Bavarijas Latviesu vestnesis, January 3, 1951

              NO MIGAS RADIOFONA:
LATVIJAS KOKI PADOMIJAI — MEŽINIEKI STRADA ARI P A
TUMSU KOLLEKTIVIZACIJA PABEIGTA, BET J A S A K KĀPINĀT
NOŠĻUKUSI RA20SANA - ,3ATRIEC0Sl ATKLĀJUMI"
L I E L A M SIEVĀM L I E L A T E I K Š A N A - NEPIEREDZĒTAS LIETAS
Jaunpils mežrOpniedbas saimnie-dbai
direktors Ulpe vaļsirdīgi pa-itāita:
mēs (ļodam kokmateriālus
Donbasam^ Latvijas, Lietuvas un
Baltkrievijas būvēm, kā ari Kuibi-ievas
» Stalingradas un Kachovkas
celtnēnu Mums strādā 49 kolhozi:
Tukuma. Kandavas un Dobeles ra-
J<ml — kopskaitā 1270 kolhoznieku
ar 790 zhrgiem* Uzlabojam ce]u uz
Bikstu staciju, noklājot to ar dēliem
floti parodgl un praktiķi!). — Cik
intensīvi un ar kVi darba spēku
veic Latvijas mežu izsaimniekošanu,
pastāsta kolhoza Komjaunietis komj.
sekr. Oļģerts VidiņI: sagarināSanu
un zaru sadedzinfiāanu izdarām tum­sā.
Labi strādā sievietes — Rudkē-vica,
Ezere, Samārova. — Ar! Nīk­rāces
dema meža darbos strādā sie­vietes.
Cīravas meža skola par go­du
vēlēšanām izcirtusi 250 kub. m
kokmateriālu, bet Ventspils rajona
kolhoza Novaja 2izņ kolhoznieki
2000 kub. m.
Profc Peive apstiprina, ka koUek-tlvisādja
i^lnl^ pabeigta, pateico-tieift
PSRS valdības un biedra Sta-ļinsi
pers(mlgai palīdzībai. 97,7 proc.
visu zemnieku saimniecību apvieno­tas
kolhozos. 1950. g. beigās 4115
„$īko" kdhozu vietā noorganizēti
1 ^ lieli kolhozi. Kamēr kolhozi
aug lielumā, to ražotspējas neapšau­bāmi
krīt, kā to liecina PSRS mi«
nistru padomes 1950. g. 4. nov. se-viāķaif
lēmums Latvijas lauksaim­niecībai
pacelšanai: 1) strauji kāpi­nāma
kviešu riiža, lai 4—5^ gados
panāktu republikas nodrošināšanu ar
paSļU ražoto labību, 2) jāpalielina
piena lopu un sevišķi cūku skaits,
9) Ievērojami jāiiaplašina linu un
cukurbiešu sējumi. Graudu kultūru
ražai jāpieaug par 25, pārtikas kvle-liem
50, ziemas kvieSlem 45, liniem
65, cukurbietēm 20, lie&ojHem 85, dī­kām
par 75 proc., kamēr govs vidē­jais
Izslaukums Jāpalielina līdz
8000 litru. Tuvākajos 8—5 gados
katrā kolhozā jāuzceļ demāts, jo
viensētas traucē kultūras pasākumus
(ka tik nu neiznāk tāpat kā ar grau­du
uc.^ kultūrām!)
Tikko HIgā iebraukušais Bruno
Kondruss,,?Iķta: Buržulu., tatyijas
laikā u z v l e i i a kiib^^
6 jūrnieki, no tiem 8 tālbraucēju
stūrmani, kas brauca par matro­žiem.
Tikai padomju vara deva
man iespēju pabeigt jūrskolu... Se
jSjautā, kā gan tie 3 tālbraucēju
Stūtmaņi tikuši pie savas izglītības,
un otrkārt — kālab Kondruss nav
jau ticis par kapteini?
