Bavarijas Latviesu vestnesis, March 4, 1950

              UtvIJi]
Plaudis
viedokli
tUcas jaiļ
kāpiat li
ptglibt
w&t UZf ļ
pieiaidfsļ
ritēm, u
bOtu
tad laiki!
U H I L K !
BCan >
nekas k
vains. 1
Mmlitet
)inm pil
lauki n
tiikts,ki
botu ar)
darinita
Katrfi^
I^Uiņienļ
patieslbi
iemScU \
^umfincļ
pētījuma
iieat;ati«i
Uistuin
dzddisl
itoas
Gribēt
(tfcatfem
vispār,
to vispl^
mi), tisi^
iiiamt
i*
iii
itvMtt
;;MlootSl
i i '
I r j o l
vi]asi
Ben
rtuv
Vi
iOžO,
pats
ari V. f >?^3-.3!
itdiova'^V'l;
visosiļl
rakstu!
savlnl^
reis īA
spožutt
vairs I
naglftbi
kids v
laivieit
iemesli
Ja ari
nav at
ar laiD
Iznfiki
ņam pi>ri;
kuļu t .ffi
toSād<f:\!i
sumS 1^
finfim,
angļu
tas tuj
nāv
laby li
dsiesiD
pirmal
kt ml
slinkoi
ki ee<
nam,
vam. ;
tftjusiļ
miiovi
ka tui
n^Qs
Mūsu
tēs»
Ku
dau
In 1
Mēs esam^vaimgL..
Zviedru publicists par baltiešu
karavīru izdošanu
Stokholma (V). — Gēteborgas
laikraksts „Gōteborgs Handels-o.
S:dfarts Tidning" iev.etojis publi­cista
A. Holmkvista rakstu «Bal­tiešu
lieta, disciplīna un taisnības
apziņa-. Raksta autors, kas balUe-šu
karavīru izdošanas laikā bija
iesaukts armijā, bija norīkots inter-nēto
transporta apsardzībai. Viņa
raksts atklāj ne tikai dažu jaunu
faktu, bet ari ar stingru kritiku
vēršas pret zviedru augstāko mili­tāro
vadību, kurai, pēc Holmkvista
domām, jādod karavīriem tiesības
atteikties izpildīt pavēles, kas runā
pret! cilvēka tiesībām.
H. konstatē, ka militāro aprindu
diskusijās bieži uzsvērts, cik loti
svarīga ir disciplīna.
„Bet," turpina H, „ne vienmēr
debatētājiem skaidrs, kādu Kon­fliktu
priekšā tiek nostādīts kara­vīrs,
kas disciplīnas vārdā pilda sa­vu
pienākumu, kaut gan šeit būtu
Jārīkojas cilvēkam un ar savas ap­ziņas
palīdzību jāizvēlas pildīt uz­devumu
nevis pēc militārām, bet
gan humānām prasībām.
Baltiešu transporti 1945. gada ru­deni
radīja šādu konflikta situāci­ju,
Armijas transporta vienības
Skonē saņēma dubultu uzdevumu:
ar autobusiem nogādāt bada strei­kā
visvairāk novājinātos karavīrus
slimnīcā un pildīt sardžu dienestu
pie internēto transportiem ar vil­cienu.
Sim uzdevumam paredzēja
vienu rotu. Internēto vilcieni Hes-leholmas
stacijā uzkavējās 20 mi­nūtes.
Tos vajadzēja apsargāt. Tā­pat
tika izraudzītas 4—6 vīru pat­ruļas,
kurām vajadzēja ieņemt sar­gu
vietas pie mazākām stacijām
visgarām dzelzce|a līnijai. Es pie­derēju
vilciena apsardzības rotai.
Lai izpildītu šādu uzdevumu, va­jadzīga
laba karavīra pienākuma
apziņa un ari zināma praktiska ga­tavība.
