Bavarijas Latviesu vestnesis, May 19, 1949

              Mūsu •m
. Vēstules un informācffa par latviešu gaitām un vispārējiem apstal^iem DienvidamerikS
Čilē
kas
CDē,
Tilnima lalviAi l^ta» kas aol&smši B^NII&I Broi^ M teo^t OlSk UB abjoras semēm. par sa-vtctļik
izvB&Mes Sienu^amerikaa Savietotās Valstis» AnstrālUa vat Kanado — pft 4a|al
doties no mūsu oenMlo iestāža im vaditSJu ama^^oposa atiiaiiiiilciii un ieteikiunieiii, pa da|al indl-viduilo
ap8lil4ii ietekmēti Latvieša izceļotajā daivei AustHOUi, ASV un Kaaadi esam laikrakati
valriftk&t vdfiiifl ad pa Ipašallai^ittid, lai m^ŗisāta ar vienlaidstt v^Mka kifoni4cljii kavI dk
vispiuigik aispofii|ot turienes ^tākļi» mosn veoo m Jauno emlgraiita vai aii presea skatUami.
Dtagaa daudz latviešu tcnnēr par emigrācija gala m « ^ izvOUuBea BraiiliJUi Argaittiin vai ci­tas
DIaavIdamcrikas sanes, lai gan musu centriUis trimdas organkd^djagi vlsun^ šo kontineiiia, lat-vieiiem
ize^olanai a^eteic Bez tam BrazUlK un citSs Latiņu Ameiikas lemēa Jau no agiiUan ga­diem
dsdvo dnSms skaita tautiiēo, kam tagad i^vlenojas Jaunie iee<^t£JL Tādē| tefli vdtfim lap-pid
latvMu Mvd Dimvidamalkas v ^ i s , ar proL E. D S r ^ visiMlriJu rakski par ddvt tri^iskajoa
1 ^^galialos.
MĒRENbU DZM UN PIONIERU CMTAJU GARU
tAS SSmA I£0EĻ0t£nE3II PAB BLARSfAlSM ZEMĒM
demos, kur izpeldējusies upē. Tagad
slima ar šistozomīL SlSa OdenI Jdrfi
var peldēties, kur nediaud haizivis.
Vairficas/latvielu jļmenes,
prtddl kldii laika ieradinās
Sttntiago pilsētā, paguvušas tur }au
iekārtoties da^vei un rosīgi piedalās
sabiedriskā laukā, izmantojot visas
i e i ^ ^ informēt par mūsu tautas
traiSmJu un deSanām.
Par sttviem jaunajiem dzīves ap­stākļiem
viņi raksta. — CUv^ te
ļoti laipni, bet tā ir imstā tonna,
kas bieži liek šaubīties, vai tai vis­pār
var tteēt Med^ nekad ne-tdc
,4iē", bet vienmēr „rlt*>un tā
nav si^;»otmn8, vai atbilde iztulko-1 Daudzus mūs, ziemeļu bērnus, lik-1 ganisma fiziologa n^iedešamlba.
Jama kā noraidījums vai vilciņā-1 tenis izmetis karstas zemes krastx)s. I Vi^f^is līdzeklis tikt no tām vaļā
lanās. IBŪS jād^vO gluži jaunos aps^kļos. I hr atradināšanās no liekas dzeršanas,
Cūē daibojas ari Starptautiskās I Esmu jau pus gadu BraslUjas ksdrsta. 18 stundu darba laikā izdz^ 1 i^āzl
sie^eiu JpvienAas p ^ Slijā joslā, esmu šeit jau i pārlaidis I kafijas^ Slāpju nejūtu, nesvīstu. Mā-
„Centro F^minino'V darbs izpandiaslvienu iiZiemu'' un vienu\,vasaru"|jās pāmāds, izdzeru krūzi dtron-tficai
studentu aUialstttanā, proti —Iesmu centies iepazīties ar dabū uniūdens; BrazBija ir bagāta er dtrus
gidijot tiem lētas pusdienas. I civSciem Seit nav vasaras, rudens, I augļiem (dtroni, apel^ni,; kaiā, 2e-
Apriļa sfOnuiļl Santiago ieradu-1 ziemas. Ir tikai mūžīga vasara, i ņipapa uc.), kas ļotl^ sullļ^ bagāti
Hes 9 PaMides bimicu apvi^&aslRrūms ar violetām ziedu taurītēm vitamīniem un lielidd dzesē slāpēs,
pārstāv^ «^.Hermans no Dženēvas, I bija pilnos ziedos pag. gacļiā JiHiJā, Ari dtus dzērienus Brazīlijā ražo
Bralijs, kas VādjS ai»neldē^ arlļun tas nav beidzis ziedēt vēl šodieailielā daudzmnā — kafiju, kakao, tē-mūsu
ardiiblskapu Eilingenfi, un i Nepārvaramai nezied, ridnus krū-lju.
