Bavarijas Latviesu vestnesis, May 19, 1951

              8 l ATVrjA Sestdien :95!. g . 19. ma:]8
Ģenerāļa gripa aidcaveja
novērsi Jalias nolīgumu
VaiiagUma (md). — Ameinkājju UP
aģcBtūra atceras kādu nejaušību otrā
rija vienu no Sav. valstu, lielakajlm
kļūdām.
pasatiles kara laika, kas nelāva aii- Aviācijas veterā?/! vēl tagad aplie-kavēt
„v:enu no lielākajām Sav. vai-i cina, ka Lemeiia vērtējums par s:tuā-stu
kļūdām to pastāvēšanas vēsturē".' ciju b:]i4 i^ilrAg: pare.zs. $:s ziņojums
Tā ģ«L- Mekarturs apzīmējis bēdīgi | Spācu'tā parliecniāja. ka v:īiš. ieraz-slaveno
Jahas nolīgumu- l^eziiHātiļ damies Kīusā okeāna kara lauka, pat
Jahē varbūt būtu bijuši pavisam c>! bija pret atombumbas lietošanu Japā-tādi,
ja kādu ģenerāli nelaika nefbūtu i nā, jo bija pārliecirāts. ka J a n ī n a pa-sagrausi
slimība, un pēc tam tas pats j (3osie« arī be:E t^is. Spācs arī tagad
.nebulu noticis ar kādu dipl'O-iiata. ļ pilnīgi pārliecināts, ka dedzīgais un
Runa Ir par ģen. Hariju Arnoldu,; temperamentīaiais ģen. Arnolds, ja
kai^ otrā pasaules kata laikā bija | viijš toreiz bdtu aizbraucis uz Jaltu,
amerikāņu armijas ēviācija?; korpusa j katrā zinā būtu spēiis a:- svarīgo zi-iefl.
Arnolds mira pag. gadā. 1945 g. ļ ņojumu piekļūt prezidentam. ..Tas ir
janvāri ArnoMam bija uzdots pavadīt i pilnīgi drošs" izteicies SDŽCS. ,kā
prezidentu Ruzveltu uz Jaltas konfe- Amoids vajadtībais gadījumā būtu ie-renci,
bet viņš saslima ar giipu un
bija spiests savā vietā sūtīt vietnie- degunu."
ku — «pējlgu, bet gacs^s jaunu ģe-nerSUeilnantu
Lorenču Kjuteru. Tā
g. v. Kjuters devās uz Jaltu līdzi
ģen. Maršalam, admiiialim Kingam un
admirālim Ubijam Sinī . paecu
ivaigiņu ģenerāļu im admirāļu' sa-biedrībā
gados jaunais Kjuteŗs a: sa­vām
trim zvaigi^nēin uz urplečiem,
protams, varēja justies tikai ļoti pie­ticīgā
lomā.
Tikko Ruzvelt» ar pavadoņiifm bija ta vēstuļu i7d€\'Tjimos, kuras tas rak­stījis,
būdams ASV prezidents laikā
no 1901.—1%9 g. Starp citu tās sa­tur
šādus pravietiskus paredzējumus:
vaMOia elpā ar picUe
kOlOHM
prezidents Menzijs gatavojas
ener§iskai pretncibai
DAŽOS VĀRDOS
stratēģiski irarlgo prečn eksporti ttiHt.
koreiu, ko UN ieTos-iSje «irtnklņ\i dtle-gSts
p.ekrirjsi DrcMlres psdcccs koUektlvo
ļ-lKB Eģp'.e .dtturēiās-. -VcsT-ussa bloka
stui koa:»2jš nav pārstāvētas.
rtmis Koiuabilas karaspēka vieilUi u
Koir«|a pag ses'.diea inedl:a vfilm pj^j.
de::its Goaecs.
IM cilrēkTi drivrta pradiii l^iB9|if|t
KiBberi (fa). — Austrālijas hberā-? akcijas nodarījušas milzīgus zaudēju-; k-noteStri Karo, i:«neļa:Ģ*njt. 3»
ļu partijas valdība, kuras stāvoklis mus ne tikai AustrāUjas, bet ari r-€:sc3*s ngiātuiās ar nop.eiain apdega
ievērojami nostiprinājies nupat noti­kušajās
vēfeēšanās. plāno enerģiskus
soļus valsti graujošās komunistu dar­bības
apkarošanai.
Ņemot vērā vispārējās nopietnās
bažas sakarā ar Maskavas iedvesmo­to
ārdīšanas darbu Austrālijā un tā
Jaunzēlandes saimniecība:, sevisk'-, ''"^^^^ i^^afio tae, knģt, Vaico^r
jūras transporta ziņa. lidūr.es Atiaatiki ai kādu (^gļu ki4i, pt%
Sīs piektās kolannas ārdošā darbība' k»sE ēb: a-zšeg-a^ies. So %ikusA b€x rbti
neaprobežojas ar rūpniecības kaitēša-j P « ^ = ^ ^ ^ ^ / \ , ^ / ' f ^ ^ ^^^^
nu vien. Ta gatavojot bruņo.a sace^-; Pilotes» ar ss per»o
šanos kara gadījumā ar Pad. savienī­bu.
