Bavarijas Latviesu vestnesis, July 5, 1950

              , 4 / .
Nr. 50 (384) 19Sa g. 1 jūlijā
Htldlefotoi nuMoiiiticiiptus nsglabi «n
fOta ««jpakal vtetfgU Ja tiem plevi«ftota
'apmakfita un autoram «dKfSta a01ok-m.
Badakdja pitur ttedbas mantmlurtļ»»
tus vaiadzHļaa gadījumi WM, Ar autora
parakātu vai InIctiQ!«n paMstRos rait-stof
izteiktfisdomas nav katrā zlņd ari
L A T V I JA
Trešdien, 1950. g. 5. jūlijS '
Hisii l^mie soli vācu saimniecībā
Kur meklē!
palicējiem
IBO mal» Vidjā p a U c ē ^ DP
liķeīdtai. Angļu joslā pārleSana
vicu laimnledbā tilq;»at kā veiltlta,
amerfkiņu Jodā tā noritēja gausāk,
bel ari driz bOa gaU. Palicējiem
flciM lielais J u i ^ laiks, kas vie^
tiam otram v i l pirms mēndUem Ii«
kia ki tāls l^eds. Tagad ļaunais
ftivoklis jS^ieņem un tajā gribot
negribot Jāiedzīvojas.
ViciJi palicēju DP }urldi£^
itivoUiļ im. t a i M
Boiinaa valdība attiecīgu
l&umu. Bet ari tad likuma V^djā
pgdioēju aikotoi nok& lie­los
vilci^iiopf kamēr īstā eksisten­ces
u i ^ i j p ^ darba iespējas un -
kaa tO^il svadgisadzīve ar vl«
dlllem.li^ atkariga no daudziem
ķlfdmfporie^
Faiedmms, ka no latvieāion Vā-d
j i palikļi galvenokārt darba nespē?
Jlgie^ slimie un invalidi» kuru skaitu
v«rti uz (MSOOO. Vajadzētu pie­ņem^
lo^lapoeļojuite tautieti^ kuru
^ t s , emigdlcijai beidzotiea» varē­tu
lasi»iei|t pat ^1^^ apgāp
d i i --^ im tas būtu viņu pirmaia un
iidikaii pienākums — ar pārtika
un drēbēm Seit pdicējus, IpaSi tos,
kas paši nespēj strādāt Vairāki
ga^Jumi invaMSu aprōpē ^u rUda,
ka*maztiet nesavtības, atteikšanās
un organizēta darba ņo izceļotāju
puses var velki līiUia lietas.
Taču ar to vien nepietiks, tādē}
Jau laikus| Jāsāk j^ļtsvērt iespējas un
meklēt ef4it kur im kādus diaugus
un atbalstītājus kā materiālā, tā mo­rālā
ziņā rast šeit pat Vācijā.
Pavadītie 5H gi^rādljufti, ka
neapvliinojot un nedegradIŅot ci­tus
latvieU ir viena iao tām DP
tautibai^Ejii|im
un UrM<
tiimigM: Emdene^^
c i i i i iJB«d9Juli^ p ^ lat
vtelu In
icītftale^t^^ Valka un vai^
Lulefipi pasaldas federieljai pēc
IBO darbības beipm Vācijā palie-koSo
DP dzīvē būs visai nozīmīga
t lSin!y dienās no ASV Frank­furtē
LWF uzdevumā ieradās desmit
mācUāfki, ktipti uzdevums tufpnii*
kajos trīs mēnešos personīgi pār­baudīt
visas tās ģimenes, ki^ŗām līdz
šim vilippdiMs mmm kopē­jai
f s t e ļfigaUa s^ m^ttid-ros,
kādam dai^bam kandidāti pie­mēroti
MtJaift^^ stā-vokU
M M M aiMvu; Ievērojot
arī kancMiM vīlēšanās izce}ot uz
pv%-ipos CpĶiBOiDrun re-ālizēs
plaša ihēro^ akciju, liekot
lietā visus iespējamos līdzekļus šo
bezgalvc^umu DP izvietošanai pēc
Iespējas piemlrott darbi. Visa ak*
cija aiz^ms deviņus mēnešus, un
tās noslēgumpoami no mi. t Jau*
vāra Hdi martttb LWP cer nokir»
tol ar! visas iiMrmiUtt^ un trans­portu
tiem DP, kam lai pasākumi
l l i ļ a s un apavus ieteic
' paspalTdzibas cejā
gādāt
Neištates nometnē īpašā sanāksmē
zināmu
sākot ar '^'^
dir. vietn. m ^ Uzarels noradīja,
ka šim intervijim nav n ^ kopēja
i r dai^Jfim pārbaudēm un skfiŗ
ningiem. kādus DP jau pārlaiduši, .
