Bavarijas Latviesu vestnesis, September 11, 1946

              LATVIAN NEWS BULLETIN
The poHey of this New8papeir is to provide onr Latvian people itn esUo with all a^milable nem of limpoHaBeo eoiie«niiiis tiio mrld's ha^oaiim of j ^ U ^ eo«iomle. oslioral or
social slgnificance. And oor special aim is to present the homaoiltariaii ideāls and adiiev^Bioots (itf Uk& great Domocredos -» the United SMm of AraoHoa and tho Britlsh
Empire. This aim, w^ tuiow» wiii belp maintain the spiritnal and coltoral onit^ of iho LaMan and — of aU thingi — will jiold hop«i for a saf^ aa^{ happior fntora*
Izdevējs nn galvenais redaktors — Publisher and Editor^in*Chief: Viktors B a l t k i j i s^
Redakcija-Editorial Office: Hotel Convikt, DiUingen/Donau, Bajero (13b) Iznfik divi reizes n^ēļfi — PubUstied twice a we^
Nr. 11 (73) Aathorised bj Military Govenimeiit and UNRRA DiiUngeni, trešdien, i m g. It septembri
Inž. Alberts Upmalis
PaistaTešana Tai
Tīri elementāra gudrība nosaka,
ka kopēja piepūle nodrošina vēlamā
efekta maksimu. Ko nespēj viens cil­vēks,
to viegli spēj visa dzimts, cilts
vai tauta, ja vien Viņu fefektīvie spē­ki
darbojas reizē un vienā noteiktā
virzienā, Sis vienkāršais likums to­mēr
nav nekas absolūts. Arī mazs
spēks veic lielas lietas, ja tas ir neat­laidīgs
un riepaguris dobj vienu un
to pašu vietu :''arī ūdens piliens gad­simtu
nepārtrauktā tecējumā iekaļ
dobi viscietākā akmeni, kaut ari
ūdens piliena krišanas spēks nav ne­kāds
lielais. Tāpat kopībasj ideja nav
nemazi tik neiedragājama. Kur gan
atrodams vēl lielāks kopības in­stinkts,
kā aitu barā, bet tjo var sap­losīt
un izklīdināt viens vienīgs vilks.
Vilki dodas vilkšņās lielos baros,
bet barā tie nezaudē katrs savu
patstāvību, savu cīņas aktivitāti, kas
barā gūst savu maksimālo kāpinā­jumu.
Viņu cīņas spars, vērsts vienā
virzienā, kļūst bīstams arī lielākiem
un pārākiem spēkiem — pat apbru­ņotam
cilvēkam, |
Latvietis pēc savas dziļākās, no
senčiem mantotas dabas nav bara
cilvēks. To pašu vērojam Igaunijā,
Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā. Arī
tik daudz cietušā zeme Baltijas jū­ras
krastos. Tie bojā neaizies. Lle-lum
lielai mūsu daļai tomēr vajadzī­ga
garīga aizbildniecība, vajadzīgs
tāds dominētājs spēks, kas spēj vi­sus
aizraut sev līdzi, saturēt kopfi
un" mērķtiecīgi vadīt noteiktā vir­zienā.
Un te nu jāsaka, ka mūsu
garīgie spēki pēdējā gadsimta ce­turksnī
gan stipri auguši im nobrie­duši,
bet velti tālos meklēt kādu
vienu vadītāju zvaigzni. Mūsu darbs
iestidzis sīkumos, no kuriem grūti
rast izeju plašumā. Pavisam negri­bot
rodas jautājums: kāpēc rakst­nieki
nav spējuši savus darbus
izplatīt svešās zemēs un tautās? Kā­pēc
tik maz mūsu lietpratēju un zi­nātnieku
reprezentējās ar saviem
darbiem svešās zemēs? Kāpēc tik
maz mūsu mākslinieku redzēja un
VaSittgtoni/ 4. sept. (IJP). — Se­nāta
imigrācijas komitejas priekš­sēdis
Ričards Rasells (Richard B.