Bez tam tās uzdevums ir arī spie-apmēriem,
valdrba ministru preziden- gošana ~ sevišķi par slepeno rakešu
ta Menzijā vadībā nodomājusi iero-ļ izmēģinājuma laukiem Vūmeras ap-snat
un iedzīvināt likumus pret ko-! gabalā, Dienvidaustrālijā.
dragājis kādas durvis vs; arī kādu: niūnistu kaitniecību. Viens no pare-1 Austrāiiešu komunisti uztur ciešus;
dzētiem likuma projs4vtiem i? nodrosi-j sakarus ar pasaules komunisma cen-•
nāt aizklātu balsošanu arodsavieni-1 triem Maskavā un Pekingā. Komūni-
Poh'tiskas
ģeneraciids auglis
Vēsturnieki, poimki un pārējie m i r - 'bTbā ar štatu valdībām, panākt ko-j
stigie neprašas šodien var ieskatīties ļ mūmstu partijas aizliegumu satvers-atklātibai
publicētos Teodora Ruzvel- i grozījumu kārtībā. Sādu Ukumu
penoBŪa i«;āiis tiaid:«i
Iiairas kanāiā, Sfinchenes tuvumā. 25 pe.»»©.
nāiB. to v.dū ari i3*eiaa. iidevis itg'.lbtei
pa autob'^sa pakaļē;o l&gu. kas bija tin
ūd<MS5 S perinās noslīka.
Ijtra«las noti UN p.eprasits atdt Sihju pai
bruno'.u agresoru.
S».»M t cukura As5l::a iepērk Polijl ^
.\uj:runvidjā, i«%-€ioiot Kuba* cakrnt auj-stāi
cesds.
Aegstoi apkalvojcMM saņSausi Tietainit.
§u :*r:!!«rl.le: .es vidlba. kas cogiia frat-
S t r e i k i em vai savienību darbinieku \ Pad, savienības mērķtiecīgas akcijas
ļ vēiēšanām. Tas mazinās komunistu daļa nostiprināties un ar laiku gūt
I pazīstamo iebiedēšanas taktiku un pārsvaru Klusā okeāna telpā — pār-ļ
vēlēšanu iespaidošanu. liecināts Dailv Telegraph.
Vēlāk dominijas valdība cer, sadar-devies
ceļā uz Jaku, kad ģen. Ar­nolda
stabs saņēma no 20.* gaisa ar-;
mijas staba Klusajā okeānā militārā'
stāvokļa un izre^izu inovērtēļumu. Tas
bija ērkāTlī0 labvēlīgs un, kā vēlāk
izrādījās, ari ārkārllfi precīzs. 20. gai­sa
armija, ko komandēja ģen.-ltn, Le-meijs,
ar uzlidojumiem Japānai gan­drīz
pilnīgi bija salauzusi japāņu pre­testību,
Lemeijs ziņoja, ka pēc pāris
mēnešiwn droši biji» iespējams pie­spiest
japāņus pie sienas bez kāda
asiņaina desanta Japānas salās. Tas
reizē ari nozīmētu, ka kara uarvarēša-nai
Klusajā okeānā ASV pikilgi va­rētu
iztikt bez padomju palīdzības.
Tādēl Jaltā nerniuz nebūtu nepiecieša­mi
vienoties ar krieviem par vinu
nostiprināšanos Kīnla. Dairenl, Port-srturā
0- t. t.
Arnolds pieprasīja vēl sīkākus da-tus,
un Lemeijs atkārtoti ziņoja, ka,
tu'pinot Japānas bombardēkmu, tās
pieveikianai krievu palldzilu! nebūs
vajadzīga. Amcilds labi apzinājās šī
7iņoj«ili|pfltrIgumy. izstrādiSja pilnī­gosi
p ā r s k ^ par sllvokli un nosūtīja
to 8iWrikāņu stratēģisko g<a;sa spēku
komandierim Eiropli ģenerāliim Šņā­cam.
Ja ari Spācs to atzītu par stra­tēģiski
pareizu, tas nekavējoties bija
n<»ūtāms tālāk uz Jaltu. Spacs ziņo­jumu
tiešām ari nosiflflja Kjiiiteram ar
wvu kurjeru ģeii.-maj. Andersonu.
