Bavarijas Latviesu vestnesis, July 16, 1949

              6 LATVIJA Sestdien. 1949. g. ig.
I
¥•4
PAGRIEZIENS
Jugoslavija atraus pabalsta grieķa nemierniekiem -
»^^'^vela MiM** kaimiņu
Anna Paukere atklāti
vals€
Londona (H). - Sinis dienās mar-žalis
Tito teica politiski ļoti nozīmī­gu
runu bij. Itālijas ostas pilsētā
Polā. Daži Balkānu apstākļu pazi­nēji
apzīmē šo nmu par vissvarī­gāko,
kādu Tito teicis pēc kara, un
gaida tagad tālejošas pārgrozības
Salkanos.
Viņš apzinīgi izvēlējās Polu savu
jauno politisko nodomu deklarēša­nai,
jo šo pilsētu apdzīvo pa lielā­kai
daļai itāļi, un tā visu laiku b i ­jusi
itāļu patriotisnia, šovinisma un
fašisma citadele. 40.000 cilvēku ie­radās
klausīties Tito runu.
Pieskardamies pārtikas stāvok­lim,
viņš teica: ,JPar spīti visām
ļaunprātīgām baumām, it kā jugo-slavu
tauta mirtu badā, dzīves lī­menis
mūsu zemē nemitīgi ceļas.
Bet tas rada bažas dažās komunistu
partijas, kas labāk redzētu pusi no
Jugoslavijas iedzīvotājiem nomir­stam
badā, jo tas pierādītu komin-foOTa
apgalvojumu pareizību. Sa­trakotā
kominfornia kara gājiens
pret mums tomēr nespēj aizkavēt
Jugoslavlju' veiksmīgi izpildīt savu
piecgadi.
Ārlietu ministru padomes lē­mums
Karintijas lietā (ministri Pa­rīzē,
kā zināms, noraidīja jugoslavu
prasību pēc Austrijai piederošās
Karintijas apgabala) nedara godu
ne rietumvalstīm, ne Pad. savienī­bai.
Ja no šī jautājuma atkarātos
kaŗS vai miers, tad šādu lēmumu
vēl varētu kaut cik saprast. Bet
Pad. savienība apgalvoja, ka Jugo­slavija
sākusi iet roku rokā ar rie­tumu
imperiālistiem, un tāpēc tā
vairs neesot atbalstījusi mūsu vie­dokli.
Bet tā runāt, nozīmē apzinīgi
sagrozīt patiesību. Jugoslavija to-niēr
nav atteikusies no savas pra­sības
pēc Karintijas un nekad arī
no tSs neatteiksies. Bet mēs iztu­rēsimies
disciplinēti tur, kur lieta
grozās ap mieru." >
Par Triestu, ko rietumu lielval­stis
grib atdot Itālijai, Tito iztei­cās:
„ltaļu valdībai nevajadzētu i z ­turēties
tā, it kā tai piederētu visa
Triestas brīvvaļ^sts. Jugoslavija ne­kad
neatzīs vienpusīgus lēmumus
par Triestas nākotni."
Tito runas vissvarīgākā daļa bija
veltīta Grieķijai. Viņš aizrādīja uz
daudziem asiņainiem starpgadīju­miem
jugoslavu-grieķu pierobežā.
Sos incidentus radot «grieķu mon-aroho^
lašlsti", un tie notiekot gan-d|:!
z vai katru dienu. Visi Jugosla-
Desmitā dala
iedzīvotāj li bēgļu
• mm»
vijas valdības aizrādījumi Grieķi­jas
valdībai esot palikuši bez kā­dām
sekām. Tito aicināja angļu un
amerikāņu valdības ņemt ļoti no­pietni
UN organizācijai iesniegto
jugoslavu prasību darīt galu ,3ai
izaicinošai rīcībai".