I p ^ uzsvērdams, ka izvaiiibai un vācu pUsētas vecākais Proi._Ha?s
battēm šai gadījumā nav vietas. Vācu pārvaldē pārņemtos ārzemju
^ ' bēgļus iepazīstināja ar viņu jauna-
Pagrieziens sagaidāms ari slimo pienākumiem un tiesībām, no-
DP stāvokli Ko Stokholmas lltĶie-ļjjj^jj^^ ^^^^^ g^p^t grau­zies
LWF procenta Vād# ^ ^ ļ b a s , kādas^gaidāmas nākotnē, un
bergs, kas panācis vienošanos aJ^ļcer Jca savstarpējā sadarbībā tās iz-
Zviedrijas valdību par 1200 tādu |ļ-ļ<|ogi^mi^ un kopējo sadzīvi ie-meņu
i f t e t < ^ šai *m8i
SSrJte šS' SLs d i Tālālc tika norādīts, ka darba spē-bOa
sdunējici. Ievērojot to, ka
ierosme atrodas baznīcas organizā­cijas
rokās, sagaida, ka amerikāņu
atsaucība bOa visai dtfva 8l akdia
Jāuzskata pir vienu no pēdējiem
radikālajiem mēģinājumiem nākt
talkā Ilds šim ndzvktolajiem DP.
Pēc IniMiādJag iespriedām
Pttmķfurte, Vftt
ai«stākll vadība Vteijā, delegācija
devās m Mn^heni, no kurienes pēc
formālitSšu nokārtošanas, pare- £ma J^u ^Vlkajfis d i ^ aāks
bibu Bāvārig. Sarunā ar mOsu
līdzstE^eku 1AWF 1IHO ^ b a la
MEKLĒ VIŅU PIEDCRĪOOS
^ Bi|. vsen amillia kritido apitoiilinis
iasUMe BeiUnl «M» mu latviešu Si
^^*^IiP*^«%«^«FWwat viņu atstāOa
BtraharaalM^^ ^ tt. S. Ot., MdO.
2aiila Biķei^ «IL1541 |B.» tiicavt. ža^
nia Bteruits» diuii. & l u Tukuma
C^kan Aboltai, i. s. i i . Kroti un
pietal<^ pie adiMs: NadUan Bafeiat
aer P e u t i ^ Pltnstatellf, Batarat
MKņ/Stti/V )9Ī^"Pa|Uem. PōdU^ki^
(am U
Irfitvieiu kdsiit^e^^^
WanerXaMfwi> itdb& Ir «a|t 4wuifM^
* % M . I nevarēs ierādīt darbu. Par darba ne-
Blakua šim darbam Vādjā spējīgiem, slimajiem un vecajiem,
turpinās palīdzību palicējiem. P^ tālu tie nesaņem apdrošināšanas
mo ierosinājuma un ar LWF aktt- pabalstu, gādās pilsētas aiz-vu
atbalstu jau nodibināts lieMs -j^^bag pārvalde (Puersorgeamt). No
skaits pašdarbības kooperatīvu» ku- L j ^ ^ pārvaldes pabalstu saņems
ŗu mērķis nbdroStiflt <tellbnieku I j ģ j ^^^^ spējīgie vīrieši līdz 85 g.