Russell) izteicās reporltieŗiera, ka
prezidenta^ Trumena plāns par ieA)-
bežota skaita pārvietoto eiropiešu
ielaišanu Savienotās Valstlii radītu
„blstamu precedentu", uni v l i^ oes^,
ka to neiekustināšot.
Rasells, kura komitejai jālemj par
ikvienu ierosinājumu imigrācijas
kvošu paaugstināšanai, deklarēja,
ka jebkura imigŗādj^ifii^obežojumu
tur ļaudis nedzīvo baros ciemos,
bet tāpat kā Latvijā —' viensētās. So
mūsu senču dabu yisumā esarti' tiz-glabājuši
Hd2; mūsu dienām, tiklīdz
esam tikuši pie nepieciešamās rocī­bas,
tā nekavējamies donļā't par sa­va
nama celšanu, par sava uzņēmu­ma
radīšanu, kaut gan barā ar tiem
pašiem līdzekļiem būtu iespējams
Ierīkot pat omulīgāku un ērtāku dzī­vi.
Mūsu uzņēmumi un nami var
būt mazi, bet svarīgākais šinī ziņā
tomēr paliek vēlēšanās tos turēt
r u'obežotā īpašumā, /
ums bieži pārmet mūsu-patstā­vības
laiku parlamentār^ā posma
sadrumstalotību daudzaj ās sīkās par­tijās,
kas viena no otras atšķīrās pa
lielākai daļai ar nosaukumu. Pēc
būtības tā bij a dabīiga parādība, ku­rā
izleicās mūsu individuālā daba.
Politiski aktīvie gribēja doties cīņā
vieni tāpat, kā to darīja ļmūsu senči
visos viņu dzīves svarīgajos posmos.
Tas bija augšanas, kristallizēšanās
un jaunu atziņu rašanās laiks, un
mūsu parlaments tāliā nozīmē bija
viens no visspilgtāk izteiktiem de­mokrātiskiem
iestādījumiem pasaulē.
Mūsu patstāvīgā daba nav apslēp­jama
arī svešniecībā. Ugas pēc
dzimtenes ir gari cēlas cilvēcīgas jū­tas,
bet, tikai skumstot pēc zaudētās
sētas un nama, pēc zaudētām birzīm
un druvām, mēs savu likteni neat­vieglojam.
Mūsu emigrantu sociālais
sastāvs ir diezgan nepiemērots ter-ritoriāli
vienotas/ dzīves turpināšanai
svešumā. Mūsu vidū ir pār|k daudz
inteliģences, lai visa tā atrastu darbu
un iztiku savu tautiešu vidū. Sī in­teliģences
daļa relatīvi turpina augt
arī tagad, jo darām visju iespējamo,
lai jaunatne varētu apmeklēt ne t i ­kai
pamatskolas, bet ari vidusskolas
, un augstskolas. Visiem tļem,* kam
nav nekādas noteiktas specialitātes,
Ja būtu jāuzņemas tālākas emigrā­cijas
gaitās, vislielākās izredzes kļūt
par kalnračiem un laukstrādniekiem
un viņiem i r arī vislielākās izredzes
saglabāt savu territoriālo! kopību.
Bet kādas iespējas ir saturēt kopā
Jūrniekus, inženierus, ķīmiķus, augst­skolu
mācības spēkus u. c? Tādu
Iespēju naVj un tālab te iesākas vai
Iesāksies zināmas fizikālas sairša­nas
process, kas mūsu tautas nākotni
var ietekmēt tiklab pozitl^l^i, kā ne­gatīvi.
