Bavarijas Latviesu vestnesis, July 16, 1949

              8 LATVIJA Sestdien, 1949. g.ie,liim»
PADOMJ U
STRATĶGIJA
Ziemeļpolo opgobalo ienKotas
lidmosMtu atDolsta sta^^^^
Vācu laikraksts Die Welt 'publicē
WJ. krievu pulkv. Tokajeva apskatu
pmr padomju stratēģisko stāvokli
zieme}pola apgabalā.
. Skats uz polāro karti rāda — sāk
autors savu apskatu — ka ce}š pār
Ziemeļu ledus jūru ir visīsākais
starp Padomju savienību un Zie­meļamerikas
valstīm. Divas savā
Starpā cieSi saistītas organizācijas
pārvalda padomju gaisa spēku ope­rācijas
Arktikā. Viena no tām, tā
«aue Padomju Arktikas gaiskuģnie-cības
nodaļa, kuras pānuņā ietilpst
visa padomju Arktikas piekraste,
gan skaitās privāta organizācija, bet
t|b priekšgalā atrodas ievērojami
padomju Arktikas lidotāji, kā ģe­nerālleitnants
Mucuruks, ģenerāl­majors
Molokovs, ģenerālleitnants
Spļiins u. c. Visi tie ir Padomju
savienības „varoņa" titula īpašnie­ki.
Organizācija padota Arktikas
galvenajai pārvaldei, kas iekļauta
Padomju savienības ministru pado-taē.
Sīs noda]as operāciju bāzes
atrodas polārā apgabala visvairāk
už ziemeļiem izvirzītos punktos.
Aiz Sīs privātorganizācijas stāv
padomju stratēģiskie gaisa spēki,
ķUŗu priekšgalā atrodas liels štābs
asinfitnisku' līdzstrādnieku. So spēku
atbalsta punkti atrodas minētās or­ganizācijas
joslas aizmugurē, maz­liet
attālāk no Sitļjbrijas Arktikas
piekrastes līnijas.
Abu minēto nodaļu lidmašīnas,
sadalāmas divi kategorijās. Vienā
ieitilpst slepenas padomju konstruk­cijas
aparāts Tsagi-25, kurā abi pa­zīstamie
lidotāji Gromovs un Cka-lovs
pirms kara pārlidoja ziemeļpo­lu.
Kad šī lidmašīna nolaidās ASV
territorijā, to tūdaļ demontēja krie­vu
personāls un aiztransportēja at­pakaļ
uz Padomju savienību. Otrā
kategorijā ietilpst amerikāņu mo­deļi,
kas nodoti padomju rīcībā sa­skaņā
ar līgumu un kas tad pārbū­vēti,
pielāgojot tos arktiskajiem ap­stākļiem.
Sīs lidmašīnas novietotas
visattālākajā ziemeļaustrumu apga­balā
un to lidojuma rad},uss ir tik
liels, ka sasniedz Kanādas un ASV
territoriju.
Ziemeļpola apgabalā gar padomju
zlameļu piekrasti ierīkotas vairākas
«.Rtbl^ stacijas^ Galvenās stacijas
atrodas uz MatoSkin Sar salāmfNo-vaja
zemļa, Sevemaja zemļa, Jaun-sibfrijas
salā un visattālākajā aus­trumu
punktā — uz Vrangela sa­las.
No šīm stacijām var kontrolēt
Ikvienas lidmašinas stāvokli arī tad,
ja tā atrastos Ziemeļkanādas apga­balā.
Dažādi fakti liecina, ka Padomju
savienība spēj ierīkot bumbvedēju
atbalsta punktus uz polārā ledus.
Sim nolūkam arī apmāca speciālas
lidotāju vienības. Lai kontrolētu le­dus
stiprumu, no maziem lidaparā­tiem
nomet granātas. Ja izrādās, ka
le^uskārta ir pietiekami bieza un
Izturīga, tur nolaiž cilvēkus, kas no-vlc
visus šķēršļus no virspuses, tā
ka lidmašīnas it viegli var nolai­sties.
