Bavarijas Latviesu vestnesis, February 8, 1949

              Mnais Beļģijgj
VilSTDUB NO
un Amsterdama/* *^ ^ c i n g ,.
VScila bija t a l s n i l n ^ : ^ J J f i b a i ^ l i*
Žjt iiiiņcm
Āiid^ esmu ^,
_ J9ķ^i Seit tie$ām labs/ »
l i g i M vienība sasSJaiih
I t ^ vēl nevienu nebih ^ ^ S ^ »Pfi§^ f ^
jPrieļp ir « u ; manas
*i^".rļ^em,^*cai žēl, ka s t a m a i P ^ I
Sertftē, janvāra beigās.
y) ••. •
ķi'ģ::!-,:-:
LATVU
LatviaD Newspaper
Poblisbed tfflder EUCOM CivO
Affairt Division Aatborisatioo
Nuoiber UNDP 1^. Pablisber
and fiditor: Kfirli» Rabācs.
OP Canip K(eink6t2 near
Canzbnrg/D Printeri ,^bwfib.
Volktbl.' Gfinzburs/D.. Bgm.-
l.andm.-Pl. 7. CircaIaHon 4(M)0.
Poblisbed three rime« wee1dy.
Editorial otfice: Oflnzbnrg/Do.
Oon^inikus-Ziminjrma'm-Str. 2 lATVIAN NEWSPAreR
Nr. 15 (239)
Otrdien, 1949; %. 8. febr.
Iznāk trīs reiiea nedē}S. Izde«
vējs: TatvieSo prtset darbinie*
ko sadarbības kopa; kopas ve­cākais
M. M i t u . Galvenais
redaktors K. SabScs (Šobrīd
darbā neatfeduh gahr. r«dak«
tora vietn. NU Cotttis. Re­daktori:
L. BērsiņL B.
ĶlseUs. A. Liepa, H/MindcA-bergs,
A. Smits. Adress;
Giinzbarg-Do.; red.: Domioi*
bnsZimmermannstr. 2 (tālr. 50).
apg : Marktpl. 25 (t M).
•jisA Stendzeniektt par I94g
Idhi.sportistu: izraudzījusi laikroVo. Ii^
^ « saaiciimta U b S T j ^ S ^ » !
istu un sporta darbinieku k o n r S ^ ^ I P "^
t^idātiem, par kuriem S^'^1^^^
Stešdiepieks dabūfa & punS^^
hokejists, Ēriks Koņeckis §0TN \ .''^1^
0- \ nreiis -01 p. Tālākās vietāQ n?^
vēirtēuma ļerindoti šaS!''!*^
Jfefllgirfi8,^vieĶlatlēt6 Zinaīda ^.S^^^^^^^^
Anšons, basketbolists Jānis Zeb^ii* »
lēt^^Radolfs Circenis NoSs K
|K»ll?ts Jānis BebHs. cīkstorurAu!^^i'«^PW
Slēpotais; V^^^^^ 3krastiņS ^ l^SM''
W Graudiņš un Valdis T«eris ^
-HtUtt^Obunam latv. sp.
