Bavarijas Latviesu vestnesis, January 18, 1950

              mm
f y
i
f
iekioušona
Balta Jegiona cin^ pret komunistu terroru
un čechu nadonaiistu glābšanās darbs
^.Jl?*^ <^Lr pMI» mOL aizvien Udttk paritti toldr^
a | ^ T e 9 ^ ^ Uvi kid» vaMi apvtam» vai
?mWtjļMiļŅwwi, S«mi pr«fe tiņo» ki BAimIiai vn Mofivljii
» W « M « ŗ i ^ nadoinja flliiiņl. «ala lafemMla m CedunIiH
9i#Mi[ i i i ^ Itkfeol iMffidliitlet IM liifomeia«l Mmm iaikraksfll
mm laikā dlUlet a<& kāds Htttāli.
HiĻ kas līda šim nebija vēmjanii pat
aateHtvilstle. Visās parildēs, bet se-vi^
ķl tad, kad eatir Prāgu veda ne­laiķa
Bulgārijas ministru presidmta
pimitrova Uķi, kaŗaniOni apsargāja
lieliski apbruņotas strādnieku mlU-djas
vienības, kamēr kareivju pat­ronu
somas izrādījās tukSas. Tīrīša­nas
dē} eecfau armija ta^d esot pil­nīgi
dezorganizēta, ko sevišķi varē­ja
novērot pēdējos manevros.
Visu šo Iemeslu diļ Cedioslovakijā
valdot pilnīgas hezcarlbas stāvc&Us,
ko var salīdzināt vienīgi ar beigu
sākumu. Reuteŗa ptostāvis, ne­sen
izraidīja no P^ģas, Sunday Ti-tm
slejās raksta, ka kiHnOnistisko
režīmu pašr^ litbalsta ne vairāk kā
30 proc strfidnii^ Vīlušies pai
tie, kas savā laikā i^edaHjās Gk>t-valda
organizētajā vfOsts apvērsumā.
Neraugoties uz šo bezcerības st^^
vokli, visvareno d r ^ a s policiju un
komOnisttem uzticīgo strādnieku mi­liciju,
Cecboslovakijā jau kopš valsts
ftini^rsuma sekmīgi darbojas kāda
pagrīdes organizācija, kas saucas
par Balto leiionu. TO nerīko sabo-tāžas^
nesoda komOnistu Vjarasvlrus
ka Padomju sa-vieiato
j ^ ā laikā pmek lielas
pOei^ M Cecbos iekļautu
MPew8^ brāUi^ m>ubliku saimē
pēc le^pljas^^« Pēc Unšanas
«nnill^^^^^ nobdgta,
1ig(Wl valsts
pin^dlis un saimnieciskajā aparātā.
I#šNr0t|^ tā radījusi īstu paniku.
pē0 nuH^ila B^^sosov^ka pataisl-lanai
pfo^^^ p ^ ēecbi cerēja, ka vi^
ņ i ^ J^itla^ rOgtais biķeris*'
VM«^ tagad Prāgā vairs
nivIeiHillecer izvairltiei no ,4;mdomr
litplsoi^^g^^
m^9im^ dSks tā die^
iMk ti^^^^ sarkanajā
l^rOanas amijā, ziņo Corrieŗe
deUii S m i dcāra vecos le-
Iķmlriii^!^ ga­dam
aojiil^^ Prandjā,
Itidijā vai aibirill. Nevienu nepa^
glāba i i i ^ l ^ ^ partijas biedra
kior^ltfiSb tt^ ikā-ra
«pmēnon divi t»M«}as vtesnie**
kcĻ i# tumi Imfbilitl neuzticējās
.^a]^/:iicitt pašu pē-;
dējol^^dMMH kara
s k o l ^ - ' n U » nevis atvaļināja,
bet bet l l l H K l ^ t i^
ja uz Sibīriju.
: ķ<;Ķrespond^tiem
un
ajtt vi
"ļSPSm tomlr^Stt>as^
l i ^ Hlniedzii
ial aiu Vm^
ka polipi
35notieialx«
Sādu rīcību
i^ita^ptautisku
ignor^anu m
vliella .«pditinājuil . 1 ^ ^ mm^-
fl|<^a| inUlas m-^
iooli tm
f r i i h i Ite^^^i^^ kores-p
^ f i t e i ^ ! ^ ^ M^ĶTislu* Bez tam^^ irmm MM rOcojimm slēgt visas
i^ta^ insti(fkta nodaļas. Informē­tai
a]^f^^ izsak&i, ka šli apdētie
nfišahas uzskatāmas par atriebības
aktu.