Ja viss sagatavots, tad pa ra­dio
izsauc smagās gaisa spēku vie­nības
uz jaunajiem atbalsta puhk-ti^
in. Lielāko grūtību pagaidām sa­gādā
polārās nakts tumsa.
[Sevišķi svarīga Padomju savienī­bai
ir Aļaska. Kara laikā padomju
iepirkšanas komisijas priekšgalā
ASV bija ģenerālleitnants Rudenko,
kas uzstājās arī par liecinieku Krav-čenko
prāvā. Sīs komisijas gaisa at­balsta
punkts bija Aļaskā. Rudenko
varētu daudz stāstīt par to, kādā
veidā tika gatavota invāzija Ziemeļ­amerikas
kontinentā. Viens no vi­ņa
uzdevumiem bija ievākt jo sīku
ļnfoīrmāciju par Aļasku. Kara laikā
Aiļasku pamatīgi izpētīja. Padomju
savienība ir smalki informēta par
Aļaskas ostām, lidmašīnu nolaišanās
vietām un iedzīvotājiem.
Maskava ir ļoti lielā mērā ieinte­resēta
notikumu attīstībā Arktikā.
Salīdzinot šo varbūtējo kara lauku
ar pārējiem, jāsaka, ka padomju
stratēģi to nekādā gadījumā nevar
aplūkot izolēti, bet gan vienīgi
ciešā sakarībā ar pārējām pasaules
daļām.
Krievi ir pārliecināti — apskata
beigās saka Tokajevs — ka arktiskā
gaisa spēka ziņā viņi ir pārāki par
citiem. Padomju savienība atrisinā-
JiiM svarīgu ķīmisku problēmu, at­rodot
degvielas, kas piemērotas
arktiskajiem apstākļiem. Padomju
zinātnieku izgatavotās degvielas, kas
nesasalst, kvalitātes ziņā ir pārākas
par ārzemēs ražotām līdzīgām vie­lām.
Arī lidmašīnās iekonstruēto
ieroiSu mechanismu vajadzībām at­rasta
piemērota eļļa. Speciālisti Iz-
!
;atavojuši riepu gumiju, kas nodro-ipfta
pret visstiprāko salu, tā ka
lidiliajfnas arī šajā ziņā pielāgotas
saivām uzdevumam. Līdz ar to ta­gad
atrižhāja ļoti svarīga arktisko
apgabalu gaisa spēku problēma.
Vai Japānas
Kad Reutera aģentūra priekš ne­ilga
laika ziņoja par ASV ārlietu
ministra Dina Ečesona mēģinājumu
pēdējā brīdī aizkavēt Anglijas sa­gatavoto
komunistiskās Ķīnas de
jure atzīšanu, pat vislielākajiem
optimistiem Tālo austrumu politikā
nokrita zvīņas no acīm. Ja var ticēt
NBC komentātora Pīrsona informā­cijai,
tad iznāk, ka šī atzīšana „lai-mīgi
aizbīdīta par dažām nedēļām
nākotnē."
Ar to Ķīnas komūnizēšanā sācies
jauns posms. Kamēr komunistu ar­mijas,
cik ātri spēdamas, soļo gar
dienvidaustrumu piekrasti uz Kan­tonu
un spēcīgas partizānu kolonnas
gar Indoķīnas robežu virzās uz
Singapūru, nacionālās Ķīnas val­dība
rezignēti pārvieto savus archī-vus
uz Formozas salā izbūvētajām
amerikāņu armijas pamestajām
skārda barakām un reizēm nomet
dažas bumbas virs Sanghajas. Lai
gan Cangkaišeks publiski apsolījis,
ka izdarīs pašnāvību, ja 5 mēnešu
laikā netiks atbrīvota šī pilsēta,
viņa solījumam tic tikpat maz, kā
bij. ministru prezidenta Līcungjena
pirms dažiem mēnešiem teiktajiem
vārdiem, ka viņš Nankinas glābša­nai
ļaušot sevi dzīvu izvārīt eļļā.