Kāds leitnants darīja savu,
ļal šo «karavīru garu" mūsos stip­rinātu,
atgādinot pienākumu pa­klausīt
pavēlei. Tālāk mums va­jadzēja
rēķināties, ka internētie sle­peni
pievākuši nažus un, protams,
prata ar tiem arī rīkoties. Tieši
Hesleholmā viņiem bija iespēja iz­mantot
gadījumu. Ja kāds no in-temētlem
Izlektu no vagona un
Čikāgas laikraksts par
baltie'u karavīru
problēma
Cikaga (JJ). — Chicago tribune ķ
speciālkorespondents Vācijā Larijs
Rū (Larry Rue), kas jau agrāk sava
laikraksta slejās bija ievietojis pla­šu,
rakstu sēriju par IRO darbību un
Eiropas bēgļu vispārīgām problē­mām,
tagad publicējis rakstu Bal­tieši
sarūgtināti par noteikumiem,
kas kavē viņu ieceļošanu ASV. Sai
rakstā Rū starp citu norāda:
«Baltieši sarūgtināti par kādu IRO
Izdotu noteikumu, kas izslēdz no
emigrācijas uz ASV igauņus, latvie­šus
un lietuviešus, kuri bi1a iestā­jušies
vācu armijā pirms 1943. g. 1.
Janvāra . Baltieši var dokumentā-riski
pierādīt, ka visi fiziski node­rīgie
viņu zemju iedzīvotāji jau
1941. g. 22. decembrī tika iesaukti
darba vienībās vai arī vācu armi-ā.
Minētais IRO rīkojums automātiski
aizver durvis uz ASV desmitiem
tūkstošu baltiešu."
Raksta turpinājumā autors sīki
iepazīstina amerikāņu lasītājus ar
LCK izdoto ilustrēto brošūru par
boļševiku un vācu okupantu terroru
Latvijā, sniedzot daudz zīmīgu ci­tātu
un skaitlisko datu par deportā­cijām,
masu slepkavībām, Rozenber-ga
ģermanizācijas politiku utt.
mēģinātu izlauzties mūsu apsardzī­bas
ķēdei, mums to vajadzēja ar
šauteņu laidēm apdullināt. Kā mēs,
tā arī mūsu leitnants zināja, ka pēc
14 dienu bada streika internētie
bija tā novājējuši, ka par pretestī­bu
no viņu puses nebija ko domāt.
Organizētu masu bēgšanu vajadzē­ja
apturēt, atklājot uguni. Lai mēs
iejustos šai lomā, tika izdarītas pat
praktiskas apmācības.
Taču mums nevienu no šiem dro­šības
līdzekļiem nevajadzēja lietot,
jo internēto stāvoklis bija daudz
sliktāks nekā paredzēts. Daudzus
vajadzēja pat nogādāt slimnīcā."
Tālāk raksta autors pakavējas pie
t. s. Renesletas akcijas pie Ekš1ē,
kurā atradās arī 145 baltiešu kara­vīri.
Sanitāru grupa, kas ieradās Re­nesletas
nometnē, pirms akcijas uz­sākšanas
saņēma dažus paskaidro­jumus
no nometnes šefa. Viņš zi­ņoja,
ka internētie baltieši vasarā
strādājuši pie akmeņu spridzināša­nas
ceļu darbos, kādēļ iespējams,
ka tie noslēpuši spridzekļus. Viņš
aicināja būt uzmanīgiem. Trans­porta
šefs deva padomu pavado­ņiem
turēt savas pistoles šaušanas
kārtībā. Grupas komandieris to­mēr
domāja, ka nestuvju stieņi bū­tu
labākie aizsardzības līdzekli.
Taču ari te viss noritēja labākā
kārtībā, un transportu militārā va­dība
varēja būt apmierināta.
Bet kā šajās akcijās reaģēja ka­ravīrs
— pavēlu saņēmējs un pildī­tājs?
Slimo transporta personāls
nekādus konfliktus nepiedzīvoja.
Kaut arī viņiem bija jābūt aculie­ciniekiem
vistraģiskākajos skatos,
tie pildīja humānu pienākumu.