eksistenci Vācijā. Sie kooperatīviL^^^.g^^g^ 55 g
darbosiea kā vācu «aimnie^^ pa* hj^^ji^. zaudējuši darba spējas
sākumi ar visām no tā i«lct<^n* ijdz 66« prod. InvaUdiem, kam pen-Ēd^
rodbāiņ un l>ienakumien^ pārsniedz darba pārvaldes vai
j b O » sāMtoai 7 ««ttrifilu aizgādības iestāžu, maksājamās llk-iekārtas
iegādei - iespējams Ple- Lnes, jāfetiek ar savu pensiju. Nāves
prasīt finandālu atbaktu no IRO. ^ ^ j ^ j ^ ^ g^ ^īilTl atvēlot bēru izdevumiem 125
iesniegti vairāki kooperatīvu p i ^
Jekti, to v|dū 8«)vlenotie daiļōlmat- r ' ^ ^ . , >^ : .
Srfm. SūSmias auto remonS! bQv- ^^'^ pārvaldes ierēdnis aizrādīja,
5vi. kas darbosies, cik paredzams, vietējiem iedzivotājiim. Vadīsies no
mo^S SjāTtelpās^.^
nams, projektēts izveidot latviešu vieto darba vlspinns. Darba izredzes
CSSĪL un tautiešu un LWF pār- M^^^ Neištate vājas, jo patlaban 1
stāvju k<*8Jāi i^tomās ar EsUn^ b^arbnl«ks uz katriem 2 strādājo-genas
liāvecāko Bozeru radies ļ^^»
ierosinājums tdpu pārbdvi uzticēt
Jaundibinātajam latviešu būvgald­nieku
kbojfierātfvam. Bez tam Ul-mā
npdibti^ta itrtaļlietu ražotāju
koopmitIVs tJImer I ^ r t , kura no­saukumos
Uecīnajpar tā darbībās vir­zienu*
LWF liem pasākumiem
sņlļedz M tikai morālisku atbalstu,
bet apņēi^usies īSļ:! gādāt par ražo-i jau agrāk ziņojām par rakstu Det-
Jiimu novietošanu, īpaši ASV tirgū, Uoldas presē, kurā bija plaši attē-plašu
noietu paredzot ražojumiem, ļoti baltiešu nodaritie zaudējumi vā-kuļrōa
Iestrādāti reliģiski motīvi, ēkān^ Ķombergā. Tagad līdzīgi
plem., dzintara krustiņiem, lādītēm Un^ojusies Stutgartes prese, atzīmē-ar
saJirāllem simboliem uti īdama, ka igauņu atbrīvotās ēkās
Sūdzas par miljonu
Pilsētas izglītības pārvaldes pār^
stāvis paskaidroja, ka tautskolā bij,
DP bērnus nesajauks ar vācu bēN
niem. Grāmatas un mācību līdzekļus
bērni saņems par brīvu, līdzīgi vācu
skolēniem. DP ģimnāzija vēl darbo­sies
līdz 30. septembrim, pēc kam
skolēniem būs jāpāriet uz vācu vi­dusskolu.
Ar britu iestāžu atstātām
darbnīcu mašīnām un darba rīkiem
tuvākā laikā nometnē iekārtos arod*
skolu 14—18 g. v. jauniešiem. TautI»
bu pārstāvji varēs sastādīt īpašu ap«
rūpības padomi, kas gādās par .trū«
kumā nonākušo atbalstu, īpaši paf
slimnieldem Neištates un Heiligenha-fenas
slimnīcās. Trūcīgo atbalstam
jau uzkrāts 4000 DM.