Raidījumā par vēlēšanām dzirdam
„satriecošu9 atklājumus**, ka buržu­ju
Latvijā vēlēšanas noritējušas
drausmīga terrora apstākļos. Vēlē^
tāju iespaidošanai kolpojusi... ap­gabaltiesa.
1981. g. pašvaldību vē­lēšanās
polidjā ieslodzijusi detumos
strādnieku kandidātus un tos, kas
aģitēja par tiem. Par deputātiem
Kamielis cauri adatu acīm
kļuvuši valdc^s kliķes pārstāvji
Rīgas pilsētas domē bijuši 44 liel­rūpnieki,
tirgotāji, baņķieri, lielkapi­tālisti,
banku direktori, 25 advokāti,
lielkapitālistu aizstāvji. Daugavpili
no 60 denutātiem 19 bijuši nanupaš-nieki,
11 mācītāji, 15 rūpnieki un
tirgotāji, 4 virsnieki, 3 advokāti, 5
kalpotāji, un tikai 3 pārstāvējuši
strādniekus. (Se, adm redzot vai­nīgi
tīri boļševistisks vērtējums:
strādnieks, kam piederēja ģimenes
mājiņa bija namlpašniekii l)et tM»
kam pasta krājkasē bija noguldi*
jums — kapitālists; tāpat amatnieks
ar savu darbnīcu bija pieskaitīts
rūpniekiem utt.). Un tM vai viens
no šo kapitālistu pēctečiem nav
komjaunietis Zigurds Zembtrgs» kat
Staļina rajonā ^^zvirtits** par kandi­dātu.
Pats viņš pie mikrofons' stā­sti:
esmu dzimis Rīgā, 1929^ ģ.» 1941.
g. ''^pā ar māti „evakuēl&mes** ut
Sibīriju, bet tēvs piestājās*' sarkanr
armijā, kur krita par dzimteni,..
Madonā pie saviem vēlētājiem Ie­radusies
Leonija Bērziņa un retori-jusi
par padomju cilvēka lielajām
tiesībām un sievietes lomu komu­nisma
celtniecībā. Biedre Bērziņa
stāvējusi pie padomju valsts šūnula:
partiiā iestājusies 1918. g. Vēlik
strādājusi par partijas organizatori,
un 1948. g. ievēlēta par deputāti
Madonas apriņķa padomē. Pēc ra-jonizēšanas
biedre Bērzh^a strādā
par partijas komitejas sieviešu da­ļas
vadītāju. Patkulē viņa sastapu­sies
ar slaucēju Annu Gailīti, un ta­gad
tā jau ir kandidāte. (Lielām
sievām liela teikšana!) Limbažu
filca fabrikā strādā agrpkā kalpone
Berta Erenberga, kas ari tikusi de­putātes
godā.
•sl i&ttSJiiiai aiters e«tflss pttilot DP tictIoiUuus ķindiOIta Crkiķalno ņp
elJNis«B BitatillsāelļM In^dtttfasi. KUvūļi Uiialii ticligsrft»vtsimIbnIņītan-
OSi» kttv 1^ via« vil laneas MaikollesdenanelantsārMvSm viitolim. ItceloOJa
vil Mtai varbatila kaiiBttaa. Pa la lalkv iUvojanu devSJt otrpos dķem vel­tīsi
galda uvm s t f i « a l ^ H. Berga mejums
Tiīs ļauiu wtum Vādiās kas spēi
škiestlis ar naudu
/ ,
„ V E I K A L A U N REPREZENTĀCIJAS IZDEVUMI", NODOKĻI U N
N A K T S K L U B U RĒĶINI
Hamburga (sk). — Vācu presē pē­dējā
laikā daudz rakstīts par pašreiz
raksturīgo parādību, ka, Rletumvā-cijā,
līdztekus bēgļu postam un na­badzībai,
vērojamas iedzīvotāju šķi­ras,
kam, kā saka, nav naudu kur
likt, un tādēļ restorānos un nakts
izpriecu vietās novērojama nemitīga
vienas iedzīvotāju grupas skaldīša­nās
ar naudu. Sis parādības pētlša-
Dr. Betchers piemin, ka kāds rūp­niecības
