Bavarijas Latviesu vestnesis, May 19, 1949

              NEPARASiš STĀSTS PAR VlUttl MATĪS AUDaNATAM MEITENĒM. KO MĒĢINĀJA
ATKAL PĀRVEIDOT PAR CILVERIEM -
FOozofi un sodoloi^ lau sen zinaJ stājot tikai spalvas. Vēl septiņv^lAnDia kļuva tik s c ^ i S ^ ka tai vā­ka
viss tSvēka garigais saturs ir I gadus nedrOcstēja tās tuvumā at*|rēja uzticēt mazu,l!^u uzraudziSa-inanMuins^^^^
1^ ^ ā k ā m paaudz^ I stāt galu. i Inu un koi^anu, — im nebija aukles,
ttodois tilife; «r^moies un tautai Jaunākā meitenīte» ko sauca I k i ^ būtu biju^ M i k a atbildil^
ftarpiiedanL Hia gan visi dzfvo* Amala un kas neb^a t& 110 bijusi sajūta. Apkārtni visi to ļoti iemi-lam
zlīrftaii garīgā atmostairā i m l z v ^ , progresēja daiidz ātrāk, hoja, siprotot isiMgo piepūli, kāda
teeļmjm lo kā gaisu, bet to „ga-|Abām bija loti grūti iemācīties stā*|tai bija vajadtiga, lai no vilku bēr-ligais
gaiss" nav dabas dots. Mumsļvēt, sevišķi vecākai, jo locītavas taiļna kļūtu par cllvacu.
gan Iķiet, ka mūsu jūtas un domas i bija jau pārveidojušās. Viņa tikai t tālu tS būtu attīstījusies, vai a vērt^umi ir visīst^ā un dziļā* [pēc pusotra gadi^ iemācīja^ turē-|tā būtu tikusi līdz pilnīgai džimgļu
mūsu ps^ d i ^ izpausme, betltles uz ceļiem im pēc tam arī kustē-1 balss apspiešanai sevī, paliek nezi-tā
tom^ nav: domas, ko domajam,ļtles uz tiem. Vēl pagāja Ugs lalks,ļnāms. jo 1927. g. oktobri meitene sa-im
pat jūtas, ko pārdzīvojam, pa I kamēr tā Izn^cījās iet stāvuSi Bet I slima ar nieru idcaisimiu, vairs ne*
lieMai ttesal izveidotas Ugā J^^kolari tad vēl, ja vajadzēja kustēties [atlaba un drīz nomira, pavadījusi 8
paaudžu pieredzē, un mēs tās tikai [ātri. tā vienmēr metās uz visām I gadus pie zvēriem un tikpat ilgi pie
pārņemmn .no tām, tāpat kā pārņe-ļ četrām, un tad neviens cilvēks to j cilvēkiem. *
mam savus tērpis un ārējo dzīves [nevarēja panākt. Skriet stāvus tā I gis vienreizīgais notikums tomēr
iekārtu* Atstāta ārpus citiem cii* I nekad neiemācījās. I nav tikai interesanta viela fantazi-v^
dem. ārpus ģimenes im tautas,! Cilvēku smaka meitenēm bija Ijas nodarbināšanai, bet satur bagā-cilvēka
būtu tikai dzīvnieks \?ai pat ļ pretīga, un tās^ loti pretojās, kad[tīgu materiālu cUv ēka dvēseles un
meža zvēra, i tās gribēja mazgāt Kad reiz k|ds I tās attīstības nosacījumu pētītājam.