Britu nometnes komandants !to
Gils aicināja bij. DP neapgrūtināt
vācu iestādes ar apģērbu un apavu
pieprasījumiem, jo vāciešiem pašiem
oti daudz aprūpējamu bēgļu. Tāpēo
ielāka uzmanība jāveltī pašpalldzl^
bai, izlūdzoties no pašu tautlešiemg
kas jau novietojušies darbā citās ze«
mēs, atbalstu ar drānām un apaviem^
Tāpat viņš lūdza DP tiem piešķirto
dzīvokļu iekārtu izceļojot nepārdot^
bet atdot aprūpības padomei palicŌii
atbalstam. *
lidz 1. oktobrim nometnē vēl pa«
liks 1 britu ierēdnis, kas kārtos izoe*
ļotāju lietas un sakarnieka pienāku»
mus starp DP un vācu pārvaldi Jau«
nais nometnes administrators ir vi^
cietis Baiers, bet viņa tuvākais pa^ii
mūsu tautietis Briedis.
Ar 1. Jūliju DP pašiem būs jāmāk»
«ā par telpām, uzturu, apkuri, ap*
gaismošanu utt. Par ddvokli rēķināi
ap 50 fen. par apdzīvojamās platībag
kvm, S5 fen. par kbmiūdens utt. Pa-»
redzēts iekārtot kophfetlu, kurā paf
mērenu maksu varēs saņemt pusdie*
jtnittfu mles spētu ne tikai noorosmat savu
eksistenci, bet ari sekmīgi konkurēt
vietējā tirgū. tCa šādi aizņēmumi ir
ESUiNOSKU llidi mttita atiti), pas&ums, aecina Eslingenas
jot uz Asv, prsveftts Kristapa Valters ar apvienotais daiļamatnieku kooperā-ve
^LSĪ^^l'l^^^if^ imnp ftii<ina nnAtAitfiiM iin «51 ifl,lGeisling«iā konstatēti nodariti zau-dls
bei vests. Koihiteja tOds •plSeSSS UJā i ^ pio^^^ ^ ^-^^OO DM. šinīs dienās
2!?k^2Sif^ ^ *»««nn«Mmiem kooperātMem. iepriekš saņe- *^
P^e.Ukt«n. motnepiedešamāsaliketaspleLTO^g^^^
Lvai IRO darbinieklMn p& TV<^ 2,7
\m. d^luleklem.^Pec^ W^UmTiM. PilsētasTtād^^dlĶlitēs
izteicies, ka Igauņi vācu dzī­vokļos
neesot uzvedušies kā cilvēki,
bet gan kā cūkas. Viņš esot pārlieci­nāts,
ka zaudējumi būtu bijuši tikai
5 proc. no šīs summas, ja ēkas būtu
atstātas Vāčieiu pārziņā. —
Mums; liekas, ka šajā gadījumā
zaudējumi un igauņu DP dzīves veids
kreisrāta attēlojumā tikpat pārspī­lēts,
kā tas bija redzams Detmoldas
presē. Igauņu DP, tāpat kā latvieši
arvien izcēlušies ar savu godīgumu
un kārt&jis un tīrības mīlestību, kas
neskaitāmas reizes uzsvērta arī IRO
pārbatidēs,; Ēļwis, protams, nav visu
kara Jaiku remontētas un ir nolais­tas,
tā ka i<Hft gados zināmi bojā­jumi
roāaš ir dzīvokļos, ir to iekār­tā*;
Bet netaisni un demagoģiski ir
tos pārspīlē^ un; tad visus pierakstīt
dtali n<»netnes. Ļai « t c e r a ^ j k a s pārņēmis un turpina fikvi-i
^ i d b S i ' ^ J*' lf*^^«P^ daiļamatiiiecibas s^.
ittīāKsanas grozījies visas vācu sa- sava ganimpuika un visu trimdinieku it- Iņna darbu, veicot pat ārzemjudpa-medribai
ieskats par DP. protams, Etfingcnas latvlMi viņu arvien piami- sūtinājumus.