Mēs, apsardzības personāls, bi­jām
nāves dienestā. Mums vaja­dzēja
būt gataviem nošaut cilvēkus,
lai gan baltieši paši gribēja izdarīt
pašnāvību. Tiesības savu lietu pa­matīgi
izmeklēt viņiem bija at­ņemtas
jau daudz agrāk. Pret vā­ciešiem
mums nekādu simpātiju
nebija, taču ari viņiem vajadzēja
garantēt zināmas indivīda tiesības.
Mūsu antipātijas izmantoja mūsu
pašu virsnieki Viņi neteica, kuros
vagonos atradās baltieši. Tā visus
internētos uzskatīja par vienu vie­nību
— vāciešiem. Lielais respekts,
lai neteiktu bailes, pret vāciešiem
neitralizēja mūsu līdzjūtību pret
baltiešiem. Tādēļ arī mūsu reak­cija
izpaudās nevis aktīvā rīcībā,
bet gan pasīvā nepatikā, un mūsu
starpā parastākais komentārs visai
šai lietai bija ,,fy fan" (netulkojams
zviedru lamu vārds, kas nozīmē —
pie velna — vai tml. Ref.) Kad
es atceros šos notikumus, vienmēr
rodas jautājumi, kā man vajadzēja
rīkoties kā brīvi domājošam indi­vīdam
un vai man nevajadzēja no­rādīt
uz paragrāfu likumos par
sirdsapziņas brīvību. Es sevi mē­ģinu
mierināt ka mums, apsardzī­bas
vīriem, nevajadzēja iejaukties
un lietot brutālu varu. Bet šis ar­guments
ir kā aizstāvē- is slep­kavības
mēģinājumam, kas nav iz­devies.
Es un visi tie, kas piedalī­jās
balUešu aizvešanā, ir vainīgi.
Nimbergas procesā tika norādīts,
ka neviens kara noziedznieks nevar
aizstāvēties ar argumentu, ka viņš
paklausījis pavēlei. Baltiešu jau­tājums
pierāda, cik svarīgi ir, ia
vadība respektē cilvēka tiesības, jo
citādi karavīrs, pavēlu pildītājs,
tiek nostādīts d'i2mmas priekšā: iz­vēlēties
tikt notiesātam par pavēlu
nepildīšanu vai pazaudēt dzīvību
par noziegšanos pret cilvēcību.
Šķiet, ka vienīgā izeja ir — dot ka-
Vavīriem tiesības atteikties pildīt
uzdevumus, kas runā pretī cilvēku
tiesībām.
STAĻINA SAULĪTE
Padomju aģenti
rosīgi „apstrādā"
Āfrikas iezemiešu
cilšu virsaišus.
Avīžu zipa.
Sai pamācigajā The
Detroit News karika­tūrā
varam redzēt,
kā Āfrikas sauli mē­ģina
izkonkurēt ..tau­tu
tēva*' saulīte, kā
Ierīko „sarkano stū­rīti"
virsaiša Nmgam
Brmpa Mgolu gal­venajā
mitnē un vi­ņu
pašu dekorē ar
„tētlņa" fabrikas zī­mi.
LATVIJA
Sestdien, 1950. g. 4. marti
Krustvārdu mUcla
mūfvh 1. BoSs. GaadngS
• an mm i
mmm
Līmeniski: 1. Latviešu baletsollsts.
9. Sporta veids. 9. Pfirmāca. 10. Varoņ-telka.
11. NoUegums. 13. ItalieSu rakst­nieks.
19. Ķīmisks elements. 16. Trauks.
18. Labākā vieta teātri. 20. Kūrorts Beļ­ģijā.
21. Dzīvnieku miteklis. 23. Termins
kārSu spēlē. 24. Pilsēta Latvijā. 25. Ne­eksistē.
27. Gaitenis. 28. Ripo. 31. Divas.
83. Latviešu dziedone. 34. Satiksmes
vārds. 35. Šķira. 38 Izsauciens. 39
Smeldz. 40. FranSu rakstnieks. 42. Iz­lase.