direktors, pavadot vienu
dienu kopā ar diviem Udz trim vei­kala
draugiem, par to no uzņēmuma
kases izdevis 393 DM. Architekts,
kas pūlējās iegūt prāvāku valdības
pasūtinājuiņu, uzaicināja nakts gai­tās
kādu augstāku ierēdni un par to
samaksāja „veikala blakus izdevu­mos*'
433 markas. Bez tam autors
tta,iiir«^- «Ai*8f««^ f^3i«« I, nodevies ari r^mburgas laik- redzējis daudzus līdzīgus ri^finus, Inī? i2?o^ T tnf^^ ' Stāsta: 1939. g. Latgalē 1058 liel- raktta Die Welt līdzstrādnieks Dr. kādus samaksājuši ari advokāti, fil-saimniekiem
piederējis 340.000 ha ze­mes,
bet 98.000 slkzemnteku tikai
150 ha. Rēzeknes anrinķl biJuSi 7000
kalpu un tikpat bezzlrgu un pat vai­rāk
bezgoviu saimniecību. Tagad
420 bij. kalpi vada kolhozus, brigā­des
un farmas <bet ko tad nārēile?).
Veselības aizsardzībai izlietoti 8
milj. rubļu. Invalidiem, daudzbērnu
up.Vl^JņlSm mātēm. Hā ari vecp
peņsijāņi bUeiots 8.1,00.000 rubļu.
<3olosujevam radies acs iekaisums,
un viņš aizvests uz Rteas slimnīcu.
Buržuju Latvijā tādas lietas neesot
pieredzētas .
A. Andrēlevs cenšas pierādīt sen
zināmo patiesību, ka katram darba
cilvēkam ir tiesības uz atnOtu.
Pirms padomju varas Latviiā teātru,
klubu un kūrvietu durvis darba ļau­dīm
bijušas slēgtas. Rff^as lūrmala
bi^ si pieelama tikai fabrikirtiem
un tirgotāliem, bet tapad tur uztu­roties
50.000—60.000 strādnieku...
Protams, to, ka padomilas kurort-nleklem
va<ad:^Iga ne vien kom^n-dēluma
apliecība, bet arT nartljas
kartīte, to referents neatklāja.
Vērtību pārvērtēšana
Atzīt savas kļūdas un no tam mā­cīties
ir cilvēka rakstura pozitīva
īpašība, un vai tam, kas iedomājas
sevi par visgudru. Tas pats sakāms
par politiskiem darbiniekiem un ve­selām
tautām. Ka saimnieciskā dzī­vē,
tā ari savā politiskā mentalitātē
amerkāņl parāda cienījamu paškri­tiku,
asas orientēšanās spējas un
spraigumu savu atziņu pieņemšanā
un realizēšana. Tagadējā pasaules
politiskā īstenība, kas Eiropas „bu-fertautām"
Baltijas valstis jau daudz
agrāk bija skaidra nekā rletumnle-kim,
pēdējiem tagad liek izdarīt
1945. g. draudzības un nedraudzibas
attieksmju pārvērtēšanu, noslēgt bē­dīgo
bilanci un norit vienu otru
rūgtu pilienu. Visvājākās sekmes uz­rāda
franči, angļi rūgto ēsmu gremo
klusībā, bet amerikāņi domā un ru­nā
skaidru, no aizspriedumiem brī­vu
valodu. Nesen United States
News and World Report publicēja
sekojošus drastiskus politiskus no­vērtējumus,
salīdzinot 1945. g. ar
19>^0. g
Toreiz 1940. g. ASV riskēja un Iz­cīnīja
karu. lai plabtu Kinu no Ja­pānas.
Tagad glābtā Ķīna apdraud
ASV ar ka^pu •
Toreiz no 1941. līdz 1945. g. Japā­na
bija mūsu nāvīgais ienaidnieks,
kuru vajadzēla «arisjl satriekt. Ta­gad
sasistā Jftnāna ir ASV iespela-mākais
sabiedrotais Tālajos austru­ma.
