Bavarijas Latviesu vestnesis, January 3, 1951

              [, 1331. g. 3. ]anv5rļ
āk<Jijfi uzņēma 27 Gau.
v/mjfiin tikai 4 latvis
tbētSjlfaija gandrizS^
ft'vil pa divi bij igamS
i ; parēne židi,^d^
' m poli. SUmuieku ģfe
brauca tai paši trani,
ķā. vagonā. Braucieni
viegls. No Gautingai
Itālijas nākošais trans^^
deķiem. Lielo Belta
#m ar. īpašiem kft*
_ no vagona. ^
iāilešus^V izsēdināja Ma« ^
«tacyā, bet nitali'Vbrau*
zi^ellem. Autobusi
uz Ķēniņa Oskarajp
priežu un egltt
iJtlista; P Ģ c ^ V^
^ gipcljSm"ļ^t^^ bau.
, " i
i i l i i i i
jUj? TO I un PASSuv Se»
i īreltf pēdējam un ar If
intiiem*
A. Viskonte»
Jttnd, He9šleby Sanator,
Svfedge .
KĒPĀnSSlBAB
^ Īli ii<*r| iespiesta vSstuie Vtt
p irtittt, k ^ J.Via5*
y.^mmļpzinltt paudis nolClojattu
Iiteiilltt latviešiem BrasiUJI
lUītn āi^uašu Iedoti It^
«Mgi ua oatima* Ka pt*
tiam latvtcBa taikralsti,
.tādažSdi nopietni arivlrtt.
l i l i l i K a^^^ te varam \tm
^ i Mitvtju, taikUj Arģenti«
liUcraksfuSi: kam ir Jaa
i l M l an labi pieait.
ka^H.
Itt ņnun teikta ka bei
īlediloa, kur >oslgt darbo|iiiiff
on mtsanetfu roku Miku*
jakti» Ir ari tfiitlmniekl, kli
; ae ar k<^ tava darba an atlMlili
- - - ļiHl^ ^ties
kas rošTgi dil^ „.yr(m^rfiiiti mlii
et**iat. draudses klttli
„ tti Jīpat kā nemekll «ii*
lutiešfem latvieSa girflioliB^
no ii» ka luterāņu dielN
viņa Hsi9lm<* lietdiot
t. Mii turpre^ zinSmi
vfitiuvaiodfi teiktos
^ tturšija inn dviesmai
, itt ^^^^^^ kam B avilpi. rflp^ī faidot latviešu mficltljii,
iMi^tuiņf d»ndin, kl ail
rblļ katram tautietim ieipi»
«iļVleāi «^ntlenieiHi Ja tie tļ
kaut 43
klilioi ne)rtenam aenSkaiķ
m m K<9n»as saram te ^tīdst" tikai
Ifim latipL^ lietas jau
Itfiiļl bijtjnts vlenaidi^gas. \
L. Ā/B. vald^» Sanpaull
" ^Wēas|an varam to uzgrflzt kaklā
saka, ka noziegumu izdarījis kāds
te mūsu darīšana "
Ijrļiljat, ķa slepkavību izdarījuši abi
,sava$ lab^ās sirdsapziņas, tad jā-
IlrtiGff^bā ir^^ t^^ Viņšmfl- .
un runā vienīgi par to, kas noticis
4, It; kā viņš to zinātu) Bet kas vi-
# 0 l^alvo, ka kāda novazāta pērļu
vi<Ņli^kaa Var pierādīt ^p^^ JS,
kaut gaņ viņi paši šķiet sa-n
«vain!gi meļi. Nē, Puaro kungs,
ea ŠO franēu archaiologu pāri neuzskatu
" <frt?ft šis Klensijs. Viņš izturas dl-iiņ
ksrtitkb murmina bārdā. Viiaa
tt^bga^*
as jaunas grāmatas saturs?"
