1951-07-04-02 |
Previous | 2 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
L A T V I J A TreSdien, 1951, g. 4. J5H}|
V- t, , '
t'v
\ 1
KĀ AUSTRIEŠI IEVĒLĒJA KOMUNISTU
ATBALSTĪTU VALSTS PREZIDENTU
VESTOLB U t V I J A I NO AUSTRIJAS
Gada iidniīajl pusē Austrijā pplftk-rosmi
i^idāja valsts prezidenti:
aelsiķa ImdIIftna un Jaunā ievēlē*
iana*
Ma» etaipgaifijums norisinājās
pirms nelaiķa ļnasidenla Di. Renera
bērēm. Kat<^ii baznioas v«d!bai bija
visai nepatlkamlf ka tik dedzīgā ka-to|
u žemC k l AnetriJI, tis pinno pil«
«oni apbedī kā pēdējo grēcinieku —
bez baBmlcat fvētibas un līdzdalības.
Mēģhilfo pierādīt, ka bijniais valfts
presidtoti neesot bijis baznīcas noliedzējs
nn tādSI Tiiķa bērēs būtu vētāma
ari baznīcas pdeidUilIlanis. Tam
nepie]|rita nelal|a piederīgie un «o-clāldemokratu
partijas vadība. Vienīgais
bujideBkaiiclera inf. Flgla panā-kms
bija, ka bij. prezidenta mirstīgās
atHekas nekremēja. Lai gan bij.
Srezidentu pēdējā gaitā aizvadīja ar
elu cieņu un svinību, tomēr Vīnes
sirmie un greznie baznīcu torņi mēmi
noraudzījās gājienā — neviens zvana
nealBkmiēja«
So MrOgtialjumn M i j a izUdilnlt
ar jauni valsrti presidenta vēlēSanin,
bet to Iznākuma tomēr nav devis ga-lantijn,
ka nākotni tamlīdzīgi sarflg*
tinājumi izpaMks.
Šoreiz valBts prezldantu ievēlēja
tieiāa vēlēianāa. Pirmajā gājienā. 6.
maijā, tautai partijas kandidāts ie*
guva ap 1,75, toc, dem. 1,65 mdlj., neatkarīgie
(Dr. Breitnera grupa — Ube
rā)i, profesori, akadēmiļ^, ierēdņi, in
teliģence un pārējie neapmierinātie)
660.000,1>eft komunisti 220.000 bal
•u. Absolūtu vairākumu neiviens ne
legma. OHrl ^āļjienA aacenitās tikai
tautas partijas (Dn Olelaners) un soc.
dem. (Dr, Kem^rs) kandidāta. Uzva
TSfl iznākuma noteicēji bija neatka
rigie vēlētāji.
KOMUNISTI IZMANTO NEATKARĪGO
APJUKUMU
Komūniati tOllņ pēc pdrmāin vēlēāa
nām m u nostlju skaidri deklarēja
un aaivua vēlētājus uzaddnāia balsot
par Or. Kemeru^ Turpretim Breltnera
grupas vadība miņājāa us vietae un,
aizvaitoota par dažu tautas partijai lo
cekļu iztsdcisniem pret Breltnera vē
lētajiem vēlēšanu kampaņā, nevarēja
patedkt neds par, nadz pret. Pats
prol. Breltneri „pēd§jā vārdā" ieteica
vēlētijiem rīkoties pēc savas pārlie
cībat. PJIāJ bņlatltā „Salzbujger
Nacbriditen"» kas ar sirdi un dvēseli
iestājās par bezpartejisku valits pre
zidentu, ari līdz pēdē)am brīdim nepateica,
kas iādā situācijā darāms.
Vienīgi 20. mettji il laikraksta galvenais
redaktors bi)a uzrakstīja prāvie
tiskus vārdu», ka ikviens, kas baho
par Dr, Kemeru vai urnā iemet balto
zīmīti, balao piur „tantas dmokrati
ju". Bat io laikraksta numuru, it sevišķi
provinci, lasītāju vairums saņē
ma pēc vēlēšanlm. Kreiaie, it sevišķi
komunisti, k l propagandas lielmeista
Sikls
lielbriiSn{Jas ziņas
Dlenlcalpojttml
VIDUSANGLUA8 DRAUDZB, māc. 6. Satkan
b&rdi«, LMUIS. 8. ļūlijfi. pl. 15f iibriukomi
us VUtovui Uitainā Uikfl dlsvkalpojumi
kā poruta, H. Trinitv baznīcā.
ZIEMBĻANGLIJAS-BRADPORDAS DRAUDZE
mic. R. AboUņI, Sradfordā, Lukau btsn.
6. jmilfi, pl. 15.
MANCESTCRAS DRAUDZB, mic. F. Nam
gauds, RočdalB, iv, Lūkasa baso., 8* jūlijā
pi; 15JS. — Aliantri. Ezcallbur ģimaņu no
matnS, 15. jūliji, pl. 11 un bērnu diavkalp
{il. 14. — Mancestarfl, ay. Annaa ban.
2. jūlijā, pl. 1.1 — JaunaUiei ieivSta no*
tiks 19. auguiltl. Piatelktloa plo draudm
mācītāja, 18, Claiton Avtaut, Bluklty,
Kfancbatttr 9. tlds 15. jmijam.
'NOTINGHBMĀ, māc. B. Pedderi, sf.
tara batn., 8. jūliji, pl. 18.
atl sarīkojumi
EIROPAS LATVIEŠU P A R S T A V J U SAHAK
SME Loodoni, DV namā, 30. nn 31. Jūliil
LNPL itroiinitaji tanlkiml pitdallIaBoa pio-teikuši
Beļģljaa, Fiaadjaa, Vācijas, Itālijas un
Zviedrijas lattiilu plistivji.
LNPL JURDISKAS NOZARES fCONSULTAM
TU UN JURISTU SANĀKSME L«>adoDi, DV
s«ml, f. ua 8. Iflliji, pl. 1?, •snlkaml
dis angļu tdvoiāta KroM rtltrlts pat tis*
tlhSm un Uasu Idcārttt ^ l i j ā .
KRrriĶA UN UTBRATOkAS VtSTURNn*
KA J. RUDZISA LEKCIJU VmXNB Ualbtlti
nijā notiks starp U. jūliju ua Diliamu dtt-nSm.
Tuvlka infomfidja LBL.
LATVIJAS AGRONOMU BIEDRĪBAS UBL
BRITANUA SANĀKSME. Londonā, 87, Ea
ton Plača. 29. JŪUja. pl. U. AldnIU vis
agronomi.
DVF KORMJAS NOD. OADSKARTĒJA
BIEDRU SAPULCE. KorbiJS, Columbia aurch
sālē. 25. jūlijs, pl. 19.
DVF SaSDENES NOD. TEĀTRA IZRĀDE
SUsdene, Parish Chuich skolas ilie. 7. Jūlijā
pl. 16»30. Izrādīts R. Blaumaņa lugu Pie pir
mi mītiņa. Bradfordaa dubultkvarteta Pārse
koncerts, deja. atspirdsinSjumi.