Toreiz ASV ēetros gados upurēja
589.000 cilvēku un miljardus dolāru,
lai Imīcinātu Vāciju. Tagad, pleci
gadi vēlāk, ASV grib anbnmot V§-
Cliu un iegūt to par savu sabiedroto.
Toreiz otrā pasaules karā Pad, sa­vienība
bija mūsu sabiedrotā un sa­ņēma
miljardus dolāru, gan aizde­vumu
tf^n nomas celā. Tairad. pl*»H
g di vēlāk, Pad. savienība ir ASV
ier.aldnleks Nrl 1 un rotaļājas ar
karu.
Toreiz komunistu vadītā Jugosla-
Betchers un savā analizē cenšas pa­rādīt,
kas ir tie ļaudis, kuri spēj at­ļauties
visu iedomājamo lūkšu, brau­kāt
limuzīnos un maksāt bāros un
naktslokālos pasakainas lēses.
Kādā Rietumvācijas lielpilsētā au­tors
saskaitījis 12 bāru, II kabarē
un naktslokālu, 17 restorānu un 7
ekstravagantas viesnīcas, no kurām
divas pārņēmusi okupācijas vara
danļdriz Visi šiē uzņēftfi'uihi raduši
pēc valūtas reformas. So pasākumu
apgrozījumiem jābūt ievērojamiem.
mu ļaudis un mazāki veikalnieki,
kufu ieņēmumi mēnesi n^rsniedz
1000-1500 DM.
Sl ir pirmā grupa ļauiu, kas sa­stāda
dārgo restorānu un naktslokā­lu
apmeklētāju kadrus. Daļa no šiem
6ua QADX REGULĀRI
Al^ļtlRAS B A U » RAIDIIUMI
, Laiks zino. ka Amerikas Balss,
jo to skaits vēl tikai pieaug. Tur-ļ kas Ir ASV ārlietu ministrijas pār-pretlm,
uzņēmēji paši nemitīgi sū-1 ziņā un pauž Amerikas valdības vie-dzas
par lieliem izdevumi«n, viesu ļ dokli par zemēm aiz dzelzs priekš-maziem
tēriņiem un savu darbību ļ kara, šā gada sākumā raidīs
nostāda gandrīz par nacionālu uz- vēstījumus ari latviešu, igauņu un
upurēšanos, lai Vācijā radītu ap-ļ lietuviešu valodā,
stākļus, kas lespēiami līdzīgi īstiem
miera laika apstākļiem.
vija apšaudīja amerikāņu lidmašī­nas.
Tagad Tito Jugoslavija saņem
ASV palīdzību un var vēl vairāk
sagaidīt.
Šiem atzinumiem varam tikai pie­vienoties.
7 i vim Uekasi ka visu io
laiku pēc 1948. g. ASV nebija ņēmu­si
nopietni Kremļa nostāju un drau­dus
un tikai tagad izpratusi komu­nistu
īstos mērķus un dūri. Tikai ta­gad
viņpus okeāna i»enficlgi sa­prasts,
ka ar puslīdzekļiem Se nekas
nav sasniedzams, ka pienācis laiks
rīkoties un ka līdz šim laiks Ir strā­dājis
Pad. savienības labā. Tagad
ASV mobilizē visus savus spēkus ne­novēršamai
dnai un modina nemie­rīgi
snaudošo Eiropu. Eiropai vēl ar­vien
grūti saņemties, jo daudzās
valstis noteikšana ir sociālistu ap­rindām.
Sī cēloniskā sakarība top
pietiekami skaidra, ja ieskatāmies
sociāldemokrātijas un internacionā­ļu
vēsturē. Neskatoties už to, ka
1872. g. izjuka pirms astoņiem ga­diem
Marksa organizētā internacio­nāle,
turpat vai visos vēlākos inter­nacionālos
sociālistu kongresos un
konferencēs arvien vēl maksāti
mesli Marksa 'topUām un vardarbī­gām
metodēm Bet tagad Eiropas
tautu reālpolltika prasa no saviem
sociālistiskajiem vadītājiem ne tikai
atraušanos no saviem agrākiem sa­biedrotiem,
bet nost?l5ands pret tiem
ar Ieročiem rokās. So krizi, kā re­dzam,
visvieglā!: pārvar Anglija,! kur
radikālaiam sociālismam nebija vie­tas
pat šo ideju ziedu laikā.