• • •
(furididi]^ no 1. Ipp.).
i, bet kiT tie jau no paša sāku-
Jaujami Rletumeir^as bru-ņc^
olliilb Tas nozīmei ka
vwi Ipē^ a ^ komandieri
b i i vtl j|u a n ^ vai franii. tālāk
pilos |wmz, ka pirms vācu bruņoto
spļlku organizēšanas sabiedrotajiem
jāgar^te Ri^tumvācijas drošība vis­maz
Hdz tam brīdim, kamēr būs no-oŗgāmiHs
un iemācīts jaunās vācu
a r ^ j i l kodQls.
Ģenerālis fon Manteilels ari pēc-ka)
ra Vidjā pašreiz ir visai pazīsta­mie
figOrai. Viņš ir vācu bijušo aug-stāko^
llŗdates virsnieku pašpalīdzī­bai
oigānizficijas priekšnieks. Sl or-gaiiizSc^
a ur neoficiāla un saucas Die
Brudifschafi ((H\^ tāpat saucās
neiegllā ^ baltvāciešu organizācija
idSi liri m gwr 1 ^
Tā domāta trūkumā nonākušo virs-ni
«(ku ģimeņu atbalstišaii^, kā ari
savstarpējās palldubas darbam, bet
pēc lava personālā sastāva neapšau­bāmi
ir visu to viru centrālais ko­dols,
kam pirmais un svarīgākais
d:dves uzdevums ir Vācijas miUtārās
varenības atjaunošana.
Zīmīgā kārtā par šiem noUkundem
vācu presē šis nedēļas sākumā ne­bija
lasāms tikpat kā nekas; Vienā
no pēdējiem New Vork Herald Tri­būna
komentāriem teikts: ,,Protams,
ka nekas nevar airkavēt Dr. Ade-naueru
izvēlēties padomdevējus no
kādām aprindām vien tam tik. Bet
pašreizējās situācijas politiskie as­pekti
gan ir tādi, ka tie vērotājus
ārzemēs pārsteid^« Rietumvācijas
londers pārāk bieži atkārtojis per­sonīgās
sarunām, ka par visu vairāk
viņš baidās no bijušās ..vērmachtes"
varenības atjaunošanas, uzsvērdams,
ka pie pašreizējā vācu tautas noska­ņojuma
armija ātri vi«i kļūti^ daudz
« p ē d j ^ un ar lielāku popularitāti
nekā paU legālā Bonnas valdība.
Tš|>ēc mun» Ifdz šim arvien licies,
ka miHtāristi būs paši pēdējie, kam
Dr/Adenauei^ prasīs padomu. Ja
t i ^ tas tomēr noticis, tad iemesli
aa|»rotuni kanclers jūt, ka bijušo
vāicu virsnieku korpusu nākotnes
Vāciias |il&EK)s viņš ignorēt nevar«*'
un neatrlAjas par nodaritiUēm ne-t^
snlbim, bet brīdina nadoimu no-skaņotos
fechus un palīdz viņi«n
aizbēgt uz rietumiem. Sis organizā-djas
cīņas līdzekli i r klusi pačuk-
Jtēttbrldinājut^ vai īsas sarunas pa
t ^ ^ u u locdjļi vienmēr
atstāļ Jalttt pepfra l ^ u , kas liedna
P^ m u ftilstend un drosmi. Bal­tos
1^9^ sevišķi aktivt darbojas
Slovākijā.