DVP DAUGAVAS NOD. SAVIESĪGS VA
KARS, Birmingkami, St. Giles Church Hall
Grean Lana. 7. jūlijā. Kora dsiesmas DVP
Birminghamas nod. •Iru kora itpildlJumS
deja. aUplrdsinfijomi, lotarija,
DVP LBSTERBS NOD. ORGANIZlTrAM KOP
BRAUCIENAM UZ DZIESMU DONAM LON
DONA jfipitttelCBS Hds 2i. jOlijam pie P. Lat
dovska, ū, BraiU St., Lelceattr. Dalības mak
aa 25/—. SapulceSanis plo Holy Trinity bam.
28. jūlijā, pL 5.
BEVERĪNAS KOBA KONCERTS, LaStarS
l^arborough Rd., Metodistu bamlcas zIlS
7. jūlijā, nl. 18, Programmā latvieSu kompo
nīstu darbi. Diriģenti Alma Skudra un Niko
lajs K»ndrovi65„ Pēc koncerta saviesīgs
kars ar dažādiem priekšnesumiem.
ri, darīja aavn. Tie veikli bija sako-
Jojušl neatkarīgo vadoņu ..filozofis-kos"
apce^Jumus un iztirzājumus
par u% pret abiem kandidātiem, un
speciālas skrejlapelēs uzaicināja vē-etāju
» urnās iemest baltās zīmītes.
Lapeles bija tik labi mūķētas, ka apstākļu
nepaņnējam tā vien likās, ka
ās pats prof. Breitnars steigā izplata
saviem vēlētājiem.
Un tā nu austriešu inteliģence daļēji
tie^, daļēji netieši par savas valsts
prezidentu 1951. g. 27. maijā ievēlēja
comūmstut atbalstīto soc. dem. kandidātu
78 g. yeco Dr. Kerneru.
Protams, par vēlēšanu iznākumu
vislielākās gaviles bija komunistu nometnē.
Visās viņu lapelēs ar lieliem
burtiem sludināja Austrijas strādnieku
apvienotās frontes uzvaru. Pieprasīja
pat viiJdlbas maiņu uni jaunas parlamenta
vēlēšanas.
DAKDļOBA NEMIllGI PIEAUG
Pie viliianām visi puslīdz nožēloja
•avus grēkus un solījās laboties, it savilkt
tautas partija, apsolot pat daiā-das
reformas. Patlaban daudz kas jau
ir aizmirsies, un vienīgā pārmaiņa ir
tā, ka tautas partijas vadība ir nodota
i n i Rāba stingrajās rokās, bet bij.
parUja* prezidents Dr. inž. Figls paliek
joprojām bundeskanclera amatā.
Tātad partija dalīta no valdības. Pārējais
rit pa vecam un koaJicija ..sa-prātīgi"
sadarbojas kā līdz šim. Apsolītās
reformas, liekas, izpaliks, jo
nupat tautas partijas runas viri oficiāli
sludina, ka tagadējais nopietnais
stāvoklis neesot piemērots, lai izdarītu
kādas pārmaiņas vai citādi kā
eksperimentētu valsts vadības izbūvē.
Ir nenoliedzami, ka pašreizējais stāvoklis
«aimnieciskā frontē ir pārāk
nopietns, jo Austrijai trūkst naudas.
Tās nav nedz valdībai, nedz pilso
ņiem, to sajūt ari tuvējie kaimiņi, un
Šveicē par 100 šiliņiem maksā 15,70
franku (pirms pāris mēnešiem tikai
13—14). Patēriņš «trauji samazina lies,
un tirdznieciskā rosība trīskārtīga sa
rukusi. Rūpniecība, tiklab valsts, kā
privātā, prasa ražoto preču cenu pa
augstinilanu, Jo ogles atkal par 50
proc. sadārdzinājušās. Lauksaimniecības
ražojumus nav iespējams subsi
dēt, un tas nozīmē, ka tie jāpārdod
stipri dārgāk nekā līdz šim. Par im
portēto labību (60 proc.) valdība maļc
sā divtik daudz, cik saņem Austrijas
zemnieks par nodoto labību.
Algu un cenu nolīgums sagatavošanas
stadijā. No tā šis tas jau zināms
— par cik dzīve Austrijā sadārdzliifi
sies: elektrība un'gāze par 40^50
proc, dzelzceļi 25, medikamenti 50,
mākslīgie mēsli 40 proc, benzīnu pro
jektē ierindot luksa preču sarakstā.
Ari vēstuļu rakstīšana turpmāk būs
dārga: iekšzemes vēstules būs jāap
maksā ar 1,5 šiliņiem (līdz šim 60
grošu). Kāda Zalcburgas avīze ziņoju
mam par paredzēto cenu paugstināša-nu
pievienojusi sekojošu redakcijas
piezīmi: Pēc 1811. g. vispārējās pilso
ņu likuma grāmatas un 1914. g. notei
kūmiem, katrs, kas izmanto sava veikala
partnera spaidīgos materiālos ap
stiklus, uzskatāms par augļotāju un
labo tikumiU pārkāpēju. Privātiem par
Šādu ,,nodarbIbu" draud 3 gadi cietu
ma sods. *- Bet ko tu darīsi valdībai
— māksi ragā. * •
KORUPCIJAI AUSTRIJAS RUNAS
VIRI NETIC
Vēlēšanu laikā runāja un apraksti
ja visādas korupcijas un citādas nebūšanas.
(Un vēl šodien visi zvirbul
pažobelēs čivina par io pašu.) Nui>a
pagājušā nedēļā t. s. Rechnungshofs
(revīzijas kolnisija) parlamentā nolasīja
pārskatu par labo un ļauno, kas
noticis pag. gadā valsts iestādēs, uzņēmumos
un visur tur, kur ieguldīti
valsts līdzekli. Jau pirms vairākām
itadēlām pairlamienta locekli saņēmuši
šo pānAcatu, lai varētu jo sīki iepazīties
ar tā saturu. Tur runā par ne-va
adzigism dienesta limuzīniem, par
palieliem reprezentācijai, izdevumiem,
par kidu akciju sabiedrību, kurai it kā
vajadzētu pārņemt kādu vēl neeksistējošu
spēkstaciju (austrieši zobojas,
ka šo spēkstaciju varbūt kādreiz uzbūvēšot,
ja vien krievi izvākšoties
no Austrijas).. Bet šī akciju sabiedrī-l>
a pag%^p gadā valstij izmaksājusi
660.000 siHņu. Ierīkots grezns birojs,
limuzīns nobraucis jau 80.000 km, personālam
izmaksāti 70.000 šiliņu virs-
MeUe sievieti darbam
vicu muiM
Btttriai tiiMīBa AsgibavSrtjl eieklS dar*
basa aalil a t r a 11 a 1 ar apa. IS g. veco
aielto. Mitei labi japantiaa laako daibi. jS-Saadi
1 ^ nav mahiillcs...