Neapšaubāmi mūsu vidū ir vīri ar
skaidrām sirdīm, kupus domās visur
pavadīs nabadzīgā, bet tomēr dārgā,
redz uz svešām skatuvēm? Kāpēc i atvieglošana dotu «bīstamu paraugu
tik maz mūsu gleznotāju tagad; ""'^ iiiu*iiiiifcii.j i mi „, n m
meklē izdevību piedalīties starpa
tautiskās izstādēs? Tad, kad viss
tas grozīsies, gandarījums radīsies
ne tikai pašos darītājos, bet ari mēs
— visa svešumā nokļuvušā tautas
kopa . kļūsim pašapzinīgāki, drošāki
un paļāvīgāki. Mums radīsies zem
kājām zināms pamats u n mēs i^edzē-sim,
ka neesam likteņa vai'ā psimesta
tautas daļa, bet kultūras faktors un
reāls spēks, kas par spīti tik daudz
nelaimēm lauž sev ceļu. Mēs vairs
nevaram pasaules tirgū reprezentē- ^i,^^^^; patlaban izstrādājot un
ties ar Latvijas sviestu, bekonu, ko- ; drīzumā nosūtīs Varšavai atbildi par
pārējai pasaulei". Prezidents Tru-mens
pirms 4o5jBii]iās savā pēdējā
atvaļinājuma ceļojumā bija paziņo­jis
savu nodomu eventuāli pieprasīt
kongresam īpaša likuma pieņem­šanu,
lai ļautu pāivietoto klejotāju
„no jauna nosakāmam skaitam-*
apmests uz dzīvi AS Valstis. Ne­bija
zināms, kādu slkaitu viņš ieteiks
uzņemšanai^ bet bija gan zināms, Ica
valdības īpašā jsoriilteja Palestīnas
jautājumā Ierosina 50.000 ielaišanu
ik gadu. Rasells paskaidroja, ka
A&V nevairot atvērt savas durvis
lielam daudzumam Izsalkušo pārvie­toto
personu, piemetinādams, ka
ierobežota skaita bbzmāju eiropiešu
uzņemšana maz līdzētu ^,cUvēku
posta un trūkuma pasaules lielāko
probjiēmu** izkārtošanā. Rasells tur­pretim
mudināja aizpildīt tagadējās
ASV imigrācijas Itcvotes. ļViņš norā­dīja,
ka, pēc pag. gada decembri
pieņemtajiem not^ilkumlem, iebrauk­šana
atļauta 39.000 papildus perso­nām,
bet ka M li!vote neesot bijusi
izsmelta.
The Stars and Stripes
Anglija paredz absorbēt
Polijas eksila armiju
Londonā, 1. sept. (AP), — Pēc zi­ņām
no autoritatīviem avotiem, kara
ministarija p a r ^ pār^itlt im. Ah-dersa
Polijas eksila amiiijas 100.000
locekļu īpašā pārejošā korpusā, kas
darbosies pēe angļu mlMtārieiļn lUai-miem.
Tas nozīmētu, kflf poiļu kos^
puss kļūUi par mgļu arnijijsčs-sastāv^
daļu. Ārlietu ministrijas p^stfivis
kiem, liniem, gumijas izstrādāju- ļ loO.OOO poļu nākotni, jo augusta
miem, tekstilijām uit.,. kas 20 gados nākumā Polija ar oficiālu notu pie­dāvājās
palīdzēt Angliaiai i\ndersa
armijas locekļu likteņa ;izk^
uzsvērdama, ka Šo poļu turpmtoā
organizēšana militārā ve:idā kaitēšot
angļu-poļu draudzīgām attiecībām.
īpašais pārejošais korpuss, kā zi­ņo,
pastāvēšot apm. t gadus. Kāra­v
a un yii;Ui ģimeņu ķ>oiBli^ saņems
no nepazītas gadījuma preces kļuva
par tirgus standartu; Mums tagad
jāpārkārtojas citā plāksnē, jo mums
pašiem vairs nav savas zemefi.
