Bavarijas Latviesu vestnesis, May 19, 1951

              lATVIA
Utvian New8paper
Nr. 38 (482), Mai 19, 1951
Jhiiihēr: J5nis Niedra. Atigust-
K# b Delmold, Lager, Geimany.
Mitorial and Business Offlca:
GrafenaKhau, Obb., Regieninga-lager,
GeTmany.
«fCA Office: 102-15. 85tb Drīve.
^^cUndHm 18. N.Y.,PhonaVI
S Sttbscription rātes USA:
$ 2 . - or 1.50 monthly.
Printer: Weilheiraer Druckerd,
" m b H.. Weilbelm/Obb., Germany.
iobi tw)ce weekly. Circul. 11.000.
' Sponsor — IKO. lATVIAN NEWSPAPER
Nr. 38 (482)
Sestdien, 1951. g- 19. maijS
Iznfik trešdienās oa testdienfis.
lidevējs: UtvieSu Centrālā Ko­miteja.
Galvenais redaktors: Mak<
sis Culltis, galv. red. vietn V
LesiņS. Redaktori: G. Grlnbergs.
P. Klans, Ē. Miesnieks, L Svarcs.
Apgāda saimniecības vadītājs P.
Baiodis. Apgāda un redakcijas
adrese: (13b) Grafenascbau, Obb..
Lager. ASV redakc. vad.: A. Klāv-sons.
319 N. 22nd Ave W. Duluth.
Minn., USA. Austrālijas redakc
vad.: A. Smits, 18, Linden Ave-aue,
Wendouree, Ballarat. Vic
Austrai id.
ASV VTZU izsnieg­šana
atkal
atjaunota
Frankfurte (sd). — Savienoto
valstu DP komisijas pārstāvis
amerikāņu airoijas laikraksta
Stars un Stripes līdzstrādnie­kam
paskaidrojis, ka jautājums
par turpmākajām speciālajām
drošības pārbaudēm vienai ie­ceļotāju
grupai tagad pietieka-mi
noskaidrots kā Frankfurtē,
tā Vašingtonā un arī turpmāk
nodrošināta normāla DP izceļo­tāju
plūsma uz ASV. Pārbaužu
procedūra pārveidota un sa-dcaņota
tā, lai līdz minimam
samazinātu kavēšanos, tai pašā
l aM ievērojot ari visas dro­šības
prasības.
Sl nokārtojuma rezultāti,
U mums ziņo no Minchenes un
Ludvigsburgas emi^ricgļps cen­tra,
vīzu izsniegšana pic dažu
dienu pārtraukuma atkal atjau­nota.
Pēkšņais aizliegums iz­sniegt
vīzas visām personām,
kas cēlušās no zemēm aiz dzelzs
priekškara, draudēja uz laiku
pilnīgi apturēt arī Austrum­eiropas
DP un bēgļu izceļoša­nas
procesu. Tāpat šis aizlie­gums
skāra amerikāņu kara­vīru
sievas — sveštautietes,
kārtējos vācu kvotes emigran­tus,
veikalnieku braucienus uc.
Arī Ventorfā vīzu izsniegšanu
atjaunoja jau 11. maijā. Kā
vieni no pirmiem vīzas bez
sarežģījumiem saņēma vairāki
mūsu bij. karavīri.
Sagaidāma
roto palīdzība
IndoHni
RIETUMVALSTU ARMIJU UN FLO-IES
KOMANDIERI APSPRIE2AS SIN-GAPURA
^Londona (oe). — Otrdien Singapurā
sākās angļu, franču un amerikāņu
Austrumāzijā novietoto armiju un
jūras spēku komandieru konference,
kurā, pēc labi informētu Londonas ap­rindu
ziņām, pārrunāja ne vien Pa-cifika
un Dienvidaustrumāzijjis dro­šības
jautājumus, bet ari Korejas
konflikta izplešanās iespējais. Sai
sakarībā apspriedes dalībnieki ap­mainījās
ar informāciju par labi sa­gatavotām
starptautiskām komunistu
armijām Mandžurijā, kas katril laikā
gatavas sākt ofensīvu.
