Bavarijas Latviesu vestnesis, July 16, 1949

              LATVUA 3e8tdlen.l849.ļit,im^
Nrl 74 (298) 1049. g. 16. jOHJā.
Ar autora parakstu vai Sniclflllem pa-rakstttajitt
rakitos izteiktas domas nav
katra tloa redakcUat domas.
KAS SNIEGS ROKU
ATBALSTAM?
Cerībai» ka pēdējfi bridi vēl to­mēr
atradīsies kāda iespējamība
IRO darbibaa pagarināšanai, tagad
Hallgi izgaisušas, Ģenerālpadome
Zenevfi nepārprotami nolēmusi iz­beigt
8l8 organizācijas mūžu nāko-
U vasarā, pie kam, spriežot no zi­ņojumiem
par diezgan vētraino
sēžu gaitu, kur fiis lēmums pie- Semta, visus citus apsvērumus aiz-nojis
viena nepielūdzams un ne-pārbalsojams
takts: nav vairāk
naudas. Svarīgākie ātras IHO dar­bības
izbeigšanas aizstāvētāji šajā
ģenerālpadome bijuši ASV delegāti.
Nedrīkst aizmirst, ka ASV viena
pati līdz Sim devusi 70 proc. no vi­sa
IRO budžeta, pie kam faktiski
naudfi tā devusi vēl vairāk, jo dau­dzas
citas valstis savu tiesu mak<*
sājulas graudā piemēram Tur­cija
ar cigaretēm, kujfas katrs, kas
bijis DP, droši vien atcerēsies vēl
daudzus gadus.
Galīgais Jlēmums par IRO darbī­bas
izbeigšanu ir baigs pēdējais
zvans daudziem DP, jo nevienam
pa^am ^ ieskaitot ari tos, kas šo
lēmumu pieņēmuši — nevar būt
•šaubu par *to, ka liela daļa no ta­gadējiem
DP pēc 1950. g. 1. jūlija
nonāks pilnīgā bezizejas stāvokli.
Pašas IRO aplēsuml par to; cik
daudziem DP būs jāpaliek Vācijā
tāpēc, ka tos neviens neņems pre­tim,
svārstās starp 160.000 un 188.
000, pie kam ar zināmu pamatu var
teikt, ka šie aplēsuml ir vairāk op­timistiski
nekā ' pesimistiski — ci­tiem
vārdiem sakot ^ var gadī­ties,
ka palikušo skaits būs vēl
lielāks.
Neviens, protams, šajā bridi ne­var
pateikt, cik liels būs to lat­viešu
skaits, kas pēc IRO darbī­bas
izbeigšanas paliks Vācijā, bet
šķiet, ka ir pats pēdējais laiks pa­šiem
atzīt, ka mūsu procents nebūs
no mazajiem. Pēdējos mēnešos, kad
latviešu izceļošana no amerikāņu
okupācijas joslas bijusi vissekmī­gākā,
caurmērā ik mēnesi no šis
loslas izceļojuši apmēram 2.000. Ja
pleņ^tu, ka tas tādā pašā tempā
turpināsies, varētu teikt, ka turp­mākajos
12 mēnešos izceļotu vēl
ap 24.000 latviešu. Bet amerikāņu
Joslas nometnēs vien vēl atrodas
; tuvu pi4 30.000. Kur tad paliek vi­si
tie, kas dzīvo privāti? Kur pa­liek
angļu un franču joslas tautie­ši,
kam izceļošana veicas daudz
grūtāk? Neaizmirsīsim ari, ka to
tūkstošu skaitā, kas izceļojuši pē­dējos
mēnešos, krietna daļa ir to,
kas kompaktākās masās devās uz
tagad tik nelaimīgi slavenām pur­vu
farmām Luizānas un Misisipi
Itatos* Sal akcijai atkrītot, latviešu
Izceļotāju skaits var ari sarukt.