Mūsu nākotne slēpjas, kā to jau
pārāk bieži esam teikuši un dzir­dējuši,
necaurredzamā tumsā un
miglā. Mūsu tagadnei trūkst tiklab
materiālas, kā garīgas bāzes. Kaut
arī vistumšākajā likteņa brīdi esam
stāvējuši tagadējo uzvarētāju pusē,
mēs tomēr šobrīd varam lūgt vienīgi
kristīgo labdarību. Esam nonākuši
pie robežas, kuŗal varam pārnest
pāri vienīgi savas sirdis, un tur tad
nu mums jāsāk celt jauna dzīve.
Ari pasaules jauno celni nevar
uzcelt u? veciem ideju pamatiem,
kas var būt tiklab par lieliem, kā
arī par maziem, un abos gadījumos-jaunā
celtne karājas virs bezdibeņa.
Mēs tāpēc varētu priecāties pār
mūsu parlamentāro, demokrātisko
ļ garu, kas visur, kur sastopas trīs
'vai četri latvieši, rada arī attiecīgu
komiteju, ja vien mēs būtu tik pat
bagāti jaunām idejām. : Bet komite­jās
un pārvaldēs aug un pat plaukst
sava nometņu un organizatoriskā
birokrātija, it kā mēs atrastos paši
pieņem bliskapu
J. Rancfimi
,,Stockholm8 Tidningeii'Vziļ^o, faa
Francijas valsts galva un miaistru
prezidents Bido P a r !Eē pieņē­mis
audi^cē Latvijas Saeimas
priekšsēža b. bīskapu J. R a n o §-
nu. 25 min. ilgušajā audli^i^
bīskaps Rancāns Francijas valsts
galvām iesniedzis memorandu par
Latvijas okupēšanas apstākļiem.
Audiencē bijis klāt ari LaJlvijas
sūtnis Vatikānā monsiņ(»rs J» C a-m
a n i s.
algas pēc angļu armijas likmēm.
Virsniekus pazeminās pakāpēs, lie­lāko
daļu par virsleitnantiem. Kor­pusa
locekļiem būs tiesības brIvprā-savā
zemē. Mēs esam atslīgusi emi- tīgi pieteikties atpakaļbraiukšanai uz
grantu krēslos kā karaļi bez troņa ļ Poliju, pie kam Anglijas; kara mi-i
un -v.a^lis- tts- . mTa^ .u. *ta^ s. morālē irst, utikuu,­,
nlstrija scgs Šī ccļa izdevumus. Poļl,
mu vietā nāk netikumi. Mums līdzi
svešumā ir mūsu kristīgā baznīca,
mēs to zinām no laikrakstiem, bet
viņas mūžīgā dzīvinošā spēka mana
kas atliksies iestāties šmi korpusā,
palīdzību no angļu armijas nesaņems.
Pēc kara ministrijas vērlē-uma, šinī
korpusā būs ap 130.000^ vīru. 45.000
šās zemēs akreditēti sūtņi, par ku­riem
līdz šim dzirdējām v^i vienīgi
tad, kad tie mūs brīdināja nepaļau-ties
vienīgi uz vi^u palīdzību; Bei­dzot,
mums ir organizācijas un ko­mitejas,
kuru. priekšgalā stāv cienī­jami
vīri, kas aicināti mūs droši
izvadīt starp neredzamām zemūdens
klintīm. Bet mums trūkst jaunu
politisku, saimniecisku un sabied­risku
ideju mūsu dzīves un par
visām lietām mūsu tālākās pastā-vēšjmas
cīņas veidošanai. Neko vai
ļoti maz mums līdzēs arī gudri izvei­dotās
organizācijas, ja tās' nebūs
šīs mūsu pastāvēšanas cīņas organi-zācijas,
ja tajās nevaldīs cīņas gars
un spars. Bez tā aiziesim bojā.
samērā maz. Mums vēl atzīti, sve- [ no tiem jau atrodas Anglijā, 21.000
sagaida no Vācijas, 7.000 no Vidē­jiem
aus trumlem un 2.501} no Fran­cijas,
Itālijā esošie Andersa 55.000
vīru, sagaidāms, iestāsies korpusā
visi kopā. Pēc jaunā plāna pare­dzēts
gādāt arī par apm. 30.000 sie­vā
m un pārējiem ģimenesi locekļiem.