Dr. JMngs, kas pārzināšot DP iz- mam, kura sēklas dod p^Istamo ri- ov^^ni kai«tfi zemē andraud
vietošanu Dienvidamerikā. Sis ko- dneBu, ir UeU augļu čemuri un . fj^^g^
mlsHaf mēiUs bijis panākt lielāka apalSā ziedi, Tā tas* turpinās gadu fc^^.^^^
DP skaita tSvietošanu CDē. Katoļu no gada bez apstājas, šeit veģetāci- L^f^Jf-^^^ ^ ^
un ŽMu oi&ādjaa šo Jautājumu jas periods ir 12 māneSi. DabM aug- Pf, ! f S^^^ «m ? ^
esot sākušas^ Jau .agrāk kārtot pat- iiba tšu pārsniedz demžlu cilvēka P^^^ MSi^^^a^Jf
«tftvigi. Olvēks Sdt gluži nev^^^^^
tiuterāņ^ apvienības ko- 51 dabas^a PrieMS. Tas aM-miaUa
sasaukuši vtoas protestimtu Pies, aizb^
oiganizādias ut sēdi, taiŗā no lat- kos lauctoos cenšas pasarg^kt^^^^
vmm- pledattjūsiee Margarieta ras augus no pinnatnējā spēka. S e i t ^ ^ « ^ ^ ^ ^ 3.
Bula, ilodfbinfita k6miteļa, kas pa- Ir sausais gadriaik?, vasara, no jan- L ļ j ^ ^ Mēs gulējām
IktaSs attoaukuSajiem izvietoties un vāra lidz aprAim, «larta^ dem^^ va^^sloS^^
sagādāt, darba i«pējas. tāpat «z- no Jūnija lidz augstam. |Bet i e d z j - ^ ^ ^ J ^ ^ ^ ^ ^ daudTspitālI.
sāka akdju. lad CUē memtu.lielā- vo^ājiem nav īsta Jēddena par gada nav
ktt Ičļnraucēju Ikaitu. Komiteja nb^laild^^ ^amu
dfcinijud sakan» ar VBUS^ imi^rā- stāj karhipeli, ražu d(Mi 8 r e i ^ ga- parazīti To oliņas dlvēks uzņem, ar
djas daļu. Paredzēt» sūtīt m Ei- dā t)anāni jažo n^^
ztvu konUattu, kur«s uzdevums iz- gadu. OlvScam Seit nav,vajadzīgas
nmdzlt tiākošos imigrantus. Jaunā drēbes, apavi un apģērbs P^c «ūsu
komiteja darbojas YMCAs telpās, heddena. Cauru gadu var iztikt ar ^ ^ ^ ^ ^ ^ No Sto kaitēm var
JāatdW. ka vi^Jft WCA dzīvi v^^^^ nātoam bitoēm tmjreklu f^j^l^j^^^^^^
l«6dalās atbraucēju^ aprOpēSanā. Ik- (nav n^i^Sams) basām kā SmAm ^^^^tastt nevārItuMeni,
,kttru atbraucēji transportu, sagaida pSniakgņot ^ k^^^ vai D?<iiJ>\«>eZaugju8 lietot tikai pēc rūpīgas maz-
YWCAi biedrenes, jo YWCA CUē ogiem un du^^^ palmu laP}» LS^'^aT S m td^^
skaitās kā IBO pāttrtāvis. Ari pā- jumtu Banāni leti, tie aug visur b n J | « ^ ^ b l T l o E ( c Sl
sējas par atbraucējidn. Tā P^^- Ndro nepirkt un neēst no Idu
Jāsargās a p s i e s un pān»Kkfiņot
iezemi^u būdiņās, m parasU ap-ddvo
BraziliJaiB 8 cm Udās Uakte
triatomas Jd) .ļbārddiuvji^ Tās uz­brūk
aizmigušajiem un kol visvd-
T& ^jfi (tādēļ nosaukumiO wi mfice
cilvēku ar bīstamo Mgas slimB^tu
Kflurstajās zemēs briesmu daudz
vairāk ndcā mērenajā kUmatā. Bet
Koluīnbijai valadzTgi
mūziķi
pea atoaucēju pagaidu nometina-1 kaut kādu ēsmu \m nogremdē jūrā
ianai un visu protestantu baznīcu I Ja pēc dažām stundām dibena dēlīti I Ļauna tropu slimība ir Slstozomir
plnrtlvji un atudenti piedāvā savuslaizšauj un kasti izceļ, zivju pietiek I aze Jd) bilhardoze. Parazīta oliņas
pĀd^Jtimus. Atlmiucēju aiirūpē I vairākām dienām. ļ i ar izkārnījumiem un urīnu nonāk
fesaist^iušfis ap U «rganižāciju. Tas viss varētu izklausīties pēcM^lMeni, tad ieperinās gliemežos.