Toties jo ticamāki un visai reālizē-
100 cilvēku aizgājusi
boja lidmašīnu
katastrofas
Haga (D), — Trīs lidmašīnu ka­tastrofas,
kas notika šonedēļ, prasī­jušas
simts cilvēku dzīvību. Otr­dien
Bombejas tuvumā Indijā no­gāzās
Holandes četrmotorigā satik­smes
lidmašīna, aizraujot nāvē 44
cilvēkus. Izmeklēšanas iestādes no­skaidrojušas,
kas lidmašīna iekļu­vusi
nhonsuna negaisā. Priekšpus­dienā
Bombejā pienāca vairāki ra­dio
ziņojumi, ka pilots mēģina no­laisties,
bet tas nav iespējams ze­mo
mākoņu dēļ. Tad radio sakari
ar lidmašīnu pārtrūka. Izsūi'ītās
glābšanas komandas pievakarē at­rada
vienīgi lielā lidaparāta dru­pas
un nogalinātus pasažierus. Viņu
vidū ir arī pazīstamais amerikāņu
žurnālists Knikerbokers un 12 citi
viņa kollēgaSr kas, pēc holandiešu
ielūguma, devās uz Indonēziju. Kni-kerbokera
vārds nav svešs arī lat­viešu
lasītājiem. Pirms kara viņu
bieži pieminēja Rīgas prese.
Otra smaga lidmašīnas katastrofa
notikusi Losandželosas tuvumā. Tā
prasījusi 38 cilvēku dzīvības. Kādas
franču lidmašīnas drupas atrastas
Alžīras apkārtnē ar 18 nogalinā­tiem
pasažieriem.
jami liekas komunistu vadoņa Mao-tsetunga
izstrādātie plāni par invā­ziju
Formozā, tikko būs kritusi vi­sa
Ķīnas cietzeme. Novērotāji ir
vienis pratis, ka šāda operācija ie­spējama
jau šoruden. Uz to norāda
arī savā Ķinas ziņojumā ,JIews
and World Report".
Kamēr Londonā visa interese sai­stās
ap Hongkongas glābšanu, ku­ras
dēļ Bēvins būtu ar mieru at­zīt
Maotsetungu ar visiem viņa ģe­nerāļiem
un Maskavas poļitrukiem,
Vašingtonā joprojām valda ļoti vēss
un mierīgs noskaņojums. Amerikā­ņu
preses kategoriskie pieprasījumi
grozīt Ečesona Ķīnas politiku, nav
devuši. līdz šim nekādus panāku­mus.
Nav līdzējuši pat tādi ievadi,
kā „Plain Talk" izdevēja Donle-vina
publicētie sensacionālie skaitļi
par patiesajiem kara materiālu sū­tījumiem
Cangkaišekam un to at­tiecību
pret „Land-Lease" program­mā
Staļinam nogādātajiem iero­čiem.
ASV sabiedriskā doma ti­kusi
maldibāta — saka Donlevins.
Radies iespaids, it kā Cangkai­šeks
būtu saņēmis biljonus dolāru,
t. i. daudz vairāk nekā jebkura
cita valsts vai ASV sabiedrotais.
Patiesībā kara laikā Ķina sa­ņēmusi
materiālu par nepilniem 300
miljoniem dolāru, kamēr Padomju
savienības komunistiem — gan to­reiz
cīņai pret Hitleru — piegādāti
ieroči un pārtika par 4V2 miljar­diem.
Kopš kara beigām, rēķinot
no 1945. gada 1. septembra, ASV
Padomju savienībai vai tās satelī­tiem
gaņ caur UNRRu, gan tiešos
sūtījumos, cīņai pret demokrātisko
pasauli iedevusi 1,453 milj. dolāru.
Cangkaišeks tanī pašā laikā saņē­mis
taisni par 230 milj. dolāriem
novecojušu kara materiālu. Neiz­skaidrojamā
kārtā — saka Donle­vins
— šie skaitļi visu laiku turēti
vislielākā slepenībā.