Ja tur Ierodas kāds bēglis no Un-gMjas
vai Bohēmijfus, kam steifiza-ml
Jāttdc pāri robežai, pavadoni dod
Baltais leģions. Leģionāri nesen no
Ilavas koncentrādjas nometnes at­brīvoja
agrāko ēechu futbola nado-
2?^ Y^?^5» Daudku ar
Ui^ blrt^lth im v|l tai pašā
n j ^ nogādāja uz^^^J^^^^^
trfidjas nometnes vārtu priekšā pa­lika
vienīgi balta papīra Imu Der
Sipiegd raksta, ka Baltā l ^ a lo­cekļi
sastopami visur «-^komunistu
partijas augstākajā pārvaldē, staip
koncentrācijas nometņu uzraugiem,
drošības policijā, valdības iestādēs
un pat komunistu centrālajā orgiuāā
Hude Prāvo. Organizādjas stiprums
fļēpj^ tai apstākli, ka neviens le-ģiimārs
nepazīst otru.
Par kādu raksturīgu gadījumu pa­stāsta
jau p i e m i i ] ^ Der Spiegel.
Prāgas ātrvikim l^a nekavējies
vienu stundu. Presburgā pa peronu
nerv62lem soļiem stalģāļa ģen. tre-bichovskis,
kam bija steidzami jā-
Uek Prāgā Pa to laiku staciju at­stāja
pasažieŗvildens. Pa kSdu ku­pejas
logu izliecās jauns Čechs un
klusi pačukstēja Trebichovskim:
»Ģenerāl, nebraudet uz Prāgu, tur
jums būs beigas!'' Pēc vildena aiz­iešanas
uz peKma biļa paMkusi balta
papīra lapa. Ģenerālis Taebldiov-*
Skis steidzami atstāja staciju, pie sa­viem
draugiem novilka formas tēr­pu
un vēl tai pašā dienā aizbēga ut
Austriju. Pitgā uz per(ma viņu vel­tīgi
gaidīja drošības, polidjas
ierēdņi.
Tie ēechu bēgļi, kuriem laimējās
nokļūt Vinē, gaida pirmo saulaino
dienu. Tad viņi uzkāpj Leopolda kal-nā,
no kura pie apvāršņa redzama
Šaura Cechoslovakijas zemes svītrai
un zvēr atkal reiz atgriezties, lai at­riebtos
par savas dzimtenes cieša­nām
un kaunu. Kalna pakājē tad
katrs bēglis nomet vienu akmeni,
blakus simtiem citu tādu pašu ak­meņu.
Teika stāsta, ka tad, kad at­riebības
mūris (tā ēechu bēgļi to
sauc) būs sasniedris pils mūru aug­stumu,
Cedioslovakija atkal būs
brīva.
Zinātnieki neveļas
superatombumbu
Frinctauna (C). — ASV atompēt-nieku
aprindās atkārtoti uzsvērts,
ka jaimās superatombumbas ražoša­na,
kas būtu tūkstoškārt spēcīgāka
par pašreizējām plutonija bumbām,
izmaksātu vairākus miljardus dolā­ru.
Sie izdevumi radītu salnmie-dskas
grūtības visai nādjai. The
Periscope sakās zinām, ka Sādtr uz­skatu
kultivēšana ir mērķtiecīga
ASV zinātnieku pūlēšanās pasargāt
pasauli no jaimas katastrofas. Tie
nevēlas politiķu un karavīru rokās
nodot jauno ūdeņra2a*hēlija bumbu,
aizbildinoties, ka tā izmaksās pāri&
daudz.
LATVIJA
Trešdien, 1950. g. 18. Janvāri.
TrešālielākāzemūdcneskatastrofaI DAŽO£2«pos
- britu admiralitātes vēslurē
Temzas griva pec sadursmes nogrimst Truculent
ar ŠO komandas toceklieiii'
_______ ^
LoBdena (B). — NiM OB 13. J a a^ Temm «fivi» valtet vto^
spēdfiUm Paisuma straoniēai. sadfidui angļa Mnidene ^
iviedm matMknil mvina. Ledlauzim ndiigl bfivētaia gvteAra knila i l -
iķ9a visa fcnfidenea prieUgalu» un a divi mindtite noirima. Vi Jrfi-eoieai
katastn^ Mdl atradāi 81 vira, da|a no tiem daim ftrtdnlekl m
elektr^eiABlķi, Jo imftdc&e pēc remonta devis plrmaft ti»igtii«lw»*
branetoal. 5 *penM»as» to stari^ zemūdenes komandtarla Ita. BoveriĻ
kas stivila os senideBes klija» l^aibis, bet lArēlIe » ar smidenl no-grīna
U m dsilmni. No tieni apbiti^oJ^ ankstaslnlbi an dIsdpIiBi
semidcal eaoTglibiaaas Ukim divi stimda laiki ats6Ua H M «plsl^
straumes nakts tamril tos aisiva JSrL Cttibšanas darbos, kas torplnijii
visa nakti im nikama 0Mh fldenstidēlleni vairs nei»levis \ saidantft
Bdkidas ddvibas iteci. «n brita adalliilitite paslņoja, ka notikasi ima-iiki
aemidmi katastiote tifai vāstvri. No 80 komandas Ioeek|toBi no­sukāsi
65.