Bet savukārt Tito žēlojās arī par
grieķu komunistu rīcību, kas vis­caur
esot naidīga Jugoslavijai. Viņš
teica: «Grieķijas tautas demokrāti­jas
vīri dara negodu ikdienas iz­lejamām
asinīm, celdami necienī­gas
prasības un apmelojumus pret
mūsu tautas demokrātiju — Jugo-slaviju.
Ar to viņi pielaiduši tādu
rīcību, kam laikam būs nāvīgas se­kas
grieķu brīvības kustībā. Pkr
savām neveiksmēm un sakāvēm viņi
grib mūs darīt atbildīgus, bet tas
viņiem tomēr neizdosies."
Tito tādā kārtā lika saprast klau­sītājiem,
ka pēc viņa ieskata grie­ķu
dumpinieku gals ir tuvu. Sen­sacionālā
vieta viņa runā bija pa­ziņojums:
„Pamazām un pakāpe­niski
mums būs jāslēdz robeža ar
Grieķiju, lai tādā veidā sargātu
mūsu pierobežas iedzīvotājus."
Tālākais temats bija Jugoslavijas
attiecības pret viņas Austrumeiro­pas
kaimiņiem. Tito atgādināja klā­tesošiem
Pad. savienības. Albānijas,
Bulgārijas un Rumānijas naida pil­no
politiku pret jugoslavu valsti.
Ungārija, Cechoslovakija un PoUja
esot pilnīgi pārtraukušas visus sa­vus
tirdzniecības sakarus ar Jugo-slaviju.
«Sofijā, Bukarestā un T i ­rānā
šodien izturas pret jugoslavu
cilvēkiem tā, it kā tur būtu džun­gļi.
Viņiem tur uzbrūk uz ielām, it
kā šinīs valstīs vairs riebūtu nekā­das
likumības. Mēs tomēr nedrīk­stam
padoties savām jūtām ip
meklēt sev lētu gandarījumu. Mē?
parādīsim vislielāko pacietību pret
Austrumeiropas valstīm.
Bet ja nu šīs valstis atsakās uzr
turēt tirdzniec. sakarus ar mums, tad
mums būs jāpārdod savas preces
tur, kur varam tām atrast noņēmē­jus.
Mēs pārdosim rietumiem mūsu
varu, mūsu alvu un citas jēlvļelas.
Par visu to mēs saņemsim ārzemju
valūtu un par to pirksim mašīnas
ūn darba rīkus, kas nepieciešami
sociālisma jauncelsmel Jugoslavija.
Mēs uzturēsim ar rietumiem savus
līdzšinējos tirdzniecības sakarus un
tos pat vēl paplašināsim. Bet rie­tumiem
mēs pārdosim tikai savas
preces im nevis savu sirdsapziņu.
Nekādas politiskas koncesijas mēs
nedosim."
Runas beigās tito apstiprināja
ļ'ziņu, ka Jugoslavija patlaban pūlas
atgūt ārzemju aizņēmijmu, \ lai
pirktu par to „nevis letočus, bet
gan mašīnas un fabriku iekārtas."
Militārie vērotāji Belgradē, pēc
Reutera informācijas, ir pārlieci­nāti,
ka dumpja kustība Grieķijā
ātri tuvojas savam galam un ka
Jugoslavijas nostāja vēl vairāk pa­ātrinās
gala pienākšanu.
Angļu prese aizrāda uz zīmīgo
apstākli, ka daudzi antititoisti paš­laik
uzturas Maskavā un kaļ tur
tumšus plānus. Ja vien maršalam
Tito izdosies sekmīgi izvest galā
savus saimnieciskos projektus un
nodibināt ciešus tirdzniecības sa­karus
ar rietumiem, tad pārējām
Austrumeiropas tautām padomju
jūgs tiksies vēl smagāks nekā līdz
šim.
Rumānijas parlaments trešdien
ratificēja militāro draudzības pak­tu
ar Poliju. Ārlietu ministre Pau­kere
pie tam teica draudu pilnus
vārdus pret Jugoslaviju: «Jugosla­vija
patlaban valda kāda nodevēja
kliķe. Tā jāgāž un jāiznīcina, lai
jugoslavu tauta varētu kļūt brīva."
