Bavarijas Latviesu vestnesis, March 4, 1950

              1950. g. 1. martā.
I " i i
VĀRDOS
j ā v ā r a mēnesi
p a i pašā ladkā I6.800
ASV ar kuģiea^
tta, ka aviācija aiz,
^sacenšas ar kuģnie.
isl^vijas ordeni šinīs
si^Sdu palīdzības or.
>rpdents Frederiks
izime viņam piešŅrta"
p a r b u jugoslavu bēr«
šttt valļM)a heki
dtišajiem ASV pļ],
iNoehi un Hermani
P notā Cecho&lovaki-piiīistrija
paziņojusi
*4iin Bridžamr „Ne,
ipiģu izziņu, mums
aidrot, ^kur atrodas
?ilds pag. gadā maijā
rgā. Viņa sifeva au*
S Prāgā, lai sagaidītu
'brāli Hermani, ku-ļ;;
atlidoi; no Varšavas»
lijas veltīga. Pēc trīs
8m pazuda arī Herta
rfetinata 34 gadus ve-ļ,
herc6giene. Par mo-lopagandu
un pret
Viņa jau vairākkārt
ļem britu Reinas
ivēlnieks samazinājis
vācu ģenerālfeld'
iahi fon Manšteinam,
lādu vietā viņam būs
12 gadi.
laiņas pag. nedēļas
Ungārijas kabinetā,
finanftu ministrs
ļ (komtiništs) un izgli-
^ Sfkzemnieku - partijas
itutajS; Viņu vieta
čOmSntsti. Izglītības
pakļauta arī baznl-riŅgārijas
vēsturē va-
Stroīriboli ar Irigrī-
^alvenajā lomā jau
[s ASV 320 kinoteāt-
53 milj. dolāru. Fil­ip
,900.000 dol.
I
i
irpmoK vaŗes
starptautiskās
Iferences
Savienoto 'valstu
g)ēki'virspaveJnj^
Ž^fekartūrs pāškaid-lUīDinik
vārēs
:stura starptau-j
, feā arī parakstīt
?j^GijJas, ziņo BBC.
"irš tālāk izteicās,
vtņš saņēmis no
f^sbt laimīgs, ka va-
>u valdībai BBC
etorš, ionientējot šo
i fe paskaidro, ka
.48$ lēmums nozīmē
at irapānu. Šī polī-iadīšanai
vislielāV
iēvējami ģenerālim
[•s vēlas padarīt Ja-aizsardzības
bastio-komunistu
tālāku
informētas aprin-
^,kās, ka ASV par
.ātzitžanu ar Japānu
iieibritāniju.
fi launu
— 1 •
. V - . Newsweek 22.
"Vašingtonas infor-
'llečlbas esot sa­devu
ofensīva Ber-
..ība paredzēta jau
^satiksmes grūtību
cierikāņu plāni tādēļ
Itadīt visu triju rie-
3ko komisiju, kas
teķiem pretsoļiem
Otrkārt,
m franči^ sekme-
[s; tirdzniecību ar
Ēaifti celtu preču ap-tu
pietiekamas re-gadījumam.
Treš-fģatavots
gaisa tilta
i katrā brīdī.
beigas
liss Lithuania. tad
āmas teātra trupa,
jeknelare naftas sa-iefs
bijaRokfellers.
I cirkus zilonis, ka^
zvēriem pārvests
i-no Blekpūlas uz
iglijā), netālu no
sācis trakot, sa-milzis
atrāvies no
l^rainojis divus sa-adragājis
krātiņa
i apgāzis vagonuj
ļgarnizona kaŗavin
Itanku lodēm no-
Ifcsme uz dzelzceļa
iukta 5 stundaSt
m
i
m
m
^1
LATVU
lAlvlan Nemļ^pet
PubUibed ander IfTCOii civo
Afteln mvttKm AuthorlsatioD
NM>er UNDP 19a >ubUiher
viA lāltort Valdontrl tim-
«aitogtt/N.. BMiē 8tr.
J-a. Ptiaten Dnaabauer *
tnmer. Lttdwiggb«rs, Kam«*
fir. SI.1hib!Uh«itwleewe«lEly.
dreulattOD nJM,
LAIVIAN NEWSPAPER
Nr« IS (m
Scāldien, 1950. g. 1 marti.
ladevi^: Latvleio Ctntrilt Ko.
mti«]a. OalTCMli radaklom Y
Umbergt: galvtnl rtdaktoia
fietniekt: M CiiUd». Rtdali»
tori: A. Bolitdni. J. Jikib»
•cmīL a Ķlidit. 1, Ratitait.
