Bavarijas Latviesu vestnesis, July 16, 1949

              1848. ^
geitdlen,1949.g.l6,jmiļa
'^^o I Jauns posms
ūti
urnu par
kas Sratl
urnu. IRo
vums
u radio
pašlaik
viņa J?W»titilļ
tagad lmerv5iin&
' P «««f grūtt uS *• vai var par SIS
dzīvei stistm. 1 »
fiadusmotog m 2
» «^'"^m, kas gaJJ
MPSverumudJnS
Bem, daudibftrnu M[
stl kvaUtlcfitleia Z
ai tSpSc, ka paffi
Blijūras zem«i S
Hem materlUietn m.
ia vajadzibim
m§mi8 skaņu M
ri pledalllEs viUi
datbitiiekl BadJOiliK
tautību sakaru vli^
galvenā štlbiiai.
Latviešu domirie.
LCK prlakliUlil
A veidi uzņemti M
piedalījās DP iio,
iū mūsu lldzstrldatti
[mbergi A. Sloinimi
lentB plallku iinai
du Noriti par litvMi
\ UdzSlnlJlm pltia
atrast zemli kii i»
irtetu k& vienību» Ati
lEvieto]amo" penooi
lana lnterv6]is, ittodi»
latvieSu.
)l raidījuma ||gtittW<'
Beļģijas latvieši izšķiršanās priekšā
liiiiiiiiiiiiiiiiiiiiļmNļi
visium
RBDAKCUM
JSI KsASļfB
«EKĻI?
luta paaudžu puuifii
h ir gods turtiuil,ig
IJuiil nevien Ar&t, 1*
Ijlem cBluBl grMBUiJ
f malā», bet V1»IB#
foida» ceļos m m
linam un god jta »
U gan leiaņ»4
Ižos, 'un, tos m
] kiepim. e«atņ avijļ
bs juras uzcelsim w
Kleminekļus, m^s P
^ nekad!" Skaiso ļ
l «odlen ir VSJS, J
pinekļi? D l e * IJ
la veca V^^^^I
»kopl vārdos un J
noteikti ir Mfi**
darbos. • .
lu lai man atļauto i j
FectaSt uz EchgJ
{ kapsStSs g»ļf J
m jaunekp. M ' * ^
L piemiņas rf»»"''
(t zāle.
a brauc pro^ļj
fvēlu, un «I I
amies,- f^Jļ.
*;St nedrīkstam.
i visvairSĶ
« t ā m blgjjfr
g, jldara vi»
^tais.
jāapzinās sj^j^jg
zpUda art i"gtd«»'.
.ieradīsi"^ i; trf «f
[vardu teigt^i. ^
lXJg loceklis J. Niedra, kas šinīs
dienas atgriezās no ceļojuma pa
j^jīgliju un Beļģiju, par tur notiku-juj5m
pāmmām, sanāksmēm un
gfltajie© Iespaidiem par tautiešu
djtvi mōsu līdzstrādniekam inter-vljfi
izteicās:
Londonā ar mūsu sūtni un valsts
fckārtējo pilnvaru nesēju K. bari­ņu
man bija apspriedes par no Lat-
^jai izvestās valsts un sabiedris-mantas
apsaimniekošanu. Šo
Jarutfijuniu Jau pārrunājām, kad
ftltnls viesojās Vācijā, un, atgrie-zlei
savā darbā, viņš attiecīgās ie­stādīs
jau bija uzsācis minēto jau-iljumu
kārtošanu. To turpinās tik­pat
enerģiski, lai panāktu mums
labvēlīgu atrisinājumu.
laimīgā veidā manā viesošanās
Anglijā sakrita ar lielāko kultūras
notikumu turienes latviešu dzīvē —
dziesmu svētkiem Londonā. Tie bija
priekšzīmīgi noorganizēti. Sevišķi
piliteidza labais koru sagatavo­jums
un saliedējums, ar kādu ne­būtu
kauns sniegt koncertu nor-siUos
laikos izlasītas auditorijas
priekšā. Programmas sagatavošanā
Udi nopelni visiem virsdiriģentiem
— A, Jērumam, D. Vītolam un V. j
BaStikam, kas savu darbu līdz tā- I
dai gatavībai varēja veikt dziedā-tiju
lielās atbildības sajūtas dēļ.