Ja kāda veida secinājumi līdz Sim[ mazs bērniņš, kas arī Vēl rāpojaJaivēka* dvēsele, isrādās, ir tikai
dibinājās giAvenā kārtā uz tt^rē-[ tuvojās tām, viņas to uzņēma drau-[ visdažādāko iespējamību dotums,
tiddm apavērumiem, tad tagad ir īdzīgāk. Drīz tomēr draiidzība bei*[bet kas no tas izveidosies, tas gan-nācis
klltkids vienreizīgs gadījums, [dzās, un tās mazo sakoda līdz asi-1 drīzi pilnīgi atkarājas no apkārtnes,
kaa dod ^ i l g t u pi^dījmnu to pa-lnīm. Sapratās tās vienīgi ar jau- kurā dlvScs nonāk. Cilvēks sāk
tieslgmnam, Jēlet universitāte ASVI niem kucēniem. I sevi apzināties, k]ilst par personu,
nesen publkējuai protokolus par no-1 Jaunākā tomēr sāka ātrāk pierast I par „es'\ tikai par tik, par cik ir arī
vērojumiem pie divām mcfitenēm, pie cilvSdem un 1^ paradumiemJkāds ,»tu'', kas atstrāvo atpakaļ uz
kas uzatJiulaa vilku saimē. Gsdī-[Pēc divi mēneliem viņa prata jau viņu plūstošo garīgo enerģiju un lē­jums
nōtksis Indijā, kur 1920. g.ļ izrunāt vārdu ,.ūdens", kad tai slā-j rosina pamodināt atkal jaunus snau-kāds
mfidtājs vārdā Sings, sava I pa, kamēr vecākā prata to parādīt I doSus dvēseles spēkus. Sī gaviļgā
eima ie^votā^ lūgts, piedalījies I tikai, «aplaizot lūpas. Nelaimīgā I modināšana no cilu cilvēku puses
ekspedīcijā pret k&iām, kā viņamļkārtā jaun^ā pēc gada saslima, hr visnepieciešamals priekšnosacī-giņoja,
ftodabirtiām butēm, kasjKamelas bēdas bija ārkārtīgas. Des- jums, lai cilvēks kļūtu par cUvēku.
dsSvodftmas vilku sabiedrībā, ap-|mit dienas tā ne ēda, ne dzēra, pret vēl vairāk: cilvēks var ari palikt
draudot apkārtni. Pēc vilku saimes [visu bija vienaldzīga uņ tikai pa I par cilvēku un nedlīdēt atpakaļ ze-nogdinātoas
a t k l ā s , ka spokaināsi laikam apstaigāja telpasļ ošņādama mākā stāvoklī tikai tad, ja viņš no-bfttea
Ir divas meitenīta, viena divi, I vietas, kur bija atradusies māsiņa, tur dzīvu garīgās enerģijas apmai-otim
astoM gadus vedi, mežonīgi ļ Te tad parādījās ari pirmā cilvē- ņu ar savu apkārtni — kaut vismaz
OMn^pltes matiem, kas aizklāja tāmldskā iezīme pie Kamelas: tai acīs]ar iespiesta vārda palīdzību. Tas
seju un f i ^ l j a tās par ,,ķēmiem**.[bija asaras. Māsas iļiāve atsvieda ir arī bezgala svarīgs moments mū-
£^et, ka māte tāa tūliņ pēc dztm«[to attīstībā tik tālu atpakaļ, ka au- su tautas locekļiem, kas tagad gā­šanas
iz%usi džungļos, bet bija ga-[dzinātāji baidījās, ka visas vinu pū- tavojas i^aisltles plašā pasaulē, jo
d i j i ^ ka vilku māte ar piena pil-ļles būs veltīgas, — baidījās pat par ar svešu vidi grūt!, parasti pat ne-niem
tesi)(i«ņiem bija pieņēmusi zī*[tās dzīvību. Tā tiešām ari saslima, [iespējami modināt dziļākas garīgas
daiņus par saviem. [bet pārcieta slimību, un ta4 atguva attiecības. Ja mēs tad paliktu izo-
Mācītāja nodeva bērnus patversmē I atkal garīgo līdzsvaru. I lēti no īstām dvēselīgām attiecībām
Midnapuril, ko vadīja viņa kundze. I Pirmā maigā kusti|i)a, ko Kamela koncentrēti vienīgi uz materiālo
Tai tad ari bija Jāuzņemas bērnus ļ vienu di,enu izdarīja, bija, ka viņai vērtību iegūšanu im elementārāko
vispirms atradināt no zvēru pāra-1noglaudīja kaziņu. Nō šī brīža,at-ļvajadzību apmierināšanu, mēs neiz-dumiem,
un \xA iepotēt tiem clvē-ļtīstība sāka iet jau noteiktāk uz [bēgami slīdētu uz primitīvāku pa-clgus
tikumus. Uzdevvuns izrādījāsjpriekšu. Viņa vispirms 'pakļāvās!kāpi. Vienīgais glābiņš te ir dzīvu
loti grūts. Pirmos tarls tnēneSus bija[Singas kundzei Ļāva, ka tā viņu[garigu saišu uzt\irēšana, vismaz ie-gan£
iz neiespi^Jaml meitenēm tu-ļēdina\im, uzliekot tās roku uz sa- spiesta vārda veidā, ar visu izkai-vofcies.