Stundām utt. Bija gaidāms, ka pēc
skalās izrunāšanās un „zvirbulu čivināšanas"
parlamenta debatēs dimdēs
viss augstaie nams, bet nekas tamlīdzīgs
nenotika. No 165 deputātiem
tikai 7 bija pieteikusies debatēs, un
ari tie nako sevišķu nepateica, izņew
mot kādu sUIdu par to, vai izglīti
bas ministram ir vasarnīca vai nav.
Nedaudz stimdās 76 lapas biezais iespiestais
pārskats bija ..izsmelts".
A | ko tas izskaidrojams? Ar vien
aldzibu? Varbūt visu šo laiku ir tik
daudz melsts un tenkots, ka parlamenta
locekli vairs lāga netic pat augstai
komisijai. Neticēt ir vienmēr
vieglāk nekā ticēt. Piemēram, vēl šodien
Kremļa ļaudis netic, ka Ziemel-koreja
uzbrukusi Dienvidkorejai. Un
šādu neticētāju ir daudz.
Nule aizvadījām mūsu sēru dienu
— .14. jūniju. Cik pasaulei bijis^ērti
neticēt mūsu nelaimei.
Padomijas r ^ r i ā c i j a s komisija arī
neticēja, ka tos tik drīz aizvadīs no
Kazereras viesnīcas Zalcburgā pāri
robežai, jo komisijas bijušā mītnē at-rada
lielākus maizes, kartupeļu, desu,
šņabja uc krājumus, kas bija domāti
«kapitālistu Ielenkuma" pārvarēšanai.
Zalcburgieši netic, ka viņu birģermeistars,
kas pēdējo reiz Šveices gaisa
satiksmee svinīgā atklāšanā ieradies
varenā tfl^unga prātā" (tas gan
neesot bijis pirmais atgadījums), pēc
atvaļinājuma neatgriezīsies savā amatā,
jo pretējā gadījumā paaaulē Zalc-burgu
sākšot dēvēt par „Saufburg*u".
Vienīgi tā Amerikas dāma, kas
pirms dažām nedēļām atsūtījusi uz
Zalcburgu vēstuli Mocarta kungam
ar lūgumu viņai sakomponēt sonātu
vai serenādi aipai, un apsolījusi mak
sāt visaugstāko honorāru, noteikti tic,
ka tiešām saņems visskaistāko skaņdarbu,
ar ko tieši viņa varēs lepoties
. ..
Beidzot varam atzīmēt, ka mūsu tautiete
Milda Kristīne Stāle 16. jūnijā
beigusi Insbrukae universitāti, iegūstot
farmācijas mag. grādu. Ticam, ka
viņa arī tālāko izcīnīs ar v^^ai piemītošo
neatlaidību un enerģiju.
Arnolds Plūme
Austrijā, jūnijā.
Libekas kazannas pidijis uedēlās
sUpri pdrvērttiS&. Uali Blankenzē
lidlauka vienā pusē ir trsamnieku
'izcelošanas nometne, kas iemītnieku
skaita ziņā arvien dilst, bet otrā puse
— Hubertus kazarmas, kur arvien
skaļāk pulsē dzīvība. Jau sen še apklusušas
angļu lidmašīnas, kas savā
laikā cēla gaisa tiltu starp Rietum-
Vāciju un Berlīni.
Hubertus kazarmās veidojas jauna
armija — vācu robežapsardzības vie-nības.
kuru rindās būšot 10.000 vīru.
Pirmos 1200 apakšviraniekus militāri
izglītos vairākās Libekas kazarmās.
Ari Pionieru kazarmās jau ieradušās
pirmās grupas, un tuvākās dienās apmācības
uzsāks ari Valdarzē kazarmās.
londonas leslifala
afskapas inlona
VĒSTULE LATVIJAS REDAKCIJAI
NO ANGUJAS
Amerikāņu DP ļikļams
pa(}iirinais līdz
dada beii^aiii
LAI VARĒTU SAŅM" VIZU, JĀBŪT
PROCESA LIDZ 31, JŪLIJAM
Frankfurte (sp). — Prezidents Tru-mens
cetiurtdienas vakarā parakstīja
abu kongresa nanvu jau pieņemto papildinājumu
pie Sav, valstu DP imig-rācijas
likuma, ar ko likuma termiņš
paigadnāts līdz š. g. 31. decembrim.
DP komisijas priekšsēdis Džipsons
amerikāņu brīvprātīgo organizāciju
Eiropas padomes padomdevējai komisijai
Frankfurtē paziiņoja, ķa likuma
grozījums nadz paplašina ieceļošanai
tiesīgo DP kategorijas, nedz arī pa-gtanna
DP komisijas darbības laiku.
Ieceļošanas vīzas nevarēs saņemit tie
DP, kas nebūs izceļošanas procesā līdz
31. jūMjam,
Pēc DP komisijas koordinatora Ei^
popā Korkerija vērtējuma, līdz jūnija
beigām izdots 267.000 vīzai. Bez tam
Hdz 1. jūlijiara izceļošanas procesā
iekļauti ap 40.000 DP, bet līdz noteik-tā
termiņa beigām —• 31. jūlijam tiem,
paredzams, pievienosies vēl ap 4000
personu.
Apvienoto nāciju saimniecības un
sociālā padome savā 13. sessjā, kas
sāksies 30. jūlijā Zenēvā, uzklausīsies
IRO trešo gada pārskaitu. Līdz šī gada
,1. jūnijam IRO izvietojusi pavisam
940.933, bet repatriējusi 72.280 bēgļu.
Angļu grafu paris grib
uzturēt 7 gadus vienu
DPpari
Britu bēgļu palīdzības padome informē,
ka 19. jūnijā no Vācijas Londonā
ieradusies jauna DP grupa, to
vidū 8 latvieši. Kopš pag. g. novembra
2(K)0 DP ieceļošanas plāna
ietvaros uz Lielbritāniju jau pārvestas
tuvu pie 300 personu. Šinīs dienās
bēglu novietošanai Londonā iekārtots
īpašs hostelis — Lurgan Hostel, 113,
Cromvell Rd, kur novietos pavisam 30
laulātu pāru. Viņu aprūpei savāktas
3.500 mārc. Pagaidām hosteli novietots
gan tikai viens cilvēks. Atklāšanas
aktu vadīja grāfiene Mauntbete-na.
Viņa kopā ar savu viru, admirāli
kūta dJ^blV govjo alaukSma oa baroSana, un bij. Indijas vicekarali, apņēmušies
art ^rijta aUJas darbi, saas laiki 11-
paUli ari Vkt novIkSani. Alga pSe tarifa,
bUva Sdvoklia tm afkurināSaaa. Pieteikties
rakttlskt līdz ar personības datiem ira apraksta
par lauksaimniecības praksi pie ICK
pirstāvja Savārijā A. AvoUņa. Grosshesse-lohe,
b. MOncben, KastanienaUee 2. Pieņem
tikai personas, kas nolētaašas palikt Vācijā.
Anglija pašreiz dzīvo zem festivāla
zīnļ«s. Tālē titt pārējie notikumi, gan
polītiskda, gian saimndaciiskie. Mazajam
cilvēkam neinteresē notikumi Korejā,
Persijā vai Horicongl. Ir festivāls, tāpēc
tas jāredz, jāizklaidējas un reizē
ari jāpapriecājas, jo festavllā gādāts
ari par izpriecām.