ļŗpttl tā,'par špItl visām manām pūlēm,
luriiķ Atzln» CL 52 Žizeles kundzes
(manuprāt attiecas uz lēdiju Horberiju,
nevani uzzināt Ak. tā ir sevi nocle-tnail'f
Ija Jblaps, „kas gan viņiem varētu
visādas baumas par viņu un kādu
, piemīlīga sieviete — bet nelai-
, htokotisko vielu lāstam... Ja Brai-
IftitiH kādu dienu būs jāatbild ārstu ka-
^ ^ ^ 382 piestāv viņam itin labi, un
«ipklusit, ka man ir zināmi norādījumi,
Vaŗēļla iegūt čūsku indi. Es pašreiz
.li;pār šo punktu viņš iznfhālās diez-iejautas
nav fakti" Džaps nikni iesmē-
' fiivlbļas gadljuiņā ir maz... Baiders
ateinās; ka devies uz Parīzi pēc aiz*
saņ^is. Viņš nosauca ari vārdus un
idiļu. Viss kārtībā. Apmēram priekš
ļi iāja slikti, bet ta^ad tā šķiet krizl
in«8 lai kurā virzienā izstiepj tau-ļra
ir.Viens vienīgs mudžeklis."
turi!:edzama, tas tiesa. Taču nav mu-valr^
asistēt tikai slimās, sajukušās
lu |namāclja. |
jlet ļPuaro kunps, rezultātu tas negroza,
galā. Uni jūs, liekas, esat mums iz-
(Turpinālums sekos)
fteSdien, 1951. g. 3. JaovfeI ĻATVlTJA
Latvietis ražos slēpes
AUTO - DZĪVES NEPIECIEŠAMĪBA — VftUlSl* SlEVļHSU DAB808
— VIENIEM ATĻAUTS, OTRIEM NE KREKLS VĪRS BHCSEM -
ALU IEPĒRKAS KAIMIŅPILS5TA
4
VĒSTULE LAtVUAI NO TORONTO
V ē a i a l e L a t v i j a i n o M a k sa Kā citās pasaules daļās, kur lat­vieši
likuši par sevi runāt, ari To-
Daudz jau rakstīts par to, ka citas. vijā strādā ari lauksaimniecības dar-ļ'^5^ 5^?? u^ēmlgi tautieši
zemēs latviešu trimdinieks saskata'bus. Taa tiešām raksturīgi. Jo Šeltļ^wu^ wtau^im^ēmu^ kas gu-daudz
savāda un neparasta. Citi Šīs - «»
savādības nopēluši, citi slavējuši un
vedatvietim Freidenfeļdam bijis
daudz tintes jātērē, tās izskaidrojot
un attaisnojot. Nav mans nodoms
izraisīt jaunu polemiku, kādē} mēģi-lOiīu
no slēdzieniem izvak^^ Tur-
Uālf mani novērojumi skar tikai ne­lielu
ASV dalu lin nebūtu vispārinā­mi
'
^spirms par auto. Tas še nav taču strādā ari i s. midzes darinu un, I
luksus, ne ari bagātības vai saim- atGt!ijot mājas darbus viņa ziijAdeš
sievietes redzēt tādos darbos var ftr- plašu Jevēribu. J^ens no^ tā-kārtīgi
rētl Tās »m strādā fabrl- Pauls-Tilings. Viņa
kās. birojos, tlrg<^vā8, bet visvairāk pazīstams Jau kopš
tomēr tikai savāmājsaimnieclbl. Bet šis censrals mgā Iz-ari
tur vira pienākums ir tfiļņpto^ un slēpju
dzēt. Trauku mazgāšana un ^
ļa uzkopšana bieži vien piekrīt
ram. Brīnišķīgi — teļks mūmi tau*;
tietes, bet man gribas apgalvot, ka šl
lieta tik brīnišķīga nemaz nav. VIņ
niedskas neatkarības simbols. Ne­būs
daudz pārspīlēts, apgalvojot, ka
tas š^ pieder katram un ir tik para­sta
Urta kā Latvijā bija velosipēds.