Oficiālajā ziņojumā par lēmu­miem
IRO darbības izbeigšanai sa­mērā
labi formulēti teikumi par
iiSarunām ar valdībām un organi-aācijām,
kas uzņemtos atbildību
par bēgļu turpmāko likteni," tomēr
ne IRO darbiniekiem pašiem, ne
ari kādam citam nav nekādu illū-ziju
par to, ka galu galā šiem cil­vēkiem
būs ļānonāk vācu saimnie­cībā.
Ne velti angļu joslas IRO di­rektors
ģenerālis Fenšavs kādā ne­senā
intervijā teicis, ka uzskata
neizvietojamos DP par «traģisko
grupu".
Ir skaidrs, ka atlikušajos mēne­šos
mums visiem latviešiem šeit
Vācijā un latviešiem citās zemēs
jāpieliek visas pūles, lai varētu iz­ceļot
tik daudzi, cik vien iespē­jams.
Bet tajā pašā laikā ir ari
pēdējais laiks skatīties skaudrai pa­tiesībai
acīs un atzīt, ka lielai daļai
no mums būs jāpaliek tepat. Nemaz
nerunājot par lielo daļu no tiem,
kas tagad atzīti par DP, jāatceras
ari, ka daudzi latvieM par tādiem
nav atzīti. Noteikums, ka reģlstrē-šanos
DP statusam pieņems vēl ti­kai
nepilnus 2 mēnešus — t. i. līdz
.31. augustam, rāda, ka daudzi iz-skrlnēto
lūgumi iegūt šo statusu
varētu arī palikt neizšķirti.
Divpadsmit mēneši ir reizē īss un
gaŗS laiks, bet šis laiks katrā ziņā
ir jāizmanto, lai darītu iespējamo
tādu organizāciju radīšanai, kas ne­vien
politiski un morāliski, bet ari
tīri materiāli varētu pēc IRO dar­bības
izbeigšanās turpināt palīdzēt
tiem, kam liktenis būs lēmis palikt
Vācijā.
Skan ļoti ciniski un rūgti, Ja at­kārto
kāda vācu laikraksta vārdus,
ka „Vācijai acīm redzot lemts pa­likt
par visas Eiropas nabagmāju
uri nespējnieku patversmi", bet,
diemžēl, notikumu attīstība rāda,
ka vismaz attiecībā uz DP šis iz­misīgais
teiciens izrādīsies patiess.
Diemžēl arī no mūsu vidus te pa­liks
tie, kam visgrūtāk pašiem savu
IZBEIGŠANA
Nometnēs aprūpi pārtrauks 1950. gada 80. jūnija
Gatavo radio I ^
IRO ģenerālpadomes sesijā 2enē-vā
galīgā veidā izlemti termiņi ui^
veidi darbības izbeigšanai „tik driz
cik vien iespējams pēc 1950. g. 30.
jūnija".
Oenerālpadomes pieņemtais plāns
nosaka, ka pēdējais termiņš bēgļu
reģistrēšanai, kas vēlas saņemt IŖO
palīdzību, būs š. g. 31. augusts. Pēc
1949. g. 31. decembra nevienu DP
vairs nevarēs uzņemt nometnēs, ne­atkarīgi
no tā, kādās grūtībās viņš
arī nebūtu nonācis. Pēc 1950. g. 31. ļ
marta nevienai personai vairs ne­var
piešķirt materiālus pabalstus,
kādus līdz tam laikam piešķirs ap­gabalos,
kur nav IRO nometņu.
Beidzot — 1950. g. 30. jūnijā izbeigs
visu DP aprūpēšanu IRO nometnēs,
izņemot vienīgi tos, kas tajā brīdi
vēl atradīsies repatriēšanas vai iz­ceļošanas
procesā un tos, kam ne­pieciešama
pastāvīga aprūpe slim­nīcās
vai citās iestādēs, bet kuru
aprūpēšanai vēl nebūs atrastas ci­tas
iespējas.