Lutonas pilsētā, kurai 110.000 iedzīvotāju,
lieMjā Vordaunias parkā no,
16. jūnija līdz 14. jūlijam sarīkots
festivāls, kurš ir, kā varētu te4k|l, atskaņas
no Londonas festivālā. Rūpniecības
izstādes stendos galvenokārt
skatāmi pašas Lutonas pārfēitas fabriku
ražojuma. Ievērību pelna auto
rūpnīcu izstādījumi. Labu tiesu no izstādes
stendiem aizņem radio, televīzijas,
elektrības, vitoas un pītu cepuru
skates stendi. Ir izstādītas arī
„karav&nafs" un pāris dzīvojamās
ēkas. Mācības līdzekļu skatei ir atsevišķs
paviljons, tāpat kā Lutonas
pilsētas vēstures skatei. No k(^ējās
Lielās izstādes ste.nidiem mākslu pārstāv
Lutonas maiteņti kods, kas savu
darbību sācis 1936, g. kā neMels baznīcas
koris, dziedātājas sākumā blusas
skolas un apkārtnes nodarbina ās
meitanes. Bet 15 gadu laikā koris
kļuvis par ievērības cienīgu muzikālu
vienību, un plaM pazīstams ne tikai
Luiionā^ un Anglijā, bat koncertējis ari
ārzemēs, nobraukdams vairāk *par
60.000 ūdiu un iadzie<lājis daudz
skaņu plašu.
Festivālā ir gādāts ari tā ap-miSkiētāju
atspirdzināšanu uņ izklaidēšanu.
I%vairāki dzērienu stenidi, kuros
pret samaksu var dabūt dažādus pa
dzērianus, sākot no at&glu fuUis līdz
visstiprākiem vīniem. Festivālā iekārtots
arī kino, kas par brīvu rātk da
žādais bildei Izklaidēšanās ēkas, kas
iekārtotas blakus festivālatn, aizņem
Idelu platību. Te atrodas karuseli,
elektriskie auto, elektriska dejas
grīda, mērķī šaušana un sviešana, da
žādu spēļu mašīnas utt. Nav aizmirsts
arī bokss. Uzcel^ta speciāla estrāde,
kur dažas dienas nadēlļ spēkojas an
glu un ārzemju bokseri. Karuseļu un
dažādu izpriecu nodalljuinā iet loti
jautri Nepārtraukti skan mūzika,
smiekli un jautras čalai, beft cauri visam
skali un laipni aicinājumi piada
lītdes izpriecās. Priecājas un izklaidē
jas ne tikai bērni un pusaudži, bat
ari kungi un dāpaās sirmiem matiem.
Ļaužu dritemā aizslI4 daudz kas ga
ŗām, ko tikai retais pamiana. Gan sir
mā māte, kas cel lūgšanā rokas par
savu vienīgo dēlu Korejā, gan jauna-va-
lī^va ar saraudātām acīm par savu
līgavaini, kurš no kara lauka aitgrle
zies sakropļots, gan citu tautu posts
un bēdas. Tagad i i festivāls, tas jā
redz un jāpriecājas. L. G.
Lutonā, jūnijā
Atbdbtfsim savus
amatniekus
Tautieši; atbalstiet tos latviešu
amatniekus, kas spiesti palikt Vācijā
dodot viņiem iespēju nopelnīt un nodrošināt
dzīves iztiku! IRO invalidu
pārskološanas centrā Lutensee, IRO
Rehabil. Center, dzīvo tautietis I. Bla-ževics.
Viņš ir pulksteņUisItājs un
sasniedzis savā arodā labus panākumus.
Nododiet pulksteņus labošanā
viņam. Tas Jums izmaksās lētāk nekā
pie vācu pulksteņtaisitājiem. Tautie
tis V. Laimanis turpat labo rakstāmmašīnas
un sudraba, izstrādājumus.
A. Avotiņi,
LCK pfirstļvis Bavārijas apgabalā
Vīri zaļajās uniformās jau pi
mirklī atklāj vācu karavīru. Tā ir
jauna armija, kuras viru krūtis
negrezno spoļfi ordeņi, im ari _
pakāpju zīmes — virsniekiem zelt
un apakšvirsniekien{ sudrabotas:
znītes — nēsā visai nei^rltoll, _
nav noslēpjams, ka daudz, daudi
palicis pa vecam... Lai ari ki
šeit*pulcējas no Bavārijas,
un Hamburgas, vecā kara
skan tikpat pasvītroti braši un
mandieŗa balss tikpat skarbi kā
reiz.
Karavīru kantinē puišu dtif
Darbu atsācis vecais
Kantīnes dārzā Hamburgas
nieks, kas nu atkal gādās par _^
vīru ..atspirdzināšanu", vēii sil
nieka uzmanību uz kādu He^ ,
virs laternas dižu soli liek skārdī^
dātiņš, ko angli savā laikā ,4<
ši" savā uniformā. „Jau rit mēs
ņu pārkrāsosim!" saka
Šobrīd šis skārda vīriņš jaa
savu trešo uniformu...
Kāds vācu žurnāls vāka atUBl
zīmīgu uzņēmumu Hubertus
vārtu priekšā: sardzes karavlis,
tene zem saules sarga un virs
tik pazīstamā laterna ar
,,1951! LilI Marlēna gaida aiUg
Kamēr ftan£u komunisti brldtaa
vāciešiem ar draudošu SS vbi
kamēr dažādu valatu dSplomltt
piatr un pret vāciešu apbruņotam^
mēr Libekas Hubertus
skārds zaldātiņš apvilcis vācu
tērpu, ik dienas skan komandai,
zib ieroči, un jaunie robelflŗ
bas vīri nosoļoja savā pltmajl
kuru pieņēma Rietumvldjas
ministrs Dr. Lērs.
uzturēt vienu DP laulātu pāri 7 īga
dus, piešķirot viņu vajadzībām 240
māte. gadā. Hostela vajadzībām
naudu saziedojuši ari Anglijā dzīvojošie
poli. Līdzīgs hostelis iekārtots
arī Bristolē. —ns
Paziņojam saviem godātiem
abonentiem tm pārstāvjiwn
ASV, ka mūsu laikraksta galvenā
pārstāvja un gaisa pasta
abonentu kartotēkas vadītāja
ASV
ALEKSANDRA ĀBOUŅA
Jauni adrese iri
187--16 lUonAva..
St Albans. L. I., N. Y.