Salīdzinot ar izpeļņu, auto še lēts,
tāpat degviela. Ari vienkāršs lauk­strādnieks
tādu var iegūt par dažu,
pat viena mēneša algu, protams -r
lietotu un vecāka gada paraugu. Tā
kā to var pirkt ari uz nomaksu —
pie tam dažos gadījumos pat bez ie­maksas,
tad par auto īpašnieku vie­gli
var kļūt katrs.
Šejienietis automobili tomēr pērk
ne tādēļ, ka tas lēts un pieder vi-
"^slem. Nē, — bet tas ir dzīves ne-pledešan^
ba, sevišķi, ja dzīves vieta
laidos vai nelielās pilsitiņās. Šejie­nes
attālumos cilvēks bez automobiļa
jūtas kā pazudis. Kājām gājējus
redz tikai pilsētās, uz ietnēm, veikalu
priekšā. Uz ceļiem tiem ari nav vie­tas,
tos burtiski pārvalda automo­bilis.
Amerikānis neiet — viņš tikai
brauc: brauc uz tīrumu un veikalu,
brauc uz baznīcu vai kino.
Daudzi no še atkļuvušiem latvie­šiem
jūtas kā pazuduši tikai tādēļ, ka
tiem nav Šīs kustības iespējas. Ik-rete,
kad gribas satikties ar citiem
latviešiem, apmeklēt latviešu sanāks­mes
vai citādi izlietot savu brivo lai­ku
mēs, «nekustīgie" esam atkarīgi
no darba devēja resp. viņa automo­biļa.
Ņe vienmēr to gribas, ne ari
var apgrūtināt, m tā pamazām ie-^
grimstam sevļi lin Izc^
ari cmt#; ķās, Efrd^^ ātitifot tik
svēti soHjās ielikt visus spēkus dņā
par mūsu kopējo niērķi. So klusē­šanu
Jūt ari Eiropā palikušais, jo la­bie
nodomi par tā atbalstīšanu ar sū­tījumiem
bieži pajūk, ja nav Iespējas
sūtījuma Iepirkšanai un pēc tam tā
nogādei uz pastu. Un tas tikai tādēļ,
ka atbraucējam vēl nav sava auto­mobiļa.
dk liela nozīme tieši kustības zi­ņā
kļūt neatkarīgam no darba de­vēja,
rāda piemērs: Daļa lauku dar­bi^
nokļuvušo tautiešu ir sliktos ap­stākļos.
Algas stipri zemākas kā
vietējiem strādniekiem, par katru sī­kāko
pakalpojumu izdara atskaitīju­mus
utt. Bet tikko ieceļotājs iegā-dājle)
» savu auto — jau nākošajās
dienās viņam alga pielikta bez pra­sīšanas.
Laikam taču tādēļ, lai tas
neaiziet uz citu darba vietu, jo nu
tatn radusies jauna darba sameklē­šanas
iespēja. Sādi gadījuma piedzī­voti
vairākkārt.
Kādā ASV mācības grāmatā kā sa­vādība
uzsvēris tas, ka sievietes Lat-mitnes
mājīgums. Tādēļ ari, salī­dzinot
vienāda sabiedriska stāvokļi
ģimenes, Latvijā un Vācijā redžējfim,
kārtīgākus dzīvokļus nekā še. Ar to
negribu apgalvot, ka amerikāniete
būtu sliņķa, bet tai l i e ^ u laiku pra­sa
ķermeņa kopšana un izbraukumi,
kādēļ mājas jautājumu kārtošanai
brīva laika paliek inazfik*
Ja jau reiz sākts ruhāt.par ^ievie­šu
privilēģijām, tad nevar lioklusēt
vēl vienu. Karstajā Isiikā (vasaru
35 C šeit liav retums) īsti }abl vari
sāktu dzīvi no gala. Pirmajā gadā
viņš mainījis valrākaa darba vietas^,
lai lepaļdtos ar kanādiešu ražošanas
veidu un paņēmlenloņ. Strādājot
smagu fizisku darbu un taupil^ dzi
vojot, T. krājis dolāru pie ddara,
lai gūtu pamatu savu nttotnes no«
domu realizēšanai. Idorljls ŗHr
divi simtus, viņš Iegādājies darba
rikua un kādā og­ļu
palrabā Iddor-fojla
galdniecību,
tmmu strādādams
darbnīcā, bet ņak*
10 dienas IndoķTnas
fronic
LATVIEŠU LEĢIONSRA
PIEZĪMES i
i
Redakcija saņēmusi latviešu
leģionāra vēstuli no Indoķīnai.