Bet slīkoni var glābt tikai tad. ja
tas glābējam nepretojas, Pad. savie­nības
un Ķīnas kara potenciālam
pretim stāties var vienīgi ASV saim­nieciskais
un militārais spēks
un ar! tikai ar Eiropas
pašas efektīvu oiedallšanos. Ja SI pē­dējā
izpaliktu, Eiropai bojā ela no­drošināta
pēc nesaudzīgiem dabas
likumiem. Mosties, celies, eiropieti,
kamēr vēl nav par vēlu! T. P.
Kādas lepnas luksa kafejniaas ļaudīm, kas agrāk savu naudu tau-pašnieks
tomēr atzinies, ka taismba pija ^n centās to saimnieciski izde-ir
gluži cita. Galvenās ^rūpes uzņē- vigi ieguldīt, tagad augsto nodokļu
mēj lem rada nevs niecīgie apgrozi- Uēi to labāk notriec uzdzīvē, nekā
junU. bet gan pūles nodokļu Iestāžu Utdod nodokļu iestādēm. Pie 12.000
priekjā samaināt savus ienēm^ ienākuma gadā ienākumu
Augsti nodoMii » n w«Wā izpriecu nodoklis sasniedz jau trešo daļu. Tā-vietu
īpašniekiem Uelākēs nepatīk- dēļ cilvēki pūlas savu tīro peļņu sa-šanas.
bet reizē ari Ir viņu Uelo ap- mazināt ar mākslīgi uzpūstiem „vei.
grozījumu un ienākumu īstais avots, ļi^aia izdevumiem"
,,Dienā, kad ^ļ^tHJ!2.*!L^lE^^ I Blakus rūpnieki^n un Ueltirgotā-m.
«flfv^?^l2!.J^Sa^^^ «uzdzīvotāju" grupā nāk
ņa, mans veikals t ^ u i i n ļ ^ politiķiem. Art valstedzivē un
vietu laikam teputēl.- farajttiātam^rt^^^^ gg^ot jau ar reprezentatīvām
l?S2i^k^J trūcīgajai pēi-
?^i!JSel?iS^liS^^^^ konstateiama .vēl
^«^^^ ^P»' 2^Smā mērā at-£
S52«M««SSlSffi^ no Ieprreirewkštēejnātmāt IdViAvsā. m8, l kturrišaās ^^Sfe^ S^&^*S22j!ffil^ Pēcreformas laika speku-sHtf
nMJHoa mU2t|di wv«Wai8^ļb^ kas vēl arvien nrot šaubīgos
veikalos Iegūt mi^ripu pelnu ar maz
darba. Tie na lielākai dalal nāk no
RIBDANA PADOMIV A M B a ^ ļm sastādila meintlrgotā^u ..TI^KIU"
Trešdien, 1951. g. 3. janvāri
BĒGĻI NO AUSTRUMIEM ASV
PRESE STĀSTA PAR MAO
AGRĀRREFORMU
jpna ir agrāra zeme. kur 85% ie»
dzīvotāju ir zemnieki un savu zem«s
gabalu īpašnieki, lai cik niecīgi tie
būtu. Sos slkzemniekus tad nu skiŗ
sarkanā „agrfirreforma", kas ^aistita
ar lielas iedzīvotāju daļas iziļilcinl.