Izņēmumi pielaisti vienīgi reģi­strēšanas
termiņā, paredzot, ka arļf
pēc 31. augusta vēl IRO atbalstam
varēs reģistrēt un pieņemt bāra
bērnus, kurus pēc šī termiņa atra­dis
starptautiskās meklēšanas or­ganizācijas.
Bez tam reģistrēties at­ļaus
ari tādiem bēgļiem, kas atstā-
Kanādas latvieši sadar-bosies
ar organizācijām
Kanādas Latviešu Nacionālā Ap­vienība
(KLNA) š. g. 13. jūnija sēdē,
ko vadīja M. Vētra, pārrunāja sa­darbības
jautājumu ar latviešu
centrālām organizācijām Vācijā —
LNP un LCK. Valde atzina, ka šl
sadarbība ir nepieciešama, un .par
KLNA delegātiem LCP izraudzīja
priekšsēdi M. Vētru un sekretāru,
P. Freibergu. Tālāk valde nolēma
stāties sakaros ar LCK, lūgt no
LCK vajadzīgo informāciju aktu­ālākos
jautājumos, paziņojot reizē
ar to, ka KLNA atbalstīs LCK Ie­spējamības
robežās arī materiāli.!
Karavīru Imigrācijas jautājumu
kārtošanā valde ziņo LCK, ka l i ­kuma
par bij. karavīru neielaišsinu
Kanādā nav, bet ja kāds bij. Icaŗa-vlrs
kādu iemeslu dēļ netiktu ie­laists
Kanādā; LCK par šiem gadī-jumie
jāziņo KLNA, kas, pamato­joties
uz IRO izdoto apkārtrakstu,
stātos sakaros ar Kanādas valdību
lietas nokārtošanai. <
Valde izteica pateicību T. Bril-tam,
kas jau vairākus gadus bez at­līdzības
vada latviešu kartotēku*
Kartotēka ieguvusi lielu populari­tāti
visos Kanādas latviešos. Karto­tēka
sniedz ziņas par visu Kanādas
latviešu atrašanās vietām. Lai sa­ņemtu
vēlamo izziņu, pieprasītā­jam
pašam jāiesūta kartotēkai
(adresējot — Mr. T. Brilts, Conser-vatory
o£ Music, Halifax, N. S. Ca-nada)
visas nepieciešamās ziņas par
sevi un piederīgiem (vārds, uz­vārds,
dzimšanas vieta un laiks, no­darbošanās
tagad un Latvijā, iLatŗ
vijas adrese, kad un no kurienes,
resp. kādas nometnes ieceļojis). Jā­sniedz
ziņas arī par tiem piederī­giem,
kas iebrauc Kanādā vēlāk.
Tāpat jāpaziņo katra adreses mai­ņa,
kā ari dzimšanas un miršanas
gadījumi.
Apsveicot Vācijas latviešu laik­rakstu
apvienošanos, KLNA priekš­sēdis
M. Vētra raksta: „Tas rāda
ce u, ka arī visu zemiu latvieši va­rētu
iztikt ar vienu laikrakstu, kas
mus vienotu ar vienu domu. Mēs
esam tik maz, ka šo mazumu sada­lot
kļūstam par it neko. Laf Dievs
mums palīdz ieņemt tikdaudz prā­ta,
tad pieņemtos arī mūsu spēks."
materiālo eksistenci nodrošināt. Vai
tāpēc nebūtu laiks jau tagad stā­ties
pie konkrētu plānu izstrādāša­nas,
kas rādītu, ka runas par tau­tas
kopību nav tikai runas, bet, ka
spēcīgākie un laimīgākie kā šeit, tā
citās zemēs, tiešām spēj nest arī
materiālus upurus to atbalstīšanai,
kas kļuvuši „grūtl Izvietojami"^ lai
varbūt vēlāk pakāpeniski un ar pa­šu
līdzekļiem varētu pārvest viņus
uz tām zemēm, kas viņiem tagad,
kā «pārvietotajām personām", slēg­tas.
