Bavarijas Latviesu vestnesis, May 19, 1951

              951. 5' 19.
lena
'matus. G«t ' " i
t "E&mii pēc j , , ""
("••• Viņš «i ^'
ļeņas vada «rt
mūža ttiji!'
^ ^ ^ l Latvija ļl
^Smota, mBi t^j,.
eiz atdusgtoithiī
Nes baltajihp,
Ejot cauri otti.
ļtapos ar klfcjij.
pu māmuļu jtmo
eizi savs ^ i .
>veša man bija ļ|
^Ste un imii\ļ
iva. Jo llgik ^.
ļa skatījos un klau.
pjos, jo vaira \v
itu, ka ta ir ari
iana mSte. %
5j5 vēroju dziļu
'ārdzīvojumu lu
')et arī dziļu nie.
its vairSk vai ma.
atra mātes dilvai
taules kara laiiij
u, šinī kari iet.
trajS paiaulM kir<
I četrus dSloi.
erles, kas rit pli
K liecina par ci^
vSrdi, ko salt»
stiprumu. TSdas
.es, - Helas tm
ķh ar dievlftu
[Viņas uz 88vl€in
ai savu, bet ari
vairāk atceržsi-godinisim
vi*
skaistāka iecere
mes dienu aiiva-
5ti godina,
lina,
is gars
rs.
ic. A' li^^
iU
l un taisn S
iešu karavlr «0;
jie komitejas;
ie parstavj^^^
,ad ir nel^"^^^
f t l d u
tavSJotie» J?L
ļcivilisļi^pt
v5! '^v b«'
lot « 'TU
1 - j s lai Dl""
t i e s ī b a s
SMhfien, 1951. g- 19. maljS
LATVIEŠU
REPREZENTĒ
ASV IECEĻOJUŠO
MOSU ASV REDAKCIJAS SPECIĀLZIŅOJUMS
ļiSV Srlietu ministrija Izraudzījusi
ļjtviešu tautfiaiimiieka Bernharda
Epennaņa ģimeni par visu Sav. val­stis
ieceļojušo DP reprezentanti. Sajā
jakarfbJ par tS« lekārtošanos un dzī­vi
Ņujorkas Stata pilsētā Tanavendā
plašu reportāžu skaņu lentā uzņēma
Amerikas Balss. Reportāžu tuvākās
L A T V I J A
Amerikas uaiss. ivepoudzu luva
dienis pārraidīs uz Pad. savienību un
kā visi citi bez bagātības, bet ar cie-apņēmību
strādāt, ar labu staju
pieradīt savu krietnumu un stāstīt
šejienes ļaudīm par savas tautas lik-teru
un komunisma varmācībām
i ēc ierašanās pie sava galvotāja
Bernhards Eperraanis. kas ir ar pie-redzi
bagāts Latvijas banku darbi-nieks,
bet Vācijā bija nometnes va-n^
lijas uz Kanādu
SPECIĀLRAKSTS LATVIJAI PAR L A f v i E SU IZCEĻOŠANU UZ KANĀDU
Piivakarei ilunda Epermaņu ģlmelrt; no krel sās dēla Juri», meita Dace un vecāki.
boļševiku okupētajām zemēm, lai pa-domijas
apspiestās tautas informētu,
kšdus ieguvumus kā ASV, tā bēg­ļiem
devusi DP ieceļošanas program­ma.
Raksts ar uzņēmumiem par „ti-plsko
DP ieceļotāju ģimeni", kā Eper-maņus
nosaukusi ārlietu ministrija,
paT8(fi«ies ai! lielajā ilustrētajā žur­nāla
Life, kas iznāk vairāk nekā
5 mi!]. el:sempiaroft.
Epermaņa 13 g. vecā meita Dace
pag. gada maiji bija 150.000 DP ie­ceļotajā
ASV un pieredzēja lielisku
tft^akllšantt un godināšanu kā no pre­zidenta
Trumena, tā no citiem ievē­rojamiem
amierikāņiu valsts un sabied-
Tiills dzīvei vadītājiem-
^mrmaņi — 43 g. v. ģimienes galva,
viņa kundze, 18 g. v. dēls Juris un
meita Daee — īstenībā ne ar ko ne-atiķlŗai
no kādas citas krietnas ie-ceļotijti
ģimenes, un, liekas, taisni tā-plc
Tiņi izvēlēti par «tipisku parau-gu",
lai raksturotu daudzo desmittūk-itbh
caurmēru. Viņi pirms vienpads-mitaipa
» m&n^iem ieradās ASV tāpat
Sijiās
UelbrUanifas zinas
Dievkalpojumi
MANCB8TBRAS DRAUDZE, prāv. E. Bergs,
AlMgarlt Bicallbur Hostel, 20. maijā pl. 11.