COē d^J<«e teWeSi nodfl)inājuSi Jau^^ aicinājuma nometnēs nortlsu- Tur izveidojas matvddig» parazīts,
kontaktu aif air B o ^ ^ un Sajiem, nosalušajiem un izsalkuša-^ brīvi pdd ōdenT un, nokļuvis
•r iiauņu ji«rdMmos cer drīzumā no- jiem bēgļiem Un tomēr, idcām de- Pie dlvSca ādas, izurbjas telcauii
dBiinlt BaItteSu Mtibu. Iebrauku- meļu cilvēks dodas uz zenies karsto un izaug par tārpu. Tād^ pddēša-
Mft tateri^u baznīcu apvienības fe-1 joslu, labi jāapdomā, jlbpsveŗ savi bradāšana m veļas mazgāšana
darāi^āa locddl šo nodomu silti Upēki. Seit cilvēks daudz grūtāk ie- upēs un ezeros ārkārtīgi Ustama. No
i|isirw»iit un solljuSi rūpēties, Id dzīvojas un ari vieglāk ddet bojātās pilnīgi Jāatturas. Mūsu paziņas,
baltleU ^tebūtu savu mācītāju. nekā zeines mērenajās Joslās. Kat-|vācu inženiera mdtene aizbrauca,
lOaitle pfirdāvjl ari izddnājuSi I ram bē^Um jaunajā dzīvē vismrl-
CSea Latddhi atndenifa!^ vadību uzIgSkais ir, vai būs kādis labs tuvi-tuvikim
pārrunām Id gūtu <^jdc- nldcs vd draugs, kas pirm^ā laikā
tSvtt ledKattt par febraucēju ctarba pasniegs roku. Taisni pirmie mēne-un
dUvea apsUScļlem. Tāpat pār-|si bieži izšķir Jaunā imigr^ta Ie­runātas
iespējas un orodi, kas Cllē teni^ Tas sevišķi sakāms par B r ^ - | Karakasa le^ss ar staltiem mo-
W l l i i bērtl«n sagādāt eksisttod. UJu. Karti šeit nav radu, draugu, deklm 6-10 sftāvu namiem blakus
CDea Latvtelu a(pvienfta ievaitijud I noteikta darba piedāvājuma,-to gd-1 spāņu koloniju stilā cdtajim
aarunas attiecīgā ministrijā, Id ar da rūgtas dienas. Bradllja ir brīva las vecpilsētā šauras, un rītos
i^^enlbas «tsauksmi dotu i e ^ j u l z ^ , katrs var dzīvot un strādāt, I vakaros pēc bkofu dē^^an^s aut6-
tatdeiimi iekļūt Cllē, Apvienfta kā un kur vēlas. Bet BrazdUja ir ni(^lu sastrēgums tik lieb, ka tie
omrtoa tad palkfaēt atbraucējiem I ari milzu vdsts. Viens pati^Bahias{ virzās uz priekdu tikd sdi pa so-aamdklēi
darmt Apvienibd ienā-|štats ir lielāks par Frandju, betlum. Vakaros pilsētas laukumos
kujtt daudd aUNdata lūgumi, bet to apdzīvo tikd nepilni 4 ninj. dl- dektriskā apgaismojumā laistās
darbftai sākumā to nav Iespējams I vēku, kas saspiedušies i^e okeāna [krāšņas strūklaku spēles, bet dau-gntaiKt
Tomēr Ubā griba un dar- krasta. Zemes iekšiene reti apdži- azos pilsētas rajonos Jau nedēļām
ba spars palīdzes tikt ari šiemļvota. Vasarā zeme izžūst kā ļ;īeģe-|m^ ūdens. Uz Ietvēm šur tur sēž
grūtumiem. T. E. |lis, demā zdnākās vietās gāžas pāri ļ pa skraadakiam \&agam. Mad, ne-ūdens
straumes. Vēl lielākas bries- tīri im slikti ģēibtl bērni sfc^ pie­mās
lai&saimniedbal draud no dāvā avīžu vakara izdevumus (vi$a
skudrām. Mana lop priekšā de-ļveneouēlā pēc Iestāžu zb)ām ir ap­dēja
krūms jai&iem, sārtiem de- ļ mēram 100.000 vecāku pjsnestu bar­diem.