b^^rijā. sacentās šaohā ar vietēi>;
ritbit>p«ēja K. Gilvainis (S E
^ - ^ - ^ i (l),.R.fizelme (KTSa/^*^: •
J ļ ^ ^ h ē t i e n s O ^ T
, Ju^s (0). E. .Jleinis iil^t liepā ,4-iesW* Saclīā un galda tL ^ ^ ^
^ • ^ ^ ^nmas v S ^ S ^ t e
pedejo Sachā^3--2 un galda teJSo^PP
^alti^tt sastādītā b a s k e t Ž l a S^te^'
lļ| 40-38 uzvarēia KopeSl2en^,!Jii»^^^
-šlāflto^ vienību. Baltie s aS
Ico-siUecumu r^Iļa latvietis jJnSpB-'
|tiņi%:PpW Basketbols D ^ r r jN
.^ģ»^^ P^^P^^^^ Šoziem 3 ķ S
$e«r^denas VMCAs galda tenisisti 4 ? ^
Ilclcis,^, Nagainis, Kažotnieks, Jankēvi(S.Ste
'^^n!??"*®^?^^ ^centās drmidzlbās Mcto^^^^^^^^^
^•'•^t, fP^^^^ \ latv&i tops a «kai • 5-4. Iepriecināja l i g; v. K^felf
Norvēģu delegācija tomēr sak a
Vašingtonā
Pēdējā bndi pirms Norvēģijas ārlietu ministra Halvarda Langes iz­lidošanas
uz Vašingtonu Padomju Savienība sestdien iesniedza karaļa
Haiiona valdiUai jaunu prielišlikumu paral^stīt ar Masīvu neuz-brulcšanas
līgumu. Arī šis pēdējais mēģinājums aizlsavēt Norvēģijas iz-
Sļķiršanos pievienoties Atlantika paktam nedeva oe^itos panākumus,
īpaša delegācija ārlietu ministra Langes vadībā tomēr vēl tad pašā dienā
pēc iepazīšanās ar krievu notas saturu izlidoja uz Vašingtonu^ ķur
ieradās svētdienas rītā un paliks 5 dienas. Kā pēdējās telegrammtas
vēstī, Lange jau šāds apspriedes ar Dinu Ecesonu, un jaukta amerikā-pļ
— norvēģu komisija stāsies nedēļas sākumā pie technisko Jautāju­mu
apspriešanas, kas saistīti ar Norvēģijas pievienošanos pasaules lie­lākai
aiisardzības sistēmai.
ļltei, «nfegums, - Ķs- pieveica savu' prttt
[iņ.spēlē un, kopā ar BedeicluzvareklP'-'-
ibuUsjpēiē. 0 ' • ' •
:Ho|ftiidietis' Brckmans, liekas, būs virs, faiKM-'
Htfeai fapw ledus celiņa Mdniekiem^ ^1^; /
gien!i; sagadās Eiropas un pasaoles meisaj •
%stēs ātrslidošana un, iespējams, m'^-
vienu otru ^rekordu. Pēdējo nedēla & ''
,wjalbis viņfi. pierādījies par sevišķi „c!{j.v'
i ^ h i ^ ' garajās distancēs un sacīkstes Oii ^'
ilo iidistanču, kopvērtējumā ieguvis \. #1/'
^Istāļot aiz sevis tādus spēka vīrus 1^5 l i ^<
Lttndbergtii Agi Jofiansenu un P4H ,'
"^-^ PŠC'SOmft Tunberga un musu smalf
; Bērziņa tiluii 21 g. v. B r e i ^ ,
». trešais ātrslidotājs, kas pārspgjijtp"^ i
^;viņu;paStt mājās. Sekstes-liltbpSK
t'l amerikānis Kens Henriis 500 nn^|. '
tabākajā laikā 42,8 set P
R«W^da9 sprioters Viliems Dvtijenti: ; latfis telpās Ņujorkā ar 6,1 sek. ^m&ŗ'^
init pasaules rekordu 60 jarda skržjialljtiil ?
l,|..vbariērsk uzvarēja Dilards f/
tikai 0,1 sek. &iz sava paiiilnh'
:ordiu 2. j . skrējienā lieliska 8 B ^ P : .
uzvairēja beļ^s Gastons Reifs. |^.;;'
lielākā bagātība
ir mūsu grāmata!
1111.l..i..i...i.
v^T^'jiims:piedāvā- ' ķļ$B
• ^ DAUGAVAS VANAGU
CfltSMATNlCA,
a3a) Ntofeerg 2,
A/C Valka. liii-
• Sestdien iesnieg1:ā nota ir krietni
gara m satur vēl kategoriskākus
ap^vojumus 2iekā pirmais Padom­ju
Savienības pieprasījums Norvē­ģijai
Aitjantika pakta jautājumā.
K ŗ ^ l s , aizrāda, ka ar pievienoša­nos
Atlantika paktam Norvēģlija tik­šot
iesaistīta sistēmā, kuras mērķis
sagatavot agresiju pret Padomju
Savienību. No juanges atbildes ne­varot
spriest, vai Norvēģija domājot
vai nedomājot nodot kādai lielval­stij
• savā tei^ritorijā flotes un aviā^
cijas atbalsta punktus. Bez tam A t -
lailtika paktā esot paredzēta tādu
valstu militāra ūnija, ko Padomju
Savienība nevarot atzīt par mieru
mīlētājām varām. Ja ari Norvēģija
pievienotos Atlantika paktam, tā no
agresijas vēl nebūšot pasargāta. Bet
lai darītu galu visām šauibām un ne­uzticībai,
tad Maskava .Norvēģijai
piedāvājot savstanpēj-u neuzbrukša­na
līgumu.