Simtiem dziedātāju svētku labā bija
nesuši Jūtamus matei^ālus upurus,
atteikdamies no atalgojuma pa
svitku ^enām, maksādami ceļu uz
mēģinājumiem un koncertu, pie
kam Jāatzīmē arī britu darba de­vēju
zināma pretimnākšana im šī
pasākuma izpratne. Svētku rīcības
komiteja bija rīkojusies uzmanīgi
un nebija izvēlējusies pārāk plašu
fUl. Viesu skaits pārsteidza tādā
kirtfi pašus rīkotājus, zāle bija
Stāvgrūdām pibia, un daļa tikai ar
pūtlbfim varēja koncertu noklau­sīties.
Koncertā redzēja arī daudz
angļu viesu, no kuriem dzirdēja
komplimentus mūsu dziedātājiem
un svētku rīkotājiem. Mani pār­steidza
arī dziedātāju greznie tau­tiskie
tērpi, kādu netrūka pat vī­riešiem,
un labi ģērbtie un izskatī­go
ļaudis klausītāju rindās. Ie­spaidīgi
bija arī citi dziesmu svēt­ku
sarīkojumi, tā ka šīs dienas
Anglļjas tautiešiem izvērtās par
ftuem nacionālās kultūras svēt­kiem.
Nav šaubu, ka lielais sarīko­jums
dos Jaunu ticību kulturālās
pašdarbības nozīmei un vajadzībai.
Sekojot tautiešu ielūgumiem, man
bija izdevība apmeklēt vrirākus
hosteļus, kur notika sanāksmes.
Hosteļos vēroju priekšzīmīgu kār­tību
un tīrību, kā arī citas ērtības,
ar kurām šīs nometnes atšķiras no
Vidjas bēgļu nometnēm. Sevišķi
atzīmējams, ka gandrīz katrā no­metnē
sabiedriskām vajadzībām ie-rldltas
plašas un ērtas telpas, ku-fas
var izmantot gan mācībām, gan
larikojumlem un dažādām spēlēm.
Pašdarbības pasākumu organizēša­nā
un izveidošanā tautiešiem ne-kldi
šķēršļi netiek likti, un dau­dzās
nometnēs šādus pasākumus
nometņu administrācija sirsnīgi at­balsta,
sabiedriskās rosmes ziņā
Izceļas Berdinberijas nometne, ku-fas
direktors kopā ar vietējās britu
draudzes mācītāju un sev paklauta-iem
latviešu puišiem bija kopīgi
«radies mūsu dziesmu svētkos
Lbndonā un dalījies ar viņiem vie-ftā
nakts mītnē. No darba brīvā
laikā šejienes tautieši cītīgi ^nācās
«nglu valodu, tā ka ciešami runā
visi, bet daudzi jau gluži labi. Var
Wkt, ka daudzināto mēmo strād-i)
ieku šodien Anglijā vairs nav. Ir
Wl gadījumi, kad par nopelnīto
algu Iegādājas motociklus, un viens
otrs pat pasūtinājis uzvalku par 36
mārciņām, par ko varētu dabūt trīs
Satavus uzvalkus, kādus parasti
Anglijā nēsā strādnieki.
Nometnes tautieši bija sarīkojuši
«kaistu Jāņu vakaru. Viņu slāpes
pēc sabiedrības labi raksturoja tie
150 viesi, kas uz $o vakaru bija
ieradušies no tuvienes un tālienes.
Līdzīgs gars vērojams Berlejas
nometnē, kur Iļautieši noorganizē­juši
arī, savu orķestri.
Koventrijā ap 300 latviešu, kas
Ktādā dažādos rūpniecības uzņē-mmnos,
dzīvo privāti. Vairāki ti­kuši
pat pie savām ģimeņu māji-
Pam. Tomēr dzird arī sūdzības par
oazādiem ierobežojumiem privāta­jos
dzīvokļos, kas vienu otru mudi­nājis
atgriezties atpakaļ bostelī.