Neaizmirsīsim, ka arī IRO dar­bības
izbeigšana — lai cik rūgts pi­liens
tas mums nebūtu — ir no­lemta
tādēļ, ka amerikāņu nodokļu
maksātāji vairs nevēlas par DP
uzturēšanu maksāt. Vai dabisks se­cinājums
no tā nebūtu, ka tagad ši
nasta, vismaz daļēji, būtu jāpār­ņem
mūsu pašu nodokļu maksātā­jiem,
vismaz tiem, kas, laimīgākos
apstākļos atrazdamies, ar zināmu
ierobežošanos šos nodokļus spētu
samaksāt.
Aleksandrs Liepa.
juSi savas dzimtenes pēc 31. augu­sta
un reģistrējas pie IRO iestādēm
ne vēlāk kā 15. oktobri.
Reģistrēties IRO politiskai un ju­ridiskai
aizsardzībai, nepretendējot
uz atbalstu izceļošanai vai aprūpei
nometnēs varēs līdz pat IRO dar­bības
galīgai izbeigšanai.
Ģenerāldirektors saņēmis pilnva­ras
tieši runāt ar visu valstu va­dībām,
okupācijas autoritātēm un
dažādām organiļpācljām, lai rastu
iespējas to, domājams, ap 160.000
personu turpmākai aprūpēšanai,
kuras veselības, sociālu vai saim­niecisku
iemeslu dēļ nevarēs iz­vietot
līdz darbības izbeigšanai.
Viņš pilnvarots arī nodot tādām or­ganizācijām,
kas uzņemtos pastāvī­gu
atbildību par šīm personām, lī­dzekļus,
ko IRO būtu izdevusi viņu
aprūpēšanai līdz 1950. g. 30. jūni­jam.
Sakarā ar Francijas, Beļģijas un
citu Rietumeiropas valdību piepra­sījumu,
ģenerāldirektors pilnvarots
arī runāt par zināmu flnanclālu iz­līdzinājumu
par labu tām zemēm,
kas jau tagad devušas patvērumu
lielākam skaitam neizvietojamu
bēgļu.
Lai precīzi noteiktu, cik daudzi
no apm. 389.000 bēgļiem, kas atra­dīsies
IRO aprūpē š. g. 31. augustā,
būs jāizvieto, jārepatriē vai jāie­kļauj
vietējās saimniecības sistē»
mās, IRO uzsāks intensīvu padom-došanas
akciju. Šīs akcijas ietva­ros
IRO ierēdņi runās atsevišķi ar
katras bēgļu ģimenes galvu, norā­dot
viņam uz iespējamlbām, ^ kas
viņa individuālajam gadījumam
būtu vispiemērotākās. Paredzēts, ka
tajos gadījumos, kad bēgļi apzinī­gi
vairīsies ievērot IRO dotos pa­domus,
tiem var atņemt IRO atbal­stu
un aprūpi. Paredzēts ari, ka So
Cildina latviešu
invalidu darbu
«Baltiešu invalīdu darbu izstāde
Bedburgā atzīstama par vienu no
ievērojamākiem šāda veida sarīko­jumiem
Vācijā visā pēckara laikā,"
atzīmē lielais vācu laikraksts Rhein-
Echo (9.^.), kas veltījis šai izstādei
gandrīz, pus lappusi, atzinīgi novēr­tējot
tiklab-izstāde? eksponātu kva-
Utāti, M arī to darinātāju— lik­teņa
piemeklēto latviešu^gauņu un
lietuviešu invalīdu — nesalaužamo
enerģiju un darba gribu.
Invalīdu darbu izstādi Bedburgā
līdz šim jau apmeklējis liels skaits
Interesentu. Izstādē ar saviem ra­žojumiem
pārstāvētas visas pfirsko-lošanas
centra darbnīcas. Cildlnā-tājus
vārdus Izstādei veltījušas ari
vairākas citas Reinzemes vācu avī­zes.