Padomju Savienības lielā dedzība
ietekmēt Norvēģijas ārpolitiku Oslo
izraisījusi majiāmu neirvozitāti, Pēe
ļoti, iļoteiktās'ārlietu ministra.Lan­ges
atbildes -notas Maskavai pagā­jušā
nedēļā neviens negaidīja, ka
Kremlis tik drīz mēģinās tuvoties
maz^ai Skandināvijas valstij. Acīm
redzot; MolotoTS tomēr Norvēģlias
politisko nozīmi pašreizējā stāyokli
vērtē ļoti augstu un par katru cenu
negrib pieļaut tās' pilnīgu izsaldēša­nu
no Padomju Savienilbas politiskās
ietekmes.
Politiskās aprindas Oslo aizrāda,
ka uztraukumam nav nekāda reāla
pamata. Maskavas draudzības pie­dāvā
jimis pēc Langes vēsās un ļoti
noteiktās atbildes Atlantika pakta
3v
III llllllli
^iilčSds iGo zinātu par b. kar. M
BRUNO ^OAttl- ^ J i
• ,.«^,^,dz-'ld2i. g.,,.pēd. 2. !!;.^1R
lanv., md; rakstīt vecakjm.
IKti «ir^o «liejrt ziņas par K ^ Ml
" ^ ^ l U , 1922. g. 28. nov. Ogg
. ...4l)cnftos? , Pēd. v&t. «lv
Itor^as im g. J»ovembri. R f ^ ^^
V Forost Town. Mmefs H»|^'..
I, Nott^ England. _ _ _ Ji
Staļ^ speķa ari
sabiedroto
idd,
Mfttiifil tm bfāH PAVĒiU i» m
te24. g, SUentis pag;. Pēd. dzīves Jje*-
| l ^^DaiigavpiE. Ziņas Wdz
i3aļ B a m b c r g , Baltie Camp,
.ŠtrādāloSa todze- latviete^.
ltJU3>AngUjfi nodarbinātiem lfttvi€8ivi>.
kuram nav neviena tuvinieka tmj«g
Stab]zwinģerweg 25.
Ištrriarku
mm
I te Smū Izmaiņas, pa^^a^^Sļjf*^ w g^īmatu apmaiņas kinoaj
vienreiz, publ.. vai b) Spžc.
\ - • • reveit.
hit «Imanacha sastādīSanaj jgmeg). g ,
ļfeesu maiņas paziņoļums uz a«^
\H valūtā! Naudu personīgi, caur
^-^jpilnvarotie pārstāvji:
-^.^bouse, Glos, Ēngland.
l ^ ^ ^ i e g a d i . 14,. Postgirokon^
' Postcheckkonto 46541 des P^^' ^
m
Vācijā
35 32 33 Sto^^^^^
Dānijā
, DKr. 4 , - DM
" DKr. 2^- DM
DKf. 3,- DM
t DKr. 0,75 DM
resējama vienīgi
STOCKHOLM
ļum riedakcijā Sverig«'
5,-
2, -
3, -
1 -
KōpS pirmdienas pusnakts pār­traukta
jebkāda preču transitsatik-sm^
caur ap^vienoto joslu uz padom­ju
joslu Vai' Austrumeiropas valstīm.
Pasažieru satiksmi jaunais rīkojums
neskar^ tāpat viņu rokas bagāžu.
Par preču sūtījumu aizliegumu i n ­formēta
Frandja, Beneluksa valstis,
Dānija un ' Šveice. Sabiedrotie So
aizliegumu tedevuSi īpadomju blo­kādes
dēļ. Infoīrmetas saimniecības
alMindas Izsakās, ka tranšdtsa-tiksmes
aizUegums bez paSas Pa­domju
Savienības seviSķi sāpīgi
skars Poliju un Cedioslovakiju,
Britu okpuācijas Iestādes izsaka
Šaubās, vai Austrumvācijaa būs riiaz
iespējams realizēt savu divgades
plānu. Izejvielu produkcija pa­domju
joslā sasniedz tikai ^5*Vo no
paredzētās. Ķīmiskā rūpniecība vie­nīgi
trīs krievu kontrolētajās fabri­kās
varēija veikt 194S. gada plā­nu,
kamēr Zaksijas tekstilrūpniecī­ba
ražojusi tikai pusi pare^dzēto
preču.