Kāda jaunāka telegramma no
Atēnām vēstī: „Tagad noticis galī­gais
lūzums attiecībās starp grieķu
komunistu partiju un Tito. Grieķu
, komunistiem tuvu stāvošā Maķedo­niešu
organizācija pieņēmusi rezo­lūciju,
kas skarbi nosoda jugoslavu
komunistus par viņu „biedrošanus
ar imperiālismu". Sl rezolūcija treš­dien
atkārtoti nolasīta grieķu dum­pinieku
radiofonā. Tas arī paziņoja,
ka dumpinieku «valdības" abi ne-grieķiskie
«ministri" Gočevs un
Kereminčevs uzskatāmi par node­vējiem,
jo viņi uzturējuši sakarus
ar Tito.
lliiillllliiilipiililliiiilliliiilIlitiiiiliiliiiilllliiiillliiHill»^
Jauni sekmīgi irdzekji un metodes
DILOŅA DZIEDINĀŠANA
ŠVEICES SRSTS ATRADIS METODI K A V E R N U BACILU
DĒŠANAI, B E T VACIESI IZGUDROJUSI AIEDKAMENTTJR rSKv
P R E T GĻOTĀDU TUBERKULOZI
Krustvārdu mTkla
i 2 i i 1 5 6
:•:•:•:•
• ft • •
>:•:•:•
a « • • • • •
:•:•:•:• •mf « •t • ••
7 8 •« •k t• •• • • 1 • • « « •
10 11 • • • •
'• .«• ..V ..
12
»••• •• • •• • * •
13 :•:•:•:• tt • • •• ••
•:•:•:•: •:•:•:•:
»•••• •« • ••f•• ••f ••f • '
. t • •
»»• •
:•:•:•:•
•:•:•:•: •t •> •• • • • t•
• . V . * .
• • • •
14 > • • •
•:•:•:•: t« •f•f • ••f• •«t• ••
Iv.v
15
w
vx-:
:•:•:•:•
• • • •
• • • •
• < • • •« •• t» t•
1 • • t
t • • •
• • « •
• • • •
tt ••• ••• •% • • f • •• •
«••• «• • • •• •• ••f• •l •«
16 •.*.'.•.
V . * . * .
• 4 » •
• • • «
:•:•:•:•
»•• • t • • t
17 Id • * • •
:••:•. :••:• >
• • t •
19
20 21
' * • f
22
t•• t •• •t• « •• •• ••
• « • »
23 24 i ^ k • « • • •
• m • • •••« ••• • »• «• t•«• • • • •
25 r
••) • t •»t• • •« t • •*• «
26
fitaitas
Pasaules atklātībā tikko atskanē­jušas
valodas, kas zina vēstīt par
diplomātijas aizkulisēs uzsāktām
lielvalstu sariinām nolūkā izbeigt
Grieķijas pilsoņu karu. Sai sakarībā
Interesants ir NYHT raksts, kurā
tuvfik pastāstīts par šīs nelaimīgās
un izmocītās zemes dzīvā spēka un
materiālajiem zaudējumiem pēdējos
gados.
Pastāvīgā nedrošība un bandītu
uzbrukumu draudi visplrmā kārtā
dezorganizējuši Grieķijas dzelzceļu
un zemes ceļu satiksmi. Mīnu eks­plozijas
gājušas bojā 650 civilperso­nas,
sapostīti 450 automobili un 300
dzelzceļa vagoni, nolaisti no sliedēm
vairāk kfi 80 vilcieni. Bandīti ne­reti
novieto mīna^ arī pļaujamos
kviešu laukos, un tām par upuri
krit daudzi mierīgi zemnieki. Auto­mobili
zemes iekšienē uzdrošinās
doties vienīgi organizētās karavānēs
bruņotu karavīru pavadībā. Pilnīgi
pārtraukta dzelzceļa satiksme starp
abām lielākajām Grieķijas pilsētām
— Atēnām un Saloniklem.