Gandrīz 50.000 no šierei poļiem ir
vīri, kas cīnījušies vāciešu labā
pirms tie pārgājuši pie Sabiedrotiem.
Vairākus tūkstošus, kurus sagūstīja
pie Kasino: Itālijā, aizyeda .dažus ki­lometrus
aiz angļu līnijām un, kad
tie izteica savu velēšanos cīnīties
pret vāciešiem, ietērpa angļu unifor­mās,
pēc kam tie stājās cīnītāju rin­dās
pret Hitleru, The Stars and Stripes
,,4 lielo^^ iftrlietu ministri
ispHež bez ]!loloto¥a
Parii^, 4. sept (.AP). - .,4 Uelo"
ārlietu ministri āodiien jau otru reizi
pa !!^1 nācijas miera konferences lai­ku
sastapis Franoljas ārlietu minis­trijas
namā, bet, sanāksmei sākoties,
KrleviJaHļ ārlietu ministra Molotova
viņu vidi nebija. Tā vietā piedalī­jās
Višinskis. Pēc franču ziņ."m, Mo-lotovs
vēl nebija atgriezies no sava
pēkšņā brauciena uz Maskiivu, kas
svētdien Panzē bija vesela si.-^.sācija.
Miera konferences delegātu vairums
gan domāja, ka Staļins viņu esot Iz­saucis
tikai uz kārtēju apspriešanos.
Sagaidāms, ka lielvalstu ārlietu mi­nistri
tomēr pārrunās Krievijas pag.
nedēļas ierosinājumu par^UN piln­sapulces
atlikšanu no 23. sept. uz de­cembri
vai janvāri. — ASV ar notu
Belgrades valdībai nepārprotami l i ­kusi
saprast^ ka ar maršala Tīto Iz­teikto
nožēlu par . amerikāņu nāvi
ASV-Dienvidslavijaij starpgadījums
vēl nav nokārtots, kādēļ Dienvidslā­vijai
jārūpējas par „piemērotu"
kompensāciju ASV 2 transporta lid­mašīnu
sašaušanā nogalināto 5 ame­rikāņu
piederīgiem. — G r i e ķ i j as
tautas nobalsošanā, pēc gandrīz pil­nīgiem
rezultātiem, par karaļa Geor­ga
atgriešanos tronī nodots vismaz
69 proc. balsu. Sagaida, ka viņš 14.
sept. atgriezīsies Atēnās, braucot uz
Grieķijas karakuģa, ko pavadīs, angļu
un amerikāņu kaŗallotes vienības.
Karalis no valdības saņems 4.000 dol.
nedēļas alga — Maskavas radiofons
angļu valodas raidījumā brīdināja, ka
ar karaļa atgriešanos un angļu mili­tārās
okupācijas rezultātā Grieķija
nobriedusi pilsoņu kapam. —- F r an-c
1 j a s satversmes sapulce piekritusi
2 palātu sistēmai Ij^rancijas ceturtā
republikā. Parlamentam būs. likum­došanas
tiesības, bet republikas pa­domei
tiesības ierosināt likumus, kas
jāpieņem parlamentā. — Francijas
sociālistu partijas atsevišķi pārstāvji
sākuši niknus uzbrukumus komu­nistu
partijai. Bij. satiksmes mi­nistrs
Tomass partijas nacionālā
kongresā nodēvēja komunistus par
„mūsu nāvīgāko" ienaidnieku/ „Ko-mūnistu
partija ir antidemokrātiska.
