Bavarijas Latviesu vestnesis, September 11, 1946

              r 12. aug, p^cpusdiesoa m joslu robe-
Mag: iur. A. Kalniņa raksta JSsol- jas pie GItingenaa pacēlās robcižaa
gr|Ģi;las zemes" par ieceļošanas kvo- šķērskoki. No PaOoimja^ gūsta at-tēm
ZASV teikts, ka latvieši, kas lidz griezās pirmie pieteiktie vācu kara-
19ia. g. dzimuši agrākajā Krievijas gūstekņi, kas tagad dodas pie sa-territorijā,
var izmantot Padomju viem piederīgiem angļu okupādjas
Savienībai ieceļošanas kvoti, kuru Uogii^ pj^ŗ^e no viņiem ieradām; 2
krievi neizmanto. autobusos, jo tie bija slimi un nesjpē-
Informēšanās nolūkā nupat biju ha noiet ari „nevienam nepiederošās**
ieradies Minchenē, kur „American Utarprobežu zemes īso gabalu. Pa
Christian Šociety for R^iugees" mani baram sekoja pārējie no šiem l.S'OO
par šo lietu mformēja, ka augšminē- atbrivotiem. .Lēni, gandrīz vilkda-to
Padomju Savienības neizmantoto mies, nevis ejot, viņi pārvarēja ,^ie-ķvoti
var .iaamantot vienīgi tie Latvi- vienam nepiederošās zemes" ādāus
jas pavalstnieki, kas dzimuši Krie- ŗsimtus metra
vijas territorijā pēc, Latvijas atzīša- Nodriskātās drēbēs \3n ar ciešanu
nas dejure, t L pēc 1921. g. 26. jan-l nastu savos stāvos viņi sasniedz
vāra, So pašu man paskaidroja ari angļu robežas šķērskoku. Nedroši luī
ZASV konsulātā. Domāju, ka tas in- ļ neuzticīgi viņi raugās visapkārt, un
teresēs un aiztaupīs dažu lieku tau- tikai nedaudzi ar smaidu atbild
jāšanu daudziem tautiešiem. — P. draudzīgam sveicienam. T^ivējā, ru-
Dālke, DPCamp, Pegnitz, Bajŗ. (13a).[d55u rugājiem pārklātajā laukā ^
tikai dažos simtosmetru ai3( ix>beias
viņus atkal sapulcina kop8i un Jau
gaidošie autobusi tos ved m Ftid-landes
transitnometni. Te nu risi­nās
pirmās brīvās sarunas, Atbri-votie
ikvienu apber jautājumiem: vai
angļu joslā uz dzelzceļi^oo tāpat ir
nomontētas otras sliedes m vai ir
taisnība, ka angļi un amerikāņi vēl
neesot atbrivojuši nevienu kaŗagūs-tekni.
Visi viņi.ir priecīgi, ka Pado-mijas
joslas robeža ir aiz 1iem. Es
vairākkārt lūdzu, lai mani iepazīsti­na
ar kādu komunistu no viņu vidus.
VieniT^ēr es sastopos ar noraidošu
smīnu. Vairākkārt man atbild: ,„No
tā visa mēs esam galīgi isiārstēti,"
„par to mēs vairž nekā negribam zi­nāt
. . T i e nedaudzie, kas viņu vi­dū
kādreiz bijuši komunisti, šo<ilieDi
tādi vairs nav.
Visi mājās pārnākušie ir slimi vai
darba n e ^ i g L Daiulzi no viņiem
ārkārtigi novājējuši. Uztūkušas kā­jas,
rētas sejās un daudz kas dls
stāsta par pārciesto smago' ciešanu
laiku. Sis daudzveidīgais cilvēku
posts savienots ar kaul ko grotesku:
visi viņi bagātīgi apgaidāt! ar sociā­listiskās
vienf^kS parti^ imbUcē-jumiem...
Viņi atgrieaušies no Ms^-
kavas, no Urāliem, diurba ne^jīgi
un slimi, dau^ bledrii gūstā miruši,
bet — atlikušie, Dokļusftot austrtmiu
okupācijas joslā pēc Itam, kad viņi
komunistu zemē tik } M d e t i ^ pie­dzīvo
komisku traģiku — viņus sa­gaida
un apsveic sodālisti^ās vienī­bas
partijas biedri un komunisti. Var
saprast, ka daudzi no vu^dem Šobrīd
nemaz nesaprot, kas īstenībā notiek
Vācijā.