Sabiedroto pretblokāde pašā Ber­līne,
kas stājās Sīpēkā pagdjiušajā
otrdienā, izrādījusies visai ietiarbi-ga.
Vācu policija'apķīlājusi Melus
daudzums preču, dzedzs un 7 auto,
kp bez atļaujām mēģināja ievest
krievu sektorā.
Sakarā ar preču transitsatilcsmes
aizliegšanu, Hesenes apgabalā vācu
policijas uzrau<?zībā uz visiemi ce­ļiem,
kas ved uz padomju joslu, ce"
barDcādes un rok grāvjus. Pēc ro-bežpoliciias
informācijas, nodarbi­nāti
bezdarbnieki no tuvākas \)in tā­lākas
apkārtnes. Tas pats notiek ar
Bavārijā, t e uz ceļiem uzvelti lieli
betona kluči un ierīkotas barUtādes.
U
jautājumā tikai pierāda, ka Maskava
šobrīd nevar tālāk iet par tīru nervu
karu. A r Atlantika pakta spēku aiz­mugurē
Norvēģijai nenālcšoties grū­ti
izturēt vēl lielākus nervu saspīlē­jumus
kā tagad piedāvāto Padomju
neuzbriļķSanas līgumu. Bez tam, sā­ca
norvēģu informētās aprindas,
Norvēģijai nav nekāda iemesla pār­traukt
sarunas Vašingtonā vai mai-
Vašingtona atgaduia
Norvēģijai Latvijas If Jde&i
Vašingtonā pirmdien kāds aug-si'dks
ārlietu ministrijas ierēdnis
paskaidroja, ka no ASV viedokļa
viņš neredzot ndcādus šķēršļus Nor­vēģijai
slēgt neuzbrukšanas līgumu
ar Padomju Savienību. IMtaskavas
piedāvājums liēešot pretrunā ar Nor­vēģijas
gatavošanos pievienoties A t
lantika paktam. Bet — paskaidrojis
tālāk Ēčesona līdzstrādnieks —[esot
jāšaubās" par Padomju Savienī­bas
neuzbruiiSahas līguma vērtība.
,>Arī Latvijai; ļgaiunljai un Lietuvai
bijā drauckibas un neuzbrukšana
līgumi ar lielo austrumu kaimiņti
Kas ar šīm valstīm 1940. gadā noti­ka,
to visa pasaule tagad zina ļo!ti
labi. Baltijas un d tu veii^u piedzivo-iumi
ar Padomju Savienību nav aiz­mirsti
arī Norvēģijā."
Skandināvijas vai-gatavojas
saru­nas
atkal atjaunot
Norvēģijas strauja izšķiršaius un
Padomju Savienība» atkārtotā spie­diena
neievērošana nav palikusi ari
bez ietekmes uz tās kaimiiņa Zvied­riju.
Ziņai par Zviedrijas sūtņa ap­meklējumu
pie Ans;lijas ārlietu m i ­nistra
Bevina tagati seko Reutera
informācija, ka tuvāka laikā atjau­nošot
Skandināvijaji valstu sarunas
par kopēju ^aizsardzības paktu«
Apspriedes par Atlantika > paktu
pavirzījušās manāmi uz priekšu, sa­ka
BBC. Ariietu ministrs Dīns Eče-sons
pieņēmis senāta ārlietu komisd-jas
priekšsēdi Tomu Koneliju un b i ­jušo
priekšsēdi senatoru Vandenber-gu,
ar kuriem apspriedies par pakta
izveidošanu BBC Vašingtonas ko-re^
ipondents izsakās, ka visai drīz
var sagaidīt pirmo komunikē par
pakta veidošanos.
Padomju Savlenr):)as prese un r a ­dio
turpina visasākā veidā uzbrukt
Atlantika paktam. Vašingtonas ak­tivitāte
^ot pierādījums tam, ka
ASV visiem līdzekļiem grib izolēt
Padomju SavlenBju. Pazīstamā teze
par, ,ykapltālisti3ko ielankiunu" tiek
alicārtota visās iesļpējamās variāci­jas.
