņš vē­lēja
zobenu celt tikai mīlestības un
atpestīšanas vārdā.
Lepns un ILaimīgs viņš vēroja xAU
sētas, kas vērtās arvien skalHākas
un bagātākas, priecīgs viņš uzsmai­dīja
meitenēm, kas zvalrf^ntfim
adm steidzās rītdienai pretī. Bara*
kSm pilsētas nomalēs viņš nevērīgi
paslidinājfis garām. Gaiss ap tām
bija nelāgs un vējā izkārtās skran­das
bija neglītas, ļaudis, kas stai­gāja
ap šīm celtnēm, biia īgni tm
nerunīgi. Allaž viol kaut kur stei­dzās,
kaut ko gaidīja, ar kaut ko bija
nemierā. Bet viņam bija uzdots rū­pēties
par mleni. Sis uzdevums vi-ņaii^:
ļ)lja,.^itķ,,tik viegls.., Pkm^
biia 8kaļļ5ta»..:iŖ»rcilvēks biia 4abs..
Valdnieks Laiks Varēs mūžības grā­matā
ielikt baltu, mird70šu lapu.
Sēdētais uz.ansni^Sā celma ie­vaidas,
vīna galva noliecas zemāk,
asaras rit un sasalst rievainajā
vaifitā.
Rūgti viņš biia vīlies. Ne^ēlnieks,
paslēpis dunci aznf^, skaisti*p»m so-nlUmiem
biia ievīlis savā sprostā
tūksto?5u8. Atpestīšanas vārdā tas
nomaitāja un lika nomaitāt citus
tūkstošus. Dzejnieka vārsmas no-škindēla
kā stikla drumslas, vārdi
Izdzisa bez kvēles. Krāšņās rotas un
vizuli kļuva nesnodri kā cilvēku
acis, kas reibumā meki^ia gaviles.
i^emlera murdoņa cēlās un auga,
un klusuma daiļumu iznnstīla ieroču
žvpdzona tm mirēlu valdi.
Vecais Gads n?irpl smagos plak­stus
un nodreb sanēs. Viņam bija at­vēlēts
arī sodīt, un viņš to bija da­rījis.'
Kalnam viņš bija liels atvērties
un izspļaut ugunīgu lāvu, zemei viņš
bija licis nodrebēt, itin kā tā gribētu
nokratīt no sevis cilvēku draudzi,
kas meklēia tikai postīt, sagraut un
nokaut. Nav vairs robežu cilvēka
prātam un izdomai. Skita, pašu
Laiku ir uzvarēlls cilvēka, joņodams
līdzi vēlam, paceldamies augstāk
par padebešiem. !
Bet miera nebija nasaulē, jo ne-blia
vairs sirds. Spožums aizsita
acis, rokas tvēra uettmf^ās dzirkstis,
kas sanlaka un izplēnēja, tikko tām
pieskārās,
, NeMla, n'^hlla velces sava uzdevu-
'^^a Vecais Gads. Ir lācelas un 1ā-
'dodas uz piM, kur valdnieks Laiks
Hurēs tiesu. S^eumls vecais vīrs uv
cīnās kālās un tausta c^^-* tālāk.
Vin'J nornn?i sasalušo psani no valea
un fTbrTnpiiPs rf^H-» cik ^5 mird^o^i
SkJļidra un snn^^. TTn pēkšņi vīna
soli klO^^t cfratnāki. t^'ka nati n^M-ras
nret^ droši vInS Vtativē mH^Tbas
vārtās. Asar-^. ko vin5 nats raudāMs,
Ir zelta smiltina, ko iTd7 nn d^lmte-ne's
krasta biia narētnusi meitene.
Kā zvaigzne siiaias zeltainais smilšu
grauds Vec^ Gada rokā, kad pats
Lai' tam atver vārtus mūžībai.
Atvāzta Grāmata ir viņa rokās,
^^apā ir baigi raksti - asins, uguns,
ta un moku zīmes.
iiLūk," Vecais Gads pasniedz savu
ilšu graudu, «vairāk man nav
nekā."