„Schwābische Landeszeltimsr
Augsburgā, 30. August
Baltijas valstu ārstu
konfereifce
lfn>P universitātes medticinas fa*
li^ultāte loktobŗa vidū nocbmājmi sa­saukt
iifisu trimda esošo Baltija
vallstu lirstu konierend Haraborgā»
lai pārnotnātu jautājumus» ksļs saistās
ar Baltijas tautu loicekļu veselības
saglabāšanu, sevišķi tuberkulozes un
dttai lipīgu slimību apkaroju. Visi
Bailtijas ārsti, kas nodomājuši šin!
konferencē piedalītie^/ aidnāti ne­kavējoties
pieteikties un paziņot var­būtējo
referāta tematu, ^o gribētu
lasīt. Latviešu ārstiem 1 jāpieteicas:
Asi>. Prol N, Vētra. HDP Universitj,
Holstentor 1, Han^u^g 36 {24X
Medidnas fakultātes ddcān%
»k. proL Dr. ni^ed. N. Vētra
Mēr^elda un Bslinge»a
[zes, Mūsu atbrivošana drīzumā nav
Manā priekša divi vēstules - abas gaidāma Mūsu vienīgā cerība ir uz
22. aug. rakstītas. Cik par vienu sv. T ē v a p ā v e s t a Piia 12. palīdzl-esm
« iepriednats, tik par otru ne- k^^^ 20 latviešu. Sirsni;gi
laimi^ Kur lai rodam atrisināju- sveicinām tautiešus viņu svešuma
mul Spriežiet paši! Lūk, Vēstulē no gaitās. — Eārlis Brammaais, 81
Mērcfeldas rakstīts: „Par Mergent- Q 411321 L, U.S. RW.E. m i , Napl4^
helmā nokļuvuSem latviešiem gan- jt|Qy
drīz nekā nezinām, saraksts ir pie V.,
bet viņam pašreiz klājas slikti — kā
daudzi dti novests vācu ;nabagmājā*.
Se pie mums uzņemti ap 500 kafa-vīru.
Nav izdzīti ar! tie, kas pār­baudē
jlzbiruši cauri*, jo tautieši
pārllednāti, ka panāks viņu lizņem-šaivu
latviešu koBējā sm^^ ^^I^^^ļnav visu to redzējis, grūti pat iedo-
8e, piemēram, ir ka goda leiņnitaieki^U^g postījumu lielos apmērus.
— sarīkojumiem saņem bmbi^tes
braukšanas, jo, cik dzirdēts, visus 2. Aparaieks (U.85 ra) un 3. Bambe
„CIņa" 22. jūlijā raksta par Jel­gavas
paSreizējo izskatu: „Eju caur
pilsētu. Tam, kas pats savām acīm
« utt." Tma jd o1tr a ye-s tiu l1^ Ea1lm- ge- fiByojāj ^^ i s^ jv^is^s ^pil.sē^t a^s ^ce^n^t r^s, ^ve^se^i
nas: „Surp atbraucam no Gepnge- U daudzas ielas drupu lai-nas
ar vulab^ām cerībām. SAumā ^ i g . ^ ^^^^,4^
uztwi s a j^n^ no tautieSii ziedo- U^o lieUijām celtnēm atlikuši tikai
d««eņi un izdegu» mūri. Izdegusi
d^go latvie^ atb^tua m^, kā un ^ j^^^j^a ari skaistā Jelgavas pils
tumāZākrl- -muāk oņi. Pia šruf ^lat^vieišfu' *v^i- ^^^^ ^««^« _ra it^asa ^ajr ī ci^ta^s^ ^v ^ēs^tur^is^ka^s
dū esot radušies tādi, kas gājuši sū­dzēties
par šādu ziedojumu vākšanu.