ZIBMHĻANGLIJAS - BRADFORDAS DRAU-pZBS
JaunleSu lan&ksme 26. maijā pl. 16 Lū­ku
basatcl Bradfordā.
BV. lUT. BAZNĪCAS LIELBRITĀNIJA SI-NODB
lanfika 2. un 3. jūnijā Londonā.
DZIESMU SVĒTKU ATKLĀŠANAS DIEV-KALPOJUMS
29. jūlija rītā St. Pauls Church,
Onilow Squara, London SV^. 7.
CiU sarīkojumi
^V!RU KORU KOPMĒĢINAJUMS Birmlng-
^«nl 27. maija.
DV DRĀMAS IZRADI ~ Auzānes-Vlloll-pM
komēdija Gleznotājs OllņS — 28. maijā
Nolinghemā.
ZIBMEĻANOLIJAS KORU KOPMfiĢINA-J
U M S 27. maijā ManCesterā.
VIDUSANGLIJAS KORU KOPMĒĢINAJUMS
'•Jūnijā un 1. jūlijā Lesterē.
DVP SPORTA KOPAS sarīkojumi ar priekS-JJiumiam
un deju 9. jūlijā, 18. augustā un
JO. oktobri Londonā.
Dziesmu dienu sarīkojumi
, VOKĀLISTU KONCERTS Wigmor© aulā,
^^""AJf^' 3/6. 2/~. it. Jūlijā:
SPORTA SPĒLES ar Francijas un Anglijas
ojskethola vienību piedalīšanos Lokarno zālē
Pl. lOi
TEATŖA IZRADB Karaļa Džordža zālē
P';]}' ieejas maksa 8/-, 3/6,
TAUTISKO DEJU SACENSĪBA Konvoy aulā
P',;;,;ieejas maksa 2/6,
JAUNDARBU KONCERTS Kingsway aulā
Pl' Ieejas maksa 5/-, 3/6.
W.jmi|ā:
JP^KOŖU KONCERTS Karaliskajā Alberta
3,Pl> ieejas maksa: pdTterI 5^-.
?Wa parteri ?/6, ložās (izpārdotsl 7/6.
J«Hon8 ļizpārdols) 5'~, auqšējā balkonā
CA^ l K ' ^ » vietās 2/6;
M»n ^^^^ VAKARI Hammersmith Town
UQ Royai hoteli pl. 18, ieejas maksa
5 Jūlijā;
*J;;^"yjESU 1RAKSTN1EKU VAKARS Chelsea
Zī^ Hall Channil Galleries pl. 19.30, ieejas
«8«a 3/6.
^' ' ^ ^ S GLEZNU IZSTĀDE Ken-wm%
galerijas telpās visu jūlija mēnesi,
makp 1/—. ^
tt^^ ipiNBS Klapharaas apakšzemes pa-c>
27., ;28. un 29. jūlija naktīm, maksa
ļ ! no parsopas par nakti.
ļ.ļr^'^S KARTES pasūtinot, jāievēro: sa-bail
, un adresi rakstīt vēstules la-daL
"orādot skaidri sarīkojumus un k53* «a^ts mītnēm, kam kārtis pasūtina,
T«i M samaksai pievienot Po«ital
Y i ' 7^^«Y orderus; karšu pārsūtīšanai pie-vSrdn
^^P'"^^^^^" aploksni ar pasūtinStāja
Monf»^^" j^"^esi; D a s ū t i n ā j u m u s un Postai un
komitli? sūtīt Dziesmu d'enu r!cTb;is
don^ j ' ^ ' ^^^nsborough Terrace, Lon-
Pag- gada beigās un šī gada sāku­mā
Kanādas imigrācijas iestādes kļu­va
aktīvas arī Lielbritānijā. Paziņoja,
ka Kanādā plaši atver durvis imig­rantiem.