Kopējo kultūras darbu šāda dzīve
^ tomēr netraucē, jo tautieši rūpēju-
J^Par telpām sabiedriskām vaja-a^
«>5m. Savas ģimeņu mājiņas gal­venokārt
pērk precēti ļaudis, jo tā
izdevīgāk — parāda deldējuma
jaļa Iznāk lētāka nekā īre pār ista-ou
svešā mājā.
Nopietna problēma tautiešiem
^ i J S ir tā, ka viņi netiek ārā no
£Vw schēmas. Pēdējā laikā gan
aaaem enerģiskiem izdevies tikt uz
augšu. Tā kāds tekstiliju speciālists
^Cl9 par meistaru, un vairākas zob­ārstes
no slimnieku kopējam pār­gājušas
zobārstu asistentu un zob­ārstu
amatā. Lauksainmiecībā strā­dājošiem
šādu avansēšanas iespēju
tikpat kā nav. Tāpēc viņi Uelāko
uzmanību pievērš virsstundām, lai
vairāk nopelnītu. Darbs lauksaim­niecība
viscaur mechanizēts, tomēr
biezi gadās, ka divus mēnešus no
vietas .jāveic viens un tas pats
darbs — jākuļ vai jākopj cukurbie­tes.
Lielākā daļa tautiešu tomēr sa­mierinājusies,
un par atgriešanos
Vācijā vai izceļošanu uz citurieni
runa tikai tie, kam patiesi gadījies
sliktākais darbs un pieticīgākie ap­stākļi.
Lai gan tautieši Interesējas par
tālāko emigrāciju arī no Anglijas,
viņiem jāliek pie sirds šo soli labi
apdomāt. Līdzīgi trūkumi ir visās
zemēs: no sākuma jāstrādā melnais
darbs, jārēķinās ar dzīvokļu grūtī­bām.
Citās zemēs vēl nāk klāt mil­zīgie
attālumi, kamēr Anglijā ie­spējams
dzīvot samērā kompaktā
vidē un attālumu pārvarēšana ne­prasa
daudz laika. Par redzēto varu
teikt, ka arī es pats uz Angliju savā
laikā raudzījos skeptiski, bet pēc šī
apmeklējuma esmu mainījis savus
uzskatus un atzīstu, ka nacionālā
ziņā šeit tautiešiem paveras lielas
iespējas, un arī materiāli tie visumā
nav sliktākā stāvoklī nekā pionieri
citās zemēs. Bez tam Anglija pieder
Eiropai, tā ir zeme ar plašiem so­ciāliem
iekārtojumiem un brīvību,
te mājo mūsu sūtniecība, kas tau­tiešu
lietas katrā laikā var aizstā­vēt,
un pašu tautiešu masa ir tik
liela, ka grūtības izglītības un cita
kultūras darba organizēšanā viegli
pārvaramas.
Citādi Has ir Beļģijā. Krietna
daļa tautiešu ar darbu ogļraktuvēs
nav apmierināti un pēc līguma no­tecēšanas
labprāt vēlētos izceļot
kaut kur citur vai arī atgriezties
Vācijā, lai izbrauktu kopā ar šeit
palikušajiem piederīgajiem. No pē­dējā
soļa viņi tomēr jābrīdina, jo
nelegāla atgriešanās Vācijā var
draudēt ar DP statusa atņemšanu,
tā ka var rasties grūtības izceļoša­nā
vispār. Pagaidām vienīgās iz­redzes
atstāt ogļraktuvēs mūsu Beļ­ģijas
tautiešiem ir iesaistīšanās
lauksaimniecības darbā Francijā.
Varbūt ar laiku pavērsies arī kā­das
citas iespējas, tāpēc pagaidām
jānogaida, jo būtu neprātīgi zaudēt
darbu un peļņu un nokļūt bezize­jas
stāvoklī.
Kopā ar A. Skrēberu apmeklē­jām
arī latviešu organizāciju pār­stāvjus
Beļģijā. Organizāciju salie­dēšanās
darbs apsveicams, bet vēl
joprojām manāmi nesaticības dīgļi,
kas izpaužas attieksmēs starp at­sevišķām
personām un organizāci­jām.