Vašingtonas ārlietu ministrijas
Tālo austrumu nodaļā valdot sa-stāvējies
pagraba gaiss, saka Uni­ted
Natiioņs World. Harija Hopkinsa
gars joprojām spokojoties to nein­formēto
ierēdņu kabinetos, kas ta­gad
neziņā lauzot galvas, ko iesākt
ar komunistisko Ķīnu. Par pieņe­mamāko
un lietpratīgāko atzīstot
joprojām turpat pirms gada ie­sniegto
ģen. Mekartura plānu. Tas,
divi vārdos izsakot, paredz izbalan-šēt
augošo Ķīnas komjinistu svaru
ar japāņu impērijas atdzīvināšanu.
Visi atzīst, ka šīs ir radikālas zā­les,
kur indi mēģina likvidēt ar
pretindi. ( .
Ko satur šis Mekartura projekts?
Pirmām kārtām tas ir tīri defensīvs
plāns. Tas tikpat maz vērsts pret
Pad. savienību kā pret kuru katru
citu Tālo austrumu spēku faktoru,
• Vašingtonā šo plānu bieži salīdzina
Begji pieprasa valdības atkapsanob
Frankfurtē bija sasaukta vācu
bēgļu konference, kurā piedalījās
bēgu organizāciju pārstāvji un at­tiecīgo
valsts pārvaldes orgānu re­prezentanti,
lai vienveidotu un sa­skaņotu
vācu bēgļu politiku visās
3 Rietumvācijas joslās. Pārrunās
piedalījās arī vācu politisko parti­ju,
baznīcii, arodu un zemnieku
organizāciju pārstāvji. Austrum-vācijas
bēgļu liktenis, kuŗl gan
labprātīgi, bet vēl biežāk spaidu
dēļ bija spiesti pamest savu dzim­teni
austrumos, nostādījis Rietum­vācijas
sabiedrību un valdības ie­stādes
bieži vien pilnīgi neatrisi­nāmu
jautājumu priekšā. Dažas vā­cu
zemes, piem., Slezvig-Holšteina
ir tā bēgļu pārblīvētas, ka tur tie
nonākuši saimnieciski un sociāli
"apdraudētā stāvoklī. Bēgļu pārval­des
vadītājs Dr. Sreibers prasīja
saskaņot bēgļu palīdzības darbu
visā Rietumvācijas mērogā, apgādāt
bēgļiem darbu un apvienot izklie­dētās
ģimenes. Britu joslas bēgļu
pārstāvis māc. Gēbels žēlojās par
bēgļu stāvokļa neizpratni un bieži
pret tiem vērojamo naidu vietējos
iedzīvotajos un iestādēs. Runātāji
ierosināja apellēt pie okupācijas
varām, lai tās palīcļzētu kārtot
vācu bēgļu jautājumu un neuzska­tītu
to tiksd par Vācijas iekšēju
lietu.
DIVAS REIZES NEDĒĻĀ
BALTA MUTE
Padomju okupācijas varas ne­rimtīgajam
kultūras nesējam ga­ram
izdevies vāciešiem padomju
joslā iemācīt tik daudz kultūras,
ka tie tagad sākuši mazgāties jau
divas reizes nedēļā — tā teikts kā­das
jaunas Vācijā iespiestas krievu
bērnu skolas grāmatas pielikumā.
To Neue Zeitung līdzstrādniekam
pastāstījis kāds no padomju joslas
pārnācis bēglis. Un mēs paliekam
mēmi. • •
Trešajā kārtējā Bavārijas jaun-pilsoņu
ai)vienTbas konferencē Min-chenē
vienbalsīgi pieņemta rezolū­cija,
kas prasa tūlītēju Bavārijas
valdības atkāpšanos un landtāga
atlaišanu. Apvienības priekšsēdis
Gecendorfs .izteicās, ka valdība vā­cu
bēgļu jautājuma kārtošanā no­nākusi
galīgā strupceļā. Tanī laikā,
kad valsts saviem ierēdņiem iz­sniedz
dārdzības piemaksas, dau­dzi
bēgļi un jaunpilsoņi nespēj iz­pirkt
pārtikas kartītes, un tiem
draud lēna bada nāve.