pamatos varētu l^ilst ka šl lab- ^ i , ! ^
vMba izrādīta tad, kad latvieši bijaļ Domājot par peļņas iespējam ve-
C » ? v ^ p i l s o ņ i ^ nebūdami uz Lo^^^ffl t^T'^l
kakla vāciešiem; varētu donfit, ka mitm. kuri puicējTi ap 1000 cuvēku. starp ^ , ^ ^ ^ " * L . ^^^^l r ^ ° ^ r?i^
chudzkārt tis biiušas nleklāiības <^'<^&» i > ^ izgatavotas ražojamo pnekš-
Iriaes. kas i^riMiiā n ā i ^ ! ^ ft!r*^?^^^^^ atsevišķas daļas, tās vēlāk sa-
S i S d l T S ^ Vādjā paliekošie
^Jl tā blji% tafi^. n^ovirtēsim vā- h^<»» techniķi un amatnieki
Ctt. tautu šajā z M pārāk zeniu. ?f.«"*JSSJ-^Sr& ^^^^ priekšmetu izga-
,^Ari t a g p d M ier^nājumus. ide-bet
palicējiem tcnil^ jācenšaa mēk« koris diri|aniu K. uepiņa, v^Mti-IJ^ un metus, par kuriem maksās
lēt Jaunus^Isti^ uiTnali^IrZtSiiiR kAalI'^ ^ ^* VItoUņfii vadibi. ki art bii. I atlīdzību.
S r i i ^ « o . , ! ! ^ „ 4 * * ^ * , . ^ *^"ļšengvardehe8 deju ansimittls. Dēkorid-viņi
«n pasniegtu, ja ne taisni mai-hasbijadarinijiftfeiii.jQUjsJigers.Hu-
Z^ ICUkuli, kā to daudzkārt pasā-|>norists Kaspara Qunispers Mja sacetijit
jušajos gados latvieši vāciešiem snlew
a%\li Kaf m*iisw^t*m u«j^4^ « j I dažādo nozaru vadiitajiem, ārstiem un an
gusi, bet vismaz krietnu padomu un LWF pārstāvim KristJanienam. Liciaki
morālu atbalstu. * Pati pinnā mūsu ^ĪSO svētku uzvedtfmi hoUka axi Linge-atbalstitāja
bijusi un supl tagi«l vil r ? * ^ ^ ^ ^
Ir I4iterāņu pasaules ftederādja, aizrVļ^^.. n^^^^ 1 .
kuras galvenokārt stāv .amerikāņu L m ! « S c o 5 ^ ^ DRlZUMS SAGAIDA JAUNUS UKUMUS IECEĻOŠANAS JAUTĀJUMA
luterāņu baznīca. LWF luterāņu DP uepiņam ka vieniiam ārzemniekam at­laba
līdz ši*i veikusi patclcibas vār-fe^^ Sakarā ar piemiņas lin protesta
dos neiz&kimudarbu; īpaši jācil- g^laīdfMiS.^^ ^ ^ aktiem Kanādā, galvaspilsētā Otavā
p^PJ^felnleki, kas, pretēji RumES nometņu tautieU izsaka lavuN* sa^^ll^ota baltiešu mākslas un
daudziem IRO ierēdņiem, nav tikai lirsnigiko patei3biii Lingenas mie. j . daiļamatniecības skate, ar ko iepa-sausl
fAf^i 'lpilieMunā kru^mr^u 'p^ ild^ītā ji, mvīlaesit dībaažs- SPd^ar»b»a viešiemJ?.« *«<*Weiimkw» ^^ aurni k pāadrs totū kbs1itj0oa0t 0ias t zpīkrmi^eekdsš imveišeetutuē. jā presē,
dtoitāji. Par LWP atbalstu, kauti FARELAS veco ii»uiu mītni nodibina- Starp citu sluiti apmeklēja arī ka-m
materiāli tas varbūt nevarēs b ū t i l a t v i e š u koris diriģenta J. BOmaņa I nadiešu žurnālisti un imigrācijas un
jbāl bagā^gs, mums nav jāšaubās. JSSS' J ' s I l i ^^ ^^s*^^^ ^^'^^ ^ 22 paši draugi un atbalstītāji ht- l^tt&Vk^ izmantoja, lai LRA birojā
viešu dtu konfesiju locekļiem biju- T. viditie. ve<6o ļautu koris, kurā apspriestos ar baltiešiem.