Truculent nogHmlaņa un tās ko­mandas
mēģinājumi izglābties ir
viens no drāmatiskākajion stāistiem
pēdējo gadu laikā, ko vida angļu
prese jo plaši tēlo acuHednieku
stāstos. Sadursmes bridi, kas noti­ka
ap p l 7 vakarā, komandas lielā­kā
da]a atradās zemūdenes ēdam­telpās
pie vakariņu galda. Ar spēcī­gajām
paisuma straumēm zemūdene
klusi un mierīgi slīdēja ārā no Tem­zas
grīvas, kad pēkšņi tai priekš­galā
iedrāzās motorkuģa ķīlis. Kap­teinis
un 4 virsnieki atrdiās uz klā­ja,
un tos trieciens ienieta ŪdmiL
H^ērušies peldošajām bojām un
glābšanas riņķiem, viņi turējše le­dainajās
straumlls, Hdz tos izglāba
sadursmē līdzvainīgais DivUi^ Kad
pēc dažām stundām, katastrofas vietā
i^adās glābšanas kuģi, prož^tc»ru
gaismā bija redzama Truculent iz­laistā
signSlboja. Tā bija zīme, ka
nogrimušajā zetnūdenē ieslēgtā ko­manda
k dzīva un mēģina signāllzēi
Vēl pēc kāda laika cits pakaļ citam
ar vairāku minūšu atstarpēm virs
ūā&a izšāvās truculent komandas
locekļi, ganar skābekļa maskām,
gan bez tām. Straume tm viļņi bija
tik stipri, ka lielāko daļu virspusē
iznirušo glābt neizdevās. Pa lielā­kai
daļai tie bija nesamaņā un pēc
parādīšanās ūdens vir^usē tūdaļ
nogt^ma. 8 komandas locekļus to­mēr
izdevās Ievilkt glābšanas laivās,
un tie pēc sasildīšanās un karsta
groka Catamas dokos bez sevišķa
dramatisma im angliskā mierā attē­loja,
kas risinājās zemūdenē pēc tās
nogrimšanas.
„Mēs ēdām gula^ im dzērām alu/*
stitotija viens no izglābtajiem mat­rožiem,
nkad pēkšņi nāca briesmī­gais
triedens. VW sapratām, ka no­tikusi
sadursme^ Meses telpā ieplū­da
ledains gaiss^ un s^ediens ausis
lika saprast, ka zemūdene strauji
grimst Mēs metamie pie drošības
durvīm un mēģinājām tās aizskrū­vēt
Tas ari izdevās, bet tikai pa da­ļai,
jo 3 priekšējās lūkas iesprūda,
tm ūāsm turpināja gāzties auma­ļām.
Vecākais mūsu vidū bija gal­venais
maSbftists Hiņess. ,;Pastddzle<*
ties,'* viņš teica, „pēc dažiem mirk­ļiem,
droši vien, nodzisis ari gaisma;
Līdz tam laikam m\uns jāi^ā.dā
skaidrs darbibaf plāns. Tā ad no­tika,
4 minūtes vēl$k Izdzisa
dzes, un mēs paUkām i^lnlgā tumsā.
Mēs sastājāmies vecuma kārtībā.
Tad si^:ārtojāmies pēc peldēt pratē­jiem
un tādiem, kas to nevarēja. Hi-ness
tumsā izdalīja 22 glM>šanas
aparātus, ko saņēma peldēt nepra­tēji
Mēs visi bijām ļoti mierīgi,
varēja teikt, pat jautri bezbēdīgi
ūdeos arvien kāpa, un mums sala.
Kāds tumsā sacīja: »Par i^to gan
mēs strā<foi^ valcUbu vainot neva­ram.''