. Un t^d nolīst zvaigžņu lietus, mir­gošu
baltu taureņu pulks nolaižas
1919. gada 8. oktobri vtrg lUiit pa*
rādījās kāds ienaidnieka dlvplllottits.
kas IMoja virzienā m l^ai^iķi^
pžtt^DiugiMi, atarp tiW«ā īīis^Za^
ķuM^i^ pāri Sarkatiim noUktavftm
^ Rigal stacijai, tad devis Šķirota­vas
virzienā, kur apgriezās un pa^
Grīziņkalnam, Rīgas centram un
muitas dārzam atkal pāri Daugavai
pazuda lelidojuma virzienā. Rigā eso­šie
karavīri no visām ielām un stū­riem
viņu sirdīgi apšaudīja, bezbē­dīgi
un veltīgi šķiezdami dārgo Šau­teņu
munīciju, jo tikai loti retos ga­dījumos
ar šauteņu lodi var ķert lid­mašīnu.
Tas bija pirmais izlūks, jo tanī die*
nā frontē pie Olaines demarkācijas
Vians no daudzajiem
„Tā ir^ leitnanta kungs. Kēs esam augšu. Viņi jau vairākas reizes laivl
vecie, no Ri^as skolnieku rotas, jau ļ ņās laidusies pāri uz Zaķu salu, no
apmācīti. Protams ar Šauteni un ro­kas
granātām..Brunis ziņo.
„Bet karš nav joku spēle," virs­nieks
k)ūst nopietns, „ko teiks ve-cākit"
„Man tēvs jau Daugavmali, pie
pulkveža Bruņinieka. Neko neteica, lampu drudzis ^ padod tik šurp!
Tagad taču visiem Jākaro," Jānis sa­ka
jau drošāk.
„Man tēvs vada komandieris ser­žants
Latgales frontē. Vasarā biju pie
viņa ciemā. Gājām izlūkos ar kap­teini
Helmani. Man nav bailes," ziņo
Uldis. ,
„Tad jau jūs tiešām vefci karavīri,
no cienīgām ģimenēm. Būs jāreģis­trē.
Nu, nāciet tuvāk."
Zēnu grupa kā pēc komandas pa­griežas
uz labo, tad zosu gājienā ple-maršē
galdam. Virsnieks labsirdīgi
smaida.
Kad reģistrēšana iet uz beigām,
atbrīvošanas cīņu da- rindas galā nemanot piestājas nez'
llbnieķiem - Kigas no kurienes izlīdis, tas pats, ko pir-technikuma
audziik-— v * f
aU 15 g. v. zēns B. I.
ciņu laikā pret Ber-mīt
noraidīja.
..Bet cik tev gadiņu, dēls?" jautā
montu 1919. g. pīe' virsnieks.
f^r'^S^briedis" ^ Septiņpadsmitais... leit-
?Irs un ne Jsuis a{km ^ungs. Ziemā būs...
wvu vārdu. Jo cini- ,,tJn karot traki gribas? Nu, labi,
pierakstīsim ari Sito," leitnants pa-
«Sā^^^^^^^ bungo ajŗ pirkstiem galdu, paskatās
likuSi piederīgie, z^ni galda, pasmīn, bet izliekas ne­maz
neredzam, ka zēns pacēlies
pirkstgalos un visu laiku tā nostā­vējis.
,^ūs jau laikam zināsiet, kur tagad
jāiet un kas jādara?" vaicā virsnieks,
līnijas bez kādas kara pieteikšanas ^ali^iams reģistrācijas zīmes,
bija sācies vācu ģenerāļa fon der „Tā Ir, leitnanta kuhgs, visu zinām
Golca uzbrukums Latvijas republi- uz mata," visi atbild kori un drāzās
kal — pasaules priekšā nomaskēts ārē, priekā aurodami
tādā veidā, it kā krievu pretbolševi-ku
armija Bermonta-Avalova vadībā
esot sākusi no Jelgavas uzbrukumi} „Uzbrukums sāksies tūlīt pēc pus*
boļševikiem pie Daugavpils, iedama nakts. Mums jāpāriet pār aizsalušo
P f ^ & i u f i f I^^Jfi^^s ceļš ^;;Da^gavu ^z,?;aķw,,salu,,M
ņieihmu*«lijis tlcvte zlemeļui-bet' |»ri, tad jāieņem^ izjeja^ pozīcija Lu-tieši
austrumu Virzienā- Saf armijā cbsalliēci^nato uz T ^
esot gan arī dažas brīvprātīgas vā­ciešu
vienības fon der Golca Vadībā,
kas jau cīnījušās pret boļševikiem
kopā ar pulkvedi Kalpaku Kurzemē
tā paša gada sākumā.