LCK apglds LATVIJA
Jauni noteikumi d i
vanu sūtījumiem
Vāciju
Ar 26. maiju muitas noteikumi
āievēro
t ne valrikf
cijā grozīti, kāpēc
šais: pāriiku var sūt
15 kg vienai personai mēnesit
ne vairāk kā 1 mārc. un tikai
ar citiem pārtikas produktiem} a
ķi sūtīto kafiju muito neatkarīgi
daudzuma} tēju bez muitas i
nevar} Iesūtīt aizliegts cigsrsiss
tabakas izstrādājumus, luksa pr
(parfimērijas izstiļādajumus, kf
ādas uc). Vācijā. Ieceļotājiem
lldzņemtiem dāvanu sainlilem
maksā muita.
itiumimimiiītfitifmtifmnnii
HEDAKCIJAi
AMEtIKA NB VISlfM II UBKUUII/
Z8MB
Blall laiVrakifoa rakita par Vldll
SrfltiiBilam, trOcIgo UUkte, aksbtaol
ca ot. Maklē vlildai iaiofiai tliB, kSiai
ca oianu oficiāli liadt. M€s ta ikatiaili
io liatu ciadl. MSa ttala, ka pat ir
trūcīgo baidarba pabalsta bIsUi tsf If
i l k i par lava ritditna ntkā ts bislUlI
rikfi. Snagats darba lUpraJIaB ta fai
platlekamu iitika so roku nati, blt
%al BaapCka lalk& katra var saiikl
posti. Jau daudsi t& Ir sabrakoU,
ir bt)i8 Itvfle taotlala pabalsti.. Dift
kuacietsjt IŪM aatalfitta so Vācļtt |
|le«. Iitllot J o iMU psr libkttjnNi
sav nakids pasiata.
J ā n i a V a i t l l i ,
ARZBMNIEKIBM VACUA NAV Nj
Bigliam VIciJfi oav sākomM» |s J l <
pārslogota savljlan so AiitrsavicMss
raldlUam im plrbigttia)ttB tsBtai lvl|r
Ja viena otri ānamniakt ttam fMķ
ciji dzīvo safflērS laboi apitāk|oi, Isl
vokUs drii vlaa var aalaltiai. Vil tl
padomit par iicaļoiano. Daodiiea
emigrēt vz ASV. TaSu daudzi ām»|
Vācijā donā dtādl. Udillvr
ka9 Amerikā spētu pats levl aMldlt»
roku dod vācu lesUlžu makiftaai i
pabalstan UB atsakās braukt To sals
arlrdaudzt darba apējlgta ārsfsiis 1
Svarcvaldē, Vestfilē uc. apgabatof Ks
biBtJttil pieticīgu ekilitasct tt» Vlc^ StI
nadomfi. ClU dilvo vsco sntall^
aasako pat savu blnu. aldalJosMS*
tlzfOras zelnēm. ^ i
Dzīvoju Aaerikl |a« divi gidu. Umt
mūža gados un agrik tabljn strīdi^
ku dsrbu. Taču varu taUct, ka ASV.ttL
itatoi un pilsētā! Ikvtaiis strstfli īsflii
jjlm piemērotu darbu. Nava}aga i if
ka dolāra pirktipija ir dsads ISs)itS|
v9cu markai. K& Bakvaliilciti ftf|iB|
pienotavi 40 stukdu darba nodili, i f f m j
dol. Umn iagidsjis ftlvajosraf fsl
tautitiiafli, ku ielt laM lekirtslsiSS
apmlarinltl. iatt ar dlviklai
ar nevilaasiem firzamniekian. ifj
nlcāf vairikt latviail bai siakiis
ilgāku talku.
Utvietibu saglabāt paOds dfudsla
)au Bodlbtatis latvidu orgasifācliaf u
dioiiu skolai. Ari cīnīties par lavu Hsfi;
risiai labāk Ud. ja bflsim vairāki kosl.
pie pūlisimies pali un pandfiita cilMa
kļūt Amerikā.
L. D o m b r e v i k l i ,
PIEMINĒSIM MOSU OTIA F ASAULBS
CĪNĪTĀJUS
Ierosinu otrā pasauļu kara latvlaii ^
lā)u piemiņai lidot rakstu krājuaSf ku
dzlgi veciem strēlniekiem veltītam
Zvaigiņolo pallcu atmirdza. fils krā)nU
būtu rakstos celts pieaUneklis tlam
k u ^r Utvliu vārda lirdli ttdavs
cīņā pret bo)lavismo.
J . Z v a l g f s f ,
PATEICĪBA
Stmlgi patalcamlu Utvi|u a|
UUuakiU kārtļgt plufitllaia ar ^.
sitavai na par saņemtām g r i l u t i a tās
tikai. $1 dāvana pĀdfii mistl
litvfeiu grāmatu luHana na mnullM
to mfisn Jaunatni, ku ustāda p i l . "*
Tianibu bibliotēkas grāmatu laiittr
JUsu apgāda rīcību atzīmējam kā patltsl^
flgu palīdzības darbu latviskā gara ļf
lanal. Latviešu apvienību,BraftUji
10 >l
%0 biji m%
-Tai bija m
lttIW
[i(Mibljailikt*.l(ol
lAb Uelko dalu
--^-Itatfein)
!
El i Kl** .sari ,
ftaiti NiB^Isdga
niŪiH Meiu zmņi^
ļJteVircburgas viņa
ilļtianf tirdī ^
tinm I^K^tltājā
|(iddi M%t ritējusi
Hipatsžt
tta atceras, stivl
'nali: kaVt kvr
i i i p l l . klda itt,^
pmmtettipi! 'j^pi
lAlabs ibaūsu ļ
ļļia arklā iaji
M logad viņ§]
iJleterimlsA
ļ^ilstlie^dzelzski^
p l / l a l laartu li
idlMļiii dai
imsiazTO ir tļ
;:JMz!W tm jāitj
" ittekamui
undzīves
»tt zeonleks:
, kMa viņa
Wgij|-sadomie{
5 «Btttttu m
4i
mi •
1 ^ 3
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, July 4, 1951 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1951-07-04 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari510704 |
Description
| Title | 1951-07-04-02 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
L A T V I J A TreSdien, 1951, g. 4. J5H}|
V- t, , '
t'v
\ 1
KĀ AUSTRIEŠI IEVĒLĒJA KOMUNISTU
ATBALSTĪTU VALSTS PREZIDENTU
VESTOLB U t V I J A I NO AUSTRIJAS
Gada iidniīajl pusē Austrijā pplftk-rosmi
i^idāja valsts prezidenti:
aelsiķa ImdIIftna un Jaunā ievēlē*
iana*
Ma» etaipgaifijums norisinājās
pirms nelaiķa ļnasidenla Di. Renera
bērēm. Kat<^ii baznioas v«d!bai bija
visai nepatlkamlf ka tik dedzīgā ka-to|
u žemC k l AnetriJI, tis pinno pil«
«oni apbedī kā pēdējo grēcinieku —
bez baBmlcat fvētibas un līdzdalības.
Mēģhilfo pierādīt, ka bijniais valfts
presidtoti neesot bijis baznīcas noliedzējs
nn tādSI Tiiķa bērēs būtu vētāma
ari baznīcas pdeidUilIlanis. Tam
nepie]|rita nelal|a piederīgie un «o-clāldemokratu
partijas vadība. Vienīgais
bujideBkaiiclera inf. Flgla panā-kms
bija, ka bij. prezidenta mirstīgās
atHekas nekremēja. Lai gan bij.