Tajā lakoniski reģistrēti 10 dif-nu
piedzīvojumi turi«M dņu
laukos. ' m
P. tUlnga galdniecība darbi
A. Rozes uzņēmums
28. XL Dabūju ievainojumu krel-aajā
r<^ā. Tas nāca noj „vltainlnu"
(tā teģlcmāri Iedēvējuši vietnamltiKuL
Red.) ātršfivēja lolmetējau Kas botika
ar roku, nezinu. Jo brūce s t ^ stru­to.
Ceru, ka tomēr „aiziet taisnu
ceļu".
25. XI Mani draugli atrodas 17
km no Hanojas. Sl galv^pllsita v i l
turas, lai gan turpat vliļu Tonklngu
esam Jau pazaudējuši. ^Vltamli^" uo
šejienes vairs tikai ap 50 km. Taēu
ceram, ka nākošajā gacfā atkal at­gūsim
zaudēto territorlju līdz Don-dangai
vai pat vēl tālāk;
11. XI. Pl 3,15 sUmnjrcu paimodi-dljls
\ apklusumufnāja lidmašīnu rūkoņa. Mēnesi g i i *
mēbēlu rūpnled^ļmā tās pārlldiia sllmntcu uci sāka
bā, un T. uzņēmu-h^iilt bumbas uz komūmitu apiēito
ma rosme pēc kā- Sumudžu sādžu un dtim vlt ~
da laika apstājās. Pēc tam tur nolakla ldidi^;lMj^t.
Taču T.navlāvieip^u uzdevums bUa attmvot) kādu
. - . irianltta
Us ' ņtavodasns
kcmstrukdju plā­nus,
Tlllngs driz
vien panāds, ka
viņa koņltruētie
saliekamie zīda­li
pariMIJušles lie­lā
Itonas preču
nama pārdolanā.
Karš Korejā ra-iiMiM
«k»i «MxHAteii T5n^ vfrttfiiJSji I lebledēties no pā- m<l«ēJo vlenlbu, kas
i S lL S v u S v S s S Lat^'J^- '«*>Jr ^ ^^'^ <i«M •evIpte.KatUas.nettluņol
atrasties publiskas vietās biksjtēs vai ^\ f T 1^'
svārclņos ar pavlsim» sīku drt5b« ga.
balinu krūšturu v4et5. Bet stlpnOi P»J*R»^^
dzimums sev ffidas tteslb^s lekaŗbjl»*®'» ^^T: « «
nav. Lai vīrietis npaomS parttoU^T*""/^* 'f*! t'w parādīties IsajSs bftsItSs - * a i l«i pl gados lesalmnlekojot 300,000.