Sanu. . ^; I
Katram apriņķim vai distriktam
izrauga 3—7 direktorus, kas nāk
to civilistu vidus, kas pavada 3arka«
no armiju kā politiskie organizatori
(partorgi). Vismaz i)usei no iiem
jābūt no citas provinces nel:ā tL
kurā viņi darbosies. Sie direktt»!
ierodas katrā ciematā uņ ibauga
vienu vai divus jaunākus huļigl^
nlska tipa vīriešus par savieto pifJ
stāvjiem. Siem tad nu tiek atklāti^
cik cilvēku atkaribā no ciemata %
dzīvotāju skaita jānolikvidē (
200 vai ari vairāk). Terror
gi ar saviem paziņām tad
sarakstus. Protams, tajos
kam kādreiz bijusi kāda
vai ķilda ar jauno ciema v
kurus tas agrāk apskaudis,
viņš nodod komunistu dire!
apstiprināšanai. Sis tad sasa
ma mītiņu, parasti nakti. T
ciema iemītniekam uz to jā
Neviens nezin, vai viņa v|iids
parādīsies baigajā loterijā.
Hvada** pfirstļivis. Direktors
blakus un saka, ko darii P
pieceļas, nosauc upura vārd
direktors lasa apvainotā pār!
aprakstu. Apvainotais tikai
dabū dzirdēt, par ko viņu
mumsvaizvien ir nošaut vai
nāvei Taēu nošaušanas ir
sarkanajiem Ir pavēlēts taupīt
Sprieduma pieņemšana noņek Mi^
dā veidā. „Sis vainīgais
nosišanu. Kas ir pret to?"
neuzdrošinās iebilst Tad
paziņo: „VienbalsIģi pieņem
vainojumi parasti mēdz būt fani
stiskL Tipisks ir šāds: ,A
tais, pirms 60 gadiem tāda \
ģimeni bija jūsu vectēva no
Uz jaungadu jūsu vectēvs
no nomnieka pāri cāļu. A
slm tagad, cik būs pieaugu
šai dienai." Tas parasti
apvainotā visu mantu, jo ap
ņem augstāko procentu,
ķļa mantu viņja ģimenei atņ
PaUesie ieniešļi, kādēļ kād
dirnēdz b&ituribā; pH$me1[aiIt#
rakstīt, vēstures zināšana,
pazīšana, popularitāte ciem
votāju vidū. Sarkanie p i e ņ ^ tdi
šādi cilvēki varēta prātus ietekmi!
pret viņiem. I
Daudzkārt ir notikušas sa^UMl
laukos. Tad veselas sādžas! un Iii
iedzīvotāji noslaucīti no aeenies vUf»
sus. Sarkanie vadoņi publiski pi«
skaidro, ka nav svarigi, cik miljona
āiznlclna, kamēr katru pretestKļO
zdeldē. i I
Ļoti smaga nasta zemniekiem |^
OU < |Savs melnais tlrffus pastāv vēl 1o-nrolām,
kur vēl vienmēr i r runa nar
'igaretēm, kallu. dervieiRm. n^i^o-na
rekēm un dol»ni valūtu, bet
tam fto lau^i lenākiimn» vairo n^le-
"āli veikali, galvenokārt pRH aus-
''^imu rob«^af. Bonras finan^i m1-
•^*«tri1a ne^«?ālā imnortt^ un eV^por-t
«» apgroTflnmiit v»rtē ievērolami
T>5H nii^iardu ro»v»»al
trīs ffnimļi, Vn<( snēl šH«9f n
d^eklus ,.veikala l^H^irnoV', ..di<i.
n*»Rta un reiwy#*r,tfiH4«« Wrii»viimr»«"
vai ari vlAnkāHii rodrlvot iumm
RPekulāHIfis \p.m-)io paiirtu. i r f»a1vp-nfi
;^<etumvāAM«q lenno krofl^i un
inVa u a w k l ē t ā i n masa. bloku»
ļ u ž i parasta ..k«iihra" veikaīnle-klm
vai prosefionāllem. kas savai
^ti^tai un izpriecai atlauiafi izdnt
'^^'^^ 6*mr^h marVA» no s»tHam vi-kā
kad Vācilā ir 7.7 mlll. h^^hi
mlllons bezdarbnieku un kad rTip.
njedbas strādnieks vidēji non^lpa
Ki4a Ŗadomja pombtro|a loc«k|a bērti ļ - ^ " markas mēneRl. Dr. BAtch«»r»
flds, jjrsteSstt p»r to gteninio. apjāatt.h«va aPskata bekās nl^TT^g ka 8r-
Jas kldam partiju vīram: „CUt ItttāasUomnlekam — Tc*n «i! l*RTV .