Vienu ritu toieraudzijām glu- Lu). Turpat bldcus lids kino teātris,
žl kallu: bija n<toitls skudru aiz- durvto čalodMuas laukā plūst
Baiviitiaa apgatala LCK pārstā- sargs. Labu līdzekļu pret šo laiaid- elegantas dāmas un kungi Dau-via
A, Stdnharda piesūtījis nomet-ļni^ nav. Lauksaknnieks c«išasUj^s dāmas tērptas 8udrd)lap^ im
alm' dtttba i^edftvāiumu sardcstu,] savam dārzam vd laukam aprakt Utu dārgu ādu apme
kurft uaskaitits dažs interesants apkārt grāvi ar tekx^ ūdeni, kas NetMu no teātra cel Bolivara
•lods. W, piemfoam, Kanadd Pa- visdrošāk sarga no skudrām. Bet Lvenldu. Sim ndūkam nopadsa
saulei basnicu apvienība mddē de- pdens ir rda un dārga manta vasa- Lļauda „amu, iedcdtot pat moder-vtetes
— protestantes, kas būtu ar Ujs karstumā. Par laimi, ndcas nav Uos pēdSā l aM c ^ . Bet avīzes
otoru^ebrlU^ pa§ā la&ā vēsti, ka Karakašā
ņSūj Jābūt vecumā no 22 Ikk SSļn^azist), jo set un pļaut var katrā vairāki tC&stoSl ģtaieņu dzīvo bfez
i^iem, izgmotām un vismaz ar ne- [laikā. p^umtes. Kar&asa nosēta divau
^ 'Mfi darbā, Kdian- Ziemeļu cilvēkam jāmaina daudzas mājokļiem, kas atgādina biMas, bez
"Ma ^ ļ ^ ^ J ^ lauksaimniekus ļ dzīves paražas. A^airākl iebrau- kanālizādjas un ūdens, ir tun^ un S 5S?* ^ ™ «trā4dekus, bet cējl cieš no gremošanas orgānu trau- netīri
« Mivo protedju darbiniekus —ļcējumiem islamā uztura dēļ. Labi Pagājuši gandrīz 30 gadi, kopē
3&ii^^f??L/'^^^*^? ^ ^ ^ I J ' a t t u r ī b u ēšanā un petrolejas traumē jdrmordz l&a
OBjian gadījumiem, kad imlgrād- ļ dzerfanā. Pilnīgi jāatsakās no cūkas straujft sist Venecu^ pulsam. Bet
25«*!!?liT^ Patt pieprasa. Bo- gaļas un taukiem (cūkas gaļu esam par to šis zemes iedzīvotāji n * ^
f^vajaddgs peMēSanas.skolotājs divas reizes nogaršojuši). Var lietot nav daudz interes^ies: tūcd emn.