krtkla. Tā Jau būtu piedauzība. Pņi] Kanādā Tlllngs Ieceļoja 1949. gada
bezroku sporta ki«k)9 8 t i ^ bez centa kabatā, lal atkal
daudz kailuma^ klt^ēļ kri tfi lletoš^fi
saUedtildcas
dMss csntis AngUli
Londonā, tuvu centram, staltā
jāb^t uzmanigani
Uzkrīt vēl kāda dta lieta: ļoti bie­ži
redz parastu kreklu valkā^m virs
biksēm. Sis amtiriķāņu iBtudeņtu uz«-
sāktais ģērbšanās psiņēmļens, tāpat
kā sievietēm pusatļocltu lilo: darba
bikšu valkāšana, samērā plaši iKpla-tljles,
jo vasarās šādi ģērbtul Vlrte*. , ^ . ,
šus un sievietes redz lUērā daudz. P^^^»^^ ^^^^^
Sal savādībai labums tas, ka to „at^ ^^^^^^ neapklu-laui"
izmS a i ^ ^ dnā «^8» vien britu salās dzīvos
tteS^ Viņi gabā . ņanj^ a^
«ēm iriaiirtals^^^^^k^ W. 2), kur satek sabiedris-pieput
gaisam>rmeņaa^^ visām An-daļēji
atsver to, ko panāktu, ķi^lu L^j^g ^aig^^ _ no ķieģeļnicu, ogļ-nometot
pavisam. ^ raktuvju, vērptuvju un lauksaimnie-
Esmu skāris stiprā dzimuma grūti- dbas hosteļiem, no farmām un atse-bas.
Lūk, vēl viena no t5m — alus vljikiem dzīvokļiem, jo DVF nodaļas
lietošana* Latviešu un vis];^r dro- nodllrfnātas visos latviešu centros,
piešu izpratnē mērenu alus lietošanu]Līdz šim DVF galvenais miteklis at-neuzskatīja
par netikuiņu. Selt glu- radās īrētās telpās, kas bija ļoti mā­ži
tā nav. Baznīcas noteikti Ir pret|zas un sarīkojumiem nepiemērotas,
to, un tām ļoti Uela noteikšana, «e- nebija pat viesu tdpas, kur tautie-
Višķi mazākās pilsētās un uz laukiem. ^}^^ satikties un pārrunās imvadlt
Protams, medaļai ir ari otra puse - f^f stundas. Tas lika domāt par
alus tomēr gafšo ļoti daudziem ame-ļplaSāku telpu iegūšanu. Nodibināja
rikāņiem, ūn viņi no tā lietošanas ne­atsakās.
Ka tas tā to rāda samē­rā
lielais alus un stiprāku dzērienu'
veikalu skaits. Kā šis jautājums
nokāriots? Dara tā, ka Ikviens brauc
alu dzēri vai to iepirkt kaimiņu pil­sētā,
kur pircēju personīgi nepazīst.
Ar šādu izricību par pirkumu nav
informēta ne baznīca, ņe kaimiņi.
Mums, Iebraucējiem, šis atrisinājums
gan izliekas pārāk diplomātisks un
divkosīgs, bet — ej nu sazteil
Itakā, oktobri,
H.IUIuni8
Vai brīvībai sekos jauni
ierobežojumi
VĒSTULE LATVIJAI NO LONDONAS
Ziemsvētku priekšvakarā ārzemju
brivprātīgajiem strādniekiem Angli­jā
Darba ministrija beidzot paziņo­jusi
ilgi gaidīto „brīvestibas" vēsti.
Šī jautājuma techniskā izkāriošana
izrādījusies daudz vienkāršāka nekā
agrāk norādīts. Attiecīgajām perso­nām
vienkārši jāgriežas tanī polici­jas
iecirkni, kur viņi pierakstīti, lai
svītro atzīmi par darba ierobežoju­miem.
Kā jau agrāk ziņots, uz to
tiesības tiem, kas ar 1951. gada 1.
Janvāri Anglijā bijuši vismaz 3 ga­dus.
īpaši minētas tās grupas, kurām
šie ierobežojumi atcelti. Vispirms ir
runa par 75.000 DP, kas uz An 111u
nokļuvuš^ Westward-Ho akcijas ie­tvaros.
Otrkārt tas attiecas uz 2500
sievietēm — baltietēm, kas Anglijā
atvestas darbam slimnīcās un sana­torijās.