Tās vienmēr turējās tikaiļvām stīvajām locītavām, ar to lū- sīto latviešu trimdas saimi, ~ jo
iespiedušās ksiktā un Vai nu drebēja I dza tās pamasēt. Pamazām viņa vienīgi tikai šai savas tautas garīga
uztrat^numā un bīdlēs, vai bija pret ļ ieinteresējās arī par citām meite-ļ atmosfairā latviskā dvēsele var pil-vlsu
vienaldzīgs. Kad viņām tu-ļnēm. sāka vērot to rotaļas un bei-ļnīgi izraisīties cilvēcīgā gara sprie-vojās.
tāa rūca un rādija zobus. Mei- dzot ari pati tanīs piedalījās, — ie- gurnā,
tenites bijās no gaismas un dienā mīļodama it Sevišķi šūpošanos šū-
N snauduļoja, bet atdzīvojās ar krēs-lpolēs. Beidzot Kamela sāka pieda­lās,
iestāš^os kad džungļos sā- līties arī mācītāja pastaigās ar ci-kat
medtbu la&». Vēl mēnešiem !!• tām patversmes meitenēm,
g l& ndcti pilnīgi regulāri pulksteni Pamazām tā tik tālu attālinājās
desmitos, vi^os un čettos tās ie-|no savas pirn^atnējās dzīves, ka sāka
5audpJ&i, Udzigi kā i o dara v«lki.ļ bīties suņus, ar kuriem agrāk drau-
! ^ t mēnešiem un pat gadiem ilgi dzejās, tāpat tumsas un nakts. Ple­tās
kasījās tikai kā četrkāji. Lie-lcus gadus pēc atgriešanās cilvēkos
Umi Kcleniem, mētādamas gan gal- meitene izmācījās apmierinoši iet
VU» gan muguru, viņas spēja kustē-ikājām, stīvo locītavu dēl palikdama
«es tik ātri. ka n^ija iespējams tās ton^ēr gaitā neveikla. Viņa atmeta
pan&t.' jarī lakšanu, dzēra no glāzes, iemī-
. Viņu pleci zvēiu d^ves laikā bija I loja sāli, pazina savas lietas un lab-kluvuši
i)latia£i un rokas lieliacas unIprāt mazgājās. Runājot viņa žestl-gaŗSkas.
Bet vlņaa tās bija lietoju- kūlēja, un tās seja tad,Ieguva Iz-šas
tikai kā kājas, pirksti un locī-|teiksmību, kuras agrāk tai pilnīgi
tiĶvas bija kļuvušas stīvas un nespē- trūka.