fcvKkatolS ™i?S,n«'^^^ l^"" paskaidrojumiem Kana-
. « ^ 4 ^ ' r P~^°2!bas orgāni- spilgts apuecinajums gara možumam, das valdība rūpējas ne tikai par
Zacqa (National Catholic Welfareh*<^8.Fareia vaida. - Koncertu Omstcdē ieceļošanu bet ari nar iehrauellii Ccmference) dnedont Annija vītola, un tas bija i l S ^ f «Li,?r.,«^L^? ieDrau<«ju
pulcinājis it kuplu toausitaju skaitu. sekmīgu iekļai^anos^Kanadas saim-
' nieclskajā dzīvē* īpaši sakaru lerēd-
Pasi varam palFdzēt tautiešiem tild
Kanāda
Ari no vācu puses pirmā, kas
mums pasniegs roku, būs kā ev. l u i , ņi interesējas par iebraucēju lik­tā
katoļu b^Ica. Ja nav tukšas pats Ir bēglis, un mūsu pārstāvjiem Itenl un vāc ziņas par viņu darba
irazes. KO vācu ev. lut#augsti ga-|ar vi»*" ««f Ai^aaui. • - ^. ^
^Jļ^ teica archiblskapa 80 ga- skari.
rfJo I H / X Un beidzot ari Uelās poHtlskās
t«r!L baznīcas partijas var palīdzēt paUcējiem at-
Sai^ii^f P^^^^ Tā- viegUnāt dzīvi Sfelt, Jo. kā to nesen
S,7m2^*k^ '^^^S^^^ sociāldemokrātu v^I-S?^^
f«« «tieksmes jānodibina tājs Sūmachers, DP Udz ar vācu
rfti«!m*!?«I!^^1^"^^"*» to mā- bēgUem esot skaidra liedba, kādā
^J*I!SS*^?«- ^ baznīcu ziņā nenokārtot» joprojām ir poll-tiskais
stāvoklis Eiropas austrumos,
uraugus^ mes varam meklēt arī Invalidi savukārt varētu nodibi-
Austrumvā^as un no Cechoslova- nāt sakarus ar vācu invalidu orgaņl-kijas
un citam Vlduseiropas zemēm zādjām. Darba spēJIgaji«n liels at-izraidītajos
vāciešos, kas vienā ziņā balsts un vai vienīgā i^pēja darba
k līdzīgi ar mums un pa daļai sveš- cīņā var būt arodbiedrības, par ko
ķermenis Iezemiešu vidū. Viņu or-ļutvlļas 40. num. plašāk rakstīja
ganizādjaa vietām ir ļoti spēcīgas
un ar svaru politiskajā dzivē. Rie-tumvācijas
bēgļu ministrs Lukašeks
Ad. Šilde. Jāsniedz tikai pirmajiem
roka.
Arv. Bofifieliis
sekmēm un pašdarbības pasāku­miem.
Datus izmanto radiofonā, lai
tādā kārtā plašas tautas masas no­skaņotu
par labu jaunu iedzīvotāju
uzņemšanai. Ierēdņi par mūsu tau­tiešu
sasniegumiem Kanādā samēii
labi informēti, kas nozīmē, cik sva­rīga
ir katra mūsu tautieša stāja un
labi padarits darbs, kas var pavērt
ceļu dtiem Ieceļotājiem. Labas zi­ņas
un reportāžas radiofonā un
raksti presē informē un ietekmē
parlamenta locekļus un lerWņu ri-cību.
Drīzumā sagaidāmi jauni likumi
ieceļošanas lietās, bet par tiem at-klātibal
vēl neko neizpauž. Tāpat
norādāms, ka atsevišķu provinču
valdības var būt palldrigas kapitā­lu
sagādē, ja kādam ir plāns jauna
uzņēmuma uzsākšanai, kurā varētu
nodarbināt arī dtus. Vispār iestā­des
sabiedriskajā dzīvē neiejaucas
iin atļauj pilnīgu brīvību mūsu or­ganizācijām
un presei, bet sagaida,
lai mēs paši no savas puses parā­dītu
zināmu interesi un ierosmi
saimnieciskās un kultūras dzīves
veicināšanā; Krasu asimilācijas po­litiku
valdība nepiekopj, bet stāv
par visu grupu sadarbību un har­monisku
sabiedriskās dzīves izvei-dč^
nos, lai tā dotu kādu labumu
pašiem un visai zemei.
nas un kafiju. Ēriks Miesnieki
J REDAKCIJA!