„81iBts Uiiatoil ecnroneal" vloamatbUd.!"?^^^- novproliiTni var raHTf na-
„01. ol oli Par pltd iimU Ccrvonca es [visam Ipatus 8lēdzi«»nus Dar nēcknra
jasps apiedita viia pofftbiremt<< i Vāciju un vādeSlem. ^
L S T A S
Daudif*^,
lem ai»
lopSi»
vēim
rekvizīcijas sarkanai armijai,
kārt zemnieki, zinādami, ka
ņems visu, paši apēd gaļas
mtnus un pat nokauj jūga
Jaunie vīrieši iestājas armij^. .
r pats lielākais bads Ķīnas VēstuAl
Kaut valdība pūlas noslēpt InfOļM
mādju, tomēr ir zināms, ka jau
10 miljonu nomiruši bada nāvē. ĪDai
dzos apgabalos badu vadlla Apzinii
Daudz pārtikas nosūtila uz Krieviļtt
un Mandžūriju, bet ASV palldzibtt
nepieņēma.
Visa zeme tagad pieder valsiļil.
Mazais cilvēks laukos nu zina viiii
par komūntsmuļ un saka: „Vi88, ktt
mēs vēlamies, ir, lai mūs atstāj mie-!
rā bez mītiņiem, sišanas, rekvlzld-jām.**
I. R
God. tautieši Vācijā un Srzeniēs!
Ar IMI. g. janvSrl atvcfu savu
PŌTO (Rotaprint) SPIESTUVI
VislMpIjliml lētSkls cenas. KvaUtitlI
papīrs krājumL
Adresēt lOdiu:
P Ē T E R IM BUCENIERAM,
(24b> P i n n e b e r g ^
Dingstfltte 6 (M
KAS ZINĀTO
manas krustmeitas, 7 g. vecās
B A I B A S K Ļ A V I Ņ ļS
adresi, agrSk dziv. Eslingena, Iflgtl tS
paziņot: Mr. Jfinls K r i e v 1 ņ I, 195. Wil*
l«ī Str., Ottawa, Ont, Canada.
LOdzu arT atsaukties Arnolda l i d aM
un citus draugus un paziņas. M
J 0 R N I E K I!
^Ktm zināmi apstākļi par Utvijsl
tvaikoņa
HERCOGS JĒKABS
(kapteiņa Miķelsona un Arvīda Kārkllņt
. komandā) ^ i
be^nu no Dienvidamerikas 1940. g., tl/
nodošanu bolSevlklem pretēji sūtņa Af
Bllmaņa rīkojumiem?
Kam būtu Žurnāla ATPŪTA IMS.; %f
numuri ar A. Kārkllņa rakstiem par tw
kona nodofenu utt., lūdzu ziņot vil sttj
dot attiecīgos žurn. numurus lotoko^
izgatevolanal. Event. Izdevumus atffdfft
nfii. Informāciju sūtīt: E. Jacobson. (lW
West«rhol2 (Post Langballlg), Krs. Figaf
i, !
i!
telM iW4tii "
UifiMtii
dai W)i nātttil
fāUi ip to
pMM
V»!
mttIMdrt
nMM, vioi
unM iK n
omitKit m
ki
tbmkliivi
kai
JWwns .4», ,uj
Gadg
5» ttii nodrebi
wXiliiinivii)i
Bāizīpisut ŪgUl
•W}»Mcli nodrebei
5wtlt no ievis
m mdciāis tikai
ātoūi Nav Vali
r™» un izdohi
' Mj vtiri lirdt
I™» VecalrOad,.
S«« k818i "un ļ
K.^' baigi rj
"Vecais