,3rivlaišanas" paziņojuma beigās
nav aizmirsti arī brīdinājumi. Norā­dīts,
ka dažās rūpniecības nozarēs
ārzemju strādniekiem nodarbošanās
tomēr noliegta vai arī pakļauta da­žādiem
noteikumiem. Tādēļ ieteikts
neatstāt pašreizēio darbu, kamēr nav
atrasts cits. Katrā ziņā interesanta
Ir Darba ministrijas nostājas maiņa.
Vēl nesen darba pārvalžu ierēdņi
katra steidzīga „brivlbas" gril:^tā^
priekšā brīdinoši cēla pirkstu un
teica, ka atbrīvošana pēc 1. Janvāra
notiks individuāli. Tagad nu izrādās,
kn tā ir autcHnatiska. Varbūt zinā­mu
atbildi še dod piašreizējās Lon­donas
avīžu ziņas par vispārējas
darba kontroles atjaunošanu. Daii
laikraksti, piem., St^r šo informā­ciju
sniedz gluži sensacionālā ietēr­pā,
pāri visai pirmajai lappusei, ^ s -
pārējais uzskats ir, ka sakarā ar
.jauno bruņošanos akdju strādnie­kiem
pārvietošana no viena darba
uz otru un dažādi aizliegumi kļiīs
neizbēgami. Kā termiņu min jau pir­mās
jaunā gada dienas. LIdž ar to.
protams, pārvietoto perscmu Jaun­iegūtā
briviba var kļūt visai illu-zora.
»
Jāatzimēj ka dažās vietās, .piemēz
ram, Bitesvelas nometnē, latvieši sa­ņēmuši
savu „brlvlbu** Jau^. pliros
1. janvāra. Kāda laukstrādnieku
grupa jau , pārnākusi Londonas
Londonā, decembra bdgās.
paUgu—no Zviedrijas iepelojoio rfidjfi krita ari dail lat
Sal op»>
leU. Kidt
; «kal ar darba kvaU- "Si'i"!L'*''T™*"'d . ^ ^
noņēmēji kl tatvlelu, ."t»
JāimleffltaiB DVF nims Londoni
R. SImaņa uzņēmums
nama fondu, kas aicināja tautiešus
ziedot Un tā nāca šiliņš pie šiliņa,
driz sasniedzot 1000 mārc.
Namā līdz šim bija viesnīcas un
DVF to ieguvusi ar visu iekārtu —
labām mēbelēm, paklājiem utt.
pisir 18.000 mārc. kopvērtībā. Nama
iegūšanai saziedotā nauda seguši t i ­kai
pirmo iemaksu, kādēļ vēl jāpie­liek
daudz pūļu, lai pakāpeniski sa­maksātu
lielo summu. Nama pirma­jā
stāvā iekārtotas telpas grāmatnī­cai,
DVF birojam, LNPL birpjam,
Lcmdonas Avīzes ekspedīcijai un
I^aldUiieka dzīvoklis. Otro stāvu,
pēc pagaidu šķērssienu izņemšanas,
pārveidos sar^ jumu zālē, trešajā
stāvā — ir istabas iebraucējiem, bet
ceturtais un piektais stāvs — pastā­vīgiem
Iemītniekiem. Bez tam pag­raba
telpās Ir virtuve, ēdamistaba
un bibliotēka. Nams atvērts visiem
tautiešiem, un katrs tur gaidīts nevis
kā viesis, be' kā pašu cilvēks. Tur
vBlda latviešu slrnilba, gars un pa­rašai.
R. &
Valdi Bērziņu. Pa tam ari satrauktie kājnieku rota Izsūtita mūsējlam pa­laužu
prāti nmlerlnfijušles, un Tl-| Ugā.