Jūnija beigās un jūlija sākumā
invalīdu pārskološanas centrā no­tika
kārtējie pārbaudījumi, kuru
komisijās, piedalījās ari vietējās vā­cu
amatniecības kameras pārstāvji.
Kursus ļoti sekmīgi beidza 3 gald­nieki,
13 sudrabkaļi, 4 kurpnieki, 2
dalļamatniekl un 2 drēbnieki. Pavi­sam
invalīdu pārskološanas centrā
pašlaik ir 195 audzēkņi, no tiem
apm. puse latvieši.
No Bedburgas invalīdu salmi ar
angļu militāro iestāžu rīkojumu tu­vākā
laikā pārvietos uz Eversburgu
pie Osnabrikas. V.H.
akciju nobeigs līdz 8. g. 1. novem­brim.
Tajos gadījumos, kad kādas citas
organizācijas pārņems t s. grūti iz­vietojamo
aprūpēšanu, ģenerāldi­rektoram
piešķirtas tiesības nodot
šīm organizācijām ari IRO līdzek­ļus
un inventāru, kas bijis pare­dzēts
attiecīgo grupu aprūpēšanai.
Sis lēmums pieņemts īpaši, vadoties
no domas atvieglināt tā saukto tbc
ciemu iekārtošanu, kur Šis slimības
upuŗl varētu turpināt dzīvot un
strādāt viņu veselības stāvoklim
piemērotu darbu.
Ģenerālpadome izsūtījusi jaunu
uzaicinājumu visām draudzīgām
.valdībām, ar aicinājumu liberalizēt
Ieceļošanas likumus un Ieceļotāju
Izlases noteikumus, lai IRO varētu
pēc Iespējas drīz izbeigt savu dar­bību,
un, to izbeidzot, paliktu pēc
Iespējas maz neizvietotu DP.
Nolemts ari rūpēties par to, lai
starptautisko meklēšanas biroju
(ITS) nodotu kādas pastāvīgas or­ganizācijas
vadībā.
Kā 11 nācijas sprieda
par DP tālāko
likteni
raidījumu par
wgruti
Izsekojot atsevišķo IRO padomes
locekļu deklarācijām, secināms, ka
lielākā daļa valstu principā gan
bija ar mieru pilnīgi vai daļēji tur­pināt
IRO aprūpes darbu ari pēc
noteiktā beigu termiņa, bet parastā
delegātu klauzula bija — ja tam
pievienojas ari pārējie.
Anglijas delegāts paskaidroja, ka
visumā pievienojas tagad pieņemta­jam
lēmumam, bet ka būtu ar mie­ru
prasīt britu parlamentam atvēlēt
summas IRO darbībai arī pēc ŠI
termiņa, ja tam piekristu ari pārē­jie
padomes locekļi. Bez tam papil­du
izdevumi nedrīkstētu pārsniegt
54 milj. dol Austrālijas pārstāvis
izteicās, ka aprūpes darbu vaja­dzētu
turpināt tik ilgi, līdz būs ga­līgi
nokārtots grūti Izvietojamo stā­voklis.
Ari Jaunzēlandes delegāts
bija par IRO darba turpināšanu
līdz tās uzdevumu paveikšanai.
Kanādas delegāts sevišķi aizstā­vēja
tā saukto tuberkulozes ciemu
aprūpēšanu un izteicās, ka IRO
darbību varētu turpināt, bet izmak­sa
nedrīkstētu pārsniegt 1,5 miljar­dus.