Vēlāk tā publicēja sevišķu
izceļošanas plānu, kas atvieglo pār­celšanos
uz Kanādu. Tas, starp citu.
paredzēja, ka zināmos gadījumos iz-ceļotājiem
ceļa naudai jāiemaksā t-kai
10 mārciņas, pārējo summu var
atmaksāt vēlāk, kad Kanādā atrasts
darbs un pelņa. Konkrētāk par no­teikumiem
kanādiešu imigrācijas ie­stādes
un amatpersonas nemēdz iz­teikties.
Taču līdzšinējā pieredze
devusi puslīdz pārskatāmu ainu par
izceļošanas procesa gaitu.
4>
ditājs Grīnvaldē, UNRRAs universi­tātes
mācības spēks un IRO ierēdnis,
trīs mēnešus ar traktoru aris milzī­gus
tīrumus un, kā pats saka, izdzie­dājis
vai pusi latviešu dziesmu. Pēc
traktorista karjeras viņš ar ģimeni
pārcēlies uz nelielo Tanavendas pil­sētiņu,
kuT tagad strādā fabrikā, ir —
vēl gan neizmaksātu māju un auto
īpašnieks. Epermanis ir arī netālās
lielpilsētas Bufalo latviešu kluba
priekšnieks un pārstāv latviešu grupu
Starŗrtautifikajā institūtā, kas apvieno
62 nāciju piederīgos. Viņš bieži ame­rikāņu
sanāksmēs stāstījis par Lat­viju
un komunismu. Epermaņa kundze
kopj mājas soli, bērni apmeklē skolu,
pie kam ari dēls palīdz vairot ģime­nes
ienākumus, pavakarē un sestdie­nās
strādādams-
„Tamēr vēl neesmu izpildījis DP
komisijas locekļa Rozeniīlda vēlēju­mu,
ko viņš teica, kad ieradāmies
šajā krastā: lai ātri sakrājas jūsu pir­mais
miljons."
Kaut gan Epermaņi reprezentācijā
jau krietni skoloti kopš tā laika, kad
meitas Daces dēl gandrīz divi nedē­ļas
bija daudzu plašu sarīkojumu un
lepnu pieņemšanu centrā, tomēr ār­lietu
ministrijas un Amerikas Balss
paziņojums par DP ieceļotāju repre­zentēšanu
šādā veidā nācis negai­dīts.
„Tas laikam kāda labvēļa no­pelna;,
aj kuriem Daces sagaidīšanā
sastapāmies Vašingtonā," paskaidro
ģimenes galva. Amerikas Balss pār­stāvju
un vēlāk Life reportieru un fo­togrāfu
ierašanās radījusi ievērību
arī visā Tanavendā, jo tur šāds noti-kumji
negadās katru dienu.
Araerikas Balss skaņu lentā uzņēmis
interviju ar Bernhardu Epermaņi ang-liski,
vāciski un latviski, ar Daci ang­liski
un • latviski, bet ar kundzi un
dēlu — angliski. Intervēja ari ameri­kāņus,
ar kuriem Epermanim diendie­nā
saskare: fabrikas vadītājus, skolo­tājus,
veikalniekus, mācītāju un Eper­maņa
mājas cēlējas firmas vadību. In­tervijas
noraidīs galvenokārt Eiropas
zemēm aiz dzelzs aizkara, tā snie­dzot
ainu par DP dzīvi emigrācija.
Epermaņu dzīves stāstu uz papīra un
uzņēmumos fiksēja Life reportieris un
fotogrāfs, kas mūsu tautiešu mājās
ciemojās divi dienas.
īstenībā mēs jau šeit vairs neesam
nekādi DP," saka Epermanis, saņemot
Latvijas, pārstāvi savā gaumīgi ie­kārtotajā
mājā, „bet, kā to teica ASV
viceprezidents Berklejs mūsu sagai­dīšanā,
drīzāk Delayed Pilgrims —
novillojušies ieceļotāji; tas nozīmē, ka
mums vairs šeit nav jākaujas ar sa;r-kanādainiem
un jābažījas par ražas
un ēku nopostīšanu, bet, ja gribam
ēst, atliek tikai aiziet uz veikalu un
paņemt no plaukta, kas patīk." Taču
par spīti vi.sām šī laikmeta ērtībām
„tipiskajai DP ģimenei" darba ne­trūkst,
jo savu soli prasa arī māja
dārzs un pat tāds pienākums, kā vē
stuļn atbildēšana, kas vēl arvien pie­nāk
Dacei sakarā ar 150.000 jubileju-
Kāda nesen saņemta pat no Britu R:e-
Lumiindijas.