Unga ražojumi atkal guvuši plepra- ^ ļ**^
sijumu un Jaunus pasūtljumui. Bez „ļ» « » Tiurtepe-reklāmas,
bet tikai ar darba kvaU-l"wu5le8 nemleml^ 8 km no
tāti Iekaroti
Igauņu un lietuvju,
vidū Strādājot lainu Jaudu, P^ūti-ļ ^-j^jŗ*;^^
Jumi ar laiku nav vairs veicami, un g gj^i^ Ir lejā, kamēr mūsējie kal-uzņēmums
pieņem jaunus darblnla- nfi, tā kā „vltamlnl'* maz var kaltēt
kus. Nāk ar i^rmle aģenti, laipni Oaismal austot, viss IrTatkaļ klusa,
piedāvādami modernas galdniecības Vada laltnants dod pavšu sādiU p l ^
mašīnas, Jo uzņēmums Izpelnījies meklēt. Sādža Ualfika par mūsu Ģro»
uzticību ari kredīta ilņl. Un tf pēc blņu, tā kā vajadzētu vtanaz 100 lW*
plecu mēnešu krietna darba, u«^vēku tās Iztirlšanal Taļhi mxMo ir
mumā Jau uzstādīta elektriski apa- tlkd 80 ar Mtnantu, vlrsi«r|hntil
ratilra 8000 doL vērtībā, kas Jau no- ^» feP^KS^ Mūrtjo apteuņo.
inaksāta ^ lobnttējl un aijcieriklņtt f u-
„ . / • , ^-«..-«-^ pomfttiskās šautenei ar 18 šlvlanlam.
Neinteresēdamies pat P^rtonlgfim gŗyp|^ ^^^j^g ^
ērtibām, Tlllngs nav legādājtes ne tieši uz'sādžu, bet ti^ pa labL 1n«
auto. nedz kādu; dto^^^^^^^^^^ gnīpu sagaida minumttiju
*-n to^arljta^^^^^^^
t, kārtojot uz#mulna llttai^ IztM iiņtf artlMJal, tarlAtto m
br pubUskaJlem satiksmes Udaak- k^^^^
ļlem vai rikšo tāpat kijām, 1m ne- vēl nepietiktu, varam isiaukt art
būt netraucē viņa pasākuma idmil- āvlāclJu. Bet tas nav ^ajadrtgs, Jo
go darbību: TUlngs vSpordng Goods apklust Tad otri grupa
Mfg. Co, kas ofldāU reģistrēta ai- ^^^'S fS?*?^^'^ J??
tiedgās i ^tādēs. Jau ir uz droia ce- ir*** z : , °^^*» ^
ļa, un tās panākumi sāk »ni«itt«āUltoi^^
Ungs nodevte paša ražoto slēpju pa-Urtz Iet vaļā; šaudami im rokM gra-raugpāri
mūsu ģenerālkonsulam R Latas mezdami, „vltamlni" lie lauki
Bralsonam, kas nosūtfjls tis Otavl no savām patvertnēm, bet niūsljto
Kanādas armijas atsauksmei Diļlz tos ņem uz grauda. Tā vbu' n a l^
pēc tam saņemtajā vēstulē paziņots, nerimst šivlenl un graiļAtu i^dzte-ka
Tilinga uzņēmumam Jāpagatavolnl. Blūsējlem Ievaino kādu kaprāli
50.000 pāri slēpju armijas vajadzlf un divi leģionārus,
bām. S' izdevīgā Ilguma noslēgša-L29* XI. Saņemta pavēle IztiMt s i
na dos launajam uzņēmumam ne- « p j » Mi^lstft tur a
vien drošu darbu ilglkam laikam, hļekui. Mūsējie lebrilk sādžā ^novi-bet
ari krietnu peļņu un Jaunii po- Jļ™ ^ri
^ 'vienas dzīvas dvēseles. Tikai vistas
un cqkas skraida pa lauku. Ari pār­meklējot
dzivojamis mājas, neviena
neatrodam. Bet tad daži leģionāri,
pārmeklējot ēkas, pamana kādu aiz­domīgu
gridu, kas nav Isti stabila.