Divi vācieši Krievijas
gūstekņu nometne atklāj,
ka vit'jiiem viena sieva
„New York Herald Tribune" pa­stāsta
šādu raksturīgu pēckara
epizodu: Kādā Krievijas gūstekņu
nometnē satikušies un sākuši runāt
divi bijušie vācu virsnieki. Jau pēc
pirmajiem teikumiem atklājies, ka
viņi dzīvojuši vienā Vācijas pilsē­tā,
vienā ielā, vienā namā un ka
abiem ir — viena un tā pati sieva.
Tālākā sarunā noskaidrojies, ka
viens iio viņiem, vācu armijas ma­jors,
1942. g. atgriezdamies pēc at­vaļinājuma
frontē, ieteicis savai
sievai precēties no jauna, gadīju­mā
ja yiņš kristu. Pēc neilga lai­ka
sieva tiešām saņēmusi oficiālu
paziņSjumu par vīra nāvi, astoņ-padsmiļ;
mēnešus dzīvojusi kā at­raitnē,
bet tad apprecējusies ar kā­du
citu vācu virsnieku, kas drīz pēc
laulībām kritis krievu gūstā. Taču
vīrs Nr. 1 nebija kritis, bet viņu no
kaujas lauka ievainotu bija pacē­luši
krievi im pēc izveseļošanās no­gādājuši
gūstekņu nometnē, kur
nesen abi 'vļri satikušies. Tagad
beidzot sieva no Krievijas gūstek­ņu
nometnes uzzinājusi savu grūto
stāvokli un lūgusi vīrus paciesties,
kamēr aļDi būs atgriezušies no Krie­vijas,
tad viņa izšķiršoties, kuru no
abiem paturēt par īsto vīru.
ar ASV galvenā koordinatora Ke-nana
Eiropas plānu. Kenana plāns,
kā zināms, izraisīja tūlītēju palī­dzību
Grieķijai un Turcijai, cenšo­ties
padarīt šīs valstis saimnieciski
un militāri stipras, lai tādā kārtā
līdzsvarotu Padomju savienības im­periālistisko
spiedienu.
„Es dziļi nožēloju," saka Mekar-tur
sava projekta ievadā, „ka es,
būdams ASV augstākais militāro
spēku komandieris Japānā, vairs ne
vismazākā mērā neesmu ieintere­sēts
tālākā Japānas demokratizēša­nā.
Es prasu atļauju izbeigt mūsu
naidīgo un nelabvēlīgo politiku pret
japāņu lielajām Zaibatsu un Gum-batsu
familijām un kombinātiem."
Sie abi ir Japānas militārās varenī­bas
galvenie balsti — lielrūpnieku
ģimenes, kuru locekļi ieņēma gal­venos
posteņus kara ministrijā.
Mekartura plāns ļoti asi vēršas
pret domu, ka ASV vajadzētu arī
turpmāk mēģināt balstīt Cangkai-šeku
un Kuomintanga partiju. Vis­pār
Japānas uzvarētājs domā, ka
Ķīnā stāvokli radikāli grozīt nāka­mos
5 gados nebūs iespējams. Tā
ka visi līdzšinējie Mekartura ziņo­jumi
dažkārt ar tīri pravietisku
gaišredzību piepildījušies, tad sa­gaidāmajās
Vašingtonas ārlietu mi­nistrijas
apspriedēs tas būs kodols,
kam Ečesons centīsies dot pašrei­zējai
politiskajai situācijai nepie­ciešamo
formu un to saskaņot arī
ar Lielbritānijas interesēm un va­jadzībām.