Visus šīs ģimenes darbus un rīko­šanos
vērojot, jāsaka, ka ārlietu mi­nistrija
nav vīlusies, Epermaņus 1::-
raucfot par visu ieceļotāju pārstāv­jiem.
Bet mēs, pārējie latvieši, varam
tikaii priecāties par mūsu tautieša pa
nākumu sveša zemē.
Arv. Boliteins
Sav. v a l s t ī s , maijā.
„Nav ierobežots ne uzņemamo per­sonu
skaita, ne arī pašlaik paredzams
noteikts termiņš, kad imigrantu uz­ņemšana
Kanādā būs jāpārtrauc," sa­ka
Kanādas imigrācijas departamenta
superintendants Londonā Voless. ..Pa-skatieties
mūsu iestādes uzgaidāmās;
telpās un jūs redzēsit, cik tur emig­rēt
gribētāju. Tā mums iet no die­nas
dienā."
' Uz jautājumu, kā līdz šim attāls-nojusies
jaunā, plašā akcija. Volcss
atb'ldēja, ka atsaucība tiklab angļu,
kā sveštautiešu vidū ir lielāka nekā
paredzēts. Par latviešiem kā ieceļo­tājiem
viņš va-rot teikt tikai labāko.
Neesot bijis gadījuma, ka latvieši
nebūtu attaisnojuši uz viņiem liktās
cerības.
Pie atvieglotā izceļošanas plāna
superintendants vēl paskaidroja, ka
aizdevums ir bezprocentīgs un at­maksājams
atvilkumu veidā no algas-
Atvilkumi tomēr nevar būl mazāki
par 10 dolanem mēnesī, bet visa aiz­devuma
atmaksa nedrīkst ieilgt pāri
24 mēnešiem. Emigrantus izrauga
imigrācijas un darba departaments.
Aizdevuma piešķiršana atkarīga no
darba spēka nepieciešamības attiecī­gā
arodā, nozarē vai valsts apgabalā.
Tātad uz atbalstu var cerēt personas,
kas pieder nozarēm un profesijām,
kurās Kanādā ir darbinieku trūkums,
kā auto mechaniķi, lidmašīnu būvē­tāji,
maiznieki, kalēji, ķīmiķi, nam­dari,
techniskie zīmētāji, elektriķi, in­ženieri,
laboratoriju techniķi, mež­strādnieki,
mašīnisti, kalnrači, žēl­sirdīgās
māsas, kurpnieki, tekstil-strādnieki,
tapsētāji, rentgena aparātu
techniķi. Ir arī liels laukstrādnieku,
krāsotāju, mūrnieku utt. pieprasījums,
bet šajos arodos darba piedāvājums
atkarīgs no sezonas. Tāpēc Kanādas
imigrācijas iestādēs šo arodu pratē­jus
pārvedīs tad, kad iestāsies attie­cīgā
arcKia sezona.
Piezīmējams, ka aizdevumus pie­šķir
tikai vieniniekiem vai ģimeņu
galvām, bet ne viņu piederīgiem.
Emigrantiem tomēr jābūt spējīgiem
iemaksāt 10 mārc, kā arī viņu rīcibā
jābūt naudai (parasti 3—4 mārc), ar
ko segt ceļa izdevumus Kanādā līdz
jaunajai darba vietai. Tāpat neliela
summa vajadzīga, lai segtu pirmos iz­devumus,
līdz kamēr ieceļotājs sāk
pelnīt- Formāli aizdevumu nepiešķir
liem ieceļotājiem, kam pašiem ir pie­tiekami
līdzekļi ceļa izdevumu sa­maksai,
kā arī tiem, kas brauc pie
radiem vai paziņām. Aizdevuma pie­prasītājiem
jāuzrada trīs cienījamu
pilsoņu parakstīti apliecinājumi, ka
attiecīgā persona ir uzticama. Bez
tam emigrantam jāparaksta līgums,
kurā viņš apņemas pēc ierašanās Ka­nādā
strādāt darbu, kādu norāda
• MineADollsas latvIeSu skautu padomē ie-
MineapoUsā ārste Skaid­rīte
Fetdmane. kas )au
vairāk oekā gadu nostrā­dājusi
turienes slimnīcā,
aktīvi darbojas arī infor-māctjas
un propagandas
laukā, baznīcu un orga­nizāciju
rlkotajlts sanāk-smf'S,
stāstot par Baltijas
valstu cieSanāra Pad. sa­vienības
okupāciļā.