Andersons ar Kjtjterta nu mēiļļ-inSja zi­ņojumu
iesniegt pTietšniecItiiai Jaltā,
bet nespēja savai l'ietai pievērst veco
ģenerālu uzmanību. Tad abi jaunākie
virsnieki izgatavoja tikai viienu lap­pusi
garu izvilkumu no svarīgā ziņo­juma
un cerēja, ka vismaz to augstie
priekšnieki izlasīs. Bet. Maršsh. Llhijs
grozījumu
pao. gadā augstākā (satversmes) tiesa j
bija noraidījusi.. ļ
Austrālijas komunistu partiju uz-ļ
skata par pašreiz visbīstamāko pa-
Krievijas problēma būtībā ir daucz p^^^j^ kolonnu Lirfbritanijds
nopietnākā neka Vāc.jas. Ja arī to; (jojj,jŗj,.|s. j^g ^^rā ir daudzas va-nepieredzēs
mūsu paaudze, tad katrā
zinā gan nākošā. Krievijai pienāks
diena, kad viņa pārdzīvos sarkano
terroru, kura priekšā franču revolūci­jas
šausmas nobālēs. Ar Kriev.jas va­ru
vienre'^ uc par visām reizēm tiks
sadragāta Vācija. Tā nostiprinās savu
varenību ari caur Ķīnu. Drausmas un
baigums pārņem cilvēka prātu domā­jot
par to politisiio deģeneiaciiu, kas
pavadīja šī viedā amerikāņu vectēva
pēcnieku Franklīnu Ruzveltu Jaltā un
Teherenā! Vai arī, varbūt, viņš bija
tikai nevarīgii ritks kādas velnišķas
varas ambīcijās? Lai nu kā, bet rūgta
taisnība ir britu anekdotam, kurš stā­sta,
ka kāds sirms Londonas kapracis,
nolikdams ziedus pie viņa pieminekļa,
lepni teicis: ,,Šis ir lielākais starp
mums, jo viņš apraka Eiropu ..
Va— Fe—
cošās pozīcijas arodsavienlbas, no ku­rām
dažas svarīgākās ir cieši saistītas
Vācijai jāpiedalās
ka aibOdiba, ta
ieguvuimof/ ko dod
Atlacdika pakts
Kfinchenie (ssl — Vācijai jādod iz­devība
piedalīties kā atbildībā, tā ie-
^vumos, ko dod Ziemelatlantika aiz-
Tardzlbas sistēma, — kādā politiskā
runā deklarēja amerikāņu augstā ko­misāra
polItiiBko lietu nodaļas šefs
bu vispasaules federāciju. Komuni­stu
partija, par cik novērojumi rāda,
gatavojas tagad vēl aktīvākai cīņas
lomai. Ir zināms, ka austrāliešu ko­munisti
saņēmuši rīkojumus darīt
visu iespējamo, lai sabotētu rūpnie­cības
attīstību un valsts aizsardzības
programmu. Streiki un ,strādā lēnām'
amcnKapu
ierobi paraki par
visiem krievu ieročiem
Vašingtona (ds]. — Armijas sakaru
virsnieks ASV kongresa brigādes
ģen. Mūrs paskaidroja, ka ASV iz­veidoti
jauni ieročif kas tēlu pārspē­jot
VISUS padomju ieročus. Mūrs starp
citu minēja rokas granātas, kas spē­jot
izsist no ierindas jebkuru tanku,
vadāmus tālšāviņus, jauno prettanku
,.bazūku", kā ari tuito lidmašīnu
F-86, kas esot lidaparāts ar lielāko
kaujas ātrumu, ASV esot izdevušas
5,74 miljardus dolāru vienīgi ieroču
Harija Hopkinsa.
Hopkinss situāciju uztvēra
un apsolījās dokumentu iesniegt tie­ši
prezidentam- Bet ari Hopkir.ss sa-un
tā Franklins Delano Ru^-
n(*kad neuzziiiāia labās Tinas
no Klusā okeāna, un viņi ar Cerčilu
nosiēdza nolīgumu er Stalirnu, t. :.,
runāiot Mekartura vārdiem — izda-
I štāba, nedz jžiunas „vērmachtes".
'^y^^;2' ^-^^^^^ Minchenes ārpolitikas stu­diju
biedrībā Rebers starp citu uz-sl'ma,
ve^ts
P r a Q k f u r t e im^l — Aautkāņs amS-jas
laikraksts rks Stars aod Strip«s tiņo, ka
divi aaertkāoii Ttrssleki Koreļl a«atmstrē-ļoli
pain tiftsdrets rieakir^^, lēts, bet |etl
efektlgn aiisardilbas ieroci. D«aaottstTici|I
ātskasēliīsl ārkirtifa detoalrifa, debesis pe-cētnsin
mUrIga dūma apirila a 7m Jardc
attālos;! vīri BOfāiti BO kā$iai. Ierocis esot
Ttegti apkalstams tm lmakti|ot tikai M do-svēra,
ka kavēšanās iesaistīt Vāciiuļ!*"», Ta» ugaiaTots i » a t o } o t 4$ gaiMm
F i r . n . . l.^,^n,i ^.^nTn^ n^^Tn^ō^n f5c ^ ^ ^ ^ ^ S*»^»^ «OtOTeJUs. H pMi; «ete-
Gausais emiigracilas...
lotēji arī spēj piinžli mērā uzņemt es
atbildību par savu draud:h:i uzturē-
Eiropas kopībā vienīgi nozīmētu tās
uzsūkšanu padomju orbitā un pakļau­šanu
Maskav.is diktātam. Eiropā loti
iespējams karš, ja Kremlis ir pārlie­cināts,
ka Eiropa ir ,,mīks*a vieta",
kur ie^pējsmai uzvara. Pirmais mēģi-nāju*
ms radīt slingru bazi Eiropas
saimnieciskai vienībai ir Sumana
plāns. Bez šādas saimnieciskas vienī­bas
jebkāda p^olītiska vienība var būt
tika: mākslīgai. Pašreizējā stur^da pra­sa
unurus no visiem- .Es nedomāiu.