0. B.
Krievi pekšni
atceļus' 1 mazo
1
BerUne (E) Trešdienas vabrt
padomju iestādes pēkšņi atcēiTti
Berlīnes mazo blokādi, kas pastiSi.
ja jau kopš pāris nedēļām. A i i£
četru smago automobiļa vieuTS
šķērsoja joslu robežu pie HelmS
tes, krievu sargposteņi tagadi^
dā izlaiž 60. Ceturtdieji
pārbrauca arī 60 amerikāņu
auto kolonna ar pārtikas liSS
ļiem okupācijas karaspēkam jK
līnē, Karavāni apsargā MP, betS!
vadoņi — virsnieki un kaŗaviit\!
brauc bez apbruņojuma. InterttiS
ti, ka krievi amerikāņu auton^
ļus izkontrolēja „1 minūtes
Vēl trešdien nekas neliecinSjīTli
krievi atcels ierobežojumus
satiksmē ar Berlīni. Līdz šim
cis bez atbildes arī sabiedroto pSļ!
tests, kas iesniegts otrdien. Phi,
jās 5 robežpārejas joprojām vi
slēgtas. Krievi jau agrāk paftiļ,
droja, ka pēc vienošanās Parlifitu.
to satiksmei ar Berlīni jānotiek^
nīgi pa Helmštetes maģistrāli, U
gan tāda lēmuma īstenībā niv.^T
Mazā Berlīnes blokāde bi]a *^
basu temats arī trešdienas bīļtn
apakšnama sēdē. Kāds deputtti
valdībai jautāja, ko tā domā di^
lai piespiestu krievus respektēt
rīzes vienošanos. Atbildēja vaM
sekretārs Meknīls, paskaidrodum;
ka konfliktu iespējams nokārtot oi
vietas. Ja krievi tomēr satiksmi ii*
robežos arī uz priekšu, tad n*
biedrotajiem būs pietiekami Hdidc*
ļu, lai ievadītu atmaksu.
Minimāla alfira 75 centi stunda
TRŪMENS DOMS, KA ASV VIEGLI PĀRVARĒS PAŠREIZ.
Ņujorka (DM). — Pirmajos ko­mentāros
pie prezidenta Trūmena
pirmdienas ziņojuma kongresam par
ASV saimniecisko stāvokli dominē
uzskats, ka prezidents nav pateicis
nekā jauna. Volstrita veikalnieku
aprindās pat zobojas, ka vienīgais
Trūmena „atklājums" bijis visiem
jau pazīstamais fakts par ASV
saimnieciskās rosības zināmu at-slābšana.
Tagad, kad publicēts arī Trūme­na
ziņojuma pilnīgs teksts, skai­drāk
izlobāmas paša prezidenta do­mas
par stāvokli, kas faktiski ir
viņa tuvāko līdzstrādnieku, t. sauc.
„ASV smadzeņu tresta" pētījumu
un novērojumu rezultāts. Atzīstot
nacionālo ienākumu samazināšanos,
prezidentaip ir iebildumi pret taut­saimniecības
teoriju, ka šādos ap­stākļos
samazināmi arī valsts izde­vumi
vispārnoderīgiem mērķiem.
Labākais līdzeklis cīņai ar depre­siju
esot tieši valsts ierosmes pa­stiprināšana
transporta un rūp­niecības
produkcijas uzlabošanai.
Prezidents aicina uzņēmējus pa­augstināt
strādnieku minimālās al­gas,
bet arodbiedrības un sociālās
paldīdzības iestādes — palielināt
bezdarbniekiem izmaksājamās lik­mes.
Jādara viss iespējamais, lai
rūpniecisko ražošanu ne tikai uztu­rētu
līdzšinējā līmenī, bet vēl pa­plašinātu.
„Esmu pārliecināts, ka,
pat turpinoties tagadējai konjunk­tūrai,
varam savas produkcijas vēr­tību
dažo^ gados vēl pacelt par jau­niem
ZOOļ miljardiem dolāru," teica
prezidents. Savienotajām valstīm
pie tam jācenšas ne tikai paplaši­nāt
savu eksportu, bet arī importu,
kas veicinās sadarbību ar citām^
valstīm un atvieglinās amerikāņu
nodokļu maksātāju nastu citām
tautām solītās palīdzības kārtošanā.