Milzīgās amerikāņu palīdzības
summas, kas domātas Grieķijas
jaunuzbūvei, īstenībā pa lielākai
daļai jāizlieto jaunceltņu, mašīnu un
citu svarīgu pasākumu apsardzībai.
Neraugoties uz šiem piesardzības
soliem, tomēr izpostītas Maršala
plāna ietvaros iegūtās mašīnas un
citas materiālās vērtības vismaz
300.000 dolāru apmērā.
Viena desmitā dala no visiem 8
milj. Grieķijas iedzīvotājiem pašlaik
atrodas brīvprātīgās vai piespiedu
bēgļu gaitās un tikko spēj pretoties
bada nāvei pārblīvētajās pilsētās.
Bandīti ieņemtajos apgabalos no­dedzinājuši
11.5000 mājas un noga­linājuši
3500 civīliedzīvotājus. Baiļu
psfdioze valda visos zemes stūros,
jo ari pat Atēnas neviens nav drošs
par savu dzīvību.
A r i gluži ārēji dzīve Grieķijā nes
n^sturīgu kara un juku laiku zī­mogu.
Atēnās un citās pilsētās nak­tis
pastāv iziešanas aizliegums. Ir
vajadzīgas vīzas nevien lai iebrauk­tu
vai izbrauktu no Grieķijas, bet
ari — lai dotos no vienas grieķu
pilsētas uz otru. Pavisam nemier­nieku
rokās vēl arvien ir apm.
piektā dala visas zemes territorijas.
BBC diplomātiskais korespon­dents
saka: «Maršala Tito runa pel­na,
lai to rūpīgi studētu, jo tā pa­ver
jaunus apvāršņus Balkānu po­litikā."
Tito teica: „Nekādas politiskas
koncesijas mēs netaisīsim." Bet te
nu jākonstatē, ka neviena no rie­tumvalstīm
pēdējos mēnešos nav
no Jugbslavijas prasījusi it* nekā­das
iekšpolitiskas koncesijas. Bet
ne jau ap Jugoslavijas iekšējo po­litiku
šoreiz Meta grozās. Tito runas
priekšplānā stāvēja Jugoslavijas
ārējā politika un tās ārtirdznlecība.
Abas šīs būtiskās problēmas sksiŗ
ne tikai Jugoslaviju, bet arī visu
Eiropu. Tagad var noteikti apgal­vot,
ka Polijas, Cechoslovakijas un
Ungārijas izdarītā saimnieciskā
boikota dēl Jugoslavija nonākusi
smagā situācijā.
Tomēr pati svarīgākā vieta Tito
runā bija tā, kur viņš pieskārās
Grieķijai. Viņa paziņojums par
jugoslavu-grieķu robežas pakāiie-nlsku
slēgšanu tālu pārspēj visu, ko
Tito līdz šim atļāvies darīt pret
Maskavas komunistiem. Robežas
slēgšanai var būt l i k t e n ī g as
ļ s e k a s priekš grieķu dumplniei
kiem. Daži amerikāņu laikraksti
jau uzskata šos Tito vārdus, par
zīmi, ka viņš pieņēmis amerikāņu
priekšnoteikumu par aizdevumu
piešķiršanu Jugoslavijai. Tito grib
dabūt no Pasaules bankas 250 milj.
doL lielu aizņēmumu. Bet pirms to
viņam dot, amerikāņu valdība pie­prasa,
lai Jugoslavija pilnīgi pār­trauc
grieķu dumpinieku atbalstī­šanu,
līdz ar ko pēdējo liktenis
būtu apzīmogots."
Vašingtonā un Atēnās Tito runa
radījusi vislielāko ievērību, pat
sensāciju. ASV ārlietu ministrija
apsveica Tito paziņojumu, ka J u ­goslavija
pakāpeniski slēgs savu ro­bežu
ar Grieķiju. Jau sen U N mē­ģināja
pled|ibūt Jugoslaviju uz šā­du
soU, bet līdz šim visi UN pūliņi
bija izrādījušies veltīgi.