U^vira. AuitriUiM r«dak»
eUaa vi± A. Smits (Uwli9
HdvMĻ Canbamu A. C
AuitnliD^ Rtdakdjat «driM:
Maimtm
s ar
kara gūsteknis pie Baikala
1044. g. pavasari sastopas un sarunājas ar
prezidentu tin ārlietu ministru Munteru
1',
ftotti JlMriJI, fcw ^ ^ Iii, Kirii in«,a, ^ y MmiKrū.
m fo M«ri«i viUlMltft, Ml plaiikals materiāls par abu
' L (bimtajā pilsētā Ķ i » atgrims vācu inženieris Hanss
.rDetlef» Ķlauaepa. Ofōtt viņam bija pazīt savu pilsētu, jo tā izrādījās
:Vim jMgĶ 4rttpu kaudze, Vēl grūtāk viņam bija atrast ceļu pie
,;ļ«da:ļuva. cilvēka. Patieiībfi neviena jau te viņu nedz pazina, nedz
' ^^Ē^' y^ taču bija tai pats Klausens, ko ĶUes dzimtsarakstu nodala
.:Wmņ izsludinājusi p ^ minišu. Veselua 28 gadus nedz Klausena
. pi^^giem, n€d« dtam^ kā^am nebija par viņu nekādu ziņu. Bet nu
Jiai^iS Detļefs vecumi, pēkSņi biia atgriezies;
. irfņft pat atrada s a v u t o mājās kā pirmā
p a a a u U t kaŗit giisteknls. 1918. gadā viņš bija kritis krievu rokās,
pēc tam nokļuvis Šibirijā un līdz pat 1945, gada maijam arvien vēl
akaitijfis gūsteknis ar zināmu gūstekņa dzīves režīmu un apsardzību.
Otra pasaules kara beigu dienās Klausens nolēma bēgt. Sākās garš
un dēkains ce^, līdz nākamā gadā beidzot bija sasniegtas ĶUes drupas.
Lielfi auguma, plecīgs, sirmu gal­vu,
stūrainiem sejas vaibstiem, tāds
ir šis Klausens, kas no mirušiem at«
griezies; dzīvajos. Viņš dzīvo visai
Patiess musu tautos draugs
iecelts par Latvijas
generolkonsuiu Kanāda
^ Sūtnis K* Zariņš iecēlis un Kana^
das valdība šinis dienās par Latvi­jas
ģenerālkonsulu Kanādā apstip­rinājusi
lld?SineJ6 musu goda kon-luīu
Toronto Beiju N. Brai^nu
(jRay If; Bry8on)^ Sl iecelšana un
Kanādas valdības akcepts vēlreiz
apliecina, ka rietumvalstis neatzīst
Latvijas Iekļaušanu Padomju savfe-nlba.
tm atzīst sūtņa K. Zariņa ār­kārtējās
pilnvaras. ^
K Braisons, kopS 1939. g. darbo­damies
par Latvijas goda konsulu,
savam amatam bija uzticīgs arī tajā
laikā, kad Latvijai draugu bija pa­licis
visai maz. Tādēļ latviešu sai­me
Kaņadā ziņu par iecelšanu uz­ņēmusi
ar patiesu prieku un ganda­rījumu,
jo ari tagad, izmantojot sa­vus
sakarus, Braisons neskaitāmas
reizes sniedzis palīdzīgu" roku Ka­nādā
ieceļojušajiem latviešiem. Vis­labāk
jaunā ģenerālkonsula darbu
latviešu labā raksturo archibīskapa
r^stāvja Kanādā māc. A. Skrodeļa
kādā sanāksmē viņam veltītie vār-
Sauri, un, liekas, tāpēc viņam radu­sies
doma publicēt atmiņas par savu
odiseju. Priekš kāda laika tās kon­spektīvi
iespiestas provinces avīzītē
Giessener Preie Presse, bet nupat
plašākā veidā savu stāstu Klausens
atkārto Slezvigas-HolSteinas Lan-deszeltung'ā.