šaniL^Jauniecelotāju^ Eirona būtu nt^tādīta baigas izvē-bībelēm
un citu baznīcas literatūru J Ies priekšā — l-elgabalus vai svie-viņu
valodās, bez tam .Amerikāņu mi- *
siju nodaļa publicē baznīciis laik- \
rakstus latviešu uin igauņu valodā. •
Ieceļotājus, jeb ts. .ijaunos kaiiminus' ļ
pirmajā laikā apgādi ar šienn perio-!
diskiem izdevumiem bez mak$5>. bet j
vēlāk par izdevumiem prasa ne;ie'
abenēšanas maksu. Latviešu izdevu­mam,
ko izsūta lO.DDO ckseT.plāros.
patlaban ir 1 ^ abonentu bet igauņu
stu; teica Rebers. ASV cer, ka Vāci­jai
būs sāva loma spēcīgas, brīvas un
vienotas ciroi)=5> kalc:naš;^nā, un Vā-ciiai
pašai atUek izšķir*:€5, vāi viņa
piepildīs šo misiju savā, Eiropas un
pasaules labā,
bās pie lēmumu pieņemšanas par j stu aktivitāU Austrālijā jāvērtēļot kā ^ ^ ^ ^ ^ ^ karaspēka v.r.p*t#iaiAt
"^^ " ' g«ij Artaaaaa UdcaSInn. Pēc Saaghajas ra-d.
3 r^jass viela r..e^u virsparēlr.iaks HoM«
i 3J !is pžTēlērs franēa ģene?ā?i ua ptifjei
v-.rbniekus apciabā: ar p.eiilidĢ'j godu.
ItrobežojcBos Ri^tcsit-adjas aiompftiied*
bal ievērc^in: nlksticāiuias netuao sabitd-
:oto iestādes.
Ap m tāllidoiOBO torboUmlciBātāļi lA*tl
mēaesl gatavo Pad. savienība. T;e bučoti
37 aia he:;abal:ea ua raķešu ierlcfeB. ta*
sīiiedi ap ICcO kni stundā ua orientējas m
tēccē ar T.s.iusāka.iāa radara >tTlcēin. p|c
a s e r i t i ņ u av.āc.;as s;^ec:i:)f•u itte.ktmit».
tie būs grūti pārvarass šķērslis jebkura»
bsir.bvež'j urbnikursaa pret Pad. faeiesl^.
Ar S2 gadiem ciettou aser-ktņo tšeii
Stutgartē sodīts 35 g v. ēecbs EiiDs
Srierina psr nilitāia sp-.e5Cišan:j Ceckotlo-vakijes
labā. Iegūto ^sJoraāCi.a riņl m>-
slēpes s-irrcelSdes b'csdiās ui» apracis itmi,
kur to p:evāc:s v.ija Udnmātāis tm nogādi-pār;
robeia;. Pē«dē)ais car ooteirtt,
Sviertcas heiēs Jimek'ēiar.a \SV taldlbai ii*
saksā us: 50000 de!.
Sl.sai t pesažiera kaģl jāniri toUidb
ūdtfai kādā V;rdiīa ^as ka^u būvētaTi. T«
bŪ!i lielākas un ātiākais pes&iieŗu koiit.
kā(5s :ebked būvēls ASV Tā garums bth
garīd:!! yys za. iircms pāriniegs metgln.
un tas spēs ui!:ie!T:t KOD viru apkalpi ss 2W
panaiierus. bel kara laikā pārradāt 14.066
karavīru.
Vti pidem \xs karaspēka (eraUsM Hml*
B : | E xioo)a Londonas Da.Iv Tetegrapb dipb*
aātisks s koTespo:;dei:ts. SeskaņI tr KM&li
jūras p.ekres'.es a:rsardxibas pllim, CMt ta-gaidāsa
psdor:^vj spēku iermutt trl UagI»
r;>6 un Bul^ār^jā. Padoaja karaspēki ^
tf.'ipstoi tanku ua necbacirētas viesības.
Bruņa sit^ia iaateses lodi. pēc UP tiņtm.
j«mdroj:5 atnerjkāl?u icleiiieris Roult, Sl
lode U2 155 •aīdu attāluBu spējot pārsist IS
collas b.eru brur.u plātsi. To paicdsītt ii»
mantot par pr^-ttank-a ieroci irplētjjt Itcēm
apbrunoiaaai. Lodes ātrums pārs&iediot 2166
m sek.. kamēr ascer^kāņc aitsijas staadart*
šautenes lode cesasa^edi 700 m sek.