ap
vēlēti E. Āboliņš, E. TOterfl, R. BUimentāls,
bet mazskautu padomē T. Rublis, V. Līdaka
un A. Vāpe.
'k Riponā, ViskoRsInā. nodibināta Latvie­šu
biedrības nodaja. Biedrībā Iestājušies Jau
26 latvieti.
-ir Vlskonslnas latvieša biedrība daudz da*
rliusi Vācijas DP nometnēs dzIvn)ušo bēgļu
izsaukšanā uz ASV. Nodibinātajā Ceļa un
palīdzības fond.i Jau ieplūduši 3000 dolāru,
kurus izlieto trūkumā nonākušo tautieSu at­balstam,
kā ari izsniedz aizdevumus ceja iz­devumu
samaksai Tautieši, kas savā laikā
saņēmuši no fonda «izdevumu, ar pirmo no­pelnīto
naudu cehšas to atmaksāt kas dod
Iespēju palīdzēt citiem tautiešiem, kas vēl at­rodas
Eiropas bēgļu nometnēs.
-k Flladelfilas Brīvo latvju biedrība maija
sākumā nosvinēja «avu 59. gada dienu.
Ciinadlan Handicratt GuUd
au -^aiiii rīkotajā lietiskās mākslas
P ^HFsS izst.ldē no 52 darbu Izslā-
^ ^ ^ ^ dllāļlem latviešu sudrab-kalis
O. vīndedzis Ieguvis
pirmo godalgu.
Vi Kanādas tālbraucēja
ku|l:lem nodarbināti 25 lat­viešu
Jūrnieki. Par viņu
darbu priekšniecība dod
labas atsauksmes.
it Toronto latvieši par 36.000 dolafiem n
pirkuši kādu žīdu sinagogu, kuru IzremonA
tētu nodos latvleSu organlzācl|ām latviešu
mītnes un sarīkojumu telpu iekārtošanai.
if Kanādas skautu organliācltai rīkotajā
skatē blakus pārējo tautu karogiem bija ari
latvIoSu krāsas.
DIenvidvelsas, Austrāli­jā,
mazpulku novada va­dītā
|a pienākumi uzticēti
P. Upenlekam, Old Stont
House, Kurrajong, N.S.W. A
Sidnejā mazpulka orgāni- %
zē vad. A. Paegle, 53,
Arthur St., Bankstovn,
N.S.W.
Adelaides ev. lut. drau­dzes
padomē Ievēlēti P.
Dreljmanis (priekšnieks). A. Plavnieks. K.
Apinis, H. PaunņS, A. Roientāls, bet revī­zijas
komisijā A. Spriņģis, J. Saulltls an V.
Luters.
Brlsbanē traģiskā nāvē miris 23 g. v.
latvietis H. AIzupletis. Nelaiķis aktīvi pie­dalījās
sabiedriskā darbā.
-k Lat sekmētu mazpulku darbības atjauno­šanu
Latviešu marpulku organizācijas pado­me
Izraudzīja sekretariātu. Par novada vadī­tājiem
atsevišķās zemēs LMOP izraudzījusi.-
A. Binnieku Kanādā. V. Zembergu Austrāli­jā,
A. Sodumu Lielbritānijā, I. Seltmanf
Skandlnāvt)ā, E. Ziedu Francijā un Di. Birz­gali
Vācijā.
Plašākās latviešu Dziesmu dienas
trimdā notiks Londonā no 27.-29. jū­lijam.
Rīcības komiteja panākusi, ka
latviešu Dziesmu dienu sarīkojumi —
prof. V. Tonēs gleznu izstāde, apvie­noto
koru koncerts Karaliskajā Alber­ta
aulā, latviešu mūzikas jaundarbu
koncerts un latviešu solistu koncerts
•— ietilpināti Britānijae festivāla pro­grammā.