43. PučinI opera.
Stateniski: 1. Trigonometriska funk­cija.
2. Ziņu aģentūra 3. Zeva mllākfi.
4. Laikmets. 5 .Saiklis. 6. Vācu auto fir­ma.
7. Tirdzniecības sabiedrības spzl-mēiums.
3. Dzēriens. 12. Maršala plāna
inlciāit oriģinālvalodā. 14. Notekas. 15.
Persona R. Blaumaņa lugā. 17. Pilsēta
Tpaunljā. 19. Mūzikas darbs skatuvei.
21. Mulko 22. ūdens tvertne. 25. Pilsēta
Francijā 26. Pilsēta Somijā. 29. sievietes
vārds 30. Tautas staremanta. 32. Lūk!
33. Ar. 38. Pilsēta Latvijā. 87. Vīstīt.
89. Nots. 41. Ķīmisks elements.
lEPRIEKftĒJSS KRUSTVĀRDU
M!KI,AS ATRISINĀJUMS
Līmeniski: 1. Boa 4. Poe. 7. Baku.
8. Elza. 10. Sakas. 11 Liesa. 13 Ēra. 14.
Sit 16. Rit 17. Viss. 19. Bise. 20. Omāi:i.
21. Erss. 24. SIM. 28 Pat. 29 Valt 31.
Kas? 32. Imitē. 84. Esavs. 38 īves. 37.
Ura. 88. Skl. 89. Ars. - Stateniski. 1.
Bakas. 2 Oka. 8. Auss 4. Pelt. 8. Oli.
6. Ezeri. 7. Bari. 9. Asis. 10. ^Sev. 12.
Ate. 19. Itaka. 18. SOS. 19. Bis! 21. Epl.
22. Rāmi. 23. Stīvs. 29 Ikrs. 26. Lava.
27. Īss. 29. Vēsi. 80. Iela. 88. Tek. 35. Sir.
Eksplozija iznicina
lielāko vōcu mīnu troleri
SOE aģentu tikls Francija kļuva
ar katru dienu Helāks Aizvien
jauni Annandi un Antuani realizēja
Bēkerstrīta uzdevumus. ^
1943. g. pavasari angļu lidmašīnām
izdevās smagi bojāt lielāko vācu nu-nu
traleri, kas darl)0jās kanāli. To­mēr
vāciešiem izdevās kuģi aizgādāt
Ruānas dokos, kur franču kuģu bū­vētavai
bija jāstrādā ar pilnu jau­du,
lai, cik vien ātri iespējams, at­jaunotu
sadragāto traleri, bez kura
vācu piekrastes kuģniecība bija
stipri apdraudēta. Kuģi izlaboja,
apbruņoja ar 3 zenītlielgabaliem,
vairākām ložmetēju lizdām, vienu
lielu kuģu lielgabalu un Jaunu apa­ratūru;
pēdējā vien izmaksāja 12
milj. franku. Septembra sākumā
tralerim bija jāstājas ierindā.
Kādā rīta uz kuģa klāja pulcējās
spoža vācu kapteiņu un admirāļu
sabiedrība. Tos pavadīja dažādie
civilie un militārie varasvīri. No­tika
svinības, kurām vajadzēja iezī­mēt
vācu un franču sadarbības vai­nagojumu.
Kuģis izbrauca jūrā un
pēcpusdienā atkal atgriezās Ruānā.
Plūda šampanietis, aukstās plates
gāja no rokas rokā, galda runās vā­cieši
cildināja kuģa būvētavas lielo
veiksmi Svarīgākais no visa tomēr
bija tas, ka vācieši nodeva frančiem
samaksai par remontu . čeku par 5
miljoniem franku.
Krēslai Iestājoties, uz KUģa klāja
pulcējās jau citi vācu jūras virs­nieki.
Tos pavadīja 15 strādnieku,
kam bija jāiekrauj kuģi '20 tonnu
munīcijas un pārtika 3 m^neSiem.