Kādā vietā viņa at­miņās
bija lasāms, ka 1944. gadā
tuvu Mandžūrljas robežai, Gorbicas
telpā Klausens sastapis izsūtītos lat­viešus,
bet starp tiem arī Valsts
prezidentu Kārli Ulmani un ārlietu
ministru Vilhelmu Munteru. Ar tiem
viņš ari personiski sarunājies. —
TukSl nieki vai patiesība? Lai būtu
kā būdams, sensacionālā informācija
Klausena atmiņu stāstā bija par
iemeslu, lai Latvijas redakcija^ pār­stāvis
sadzītu šo vācu inženie!ri rokā
un mēģinātu no viņa iegūt plašākas
un iespējami precīzas ziņas par
Prezidenta Ulmaņa, Muntera un
daudzu deportēto tautiešu likteni
Sibirijā.
ani bībmja
INŽENIERA
HANSA KLAUSENA
STĀSTS:
Jā, es esmu par mirušu Izsludinā­tais
Hanss Detlevi Klausens. Bet
nedomājiet, ka es viens tāds, nē —
tādu d:dvo miroņu vel daudz, dk
esmu varējis noskaidrot, no pirmā
pasaules Iraŗa Padomju savienībā
arvien vēl atrodas kādi 16.000 vācu
gūstekņu, kas galvenokārt izkaisīti
pa plašo Sibīriju. Būdams Inženie­ris,
1917. gadā līdz ar vācu armiju
blj^ ari Rīgā un piedalījos dzelzs
tilta atjaunošanas darbos pāri Dau­gavai,
līgā gūsta laikā esmu Šķēr­sojis
visu milzu Krieviju lldz pat
Klusajam okeānam.
1944. gada agrā pavasari ar savu
būvgrupu strādāju Vladivostokl
Tikko bija pabeigts kāda būvdarbs,
kad pienāca pavēle, ka steidzami
jādodas pie Baikala ezera Vldussl-birijā,
lai stātos pie liela ēetrsliežu
dzelzceļa tilta būves pāri Baikalam
pretī Irkutskal. Kā pastāvīgi strād­nieki
manā darba grupā bija ari 40
latvieši, veci padomju zemes Iemīt­nieki
Ierodoties pie Baikala, redzēju, ka
tilta celšanas darbos piedalās ap
2000 cilvēku. Starp tiem kādi 200
Izrādījās latirlešl, kas šurp atvesti
no savas dzimtenes. Kādu dienu,
kad sāku viņus iztaujāt par viņu
likteni, dzirdēju stāstam, ka netālu
esot vēl otra darba vienība ar daudz
latviešiem un starp tiem atrodoties
ari Latvijas Valsts prezidents Kār­lis
Ulmanis un ārlietu ministrs Mun-ters.
Stāsts mani ieinteresēja. Da­žas
dienas vēlāk gāju pie mūsu po­litiskā
komisāra un lūdzu atļauju
aiziet pie šīs otras darba gŗupais.
Atļauju dabūju sev dft valriBlidem
latviešiem.
Divu čekistu pavadībā devāmies
ceļā. Izrādījās, ka Šīs darba vienī­bas
dzīves vieta bija liela baraku
nometne Gorbicaf rajonā, kādus 8
(Turplnājuins 4. Ipp.).
di: „Ja Dievs mums būs lēmis at-griesties
dzimtenē, tad mēs liecinā­sim
par to, ko mums esat laba da­rījuši,
un mūsu tauta Jūsu vārdu
pieminēs cieņā un godbijībā.'*
Sakarā ar iecelšanu jaunajā ama­tā
R. Braisonu apmeklēja Latvijas
līdzstrādnieks, kuram konsuls sa­runā
starp citu uzsvēra: „Latvieši
ir kristīgi un strādīgi, un es esmu
bijis lepns uz to Jūsu tautiešu ne­lielo
pulku^ ko Kanādā esmu varējis
apsveikt un atbalstīt" Savu labvēli
latvieši godināja Kanādas latviešu
kluba referāta vakarā Toronto, pa­sniedzot
viņam ziedus.
Privātajā dzīvē Braisons ir pa­zibamas
Toronto finanču firmas
īpašnieks un ari aktīvs sabiedrisks
darbinieks, starp citu provinces
ricautu prezidents. C. C.