ja saņemt pridcSmetus. Barību tās ļ Visgrūtākā lieta tai bija lemācī-tvēia
Mfeiem, dzēra lakdamas ar | ties runāt, — pa dajal runas orgānu
mēli un rakņāja tm ostīja zemi lī-ļpārveidošanās dēļ. Pēc divi ga-dzīgi
kā to dara vilki ar purniem, dlem. kad. meitenei bija ^mēram
Tās labi fMJi^^ tumsai m v ^ gadu, tā mācēja tikai vienu
sis, kas iiija kļuvušas apatas uh {^a-i vārdu. Drīz viņa iemācījās vēl di-tas,
spējļi pajuļt vistālākās smakas, vus: „ēst" un „dzert". Vienpadsmit
Kad tām bija karsti, tās tomēr ne-1 gadu vecumā tā zināja vē] tikai se-svlda,
Jo Izkāra m£li un elsoja kā|šus vārdus, bet saprata jau īsus jau-
Prof. P. J u r e v i č s
Izcilais sniegums
Francijas
izcīhas fināfā
Kad Fnmcijtt fotboUi Uasa itc^aB: fina^
am 65.000 sUmfijo prielsa Kolombas stft<
dionfi izskrēja Ba^s Paris vn OtyiQpim
UUe spēlētāji. Starptautiskās futbola savie- anms karots plīvoja pusmasta un Racijf P^-
ip roku bija sēru lefttes. Turinas
katastrofas to krita arf šeit, io tajS pašft
laukumi pirms 4 «idiem Racj»K Paris krasas
izcīņas fittfla pret LilH aitstāvēja un
paUdzēja gOt uzvaru kHemais Emils Bonžor-ud,
kas^viUrfikkfirt dnljies ari Francijas
valstsvienības sastfivā, bet v$lāk kļuva Tu­rinas
kluba loceklis. Ziņa par drauga nāvi,
Racing Paris spēlētājos radīja patiesas skum­jas,
bet reizē ari. stiprināja nelokāmā apņē-bā:
,,MQsu pienākums ir iegOt kausu, jo mēs
pēlējam par BonSomo." Un SI apņēmSanās
izpaudās č^ā un pfirliecinoŠSkajā i^zvarā,
da jebkad kausa izoīņfis finālā lata. Aiz­sardzībā
seviSķi izcēlās Kārlis Arens, kas
āaja sp^Iē rādija vienu no saviem labākajiem
sniegumiem. ,,$port-Magazin** par mOsu
krietjRO futbolistu raksta: ««Dzelžainajā aiz*
sardzibā daudzus pārsteidza latvietis Arens.
kuru tikai pirms vienas sezonas Icfi pilnlgt
nepazīstamu spēku pēe ķildas izmēģinājuma
spēles angažēja Racing Paris. Rīgā viņā bija
valstsvienības dalībnieks, futbolā un basketbo­lā,"
Pēc fils ievērojamās uzvaras mOsu
Arens, kas franēu futbola draugiem vairs ne­bija
nekāds nepatfstamais, izvirzījies Franci-ļas
futbolistu pirmajās rindās. Mav aeiespē-jams,
kā Arēna vārds būs arī to vienpadsmit
vīru Vidā, kas nākamajā svētdienā dosies
gramjā spēlē pret Anglija.
MŪSU BASKETBOLA TIESNESI
VADIS VSCU SACENSĪBAS
Vis! latviešu basketbola treņoeri un tiesneSi,
kas vēlētos saistīties vācu vienībās un vadīt
sacensības, lOitti paziņot .savas adreses
LSFAP basketbola nozares vadītājam A. Aiz-strautam:
Hanau, World*8 YMCA/YWCA Of­fice,
IRO Arca \ HQ, Lomboy8tr, 84. Tiesne­šiem
jāpiesūta arī viena gHneme licenses \i*
itavoSanai un 20 pf. postmarka tās piesūtī-nai,
jo vācieSu sacensības varēs vadīt tikai
LSFAP licensēti un viku apgabalu savienību
akceptēti tiesnesi.
ĪMonis Antons Rādiks. kas pēdējos gados
ASV guva lieliskus panākumus boksā un vēl
pirms gad« uzvarēja tagadējo vidējā svara
pasaules meistaru Serdānui stipri sabojātās
redzes dēl spiests boksam teikt ardievas un
turpmāk vairs ringā neuzstāsies. Ar to
skumji nobeigusies viena no izcilāko mūsu
ļcaimlņu sportistu karjerām.