MUia skalU tipārdolM slMi tr
veco accļu karavīra duesas*, \'ed kafiefil
nekad neairst"', kupJ savā koEoresa rasā
aprīli pieto.nē.is ģeo. Mekarturs. Tādā paiā
steicā citas s^abiedrlba» 5 dieaa laikā pēc fe-r^.
erSle ruEas iilaida tās ieskaņoiaaa p l i i.
Paredz, ka irpārdos pav:s<a 2 saiiJ. pliu
Ukomproiekts ^ DF likvm» f§miaUm§
par I mēvesiem ar 300 pret 63 balsīm pit-ĢēTiS
A5V ta::ta$ vietiiiektj ntm». Likta*
proiek's Eodots tā!8k seaātam.
mm DP iecelo}^ S « T . Tablls tfdi I 9.
1. niar.aa, ziņo Valisctoau DP kemifi|a.
Hitlera Meli Kampf klorU par €%w»l pie­prasi
ts ekc^rtpriek^mete Austri iā. Aa^la
un aaerlkāņu ko:;ekr:on5r. tola JKJOO «s vtJ»
rāt Sil^n'- ?^«T ekseariārj .^ustnias poli-
C:}a pārliecināta, ka grāaata itdota pat Jta-
:e$pi«iisnā.
Tastas Bobaht^i Vād}u apbri^ilfluf
j«ūt§;t:Tnā no 3.—15. jūn-aa Eo!t«twI fa*
rīkot .Austruavācīias valdība.
NorrētB temAiekv streiks bciddes. Gaļas
ca kārti2ŗ»elu piegāde aorvēģa piiiētlm rit
atkal normāli
Par lacBn agresijas akt^ padomjv prcM &»•
tece e!r.er:kāna karej^ēka riesibrs iertianos
UUcdē.
AfTaliaājama pavadīt AvftmTādil Pika
valdība sc:ēm'.:s: uraicināt ap ^000 RietTim-vi;
r-e$ strādn-ektj — . rr-era doltā!^" ar
ftiffieaērn. Ceļa itdm:sus tnt de$a:t d i «i
ilcrJ tir.urēķinos Harcos nn Ba:t:;ss jūrai koi*
crtos S5a4k$āš.rt Austr:n:T5c;:M brirā trod-bifKrlb::
apr:ealba — Fr>GB.
BoHrijas armija trefdies fāia T a l A i «s
iecēla pār v»:?»^ pretidentu t^netāl: Htigo
BiivLdnu lldtš r.ēi8.s prer.deats Mamerto
Lagc:-:ft et$tS;.s Bo:!v:j2 cn dev;«f cx CHi
iatiBQ raid«tad)ii Aļaskā iibūrē a»erlklQ«
ge;sa tp*k. •«. stātos pre^'s S^ajkaTas klr*
tēi-en! ikc.er.^s propagacdas raidl|eBie».
kas rē:s' «p^c.ā!. r.z' Kli^'t^ Bei ti»
^icne-? spēclcē < raidltā^j apkalpos Alaikl
aoT.e-.oi? e.-ne-.tāņj karaspēku, traperta. es-kiin-
s ua c tijs v-entuļās pcssalas itdJleo-tājui,
14 g. V. gorilla Makoke «osllds 166 •
dr;iā r-^c'-ž 5kS cā-ra base nJ T^uicrkā. kUt
Djuija 11 punktu
politika cīņai pret
komunismu
Nnjorka (md). — Ņujorkas guber­nators
Tomass Djuijs kādā republi­kāņu
sanāksmē Ņujorkā minēja 11
ar Maskavas kijntrolēto Arodsavienl-1 punktu programmu sekmīga; cīņai
pret komunismu. Programmas pirmā
praaiba — nekur pasaulē nepiekāp­ties
pret komunismu, otrkārt — ne-kad
neatzīt sarkano Kinu un liegt tai
vietu Apvienotās nācijās, ja 'vaja­dzīgs,
lietojot veto tiesības. ASV un
brīvas pasaules aizsardzībai ļoti sva­rīga
ir brīva Formona, tāpēc tai ne­drīkst
ļaut krist komunistu rokās.
Ceturtkārt, jāpastiprina materillu pie­gāde
Cangkaiseka valdībai, piekt­kārt,
nekavējoties jāaicina visas brī­vās
nācijas pasaulē aizliegt preču
sūtījumus uz Ķīnu, pie tam absolūti
un totāli. Sestais Djuija punkts pa­redz
sekmēt Japānas mierligumu.
septītais prasa oficiālu ASV nostāju
par Eiropas savienoto valstu radīša­nu.
Tālāk Djuijs ieteic uztjemt Zie­melatlantika
pakta organizācijā Tur­ciju,
Grieķiju, Spāniju un Jugoslavi-ju.