Sāds iegansts kaujas darbībai bija
it kā ticami Izplānots. Par laimi Lat­vijas
valdība un tauta tūlīt uzminēja
Golca-Bermonta īstos nolūkus —
krist mugurā jaunajai Latvijas val­stij
tanī brīdī, kas Latvijas armija
jāgaida signāls, ko jūs jau zināt. Tad
jāieņem otrs krasts, jāapklusina tur
friču ložmetējs, jāiztīra mājas, jo
vēl kur kāda pretestība. Tad pirmā
gājiena mērķis Bišmulža, tur viena
māja stipri nocietināta, tornī esat di­vi
ložmetēji, tie jāapklusina. Veltīgi
neSaudīt, kamēr būsim gājienā. Pār­steigums
galvenā lieta, tad mazāk
upuru. Darbs būs visvairāk rokas
granātām. Tās izdos seržants Kal-atradās
smagās cīņās ar komunistu jniņS. Tagad mēģiniet kādu stundu
karaspēku Latgales frontē, ieņemt nosnaust, kas var. Lampu družu ta-īUgu,
kļūt tur par noteicējiem, un sa­biedrotos
— pirmā pasaules kara uz­varētājus
^ nolikt notikuša fakta
priekšā.
Sākās īsts tautas karš, kas ilga de-
5u jums vairs nebūs...", tā skaidro
kaujas uzdevumu 10. novembra va­karā
Studentu rotas bataljona 1. ro­tas
1. vada komandieris leitnants
Egle saviem zēniem, kuru lielākai
Ir dienas cilvēka mūžā, ko — vieiw
alga, vai ))ats vēlas vai nē atoerai
ne tikai draugi, bet visa sabiedrība.
.Tāda dittia pagāja 81. decembrf, kad
cēluši tur friču posteņus un atveduši j^avestam Arkādijam Rumpētarim
trofejas. Brīvajās stundās viņi miti-* pie^duas (|o dsivē pavadi^ gadi
nājušies Latgales priekšpilsētas viņš ddmis Vidrižu pagasta VIgan-ugunsdzēsēju
ēkās, bet paēst dziedā- tos. V i ^ tlvs, ku Uģus gadus bUa
dami staigājuši uz to pašu Latviešu i^urgas draudzes pridcšniaks im if
biedrību. Kāds tur vairs var būt vairāku garigu dziesmu aut(»r8, dtQi
lampu drudzis - padod tik šurp! ietekmēja dēla ttdbu diM.
y Pēc ģimnāzijas absolvUanal A.
Tā bija karsta nakts. Kad atausa Humpēteris
11. novembra aukstais, bet «kaidraU versitt^^^^^^
rits, ieņemu bija Tdrņkalns. i«tiritas «^F^^^^^ iS!/rSSLtf1^
visas Oskara ielas un citas piekrastes SLvff^^uL?* T.?%t,^
mājas, ieņemta ari Bišumuiža. vMru. Jau nUMI f i d a j^
Hnioložmetēju apkluSa pats ftraSze^Saf mSSfe
leitnants Egle, visgarākais virs un^^-^^^^^
ātrākais skrē»js. Neatlaidīgo fricl, 5^^* minlstrtla i^l py
kas š l ^ ^ W 4š Pasteidzi; d J S ^ ff
no sāniem ar krievu šauties durkli ™mp«eris dziH mUMtlbl ^««PJgi
Saliektā duriaa galu Utnants kādā Jf;;|J*,.^^^^ ;W JSTK
dlizee^lztasl Mvāirutu. spraugā vēlāk atkal at- SkrSitTa" augtigfi z^e m.ē . VInl Vlem*a^n to2fŠaf
Blšumuižā zēni uzdūrās tiešļm kā- ^«^^f^, «"ifHlIi^JjL^^
dam nocietinātam tornim, kb nakts ff^if^^^^^^^^^ ^o^«^mfn?i^^
K ^ & SL^k^/aS , t "^^^^^^^^ S^ u ' K g a ^U
^redazzaanSu 1^.^m^^^e^r^^k .Tur Lacpiesa «ara u _ '^^^^^s^«^r^jr on« knsaisbtJi?e.d rTis.aktā-
""I^'^'iJT^i^^i'i viešu biedrr^^ .«n ko4>rācljā Le-rokas-
granātām i e d r ā z ^ ļm^^ A. īUmm^r^^ \r T.«t<^^ies
M - f 1^'' 1?^*! J««^blAp^^«; iecirkņa nrāvests. nn tac^ad «-I Lai-
Mākslas akadēmijas absol^^^^^^^^ Pur-Lj^,, int harnT.a. vir.v.M-s lo-vISa
skolnieks tm atelts mākslinieks, k ^ ^ ,^ ^^^^^ n^nn^mrutMi
gājr boja tai«il otrā pasaules karaL ^^^^^^^
kapltulaci as d enā, 1945. g. a ^^^^ «tinrlnot un vienojot
Viņu un viņa sievu nogalināja franču trimdinieku salmi.