oeini«n un admlnistrāt(»a kāda ļ liellopu gaļu, augu taukus. Brazfli- pirms 2 •gadien studijas bddza plr-
^ sd)ie^a Mu- ja ļoti bagāta tauku jeb eļļas mie naftas inženieri Ari tas notika SlSf^SJ^^i? o^aniz^d. Bet augiem,-ko visvdrāk iegūst no pd- pēc amerfltāņu ierosmes. Sdmnle-
«sa ym nav Kolumbija meklē mām (kokosa, dendē). Te ražo lielos čības dzīvi pārvalda pag
«nmvus mūziķus — vienu fago- daudzumos niedru cukuru, kas lēts. aizstājami ārzemniefcL ^JSla^ raddnleku, un, lad Tādēļ ari dkohdaMaudz, tas ari vi- Zeme. kas vēl pinns piecpadsmit
un pdecājies - «Jl orķestra kon- sd lēts. Bet no alkohda pnddem gadiem varēja sevi uztuiC^ad
SSl^S"S^!^-^ ^1^?* ^^. var Bradlieši Sņdrf dzer ļoti maz. i>ie- ārzemēmP; JSo ize^iS dd atktaūrkig^a enmo
SSSfLlīi^Pi^iS Lalfg^a Piedāvājuimse k-o edszmēruu šure vdzdē jiise re(igbaanS uā rbzreamzijluie iik unģeu- pseatio^TK ^T āpi lKsēatrāask,a msād dtēadgaamd l ivier^u^
"^^^ ddmtenes un S i i j o n s iedzīvotāju, un izvddo- SSf ^S^isŽ.^^?"?^^! tm VacUas nometņu .pusstopa" mēriem jies tipisks prdetāriāte. Sliktie bi-
»0 par spēlmaņu rodiofonā. AI- neviens nekā nedna. Slāpes iebrau- gi&ias apstākļi veicina tuberkido-
SLiS^iil?^^^ tās res i25plaK turidāt^SSi SSSiSS? ^fl^^rii^/.;r^'^ " i ^ ^ ^^^^^ dzērie. kāre pēc bmidām un Iddnmis, lidā
3 2 2 S ^ i « ^ ^ ^ S ^ ^'"^^ mūžlgps slāpēs nabadzaa un i z g U ^ trdkutas
ftadme^ ka vēlama^ vismaz kādas un sviedros. Slāpes ir vkirāk iera- veidnē^ ari afiK)holtom un ^
vaiodaa laa&na. Idums un psldīiskas dabas nekā or-1 stitūciju. Ar venēridcām sHmibām
no tām var izsargfitlei. litdzdslii
atturība un m^penlba. Katram izce­ļotājam
ietdcsfflUs iegādāties Vācijā
noazu mājas aptieku. Mana mazā
aptidca ir labi kaipdjud simtim cil-v@
EU. Medikamenti Vādjā lēti un
labi, šeit dārgi ApUdcl jātmr: sulfa-midu
tabletes (vismaz 100 tabL Eleu-dron,
C&asol, Prontdbtn, Sultagua-nidln),
100 atrebina taUetes pret
mdāriju, 100 grammu sālsdcābes (ļtli
(tebūjama), drdslldzekļi (10 i
Dlgden, kofeina ampulas), 8 g in-jekdjas
šļirce BX adatām,' galvas
sāpju pulveri, piramidons, Jodu tink­tūra,
pārsienamie niaterlāli, kofeīna
un diinlha nedaudz, Jo toa Brazīlija
lidos daudziunos pati ek^ļsortē.
Dldividameirika ir Uela un bagita
nākotnes zeme. Tā bagāta izrakte*
ņiem (trūkst gan ogļu), daudz zelta,
dārgdoneņu, dzelzs, mangāna. Lida
daļa bagātību vēl neaiKdnfita. Be
neiedomādmies, ka to visu vir tfidaļi
izrdct \m ātri kļūt par miljonāriem.
Ari šeit bēgļa maizei steumi rūgfo
garoza. Nezinām vato^nsiv t^^um,
sakaru. Ceļu pašķir uzņēmība, neat-
Iddlba un valodu dnāšana. Seit lie-lidd
noder angļu vdoda amerikāņu
un angļu pas^Scumos. Valsts die­nestā,
skolotājiem, grāmatvežiem,
šoferiem, foto^srafim un vfJiem
amatniddem nav nekādas Izredzes.
Tur bdto cilvēku sdcndgl
melnie pilsoņi. Valsts amati pare?*
dzēti tOcai BradUJas fdlsoņiem. Vā­jas
darba izredzes sievletSnā bez ^pe-dMām
dnāšanbn. Sdt vajaddgl
pionieri, neatlaidīgi clnRBJi, ne sa
vu panScs.f
Bahiā, maijā.
Ptof. Dr. E. D l r s i ņ l
i brauce-liem
uz
latviešu emigranti!