Norvēģija bija ar mieru IRO
darbību turpināt, ja ar mieru ir ari
pārējie. Francijas pārstāvji vēlējās
turpināt grūti Izvietojamo grupas
izvietošanu. Cits priekšlikums bija
Beļģijas delegātam: IRO darbību
neturpināt, bet katrai dalībniecei
valstij uzlikt par pienākumu uz­ņemt
pienācīgu daļu bēgļu. Itālijas
pārstāvis ļoti vēlējās aprūpes turpi­nāšanu;
pretējā gadījumā viņa
valsts nonākšot pavisam grūtā stā­vokli,
jo tajā atrodas pārāk daudz
bēgļu. Holandes viedoklis: Ja va-jķig,
varam maksāt savu daļu vēl
vienu gadu. Tāpat arī Šveice bija
U8 IRO vēl uz
pleslledamfis
ar mieru dot lldzek
vienu gadu, cltād
Francijas un Beļģijas viedoklim.
ASV, kas ir galvenās līdzekļu
gādnieces IRO budžetā, tomēr pa­stāvēja
uz IRO darbības izbeigša­nu
noteiktā termiņā, un amerikāņu
delegāts vienīgi principā piekrita
vēl atlikušo „mazo bēgļu grupu"
Izvietošanai.
veroļumi ZjViedriļa
(Turpinājums no 1. Ipp.).
niecību traucētājiem apstākļiem
vēl par nožēlošanu pievienojos kāds
cits, un tas ir Zviedrijas trimdinie­ku
nevienprātība, kuras sākumi
meklējami nelielas latviešu daļas
naidīgi noraidīgā nostfilā pret mūsu
karavīriem. Tāda nostāja tautiešu
pārējā daļā radījusi dziļu sašutu­mu
un īgnumu. Kaut arī laika plū­dumā
latviešu karavīrs savu misiju
attaisnojis un šī iemesla dēļ plaisai
vajadzētu aizvērties, nākušas klāt
zināmas politiskas doktrīnas, kas
joprojām turpina šķelt nelielo tau­tiešu
grupu svešumā.
Tie ir apstākļi, kās, ievērojot vēl
lielos attālumus, stipri veicinājuši
tautiešu sabiedriskās aktivitātes
apsīkumu. Dažs labs šīs nesaskaņas
izmanto, lai attaisnotu savu atrau­šanos
no kopīgiem pasākumiem un
pienākumiem. Par spīti visam tam,
tomēr Zviedrijā ir krietni daudz
latviešu siržu, kas vēl pukst tāpat
kā pukstējušas, atstājot dzimteni,
kas nav aizmirsušas tai doto zvē-rastu
— darīt visu, lai tēvzemi at­kal
atbrīvotu. So siržu un ŠI gara
vadīti, Zviedrijas tautieši nodibi­nājuši
Nacionālo fondu. LNF savā
līdzšinējā darbībā var uzrādīt dau­dzus
vērtīgus sasniegumus. Jāpie­zīmē
ari, ka LNF ^.r demokrātiski
vēlēta organizācija, kas aptvep vi­sus
tautiešus, kas nr sava darba
sviedriem grib stāvēt ci nītā ju rin­dās
par mūsu kopējiem mērķiem.
Fonds deklarējis visciešāko sadar­bību
ar LNP, un tā vadības vairā­kums
uzrāda Izteiktu gribu vispla-šākal
sadarbībai ar pārējām gru­pām,
cerot tādējādi arī opozicionā­rus
beidzot ietvert kopsolī kopējo
centienu realizēšanai.
Pie aktualitātēm Zviedrijas tau­tiešos
pieder ari pārrunas par vis­pārējo
politisko situāciju Eiropā un
bēgļu drošību. Cik varēja vērot,
tad par drošību domas ?tiprl dalās
un Ir pilnīfei pretējas. Daļa tautie­šu
šai zemē jūtas ļoti droši un ai­cina
pie sevis piederīgos no Vāci­jas.
Ir zināms, ka Jau tuvākā lai­kā
Zviedrijā no mūsu vidus Iera­dīsies
un apmetīsies uz dzīvi vai­rāki
pazīstami kultūras darbinieki.
Citi atkal uzsver, ka jo ātrāk
Zviedriju atstāj, Jo labāk. Viņus
nervozējot padomju tuvums un pa­stāvīgās,
spiegu afēras. Sagaidu, ka
šovasar uz Kanādu un citām ze­mēm
izbrauks daļa tautiešu, vis­vairāk
technisko arodu speciālisti.