armijas melnie karavīri par to, ka p . . p„-«ns*«-o I^^TVM un
viņi kādā Alpu ciemā bija mēģina- ..^^J^. A .fj^^vul"
juši aizsargāt pret varmācibām vācu ^^^^^^«^^^^
sievietes. Tām tiešām arī laimējās g-^^fJ^J^^; Sf^^^H^k»!^^
glābties. Bet tā ir cita traģēdija. Jfj» T?„S n l ^ a ^ f S f ^ t l A
.^tli^^Zf^i^^ ticības s^^^ s^ētltsinSžs ir ari
saņēmis. Lai Visuvarenā
„Kādfi vārtu spraugā smagi ievai-ļ —
nots virsleitnants Torgāns. \^ņš bija],, . v , ,
sagūstījisunjauatbruņojisķfiduw- UngarumenesraKsis.
ci, bet tas beidzamā mlrkU vēl nez* ^
no kurienes izrāva pistoli^ i&Sāva ŗvAr RfļHiiflS V n i s t im
Torgānu un pazuda tumsā..." UaUIjaO vaiOililt
viņš palika Ierindā..%" nākolaU ungām mēnelrakitīTtj BlagyAHIt
,JuOŽmetēji laikam būs tris. Ja va- decembra numurā sniedz Utvleitt vtlits-jadzēs.
salabosim un laidīsim darbā. "«'Jļ^^jg.P'^^^^^^
Šauteņu, munīcijas un rokas granātu KJ " ' i ' ^ ^ i ? . "^^^^^^
daudz, vēl nav saskaitīts." imslftlnā Uaīajui ar vtiu iHs pstitl-
^ I Vigo BaltUM vtutn nodlblnāisnof, tr viņa
w ' I tatversmim un to atiķlrtbbDk, k i ail tils
Nodevteais Bermonta uzbrukums j;*»J*«»v8tārpijo un it«r{tevttsk# at.
UtvijastalstiJ beidzies ar mūsu pU- ^t^\,^'^!!SS
viņas nedēļas, beidzās ar galīgu uz- ^ļ^^ ir divdesmit gadu.
varu un iegājis Latvijas vēsturē kā^ yM v^ņi jau vairāk par mēnesi
atbrīvošanas karš pret Bermonta-
Golca karaspēku.
Tūlīt 8. oktobri Latvijas studentu
organizācijas, saziņā ar valdību, iz­deva
uzsaukumu pieteikties brīvprā­tīgiem.
Organizācijas štābs bija izvē­lēts
Rīgas latviešu biedrībā, Merķeļa
ielā 13. Tur tad nu lielā sajūsmā'
plūda brīvprātīgie no visiem tautas
slāņiem un gadu gājumiem. Sevišķi
neatlaidīgi bija zēni, skolēni 15—18
gadu vecumā, kas jau vasarā pēc
Cēsu parauga bija Ieskaitīti Rīgas
skolnieku rotā un dažas nedēļas clk-necik
apmācīti Jēkaba un Citadeles
kazarmās, bet pēc tam atlaisti skolas
gaitās.
Skolnieku grupa pie latviešu biedrī­bas
apspriežas. Dažs Ieiet Iekšā, pēc
brīža nāk atpakaļ, citi visi līdzinās
savilktām atsperēm.
„Nu, ko?"
„Neņem tik jaunus. Nupat vienu
puikiņu noraidīja, tas ielīda aizdur­vē
un tagad raud."
„Vai vēl tas pats virsnieks reģis­trē?"
„Tas pats."
„Pagaidīsim, kamēr nāks kāds cits,
varbūt tas būs pielaidīgāks."