Bradliju, avartd dnāikaiditoļSaI
vlslabSaic piemarotie ai^ļabili it
štati: Sao Paulo^ Pama, A-dSR
rina un Bio Orande do Si^^^j^S
lijas vaķllba paštoik gztt p i i ^ ^
tt kokmizēt Brāzmas vidltid^
tad pārcel uz turieni s«^#il£P
I^lsētu. Sis apvkktt ir CtotoTBP
Bņ 150(H2000 km uz rietual^^
Blō de 2andro un Sao Pui^ M
veidola £1 mežonīgā un ^
votā Stata koloni^šamiĻ X
migrantiem no Eiropas jpi||S
ļoti viinpfiiem notedcumkatt idS
kus zemes gababia (ux Hggadii^^
maksu), dodot alsdevumu
graudā. Tā no caļdgranta
nometnes „Puķu scdis*' jim^
mašinfis pārveda uz turteii^i^Z!
žas latviešu tlmenea, sdollh&S
i^amāko prettnmāUaait v P
Es nupat apmdd^ io ati(li2
«trodu par nepieciešamu stbiiī IK
dlnāt tautiešus no tik - ^ ^ ^
m0ā
Petrolejas un paradoksu zeme
slimo katrs desmitais venecuilietts.
lonlņu valodas
Prese nmā par Venecuēlas i^>oka-
Bptidcajiem Jātniekiem: tuberkulod,
alkobdismu un dfiUgu*
Otra poiUv Veii^d^^
sabiedriba daudz cerojusi, labi iz­glītota,
īpaši humSnltSraJās zināt­nēs,
kā to liecina Uterlri-filossoflsķie
žun^. Tā uzdcata mi it kā par
pretpolu amerikāņu mterifilimnam
un grib atrdsit zemi iio tā aptcam
pieņiem. Sl mSrķa eaaniegēand iņs-s!
icta masu imigrācija. Populārs ari
saukUa — radīt no ārzemēm nealka*
rigu pārfflcas vidu sdmniedļbii,
tā ietaupftoe lldziAlļtt kmdstot rflp-niecftas
ceilSanaL &m noldkam ie­rīkots
md\a» atzsargvalnia un ra-
^ts ļoti bfumānā indgrādijaa pro­jekts.
Paredzēti lidi pabdatt amat­niekiem
uzņēmumu tizsfiktenai tm
laukBdnmieku, novietošand ptonē-rotos
apgabalos, i^fidfijot vi^us ar
Tnasinām. Paredzēts cdt dcdas im
radīt laidcsaimniecibas produktu
konservu fabr&as. Visu to nodos ie­ceļotājiem
pri^^tiipaSumā uz no-mdcsu.
Līdzekļu pietiek, bet vene-cuēUeftu
sapnis kolonizēt zemi S l ^
veidā tvņnēr nepiepffidls adminfatrS-^
djas nespējības dēļ. Dadgrantus no­sūta,
vadoties pēc kartfes un nedn^
vai apgabals laufesalmniedbd pie^
mērots. Lldzdcļi maSkm i^ādd ko­rupcijas
d^ nemmft tur, Icur va-
Jāga. l^ādāHe trfttōri bieži Ir
ved, bet dzlvojunās Ikas nav uz^
cdtas. Sis Uaba vēstis sasniedz imi­grantu
izvietošanas oenbrus, un sā­kas
bāšana uz i^Eteētflm.
Pa, Karakasas lepnajiem vasar­nīcu
rajoniem klīst imigranti, me­klēdami
darbu. Blakus brinam
melnmatim — venecuēlletim tte ce­ļamo
namu koopudem lOcāj^ da­žādu
Eiropas nādjtt pārstāvji im
mājkalpotāju gdtās iet viens otrs,
kas kārc^a pēc savu kaWņa, sava
stūrīša zemes. Ddves dārddba ir
liela, dropieSlem piemērotu džlvok-lu
tri&ums vēl lleO&s, un tie rok­pelnim
pilnlg nesaadedzaml
Bet katrd medaļd ir divas puses
Aroda un dj^es vletaa^izvēles bri-vība
ir absolūta. VajadzM pēc
^ālisti«n lida. Am kiženi^
ir
l i
ridbasi nepārdmot šajljMM
un darba apstlkļus, d^iei pi^
nbiātoriem vaa gluži rif^»i^|pQj£
vidu. N ^ Jēgas kārot pic Mi
zemerūn dažu gaēi I ļ^
dēt veselību un pal d^^ti,
tur latviešiem nav ī4em8roliLļ
nfi temperatūra sasniedz m
vietām ir malārija, ^pat d i i i i i
dīgu čūsku, dcorplju un
ža zvēru. -rBrazOlJas
m ^ n ^ tur attlMItl^
Zdne aarkani brūnds mljf
lietus trCOcuma dēļ sdcdti '
un saQ»ŗēg|jis. Daba stkvl
ļlga - mfl«W» vairāk ņS|._
plaši Idajumi, pārklāti ar iiuij
asu stepju zāU, pa kuru bfiāl
sl TUmi pa retam ir dadiu
Vil nēlidi I9d un kroi^
1|&1 kofcu puduri un fctl
meit ir tikai gar upju 1ņ:i|tte|^
apvidus Joļti maz apddVolb,
meti prdctiski nav nMdi
csml iKdtur fma|āB auto i n i ip
m lidmiišlna9, nepUili
dešaMMr j^bikia preces. Attftsd
no vleias apddvotas vietas IMi ol»
rai mlldgi — 200 un 800 tafi. j |
retā apdzīvotība, kā ari 0 ^ l i i l li
t&smes līdzekļu trūkums ir
kdonistu gdvenā rīdaims^ Jo filp:
tos produktus tie piiāl ndrlli|^^
transportēt un spiesti tos j ^ H l i
pircējiem par amidda nauda.