Visi smējās. Mēs sākām plēst
jokus par gaidāmajām vēlēšanām un
dziedājām ddesm^^as. Katras 3 mi­nūtes
viens no mums ieslēdzās glāb­šanas
kamerā \m pa konstruēto cau-ruU
izšāvās kā korķis ledainajā ūde­ni
Tie, kam glābšanai masku ne­bija,
pirms ieniršņnas caurulē ievilka
d^u malku no skābekļa pudeles un
tad, cerēdami labāko un paļaudamies
liktenim, mēģināja izkļūt no tērau­da
zārka, ki^pā mēs .visi atradāmies.
Pēdējais no mums inii^m palika ma-^
šlnlsts Hiness, jo viņš Jutās kā ku-^
ģa kapteinis. Viņi vairs nepaguva
izglābties, jo kad es kā pridc^)ēdē-jais
izniru, ūdens kambizē sniedzās
man ^dz zodam un gaisu tikpat kā
nevarēja ^pot"
Angļu admiralitātes prokurors
ieradās notikuma vietā un pēc simt­gadīgajām
brita tlotes tradīcijām
zviedru kuģim Divjpa pie masta
pašrocīgi pii^iagloja viņa majestātes
valdības yārdā apķHļ^uma zīmi Ku­ģis
skaitās arestēts, Hdz tā Ipašnieļd
uzņemsies galvojumu par zaudējumu
samaksu admiralitātei Dally Mail
korespondents, kas apmeklējis noti­kuma
vietu un izglābtos, ziņo, ka
starp tiem ir arī 85 g. v. elektrisko
iekārtu inspektors Stivenss no'ttti*
linghemas, kas jau trešo rdzi ii^lā-bies
im nogrimušas MaūdēHesi
Trucul^t i r slavena zemūdene,
kas otrā pasaules kaŗfi nogremdljusi
20 pretinieku kuģus gan AtlantlklĻ<
gan Klusajā okeaī^. > Katastrt^
upuru skaits palielinajks, avarl^i
kādai admirāmtes pi^glidmaš^
ar kuru uz nelaimes vieto d e v i l ^ -
rējl Sr nelaime ir trešā mm
katastrofa angļu zemūdeņu vēsturē
miera laikā. 193^1. l i v ž t ^^
nogrima zemMenevTImtIs ar IRK
mandas locekļiem, bet 1925. g, kādā
decembra ns^I Temzas grīvā zem­ūdene
M-1, paņemot līdzi d z ^ 69
dzīvības.
Ecesons otsoucis visus omerikonu diplornotiskos panta^^^^
VaSIngtoii <m. ^ Vallngkmi sa­ņemta
infocnidja, ka sestdlms
riti ķlniešafi^ltd^ ko pavadiiaias
vairākas dvUaa personas, ielauza-slea
vieiA no ēetrim amerikāņa
k<msalita ikim Pddngi nn apķni-
Josl ki paKriimo, ti ail piirilo In-vttitiro.
Svētdien komunisti ^pat
Izrīkojušies ari Francijas un Holim-des
kottsoliti. Kad Sl Informācija
pienāca Vašingtonā, amerikāņu ār­lietu
ministrija, apspriežoties ar
prezidentu Trumenu, nekavējoties
deva rīkojamu ataijezties Savieno­tajās
valstb no Ķinas visiem ameri­kāņu
diplomātiskajiem pārstāvjiem
un viņu piederīgajiem. Ar britu
valdības starpniecību, kuŗal kā zi­nāms,
Ir diplomātiskās attieksmes ar
Maotsetongu, ASV ārlietu ministrija
iesniedza ļl^as komunistu valdībai
asu protesta notu, noradot» ka šāda
rīcība runā pret! visiem noDgumlem
un starptautlska^m tiesībām^
Sašutums par ķīniešu komunistu
rīcību Savienotajās valstīs ir ārkār­tīgi
iiels. Vairāki kongresa locekļi
izteikušies, ka šādos apstākļos „ne-var
būt runas'* par Maotsetunga at­zīšanu.