To tad uz stingrāko noliedza. Tad
nāca oficiāls rīkojums bij. karavī­riem
atstāt nometni un stāties vāou
darba pārvaldes rīcībā. Daļai no
mums, kas slimo ar tbc, ar pāriešanu
uz vācu kartīšu uzturu veselības stā­voklis
atkal Sāka pasliktināties. Rei­zēm
mums vēl glābiņu deva tautie­tes
— dāmu komitejis pārstāves. Bet
ari tad no pašu latviešu vidus esot
atskanējušas balsis un, laikam, ari
prasIBas, lai mūs sūtot atpakaļ uz
Gēpingenu. Turp mēs gan neesam
aizsūtīti, bet toties esam liokļuvuši
no austrumiem nākošt/ vācu bēgļu
nometnē ,Fluchtlingsheim Mjettin-gen*.
itā še klājas, par to būtu li^ki
stāstīt... Ari §e mūs apciemoja Es-lingenas
dāmu komiteja^ pārstāves.
Tomēr es būtu ar mieru dzīvot pat
vēl sliktākos apstākļos, lai tikai bū­tu
pārējo tautiešu vidū. To it labi
sapratīs visi, kas paši visas elles iz^
minuši un pāri par gadu pavadījuši
aii dzeloņstieplēm sveštautiešu vidū."
5āp viņiem un sāp arī katram,
kas pašreiz var dzīvot tuviniekii vidū
un labākos apstākļos, kādi nu lemti
mums visiem svešumā — trimdas, un
DP davē. Ja ari mēs viņiem i tūlīt
kas un iestāžu ēkas. No 23 skolām
palikušas tikai 2, no 5 kino — ne­viens.
Vien^ kino Jelgavā darbojas,
bet tas iekārtots pagaidu telpās. Vis­grūtākais
Jelgavā ir dzīvokļu jautā­jums.
Dzīvokļiem izmanto pat sa­grautas
mājas. Daudzi dzīvo, vairā­kus
kilometrus ārpus Jelgavas. Tt^
apgrūtina tikšanu uz darbu. Visu iio
postu pilsētai' nodarījuši vācieši.'-
20. jūnijā Hīgā atklāta gaisa m -
tiksme. Biļete no Higas »z Liepāju
maksā 80 rubļu, no Rīgas uz Kaļi-ņingradu
(Karalauiliiem) 165. — „Cr«-
ņa" raksta, ka no 19. jūnija par CHJ-turtdaļu
pazeminātas cenas biezpii^^
nam. Tas tagad maksājot apm. 75
rbļ. kg. Sviesta cena, salīdzinot ar
ziemas mēnešiem, pazemināta par 30
proc. — Līgo diena šogad iekrita
svētdienā. Ar Jāņu dienu, kas iekri­ta
pirmdienā, tātad bija gaidāmas
divi brīvdienas. Bet 22. jūn. „Cu)Ji**
parādījās raksts: JLevērojot darba
ļaužu vēlēšanos, Latvijas PSR M -
nistru Padome nolēmusi pārcelt brīv­dienu
— 1 ^ . g. 23, jūnija svētdienu
uz piirmdienu — J946. g. 24. jūniju.^
Svētdien tāpēc bija Jāstrādā. Pirm­dienas
vakarā LK(b)P centrā-ns ko­mitejas
aģitācijas sektora vadītaijs
nespējam līdzēt, tad gribēsim lin da- > Tolmačevs radiofonā lasīja par
rīsim it visu, kas yien mūsu sapra­šanā
un spēkos, M noņemtu kaut
da^ no viņu Jaunās nastas f ~ Ēriks
Ml^sakks, Baltie States Caiiip, Eutin
(24).
S ^ Lorā
Sinis dienās pēdējie latviešu biJ.
kaŗavirļ atstāja Brukbergas gūstek­ņu
slimnīcu pie Ansbacha^. Vairums
izklīst pa latviešu nometnēmf bet
mums sešiem vēl vajadzīga ilgāka
ārstēšana. Ar Ansbachas latviešu
komitejas gādību mūs pārveda uz
Loru pie Mainas. Priecāsimies, ja
tautieši mūs ar! še atcerēsies. — A.
Lapiņ§, DP Hospital, Room 20 d,
Lohr/Main, Bayem (13a).
No Bometaes uz nometni ^
Riminijas kaŗagūstekņu nometnēs
Itālija latvieši ņiit izkaisīti sešās vie­tās.
Sirsnīgs paldies par piesūtāmo
„LatvieSu Vēstnesi". Tā saņemtie
eksemplāri ceļo no nometnes uz no­metni,
no slimnīcas uz slimnīcu. Zi­ņas
par tautiešu dzīvi svešumā.un
viņu rosību ari mums palīdz vieglāk
aizvadīt nebrīvās trimdas dīehas. —
Valters ļJkše, Latvian, AA 400414,
Enclave Rimini, P.O.W. Camp No.