„Nemaz. Iesim tik iekšā. Ja nepie­ņems
tagad, nāksim vēlāk. Padomā
— citi jau Daugavmalā, un mēs vēl
te."
„Bruni, tu ej pirmais. Tev tas au­gums
tāds padevies."
„Tas vienalga, kurš iet pirmais.
Mēs taču visi esam vecie. Ne velti
sargājuši Daugavmalu no tiltiem līdz
pareizticīgo baznīclņai pa straumi uz
Krit nevien cilvēki,
bei ari pieminekli
z mūžības grāmatas lapas, kur mācījāmies divi mēnešus skolnieku * rakstīts, ka «vētra nogānīs
^iu^ i^f,^^At^l^^ic r>{i*ircfc lAvilpJs pnfS T ' i ^ Hir Siim ē o i i f o n i « kfijn. karavli
Kādā nesen no Latvijas saņemtā vēstulē
il«' 7. Sijnildas .:a izģindušais pirksts ievilcis
ļUsiņainās zīmes,
ļ Mīlestības pilnās jaunās sirdis,
Uās gaismai un mieram tic un dzīvo
ir šis mirdzums, kas nozelto aizritē­jušā
Gada lapa*! nusi.
Laimīgs un pieknsis Vv^i' Gads
noliecas dusā, un Laika pils vārti
aizkrīt.
rotā. Lai tik dod šurp šauteni.
Pieņemamā telpā pašlaik citu nav,
tikai virsnieks un rakstvedis. Zēnu
grupa ienāk tā pabailīgi, tad nostā-
1as ierindā un gaida.
kfiJn. polka krituSo karavīru pieminekli
AlOksnē. pie karavīru mītnēm. Sis pie-mInekUs,
ko savā laikā atklāja valsts prez.
Jānis Čakste un kura pakājē otrā pasaules
kara talkā vād bija guldIJuSI vairākus
savns krltu«os, tagad nogāzts. lldUgl cl- 4^ . tanka'?"
Uem, korus boļievlkl novākuši lau agrāk. JanKar
nīgu uzvaru. Kurzemē nav vairs ne­viena
apbruņota iehaidnieka karavī­ra
— tā apmēram skanēja Armijas
virspavēlnieka štāba ziņojums 1919. g.
1. decembrī.
' Deviņu nedēļu trakais skrējiens
bija galā. Kara zēni bija it kā pastie­pusies
garāki, viņu balsis kļuvušas
rupjākas. Uz Lietuvas robežām virs­pavēlniecība
tfem deva īsu atpūtu,
Ziemsvētku nedēļā Studentu bataljo­na
pirmās rotas zēni ir Bēnē. Viņiem
tikko Izsniegtas svētku dāvanas:
baltmaizes kukulis un nesen Iznākušā
Raiņa Daugava.
oNu, kas tev labāk patīk ^ tā grā­mata
jeb baltmaize?", jautā viens
otram.
.Abas labas — viena vēderam, otra
galvai."
„£s tikai nesaprotu: tā grāmata iz­dota
tikai nesen, bet sarakstīta taču
viņa būs vismaz kādu gadu agrāk.
Kā tas Rainis akurāt visu tā varēja
paredzēt un aprakstit; Es nupat te
lasu un brinos - te taču visi mūsu
gājieni pie Daugavas un tāpat dtl
jau agrāk apdzelotl taisni tā, kā viss
tas notika vēlākās dienās..."
«Dzejnieki un rakstnieki esot pra­vieši."
„Bet Gobas Jankam patīk vēl trešā
lieta: viņš te kā kaljrls uz zivi blenž
uz vienu meiteni. Nekas - braša
kurzemniece, būs ari tā ap sešpad­smit
- tāpat kā šim. Iznāk pāris kā
divi zābaki../"
Gobas Janka nosarkst un sirdīgi
kož baltmaizē.
„Nu, nekas, lai tikai ved līdzi uz
Rīgu. Ir taču veca gudrība: ja cilvēks
der par karavīru, tad derēs ari par
vīru..."