Londonas ielās daudzo re­klāmu
vidū labi izskatās latviešu
Dziesmu dienu lielā formāta reklāmas
plakāti. Britu aģentūrās un lielo teāt­ru
iaformācijas stendos dabūjamas re­klāmu
brošūras, kas informē par Dzie­smu
dienu norisi, kā ari par Dziesmu
dienu ideju, vēsturi un latviešu dzie-britu
festivālā
smu kultūru tagadnes apstākļos. Tā Ir
laba mūsu dziesmu propaganda, kas
sniegsies pāri Britānijas robežām, jo
Britānijas festivālu skatīs arī daudz
ārzemnieku.
Lai ērtāk sasniegtu sarīkojumu vie­tas,
lielākos latviešu centros Anglijā
organizē Dziesmu dienu informācijas
centrus, kas rūpēsies par ekskursiju
noorganizēšanu uz Londonu, kā arī
stāsies sakaros ar rīcības komiteju,
lai iekārtotu naktsmītnes, satiksmes
līd/.eklu novietnes u. c. Braucot or­ganizēti,
ekskursiju dalībniekiem būs
ari vieglāk orientēties citu sarīkoju­mu
apskatē- R. Sīmanis
A N G l l J A S LATVIEŠI' DZIESMU O l E M RĪCĪBAS KOMITUA.
1. r. no kr. driedoni? Edv. Krūmiņa, sritniec!b.is padomnieka 0?ol:ņa kundre. Podnieka
kund;c. sūtn<? lAtiņa kund;p. lif^piņa kundre; I r — red. .Andrups, komp. Jčiums. Tāl-nora
kundie, prol. V. Tone, Jaunzara Kundro. \. Mauriņš, Suriņ.š. \h\Vs. P. Oroh un
red. Podnieks. R. 5 1 m a ņ d uiņērr.jnis
imlgrad]as vai daiba departaments.
Darbā jāpaliek vien» gads, vai tk
ilgi, kamēr aizdevums aitmaksāts. Pēc
šī dokumenta parakstīšanas emigran­tam
izsniedz „varantu" braukšanas
kartes iegādei.
Skaitu, cik daudziem Jau piešķirti
aizdevumi, «uperintendents Voless
nemin, jo tas pagaidām vēl ir depar­tamenta
noslēpums. Pateikt varot
tikai to, ka ari vairāki latvieši jau
saņēmuši Izceļošanas «tvieglojumus.
LBL dar1)a un pakalpojumu biroja
vadītāja L Tālnora pastāsta, ka bi­rojs
šl gada sākumā Kanādas iestā­dēm
nodevis ap 50 latviešu izceļot
gribētāju lietas. No tiem 15 jau sa­ņēmuši
pozitīvas atbildes, kurpretim
4 noraidīti veselības dēļ. Pārējie
gaida atbildi, kas tagad parasti pie­nāk
3—4 mēnešos. No līdzšinējās
pieredzes spriežot, Kanāda nav iein­teresēta
uzņemt gados vecākus bez­bērnu
ļaudis- Citādi ir, ja Kanādā ir
jau bērni — pelnītāji, vai arī Ja ve­cāki
izceļo kopā ar darba spējīgiem
bērniem. Visumā, tāpat kā citās ze­mēs,
pirmā vietā ir lietderīguma prin­cips
— cik attiecīgā persona noderī­ga
un spējīga iekļauties Kanādas
saimniecībā.
Imigrācijas biroji saņem daudz vēs­tuļu,
kurās latvieši interesējas par
izceļošanu. Daudz braucēju nāk no
ģimeņu hosteļiem, Jo ģimenes zaudē­jušas
cerību tuvākā laikā nodibināt
kopēju dzīvL Pelnītājam arvien
vēl jādzīvo citur. 28. aprīli uz Ka­nādu
izbrauca 7 latvieiiu izceļotāji,
kas saņēmuši vīzas paplašinātās imig­rācijas
programmas ietvaros. Aiz­braucēju
vidū divi vieninieki — Ru-dzltis
un Antons, kas līdz šini strā­dāja
Korbijas cauruļu fabrikā. Abi ir
mechaniķi, abi vēlas Kanādā itr&dāt
fabrikā.