Lielu uzmanību konferencei velti
franču prese, jo, pēc Parīzes laik­rakstu
informācijas, viens no svarī­gākiem
daita kārtības punktiem bijis
Indoķīnas aizsardzības jautājums.
Ģenerālis Delatrs DetasiņI jau kopš
vairākiem mēnešiem atkārtoti prasī­jis
pastiprinātu amerikāņu palīdzību,
kas nedrīkstētu ierobežoties tikai ar
kara materiālu piegādi vien. Ari
konferencē franču ģenerāļi aiz6.tāvēja
viedokli, ka karš Indoķīnā nav fran­ču
iekšējā lieta vien, bet ka tur,
tāpat kā Korejā, nepieciešama stip­rāko
UN nāciju tiešā palīdzība» Pēc
franču preses ziņām, konferences da­lībnieki
atzinuši Francijas viedokli
par pareizu, un tādēļ esot sagaidāms,
ka tuvākā nākotnē nesīs pagriezienu
Indoķīnas kara laukos.
EMIGRĀCIJAS
ATŅEM TICĪBU
galvojumu devējiem
Komunistu agresijas draudi
lielāki neka Eiropa,
atzīst arī ģenerālis Marlals
Vašingtona (al). — Iebrukums
BerlInS vai kfida citā Rietumeiropas
vilitr nozīmētu kara sākšanos, pa-skildroja
ASV aizsardzības ministrs
Mailals senāta komisijās, kas no­skaidro
amerikāņu Tālo austrumu po­litiku.
Maršals uzsvēra, ka Sav. val-itis
un tās sabiedrotie izšķīrušies par
to, ka nekāda veida agresi|as pa-iSkums
Rietumeiropā nepaliks ne-lodlts
Aplūkojot pasaules stratēģisko stā­vokli,
aizsardzības ministrs izteicas,
ka paiešot vēl divi līdz trīs gadi,
kamgr ASV un tās sabiedrotie būs
izveidojuši pietiekamus aizsardzlljas
spSkus. Bet tomēr rietumu stiprumu
nedrīkst novērtēt par zemu: „Mēs
esam stiprāki, nekā sabiedrība to vā­rgtu
domāt," teica Maršals. „Sav.
valstis, piemēram, sākot ar jūniju,
būs spējīgas sūtīt uz Koreju katru
mēnesi pa vienai jaunai divīzijai,
^ nomainītu tur novietotās vecās
tlivlzijas Tas nozīmē, ka pēc jūnija
l^atru mēnesi mums atbrīvosies no
; Korejas frontes viena kaujas rūdīta
(divīzija, kuru varēsim likt lietā citur.
Rūdīlu karavīru atgriešanās dzimtenē
labvēlīgi ietekmē ASV bruņoto spēku
apmācību un mobilizācijas program-niu.
Patlaban Korejā cīnās 350.000
vīru, ieskaitot lidotāju un flotes vie
nības."
Pēc Maršala domām, par spīti ko-mtinistu
armiju pastiprināšanai Eiro
Pā, sevišķi satelltvalstīs, padomju
agresijas draudi Austrumāzijā esot
iīcn. Narsals tuiles
ka Ndskavas aSenfs
Vašingtona (md).— Amerikāņu aiz­sardzības
ministrs Maršals izteicies,
ja viņ§ juties kā komunistu aģents,
fad viņam Mekartura lietas izmeklē­šanas
gaitā bijis jāatklāj tik daudz
^^mī)! noslēpumu- Maršals to pa-
^'^Sidroja, atbildot uz senāta izmeklē-
^^n^s komitejas priekšsēža Rasela
P^^zīmi, ka Maršals tikpat kā visus
53VUS izteikumus klasificējis par sle-
Maršaila liecības pirm-s tās
P^JJiicēšanas cenzori svītroja veselas
: appuses, pāri par 1500 vārdu. Mai-sais
savu liecību papildināja un pa-ar
krietnu kaudzi „superslepe-dokumentu.