Times Atēnu korespondents ziņo:
Tito paziņojums par grieķu-jugo-slavu
robežas gaidāmo slēgšanu uz-ņemts
Atēnās ar dziļu gandarljv-mu,
bet arī ar piesardzību, jo rūgti
piedzīvojumi pagātnē neļauj grie­ķiem
ticēt tik labai ziņai.
L ī m e n i s k i : 1. Ēdināt. 4. Mū­zikas
instruments. 7. Posta. 9. Slēg­ta
sabiedrība. 12. Avis. 13. Nodoms.
15. Gaismeklis. 17. Iedobum> zemē.
20. Pirms neilga laika. 22. Noguris.
23. Kabināt. 25. Dzīvības pazīme.
26. Personī A. Eglīša romānā «Lī­gavu
mednieki".
S t a t e n i s k i : 1. Prasme. 2. Ko­riģē.
3. Vietniekvārds. 4. Vīrieša
vārds «Ikdienas lietošanā". 5. Bārt.
6. «Klausule". 8. Cilvēka daba. 10.
Savienība. 11. Trauks. 14, Pazīstams
latviešu žurnālists. 16. Svara vienī­ba.
18. Upe Vācijā. 19. Vīriešu lep­nums.
21. Ir nepatīkama sajūta. 24.
Seit.
Iepriekšējās krustvārda miklas atrisinā­jums
L ī m e n i s k i : 1. Leo. 3. Paparde.
8. Pauko. 10. Intīms. 11. Sķit. 13. Evats.
15. Eps. 16 Nd (neodims). 18, Sekta. 20.
feābrs. 23. Dieta. 25 Lasis, 27. SD. 28. Ski,
Kulba. 32. Iela. 33. Kalsit. 34. Takse.
35. Atstāta. 36. Tas. — S t a t e n i s k i :
1, Laipns. 2. Optē. 3. Puma. 4. Ak&ts.
5. Po. 6. Raķete. 7. Ērts. 9. Aivars. 12.
īpats. 14. SED. 17. Dālke. 19, Ķirbis. 21.
Balles. 22. Sik. 24. ^Adatas. 26. Sūkāt.
28. Sīga. 30. Laka. 31 Asēt. 34. Tā.
Kopš Roberts Kochs 1882. g. atklā­ja
tuberkulozes bacili, pasaules z i ­nātnieki
gadu desmitiem ilgi neat­laidīgi
meklējuši līdzekli šis slimības
apkarošanai. Šai laikā atrastie me­dikamenti
vai ārstniecības metodes
diemžēl arvien no jauna pēc pirma­jām
sākuma sekmēm sagādājuši lie­lāku
vai mazāku vilšanos, nespē­dami
tbc izdziedināt pilnīgi.
*Par tuberkulozes perēkli parasti
uzskata plaušu kavernas, kas zinā­mā
mērā ir šīs slimības centrs un
izejas punkts. Kaverna ir tbc ba­ciļu
iedarbības radīts dobums plau­šās,
kas ceļas sairstot audiem, tā­dēļ
var sacīt, ka ciņa pret tbc ir
ciņa pret kavernām. Statistika rā­da,
ka līdz šim 80°/o slimnieku mi­ruši
desmit gadu laikā pēc tbc ba­ciļu
konstatēšanas viņu ķermenī,
Sis apstāklis spilgti liecina par me­dicīnas
nevarību cīņā ar šo izpla­tīto
un nežēlīgo kaiti. Lieki piebilst,
ka kara, bēgullbas un trimdas ap­stākļu
ietekmē ar tbc slimo arī
daudzi mūsu tautieši, īpaši bērni un
bijušie karavīri.
Plaušu chirurglja ar īpašu ope­rāciju
palīdzību — pneimotoraksu,
diafragmas paralizēšanu, torako-plastlku,
tāpat klimata maiņas me­todes
gan stipri mazinājušas mir­stību,
taču atklātās tbc gadījumos
arī pašreiz vēl mirst ^50Vo no v i ­siem
slimniekiem.