Kāds no doka strādniekiem, kas zilā
.atvieJu tulki ļin ieslodzīto izraudzīts
komandants Bu('henvaldes nometnē
No Saksenhauzenos atbrīvotais latvietis stosto...
BlŪSU SPEaALKORESPONDENTA VĒSTULE NO BERLlNES
«Padomju vara ar vienu roku dod,
bet ar otru ņem," saka kāds no
Buchenvaldes koncentrācijas nomet­nes
atbrīvots vācu būvinženieris.
Viņš aizbraucis uz savu agrāko dzī­ves
vietu padomju Joslā, bet jau
pēc nedēļas vajadzējis no turienes
bēgt, jo tuvākā apkārtnē vien par
jaunu apcietināti vairāk nekā 30
atbrīvoto. Ari viņam draudējis tas
pats, bet kāds labi informēts draugļs
vēl laikā paspējis bridināt
„Vai Buchenvaldē atrodas arī lat­vieši?"
es jautāju.
„Bija diezgan daudz, bet viņus
jau 1948. gadā aizveda prom, šķiet,
uz Saksenhauzenu. Cik man zi­nāms,
palika tikai viens un tāpēc,
ka tas ir nometnes komandants."
„Latvietis koncentrācijas nomet­nes
komandants?"
„Jā. Bet nepārprotiet. Buchen­valdē
ir vairālki komandanti Tas,
kura rokās atrodas visu ieslodzīto
dzīvības, protams ir krievs, kāds
majors. Sardžu vienību komandie­ris
ir kāds krievu virsleitnants. Bet,
bez šiem diviem komandantiem, ir
vēl trešais, no pašu ieslodzīto vidus
izraudzīts, un tas ir latvietis — Ka­zimirs."
„Kādl ir ši komandanta uzdevu­mi?"
„Viņš ir tā sauktās iekšējās no­metnes
pārvaldes, kas ari sastādās
no ieslodzītiem, priekšnieks, raugās,
lai būtu kārtība, taisnīgi tiktu sa­dalītas
uzturvielas, viņš iedala ļau­dis
darbos kā uz vietas, tā arī uz
krievu komandanta pieprasījumu
ārējā nometnē*
„Vai šim ieslodzīto komandantam
ir tiesības un iespējams pārējo
ieslodzīto dzīvi darīt vēl grūtāku?"
„0, jā. Lielākus sodus, kā ieslo­dzīšanu
karcerī un citus, viņam nav
tiesību piespriest, bet viņš var zi­ņot
krieviem, un tie žēlastības ne­pazīst."
„Vai viņš to darīja?"
„Nē. Par komandantu Kazimiru
nevar sliktu sacit. Ar viņu visi
ieslodzītie bija apmierināti."
Kad vācu būvinženieris ievietots
Buchenvaldes koncentrācijas nomet­nē,
tad komandants Kazimirs jau
bijis tur. Būvinženieris . dzirdējis
no citiem, ka latvietis atvests no
1947. gadā likvidētas Kečendorfas
koncentrācijas nometnes
Kāds cits, no tās pašas koncen­trācijas
nometnes atbrīvots vācietis
stāsta, ka Buchenvaldē ari vairāki
tulki esot latvieši Divi saucoties
Pcters un Liders. (Burts „s" vārdu
beieas nav manis pielikts.) Arī vēl
trešais, tā sauktais vārtu tulks, esot
latvietis, bet viņa uzvārdu stāstītājs
nezina. Vārtu tulka amats neesot
patīkams. Viņš saņemot visus krie­vu
rīkojumus un pavēles, un ar
četru viņa rīcībā esošu ziņne.^u pa­līdzību
nododot tos tālāk. Ja iek­šējā
nometnē rīkojumus nepaspēiot
tik ātri izpildīt, kā krievi to vēlo­ties,
tad vārtu tulkam jādzirdot
visnegantākie krievu uzbrēcieni im
draudi, kaut gan ne viņš vainīgs.