4/B, via Naples, Italy. , ' .
Paļaujamies Sv. Tēvu
Paldies par „Latviešu Vēstnesi",
ko esam saņēmuši jau vairākas tei-polītiska
masu darba uzdevumiem,
tad raidīja M. Goŗkija romāna frag­mentus
un pēc tam sekoja pārraidl-junis
no Maskavas. Koncerts gim
bija Līgo dienā, kad radiofonā varē­ja
dzirdēt operas solistu Titovu,
saksofonistu Marku Krēmeru un di­riģenta
Ļeva Sinkopa vadīto orķes­tri.
Populārās dziesmas dsiieBāja
Konstantīns Sokoļskis. —• 18. jūn.
„Cīņa" sludināja: „Viktors Grigori;ļa
d. Bušūjevs, dzīv, Rīgā, Ganību dam­bī
21 b, ierosinfi jis laulības šķiršanas
lietu pret savu sievu Klavdiju Tva­na
meitu Bušūjevu, dzīv. Sverdlovas
apgabala Novoļaļinskas rajonā, fabri­kā
Lobva." Kāda latviete nesen
pēc briesmu pilna brauciena no Ber­līnes
krievu joslas nokļuvusi Bie-tumvācijcl
Pēc Vācijas kapitulāci­jas
viņa palikusi Berlīnē un strādā­jusi
par zobārsti. Ārzemniekus drīz
sāka vajāt: vācieši neatļāva uzsākt
nodarbošanos, bet krievi pastāvīgi
^uzaicināja" pieteikties braukšanai
mājup. Spaidu kārtā austrumu vir­zienā
bija Jāiebrauc ne tikai dau­dziem
latviešiem, bet arī tiem, kam
tēvija atrodas Vakareiropā. Sādi aiz­vests
ar! ^mhazijas direktors ^ Ar­turs
Nāģelis. Vairāki sarkanarmieši,
uzzinājuši, ka viņu zobu ārstētajā ir
latviete, brīnījušies: „Tāda jūs esat
patriote? Nebraucat mājās?!" Kā­dam
lādzīgākam krievam viņa stāstī­jusi
par savām bailēm no atpakaļ-bēgļus
sūtot uz Sibīriju. ,J:Cas par
niekiem", krievs ssSutis, ^^Neviens
jūs neaizsūtīs un neaiztiks. IBraujdet
droši mājup!*- Kad viņam pastāstīts
par 194Lg. latviešu deportilciju uz
austrumiem, tad krievs aizbildiaā-jies,
ka viņš par to nekā nezijjot
Kāda padoate — krieviete biljusi ru­nīgāka
un pastāstījusi, ka no Maska­vas
esot braukusi cauri Rīgai un tur
dažaa dienas uzkavējusies. .'Skaistu­ma
ziņā viņa Rīgu salīdzināja ar
Maskavu un priecājās par tās tlra-j4n
ielām im dārziem. Bijtisi Vid­zemes
tirgū un tur „par lētu nau­du**
varējusi sapirkt olas, sieru un
desas. Zobārste jautājusi, kā Rīgā
esot vairāk — latviešu vai krievu?
Krieviete atbildējusi, ka Rīgā esot
palikušas vienīgi Jauktu tautību ģi­menes.
Pārējie aizbraukuši celtisie-clbaš
darbos Krievija Baiņsi k(u].vā-rl
dzīvojot vienīgi krievu ierēdņii ar
savām ģimenēm.
»,€iņa'' Rīgā un JNlkolM»
Ceļš" Ķīlē
Omstedes nometnē Oldenburgāi no
10. līdz 25. aug. risinājās DP līdz­šinējais
lielākais starptautisitais Sa-cha
tiuulrs, kas bija veltīts Tjai^ijas
Jacha meistara Friča Apšenlcka pie­miņai
un kā organizēšanā sevišķi ro­sīgi
piedalījās Oldenburgas ilatviešu
šacba dzīves va^tājs A. Liepnieks.
Satikames grūtību dēļ nebija iera­dies
angļu Joslas igauņu meistars L.
Seps» bet lielmeistars Bog|[4ubov;s
bija atteicies. Turnīrs sākās ai: A.
Krūmiņa referātu par Frici Apše-nieku.