Kongress šo jautājumu pat
neapspriedīs. E^ublikāņu sena­tors
Nolends paskaidroja, ka viņš
pieprasīs ASV ārlietu ministrijas
austrumu nodaļas vadītāja Bater-vorta
atkāpšanos. „Ja ārlietu mi­nistrs
Ečesons aizstāvēs savu līdz­šinējo
viedokli Tālo austrumu jau­tājumā,
tad es šo prasību attiecinā­šu
arī uz viņu," teica senators.
No Maskavas saņemta informācija,
ka ļ a n i ^ komunistu vadcmis Mao-tsetungs
Padomju savienībā paliks
vēl vairākas nedēļas. Informētas
aprindas domā, ka šis ilgās uzturē­šanās
iemesls Ir grūtības, kas radu­šās
sarunās ar Staļinu par Mandžū-njas
turpmāko likteni. Katrā ziņā,
Maotsetunga vizīte Kremli vairs nav
saskaņojama ne ar kādām diplomā­tiskajām
tradīcijām. Uz grūtībām,
kādas radušās sarkanās Ķmas un
Padomju savienības starpā, norādīja
pagājušo ceturtdien ari ASV ārlietu
ministrs Ečesons, runādams ameri­kāņu
preses klubi Ečesons teica,
ka krievi visiem līdzekļiem pūlas
anektēt Ķīnas ziemeļu provinces, lai
iegūtu pieeju neaizsalstošām ostām
un varētu izmantot ķiniešu dabas
bagātības. Arējā Mongolija jau
praktiski iekļauta Padomju savlenl-bā.
Krievi tagad cenšas pievienot
ari Iekšējo Mongoliju, Sinkiangas
provinci m MandžCfrija
Pagājušā nedēlā Ķīnas problēmu
apsprieda ari Drošības padome. Pēc
padomju delegāta Malika ierosināju­ma
piektdien notika nobalsošana
par lo, vai no Drošības padomes va­jadzētu
izraidīt kuomlntanga pār­stāvi
Dr. Tsjangu. Ar sešām balsīm
pret, trim par un divām atturoties
šo priekšlikumu noraidīja, un Dr.
Tsjangs atkal uzņēmās priekšsēža
pienākumus. Pēc balsošanas Ma-ļiks
jau otru reizi vienas nedēļas
laikā sēdi demonstratīvi ststāja.
Sestdien ar sarkano Ķīnu iztei­kusi
gatavību diplomātiskās attiek­smes
nodibināt ari Zviedrija Tagad
Maotsetungu jau atzinušas visas
Skandināvijas valstis.
fittoudvi dfcsperimenft ar kosmlh
kajiem stariem pašlaik noti^ pii«
domju saviecubā, ziņo Dpdly Gx9ļ^
hic Mēģinājumu nolūks — a t r^
līdzekļus, kā atdmbumbām likt dn-plodēt
pirms mērķa sasnietfianas,
Ar 95 km itroma no lilielH^ ai*
sbējis Parizes-^trasburgas ātrVlt»
ciena. Noskaidrojies, ka notikaH
sabotāža. Jo attlecāgajā posmā 24 m
garumā sUedes bijušas atskrūvitas
no gulsnim. Laimtļ^ kārtā kata­strofa
prasījusi tUcai nedaudm
upupu.
Tikai eakan blls vaira VMmļh
yM» radoi^ta pēc š, g. iļļazt%
Tā sestdien paziņojusi Kietumiļsl*
Jas valdība. Pēdējie pāftikil^^i^^^
pilnīgi brīvi. Zināmi
attieksies vidrs tikai us
niedbu. *
DegolBito Janm
zU^o no Francijas.
pēdējā l a ^ n^ndiOgi
viena ai<abala otr&telķtol
pat visattālākt» dtooit
fabrikās un d ^ . Viņa _ ™
stas pret tagad^ ,,t^Sb^
vairs n ^ t ddcfidaa īgs^dbai
ēu tauUL Nei^edeiamai h
vēlēSana!^ visur a | ) | i 4^
Demonstranta lĀpg
visus nodokļu makAtāJu
Anži pilsētā Itft^lk Ik
ielauzušies pUsētaa valdei n«itf;
kāvuši vairālois ItfMļjiua
duŠl uguni ofidllajktn n
Sava 140. dstanšai
p i ^ i e n nosvinējis
tis Mahondedi Eivazdvi»
Viņa bērnu un malb&fntt
«liedz 118.