„Jo vairāk mēs pērkam ārzemju ra­žojumus,
jo vairāk dolāru ieplūdīs
mums draudzīgo valstu saimniecī­bā,
un jo mazāk mums tādā gadī­jumā
būs jāpiemaksā skaidrā nau­dā."
„Mums viemēr jāpatur prātā,'*
uzsvēra prezidents, „ka valdības uz­devums
ir ne tikai pārejošas depre­sijas
apkarošana, bet tai galvenā
vērība jāpievērš amerikāņu pro­dukcijas
kapacitātes nerimstošai
paplašināšanai." Kaut rūpniecības
produkcija, salīdzinot ar pagājušo
rudeni, samazinājusies par 13 proc,
un valstī jau ir 3,8 milj. bezdarb­nieku,
valdība nodomājusi uzņemt
federālā budžetā pat vēl lielākas
izdevuma summas nekā agrāk pa­redzēts.
Valdība noteikti cīnīšoties
pret visām tendecēm, kas pašreizē-
VIENIGA DROŠS VIETA — UN
BIROJS
Apvienoto nāciju informācijas
centrs Prāgā paziņojis, ka kāds tā
darbinieks — 50 g. vecais Cechoslo-vakijas
pavalstnieks Ādolfs Mur-dochs
— jau kopš 25. maija nav at­stājis
savu darba vietu birojā. UN
informācijas centra namam ir eks-territoriālitātes
tiesības, un Mur-dochs
šādā kārtā cerot izvairīties
no čechu slepenpolicijas, kas viņu
vajājot. Pārtiku viņam piegādājot
darba biedri, (j)
jo „pārejošas depresijas" konjudķ
tūru gribētu izmantot produkdjii
samazināšanai, atturoties no jm^
niem kapitāla ieguldījumiem r(l|*
niecībā un atlaižot no parasti dtt«>
ba strādniekus.
Ziņojuma noslēgumā prezldeati
konkretizēja savak programma
saturu desmit punktos, lūdzot ko^
gresa atbalstu to realizēšanai {«ik*
sē. Sīs programmas 8var!gl|li
punkti ir minimālās darba alpi
noteikšana uz 75 centiem Itiadl
visos štatos, sociālās palīdzībai H-plašināšana
bezdarba gadījumoi ii
vecuma pensiju piešķiršana ' )ia>
nām iedzīvotāju grupSra.
DAŽOS VARDOŠ
• f
Reorganizēt AŠV ārlietu
Ju vistuvākā laikā nolēmis
Ečesons. Reorganizācija skars Eiro*
pas, Tuvo austrumu un Āfrikas jfli
Amerikas kontinenta departaņub»
tu, kā arī Apvienoto Nāciju noda^
Pēc Staļina vēlēšanās par Bul|i*
rijas ministru prezidentu mlrull
Dimitrova vietā iecelts līdzšinijlll
komunistu partijas centrālkomitejai
sekretārs Vuļko Sevenkovi. 80
Kremļa vēlēšanos vispirms paziņo­jis
maršals Vorošilovs, kas Dimit­rova
bērēs pārstāvēja padomju Vil-dību.
Ārlietu ministrija Va8lngionl>
strādājusi asu protestu Ķīnas vŗ
mūnistu valdībai par vicekoMp
Oliva apcietināšanu un piekauftigļ
Sanghajā.ASV uzmanīgi vērošot,»
komunisti uz šo protestu atbildil.
ASV augstais komisāra MekkWl
deviņās dienās apceļojis angļuJ»
amerikāņu joslas. Piektdien vtoi
ziņos par saviem iespaidiem W
majā preses konferencē Frankfurti.
Saimnieciskās sarunas sabiettt^
un krievu speciālistu starpā W*
līnē beigušās bez panākumiem. Ta­gad
četru ārlietu ministru vietnie­kiem
jāizstrādā jauns plāns, ka at­sākt
sarunas.