Liels solis uz priekšu tuberkulo­zes
apkarošanā veikts ar ASV pro­fesora
Dr. Selmana .ievadītās strep-tomlclna
ēras sākŠOTios šai īpašajā
medicīnas novadā, un visai daudz
sola arī otrs *tbc baciļu ienaid­nieks
— TB l 698. Taču, kā visos
līdzšinējos gadījumos, jūsmīgais op­timisms,
kas pavadīja pirmās strep-tomicīna
sekmes, tagad pārvērties
rezervētā nogaidīšanā.
Kā īsti iedarbojas streptomlcins?
— Visi tie slimību perēkļi cilvēka
organismā, kuros ir laba asins cir­kulācija
vai kuros tāda rodas ie­kaisumu
dēļ, kļūst viegli dziedināmi
bieži vien tikai pateicoties strep-tomicina
lietošanai. īpaši smadzeņu
plēves iekaisumu, miliārās un
kakla tbc, Jcā arī citu, smagu ie­kaisumu
fMvadttu slimību dziedi­nāšanā
šim līdzeklim ir ievērojami
panākumi. Bet tas līdz Šim pašam
laikam nespēj neko pret tādiem ba­ciļu
centriem, kādi izveidojas tbc
radītās asinsvadu trombozes dēļ —
piem., plaušu ^ kavernām, jo strep-tomicīns
šiem blīvajiem infUtrātiem
vienkārši nespēj piekļūt: kavernas
ir zināmā mērā izolētas no vispārē­jās
asins cirkulācijas.
Davosas ārstam Dr. G, Maureram
nule izdevies atrast īpašu metodi,
kas tagad šķiet pilnīgi atrisinām
visas ar kavernu blīvajām, necaur-laidošām
sienām saistītās problē­mas,
Dr. Maurers slimnieka ķer­menī
rada kanāli, kas sniedzas no
pacienta ādas krūšu kurvja ārpusē
līdz pašai kavemai un sākumā
siiniiBiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiii
RAIBĀ PASAULE
ir zirņa vai ķirša
mā, bet vēlāk, atkarībā no
«ELEKTRISKA KALPONE" ^
tā attēlā redzamo moderno mājtu­rības
aparātu nosaucis viņa izgud­rotājs
— anglis (Electric Daily Helip).
Aparāts ar izmaināmām rotējošām
dažādas ionnas un cietuma sukām
spēj vienlīdz labi tīrīt apavus, berzt
vārāmos podus vai spodrināt sudra­ba
traukus. «Elektrisko kalponi"
kāda Londonas fabrika jau ražo
sērijveidā.
Kāds Detroitas taksometra šofe­ris
nobraucis vienu miljonu kilo­metru,
nel)iedzIvodams nevienu sa­tiksmes
klizmu. Sakarā ar šo ievē­rojamo
sasniegumu viņš uzaicināts
radiofonā 15 nilnūtes runāt par sa­tiksmes
drošību. Šoferis paskaidro­jis,
ka tādam referātam nevajagot
ceturtdaļstundas, bet to varot pa­teikt
vienā teikumā: jābrauc pēc
teorijas, ka katrs cits braucējs ir
traks.