Alameņlem apn^tSjH
ilndlnitiji pāvesta Vilarai
KastelgandoUo^ kad tla anT
turienes katoļu iedzīvoti}»! , , . ^
protestantismam, ziņal^^Or
atsaucoU^ uz VatOdna tmm UM-formādju.
ŗ
4 poUdstf nes Bevina uz i i i l 4t
— šāda aina bijusi v ^ m n a pļm
katras Kotombo k<mtetenoei I »
jo ārsti britu ārlietu m W i ^
stingri aizlieguši pašain UNPI
pēm^ bet konferāičes divstlva
mam lifta nav. PrUsei fc^ognA.iK
„vēsturlskās procesijas*^ tavuttii m
laisU. T
Plaša komunista leiota
atklāta Modenas tuvumā
lidjai stnrp dtu kimfiscējuil
munidjar aptveres 50.000 atitondlltth
kājām pistolēm. ^ ļ
Bekas gianitim M>ruļiujrifcl'
bērni sestdien uzbrukuši Mdi»
i ^ 'veikalam'' Asmarā
llotofik ari virtoe.
'kufāa viena iiersbna
i
>1
3 Tl
ievainota^. .Visā
aplenkumā iUivoklis.
Vņ mmm
prezidents 4Ui Kb&tt a r l c i ^ ^
nikru pmidenta lāidļātā dzinuIttMi
sai^mud aidnājtimu' arf no Svif
Peronos apm^^ Arģoitlhu.
fšveita ivētiba un Svētā gadi
lūgsnu tdcitus, ierunātus slemipliii
tēSi varēs saņemt ari Uūlmim^)^
nav iespējams apmeklēt Romii»S%p'^
snas būs Ierunātas piecās valļidiĻ "
bet pāvesta svētība latlnipki^^^M
mumus par pārdotajāmt O^f^ ^
tēm Svētais Tēvs novēlSJIa l ī m <
Sirds universltātd Milānā. ^ ;
Slēgti vēl trīs arģenōnieia
raksti pēc kongresa l|muBMlluiii|.
Alresā. Slēgto Idkrakittt skaits tt^;.
gad jau sasniedz 56,
Franča atompētniedbas vg_ „
komunistu 2olk> K i d atcelšot no
posteņa, dņo komunistu VĶ
TIto saņem vēl 5 miljonus doliru
paplldaizņēmumu no ASV.
strita aprindas paredz tīākamaj
mēnešos jaunus lielus aizdevv
Jugoslavljai. " i
Ar 1000 km filela itroma stttlt,
lidos jaunais amerikāņu turb^»^-
bumbvedējs B-47. Tā sniedzaadkMP
rādijs hūk 6000 km. Aviāciju spf*
dālisti pārliecināti, ka nevienam lip'^
nicinātājam šo bumbvedēju nd)Oi
iespējams nogāzt
4500 patvertne vēlas būvēt Dād^^
jas iekšlietu ministrija, ziņo Sodai-1
demokraten. Mnistrija paredzējuii
iesniegt parlamentā likiui4>roJ^tļl^
ka katrā jaunbūvē jābūt ari speo-ālai
telpai, kur varētu atrast patv**
rumu aviācijas uzbrukuma gadljti-mos.
Somi velē eleklorus
HetolnkI (D). — Pirmdien uh otr-»'
dien Somijā notika elektoru vēlēša­nas,
kuriem pēc viena mēneSa būs
jāizrauga jaunais valsts prezidents.
Uz šo augsto posteni kandidē līdz­šinējais
valsts prezidents Pāsiklvl,
agrārietis Kekonens un komunisti
Pekala. Pāsiklvl kandidatūru at^
balsta s^iāldemokrati, konservāti»
vie, progresīvie un zvietfru partija
Sīm partijām pašreizējā Somijai
parlamentā Ir vairākums. Somijai
valsts prezidentam ir tikpat lielai
tiesības kā ASV. VlņŠ var atiaiit
parlamentu un faktiski atbild par
valsts ārpolitiku. BBC ziņo, ka soi
mu valdība līdz valsts prezident^
Ievēlēšanai nolēmusi neatbildēt u|
Maskavas notu par ,,300 kara no-aMbieku**
izdi^anu.
i.
1)1
I
'•' ^ .. j