Pēc senatora Elende-ļ\
ļzteicieniem, šie dokumenti saturē-tik
daudz „dinamita'", ka sena-
2^ bijusi vēlēšanās „aizspiest au-daudz
lielāki nekā Eiropā. Viņš sa­vu
apgalvojumu pamatoja ar to, ka
gadījumā, ja Ķīnas komunisti manīs,
kā Kremlis tos atstājis vienus, Pad.
savienībai draud šķelšanās ar Pekin-gu.
Tādēļ Maskava pastiprinājusi sa­vas
karaspēka vienības Sachallnas
salā un tādēļ Maršals darījis visu,
lai pasteidzinātu divu amerikāņu na­cionālās
gvardes divīziju novietoša­nu
Hokaidu salās, kas pieder japā­ņiem
un atrodas iepretī Sachalinai.
Pēc vēl neapstiprinātām ziņām.
Maršals, atbildot uz kāda senatora
jautājumu, izteicies, ka, neraugoties
uz pastiprinātu militāro operāciju
turpināšanos Korejā, pastāvot cerī­bas
uz konflikta miermīlīgu izbeig­šanu.
Maršals teicis burtiski: „Vai
tas būs militārs triumfs vai nē —
nezinu kā to apzīmēs pretinieks —
bet katrā ziņā tā būs mūsu bruņoto
spēku pārākuma demonstrācija se­višķi,
ja salīdzinām karavīru skaita
attieksmes. Es esmu pilnīgi pārlieci­nāts,
ka ar to nebūs saistīta ne bīs­tama
attīstība Formozā, ne arī Pe-kingas
valdības uzņemšana UN." Sie
aiz5ardzn)as ministra vārdi nebija at­rodami
oficiālajā sēžu ziņojumā, bet
tie kjuva zināmi tikai pēc tam.
Aizsardzības ministrs Maršals par
ļoti „nelaimīgu" atzinis apstākli, ka
ģen. Mekarturs pēc otrā patsaules
icara ne reizes nebija apmeklējis
ASV, kaut gan saņēmis piecus ai­cinājumus,
to vidū vienu no prezi­denta
Trumena un vienu no Mčiršala
Maršals pats rakstījis Mekarturam
jau 1945. g. septembrī, bet Trumens
1946. g. vasarā. Pārējos aicinājumus
Mekarturam sūtīja dažādas kongresa
komisijas 194a. un 1949. g., bet visas
piecas reizes Mekarturs aizbildinājies
ar svarīgo situāciju Tālos austrumos
Mekartura līdzstrādnieks ģenerāl
majors Vaitnijs preses pārstāvjiem
Ņujorkā paskaidroja, ka sabiedriskās
domas ietekmē valdības Korejas po
lltika kļūstot arvien reālāka. Ar
pats Mekarturs izteicis gandarījumu
par to, ka aizsardzības ministrs
Maršals kļuvis iepriecinoši nepiekā­pīgs
Formozas jautājumā, kā ar! jau­tājumā
par komunistiskās Ķīnas uz­ņemšanā
UN.
Otrdien senāta komisijas noklausī­jās
ASV apvienotā ģenerālštāba
priekšnieka ģen. Bredlija paskaidro­jumus.
Pēc viņa domam, sekošana
ģenerāļa Mekartura padomam rio-teikti
būtu palielinājusi pasaules
kara draudus. Sav. valstis bez no­teikta
pamata nedrīkstot ielaisties
šādā riskā, uzsvēra Bredlijs.
pat ieceļotājiem atstāta iespēja vei­dot
pašiem savas draudzes, bet to vei­cina
tikai tajos gadījumos, kur iece-
(Turplnājums 8. Ipp.)
IRO fialislaf ar laonn
orHanliacllo
Vašingtona (le). — IRO ģenerāldi­rektors
Donalds Kingslejs pirmdien
sarunā ar prezidontu Trumenu izteica
domas, ka ar nākamā gada sākumu,
kad paredzēts izbeigt IRO darbību, tās
vietā jāstājas kādai citai organizāci­jai,
kas pārņemtu līdzšinējās bēgļu
aprūpes organizācijas pienākumus.