UN spriež par vergu darbiem un masveidīgu
cilvēl(u iznīcināšanu Baitijas valstīs
120 IEVĒROJAMU AMERIKĀŅU UZSAUKUMS PALĪDZĒT BĒGĻIEM,
KAS NAK NO KONCENTRĀCIJAS NOMETNĒM
Ņ u j o r k a (F). — Februāra pēdējā nedē|ā Savienotajās valstis sā­kas
Jauils kampaņa pret koncentrācijas nometnēm un piespieda dar­biem
Padomju savienībā. To ievadīja debates Apvienoto nācija saim­nieciskajā
un sociālajā padomē, kaŗām sekoja vesela lappusi gaŗS uz-
9Hukums lielajā amerikāņu . kstā New ¥ork Times. So azsaukumo
parakstījuši 120 ievērojami Savienoto valstu politiķi, rakstnieki, sabied­riski
darbinieki un zinātnieki. Debates sociālajā padomē vairākkārt pie­minēts
ar! Baltijas valstu liktenis un turienes iedzīvotāju masveidīga
slepkavošana.
. Pirmdien UN saimnieciskā un so­ciālā
padome noklausījās amerikā­ņu
arodbiedrību apvienības AFL
pārstāves Tonijas Zanderes ziņoju­mu.
Viņa paskaidroja, ka Padomju
savienība izdara masveidīgu cilvēku
slepkavošanu Baltijas valstīs. Viens
no agrākajiem igauņu valstsvīriem,
kas tagad atrodas rietumos, Iesnie­dzis
autentiskus materiālus par to,
ka pēc 1945 g. Ziemsvētkiem Igau­nijā
notik\:šas divas masveidīgas
deportācijas. Tonija Zandere, kas
pirms 1933. gada bija sociāldemo­krātu
deputāte vācu reichstāgā un
vēlās emigrēia uz ASV, ziņojuma
turpinājumā pasvītroja, ka Padom­ju
savienībā. Austrumvāciiā un
Baltijas valstīs pastāv vergu darbi.
Arī Ķīna drīz vien kļūs par milzu
koncentrācijas nometni. Jau tagad
Maotsetungs apsolījis Staļinam
500.000 ķīniešu vergu darbiem.
Otrdien debates sociālajā padomē
turpinājās. Tās ievadīja ASV dele­gāts
Viljems Torps. „Spaidu darbi
eksistē Padomju savienībā un dau­dzās
satelītvalstīs. Kremlim Jāpie­rāda,
ka koncentrācijas nometnēs ir
tikai labošanas darbi vai arī jāatzīs­tas,
ka verdzība eksistē. Līdz šim
vēl neviens nav varējis atspēkot lie­cības,
ka vergu darbu Padomju sa­vienībā
nav. Kremļa delegāti vien­mēr
strikti noraidījuši jebkādu iz­meklēšanu,
aizbildinoties, ka Padom­ju
savienībā koncentrācijas nomet­nes
neeksistē Cik mums zināms, tajās
neviens labprātīgi neiestājas. Bet
nokļūt tur var katrs padomju pilso­nis,
kas vēl kaut cik brīvi domā."
PULKVEŽA KALPAKA
Plkv. Kalpika imTlņa vini laik­meti
j;mcalai pbl ikdtaal mnim ar
vttnmlbu, btl daudi valriik 9A ar
apbrīnojamu IdeāHimu. Vmoi ro­das
vlaoi laikos, kad tautai ^^lastai
mēģināt kaldināt tev labāku nākot­ni
ar leroēu varu. Runājot par kal<»
paklēšu laltanetu, galvenais svan
nav U^ams tldii ua varoņiaru.
Plkv. Kalpakt bati ir .perKAilicIJia
Pēc britu pārstāvja Smisa ierosinā­juma
debates par piespiedu darbiem
Padomju savienībā atlika līdz saim­nieciskās
un sociālās padomes 12.
sesijai, lai ļautu Kremlim Izšķirties
par starptautiskas izmeklēšanas ko­misijas
inspekcija Krievijas territo-rijā.
Otrdien lielais amerikāņu laik­raksts
New York Times publicējis
veselu lappusi garu uzsaukumu palī­dzēt
tiem politiskajiem bēgļiem, kas
atstājuši zemes aiz dzelzs priekS-
(Turplnājums 10. Ipp.).
Pava^^an gaidāma
rietumvalstu ārlietu
ministru konference
Vašingtona (D). — Trešdien Dīns
Ečesons, atbildot uz kāda žurnālista
jautājumu, kas citēja New York Ti­mes
informāciju no Parīzes par gai­dāmo
ārlietu nunistru konferenci,
paskaidroja, ka apspriedes ar Liel­britānijas
un Francijas ārpolitikas
vadītāju var tiešām notikt Tādā ga­dījumā
darba kārtībā varētu būt jau­tājums
par Atlantika pakta singna-tārvalstu
ciešāku sainmiecisku un
politisku sadarbību, Vācijas uzņem­šana
Rietumeir(^as ūnijā, kā ari
Tālo austrumu problēmas. BBC, ko­mentējot
šo Ečesona paskaidroju­mu,
piebilst ka kcmference varētu
notikt Londonā jau tuvākajās nedē­ļās.