Vācu vieglatlēta pagājušās nedēļas labākie
sasniegumi: 4 reiz 100 m stafetē Preussen
LATTOA.lSl| L g a i :^
(ogpļubovs '
Vācijas meistars
sacha
Vfi^faa meistarsadkitēs Ssckl i » » ^ ^
svtenu dņu, at 10.5 punkti»
lielmeigst.a rasn BtoofS^*ļob o^v s, a*āiSul ^
I inei8tirsa<Skstes
nevienu
va
vus
nācijas punkta
niekiem biigātSs - . » . , ^ « i w i « « » ^^r-kad
trīskārtējais Vācijas meSSSi
pieveica bei zaudējumiem eso&a A » » ! ? ^
Dr. Trēgeru un nākanutļā īSrS ī ^ S ^
draudēja BogoļObova lavaras \n^^Jt
Kiningers savo pārākuma ntpitbiSJS
un bija spiests Uelmeistat*m^2||?8^
nira pārsteigumi J i j a Dr, M g ^ T ^ ^^
0.1 p. ieguva 2. vietu, pieveicot JS M£
meistarus Undkeru un RellStabiL^ i ? *
vecais L. fimids, ar S^S n. iitīLr,^^
kamgada meistarsacīkstēs. Sīi |S3?S^
tas ar 7 punktiem izdevās iegūt uJSL?*
P. Smilam, Eizingeram un Msclmi
vietā ar tādu paSa punktu skaita
Lange. Oņu sīkstamu pierāda
SēmiSs un Brinkmatis m
Richters palika pavisam tālu aii iKB
desmit. Melstarss^cīkšu azvarētājni^S
gaida nopietna spēju pārbaude ar k^S
spēles,ārzemju meistariem starpttatiSI^
niros HeidelbcrgU un Oldenburgi *^
Hamburgā pašreiz uzņem fatbelt tiu.
..Vienpadsmit velni", ka. jau SSuļS
skatāma Vāciias rietumjosla U n o t ^ ^ ^
Krustvārdu iTilklir
Krēfeld 42,8 sek., tailēkSanā Stutgartietis Ge-singers
7,00 m un augstiēkfianā 1.75 m, 100 m
krē!eldietis FiSers 10,8 sek., 1500 m_5tutgar-tietis
Anderko 4:05,3 min. No 18.-24. mai
jam Hamburgā, HamtnS un Brēmenē Vieso
sies zviedru vieglatlēti, kuri jau pagājuSā
rudenī startēja vairākās Ziemeļvācijas pilsē­tās.
Viesu vidū arī Šoreiz ir izcilie skrējēji
Lenarts Strands un l-cnarts Strandbergs.
Emils Zatopeks sacīkstēs Varšavā skrējis
5000 m krietnā 14:10,8 min. laikā, un Vrievs
J. Popkovs Maskavā sasniedzis jaunu Pad.
Savienības rekordu i stundas soļoāanā
12,594 km.
DŽo Luisa paraugclņu Minchenē jūnijā or­ganizē
amerikāņu armijas vācu jaunatnes ap­vienība
~ GYA. Tuvākas ziņas par šo gai­dāmo
ievērojamo notikumu uYA Minchenes
nodaļā.
Līmeniski: 1. Nošķiršanās. 7.
0. lAsekts. 11. Kārtas s k a l U a i i r ^ li
zot. 16. Ievada. 18. Par, 19. ViM
^ . Pieturas zīme. 23. Nepareiui. _
29. Pilsēta kādā arābu valstī. 3(1 ^^f^iļ^i
Stateniski: 1. Kodīga viela, i
mu komiķis. 3. Siltzemju labība» i
instruments. 5. 2āvēt. 6. Jatti»tei|
cijas loceklis. 8. Vārds, ko mim
bieži lieto kāda režīma pārttl^i; 1(1^
12. Kule. 13. Pēdējā laikā blefi ilt
ķīnieša vārds. 19. Smcldz. lS.Jftntt„
izrobojumi. 17. Smīdinātais. 2t; Via
tiskās partijas iniciāli, n, KSdiiJT
mašīnu fabrikas iniciāli. 24. mmi
26. Malas. 27. Pilsēta Franci.
i i
^DOTIES PA»I OKEĀNAM
suņi resp. vilki.