Srezidentu pēdējā gaitā aizvadīja ar
elu cieņu un svinību, tomēr Vīnes
sirmie un greznie baznīcu torņi mēmi
noraudzījās gājienā — neviens zvana
nealBkmiēja«
So MrOgtialjumn M i j a izUdilnlt
ar jauni valsrti presidenta vēlēSanin,
bet to Iznākuma tomēr nav devis ga-lantijn,
ka nākotni tamlīdzīgi sarflg*
tinājumi izpaMks.
Šoreiz valBts prezldantu ievēlēja
tieiāa vēlēianāa. Pirmajā gājienā. 6.
maijā, tautai partijas kandidāts ie*
guva ap 1,75, toc, dem. 1,65 mdlj., neatkarīgie
(Dr. Breitnera grupa — Ube
rā)i, profesori, akadēmiļ^, ierēdņi, in
teliģence un pārējie neapmierinātie)
660.000,1>eft komunisti 220.000 bal
•u. Absolūtu vairākumu neiviens ne
legma. OHrl ^āļjienA aacenitās tikai
tautas partijas (Dn Olelaners) un soc.
dem. (Dr, Kem^rs) kandidāta. Uzva
TSfl iznākuma noteicēji bija neatka
rigie vēlētāji.
KOMUNISTI IZMANTO NEATKARĪGO
APJUKUMU
Komūniati tOllņ pēc pdrmāin vēlēāa
nām m u nostlju skaidri deklarēja
un aaivua vēlētājus uzaddnāia balsot
par Or. Kemeru^ Turpretim Breltnera
grupas vadība miņājāa us vietae un,
aizvaitoota par dažu tautas partijai lo
cekļu iztsdcisniem pret Breltnera vē
lētajiem vēlēšanu kampaņā, nevarēja
patedkt neds par, nadz pret. Pats
prol. Breltneri „pēd§jā vārdā" ieteica
vēlētijiem rīkoties pēc savas pārlie
cībat. PJIāJ bņlatltā „Salzbujger
Nacbriditen"» kas ar sirdi un dvēseli
iestājās par bezpartejisku valits pre
zidentu, ari līdz pēdē)am brīdim nepateica,
kas iādā situācijā darāms.
Vienīgi 20. mettji il laikraksta galvenais
redaktors bi)a uzrakstīja prāvie
tiskus vārdu», ka ikviens, kas baho
par Dr, Kemeru vai urnā iemet balto
zīmīti, balao piur „tantas dmokrati
ju". Bat io laikraksta numuru, it sevišķi
provinci, lasītāju vairums saņē
ma pēc vēlēšanlm. Kreiaie, it sevišķi
komunisti, k l propagandas lielmeista
Sikls
lielbriiSn{Jas ziņas
Dlenlcalpojttml
VIDUSANGLUA8 DRAUDZB, māc. 6. Satkan
b&rdi«, LMUIS. 8. ļūlijfi. pl. 15f iibriukomi
us VUtovui Uitainā Uikfl dlsvkalpojumi
kā poruta, H. Trinitv baznīcā.
ZIEMBĻANGLIJAS-BRADPORDAS DRAUDZE
mic. R. AboUņI, Sradfordā, Lukau btsn.
6. jmilfi, pl. 15.
MANCESTCRAS DRAUDZB, mic. F. Nam
gauds, RočdalB, iv, Lūkasa baso., 8* jūlijā
pi; 15JS. — Aliantri. Ezcallbur ģimaņu no
matnS, 15. jūliji, pl. 11 un bērnu diavkalp
{il. 14. — Mancestarfl, ay. Annaa ban.
2. jūlijā, pl. 1.1 — JaunaUiei ieivSta no*
tiks 19. auguiltl. Piatelktloa plo draudm
mācītāja, 18, Claiton Avtaut, Bluklty,
Kfancbatttr 9. tlds 15. jmijam.
'NOTINGHBMĀ, māc. B. Pedderi, sf.
tara batn., 8. jūliji, pl. 18.
atl sarīkojumi
EIROPAS LATVIEŠU P A R S T A V J U SAHAK
SME Loodoni, DV namā, 30. nn 31. Jūliil
LNPL itroiinitaji tanlkiml pitdallIaBoa pio-teikuši
Beļģljaa, Fiaadjaa, Vācijas, Itālijas un
Zviedrijas lattiilu plistivji.
LNPL JURDISKAS NOZARES fCONSULTAM
TU UN JURISTU SANĀKSME L«>adoDi, DV
s«ml, f. ua 8. Iflliji, pl. 1?, •snlkaml
dis angļu tdvoiāta KroM rtltrlts pat tis*
tlhSm un Uasu Idcārttt ^ l i j ā .
KRrriĶA UN UTBRATOkAS VtSTURNn*
KA J. RUDZISA LEKCIJU VmXNB Ualbtlti
nijā notiks starp U. jūliju ua Diliamu dtt-nSm.
Tuvlka infomfidja LBL.
LATVIJAS AGRONOMU BIEDRĪBAS UBL
BRITANUA SANĀKSME. Londonā, 87, Ea
ton Plača. 29. JŪUja. pl. U. AldnIU vis
agronomi.
DVF KORMJAS NOD. OADSKARTĒJA
BIEDRU SAPULCE. KorbiJS, Columbia aurch
sālē. 25. jūlijs, pl. 19.
DVF SaSDENES NOD. TEĀTRA IZRĀDE
SUsdene, Parish Chuich skolas ilie. 7. Jūlijā
pl. 16»30. Izrādīts R. Blaumaņa lugu Pie pir
mi mītiņa. Bradfordaa dubultkvarteta Pārse
koncerts, deja. atspirdsinSjumi.
DVP DAUGAVAS NOD. SAVIESĪGS VA
KARS, Birmingkami, St. Giles Church Hall
Grean Lana. 7. jūlijā. Kora dsiesmas DVP
Birminghamas nod. •Iru kora itpildlJumS
deja. aUplrdsinfijomi, lotarija,
DVP LBSTERBS NOD. ORGANIZlTrAM KOP
BRAUCIENAM UZ DZIESMU DONAM LON
DONA jfipitttelCBS Hds 2i. jOlijam pie P. Lat
dovska, ū, BraiU St., Lelceattr. Dalības mak
aa 25/—. SapulceSanis plo Holy Trinity bam.
28. jūlijā, pL 5.
BEVERĪNAS KOBA KONCERTS, LaStarS
l^arborough Rd., Metodistu bamlcas zIlS
7. jūlijā, nl. 18, Programmā latvieSu kompo
nīstu darbi. Diriģenti Alma Skudra un Niko
lajs K»ndrovi65„ Pēc koncerta saviesīgs
kars ar dažādiem priekšnesumiem.
ri, darīja aavn. Tie veikli bija sako-
Jojušl neatkarīgo vadoņu ..filozofis-kos"
apce^Jumus un iztirzājumus
par u% pret abiem kandidātiem, un
speciālas skrejlapelēs uzaicināja vē-etāju
» urnās iemest baltās zīmītes.
Lapeles bija tik labi mūķētas, ka apstākļu
nepaņnējam tā vien likās, ka
ās pats prof. Breitnars steigā izplata
saviem vēlētājiem.