Zīdu repatriācija no Vācijas ri^
tumu joslām uzskatāma par ^
beigtu, preses pārstāvjiem paiKjU*
drojis Izraēlas finanču ministra
Līdz jūnija beigām no amerikšgu
joslas vien Izraēlā iebraukuši 50.QW
žīdu. Vēl 7.000 gaidāmi jūlijā. 1^
tervijas beigās ministrs Pf^^"^^
25.000 žīdu iesnieguši prasības
Vāciju, kas līdzinātos 500 milj. vā­cu
marku.
50.000. DP 13. jūlijā atstājis Vft-ciju
caur Gronas izceļošanas .nj-metni
un devies uz ASV, ziņo 5WJ
and Stripes.
Karstums VācUā pēdējās trīs
nās sasniedzis šisvasaras ^f^^ļ^
Frankfurtē, Stutgartē un Mincn^
nedēļas sākumā temperatūra
līdz 38 grādi ēnā. Amerikāņu J
stādes Frankfurtē steigā urbj S)»»'
nas akas, jo pilsētā trūkst udeni.
Filmu karalis Dāvids Sclciri»
Dženovā salaulājies ar jaun^
amerikāņu filmu zvaigzni Džemi^
ru Džonesu. Divi dienas P^"*^.rL
ciālās ceremonijas abus P^"'*?.^
salaulāja kādas angļu jachtas «ajr
teinis Vidusjūra.
^ ^ ^ ^ ^
^
flsaii svariļ
0^ ķomunisttt
i f f i S T d e t a l ā m . Sevišķi
i S T S i k l l s . ka Maskavas
ļg i% sācies jau 940.
SļJudStoicek uk ādpāa rrtalikasst ā caetznītmrael--
fuTitolMS. g. 27. mala Iztei-ļ
& r s a v l e n i b a s .illelo io-ffuaias
kāŗl". Bet atbll-
1, lo pitrtetumu, Tīto bi a ga-ilm
vlņS pateica, ka jau
ļfodl viņam bijušas ..grūtības
pdtu partiju".
uiir gpltl visam tam, koinln-sapulcē
1947. f
ļ£ļ)tl Varšava nolēma. kaBel- auta) par Jaunās pasaules
ļSjdļps rezidenci un ka Tīta
f^itoals organizators. Bet
varēja notikt, kad Jau
lita» gadus agrāk Tīto sava
"^^Ibtura dēlbija kjuvls
iļidomigs un i|pē« ati;a-
' & & WŠ
ttk labvēlīgu ISmumut
i I K flif.n^fids noslēpuma, ka
ļilļiasi^ komūnlM
11^ filvi dtiījās, lai panākta
''^i'gMekla pārcelšanu no
,v.tSlāk prolnOPU tvēi-
Umm izraudzīt, Bel«
[iiiiiiiiitiitiiiitiiiitiimtitiiiiiiiiitiiiiiiiiiMl
eksvadis
aļķaljc^ļiu pret
koinimistiem
Ijfcl» (E). - BBC ziņo, ka
i » bioīnlntanga ārkārtējā sē«ļ
luBtoni nodibināta ipaša aug-ļ
ftpidome, kas uzņemsies ciņu
JJi'Piet komunistiem, Si(
ļPW IffMgalā atkal nostājiet
I JW«Bia CangkaiŠelts. Pēc pre-ļgtāvju
informācijas, jaunno-ļgMļlome
uzskatāma par na-ļJW
Ķīnas Itaŗa kabinetu, ui
1*12 locekļu.
IļPf ķaŗa postam Ķīnu pēdējā
ļj«jal piemeklējuši ārkārtīgi
W. kas skāruši 6 proJ
g^ļ^meram 5 milj. cilvēkj
5ttJ.^'*».,Ķ«a8 labibJ ViTt? ^-""^81' Iznīclnād
C'feZ""^,*^^ aprindas Vaļ ?Slt5?-<''* ASV valdib
Publicēt Balļ
5» W^Mala Maršala un Ve
,B^"««">a3 nonākusi komunisti
teir^''^'^^ komi
L*» wierln '"T?' ^"*a|
ft'Xft^^«'^8t am
iesoļot
S i ' & u valsus^"
atmili • "^alcinātc
Jug(
smu Perel