Kāds vācietis, kas Buchenvaldes
koncentrācijas nometnē bijis ieslo­dzīts
arī Hitlera varas laikā, saka,
ka toreiz bijis krietni labāk. Uztura
ziņā tagadējos nometnes apstākļus
vislabāk raksturojot tas, ka ieslo­dzīto
vīriešu caurmēra svars nokri-ties
zem 50 kilogramient
Rīdzinieks Oskars Pētersons, ka­ram
beidzoties, atradies rietumos.
Viņa vecāki dzīvojuši Polijā. P.
vairākkārt rakstījis uz turieni, bet
atbildes nesaņēmis. Domājis, ka
varbūt tie nokļuvuši Berlīnē un de­vies
uz turieni. Robežu pārejot,
viņš kritis krievu rokās. Pētersons
tēlojis vācieti. Vispirms viņš nosū­tīts
uz Veimāru, bet vēlāk uz Tor-gavu.
Apvainots par spiegu, prati­nāts
un sists. Sodīts Potsdamā. So­du
izciešot, trīs gadus pavadījis
Saksenhauzenā. Krievi neuzzinā­juši,
ka viņš latvietis, tāpēc pēc at­brīvošanas
izdevies tikt uz Berlīni.
„Torgavas cietumā," stāsta Oskars
Pētersons, „man bija izdevība saru­nāties
ar latvieti Mārtiņu T. no
Pāvilostas. Kaut gan T. gribējis at­griezties
Latvijā, krievi afzinuši
viņu par Padomju savienības node­vēju,
jo viņš par ilgu kavējies rie­tumos.
Tiesa piesprieda T. 10 gadus
un viņu aizsūtīja prom. — Ari Sak­senhauzenā
bija latvieši, bet sastap­ties
man izdevās tikai ar vienu —
kādu sarkanarmieti Tas bija no
Daugavpils apkārtnes. Sarkanarmi-
]ā viņš iesaukts pēc kara un iedalīts
kādā krievu joslas okupāciias kara­spēka
vienībā. Uz manu jautājumu,
kā Latvijā izskatās, viņš atbildēja:
slikti. Daudz krievu, daudz parti­zānu,
daudz kolhozu. Arī šim lat­vietim
bija piespriests 10 gadu tā­pēc,
ka viņš bija par dažām minū­tēm
nokavējis vienības vakara pār­baudi.
Par niecīgiem pārkāpumiem
bargi sodītu sarkanarmiešu Saksen­hauzenā
bija diezgan daudz. — Ar
citiem ieslodzītiem latviešiem sa­stapties
man neizdevās, jo tie atra­dās
citā nometnes joslā, no mūsējās
atdalītā ar žogu. Zinu tikai to, ka
latvieši tur atradās vienkopus." ~
Par anstāklicm Saksenhauzenā Os­kars
Pētersons stāsta to pašu, ko
citi no turienes atbrīvotie: slikts
uzturs, slikta apiešanās, tūkstošiem
slimu un tūkstc^iem mirušu.
Jauns rīdzinieks — vācietis, kas
Pomerānijā nokļuvis krievu gūstā
stāsta: „Vu?torhauzGnas tuvumā
krievi bi^a ierīkojuši lielu gū^ekņu
nometni. Tur atradās arī 70 latvie­šu
leģionāru Ar latviešiem krievi
angāiās sliktāk nekā ar vāciešiem
Visu laiku, kamēr es atrados šai
gūstekņu nometnē, latvieši bija ie­slodzīti
kādā vecā cūku kūti, kas
b i i a daudz par mazu lai varētu kaut
Daris solus brīvi kustēties Mani
aizsūtīja uz citu nometni, un es ne­zinu,
kas ar latviešiem notika."
B e r l ī n ē , martā. BS
darba pārvalkā devās uz klāju, cau­ri
vācu matrožu kontrolei, nebija
nev.ens cits, kā „Firmas pārstāvis",
kas savu uzdevumu priekš dažiem
mēnešiem bija saņēmis personīgi no
pulkveža Bakmeistera Bēkerstritā.