Sinģas kuiidze ar lielu pacietību
un pOlēm mSģlnfiJa t§s atkal pie-
J«^(lēt clļvSkient Tā dalīja citiem
bērniem viņu klfitienē biskvītus, ce*
rēil&ma, ka bēmu ēšanas skaņas le-rosinls
ar! tēs ^ S t ēdamo. Bet
pļB(ģfiJa veseli desmit mēneSl, kamēr
i24eyls gQt piraios panākumus, un
nkjttčiiit^s paScfi 8§ka rēpot pie
ktiindzes, kad tfl atnesa pienu. Pa­minām
tfis iemictjās ar! pastiept
rokuĻ lai saņmtu ēdienu. Bet aug­ļus
tSa stOma prom. Tikai pēc divi
l ^ e m ved&fi pirmoreiz saņēma
rokām tlsu blod^u, — audzinātāji
tad ar! tOliņi isdietoja 5o panākumu,
lai pfiistStu »kt tai ēdienu uz grī­das.
Vecākā, kas bija nokristīta vārdā
Kamda. ēda ar lielu aizrautību —
Šņācot un rūcot vsx metot niknus
Skatus. Ja tai tuvojās. Atradusi reiz
beigtu cāU, v i ^ satv^ to un pa­s
i ^ krOmos. lai to iqpēstu, un
tad knica no tfem ar asinīm im
spalvām notralpitu seju. Citrete tā
nebēra daavu vistu un aprija to, at-tājumus.
Gadu vēlāk Kamela prata
sakombinēt divi vārdus un parādīt
krāsas. Pēc Sešiem gadiem tā prata
30 vārdus un gadu vēlāk, t. i . , 1»27.
gadā, 45 vārdus: Tad viņa ar! jau
mācēja sakombinēt vairākus vār­dus,
dziedāt, saprast sarunu, izpil­dīt
dažas vārdiem dotas pavēles.
Sākot ar 1927. g.. progress kļuva
straujāks: Kamela mācēja ai^et sa­lasīt
olas vistu kūti, aiztaisīt durvis,
atnest olas kundzei Meitene ār­kārtīgi
priecājās, kad to uzslavēja.
JJkTmASr ABOKEMENTS,
gjr».- ttted ^ m %is& m i>it«Q.
fOttis ptsBtiMt HmOM vairāk par
8 fki. - DM S . - tOasū m aksem*
Vicili OM 3.-. aēita 4- DM 1,^ (Sr
pi««iņam. Sitt<lBii8iBl maksā DM 0,70
m fta^NUtM iM»trem« iesiMrIndas
titņsam» l i ^ Dārta «aiēSaaaa ttudi-alļart
gar pļietaiL
Alf^MĪMSta o^iteflEBBl. atedtoSftBini,
aMiui l 4 n ņ ^ karfsp99dc9ct adr»-
•OliAt: MUIHN" nSb) GSstterg/Do..
^fC^f^•^H^^L•^^toanBC^at^ 7.
LitvOi InSI irli tvim e*<lēiS - otr*
« M i i . cttartdMb n caaiteāa.
VAI PALIiKOT EIROPid
angļu valoda Jums vajadzīga.
Visvieglāk to mācīties pēc
A. P(^;iņ8Ui Eiches
A COUFISE OF
ENGLISH
kas nt^mt Stokholmā Iznāk 2. UdevumS.
jigiemērota skolām, kursiem,
paāmacibai.