Džordžs VUjems, kas bija Izkritis
Dannas pilsētas pārstāvju vēlēSanās, da­žas
dienas pēc tam vietējā laikrakstā
publicēja Šādu pateicību: „Es sajlitu
nepieciešamību pateikties visiem' pilso­ņiem,
kas mani nav vēlējuši, jo tikai
pēc vēlēšanām uzzināju, ka pilsēta ie­kritusi
milzīgos parādos,'*
Apspriežot valdības ierosinājumu par
dzīvokļu būvi. ASV kongresā starp de­mokrātu
deputātiem Koksu un Sabatu
sākās dedzīga vārdu maiņa, kas beidzot
izvērtās boksa cīņā. Pārējiem deputā­tiem
tikai pēc laba lallia izdevās preti­niekus
Izšķirt. Sabatam ir 83 gadi. (b)
Kopš Vācijas austrumjoslas policija
nelegālo robežpārgājēju tvarstīšanai sā­kusi
izmantot niknus suņus, pārgājēji,
dodoties pāri robežai, ņem ildzl uz ro­kas
kaķi un, tiklīdz parādās suns, bries­mu
novēršanai palaiž kaķi vaļā. Kamēr
suns, palikdams uzticīgs vececajam nai­dam,
dzenas pakaļ kaķim, nelegāllstl
mierīgi pāriet joslu robežu, (b)
Apgādājušies ar 40 pāriem kurPJu
un 300 paliem zeķu. seši angļu svētceļ­nieki
atstājuši Londonu, lai Icājām dotos
uz Mūžīgo pilsētu Romu. kur grib no­kļūt
Ziemsvētku vakarā uz Svētā gada
ievadījumu, (b)
Dvīņu brāļi Frančesko un Eflslo Ful-džesl
savā dzimtajā pilsētā Lakonl. Ita-liia.
nosvinēiušl simto dzimumdienu.
KHsio kopš viena gada nesoēka dēļ gan
spiests palikt gultā, bet Frančesko vēl
strādā lauku darbus, (b)
Napoleons Kovonldess kopš vairā­kiem
^gadiem Parīzes* apkašzemes dzelz­ceļa
braucis ar viltotām biļetēm, runīgi
nzliplnot izlietoto biļešu caurumiņiem
ada paša lieluma ripiņas, kunas salasī­ts
staciiās un mājās priekšzīmei sakār­tojis
pēc lieluma, krāsas un papīra
šķirnes Pie viņa atrastas ..krājumā" 2750
Sadas ripiņas, (b) .
dzibas, var tikt paplašinSts. &
veida pirmo reizi medicīnas v i ^
ir radīta iespēja piekļūt kavenSi!
ārpuses, apdraudot tbc bacUuTttS
un tajā pašā laikā neradot c ^ f f
īpašas sāpes slimniekam. P a ^ ^
nāU Dr. Maurers ievada kavemi^
streptomicīnu piesātinātu pirsitoii
materiālu, kavernu pilnīgi ai^S»
Sī sterilā tampona ārējais ttJirS
po streptomicīna pastāvīgai
du pievadīšanai. Visa ierīce jSl
dina petrolejas spuldzes degU, fiJE
ces speciālā medicīnas UterStltoLii
metodi komentējot, izsakās, k a ^
nākumi esot vairāk nekā*p||J5
dzoši: jau 17 dienu laiki
tādā v^idā tiekot pilnīgi atbrhS
no tbc baciļiem. Tie neesot £
statējaml pat slimnieka krēpiri
vien tie līdz tam cēlušies mm
vernas. Tā kā tbc slimniekiem. B |
rasti ir tikai viena kaverna, Uām
vienīgais infekcijas avots i«ii|l
to ir likvidēts, radot labvēlīga fcS
slimības tālākai ārstēšalnal. ^
Kamēr līdz šim nelaimīgos diki
slimniekus varēja dziedināt toiS^
lejot, ievietojot sanatorijās v i l ļļ
darot operācijas, tagad viņiem £
palīdzēt visai radikāli, gllb)(^ t i
šķietami neglābjamos un tfidoi Ē
dījumos, kad torakoplastlka
līdzējusi. Dr. Maurera m
metode bez tam neatstāj
sevišķas pēdas ķermeni un