Tā latviešu organizāciju ap­vienības
padomē vēl neietelpst trīs
organizācijas. Tāpēc tautiešiem jā­vēl
tālākas sekmes apvienošanās
virzienā.
Reizē man bija izdevība pārlieci­nāties,
kā izvietoti un dzīvo latvie­šu
bērni. Piedalījos Caritas vadī­bas
noorganizētā bērnu sanāksmē,
kur guvu ļoti labu iespaidu un
pārliecību, ka bērnu aizgādņi dara
iespējamo, lai aizgādājamie pie vi­ņiem
justos labi. Tie par latviešu
bērniem arī labi atsaucās, un vai­rāki
apjautājās, vai nevarētu lat­viešu
bērnus adoptēt. Katrā ziņā šī
akcija ir mums nevien liels at­balsts,
bet arī laba mūsu lietas pro­paganda
beļģu sabiedrībā. E.R.
usrra
uksfums un komunisti sarughņa
« V J « j MŪSU LĪDZSTRĀDNIEKU VĒSTULES PAR AUSTRA- IPŠll r 71VI / LUAS DABAS UNTUMIEM UN OGĻRAČU STREIKA
i ^ O i 4 Y I / CĒLOŅIEM UN SEKĀM
'1
H R B U L A I N A tmfnLlh niHiiniiaioitiiiiiiiuniiuiiHiM
Lielpilsētām ir savas Ipatas sejas.
Dažubrīd Berlīne smaida, Ņujorka
līksmo, Londona iecietīgi panes uz­liktus
pienākumus, bet Sidneja šo­dien
drūmi klusē. Vienmēr priecī­gais
sidnejletis pārvērties nezinā­mās
nākotnes blētajā, jo nelaimju
sērijai pagaidām neredz gala —
lietus, plūdi, ogļraču streiks, bez­darbs;
trūkst gaismas, gāzes, siltu­ma,
uņ ari ziema Austrālijas ap­stākļiem
šoreiz pagadījusies bar­gāka.
Tas 8ākā$ ar lietus dienām. Sep­tiņi
dienas un naktis ūdens šaltis
skaloja Sidneju un apkārtni gau­sās
upju gultnes pārvērtās mutu­ļojošos
strautos. Zemākās vietas
pārplūda. Ielu notekas nespēja uz­ņemt
ūdens masas. Sidnejas ielās
redzētās ainas atgādināja pavasara
plūdu laikā skatīto Akmeņu ielu
Pārdaugavā, kad autobusu riteņi
šķēla pēdu dziļo ūdeni.
Trešajā lietus dienā laikraksti
vēstīja plūdu nelaimi tuvējā ap­kārtnē.
Vienpadsmit pilsētiņas at­grieza
no ārpasaules. 2000 māju pa­lika
zem ūdens. Materiālie zaudē­jumi
pārsniedza 4 milj. mārc, kas
nozīme Austrālijas vilnas eksporta
ienākumus gadā. Apdraudētos ap­gabalus
evakuēja. „Tagad ari mums
ir savi bēgļi. Vispirms tiem jādod
pabalsts, un tikai tad mums Jārū­pējas
par ārzemju bēgļiem," aiz­rādīja
Sidnejas ABC raidītājs.
Vēl lietus nebija nostājis, kad iz­platījās
jauna vēsts: „Ogļrači sāks
streiku 27. jūnijā!" Cik svarīga
loma te piemīt ogļraču arodbiedrī­bai,
to rādīja neslēptās bažas Sid­nejas
laikrakstos. Uzkrātu ogļu
krājumu; nav nekādu, bet patēriņš
liels. Tā, piem., gāzes iestādes krā­jumi
pietika 6 dienu patēriņam,
dzelzceļam VA dienai, elektriskām
spēkstacijijm 1 dienai un jūras kuģ-niecītļal
3 dienām. Savā laikā ogļ­rači
zaudēja darbu saražotā ogļu
daudzuma dēļ. Tādēļ arī pēdējos
gados Austrālijas ogļu krājumu
kontrole atradās arodbiedrību ro­kās.