Kingslejs pamatoja savu prasību ar
to, ka joprojām nemitīgi ieplūstot
bēgļu straumes no austrumiem, kam
nepieciešama aprūpe. No 1,5 milj- DP,
kas reģistrēti kopš 1947. g. jūlija IRO
pilnīgā aprūpē atrodas vēl 231.000,
bet 236.000 bauda tikai tās tiesisko un
politisko aizsardzību.
ASV UN KANĀDA IZVIETOTI 92 LATVIEŠU LUTERĀŅU MACITAJI
^ Ņujorka (nlc). Luterāņu izvieto­šanas
dienests {Lutheran Resettlement
Service — LRS) līdz šim izvietojis
Sav. valstīs pavisam 25.468 bij. DP.
Aprīli gan ieradušies tikai 288 bēgļi,
kas ieceļojuši ar luterāņu organizā­ciju
palīdzību. Izceļošanas procesa
lēnā gaita Eiropā sagādā LRS daudz
rūpju, jo, pirmkārt, tas rada neapmie­rinātību
un pagurumu galvojumu de­vējos,
kas veltīgi nezināšanā gaida
savus galvojumu ņēmējus, un pašam
LRS jāuztur lieki štati- Martā un
aprīlī izvietošanas dienests tomēr sa­mazinājis
darbinieku štatus par 25
proc. Izceļošanas procesa novilcinā­šanās
atrodas pilnīgi ārpus LRS un
LWF kontroles. LRS pārraudzības
komiteja savā sanāksmē Ņujorkā no­lēma
atbalstīt DP ieceļošanas likuma
termiņa pagarināšanu pēc 30. jūnija.
Gandrīz jau pabeigta pag. vasarā
sāktā programma grūti izvietojamo
bēgļu individuālai izceļošanai. Bija
savāktas ziņas pavisam par 1802 šā­dām
ģimenēm, no kurām 1255 sagā­dāti
galvojumi. 381 gadījumā kan­didāti
paši atteikušies vēl pirms gal­vojumu
sagādes, jo vai nu nolēmuši
palikt Eiropā, vai arī raduši iespējas
izceļot uz citām zemēm. Dati par 12
grūti izvietojamām ģimenēm nosūtīti
uz Kanādu, kur tām varētu rasties la­bākas
izvietošanās iespējas. Patlaban
arvien vairāk pieauo to grūti izvie­tojamo
DP skaits, Icas atsauc savu
kandidatūru pēc tam, kad tiem gal­vojumi
jau sagādāti. Tādu gadījumu
skaits patlaban sasniedz jau 14 proc,
un tas varētu pieaugt līdz 30 proc.
Iemesls šādai parādībai, šķiet, ir tas,
ka ļoti gausā izceļošanas procesa dēļ
kandidāti zaudē ticību programmas
sekmīgumam un atmet^ cerības.
Baznīcas organizāciju otrs uzde
vums ir palīdzēt jau ieceļojušiem
bēgļiem iekļauties ASV dzīvē un
baznīcā- Lai iebraucējus tuvinātu
baznīcai, vispirfais tos cenšas iesais­tīt
pastāvošajās draudzēs viņu jau­najā
dzīves vietā. Kur vienas tau­tības
ieceļotāju skaits pietiekami
liels, sekmēta arī dievkalpojumu or­ganizēšana
nacionālās valodās. Tā-
Sabicdrolle saitafavoli
ftomiiiflsfn gaisa
uzbroknnin alvalrd
Tokio (le). — Daudzas zīmes Kore­jas
cīņu laukā Kecina, ka tuvojas brī­dis,
kad padomju aviācija sāks savus
ilgi gaidītos masu uzlidojumus UN lī­nijām.
Augstie sabiedroto virsnieki
pārliecināti, ka komunisti savas pava­sara
ofensīvas pirmajā posmā p^ējo
reiz mēģināja iegūt lielākus operatī­vus
panākumus bez aviācijas atbal­sta.