Maskavas radio svētdien At-lantikas
paktu apzīmēja par pierā­dījumu
ASV nolūkiem izraisīit trešo
pasaules karu pret ICrieviju. Tru-mens
esot noraldījlis StaļJija miera
piedāvājumu visnej)lekiājīgāka vei­dā,
un tagad ^ a ārlietu ministrs
gatavojot pirmo cēlienu drāmai, ko
inscenēģot imperiāJiistlskie kapitā­listi.
BBC, M , St
Visa pasaule aizlūdz par
kardināli Mincenti
Spriedumu pasludinās otrdien
.Sestdien Budi^eštā beidzās prāva pret kardināli MIncrati. IHesas
priekšsēdis pieprasīja viņam augstāko soda mēm par bri^ājumu vi­sā^
„reakcionārām aprindām Ungārijā^ I^oenU pēdējā vārdā apso­lījās
atlīdzināt valstij zaudējumus, kādi būtu radušies viņa nepareizās rī­cības
dēĻ ,JSs lūdzu Dievu.** teica kardinālis, „lai spriedums izlīdzināta
nesaskaņas valsts un baznīcas starpā/' Svētdien visā pasaulē notika
aizlūgumi par Akcenti. Spriedumu pasludinās otrdienas Htā. No Va«
tikāna ziņo, ka gaidāma pāvesta Pij& XII oficiāla deklarācija.
J
Sestdi^ Budapeštā beidzās prā­va,
kam pasaule sekoja ar vislielāko
uzmanību. Lai gan ungāru komunis­tiskā
valdība bija solījusi, ka tajā
varēs piedalīties ārzemju laikrakstu
pārstāvj^, atļaujas patiesībā saņēma
tikai nedaudzi žurnālisti. Tiesas sē­dē
kā novērotājs nedrīkstēja Ieras­ties
ne Lielbrlteinijas, ne Savienoto
Valstu sūtniecības pārstāvis, par ko
ungāru valdībai iesniegt^? protests.
Tie nedaudzie preses pārsrt;āvji, kas
noklausījušies prāvu, publicēja ofi­ciālu
paskaidrojumu, ka savu imfor-māclju
la&rakstlem un ziņu aģen­tūrām
viņi varējuši nosūtīt bez cen­zūras.
Piektdiena un sestdiena prāvas
gaitā deva maz ko jaunu. Firsts Es-terhazl
atzinās, ka viņš bijis monar-chlsits
un nodarbojies ar valūtas ope­rācijām
melnajā tirgū. Tas tomēr
nav noticis pēc Mincenti rīkojiuna.
Lielāku sensāciju radīja atkal kar­dināla
paša paziņojums, ka vi2^ at­sauc
agrāk imgāru bīskapiem pub­licēto
vēstuli neticēt, ja tas atzītos
vai atkāptos no sava amata, kaut
i gatavojas'forsēt Jangtse
NEVIENS NEZI^Ai, KUB ATEODAS NA^ONSUlS ĶiNAS VALDĪBA
No ^oas turiEiiiia pieiu^ n^iddras un mtrunigas slņas» kps, lie­tņa
par vi$p$rēJiii «ajiikiaiiii un iia<ftoi^l&8 vaMfbas n«^ii» to btt
rit. Stāvbklli^iiS^ ī s a ^ ^^
dāmu. Pārējās figūrai* var atraisties labās pozktijSs un spiE turpināt —
bet bei cerībām partUfi uzvarēt.
nīt tikko deklarēto nostāju pat tad,
ja tā jau rīt Ma^avas piedāvāto lī-g\
unu parakstītu. Lange savā at­bildes
notā Maskavai paziņbja, ka
Atlantika pakts nekādā gadījumā
nav pret Padomju Savienību vērsta
mUitāralianse un pievienošanās tam
nebūtu netiraudzīgs akts pret Uelo
ziemeļu kaimiņu Tāpēc Norvēģij
varētu mierīgi parakstīt abus līgu­mus
— vienu Vašingtonā, otru Mas­kavā.