Ogļraci pieprasa 30Vo algas pieli­kumu
un, darba laika saīsināšanu
no 40 uz 35 stundām nedēļā. Jāat­zīmē,
ka ogļu vīri ir vislabāk at­algotā
[strādnieku daļa, jo nedēļas
izpeļņa oārsniedz 15 mārc, kamēr
pārējo algas svārstās no 7—9 mārc.
Kāda ir ogļraču arodbiedrības
vadība? Atbilde tālu nav jāmeklē.
Tie ir šejienes kompartijas biedri
— Edgars Ross, Viljems un Grants,
visi zvērināti komunisti ar stāžu.
Streika uzsaukumi sastādīti pēc
mums pazīstama parauga — cīnī­ties,
iznīcināt, mēs prasām maizi
un brīvību. Protams, arī sarkano
krāsu Izlieto pienācīgos vairumos.
Kas ir streika upuŗl? Šoreiz visa
Sidneja un Ņusautvelsas apgabals.
Darbus pārtraukusi visa rūpniecī­ba.
Bezdarbnieku skaits sasniedzis
450.000 no 850.000 strādātājiem visā
apgabalā. Sašaurināti darbojas pār­tikas
rūpniecība, un arī te tuvākās
dienāS| gaidāms apsīkums. Maizi un
gaļu piegādās kapa aviācijas trans­porta
lidmašīnas no citiem apga­baliem.
Pilsēta vakaros iegrimusi tumsā.
Skatlogi tumši, nozudušas neskai­tāmās
gaismas reklāmas, un lielie
debesskrāpji baigi rēgojas nakts
melnumā. jElektriskā strāva vairs
atļauta tikai apgaismošanai im da­žas
stimdas dienā ēdienu pagatavo­šanai
Arī gāzes vadi tukši Sidne­jā
tikai retā mājā var atrast mal­kas
pavardu. Bet nav ari malkas.
Modemaifi dlvēk, ko nu? 1. jūlijā
pilnīgi apstājās ar! pilsētas tram­vaji
un elektriskais dzelzceļš, un
reizē ar to plaši izplestā Sidneja
praktiski zaudējusi pilsētas nozīmi
Kritiskā situācijā ncmākušas slim­nīcas.
Chroniskos sllnmlekus atbrī­vo.
Rentgena aparāti nedarbojas.
Lielas bažas rada ari skābekļa trū­kums,
ko plašos apmēros lieto dzī­vību
glābšanai. Sidnejas sieviešu
slinmīcā vien ir 20 zīdaiņu, kuru
dzivībiņfim nepieciešams skābeklis,
bet rezervju nav.
Lielajā ostā iestājies klusuma
brīdis. Arī DP transportus, kas pa­redzēti
Sidnejai, tagad novirza uz
Melburnu, Adelaidi vai Frimentll
Un ko saka tauta? Liekas, ka te ir
pirmā reize, kad ļaužu vairākums
vainīgo saskata Kremļu Arī laik­raksti
dzīvi apraksta streiku vado­ņu
ne sevišķi glaimojošās biogrāfi­jas
un Maskavas baigās metodes,
iznīcinot citu valstu saimniecisko
dzīvi.
Sķlet, Izlutinātos austrāliešus par
daudz skar pēdējo dienu ierobežo­jumi
Viņi paceļ balsis. Kāds sid­nejletis
laikraksta reportierim aiz­rādīja:
„Kādēļ nevar aizliegt strei­kot,
ja var aizliegt lietot gāzi un
strāvu?" Un valdība? Vairākkārtī­gās
sarunas ar ogļraču arodbiedrī­bu
beigušās bez sekmēm. Kādi būs
valdības pretsoļi, to rādīs tuvākās
dienas. Pagaidām izdoti tikai dra­stiski
rīkojumi ogļu taupīšanai, un
pārtikas piegādi veidos „gai8a
tilts". .,Nu ari mēs būsim līdzīgi
berlīniešiem, jo mums būs savs
«gaisa tilts", raksta The Sun ievad­rakstā.