Un tā nu austriešu inteliģence daļēji
tie^, daļēji netieši par savas valsts
prezidentu 1951. g. 27. maijā ievēlēja
comūmstut atbalstīto soc. dem. kandidātu
78 g. yeco Dr. Kerneru.
Protams, par vēlēšanu iznākumu
vislielākās gaviles bija komunistu nometnē.
Visās viņu lapelēs ar lieliem
burtiem sludināja Austrijas strādnieku
apvienotās frontes uzvaru. Pieprasīja
pat viiJdlbas maiņu uni jaunas parlamenta
vēlēšanas.
DAKDļOBA NEMIllGI PIEAUG
Pie viliianām visi puslīdz nožēloja
•avus grēkus un solījās laboties, it savilkt
tautas partija, apsolot pat daiā-das
reformas. Patlaban daudz kas jau
ir aizmirsies, un vienīgā pārmaiņa ir
tā, ka tautas partijas vadība ir nodota
i n i Rāba stingrajās rokās, bet bij.
parUja* prezidents Dr. inž. Figls paliek
joprojām bundeskanclera amatā.
Tātad partija dalīta no valdības. Pārējais
rit pa vecam un koaJicija ..sa-prātīgi"
sadarbojas kā līdz šim. Apsolītās
reformas, liekas, izpaliks, jo
nupat tautas partijas runas viri oficiāli
sludina, ka tagadējais nopietnais
stāvoklis neesot piemērots, lai izdarītu
kādas pārmaiņas vai citādi kā
eksperimentētu valsts vadības izbūvē.
Ir nenoliedzami, ka pašreizējais stāvoklis
«aimnieciskā frontē ir pārāk
nopietns, jo Austrijai trūkst naudas.
Tās nav nedz valdībai, nedz pilso
ņiem, to sajūt ari tuvējie kaimiņi, un
Šveicē par 100 šiliņiem maksā 15,70
franku (pirms pāris mēnešiem tikai
13—14). Patēriņš «trauji samazina lies,
un tirdznieciskā rosība trīskārtīga sa
rukusi. Rūpniecība, tiklab valsts, kā
privātā, prasa ražoto preču cenu pa
augstinilanu, Jo ogles atkal par 50
proc. sadārdzinājušās. Lauksaimniecības
ražojumus nav iespējams subsi
dēt, un tas nozīmē, ka tie jāpārdod
stipri dārgāk nekā līdz šim. Par im
portēto labību (60 proc.) valdība maļc
sā divtik daudz, cik saņem Austrijas
zemnieks par nodoto labību.
Algu un cenu nolīgums sagatavošanas
stadijā. No tā šis tas jau zināms
— par cik dzīve Austrijā sadārdzliifi
sies: elektrība un'gāze par 40^50
proc, dzelzceļi 25, medikamenti 50,
mākslīgie mēsli 40 proc, benzīnu pro
jektē ierindot luksa preču sarakstā.
Ari vēstuļu rakstīšana turpmāk būs
dārga: iekšzemes vēstules būs jāap
maksā ar 1,5 šiliņiem (līdz šim 60
grošu). Kāda Zalcburgas avīze ziņoju
mam par paredzēto cenu paugstināša-nu
pievienojusi sekojošu redakcijas
piezīmi: Pēc 1811. g. vispārējās pilso
ņu likuma grāmatas un 1914. g. notei
kūmiem, katrs, kas izmanto sava veikala
partnera spaidīgos materiālos ap
stiklus, uzskatāms par augļotāju un
labo tikumiU pārkāpēju. Privātiem par
Šādu ,,nodarbIbu" draud 3 gadi cietu
ma sods. *- Bet ko tu darīsi valdībai
— māksi ragā. * •
KORUPCIJAI AUSTRIJAS RUNAS
VIRI NETIC
Vēlēšanu laikā runāja un apraksti
ja visādas korupcijas un citādas nebūšanas.
(Un vēl šodien visi zvirbul
pažobelēs čivina par io pašu.) Nui>a
pagājušā nedēļā t. s. Rechnungshofs
(revīzijas kolnisija) parlamentā nolasīja
pārskatu par labo un ļauno, kas
noticis pag. gadā valsts iestādēs, uzņēmumos
un visur tur, kur ieguldīti
valsts līdzekli. Jau pirms vairākām
itadēlām pairlamienta locekli saņēmuši
šo pānAcatu, lai varētu jo sīki iepazīties
ar tā saturu. Tur runā par ne-va
adzigism dienesta limuzīniem, par
palieliem reprezentācijai, izdevumiem,
par kidu akciju sabiedrību, kurai it kā
vajadzētu pārņemt kādu vēl neeksistējošu
spēkstaciju (austrieši zobojas,
ka šo spēkstaciju varbūt kādreiz uzbūvēšot,
ja vien krievi izvākšoties
no Austrijas).. Bet šī akciju sabiedrī-l>
a pag%^p gadā valstij izmaksājusi
660.000 siHņu. Ierīkots grezns birojs,
limuzīns nobraucis jau 80.000 km, personālam
izmaksāti 70.000 šiliņu virs-
MeUe sievieti darbam
vicu muiM
Btttriai tiiMīBa AsgibavSrtjl eieklS dar*
basa aalil a t r a 11 a 1 ar apa. IS g. veco
aielto. Mitei labi japantiaa laako daibi. jS-Saadi
1 ^ nav mahiillcs...
Stundām utt. Bija gaidāms, ka pēc
skalās izrunāšanās un „zvirbulu čivināšanas"
parlamenta debatēs dimdēs
viss augstaie nams, bet nekas tamlīdzīgs
nenotika. No 165 deputātiem
tikai 7 bija pieteikusies debatēs, un
ari tie nako sevišķu nepateica, izņew
mot kādu sUIdu par to, vai izglīti
bas ministram ir vasarnīca vai nav.
Nedaudz stimdās 76 lapas biezais iespiestais
pārskats bija ..izsmelts".
A | ko tas izskaidrojams? Ar vien
aldzibu? Varbūt visu šo laiku ir tik
daudz melsts un tenkots, ka parlamenta
locekli vairs lāga netic pat augstai
komisijai. Neticēt ir vienmēr
vieglāk nekā ticēt. Piemēram, vēl šodien
Kremļa ļaudis netic, ka Ziemel-koreja
uzbrukusi Dienvidkorejai. Un
šādu neticētāju ir daudz.
Nule aizvadījām mūsu sēru dienu
— .14. jūniju. Cik pasaulei bijis^ērti
neticēt mūsu nelaimei.
Padomijas r ^ r i ā c i j a s komisija arī
neticēja, ka tos tik drīz aizvadīs no
Kazereras viesnīcas Zalcburgā pāri
robežai, jo komisijas bijušā mītnē at-rada
lielākus maizes, kartupeļu, desu,
šņabja uc krājumus, kas bija domāti
«kapitālistu Ielenkuma" pārvarēšanai.