Tāpat kā visus citus, ari viņu pār­baudīja,
bet nevienam neienāca
prātā tuvāk apskatīt taukiem ap­trieptā
pelēkā papīrā Ievīstītās ka­ravīru
sviestmaizes, ko viņš bija pa­bāzis
padusē. Aptrieptais papln
slēpa pusotra kilograma spridzdcļu.
Laika deglis bjia nostādīts iedarbl-bai
pēc sešām stundām, ua „me8ll
Zerārs", kā šeit Ruānā saucās kap­teinis
Džefrijs Stivens, pl. 9 vakari
ar pārējiem doka strādniekiem mi^
rigi devās mājās. Viņa «vakariņai»
palika piestiprinātas tralera apak«
sējām grīdas platēm. Tās bija tur
novietotas jau piecos pēcpusdiena,
kopā ar pirm( kravas daļu, zem
kuras tās vairs tagad neviena neva­rēja
uziet, un mesjē Zerārs strādāja
mierīgi līdz darba beigām.
Vienpadsmitos vakarā vācu sardza
veica savu kārtējo pārbaudes gl-jlenu.
Piepeši kuģa ķermenis 8i»
drebējās, briesmīgs grāviens codir-dēja
vakara klusumā, atbalss iki«
neja pāri visai pilsētai. Kuj^ IK><
svērās uz sāniem un burbuļodantf
sāka grimt Jau pēc sešām minū­tēm
lielais minu traleris bija pazu­dis
Senas viļņos — tikai akursto^
gals, kas rēgojās virs Odena, apzī­mēja
vietu, kur notikusi eksploīlj*,
Tieši priekš saules lēkta Gettapo
bija savu pirmo izmeklēšanas akd*
Ju beigusi. Bija konstatēta, ka tņti*
dzekļi nogādāU kuģa iekšieni
Skaidrs bija ari tas, ka tikai 18 vl»
ri varēja kustēties pa kuģi nenovB»
roti. Visus 13 apdetinfija un pra»
tināja. Kad neviens ar labu neetd»
nās. Gestapo ķērās pie citiem II*
dzekļl€p. Visus 13 vīrus, no kuriem
īstenība neviens nebija vainīga
konfrontēja. Pratināšanas sauklil
bija: „ Atzīstieties, vai jOi no­šaus!"
Laimīgā kārtā tieši smagfikaji
pratināšanas posmā Iejaucās vācu
admiralitāte, kas bija ļoti sašutusi
par Gestapo nevarību. Divi nirēji
pārbaudīja eksplozijas izārdīto kuģa
ārējo sienu un dīvainā kārtā konsta­tēja,
ka ap 90X150 cm lielo plaisu
bruņu plates bija lellekušās uz lek­šu.
Eksperti no tā bija seclnfijuSl,
ka spridzekļiem vajadzēja tādā ga­dījumā
atrasties ārpusē. Līdz ar to
13 apcietinātos matrožus palaida brī­vībā,
toties apcietināja un noSāva
nelaimīgo sargkareivi, kas dežūrēja
uz minu tralera eksplozijas nakti
Kapteinis Džefrijs Stevens tur­pretim
saņēma augstu ordeni par
sevišķiem nopelniem, kas viņam
piešķīra tiesības rakstīt aiz sava
vārda trīs slavenus burtus D. S. 0.
Viņš nebija vienīgais SOf aģents,
kas nopelnījis un saņēmis šo aug­stāko
Lielbritānijas nopelnu nozinid.
Arī kapteinis Pēteris Cerčils, kal
biia viens no Trešajai valstij bīsta­mākajiem
britu aģentiem, saņēma
šo ordeni Kad viņš ieradās Fran­cijā
ar trešo slepeno uzdevumu,
pretestības kustība jau bija noorga­nizēta
un darbojās pilnā sparā. Pē­terim
Cerčilam, kas nebija radinieki
ar kara laika premiēru Vinstonu,
bija svarīga loma šās kustības tā­lākā
izveidošanā un padziļināšanā.