Bet kas tad pilsētu ir ielen-cls?
Un DP? «Pārvietotajām personām
līguma laikā nav atļauts streikot,*'
teikts līgumā, ko ikkatrs emigrants
parakstīja izvietošanas nometnēs.
Nedaudzie Sidnejas DP, kas strādā­ja
rūpnīcās, patlaban ir bez darba.
Pārējie joprojām vēl rok grāvjus
un būvē ceļus. Taču arī tur nākas
dzirdēt nepatīkamas piezīmes. „Kā-dēļ
ārzemnieki strādā, bet mūsu
bij. karavīriem jāstaigā bez dar­ba?"
jautāja kāds beidarbnieks.
Pēdējās ziņas no ūdens apgādes
iestādes vadības vēstī, ka ari tur
1. jūlijā beidzās darbi, jo nav sa­tiksmes,
un trūkst darbam nepie­ciešamo
materiālu. Tas skar apm.
300 latviešu intereses, kuriem nu
jāiztiek ar pabalstu 1 mārc. apmē­rā
nedēļā. 7
S i d n e j ā , 1. jūlijā.
Spodris Klauverta.
Ji, 1
tik iti& štU utadās (tMiIō tiksi
Austrāliešu presē un sabiedrībā
noteiktu reakciju radīja nesenais
Maskavas radiofona ziņojums par
DP, kas ieradušies Austrālijā. Zi­ņojumā
bija minēts, ka «Austrāli­ja
nolēmusi pakļaut verdzībai
20.000 pārvietotās personas. DP
atrauti no ģimenēm, iebiedēti un
piespiesti no Vācijas doties uz Au­strāliju.
Baltie vergi izdalīti darba
devējiem, un tos nodarbina vis­smagākajos
darbos bez kādām cil­vēciskām
tiesībām". Imigrācijas
ministrs Kalvels minēto ziņojumu
apzīmēja par ^neatbildīgām blē­ņām".
Tālāk viņš presē aizrādīja,
ka DP saņem to pašu atalgojumu,
ko austrāliešu strādnieki, un viņi
šurp devušies labprātīgi.
Maskavas radiofona ziņojums
pārrunāts arī Austrālijas parla­menta
sēdē Kanberā. Strādnieku
partijas deputāts Bīzlejs imigrāci­jas
ministram jautāja: vai TASS
aģentūras pārstāvis pieprasījis ofi­ciālu
informāciju par DP dzīvi, un
vai tas apmeklējies ieceļotāju no­metnes?
Tālāk runātājs ierosinājis
uzaicināt ieceļotāju nometņu ap­skatei
UN pārstāvjus. Ministrs at­bildē
aizrādīja — viņš neticot, ka
Maskavas 1 radiofona ziņojuma avots
būtu TĀSS pārstāvniecība Austrā­lijā.
„Tās pārstāvji nav izteikuši
vēlēšatios apmeklēt nometnes, bet,
ja arī tie to būtu darījuši, viņu
informācija droši vien tāpat būtu
nepatiesa." Ministrs arī paziņojis
deputātiem, ka turpmāk Austrāli­jas
radiofons aicināšot pie mikro­fona
dažādu tautību DP, un tie
brīvi savā valo,dā varēšot stāstīt
patiesību par dzīvi un darbu Au­strālijā.!
I
Melburnas laikraksts The Age
ziņo no ' Pērtas (Rietumaustrālijā),
ka tur latviešu, igauņu, lietuviešu,
ukraiņu, poļu, ungāru un jugosla-vu
pārstāvji nodevuši presei kopīgu
paziņojumu, kufl kategoriski no-raidītgļ
komunistu aizbildnība. Pa­ziņojums
beidzas vārdiem: „Mēs
esam pārlecināti: ja pašiem krie­viem
būtu atļauts atstāt savu zemi,
tad Krievija drīzi vien kļūtu par
tuksnesi, kur atrastos vienīgi labi
pazīstamā j pils — Kremlis ar vien*-
tuļo vīru Mr. Staļinu,"
M e l b u r n ā , jūnijā.