Pareizi jāizprot un jāaizkavē
Maskavas galvenais mērķis — panākt
šķelšanos starp ASV un tās sabiedro­tiem.
Divi pēdējie Djuija program­mas
punkti prasa tūlītēju vispārējā
karadienesta likumu ASV un bruņo­šanās
rūpniecības paātrināšanu.
Kritizējot Tnimena valdību, Djuijs
izteicās, ka amerikāņu tauta esot no-gurusi
un apnfkusi valdības ārpoli­tisko
kļūdu no Potsdamas vienā pa­saules
pusē līdz Ķīnai otrā. Tautai
ar! mierīgi nepacietīšot ģenerāla
Mekartura pēkšņo atlaišanu, jo šis
lielais amerikānis jau 50 gadu; kalpo­jis
savai zemei un brīvajai pasaulei.
Ar Allantika pakta radīšanu ASV
Eiropā sākusi notaktu politiku. Pa­reizā
politika, izteicās Djmjs. ir ne­vis
ar vājumu un nedrošību izaicināt
trešo pasaules karu, bet aizkavēt to
ar varenu spēku izveidošanu Eiropas
kontinents. Šādas politikas ASV
trūkstot attieksmē pret Tālajiem aus­trumiem-
Esot mulķlgi, gatavojoties
275 milj. glābšanai Eiropā, tai pašā
laikā pamest 450 milj. Ķīnā.
uzlabošanai, lai
citus.
:ie pārspētu visus
JAUNS «SLEPENAIS IEROCIS" P A l
m DOLAIMEM
feaa stieples, S mārdņas trtaltrotolsola, I
rokas greaāra, 2S Jards degauklas m 1 ra­dio
bate7l)i3.
Sumachers neailai'
di^i prasa jaunas
velšanas
Boasi foe^ — Vācu sociāldemokrl-tu
vadītājs ^ūmacbers otrdien Bonnā
pieskārās pēdējām landtāga vēlēša-r.
im kas skaidri pierādījušas, ka jau­najā
parlamentā SPD būs stiprākā
part j3. tālu pārspējot \isas pārējās.
Jaiin2;am parlamentam būšot pihīgi
Citāda 68:a nekā tagadējam. Tālāk
u '
izdevumam, ko izsūta 50<LJ^) adresa- ] ciftllbnīcku VfiCU
.Mincbene le;! S:in- tūkstošu
tiem, ir 700 samaksātu abo'īēmentu.
Abus izdevumus raksta un rediģē at­tiecīgās
tautības mck'itāji.
Saskaņā ar ameirīkāņu misiju no­daļas
statistiku, ASV un Kanaclā iz-• vācu bēnlu Vesarsvētkcs puicf-es Č 5 -
vietoti 11222. luterāiau māciitaji, nojzādās Rietumvēciias .pīisētās. la: ris-tiem
92 latvieš; un 30 igauņiiu No lat-- šās denior.5t:dc;;.žs 'i.n ^^r.āNsniēs
viešu mācītājiem 42 saistīti baznīcās,* atcerētos saviiis dzimtos novadus. Ru-kas
piedalās NLC (National Lutheran * nātāji vienpraiigi p:ep:asī Ī Vācijas
Council), 5 atradās Misūn ' sinodes: austrumu apciabaiu " a:b::vosanu. Su-baznīcu
dienestā, bet 45 nav s£-,istīti ļ dētīias vācieiru c'.enā kas not:k5
ne ar vienu baznīcu. No igauņiem * Aii.sbach2. R:e:un:ivžc:;as <2t:k?nies:
14 mācītāju darbojaj; N1.C baznīcās. I ministrs Zēborr.s izte:cds ka 'ād = ' s i
4 sadarbojas ar Misfrri sinociii, bet 121 viss.
nav saistīti ar baznīcām.
NLC baznīcu organizācijas
agrākos DP mācītāiJig da
Rietumvācijas opozicijas vadītājs pa-
1 svītro-a, ka v:na partija nekādā ga-
! Gījumā nepievienosies • pašreizējai
Bonnas koa'icijsi, 10 tā negribot ,.būt
ndzcaiībniece bankrotējošā firmā'.
SPD piedalīšoties valdībā tikai pēc
jeur^am vēlēšanām.
IK NEDĒĻU KOREJA KRĪT VTENS
NO 333 AMERIKĀŅIEM
ValtBftOTa ffdK - A^isardiības ns-.aistrs
MarJels kSdā rņo.-'jrssS nj;rTtie. ka aKenkāņu
laudējuau Korejā. jcska;tcn kntuios. levaico-tos
ua bei \HK*>!i patudiios, aprīli bra ti­kai
0 3 proc. aedēlā. Tas sodai, ka ik te-d
ē h atacrīkāo: co 533 rfriera raijdēļa riea^-
Geda sāk-jaā upuru ska.u sasrredr.s !.:
prec. rttiēļh.. be: ITčr fiprr:::s 6e':kā". «.ama-rnijies.