„Un ja tā meitene vēl nederēs par
sievu, tad vismaz būs mājās kāds,
kas Jankam noslauka degunu, kad
viņš no skolas pārnesis sliktu atzīmi
Mātei jau tagad varbūt būs kauns to
darīt tādam lielam karotājam. Kā
Mti lroQ ir Hpli*? T nikam karot Lai martnātu H ,.varordarba"'«^aukto sa- „VarbQt ņemšu ar! Tev laikam
' . i . x\ ,^ TIS alOksnleSos, vietēji^ komOnlsti iuž," sirdīgi norūc Janka,
gribas, ko?" virsnieks vaicā smīnē- p.,aidu« baumas, ki nogāits viett kapos. 1^1 l l r o Uni
dams. Ieeļļot latiņa, »plemUqtllttt« piemteikU.» «uļie Kara zem...
savienība Uds pat līģumiefli^ ta
okupāeijat, parādot, kā Maskava mpjt
pārkāpusi vliits parakstītos līgumos. Rak­stā
attēlotas pārvērtības boflevlku nn vāca
okupācijas UUkā, isce|ot tioK valsutlasif
kos aspektus. Plaiāk apskatīts Latvijas
un pārējo Baltijas valstu stāvoklis pēe
pašreizējās trefās boļševiku likupāeljas oa
tās Izpausme tiesiskai, saimniecības an pā­rējās
noiarls.
Boļševiki risu Ulka |otl paifiailes pa­nākt
BāltUM vilstu tneksUai tiislsko at-sflanu.
iNS. g., saskani ai Smmiaka
Iemeslu d«l tzdarttn Pad. savienību ut-versnjļu
grosijamu iepriekšējā fadā, CM
dibināšanas konferencē Sanfrancisko plt-dalījās
ari tris Baltiju .,padtomja repub-tUto
«« pārsUvJl, bet konference tos tomēr
par delegātiem neatzina. Otrs ptdomja
mēllnājams šinī virzienā noUka 1141. g.
NImborgu prāvu laikā, bet aif tur to-reltējais
vinprokarors DZeksons assvēnu
kā apsūdsniu raksU mUētaU Baltiju
valsta apzīmējams par „sd€lāiistiskām
padomju republikām*^ nenozīmē Baltiju
ļļMtL aneksijas atsišanu no ASV ptufu.
Līdzīgu pukaldrojama toreU deva brita
ārilem ministrija.
Lielajām rietumvalstīm neatUstot lo
aneksiju, Vašingtonā, Londonā an vaIHU
kās citās valstis tarpina puUvēt Baltiju
vaUtu sOtniecIbu kā arī daadz konsulā­ta,
flfltnleclbu Izsniegtās U t v i j u ānemja
pases atrist lielākā dala valsta, on tās
dsrfgu eelojumlem. Tāpat Baltiju valsta
bēgļus brivajā pasaulē neuzskata par bez­pavalstniekiem,
bet par «vn valsta ptt-
J<^ļ«»* .JJaw<l«os gadījumos, piemirām,
toalī^o mtUnu UetU ārsemH piemēro
BfltUas valstu likumus, kādi tajās rastā-vēja
ļldz INO. g. A8V nn Lietbrittelju
augstākās tiesu vairākos spriedumos at­tiecība
uz Baltiju valstu pavalstniekiem
atrinuSu par netlMlgām padomja varu
izdotās tiesību normu. Uz tā paša pa­mata
ari Pad. savienībai neizsniedz Bal­tiju
valsta īpašumus, k u atrodu Rietam-eiropā
un Amerikā.
Līdztekus praksei, ari valststiesIbnleM
pēdēlā laikā aizstāv viedokli, ka Baltilu
valsta aneksija nevien nav atzīstama, bet
daudzi 00 tiem, piemēram, Ožesnps AflV,
Lauternaehts Anglijā, Unns un lUaf-mans
Vācijā uc, pat aukau. ka R atēša­na
ņemu nav atsUJama atsevišķu valsto
subleķtlvam spriedumam, bet ka šāda ar
agresiju paveikta terrttoriSls anekslia no-telkU
Jānoraida un to atadt Jāatukās vt-saļ
nāciju kopībai. Reizē ar to atzīta par
krititējamo dala atsevišķu valsta, plo-mēram.
Zviedriju an Somiju, nostāja,
ķ u BafHJu valsta InkorporācUo Pad. sa­vienībā
atzināšu. Rakutg nobeigumā pref.
Dr. L. Saies secina. Y» Balti«as valstis kā
tanm tiesfbo ^biekts tiirf»in!i miftšvzt
de lure. nn t4> renrerentf tfvle ofgani ir šo
valstu satņl, Jo Hdz šim sUrptautlskl at­s
i tu baltieša eksllvaldlbu nepittāv.
* - - j
: 53