Tā kā cerētie panākumi izpalika,
tad arī padomju stratēģiem vairs ne­atliekot
nekas cits, kā raidīt cīņās
lielākus aviācijas spēkus-
Pirmo reizi kopš Korejas kara sā­kuma
sabiedroto līniju aizmugurē ie­rīkotas
pretgaisa aizsardzības sirēnas
un visas svarīgākās celtnes nomaskē­tas
pret uzbrukumiem no gatsa. Sa
biedroto štābi un komandpunkti stei­dzīgi
pārvietoti bumbu drošās vietās.
Viss sagatavots plaša vēriena komu­nistu
r^aisa uzbrukumu atvairei.
Musadcks ^^dzīvos^ cdT« un gulcs'^
^arkmcEfkamēr bus pabeigta
naUas rupnkcibas nacionalizācija
Teherana (la).
Irānds parlaments izraudzīja piecus
pārstāvjus direktorijā, kas pārrau­dzīs
naftas rūpniecības nacionalizā­ciju.
Pag- nedēļā savus piecus pār­stāvjus
jau bija izraudzījis senāts.
Tā kā vienpadsmito direktorijas lo­cekli
iecēlis arī ministru prezidents
Musadeks, tad nacionalizācijai no
iekšpolitiskā viedokļa vairs nekādu
šķēršļu nav. Spriežot pēc direktori­jas
locekļu personālā sastāva, Angli­jai
zudušas izredzes panākt kompro­misu.
Pirms izšķirīgajām debatēm parla­mentā
ministru prezidents Musadeks
Vētrainā sēdē i satraukts deklarēja, ka viņš tik ilgi
Svarigafcats ismiaž
^ Pavasara ofensīvas otro posmu 'komō
nlstl Ievadīja ceturtdien Korejas fronte* aus
trumu sektorā. Jau pirmajos triecienos le
naidnieks guva ievērojamus teritoriālas pa
nākumus, kautgan sabiedroto artilērija sagii
dāja uzbrūkošām masām lielus zaudējumus.
Sākoties jaunajam lieluzbrukumam, Dienvid­korejas
iedzīvotāji dodas atkal bcg|u jfaitās.
Sevišķi lielas bfgļu kolonnas vērojamas īle
mejos un ziemeļaustrumos no Seulas.
^ Viesuļvētra Pakistānā prasījusi 210 cil­vēku
dzīvības. 1000 personas ievainotas, no
tām 400 smagi. Aculiecinieki stāsta, ka vētra
bllusl nepieredzēti stipra. Tā parāvust pat
vēršus gaisā un izmetusi zivis no dīķiem
sauszemē. Pa gaisu Udojuši veseli skārda
jumti, baiķi, koki ar visām saknēm.
^ ASV izšķīrušā* par Turcijas un Grie­ķijas
uzņemšanu AUantlka pakta slgostar-valstu
saimē un stājušās šai sakarībā kon­taktā
ar Lielbritānijas un Francijas valdību,
ziņo Vašingtonas ārlietu ministrl|a. Uzņem­šana
jāapstiprina visām pakta valstīm.
}^ Londonā ceturtdien sākās plaša ap­spriede
par Rietumeiropas apbruņošanu. Tajā
piedalās 9S diplomāti, kā ari saimniecības
un militārie lietpratēji.
^ Spēcīga zemestrīce trešdienas nakti
piemeklējusi Zieraeļ- un Vldusltaliju. Vairā­kās
pUsētās bojātas ēkas. Par cilvekupuriem
liņu aav. Milānā laudls panikā atsļājuši
mijas us oodzlvojaši visu nakU zem klajām
debesim.
dzīvos, ēdīs un gulēs" parlamentā,
kamēr nacionalizācija būs kļuvusi
īstenība, jo Fadajanas sekte, kas at­bildīga
par pēdējā laika atentātiem,
piedraudējusi arī viņam. Pēc satrau­kuma
pilnās runas'ministru prezidents
zaudēja samaņu, b^t drīz atkal atgu­vās.