ne pašu kanāli ne krOSu sleiii
Bet, kā jau teikts, streptomidl'
lietojams tikai pret zināmiem^
veidiem. Viņu labi papildini
vācu zinātnieku atrasts Ud,^
kas pazīstams tikai kopš 1H|
ķīmiķu kongresā Bonnā, kur Mļ
Leverkuzenas krāsu fabriku laliop
torijas vadītājs profesors Dnļ)(|
magks koDā ar saviem tuvfilui^
līdzstrādniekiem sniedza plrmbi^
ņas par kādu jaunu tbc apkafoiiMl
derīgu atradumu, kas pieder tlm»
mikarbazonu ķīmiskajai |rqyiL
Viens no šiem līdzekļiem noil4|t
savas izmēģinājumu stadijai viilt
par TB ī 698 un tagad ir bieii
tots medikaments vairākās
Vācijas klīnikās. Līdzšinējie 100
rojumi liecina, ka šis TB I IMfe
0,05 līdz 0,5 gramu tīrfis subitlii
dozās, sevišķi labus panāicumuiifci
vis gļotādu un kakla tub^kulflil
apkarošanā (80Vo ņo visiem gadļi»
miem pilnīgi izdziedināti), Uļli
tuberkulozu mēles Iekaisumu i i
zarnu tbc ārstēšanā. Toties vlļll
sekmes šis jaunais līdzeklis uirill
nieru tbc apkarošanā, bet ari ^ d l
diloņa dziedināšanā tā panākumi k
visai nenoteikti. Pilnīgi bez k UH
panākumiem TB I Ir cīņā armiUHl
tuberkulozi un smadzeņu plēvei ļlļi
kaisumu — tātad novados, kuj^l
streptomlčīnam ir izcili panto»
Paredz, ka, abu šo līdzekļu
I darbību apvienojot, izdosies vtķ
kopējās sekmes ievērojami uzlaht
Tā kā TB I 698 ir ārstniecībai Bt
dzeklis, kura neiizmanlga Uetdtaoi
var sagādāt bīstamas sekas, aptl^*
kās un ārstu privātajā praksē illig
niekiem to nelzsnjedz, bet itkiip
uzraudzībā un pastāvīgi kontrolW
iedarbību, lieto vienīgi klInikU.
« 2
dMtntto
r&adi
aalitldiot
2 uai notu
'«1 «to, P
org(
ilkUc
^ uiknkrta
ļ „ plvenailm
I. Saii
P^,;al UZtiCiL
gHiļui Mm
jigrldnlekuļ
nbotttii un
btereiinti ii
imiiiiiiiiiiiii
ļ|j|0|Qipacl
liMtu un ka
Ltt&otiki ii)
III krlivi pS
L i tfbnidi l i '
lilM mr nopietni
Iii um V
ifovtnoei
,piiomju i
^Iktijā iz<
tonfinnces
itota",
ne humor:
liklkii M l i
l l ļ |i& lai p
Kāda ievērojama vācu Irill;
uzgaidāmā istaba bija stfivgrfr
dām pilna ar pacientiem, W
gaidīja savu kārtu jau
ilgi. Brīdi pa brīdim daži *
mija kādu vārdu un tad atkll
visi klusēja. Klusēja, gaidīja©
gaidīja. Pēdīgi piecēlās vedP
kungs un nogurušā balsi pie IJ*
vis noteica: „Es tomēr lab§k ij-šu
mājās un miršu dabiskā D»'
vē!"
Profesoram *E inštefi nam
ļoti nervozs kungs nesen Jautl-^
ja: „Meistar, vai taisnība, ka
visu to jauno atradumu paH'
dzību, kas pēdējā
laikā veikti atomu
skaldīšanā, varētu
uzlaist gaisā visu
mūsu zemes lodi?"
Einšteins pasmai­dīja
un mierinādams uzlika
ram roku uz pleca: ..Protami,
taisnība, bet kas par to, )o
taču ir niecīga, pilnīgi nenozī­mīga
planēta..."
«
Parīzes tikumības policija urfe-va
kādai savai sevišķi ccntlpj
darbiniecei mīlas pārīšu
pārraudzību" daudzajos p i ^
kinoteātros. Drīz pēc tam p n ^
niecība viņu pašu pārsteigusi^-
dā kino ložā nepārprotams situ­ācijā
ar kino direktoru.
vi-
, Viegls]
negaidīti
^Mrelzfij
^ov. Ap
mana •