J. Ratinms.
— Tev Jau nu saulainajā Austrā­lijā
šos dūraiņus nevajadzēs, bet
paņem vien, tajos atmirdzēs latvis­kais
krāsu spožums im tālā dzim­tene,
— teica sirsnīga balss, mani
izvadot uz jauno kontinentu.
Par dūraiņiera nopriecājos, patei­cos
un noglabāju tos ceļa somā, ne
domāt nedomādams, ka tie praktis­ki
noderēs. Taču necerētais notika
— pašā Jāņu vakarā rokas vairs
neizturēja Austrālijas aukstumu,
devos līgot uz Melburnu, apvilcies
dūralņlem un mazliet drebināda­mies
plānajā Austrālijas mēteli
Cik labi tagad būtu noderējis ari
mētelis, ko «uzsitu gaisā" Portsaldā
brūnajiem Ēģiptes tirgotājiem. Vie­nīgais
mierinājums — tas bija gaū-~
žām vecs, apgriezts uz otru pusi
Tikai pateicoties tumsai un Kleln-kecas
nometnes dāmu komitejas
šūšanas darbnīcas čaklajām rokām,
kas mētelim bija devušas . jaunu
paskatu, brūnie laivu vīri daudz
neprātoja un parāva mēteli kā
velns grēcinieka dvēseli. Dažs sil­tās
saules sajūsmā toreiz tirgotāju
laivās atstāja vilnas segas, kāda
braucēja bija ļoti nelaimīga, ka ne­viens
laivinieks nepērk viņas ādas
jaku. Vārdu sakot — karsts bija
laiks, karsts prāts. —* Gaisā, gaisā,
sit tik galsāl —
Pašlaik daudziem mums prāti ļoti
atvēsinājušies. Austrālijas ziema
kož kaulā tik jūtami, ka naktī to
var Izbaudīt pat zem trim pieklājī­gām
segām guļot. Tas ir — mēs
guļam barakās, kam visapkārt ir
paplata sprauga. Pa šo «gaisa kori­doru"
tad nu ierodas vēsie ziemas
vēji.
' Vakaros, kad mazgātuvē plūst
karsts ūdens, daudzi stiepj gumijas
maisus — termoforus, piepilda tos
un mudīgi skrien uz gultu. — Par
mani smējās un zobojās vienā ga­balā,
— saka koktēlnieks T. Pūce,
— kad es liku karsto gumijas maisu
pie kājām. Bet drīz vien — skaties
— viens otrs jau, ležmledzis ter­moforu
padusē, tek teciņus pie siltā
krāna, lai nepaliktu bešā — ūdens
nav neierobežotu laiku. —
Kad sešos rītā no virtuves puses
atskan varens pannu gongs, viri
pūš un sprauslā, ceļoties no gultām.
B r r r . . . auksti! Vēl autobusā sēdot
valoda vairumam „lesalusi". Vis­omulīgāk
tajā brīdī jutās ģen. Gop-pera
dēls Sergejs — viņš paplauk-
Sķina pa savu jērādas kažociņu, un
tūlīt dzird ieņurdamies kādu balsi:
— Jā, tam jau nesalst — kas ne­kaiš
kažokā! — Tiešām, Austrālijā
var jūnija 'vidū itin brangi justies
dūraiņos un jērādas kažokā. Ziema
ciemojas arī palmu pasaulē, un da­žu
ritu zālē mirdzēja sarmas ziedi.
Kamēr mēs visi cīnāmies ar auk­stumu,
paši austrālieši bez tam rau­jas
ar streikiem un komunistiem.
Otrā un trešā jūlijā Melburna bija
«mirusi" pilsēta. Nedarbojās ne
elektriskais pilsētas dzelzceļš, ne
tramvaji, ne autobusi Pamats —
ogļraču streiks Ņusautvelsā, šejie­nes
ogļraktuvju centrā. Satiksmes
izbeigšanās miljonu pilsētā ir visas
dzīves aprakšana. Un tā arī bija.