Kā ziņo Teheranas prese, viņš
jau arī iekārtojies uz dzīvi parlamenta
ēkā un licis ievērojami pastiprināt
sardzes. Parlamenta locekļi pārlieci­nāti,
ka Musadeka dramatiskai rīcī­bai
esot tikai viens nolūks — pa­ātrināt
naftas rūpniecības nacionali­zāciju.
Un tomēr trešdien, tikai pa­teicoties
policijas sardžu modrībai,
Musadeku pēdējā brīdī izglāba no
liktenīgās lodes- Pēc ilgākas apšau­dīšanās,
policija pieveica Fadajanas
sektes fanātiķi Abolkasemu Rafisi,
kas atklāti pateica, ka viņš gribējis
nogalināt ministru prezidentu.
ASV vēstnieks Teheranā savas vai-dības
vārdā ieteicis ministru pre­zidentam
nepārsteigties ar nacionali­zāciju.
Politiskie novērotāji Tebera-nā
no tā secina, ka Lielbritānija un
Sav. valstis vienojušās par kopīgu
politiku Irānā.
Arī Anglijas vēstnieks Teheranā
saņēmis savas valdības jaunas in­strukcijas,
par kurām viņam jāinfor­mē
ministru prezidents, kas nocieti­nājies
parlamenta ēkā- īsi pirms Va­sarsvētkiem
trauksmes stāvoklī at­radās
16. angļu izpletņu lēcēju brigā­de,
kas stacionēta Londonā. Stairta
gatavībā bija arī transporta lidmašī­nas.
So karaspēka dalu dēvē par cin-glu
armijas ^ugunsdzēsēju brigādi",
jo to mēdz ātri un pēkšņi pārsviest
uz apdraudētu vietu. Arī kāds angļu
kreiseris kopš nedēļas noenkurojies
pie Bareina salām Persijas līcī.
P r o b l ē m a ārpus
p r a t a r o b e ž ām
Viens no ASV ārlietu mlnisUa ECe-sona
padomniekiem — Dīns Ruskis
nesen atklājis ļaunu patiesību, —
proti: starptautiskajā politikā ir' ie­spējamas
problēmas, kufu aptveršana
atrodas ārpus cilvēka prāta robežām.
To pašu daudz vienkāršāk un sirs­nīgāk
gan sen jau ir ari pateicis mi­rušais
un tādēļ aizmirstais zviedru
valstsvīrs Oksenstjems, — dēls, kaut
tu zinātu, ar cik maz prāta pasaule
tiek pārvaldītai... Tagad, kad ameri­kāņu
valstsvīrus un kara vadoņus
pratina par Tālo austrumu politiku,
mazajam cilvēkam, kas par to brīnu­mos
atplētis muti, der atcerēties da­žus
sīkumus UD vārdus no pagājības.
Ruzvelts un Co. Jaltā pidiķira Sta­ļinam
jaunas zemes un pilnvaras ne
tikai Eiropā, bet ari Tālajos austru­mos.
Stallns bija pierādījis uzticību
un atzinis piektās lielās un dzeltenās
galvu — CangkaiSeku. Velti brīdinā­ja
Bullils un Amerikas—Pad- savienī­bas
lietu eksperts Diordis Kenāns.
Toreizējais ārlittu mtnistra biedrs
Velless droSināja: kopš Jaltas ir pa­gājis
gads un Staļins vēl nav nevienu
norunu lauzis. Tētiņam nebija vēl ari
atombumbc's, nebija ari nevienas pēc­kara
piecgades. Mandžuriļā gan bija
Maotsetungs, taču Mao bija brangi si­tis
japāņus. Nu atlika tikai pēc visām
demokrātiskām tradīcijām savienot
Mao ar Cangu un — llkopi
Sl svarīgā misija tika uzticēta ģen.
Marialam. Cangkaišekam piederēja
visa Dlenvid- un Vidnsķina, amerikā­ņu
armijas desanti atradās ostās. īsā
laikā tika saņemta palīdzība —' ap
600 milj. dol. Veikalam vajadzēja zelt!