I
Pasaules presē Maskavas piedāvā­jums
Norvē^jai tiek vienprātīgi
vērtēts kā Izmisīgs Maskavas ma­nevrs
aizkavēt Atlantika pakta t a ^
Sanu. It īpaši franču lailcr^ta at­ļaujas
ironisku toni un prasa, kāpēc
tad taisni tagad Padomju Savienība
atcerējusies, ka nav vēl paspējus
koi^ otrā pasaules kara beigām do­kumentēt
savas draudzīgās un nuer-mīlīgās
jūtas mazo fjordu zemi.
Londonas pirmdienas izdevumi at­gādina
lasītājiem, kādi bijuši līdz­šinējie
praktiskie piedzīvojumi tām
valstīm, kas pēdējos 20 gados ar Pa­domju
Savienību parakstījuši drau-dzīb^
is, neuzbrukšanas un savstarpē­jās
palīdzības līgumus. Polija, Bal­tijas
valstis, Cechoslovakija im Dien­vidslāvija
ir šodien viņpus dzelzs
ai2^caram un pret sarkanarmijals tan­ku
masām un NKVD zilajām uni­formām
tām nelīdzēja nekādi līgumi
ar Kremli.
Kā Norvēģijā, tā ari ārzemēs ne­viens
nešauibās, ka Maskavas piedā­vājums
sarunas Vašingtonā neietek­mēs.
Pēc Trumena norādījuma r u ­nāt
ar Padomju Savienību par t i ^
valstu interesēm ārpus UN rāmjiem,
šķiet, sācies visnār jauns posms abu
ideoloģiju „aukštajā karā". Temīpe-rātūra
liekas kritusi par vairākiem
grādiem bez izredzēm tuvākajā l a i -
.kā uz sala mazināšanos. .Cik vēro­jams
no Vašingtonas un ^.ondoi*^
politiskajiem komentāriem, tiek im
tiks darīts viss, lai jau pirms pava­sara
sākšanās Atlantika pakts būtu
kļuvis īstenība. Tāpēc Maskavas pū­les
izlau2;t vienu no pirmajiem pa­matakmeņiem
— Norvēģijas pievie­nošanos
šai sistēmai sola maz panā-
Jisyffi)& BBC, St, SWR
Kā „Herald Trib^ime" San^ajfi^s
korespondents pirmdien ziņo, nacio­nālai
Ķīnai joprojām skaitās:sava
valdība, bet neviemr nezina, kur tās
miteklis isiti atrodas. Kantonā jo­projām
i r liels skaits bJjušo Cang-kaišeka
i e s ^ u , kurus prezidents
ī i Cung Jens aicina nekavējoties
doties \iz Nankingu. Ministru pre­zidents
Sunfūl turiiretim pavēlēfjis
ministru kabinetam doties uz Kafi-tomu.
Sī pavēle nav atsaukta. Tā
radījusi vēl jo lielāilcu sajukumu tā­pēc,
ka pats mlniitoi prezidents
stūrgalvi^ sēž Šani;hajā.
Līdzīgā stāvoklī Ir arī ārzemju
diplon^tiskie pārstiivjL Tie jopro­jām
atrodas Sanghajā un Nanktngā.
Tikai Padomju Savienības vēstnieks
N. V. Rošins ar visu lielo darbinie­ku
kadru ieradies Kantonā. Arzem*'
nieki, kas pārcēluši(5s uz jauno val­dības
m l t ^ žēloj?is, ka Kantonā
esot neizturama clzīves dārdzība.
Daudzi žurnālisti U3i ziņu aģentūru
korespondenti Dien-^idilķīnas galvas­pilsētu
atstājuši naudas trūkuma dēļ
un atgriezušies San^jhajā.
Piecu vīru miera delegācija no
Kantonas šai nedēļā dosies uz Pei-
Lngu, k l sāktu ar komunistu vadī-u
sarunas par ofensīvas pārtrauk­šanu
pret Jangtsē i)ozlcljām. BBC
ziņo, ka ministru prezidents Dr.
Ņujorka dibinās
lechoslov as
nacionālo komiteju
Ņujorkā ieradušies prominenti
čechu polītiķi, lai veiktu priekš­darbus
Cedioslovakijas nacionā­lās
komitejas dibmāšanai. Viņu
vidū atrodas vairāki agrākie mi­nistri
un parlamentārieši Pret
naf''»*^o komiteju dibināšanu
kā Savienotās Valstis, tā Lielbri­tānija
'grāk izturējās noraidīji.
Acini , , ^ o t , stāvoildis tagad' mai­nījies.