Zalcburgieši netic, ka viņu birģermeistars,
kas pēdējo reiz Šveices gaisa
satiksmee svinīgā atklāšanā ieradies
varenā tfl^unga prātā" (tas gan
neesot bijis pirmais atgadījums), pēc
atvaļinājuma neatgriezīsies savā amatā,
jo pretējā gadījumā paaaulē Zalc-burgu
sākšot dēvēt par „Saufburg*u".
Vienīgi tā Amerikas dāma, kas
pirms dažām nedēļām atsūtījusi uz
Zalcburgu vēstuli Mocarta kungam
ar lūgumu viņai sakomponēt sonātu
vai serenādi aipai, un apsolījusi mak
sāt visaugstāko honorāru, noteikti tic,
ka tiešām saņems visskaistāko skaņdarbu,
ar ko tieši viņa varēs lepoties
. ..
Beidzot varam atzīmēt, ka mūsu tautiete
Milda Kristīne Stāle 16. jūnijā
beigusi Insbrukae universitāti, iegūstot
farmācijas mag. grādu. Ticam, ka
viņa arī tālāko izcīnīs ar v^^ai piemītošo
neatlaidību un enerģiju.
Arnolds Plūme
Austrijā, jūnijā.
Libekas kazannas pidijis uedēlās
sUpri pdrvērttiS&. Uali Blankenzē
lidlauka vienā pusē ir trsamnieku
'izcelošanas nometne, kas iemītnieku
skaita ziņā arvien dilst, bet otrā puse
— Hubertus kazarmas, kur arvien
skaļāk pulsē dzīvība. Jau sen še apklusušas
angļu lidmašīnas, kas savā
laikā cēla gaisa tiltu starp Rietum-
Vāciju un Berlīni.
Hubertus kazarmās veidojas jauna
armija — vācu robežapsardzības vie-nības.
kuru rindās būšot 10.000 vīru.
Pirmos 1200 apakšviraniekus militāri
izglītos vairākās Libekas kazarmās.
Ari Pionieru kazarmās jau ieradušās
pirmās grupas, un tuvākās dienās apmācības
uzsāks ari Valdarzē kazarmās.
londonas leslifala
afskapas inlona
VĒSTULE LATVIJAS REDAKCIJAI
NO ANGUJAS
Amerikāņu DP ļikļams
pa(}iirinais līdz
dada beii^aiii
LAI VARĒTU SAŅM" VIZU, JĀBŪT
PROCESA LIDZ 31, JŪLIJAM
Frankfurte (sp). — Prezidents Tru-mens
cetiurtdienas vakarā parakstīja
abu kongresa nanvu jau pieņemto papildinājumu
pie Sav, valstu DP imig-rācijas
likuma, ar ko likuma termiņš
paigadnāts līdz š. g. 31. decembrim.
DP komisijas priekšsēdis Džipsons
amerikāņu brīvprātīgo organizāciju
Eiropas padomes padomdevējai komisijai
Frankfurtē paziiņoja, ķa likuma
grozījums nadz paplašina ieceļošanai
tiesīgo DP kategorijas, nedz arī pa-gtanna
DP komisijas darbības laiku.
Ieceļošanas vīzas nevarēs saņemit tie
DP, kas nebūs izceļošanas procesā līdz
31. jūMjam,
Pēc DP komisijas koordinatora Ei^
popā Korkerija vērtējuma, līdz jūnija
beigām izdots 267.000 vīzai. Bez tam
Hdz 1. jūlijiara izceļošanas procesā
iekļauti ap 40.000 DP, bet līdz noteik-tā
termiņa beigām —• 31. jūlijam tiem,
paredzams, pievienosies vēl ap 4000
personu.
Apvienoto nāciju saimniecības un
sociālā padome savā 13. sessjā, kas
sāksies 30. jūlijā Zenēvā, uzklausīsies
IRO trešo gada pārskaitu. Līdz šī gada
,1. jūnijam IRO izvietojusi pavisam
940.933, bet repatriējusi 72.280 bēgļu.
Angļu grafu paris grib
uzturēt 7 gadus vienu
DPpari
Britu bēgļu palīdzības padome informē,
ka 19. jūnijā no Vācijas Londonā
ieradusies jauna DP grupa, to
vidū 8 latvieši. Kopš pag. g. novembra
2(K)0 DP ieceļošanas plāna
ietvaros uz Lielbritāniju jau pārvestas
tuvu pie 300 personu. Šinīs dienās
bēglu novietošanai Londonā iekārtots
īpašs hostelis — Lurgan Hostel, 113,
Cromvell Rd, kur novietos pavisam 30
laulātu pāru. Viņu aprūpei savāktas
3.500 mārc. Pagaidām hosteli novietots
gan tikai viens cilvēks. Atklāšanas
aktu vadīja grāfiene Mauntbete-na.
Viņa kopā ar savu viru, admirāli
kūta dJ^blV govjo alaukSma oa baroSana, un bij. Indijas vicekarali, apņēmušies
art ^rijta aUJas darbi, saas laiki 11-
paUli ari Vkt novIkSani. Alga pSe tarifa,
bUva Sdvoklia tm afkurināSaaa. Pieteikties
rakttlskt līdz ar personības datiem ira apraksta
par lauksaimniecības praksi pie ICK
pirstāvja Savārijā A. AvoUņa. Grosshesse-lohe,
b. MOncben, KastanienaUee 2. Pieņem
tikai personas, kas nolētaašas palikt Vācijā.
Anglija pašreiz dzīvo zem festivāla
zīnļ«s. Tālē titt pārējie notikumi, gan
polītiskda, gian saimndaciiskie. Mazajam
cilvēkam neinteresē notikumi Korejā,
Persijā vai Horicongl. Ir festivāls, tāpēc
tas jāredz, jāizklaidējas un reizē
ari jāpapriecājas, jo festavllā gādāts
ari par izpriecām.
Lutonas pilsētā, kurai 110.000 iedzīvotāju,
lieMjā Vordaunias parkā no,
16. jūnija līdz 14. jūlijam sarīkots
festivāls, kurš ir, kā varētu te4k|l, atskaņas
no Londonas festivālā. Rūpniecības
izstādes stendos galvenokārt
skatāmi pašas Lutonas pārfēitas fabriku
ražojuma. Ievērību pelna auto
rūpnīcu izstādījumi. Labu tiesu no izstādes
stendiem aizņem radio, televīzijas,
elektrības, vitoas un pītu cepuru
skates stendi. Ir izstādītas arī
„karav&nafs" un pāris dzīvojamās
ēkas. Mācības līdzekļu skatei ir atsevišķs
paviljons, tāpat kā Lutonas
pilsētas vēstures skatei. No k(^ējās
Lielās izstādes ste.nidiem mākslu pārstāv
Lutonas maiteņti kods, kas savu
darbību sācis 1936, g. kā neMels baznīcas
koris, dziedātājas sākumā blusas
skolas un apkārtnes nodarbina ās
meitanes. Bet 15 gadu laikā koris
kļuvis par ievērības cienīgu muzikālu
vienību, un plaM pazīstams ne tikai
Luiionā^ un Anglijā, bat koncertējis ari
ārzemēs, nobraukdams vairāk *par
60.000 ūdiu un iadzie |
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-07-04-02