Tumira vecākais dalibtiieks
— vācu mieistars G. Ahiss i[Ahues)
jau no otras kārtas uzņēmās vadību
un to paturēja lidz beigām, o1xā vie­tā
atstājot vācu meistaru Fr. Zernišu
(abiem 11,5 p. no iespējamiem 15).
3. V. ar tikai 0,5 p. aiz uzvari^tājiem
izvirzījās Kurzemes meistars A.laņ-ķis,
bet 4. V. latviešiem jau no Ķe-raeŗu
turnīra pazīstamais Vācijas
meistars L. Relštabs (10 p.). Tāl^ļkās
vietās bija Lietuvas meistiu*s K.
SkemSf L. Endzeliņš, P. Tautvaišis,
E. Sneiders, Lietuvas meistars R. Ar-lausks
un 10. v. K. Ozols (7,5 p.). Ma­zāk
par pusi no partijām uzv;u:ēj[ušb
dalībnieku vidū palika Augaburgas
latviešu meistars A. Krūmiņš (6 p.),
Oldenburgas A. Liepnieks (5,5), Blom-bergas
A. Dārznieks (4,5), V. Zemī-tis
un A. Dartavs (pa 4). 2 p. izcīnī­jušais
R. Blūms no turnīra jau agrāk
bija izstājies. Latvijas šacha sa^rie-nības
vadītāja adv. iSīelnbāržai vadī­tā
šķīrējtiesa par turnīra skaistākām
partijām 1. un 2. godalgu pilešļnra
Raņķim (pret Liepnieku) un Endze-liņam
(pret Zemīti). 3. godalgu izp^el-nījās
Relštabs (pret Dartavu). Līdz­tekus
meistartumīram notilivušajā
virstumīrā uzvarēja lietuvieši J. Za-lis
un V. Zukaitis, 3. v. J. Maile (9
p. no iesp. 12), tad G. BērzJtariņš,
Z. Kaupiņš un E. Leitis. Blakustur-nīrā
1. V. izvirzījās igaunis V. Rēni,
2. V. L. Ulmanis, tad B. Bērziņš un
J. Vengris. Nepiedaloties ātrspēles
labākajam latviešu pratējam 1», En-dzeLiņarii,
nobeigumā ātrspēlesi tur­nīrā
16 dalībnieku sacensībā U2:varē-ja
Fr. Zemišs ar 14,5 p., K. Skems ar
12,5 un K. Ozols ar 11,5. Dalīlmieki
un skatītāji šķīrās draudzīgi, i2;sakot
pelnītu pateicību turnīra vadītājam
L. Jansonam (P. Parkalītis). — Or-bekas
nometnē pie Osnabrīkas viegl­atlētikas
sacensībās 1. v. augstlēk^i-nā
(1,70 m) un tāllēkšanā (5,2i6 m)
ieguva Alencēvičs, bet 2. v. (1,55 m
un 5,10 m) Sauki-ens. Lodes griišanā
1. v. ierindojās AsCratjevs (11,87 m).
(11,65 m). Galda tennisf^ no H spolē­tājiem
1. V. ieguva Akmeņkaļos, 2.
Anševics un 3. Baltvilks. Dzīvi risi­nājās
ari volejbola turnīrs. Nc»net-nes
šacha meistara titula dēļ elnās
ap 20 šachistu. Uzsākti: boksa treni­ņi,
jo no YMCA*s saņemti 4 pāri
boksa cimdu (L. Balodis). — Mem-mingenā
samērā spēcīgā lietuviešu
vietējā basketbola vienība ar 57:20
(29:6) pieveica saspēlē un aizsardtBiba
nedrošo Bad-Vērisboicmas 4tttvk^
vienību. Spraigākā eiņā lietuviešu
vienība ar 43:30 pieveica ari M«s^
mingenas latviešu-igauņ» sastādīto
vienību, kaut ari pēdējā spēles s^
kumā bija izvirzījusies vadātājas stā­vokli
(^ak Voiil&l^ — Eitinas lat­viešu
futitx>listi viesojā» NeiitaUē un
Ķnēv ar 2:0 uzvarot Melitates latvte^
šu viofiību, bet ĶOē ai^ 0:2 zaudējot
turienes latviešu im dttautlbnieku
sastādītai (firiks MieanieksK — Jaun-dibinātā
fibenveileras VMCA's lat­viešu
nodaļa franču Joslā sākusi sa­vas
pirmās sporta gaitas ar jauniešu
sacensībām, rosīgi piedaloties Eben-veileras
latviešu ģimnāzijas audzēk­ņiem.