Par konkrētu datumu min
aprUL
sevi visus kaf avira- tikumus, un v i ­ņa
varoņiara 4^inējattļi 0[ jteģ<^i-dfiru.
Seyl%i Izcels pgcv. JĶj?Jpaka jde-āllsnfis.
Bruņojies pats' ar stiprāko
ideālismu, pulkvedis v^rf a tta to ari
savus vīrus. Ševls altUej^nt, kal­pošana
tautai un tēvzemei, ziedoša­nās
kaujas laukā, — visas šis cēlās
karavīra īpašības raksturo kalpidde-šus.
Kad vienīgā Kalpaka bataljona
vietā bija radušies daudd desmiti,
apvienoti pulkos un divīzijās, kad
cīņa bija nobeigta ar uzvaru, lat­viešu
karavīram sakaujot daudzkārt
stiprākos pretiniekus un atbrīvojot
Latvijas zemi, kalps^eSlem ne prā­tā
nenāca prasīt sev par veikto kā­du
sevišķu atalgojumu vai privilē­ģijas.
Tas būtu aizēnojis ciņu laiku
skaisto Ideālismu un piešķīris šim
laikmetam viduslaiku algotņu ēras
piegaršu Tīro karavīra ideālismu,
ko pauda un audzināja plkv. Kal-paks,
viņa viri ari pēc sava vadoņa
nāves negribēja un nedrīkstēja ap­ēnot,
lai būtu cienīgi saukties dižā
latviešu pulkveža vārdā par kalpa-kieSiem.
Zviedrija nobažtļusies
par padomju Baltijas
juras floti
Stokholma (D). — Rietumos pēdē­jā
laikā saņemta autentiska Infor­mācija,
ka Padomju savienība dru­džaini
pūlas palielināt savu Balti­jas
jūras floti. Sl rīcība sevišķas
bažas radījusi Zviedrijā. Lai pa­nāktu
spēku izlīdzinājumu, zviedru
flotes nunistrija pieprasījusi parla­mentam
paredzēt .budžetā vienu
miljardu kronu. AP ziņo, ka zvied­ru
deputāti šo summu vēlas sama­zināt
par 200 miljoniem kronu. Flo­tes
projektu kādā nmā Stokholmā
aizstāvēja admirālis Helge Strem-beks.
Viņš norādīja, ka Padomju
savienība palielinājusi savu Balti­jas
jūras floti tik lielā mērā, ka
vairs nevar runāt par normālām
aizsardzības vajadzībām. Krieviem
Baltijas jūrā stacionēts viens kau­jas
kuģis, pieci kreiseri, trīs tor-pēdkreisep,
15 Ijeli un 10 mazi iz­nīcinātāji,
apmēram 100 zemūdenes
un 600—800 flotes lidmašīnu.
„Es esmu pārliecināts, ka eventu­āla
kara gadījumā Norvēģiju vai­rāk
Iekāros austrumu bloks nekā
rietumi," teica admirālis Strem-beks.
„Ļotl iespējams, ka Norvē­ģijas
okupāciju mēģinās realizēt
caur Zviedrijas territoriju." Par
otru iekārojamu objektu admirālis
apzīmēja arī Dāniju, kuras rokās
atrodas izeja no Baltijas Jūra&
Plkf* Kalpaka idiāUima bruņu
^pruma ^ptigtāk lapauiaa v^i
vēstuli minlitru praldantam K6»
1im UlnuDim: JUtvUae ftlON
n i i aittiNMoi Hdi pMIM
pM.«.^ i i * virdl pulkvtdi
bāk rakitMTo. UktanU ir data«ii
irga m laitn^ m itrl piibiiidt
ilvēku vitdtt saskaņo ar ^uM«u
Plkv. Kalpaki mm virdna mi*
ņlstru presidentam iM^Uaeblte dair^
bot e. marU kaujā pSTMif^i), ^
dodamies līdz pēdējai ptM.