KOPĪBAS JAŪCBn
Ar izbrīnu Jivēro notikumi Memingenu
aometaie. Intemģenti tauUtlI, strāditiJI
m pelaltaii, nevien paši atsakās klrt^
Iemaksas tautas kopībai, bet sakida an
kara gijieau pret nometnes iatvleitt ko«
mitējas lēmumu iemāksit LCK Arljis la«
fomacijas fondā %udleto pirpaUkume
DM TOS|'-%
k<iņ>M Jaucēji Memingeni Jau pa*
guvuli fldeņus sadiUķot, laplatot nieviJo«
Sāts baumas par Arējis informācijas foa-da
darbības nelletderibu.'
Vai masu visu usdevums nav atbalstīt
tos, kas palreiz vienīgi iespējama veidi
clbis par tautas nikotnir Jeb ir ari tidl
uutas locekli, kia nejūt vairs asins balsi?
Domāju, ka L C K vajadsētu pieņemt II*
mumu — noliegt kandidēt uz amatiem
komitejās tādiem, kas nav samaksājull
nodevas, Jo viņi taēn savu atrauianos no
kopības ar savu nostiju ir pierādījuši.
A« KalniļkS, Kempteni.
KilPec TĀDS PĀRAGB8 OPTUlISBiSt
P. Greiiis Utvijas 4S. numuri raksa
LatvieSu karavīri attaisnott pirik opU*
mistiski vērtē latviefSn biJ. karavīru iece-ļoSanas
Isredses ASV. Jaunais likuna
teksts gan mOsu karavīriem labvēlīgs, bet
kamēr šajā Jautājumā nav saņemtai ilkas
instrukcijas un kamēr vēl neviens ka|a«
virs nav Iskāpis Amerikas krasta, neva­ram
zināt, ki praksē 91 labvēUba pieradi*
sies. Ja kids Jautājums ir deklarēts prin­cipa
tad pēc līdzšinējās pieredzes stnam,
ka ne vienmēr to tā ari istulkos. Pie tam
katru gadUumu islķlrs individuaU DP
komisiju ierēdņi, Icuru rīcības bilvlli»
šķiet, reizēm ir diezgan plaša.
Līdzšinējā prakse rādllusi, ka, piemi­rām,
Mintihenē DP komisija jāvusi ieee|ot
ASV vairākiem bU* karavīriem, kas ail
atklāU par tādiem uzdevušies, bet L«d«
vigsburgas DP komisija to nav darijuil
nevienā gadījumā. Tādē| neviladtēta
priecināt mfisn Jau U daudzkārt pieriltos
karavīrus ar pāragrām iUnsijam. Nāki
laiks, un realitātes rādīs, vai biJ. kara­vīriem
tieSām ir noņemta ti nasta, zem
kuras viņi līdz šim netaisni cietuši. Tad
priecāsies viņi, un priecāsimies mēs visi«
T. Z u t i s, Mindienē
StaiMala 88 laiu
Jānis Brēmanis, pazīstamais sko­lu
darbinieks un mācības grāmatu
autors, 23. jūnijā Jordanbades veco
ļaužu mītnē klusās un atturīgās
svinībās atzīmēja savus 80 dzīves
gadus. Atbildēdams apsveikumiem,
jubilārs, kas vēl miesīgi un garīgi
spirgts, norādīja, ka savas dzīves
pamatā licis un nepārtraukti stip­rinājis
paļāvību Dieva taisnībai un
arvien turējies Ipie aktīviem kris­tietības
prindpiem kā personiskajā,
tā sabiedriskajā dzīvē.