Td paceļot tie ati*od divi metri dzi­ļu
bedri, kas Izrādās ieeja apaU-tem
gaiteni, pa kuru var apstaigāt
sādžu. SaspridzlnāiuSl pazemes l^Ju,
mūsējie pārmālē vēl dtas vietas,
taču bez panākumiem. Tikai Jau
krēslā kāds postenis pamansi, ka „vi-tamlnl"
ll«i laukā no dažiem slepe­niem
bunkuriem un laižas projām
no sādžas. AtUek tikai pavadīt tos
atvadšāvleniem.
80. XI. No rita mūsējos nomaina,
un tie ar auto dodas a^kaļ uz de^
toksni, kur tos sagaida siltas puidle»
nas — putnu gaļa, olas, kartupeļi,
banāni un vins.
8. XII. Mūsējie atkal dodas lau­kā
— šoreiz uz citu pusi. Kur un
kas — vēl nezinām, bet gan jau būs
labi
Indoķīnā, decembri.
8P.
pulāritātf turklāt
Torontā, decembri.
Eduardi Reils
Izlietojiet iespējas
pasOUnfit stv «4 ie^«a tavtaiektem laik­rakstu
LATVIJA
PA GAISA PASTU
UZ sekojolām semtm:
uz Amerlkss Btvleiiotim Valstīm un Ka
oadtt - DM I.M mlnesl saotroot avfst
4-s retp. 5-7 dienu laiki no isnlkšanas
dienas Vficlji; ns Anstrilliii un JaiiB*
teUindl - DM U , - mfneil.
LATVU/^ ātrais abonemento pa gaisa
pastu darīs prieku saņimijlem un paU-dzēs
vienot tskalaltot latrialut trimdā.
Oaisa pafta abonemeBta patOUnāiaa pia
' visiem roOsu pārstfvllem VIelJā on tlell
apgādā
tCK aptiāi LATVIJA,
(14a) 8ebw. OraUnd ArtUlarta-
Kaieme. U8 Zone. Oermany
I S M l O t i l l l
Jums cia kraatt jaunaa dtfves uzsākša­nai
tOUt bOa vijadzigt doUul un mārciņas»
Mana apgāda turīgie pārstāvji A8V, Ka*
nadā, Austrālijā ue. Jums varātu pandzSt,
bet tad. vēl Vādjā eaot, ieteleamt sazinā­ties
ar
Andr. OZOLIŅU,
(24) Eutln/Holst, RetCberg-«asetne.
(MS)
āfUdaI Kandisa kundzei ar piederīgiem
(ASV) un Arnoldam VltoUņa kunī^ sr
piedōlglem novīlu priecīgus Ziemsvētkus
un visu labāko 7aaiii gaidā.
(ni) K. Taure, MedrtJI.
PIRMIC^LATVIESU ĀRSTI lEOOST
ARODA TIESĪBAS KANADl
Kanādas medldnas padome Otavfi
Izsludinājusi ārstu vārdus, kam at-auts
praktizēt Kanādā. Starp tiem
iyari pirmo divu latviešu ārstu Dr.
Gundara DriUa un Dr. Jēkaba Bls-maņa
vārdi Abi sekml^ Izturējuši
pārbaudījumus un tagad Ir pilntiesī­gi
ārsti. Kanāda atzīst Latvijas uni­versitātes
diplomus, bet ārstu tiesī­bas
ari Kanādas universitātes beigu­šiem
ārstiem piešķir tikai pēc gada
nostrādāšanas kādā slimnīcā un ār­sta
pārbaucUJumu sekmīgas izturē­šanai.
Ari vairāki dti latviešu ārsti
pašlaik gatavojas gan darbam slim­nīcās,
gan pārbaudījumiem. Bez tam
vairāki latvieši turpina studijas Ka­nādas
univenltāšu "^Mnat fidnīk
tfitēi.
1 , 4
•
• V