Tā apdraud brīvību", viņš sacīja,
,,Mums jācīnās pret viņiem tāpat,
kā mēs cīnītos pret hitletismu:>^Savā
prete3tības kustībā mēs cīnījāmies
pret Vāciju tāpēc, ka tā bija Franci­jas
ienaidnieks, bet komunisti cīnī­jās
pret Vāciju tāpēc, ka tā ir Krie-viļas
ienaidnieks." — Pēc T u r c i r
ja s preses ziņām, angļu, amerikāņu
un turku kaŗaflote uzsāks kopējus
manevrus Egejas jūrā starp Grieķiju
un Dardaneļiem. ASV armijas
pretizlūkošanas korpu.sa augstāks
'virsnieks paskaidroja, ka no Stut-gariā
atklātā ,^komunistu spiegu lo­ka"
— organizācijas «Freies Deutsch-land"
apcieUnātlem locekļiem tiesās
tikai to vadoni Kacnfiar^u. Pārē­jiem
aizturētiem nav bijis pierādītu
sak8U*u ar Maskām^ — Maskavas
laikraksts „New Times" nosauc ziņo­jumus
par ,,spoku i raķetēm" virs
Zviedrijas, kuras It kā raidot krievi,
par nepatiesiem un par sastāvdaļu
Padomju Savienības apmelpšanai or­ganizētā
kampaņā. — ASVblj. pre­zidents
Herberts Huvers kaŗaflotes
virsniekiem sacīja, ka | „Savienotās
Valstis pašreiz atrodas vislielākās
briesmās, kādās tās jebkad bijušas
savā vēsturē," bet iuvāk šīs briesmas
neprecizēja. — I n d i j a s pirmās
tautas valdības locekļi zvērēja uz­ticību
Lielbritānijas karalim un In­dijas
ķeizaram vlcekaraļa lorda Ve-vella
personā. Jaunās valdības pa­redzamais
galva pandlts Javaharlals
Nēru Jaundilijā atbildēja tautas
apsvelkumlerfi, bet tanī pat laikā
musulmaņu Uga aicināja uz nemie­riem
un protestiem pret 5o Indijas
pirmo pagaidu valdību. Septembra
pirmajās 3 dienās jBombbjā nemie­ros
nogalināta 81 persona uri ievai­notas
270. — Krievu visādi at­balstītā
sociālistu vienības partija
pašvaldību vēlēšanas S a k s i j ā ar
nelielu balsu vairākumu uzvarēja
t. s. „labā spārna" kristīgi demokrā­tisko
apvienību un lib^rāIdemokratus.v
Miera konference Parīzē
Cechoslovakljas ārlietu ministrs
Masariks 4. sept atbalstīja Dienvid­slāvijas
prasību pēc Triestas. 3. sept.
miera konferences militārā komisija
vienprātīgi pieņēma „4 lielo" ietei­kumu,
ka Itālijas armija* kaŗaflote
un aviācija jāierobežo uz 197.500 vī­ru
un 65.000 karabiņēru, par kuru
nepieciešamību ciņālpiŗet Itālijā vēl|
aizvien aktīviem fiišistu elementiem
iestājās franču ģea Katru.
The Stars and Stripes
Ārlietu ministrs Bemess
ASV okupādjas joslā
Frankfurta, 3. «ept. Ārlietu mi­nistrs
Džemss F. Ŗerness (Byrnes),
atlicinādams laiku no saviem pienā­kumiem
miera konferencē Parīzē, 6.
sept uzrunās ASV Militārās valdī­bas
virsniekus, amerikāņu joslas
valstu ministrus un karavīrus Stut-gartā.
Bemesa namatēvs ^eru Mak-namijs
oficiāli paziņoja, ka Bemess
runās par okupācijas uzdevumiem.
Arī Sabiedroto augstākie virsnieki
uzaicināti noklausīties amerikāņu
domas par Vācijas i pārvaldi.
The stars and Stripes