Grāmata pieprasāma
Vācijā: V. Bumbērs, (14a) Esslingen a./N.,
Neilingerstrasse 8, DM. 6,-
Anglijā: Mrs. Ozols c/o Brookes Ud, Hip-
* T > _ A j , « ^ , , . ^' - I P«rholme, Hailfai, Torks, Sd 7/8
u l ^ ^ ^ f.^,,SantO kainu Virsotnes Uostrāliļā: Mr, P. Bēniņfi, l.T.G. Bonegilla,'
itAlešu policija apcietinājusi kadu Vic. Sd lO/i * ^
savādni^U, kas kā pērtiķis lēkājis! Kanādā; Mr. V. ZicdiiņS „Lackwood", La-no
Vldia koka uz OtlU^ Vairāk ne-ļ keshorc Rd. E. Oakvillc, Ont. S 1.50
kā 20 gadus Sis v^rs dzīvojis pinn- j *^«Si josu grāmatu gaidā,
cilvēka stāvokli, ziemu un vasaru DAUGAVAS APG^S,
giūēdams uz kailas zemes alās un Gmargaian 11, Stockhofan, Sweden.
iedobtnnos. katru ritu iņazgājies le- (323)
dainā kalnu ūdeni tm pārticis noL.»
stādiem, augUem un gliemežiem. I #
Viņ5 nekā nav zinājis no kara, bom-ļ 11 Airn^fi?
bardēSanu noturējis par spēcīgu ne-ļ 1 AIZBRATOEJAS
gaisu im vieiigais viņa īpašums bi-ļg NAMAMĀTES!
JuSas vecas grieznes, ar kuiļām virs J i Iznākusi
5ad tad apcirpis matus uri nagus. = vn« n«
„Es esmu pats savs karalis un pats 1 ^^i"^^ ^^^^^^^
savs pavalstnieks," savādnieks po- i M.%JAS C E P Um _
licijai paskaidrojis. = *V lesp., saturā m dažādas receptes =
4, • • . , maizēm, cepumiem,, fortēm, katras =
* Londonas „Evemng Standard" § namamātes gaumei wi ilvēlci. 1
citē Rietumāfrikas laikraksta ,As- = Cena DM. 2,GO. Atkaipārdevējicni 1
hanti Times" ziņu: „Cetras no div-ļ^ pasutmot ne maiāk par 10 eks., at- 1
desmitdeviņām 70 gadus vecā Bavu- i ^^Ļf/ Pēcmaksā 20»/,. puspēcmaksā §
la Kangaha sievām sestdien un ļ ^ '
pirmdien dāvāja dzivibu trinīšiem. §
Divas citas viņa sievas laida pa- i
saulē dvīnīšus. Kangaha bērnu §
skaits tagad pieaudzis uz 107, no f
kuriem tikai 3 ir zem.**
Pasūtinājumtis piliem
«DAUGAVAS VANAGU"
grāmaltnica,
Numb^rR 2. A / C Valka (330)
, SSpIgfis serSs paiiņoia, ka Bad Aibliagas iatvieāo aornetoS ftM
aizvēra acis uz mClJUba mans dārgi mīļotais vira
i
Eduards Austreichs
dzimis 1883. g.J». fflartaitiga, miris 1949. g. 9. maijā Apbedlii. W
bachas kapos 1949. g. 14. maiji < '
Neiet-moms kopā vairs taku • • .
Beigti sirdsligojumies . . .
Nāc, lai tev ardievas saku,
Seit mums vairs neredzēties. .