\ ļ ..Kāpēc braucat un ko cerat sa-niegt
Kanādā?"
' Abi smaida. Viņi cerot tur vairāk
nopelnīt. Tur esot lielāka brīvība un
iespējas- „Ja jau būs atgriešanās Lat­vijā,
tad no turienes to izdarīsim tik­pat
labi, kā no šejienes." Ari lat­viešu
sabiedriskās dzīves iespējas To-ronto
esot lielākas, jo latvieši tur
visai rosīgi. No Korbijas pag. gada
oktobrī jau aizbraukuši divi draugi.
Tie no Kanādas rakstot, ka uz Angli­ju
atpakaļ gan vairs negribētu braukt,
kaut arī jaunajā vietā jācērt meži.
Divi citi korbieši gaidot vēl atbildi.
Kāds cits saņēmis atbildi, ka neatbilst
ieceļošanas noteikumiem, kaut gan ir
vesels un spēcīgs. Ir vairāki, kas
vēl šaubās un pārdomā.
Pēdējo nakti Eiropā pārguļ ari Me-žuļu
ģimene. Pēdējā piestātne šinī
krastā viņiem, tāpat kā pārējiem, ir
Londonas draudzes māja. Uz Kanādu
dodas art 10 mēnešu vecais Dzintars,
kas, piedzimstot Anglijā, pēc šejienes
likumiem' ir Apvienotās karaļvalsts
pilsonis. Ilgi tomēr viņš tai uzticīgs
nav paliclsl Mežulis Anglijā strādā­jis
par laukstrādnieku. Uz Kanādu
ģimene nebrauc kā uz svešu zemi-
Mežuļa kundzei Toronto ir divi brāli
un māte, kas gādājuši par galvojumu
un izsaukšanu. Ari darbs savā aro­dā
jau sagādāts. Vienīgais zaudē­jums
būs Anglijas latviešu koriem,
jo Mežulis ^ bija labs dziedātājs un
koru „dzelz5 inventārs".
Aizbraucēju vidū ir arī Babuļu lau­lātais
pāris. Viņš ir drēbnieks, kam
Anglijā nav izdevies atrast darbu
savā arodā. Kopā ar sievu visu lai­ku
strādājuši slimnīcā. Plānojuši ie­gādāties
māju, bet labi vien, ka tas
nav izdevies. „Tagad sakrātā nauda,
apm. 400 mārc, noderēs dzīves sāk­šanai
otrā krastā. Cik dzirdāms,
darba drēbniekiem Kanādā netrūk­stot."
No Francijas Anglijā ieradies Gu­nārs
Bērziņš, kas uz Montreālu do­sies
lidmašīnā. Ceļš izmaksājot 61-000
franku. Naudu vajadzējis kiāt dau­dzus
mēnešus. Par Franciju B. nav
labās domās, jo tā viņam sagādājusi
daudz vilšanās un sarūgtinājuma. Pa­rīzē
vajadzējis strādāt bez atļaujas,
jo ārzemniekus galvaspilsētā neciešot.
Pie tam fotolaboratorija maksājusi
daudz zemāku algu par noteikumos
paredzēto. Anglijas un Francijas dzī­ves
apstākļus nevarot salīdzināt. Pē-
^ dēja ārzemniekus piemeklējot vis­visādas
nedienas . Tagad viņš gribot
i nokratīt pagājušo un sākt jaunu dzī­vi.
Vecāki gan palikusi Francijā, bet
mēģināšot viņus dabūt pāri iespējami
ātrāk.
Nav zināms, cik būs to latviešu,
kas mēģinās tikt uz Kanādu. Interese
visumā liela, un katru dienu latviešus
var sastapt tiklab Londonas, kā Li­verpūles
un Glazgovas kanādiešu iz­ceļošanas
iestāžu uzgaidāmās telpās
Par b r a u k š a n u U7. Kanādu ikvienam
j ā i z š ķ i r a s paš^m. Tf» nelīdz nedz lab­vēlīga,
nedz nelabvēlīga propaganda.
N > ļ p m i e r i n ā t : e b'"'s vienmēr un visur
^ tik ilqi, Vm/^ī m^^ nebūsim atgriezu-j
sies brīvdjd Ljlvijā. V. Sk.
1:
I-ii'"'
Ml
1
•it