Cechoslovakiļas nacionālā
komiteja varētu būt labs prece-
A^v^itif citām valstīm, kas atro­das
aiz dzelzs aldiara. Bijušais
čechu ārējās tirdzn]:ecības ministrs
Ribka preses pārstāvjiem -iztei­cās,
ka pārtikas stāv')kiis Čedio-
Slovākijā tagad ir*daudz ļaunāks
nekā vācu okupācijas laikā.
BBC
Sunlū esot noraidījis beznotelkumu
kapitulāciju. Nekas nealOikSot, kā
cīnīties ,4īdz rūgtajam galam". No
Peipingas savukārt ziņo, ka iepriek­šējām
7 prasībām komūnis;^ i^evie-nojuii
arī astoto un devīto: iwdot
tiem nacionālās Ķīnas floti un Fcxp-možas
salu. Komunistu sauklis
esot un paliekoit — Visu vai neko!
Can^caiŠeka jaunākais dēls Cang-vei
Kuo ar dažān^ izlasītām vienī­bām
esot ieradies Sanghajas aizstā­vēšanai.
Nacionālistu karaspēks
sestdien atkal apšaudīja ar a r t i l ^ u
ļšengas pilsētu 45 km no Nankingas
kiu* nedēļas sākumā ielauzās k(Mnū-nisti.
Prezidentam L i Cung Jenām
uzticīgās Kvangsī provinces divīzl*
jas jau esot paspējušas ierakties un
nocietināties ap Nanklngu. Sīs vie­nības
komandē nacionālās Ķīnas pre­zidente
personīgs draugs ģenerālis
Cangkans. Komunistu armija paš­reiz
lielā steigā būvē HeUalvas. Iz­lūki
ziņo, ka Kajū ezera piekrastē
sagatavojot 500 liellaivu un milzī­gus
plostus Jangtsē upes pāriešanai
BBC, NYHT
as būtu apliecināts ar viņa paša pa-ral<
stu, Mincenti tiesā paskaidroja,
ka viņš šo vēstuli rakstījis, īsti „ne-zlnādams
daudzas lietas, kas tagad
kļuvušas skaidras".
Ievadot savu apsūdzības runu,
prokurors vispirms griezās pie žur­nālistiem
zālē un uzaicināja viņus
apliecināt, ka tiesas gaita rislnāju-siesvlikumīgl
un ka kardināla ārē­jais
izskats neliecina par kādiem
spaidiem vai narkotiku. Tad viņš
deklarēja, ka tiesā pierādījusies
Mincenti, vaina. Kardinālis nav no­sēdināts
uz apsūdzēto sola kā kato­ļu
baznīcas galva, bet gan kā Ungā­rijas
pavalstnieks, kas atbildīgs l i ­kuma
priekšā, Mincenti vaina, pēc
prokurora apgalvojuma, vēl lielāka
esot tāpēc, ka valsts „nav baznīcas
ienaidniece". Maldīgi domājot tie,
kas šo procesu iizskatot par politis­ku.
Apsūdzības beigās proikurors
pieprasīja kardlnālim Mincenti aug­stāko
soda mēru par brīdinājumu
**vi8iem nodevējiem un visām reak­cionārām
aprindām** "Ungārijā.
nesas ieceltais aizstāvis Dr. Ptič-kovs
sākum| deklarēja, ka viņa dar­bu
,,valdība nav traucējusi**. Min­centi
esot saVas naivitāteš un nepa­reizas
audzināšanas upuris. lev^o-
Jot šos apstākļus, viņš lūdza tiesu
mīkstināt sodu. Aizstāvja runa
klausītājos radīja aukstu iespaidu.
Brīžiem smfnē}^ ari t i ^m priekšsē­de.