Pašu zviedru plašākas masas pa­ļaujas
uz valdības spertajiem so­ļiem
valsts drošības organizēšanai
un par politiku ikdienā maz Inte­resējas.
Sainmleclskā rosība rit tā­lāk
nesamazinātā tempā, kaut gan
jāsaka, ka, salīdzinot ar Vāciju, ce­nas
ražojumiem šķiet dārgākas,
nav šeit redzamās dažādības un
tauta liekas pieradusi pie zināma
standarta arī savu vajadzību ap­mierināšanai.
E. R.
Plašu raidījumu par grūti livii.
tpjamiem DP, kas ieguvuši Jt^
core" apzīmējumu, IRO inforSto
jas daļas uzdevumā ļpašlalk lauul
vo amerikāņu radio r«pJJu^
Alans Sloans un viņa palīga W
nis Reins Norma.
Raidījumam, kas domāts lielalrf
radio sabiedrībai „National
casting System", Alans Sloans IM
savā laikā vadīja Luterāņu
Ies federācijas filmas «AnmTto
Ann" uzņemšanas darbus VilS
norhetnē un pēc tam uiņlmli f2
rākas raidprogrammas par DP ii
starpā ari DP Iedziedāto Ļi^UiM
koncertu, ko noklausījis ^ ^mž
ni amerikāņu, tagad IntervIJlTiļt
rākus desmitus dažādu tautību
kas vai nu paši pieder grūti
tojamo grupai, vai var par to S»
teikties. A. Sloans Izsakli, ki vjn
mērķis ir likt ameriklņi«m dm»
dēt tādus DP dzīves stlstui, l i [ | |
nokaunētos un sadusmotos ptuZ
sevi un visiem citiem, kai ti^mm^
cisku vai citu apsvērumu
durvis nelaimīgiem cilvlkitm^-bļlļ
valldlem, veciem, daudzbērnu aitt
tēm vai augsti kvalificētiem m
ciālistlem tikai tāpēc, ka pa^|
to ielaišana aizjūras zemli lafg
tos ar zināmiem materillitm vļji
ŗiem,
Sī raidījuma vajadzibim Alij
Sloans jau uzņēmis ikaņu kai
diskusiju, kuŗfi pledalljli vm[
atbildīgi IRO darbinieki Bad<*nft^
genfi un DP tautību sakaru ^
nieki pie IRO galvenā štābi IMP
rikfiņu joslā. Latviešu domu H»
portfižfi pauda LCK prlakliMii li
Klarks. Līdzīgi veidi uzņemti Ml
diskusija, kuŗfi piedalījās Vlfm
nilisti, to vidū mūsu lIdzitrUttM|
A. Liepa. Blombergi A. Sloiai Hi
ņēma skaņu lenti plaliku «ml
ar prof. Arvīdu Norīti par litflili
stigu kvarteta lldzšlnējim fiMi
un grūtībām atrast zemi, kli ^>
ņemtu So kvartetu k i vieidbu, AH
tiešo „grūti Izvietojamo" puMi
starpa, ko Sloans intervijli, itnt|
prāvs skaits latviešu.
Darbs pie ŠI raidījuma S||ltMi»'
šanas vēl turpinās un d(H)Mb
ka raidījums notiks JtlUja M | |
vai augusta sākumā. "^^^
iiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiMiiiiiiiiŅiNi^^
RBI>AKCUAt
K U R PALIKUSI KRASŅH
PIEMINEKĻI?