Tā kā Jaunos Bbopas eidpipMi
vS aollts dažus mēneiui
bradUeiu fermās fazendtl,
triks ir vH bīstamāks, Jo tur
tOsaiiekmmi^
atstrāiUļ af Pzftķu <ldit)tt
mēneSui unpat iMius; lū
tāpat Puķu aalfi ntv iffiilec
ņenrt nekādus piedifālumo^ W^
dk vOinoSi tie wo0, J o^īPf
dzlvc^umi Udz fiim mmMm^
prakse ne tuvu neatbilst t i % l i l
runāts un iUgts Puķu sdL 1 ^
dbrau^Jlem vlflpM^^ dott "
tādim vieOnoĻ kur Jdi titm
desmitus dzīvo latvieti ua |
latviešu kbitmijas Mdcanl
formēties iniSsu sOtniedliā VļtH
2 a r ^ vai La|detu bēgļu
tas biedrībā Ssio Paulo. Tvff
tama vajadzīgi kifoimadja,
norfidlhmd par daiba titi
ipMlqieRi, kat fe Ir ddida
b{gākl nekā Eiropā.
Nkv ietdcami salstttisi liidoiftl^
siedbl; T^ v« vienmēr^
pteprasDums pēc ^ttīļttda w/ķ.:ļl^
dāliitlam dtfii nosBai^^
atirod labi atalgota daibu Uelfli
niedbas centros, ndUlfi} S
kur nav nclcfldiu kllmsdiai .
mu, imagtt tropisku dimSm u nM
katrs ielcārtojas Jaund ddvd i m *
gl pēc EIsc«ws infiraukl^
Sāo Paulo, apdU.
Dr Fēlikss OriA^^S:
un amatnieki atrM dttl^ iP^Sļ
inolMJās. TifiKMJ^ te pekli
līdz 100 imxs. m pat vairāk. 1m
HMfikā dda koig&itti var mļ
t&iminattes gdr ito i e s p t i i i ^^
to ieaiizētani4 triMot gan iMpttM
gan praraes. , ^
Divu^ gadus pflūda nemSOdlffl^
grantu dvaume, Id apftātos OM^
peUņi kā sfinides. Notikajraļpt
apvērsums. Vtau sagrāba aitdjs^
Jaunās paaudzei vimidd sit
ptetkomūnistiskām tendencēm. T »
pārorganizētas arodbiedribai, i h ^
Jā tempā vdca nepiedeSamos Iļ^
hlidcos darbus uti « f t^
gāztt vaklfl» izflfiedud 4 iniļjatog
boUvāru. Jamiā valdība ^
knigrādjas' llkmna pārkārtošM»»
Tas tagad veflcts. Sfikusler a«g
imigrfidja, bet programma w
piibUcēta. un nScob» rādtt, kādr»
ir un kā to realizēs. Pagaidām w ļ
nlgl «ināms. ka n^^^ ^,5*^
ielaižamo personu kvotu, ^^^j^
rā pusē ^ a ierodamies jaJWj
imigrantus, Kaitrā zlņi Z^^KS v9r
gā^as iŗ m l l z l^
Karakasā, aprfli
HaraJds A n d c -