Galda tennisa sacfensibā Eben-veileras
YMGA (Sēperis, Nik. Dobro-"
voļskis, Foldats) ar 5:2 zaudēja Rā-vensburgas
YMCA'i (Stērste, Valdēm.
Dobrovoļskis, Barobs). E. ģinmazistu
Jaunā volejbola vienlJDa (Muldiņš^
Sēperis, Poga, Bubulis, Skurupijs,
VItoliņš) ar 15:2, 15:10 uzvarēja Rā-vensburgas
vienību (Eglīte, Duks, Ti-^
lēns, V. Dobrovoļskis, Krauklis, Trēt-mams).
Precīzi gremdēja Muldiņš
un Bubulis (Aoili Salna). — Veide-nas
pilsētas vācu meistarsaclkst^
vieglatlētikā latvietis Jūlijs Mednis
ieguva 2 meistartitulus: šķēpa meša­nā
ar 52^30 m un lōdejj grūšanā ar
10,54 m. Diskā viņš palika 2. vietā
ar 33,20 m. Treniņus uzjsācisUS fut­bolists
Ikners, kas turpmāk spēlēs
Veidenas vācu sporta biedrības L
vienībā. Par centra ussbrucēju j au
spēlē polis Michaļskis, kas 1935./36:
g. bija Polijas valsts vienības dalīb­nieks
(Teodors Bērziņš).
PIL t
Notikums
Tiem, kas par šo notikumu nekā
nav dzirdējuši, es atļaušu maa ne­ticēt,
Jo viņi tik un tā to darīs bez
manas atļaujas. Tiem, kas par šo
notikumu ir dzirdējuši, es atļaušu
pārmest man vājo atstjlstījumu, jo
viņiem es tik un tā to nevaru aiz­liegt.
Tiem, kas šinī notikumā ņē­muši
dzīvu dalību, es atļaušu palikt
uz mani dlismīgiem. Jo citādi tas ne­maz
nevar būt. Man liekas, ka ar
šāda ievada palīdzību es būšu ticis
galā ar savu sirdsapziņu, un tādēļ
bez tās pārmetumiem miēģinā^u at­stāstīt
šo nolikumu.
]5^dā DP nometnē, kiida vasaras
vēlā vakarā, kāds DP, vširda RlviņS,
pēc ikdienišķas nekoned^ulšanas at-laidies
uz nakts dusu iravās cisās.
Miedziņš ne par ko negiribēja ņemt
savos apkampienos Riviņu, jo aizva^
dītā dienā līdz pusdienām jau bija
aijājis viņu un pēc tam vēl pāris
stundu pa virsu. Vārdu sakot, mie­dziņš
pieteica viņam ģenerālstrciku.
Ir Jau traki, ja cilvēkam naktī nenāk
miegs pēc pamatīgas gulēšanas die­nā,
tādēļ Rlviņš bija ļoti dusmīgs.