K a r d i i ^ IW?)ii5e«ti pSdējā
vārdā teica; „Etf heesr^ Ungārijas
ienaidnieks, es neesmu airī u n ^ u
zemnieku un strādnieku ienaidnieks,
no kuriem esmu pat^ cēlies. Kad
Ungārijā sāka sadaltt lielos zemes
īpašumus, mēs lūdzām Dievu, lai šī
zeme vienmēr paUotu zemnieku Spa* ^
šumā. Dažā ziņā es esmu sadūries
ar likumu. Ja mana rīcība radījusi
valstij kādus zaudējumus, es esmu
ar mieiru tos atlīdzināt.** Tad kar­dinālis
vēlreiz atsauca apgalvojumu,
ka viņā būtu vēlējies gāzt Ungārijas
valdību varas līdzd^em. „£s lildssu
Dievu,** beigās teica Mincenti, „lai
spriedums būtu tāds, kas izlīdzLnātu '
nesai^aņas valsts un baznīcas
starpā.**
Ungārijas laikrakstos un radiofo­nā
jau uzsākta kampaņa par MizH
centi notiesāSaniL Visādās variāci­jās
viņu sauc par valsts nodevēju,
spiegu un spekulantu. Baksti pa­rasti
beidzas ar prasību pēc „taisrdga
augstākā soda mēra**. Ārzemju laik­rakstu
pārstāvji ziņo, ka ungāru k a ­toļi
netic sava baznīcas galvas vai*
nai un pārliecināti, k a pz;āva insce­nēta
un no Mincenti atzīšanās iz­spiesta
varas līdzdcļiem. No Homas
:dņo, ka Vatikāna raidītāju sisrt^ēma-
(Beigas 9.^lpp.)
Ģenerāļa Markosa zvaigzne noriet
Brīvās Grieķijas raidītājs piekt­dien
p?iziņoja, ka ģenerālis Markoss
atcelts no amata, jo „viņš neva­rējis
veikt lazticētos pienākumus
neveselības dēļ**. Sestdien raidītājs
šo ziņu par jaunu atkārtoja. Infor­mētas
aprindas izsakās, ka Markoss
īsti slims nekad nav bijis. Grieķu
komunistu partijas' centrālkomitejai
bijuši pavisam d t i iemesli, kāpēc tā
Markosu pēkšņi atcēlusL Viņš nekad
nav atklāti nostājies pret maršalu
Tito, kā vēlējās kominforms, aiz pa­teicības
par to palīdzību, ko grieķu
nemiernieki saņēmuši no Dienvid­slāvijas.
Bez tara Markoss bijis pā­rāk
nacionāls un tāpēc Maskavai
nepieņemams. BBC domā, ka šī at­celšana
nozīmē šķelšanos grieķu ko­munistu
partijā.
Bijušais grieķu nemiernieku ar­mijas
vadītājs savas dzīves lielāko
dalu pavadījis cietumos un Jconcent-rādjas
nometnēs. Par pretvalstisku
darbību Markoss Vafiadess vismaz
divpadsmit reižu tiesāts. Pirmoreiz
ar tiesu viņam iznāca darīšana 1929.
g. kā armijas kavaleristam, bet pē­dējoreiz
1941. g., kad vācieši oku­pēja
Grieķiju. Trīsreiz Markoss
bēdzis no ieslodzījumiem. Visu savu
ddvi viņš vienmēr kādu ienīdis:
vispirms turkus, kas 1923. g. Mar-kosu
ģimeni padzina no Mazāzijas,
tad Soloniku turīgās aprindas, vē­lāk
vāciešus un visļpēdī^ Atēnu
valdību.
Solonikos Markoss strādājis da­žādākos
darbus: pārdevis apelsīnus,
mūrējis krāsnis, skaldījis akmeņus,
apkalpojis citus restorānā un paga­tavojis
cigaretes tabakas fabrikā.
Te viņš iepazinās ar Mārksa mā­cību
im komūnli^na idejām, kļū­dams
par dedzīgu propagandistu.
Pēc izbēgšanas no koncentrācijas
nometnes, kas atradās uz kādas ne­lielas
salas Atēnu tuvumā, 1942. ga­dā
Markoss pievienojās t)rivības cī­nītājiem
Maķedonijā im karoja pret
vāciešiem. Pēc Hitlera spēku pa­dzīšanas
kādu laiku Markoss bija.
neaprobežots valdnieks Solonikos,
līdz Atēnu karaspēks viņu no tu­rienes
padzina, izsludinādams 20
miljonu dradimu lielu atiīdzību par;
tā galvu. Nacionālajai valdībai neiz­devās
Markosu dabūt rokā. Tagad
viņa karjerai darījusi galu tā pati
komunistu partija, kuras dēļ Mar­koss
tik ilgi sēdējis dažādos Grieķi­jas
cietumos.
BBC, L