Pēdējes Fā'?ke:$ ci.n m u:>nra-ft*^
e:4* uz e-msu ua fbtcs
-kei I prec. .r EO av.acijas
>ū!nachers a^: vērsās pret Adenaue-
:a valdības ss:mr:ecības poiītiku, j O : _^
t:<^: pate:cDt.es tai Rietumvāc^ā pa-j ^r?^,
cēl.s calvu neoiašisms. Tži^āt viņš * "'-^^
Tie ^ar 99 prac
kS;n;ek;e!a. ufi
\iz fletes.
?reV:n;eka iai;iftjuiE! praksē biet-, !.r•it:^-
t^es daudz helāki nekl vērtēts Kld$ #r::e-rikānu
ba!el^oss r:ņo:;s par IlOCi kr:*-ji.ea
pret;r.,cka ŗz^ē. b** %ē.Sk :^"ā:fī: ev ka to
skaits sssc-.edi;s Z^-JO. Aq-:Sko»' is:i-.tā'cs
vērtēluscs ?a:e^!. k: "«io un :.eY« r.o'o ^ke.tā
ett-ecfba bru$; 1 p:e* < bet p»t-e.re^ā« cī­ņās
ivīn piu p-jsē ā't.c:ifea «o- C'īrJk I
i P'et l va: i pret 2.
*^Kt I:T! jkitl'ā fm 2^0 kg ?Tr;aga:s pērti
ķ;s basp rā •fcā: r.fli. tr. li riti
rl^-ēkv? ŗ^ē'ķ nepratda».
»!k s, pa: fp;t: crrar^ŗj Ģlibilases » ē t ^ -
j^m es Zvēru kepē;! steidisffli Imakti
pot::^a< rrauksrses rierība d ves innidas cti*
•āf y.e'i:\'^ s'rrTrrJt rtenftt :H«rct mik-
?'if-i: e'p-Sler.-- urj iil.et'^-ol 8 bsloc^s sll-t
kko b.^a par^r**.s . «t-ve:
i> pēr^.ķa «Itfti
mulkico
ins
niēq:nā-
.ai i 2 n i c : na ,.E:'0D5s s o c i ā l a s ' ^ - - ^
• nosoar.a , po.:t.sK:
:um^ ' l e v . ' k i i:odi}:ea:iDēs vdidīDss
v:ruokl5 aizstāvēšana Humana piē-^a!
•5uta;umā, .-arodbiedrību apv-.eu'ba
, aīDalstot gan Sumina plāna :de;u. he*
i ne tās m:t:vus un saturu. Sī plāna
me-k: — *eica Šiimachers — -3-.
daudz un lētu ogiu. bet
dārga tērauda.
^» 5C. 'ā
Vairākas i atombumbas " ce::!:
sagatavo
ameri-
.e-!
mu. Bo tropā. Augšsiiēiijas vāciešu
sanāksisē Bonnas bēcriu m."ist:s lu-
.,UN KL.\\TERES"
1 ;5
kaņu draudzēs, un dsi: šijdu darbu ;kašeks raskaidrcia, ka
jf^a sākuši. LRS pārraudzības komi­teja
at]āvi2si organi'zēt sanāksmits ar
racionālo grupu pāritāvjiem, kss ie-interesēlas
luterāņu izvietošanā-
' Patlaban LRS darba programmā ie­tilpst
arī palīdzība liKK) v&cu bēglu
ģimeņu izvietošanai A^V. Uči š:m
saņemtas zinas pa: 805 ģimenēm, iz­darīta
vajadzīgā izlase urt 55 ģime­nēm
ari jau sagādāt: galvojumi.
am r.ecr!»ist :et rar: sv3.c£m jiari-vīru
kapu kcpām '. 3.;. m:i:5i:5 Bis-
; mārks Pomerāni'as vāciešu vārdā Ha-
, naverā ;etēicii bēgl:em st:p::nāt sevi
• a p n e m š a r o s a:a:iezt:e> Vā:^:as 5us-trumu
spcEbaios. ,.Dom=? par dzins-
, ten: i: visa? rēgiu :2rīc!bcS čz:nēj-soeks
' c i i s v ī t ' c a ^ie7v;c = S'Hoišiei-
I n^s iandtaga ī:čeki:5 G'i'e Rietum-l
prūsijas vāciešu sanāKs^ē Haniburgā.