Dzilfii sSrSs stm ^IcVt
meita im naiMrīd imm
i'-
mu mīļais darba biedrs, transporta nodaļas vadītājs
Bertolds Bojis
miris 1949. g. 9. maijā. Apbedīts 11. maijfi Ambergas Katiinas k i ^
Viņa mīlā piemiņS pilurff
IRO Ambargas TBC Sanatorijas vadība viA Mkm
S* g. IS. maijā aižsaiUē fiizgftjutii
l ^ r u t i s i Ll^pa, dzim. Mieze
dzim. 1925, g. 16. sept. Mgā» mirusi Cautingas «(iiatorijfi«
Viņu mīļā piemiņā patorls
UtvMi Gitttingas saMforijI*
Labāka dāvana _
Vasarsvētkos, aizbraucējiem tt. c. ga- g
dljumos ir s
Ģirta SalnS romāns
OKERS ^
444 ipp. Cena: resietam - DJW 10.-, 1
brošētam - DM 8.-. s
Bez tam piedāvājam'4 veidu Vasar- §
svētku kartītes, krfi|^nas, ā DM0.20. i
L. Riimaka grāmatnica» s
(13a) Nfimberg2, Utttnlagor „Valk«" s
(389)
ED.PAEGLE
L. R. ABEdrE
ar 1601 iMraogiem
dažādiem rokdarbiem . , . . . DM 5,-
L. R. KRĀJUMS — latv. dekorat.
r ^ t u apskats ar 165 zlm. tdcstā
DM2,50
Abi izdevumi kdpā DM 7,-
Katrina sūtijumam iet līdzi Latvijas propag.
broSūra angļu v. bez maksas.
(17a) Karlsrolif, PorstiMr.Kascrfle
Jinillili ' fJ '!(? MU III (Uiii!!!.: īitliiuifilli liii i tt Iii! III lliil 1 l!i 1 iiiii 1
ALFRĒDS KALNĀJS
(I4a) SCHWAB.^MOND, Artillerie.
Kasernc, Lettenlager,
piedāvā jauniznākuSās:
60^(2 mi 3 bals.) laiv. taul. un
mākslas dziesmas
f ..MEP^^S I/;n solo dz. (mazs
tirāža!) ā . . . . . ' 7^
V. DARZIĶS \in latv. t. (pa- '
rastās) ā 3 _
viegla iekārtojumā, der ari 'klav.' solo
=?elei un daz. c. notis an latv. krāj-markas.
(I6)
baUnita
Dr. ZENTAS MAOW*»
esejas
Stds MozčSkā
n. iesp.
Cena: broS. DM. 4.-, leiUts •Jļg! ^
tā DJ^ &30. AtkalpārdevāifflrSg
ar 10 eks., attaide: pUnā
20 proc., puipēcffl. 16 pfo^M "* PfS; ^
10 proc. Pasatināļumus pie9« • ^
pilda.
JDaugavas Vanag»'*
(13a) NUmberg 2, A/C ,Valk»'
IRO STVfflFTAimSKAIS I t t^
SANAS DIENESTS, A B O M » »^
MEKLE:
Lidiju Gusevf, 34 g. '^-^
Drczdenes; ZigUmundu Kattd^^J^J;ŗYr
1921., Tirzas pag., p. z. no ^^^1^0.
liju (Valeriiu) Medeni, ^-^f^S^Jm
^ g. V., p. z, no Hindenburgss; J^Tt
Jāni Micheisonu, 42 «• !«f^rv
no Francijas; AndrSItt Milieru, ^ J ļ ^ l t
dz. Liepā ā; Alfr/du (5u»tav« 1 P « J ^ ^
21. 12. 1925., Rīgā, p. z. fl« J^SSu 1^
dimiru Rediņu, dz. 15. 3. ^"^^f^m Sraitu, apm. 66 g. v., dz. V a D U i . J ^ y^
Sffiiti, dz. Ruili, apm. ^ hJl^^-^ p. 2. no Gracas; Oskara Satko, o^j^j
1923., Kaincempiu PaR-^P'/' °V ! l / ^ .
1892. vai im, Rīgā, p. f {ļuf^
Hclmfitu Timofejevu, dz. 15. 0.
p. z. no Bad-Dirlilieimasj Olg»
4. 9. 1921., MOŽciķos, P- i -
Dzidru Upenicci, dz. 'eb^P^^ļJJL^ p. z. no Vciskirchlites pie Tepļic»
^12.
' ^ irti' ss
r • •
fT,"