Jubilāra jaunākais dēls jau dažus
gadus dzīvo Austrālijā, kurp ar sa­vu
ģimeni devies arī vecākais -—
agr. izglītības ministra sekretārs
Gerhards B.
A. AšoL
VĒL PAR BAQA2AS UZGLABAfiAinT
MINCHENES EMIGRĀCIJAS CENTRA
IRO preses konferencē paskaidrots, kt
Minchenes emigrācijas centrā ir 2 bagā-žas
glabātuves, no kurām vienā mantas
uzglabā par brīvu, bet otrā, kur bagāia
skaitās apdrošināta un to apsargā, Jāmak­sā
i,so DM mēnesL Tā tas tiešām ir, bet
neapsargātajā bagāžas noliktovā par man­tām
neviens nerūuējas, kamēr citos eml«
grācijas centros visu bagāžu apsargā, bet
par tās uzglabāšanu nav Jāmaksā ne fe­niņa.
Ko lai Mincfaenē dara izceļotājs, ku­ram
nav lieku marku, bet kas tomēr ne­grib
riskēt, lai pazustu viena vai otra
kaste no viņa pēdējās mantības. VarbOt
par šo Jautājumu uz vietas varētu pain­teresēties
LCK pārstāvis Bavārijā*
A. Bierants, IngottUtē
NEPATĪKAMA AIZMĀRŠĪBA
i J r ^ K u ' ^ ^ i ? ' * . ? FiSbachas kapos miruši-r^?.
Valkas un FiSbachas nometņa
tautiešiem iesvētīja skaistu piemineklT f Sii"?/'?? «tti">«o tautieši
^i^t,^' S*'? ^^^'^ atrast savsi
sievas Bertas Steineres vārdu, kas ari
aizgāja maža mierā Valkas nometnē. Sa-lī
vajadzīgajiem datiem
pieteicu pientinek)a komitejai VaUcā, tād-dēļ
par aizmāršību vai paviršību, ka ma»
najrsievas vārds na# iekalts akmeni, gri*
°*JJ^»^P^^nek|a komitejas dzirdēt ps^
K. Steiners, Svābu Gmindi
.ft^dien, J9M. 6'^'
Jūlijā
Ml v*"**..!?!»! tur ««'<'2™,ļS
RJ^ ŠO pilsētu stāsta. <>1
« ī i , ļ • • ,.•
mi
liddalde bagāta ļoti^
« i » J^»^ gaisBnw
"mk veikalu apgai8moJoj%
l l T i e s a ^ ^ izkārtnēs, bfl«l
l^K^ a j o r ziedos, |ui ari
Jādomā ton^i ka
liļlrisas rakisturigas visil
Adelaides territorija
lui; atstatumi vMļk^M
^itipi ihikagg.; Kalnos 9^
littg datidz bērzu, W^ . ^'^Um^ laikam te P
• ^fe^Ji ' vUai 'aug:#Jai^^
nea w"^u Vlmeito, vērtīs gan kon-"
cērti un \«alūpl, ko te palaikam ri'
ko. Pastāvība teātipa nav.
Protams, Adelaidē pastāv ari
vleSu biedrība. Ir daži iūsm\^
enerģiski mūsu sabiedriski ^
nieki
la
«iSK 811» imļ»
Brlsbanē Šodien Ir-ap 400 lat
«1. Mūsu izlases futbolists 2
KiUjfinovs _saka:
_ Ja ^ceļotājs likāpj Brisbanes
trtlajfi stacijā un nokļūst Ad^
rafi. viņš-pazūd milzigS laužu
tas plūst kā ūdens straume,
nena gājēja seja ir gattaUn nri
gluži kā saule, kas Jauko te
PU pilretu Uel8 izSķērdibfi ap^tl
^ ^ ^ ^
aukst ""^^ -
«u'biS^S'dra'Sifu Ir latvim
"«»?s mūsu dzimStSv^r^^J
«». kur tautiSu «k!ft* ^^"^^ « «1
pirmo simSu ^"^^^
Visu d t ? ^ ^' •
jauka tūrigfa,''^®">»ots. Te
""•^^sun^ilau^-^.