Nākamalā turpinājumā lasiet:
24 STUNDAS AĢENTA GAITAS
PAR KO AUSTRUMBERLINIESI
SMEJAS...
TlngelUngeļa izrāde austrumu lekto*
rā. Uz skatuves čzeUi un U Ipaloieki*
GzelU paklausīgi izpUda sava kunga pa­vēles.
„SvejSlem ēzeiU neklausa," sīki
(pajnieks. „Ka8 panfiks. ka ēzelis lasUei
%usls, tas saņems 50 ma/kas.** Piestkll
kads vecs. «nedemokrātiski" labi ģlf"
bles kungi un leCukst ēzelim kaut ko
susi. Ēzelis momentau pacel savui dilr-fles
orgānus, un IpaSnleks spiesti sa­maksāt.
.,Ka. panāks, lai ēzelig apiēs-tas.
tas saņems 100 marku.'* Tas pati
Kungs nopelni ari 8o naudu. EzeU Ipil-nļeks
vēl mēģina glābt savu prestiža.
.,Ka^ panāks, lai ēzelig atstāj skatuvi,
u!«t*?*?**J*® marku." Tas pats kunfi
Iečukst treSo reizi ēzelim kaut ko auli,
«D2eil,aKhs3" '^v*a"jā.rt^s,* ^* aizskrien kl
p,^?"^» saņem naudu un uisās proffl.
E z c i a fpajnieks viou aiztur. ..Pasakiet
HI f ^ n . M , ^ , '«''P^^^ms ka mans ē^J-LJ.^
K ļ-l^ iOsu navēles?" - „Piv«-
es? brTnā. uzrunātaU ,Es nep^vH»-
l ^ ; f ^ " " ^ '•eizi es leēu?{«ctēju ēzelim
vi-ī ka 9^mu V i l h p i m . P ī k s Otru rkM
? p w , t'i "^'^ "^^n «J^a. Bet trelo
L^iin Pa"kt uz skatuvei,
tad I«'t5!iec
^ulu\u^'^'^'^ nerakstītais PIW
Spn V neerib iestādei
» K D , tam JSnarflrt nn sVatMves
»yal tu zini. ko norTmē burti NKVDf
iand/* Wi8chin5kl Deutseh-kas
notikto, Jj
amerikāni nobloķētu austrumu «ekton»?*
H^**-*^®*/' Henneke piegādātu P*^
tfku no aiaskavas. Musursomā...
M mēs patērējam.**
Masu aŗļj^,
dabi» ^ J7ekā di
meža darboļ
& t o slēg-fbaseinš
Bums-
JJ^uiauc kana-
^ bez no-konkuren-ffbo
Kanādas
jtfutim par
gejjund§m. sasnie­gt
6:24,4 mm.i
lS§ paša laifcā
Oiolcelms ar pa..
Ve«tendes udenspol
eeļoties ar spēcīgi
laikraksti ievieto
laus: Bums sport
^bfi. Torontokc^
ŗitots The Telegrai
oik 5 izdevumos v
lappuses, Ozolcelmiļ
pitisko latviešu spoļ
piraugu kanadiešieil
TaCu no laika galļ
ai meistaru va1§)j
aierinštība. Viņš i
litoru laikus, \xn\
l^žršag par viņa !
Kļuvis „neuzticW
Bums startē ar ne I
hunlem ringā, sāj
' vSlak smagā svar*
«skala lilmaktierb
kustības un sjM^ieg
«08 tūlit saista Ka
nedžerus. RezuItSt
ta ciņas pret Kanff
fem bokseriem ^
iasot boksa vēsi
Hftojaadu, ka esmi'
aik boksētšjs,'' 8t
AS Mm plrmaļfim;
m.
,^yiei?lM imfitls
vW sapni par dz:
MKalvI lika.
Mūsu
Lēduri
vari
Cena
Put ni