Daudzi lielie centra tirdzniecības
nami slēdza durvis, maz ļaužu ie­radās
sporta sarīkojumos un šejie­niešu
neatņemamās zirgu skrieša­nās
sacīkstēs; Vienīgi: krogi bija
pilni tur savās telpās viri un sa­vās
sievas, dzerot alu, pukojās un
strīdējās: kāpēc visas Šīs nebūša­nas
— satiksmes apturēšana, gāzes
izslēgšana, elektrības taupīšana?!
Atbilde bija lasāma visos laik­rakstos
— milzīgi sludinājumi, ar
piezīmi, ka valdība tekstu atļāvusi
publicēt, ziņoja, ka streikus kurina
komunisti. Ar apbrīnojamu pacie­tību
valdība cenšas streiku likvi­dēt,
taču piekāpšanās no vienas vai
otras puses var būt rit, pēc ned^;?^
ļas vai tikai pēc četrām nedeļanu
Līdz tam laikam vairāk par nli^^lAft
jiem" cieš „mazie" — paši strād­nieki;
tikai stundu dienā viņi drīkst
lietot "gāzi virtuvē. Ko tas nozīmē,
varam iedomāties, ja ievērojam, ka
tieši gāzes pavards ir šejienes mā­jās
visizplatītākais. Humoristi laik­rakstos
vēl joko, zīmē vecīšus, kas
cepj desiņu uz sveces liesmiņas,
taču viņu joki pamazām sastingst
— nav taču gāzes...
Austrālijas „Kravčenko" — viens
no septiņiem vadītājiem šejienes
komunistiem — Sesils Sarplejs, kas
pirms mēnešiem pagrieza komuni­stu
partijai muguru un sensacionālā
rakstā atklāja daudzas komunistu
rīcības aizkulises, atkal pacēlis
balsi, no jauna klājot vaļā mate­riālus
par komunistiem. Vidusmēra
austrālietis patlaban, jādomā, ir
galīgā nesaprašanā — kā viss pa­saulē
notiek: viņam laikraksti vēstī
par komunistu nejēdzīgām izrīcī­bām
pret austrāliešu sabiedrību,
valdība ir pret komunistiem, tie sa­vukārt
kliedz pret valdību, arod­biedrību
apvienība aicina cīnīties
par strādnieku labklājību, strād­nieki
streiko, tūdaļ apstājas satik­sme,
nedod gāzi... Viss tas prasīt
prasa kādu jēdzīgu atrisinājumu.
Kas īsti to dos, grūti pateikt, At­ceros
vārdus, ko teica kāds austrā­liešu
strādnieks: — Ja jūs apsēdī-sities
uz soliņa ar atvērtu „Guar-dianu"
(komunistu laikraksts), tad
neceriet ilgi sēdēt, nesajutis karstu
pļauku pa vienu vai abām ausīm..i
— Tāpēc es spriežu, ka „Guar-dians"
savas idejas nerealizēs, kaut
arī tas to ļoti vēlētos.
M e l b u r n ā, 4. jūlijā. Z. B.
Piemin DP
arī Dicnvidafrikd
Dienvjdāfrikas nacionālās sievie­šu
apvienības oficiozs N. C. W.
News, kas iznāk 60.000 eksemplāros
reizi mēnesī, maija numurā, atrefe­rējot
šīs apvienības sanāksmi Dur-banā,
starp citu raksta un iestājas
arī par Eiropas DP. Sanāksmes zī­mīgākais
brīdis bijis Natalas uni­versitātes
sabiedrisko zinātņu pro­fesora
Dr, Hansi Pollaka referāts
par pārvietoto personu traģēdiju
Eiropā. Dr. Pollaks ilgāku laiku pa­vadījis
Eiropā kā UNHRAs darbi­nieks,
ar DP labi iepazinies un iz­teica
dziļu nožēlu, ka Dicnvidāfrika
vēl nav atvērusi durvis šiem nelai­mīgajiem
cilvēkiem. Viņa runa iz­saukusi
nevien dziļu saviļņojumu
un līdzjūtību DP, bet arī sanāks-smes
dalībnieču apņemšanos tiem
palīdzēt