savu dilvibu ķua Ukda«a jpar
zemL
Lielām personībām mintol, ttt
neaizi«t nebūtM, bet atrtā] p a l i^
lu mantojuma Plkv. KaltMtem ltk«
tenli nebija lēmis pieradiet likarot^
brīvo UtvIJu, bet gūt pinuāslih^^
rējās uzvaras. Viņa vadībā bija j»r«
lalsU brīvības ciņu vlikrltiticākte
brīži — nepārtrauktā atkipiania no
Cētim līda Ventai, pēdējās krastof
prtthiltka apturēts un pēc ipftu
pieaugšanai ievadīta i i l^Ja otai«
alva Latvijas atkaŗcianal. Pulkvt»
dlm krītot^ pretinieka &^ bija la-kautl
m ndcār^ bēga Saldui
virzienā. Pavērās brīvs ceļi līda
lielupet. Nebija vairs pulkvate
Kalpaka, bet palika viņa 500 vM
pulkveia pēcnācēja balti ģenariļ^
torela kaptdņa, Jāņa Baldh vadibi,
kā sava vadoņa kareiviskā ideālisma
mantinidd. Sle viri bija sev! tia*
ņēmuši Kalpaka garu, paturējuši to
un pārpilnām deva tālāk. Plkv.
Oskara Kalpaka ideālisma gan Ir
viņa mums atstātais lielais manto­jums,
kas Jaunās Latvijai armiju
ctoltājui apāmoja tilikim eīņimi
Udi bija laikatimi ZUupei kraitL
fila pc^ilii v i r t ^ itlv^Miit^
piri lidlem dtiem mahiMĪlttiaiem, to
tāa i r mūžīgas. Nav vairi brlvla
Latvijai, bet vēl Ir viri, daudz viru,
kai, šl latviešu tautā itmūUnāiļ
plkv. Kalpaka gara pārņemti, gBim
gaida, kad varēs upurēties par tauta
un tēvzemi, lai nestu tai no jauna
brīvību Kamēr šādi viri vēl dzī­vos,
Latvijas brīvība nebūs ap­rakta.
Uela bija plkv. Kalpaka ticība
latviešu taisnās lietas uzvarai. Taa
nekas, ka bija jāatstāj CēsU, Rīga,
īsu laiku ari VenUs krasti; tai na«
kas, ka nācās sastapt neticīgus to-mus,
kas Latvijas valsts Ideju uz­skatīja
par absurdu un tās aizstāv­jus
sauca par nožēlojamiem dēkai­ņiem.
Neko nenozīmēja nodevīgu
elementu pretriciba. Kalpaka ne­šaubīgā
ticība pārvarēja visus šķēr­šļus.
Karavīri labi zina, ko nozīmi
ticības spēks. Ja, kaujā ejot, nav
ticības uzvarai, tā ir droši zaudēta,
vēl pirms tā sākta.
Kalpaklešu laikmets spēcīgiem
vilcieniem parāda, kāds liels Ideā­lisms
mājo latviešu viru krūtis, un
kādus lielus darbus tie veikuši. Visa
mūsu brīvības karš, tāpat kā pēdējā
kara leģionāru, šo Kalpaka cīnītāju
cienīgo pēcteču cīņas apliecina kar­stu
tēvzemes mīlestību. Tādēļ nav
nekādu šaubu, ka tad, kad tēvzeme
atkal aicinās dēlus palīgā, tie Ies ar
plkv. Kalpaka garu no Oderas,
Temzas vai Misisipi krastiem, Ka­nādas
mežiem vai Austrālijas tuks­nešiem
cīņā par Latvijas brīvību.
Sajfi lielajā Latvijas augšāmcelšana
dienā, kad plkv. Kalpaka gars sauks
uz šo cīņu, ikkatrs Latvijas dēli
trauks veikt savu svētāko pienāku­mu
pret tautu un tēvzemi un nežē­los
ziedot vislielāko upuri brivaJai
Utvijal
Plkv. Arv. Rripeni,
Kalpaka bat valdes priekšsēdis
Senāts sācis ap­spriest
DP likumu
Valioftona (D). — Amerikas
Balss ziņo, ka otrdien Savienoto
valstu senāts sāka apspriest DP
likumu, ko prezidents Trūmens
ierosināja jau pagājušajā gadā.
Sis likums paredz atvērt ASV
durvis 320.000 pārvietotajām per­sonām
līdzšinējo 205.000 vietā.
Ja likumprojektu pieņems, DP
varēs ieceļot līdz 1951. gada 30.
jūnijam. Tautas pārstāvju nams,
Dēc Amerikas balss InformS'uias,
DP likumprojektu Jau pieņēmis.
i:
-'4\