Latviešu tauta paaudžu p i i ^
savus varoņus ir godā turē]usi,'fp
piemiņu glabājusi nevien slrdli, M
saviem cīnītājiem cēlusi greznus M
paliekamus pieminekļus. Tidilr#
sās Latvijas malās, bet viskx«#
kais galvas pilsētā RIgi mķ
kapi. Arī trimdas ceļos mis wM
varoņus pieminam un godlalm ļm
svinīgos aktos, gan lielāku IIJ
nāksmju brīžos, 'un, tos i t ^
svešas zemes klēpim, esam svW
solījušies: „Mēs jums uzcelsim W
skaistākos pieminekļus, mS» jfll
neaizmirsīsim nekad!" Skaisto vif*
du teicēji vēl šodien ir Vācijā, W
skaistie pieminekļi? Diemžēl. P
konstatē kāda veca patleslbs,^!»
cilvēki nav skopi Vārdos un %om
mos, bet gan noteikti ir kūtri**
stos, cildenos darbos.
So patiesību lai man atļautijB»
nā mērā attiecināt uz Echelboiall
un Gitersloh kapsētās guldltMII
mūsu brīvības cīnītājiem. Ir F
pagājuši trīs gadi, kopS šeit Mm
mūsu vīri un jaunekļi, b«t Jfl»
krustus sāk sagrauzt laika «ODI»
dažviet necilās piemiņas zīmei jw
cenšas pāraugt zāle. \_
Katram saprotams, ka nptow
daudz gan laika, gan materillo »^
spēju ziņā. Daudzi tautieši JIU^
aizceļojuši, daudzi brauc prom, J
vēl nav par vēlu, un tie, Kal_^
Vācijā atrodamies, savus v s^
kapus tā atstāt nedrīkstam. PW
nām un organizācijām, uz IMI^
So pienākumu visvairāk varam^
tiecināt, jo uz tām bljfim VWJ
rāk paļāvušies^ jādara visi un w
atgūst nokavētais.
Ja Dievs mums ir devis ieffg
izrauties no velna ķetnām,^
mums nevien jāapzinās sava^J^
dība, bet jāizpilda ari pl« J^
pret tiem, ^^^^^^^^'ļS Latvijas un mūsu labi^TO»^
nevien ar lūgšanām, bet «tlpnn^
arī ar darbiem mūsu bnvmai^
tāju ideālus. Lai kur būtu,f!S
varoņu atdusas "^^^^^C^f^^^
tām apaugt ar
zāli, veUīiŗ
spēkus paliekamu V^^^^^^^lZ^
celšanai un pierādīsim, ^ka
tikai skaistu vārdu teicēji,^»f
tiem atbilstošu darbu dai1t8>
V. V., Augusta»**
izvietojamiem^ I if 10^, j.
jSTpilDvarui
ipsi
jau
I. Isl
0\M
veids
S t f g i
ukrita ar
turienes
ivfitklem'
nooi
laliedēju
5l Prt)|ifamn(i
kas sav
ar^l
dtieditSbtfilidJulM
ma
no
nīstamus
SMamiero un
ari
S ģton prati
izpratne,
bija rikc
liļijla iivēlēju
[ifim skaits
ļl ^ rīkot
"ō pilna, \
varēja k<
\ĶlKmoKi ertš re
| j | vlNu, no
HBSstus mūs
iPltku rllcotšji
iii irl dziedfitfi
\m*^ kfidu I
Ihttnlabi ģērl
llļiiii iiiausit'
ari cit
ojuml, t§
I I tvi laubu, k
)i to jaunu t
pMbu nozīmei
m tautiešu i
I M a apm
m kur noti
iiilM vlroju pr
litttibu, ka I
Ik^b ils nome
i | l bSgļu nor
Wi»i,ka ga.
MnUedrlskšm
un ē
ga
IgļpPlem un d
JIrtihi pasšku
• i iiveldoSaafi
J^rtļi netiek
5J»8 adrainlstrā,
5 Bkbledrlskā
•Merdinberijaj
fļ^n kopi
ffjf^«Su pul§i(
S^l^^ea tautla
JMaudzlnStļ
Zj^lM mot
'IgPMiltinlijiB Sr ^ ko V,
uz
10 tuvie