Mao atradās tālu ziemeļos aiz Jangtse
upes un vienīgais viņa ļeguvums bija
apbruņojums, ko pats bija atņēmis ja­pāņu
Kvantungas armijas 30 divīzi­jām.
Taču Mao un Cangs nelipa vi>
kopā un drīz vien toreizējais lietvedis
Džordžs Eēesons (nejaukt ar Dinu
Eēesonu, kura inspirācijas lomu paS-reiz
mēģina noskaidroti) sniedza Va­šingtonai
ziņojumu: CangkaJšeks ir
nepiekāpīgs. KomOnistu ietekme liela
un draud pilsoņu karšl Tam klāt pie­vienots
„ģeniāl8" secinājums: lietas
nedrīkst nokavēt un tādēļ ir vēlama
mūsu sadarbība ar Ķīnas komOni-stiem-
Pekingā sastādīja jauktu štābu
ar amerikāņu vidutājlbu un tā atse­višķās
nodaļas komandēja visās SBP
dursmju vielās. Cīņas tomēr gāja pla­šumā.
Maršals nespēja pielabināties
Maotsetungam, bet antipātijas starp
viņu un Čangkaišeku auga augumā.
1946. g. rudeni Mao savā tenitorijfi
izsludināja ģenerālmobilizāclju. Sašu­tis
par neveiksmi, Maršals atstāja
Ķīnu, lai uzņemtos ārlietu ministra
pienākumus. Viņa vietā nāca ģen.
Vedmeijers un pēc apstākļu pārbaudī­šanas
iesniedza Vašingtonai sīku pār­skatu
līdz ar šādiem svarīgākiem
punktiem:
1) Par spīti lielajiem upuriem, kara
mērķi Tālajos austrumos nav sasnieg­ti.
Seit pastāv vara, kas mieru ap­draud
vairāk par japāņu militāristiem.
2) Ķīniešu vairākums nav komfl-nistl.
3) Tautai ir nepieciešams nodroši­nāts
eksistences minlms-
4) Praktiski ir tikai viena iespēja
tolu stāties pretī komunisma virskun­dzībai
Āzijā un tā ir tā pati korrup-tlvās
Cangkaišeka valdības baze.
5) Nekavējoties stipru militāru un
saimniecisku palīdzību, mazākais turp­mākiem
pieciem gadiem.
So ziņojumu ārlietu ministrs Mar­šals
ieslēdza savā rakstāmgaldā un
turpināja Cangkaišeka nosodīšanu.
1948. g. Maršals galīgi uzdeva Ķī­nu.
Vedmeijeru pāikomandēja kādā
mazsvarīgā posteni Amerikas rietumu
piekrastē. Politiķu acis raudzījās uz
Eiropu, Jo „lāga zēns", ir acis nemirk­šķinot,
bija norijis Cech|08lovaki]u un
bloķēja Berlīni. Tai pat laikā Tālo
austrumu „UetpratējH" Oveas Latimors
atrada jaunās orientācijas formulu:
Maotsetungs tikai izvedis agrāro re­formu
un iznīdēs koirrupciju. Taisni kā
kā ar Staļina muUI Kad 1949. g. Cang­kaišeka
dzīves biedre izdarīja savu
pēdējo dramatisko vizīti Sav- valstīs,
Eiropa svinēja «lielas uzvaras" —
Maršala plānu un Berlīnes blokādes
atcelšanu. Bet vecais Jaltas zēns, klu­sām
Osās smaidīdams, norūca: ņičevo
— labs, kas makā!... Un rezultāts:
1951. g. ASV St Lulsā firma Prolecto
Bible Co. Izdevusi amerikāņu kara­vīru
vajadzībām Korejā — Sirds aiz­sargāšanas
bIbelL Bībeles vāki esot
no loiu droša tērauda. Reklamācija
saka: ļaujiet, lai Dievs kopā ar varo­ņiem
iet kaujā . . . Cena: 3 dolāri ga-balāl
Komentāri lieki!
V. p e l ē c is