Viņš bija noskaities uz vīisu pasauli,
protams,, atskaitot sevi pjišu, kā jau
cilvēks ar stingru raksturu. Tā, mē­tājoties
gulta no vieniem sāniem uz
otriem, viņš i pārdomāja aizgājušās
dienas notikumus. Nekais ievērības
cienīgs nebija noticis, izņemot mazu
saraušanos ar nometnes ārstu un da­žiem
nometnes iedzīvotājiem. Arsts^
protams, bijis slepenā sazvērestībā
pret viņu, Rīvīņu, un tādēļ nepa­rakstīja
viņam slimnieka rāciju, aiz­bildinoties,
ka veseiīgam cilv^am
tāda nepienākoties. Bez šaubān^
pats Rīviņš art to zirnā^ ļoti lal^
bet \ m m varenA n^oskaitas^ Bez»
kaDUfiigam ārstam viņš norādijai ka
šāda nostāja nav savid^nojama ^ de»
molkratijas p r i n c i i ^ i . , Jāsaka, te
Hīviņš bija noteOcts principa dhrēkd
un no saviem principiia» atltāpās ti»
kai par lik, par cik varēja si^katft
labitimus sev. Ar citien» iedavolā*
jiem sai*aušanās Iznāca poll^skc^
jautājumos. Jo politikā viņš bija ne-pārspiiļams*
Divdesmitvieņas * nāci*
jas pārstāvji vafēļa mierīgi palikt
mājās un nebraukt uz Parīzi: Rīviņf
ViQXis pats v'v&ik ļ^āvkma varētu n»»
kārtot visu. Jā, to viņš varētu gani
Pēkšņi kaut kur aiz sienas vai pie
logsi atskanēja govs māviens un nm*
su lieJais foUtiķis uīnreis pietrūkās
gult:ā «ēdus. 1
Kas tad tas? Skaidrs — nopetnea
policija gul, bet vācu Igovs dauzās
apkārt pa nometni. Rīviņš izlēca na
gultas, atrāva vaļā logu, bet nekā
aizdomīga neredzēja un nedzirdēja
— 'sriss bija kluss un mierīgs- Atkal
viņif ferita gultāy uzvilka palagu sev^
pāri; galvai un mēģināja aizmigt Sla
mēļSnājums varbūt vainkgotos i p a ­nākumiem,
ja aiz sienas mazgātavā
nei2x:eltos aizdomīgs troksnis un
grabēšana. RiviņŠ iddausijās ua
saprata: mazgātavā nometnes „ļer»
gas'* tecinātāji būs ierīkojuši savu
fili^i.
„iSs viņiem rādīšu!" murmināja
Rīviņš, aši izlecot no gultas. Viņd
ietinās palagā un uz pirkstgaliem iz­gāja
no istabas. Piegājis pie mat-ga
tavas durvīm, viijiS bW' trokšņa»
bet ātri atvēra tās un pārsteigts pa­lika
uz sliekšņa, stāvot kā Lata sie­va.
Vājā gaismā telpā bija redzami
četri vīri atlocītām piedurknēm, aar
lieli^md nažiem asiņainās rokās ap-strā<
iājot Jau no<£rfitāsg4vs miesas»
Sajāt mirkli viens no miesniekiem pa­cēla
galvu un, ieraustot jbalto stāvu»
izlaida no rokām l i e k i n ^ kas gra-^
bēdainiancMta uz betona grīdas. Kā
trlskar1;§ja atbalss tais iskoja pārējo
trīs nažu ^pndoņa uia vel trīs pāra
acu imonās šausmās cizlūkoja n^ua»
tīgu baltu tēta Uz pāris acumirk­ļiem
izveidojās lidislka pantomīma,
kas darītu godu aktieļ;1em ar pasau­les
s!avu. Pirmais runas dāvanas ap­guva
Rīviņš:
„Razbainieki, ko jūs darāt? Nakts
laikā jūs te slaktējat govis! Vai Jflf
zinēt, kasījums par to drattd?**'
„Riazbainieki" meta ar rokām:
,JClu$u, klusu! Vijg^ ir kārtībā.
Gaļa būs nometnes vajadzībām —
kopējā katlā. Tikai muti!'*
Vi^ins naža vēziens — un skaists
mikstumiņš silti iegulās Rīviņa
plaukstās. Brīdi pasvārstījis rokā ga­ļas
gabalu un nostādījis savu balsi uz
visklusāko pianisimo, Rīviņš novēlē­ja
klātesošiem dievpalīgu un uz
pirkstgaliem atstāja mazgātavu. Viņš
likās gultā, ātri iemiga un sai)nī re­dzēja
brīnišķīgu sīpolklApsi.
Tā pagāja vairākas dienas un Rī­viņš
pamanīja, ka nomet^^ viras
neizrāda tieksmi mainīt savu dzidru­mu.
Rūpju nomākts, viņš devās uz
virtuiTi un sameklēja tur pavāru.
JLaiiks ir karsts", viņš sacīja pa­vāram,
„gaļa var sabojāties. Kādēļ
tu neUec to katlā?"
Pavārs ieplēta acis:
„Kādu gaļu?" >
Rīviņam atausa gaisma un viņš sa­cēla
trauksmi. Par vēlu! Gala izpro­tamā
kārtā netrāpīja irK)metnes kat­lu,
jo bija jau sadalīta starp šīs ze­mes
varenajiem. „Lielie'- govi apēda,
„mazie" palika tukšā. Notikums ar
to ir galā. ,J)ievs, dod tautas dar­biniekiem
ilgu mūžu nodzīvot.. .**'
Drūmais