N5- : r r š : § 5 šur-kas aedējas caif.-asrā ssņē-
D ?rr~d;^: *;fi — rsagonkoku. Au«*-ā-r-
vf?.«-Uier.. .\SV "stigas u*:. Ap-p
? -āvā^ā :r:?*r-.-r.c2*3. Tru-s€.:i$ UJ-kādu
v a i ? : . — p.rrro s ū i ka? gabs-kādre-
r n ā d - e s . tara Mo^rta i
A TCsžorā un r.ob€-čra er kād-j ?a-čf-
ev^k» nenu?-'.. KiacSJtāues prei.der.ts
-*?tā5*i;s. ke ? IHt !5 ^. vecasers
< :u. ko
r -
VTŅ\ VIENĪGAIS BALSTS
.51 Ki meles milre raks pir pre-Tsafota Tro
ar ļ ® « 3 « galrii '
s^-v~.e~ e p T . e k : ē ? r.ur.k?? r-iT.ūs%, b?t ted i sab'.etJri^ki doaa a to BeaiifBrpj'jlai .^-^oa
p r a k t I k : dt'b-.. Dal: U^i:. tJonā^o* • tea. \fekaT^ra paW rvr.,. T ^ ^ .
ve 5- - 'iziz c,a*t? i'-i-iī ; s b ā k . r.^s; to Jabi apiJnidaciPt. «n
rr.ūr:kas «t 1as. — t v«|e ļo
balstu.
eečoBsā pats Uraat sa^ a vies!f<>
č:% =ēr;e$:i • ar
Cic:
JogoilarHas Taldlba * -!« d e::i« t^'
īi'Ki] C - t ' K » . \ē' 'k- b.ē*r;u. kun»»^
:ā- : k»r8 •? i ž »Z'>''-ift u: J:;:COlIlTij«.
fn spie^Giaso f eckeslorakt^ IM ar 4j
:^ c V rā-.p-^ G-::be's kis
.p'vT-.^^- • F* res Me:nas V-^l
JaanSkā kara a t r j i t t s e AaerlU ?k e* esa«:
vr ā ,.: 4v h*-''-i'> Sal vesa. ko-
TM c \f^is T : I k ' • ? Ko'e;S. Sal:i?est
^-j'^.''-' ā c 't -^'T.'z V;ņii Bodott
v i - . - r t-k :•» <; -r---'-.: p?: varoslbtt--
ABq]c a!cra»p!f^c Or. Klassi Peku, kat
r-^ zf\7--^y-' r~ •< cēi fra c,e*--.i nosē- I c€ * ' :4 "ē-r^- "d-:rj-a ri* dllc* se
; l;--!"^--?<: '.•> c-ftj- Pil' r': rr -:»tr:"aS
: C ' r j -.«ke» r.«kf5''* r —«.
; .Vatikāns imprrižhtia kalpTki' — ««orU
- ••»u-.r'-.ē-'š '.^•-i»'.a L*n ^c'2i«i pjdrs-c f.-
\ -š-r.: ek»rē- i* :e' 2 is vēf^r-es rr-Greii-
"^"'i'.A i . i r - - I - zi' I'CCO r?rē;ff2r^'
s t u p ' ū ' j clzT."'- • frhēru cūreia ap-j
r-."fē'ā-.j rsā-: k« V*'kSas
• '--«k- -e£kc:-j .
^<a«lEp<,jto]ū cg^ial Bi «»enki«i kaf»-
vļTtee. r--ē--§ zi CerbM>Fikr«s-
?.-<r-_r.vS' k-rrū*.:?*- s.est^pr'-
- T - ~ T i - - - r «cž-, 8k:S 6ecto
• fiaa ia^u zz n£..e.a aiiil-a*.
iprtoda arvt^
^ 1 kiŗi dtrbftMJ
^ ^ ļ « « a ASV koDfl
^ «eavidkorejšļ
liliiotiito PļJI^ 2
^mm pneMiiku»,
FLļi» ōO 38. pi.
ITSeavitliein. Līdz cf
ļ t t l inmļu karasp
•ķrlcamas pilnīgi no
ļCi sjvu optimismu
.^ridkorejiešu annijJ
.ļjlTeri, visi tās atkārt
U p ū i atsisti. Iļ
iipftiprinatas v8ēH
ļVižieidzainie ievaiEOf'^
5, pnas iekšzemi,
ieipaidu aizmugurē,
reiin» turoties vai]
] neizlīgām terrorai
Tiiu zemi. Tālāk
.^Aibu, ka tie vairsļ
JDH bruņotos spēkus n(
i!^ii«idzot panākta
Ip nio aiMtnimu jaut]
%]alm un Vašingtonu,
ijjpajusi kavēt-visi
Uvk'm: Tam
I v§l saimnieciskā b l
5 iņ| dol(
H M . - Kā ziņo amfc
p liiiīistj Stars and S
kioitiisi Boniai valdība
flij. dōijni, kas būtu nol
30. septembrim, ti
pimanlojaiia .veidS",
"*nilid2iga valūta. Parii
«tupi IM?. g. par IRO ij
lidzeicliem bēgli
m lai izlīdzinātu st«
S*Niikcijas līmeni ui
P Nu apriipeg staa
Wļ) « m u jau ieskj,
m bīdzetā un paskaii
ja vācieši to
r , 7 « vai citā derīgi
ap 30.000]
';IJ'«'k«paredz§tas]
J varētu sagādāt S-
10,1°'' «iotu to
a ^ j u m u s , p