Bavarijas Latviesu vestnesis, July 5, 1950

              m
1 ,
i w
lim
I
f1«
l i
Trešdien, 1950. g. o. juuja
Latviešu preises
6 o ^
INO laCAS RADIOFONA; ^Ani l:^aiiks tāEk zemūdeni, i^.
Kā BCTlīnes policijas komisārs Srēders kļu^ai par .4atļ > | E ^ S A N ^ ^ ^ J ^ ^ UN MĒĢINĀJUMI TAS
viešu DP" — Rietumvācijā ar neīstiem uzVfirdiem
dzīvo desmiti tūkstoši nelegālistu
Par britu politiku, zīmējoties U8, „ ^ . . . . .
SOmana ierosināto Eiropas apirte-1 ^ Pavasan pienāca kapi-netenai
pUnu un komentējot britu H^djas ^ C M un otrais pasaules
lēbori8tu^m opoācijaB vlodoklui. ""r* bija beidzies. mUjomem vāciešu
JaitaSLrts ,tar?d^ rakstaT Pateh ^^"^^llT'^'iJrJJ*?*^r*S",,^:
Izd6ejan s, ,Mk^ab^so riipsrtau^r lVamdjei^M tāar abdajurg, i ub«llip-^. dTaiļia^ rneoti mtie mkād uazie dlpt*oej^iu ^šUi^ e>lap l a^rv i ad^ge^ršu'u^.
^ paieto, ka I^bntanl]^ «an j^^^^^ ^g.
^sttv par Eu-opas viembu, bet pa- ^ ļ / ^ ^ ^ ^ e s sienāls - kapu zvani
šu kopvabts taUrescsjaUA piraw^^^^^ labiei? laikiem. Tie bija
vietā. Kada tad nu starpfta starp K ^ ^ ^ nosaukt par Hit-
Kborlstlem un koBservattvajiem? igŗ^ ^rūno leģionu - nacistu režīma
Vieni ir atturīgi pret piedalīšanos ^ j ^ ^ Gestapo, SS, SD un tamlidiā-
Elropas vienībā, atehildinādamies organizāciju locekļi un amatper-ar
sodālisma principiem, oW ar L^nas un dtl, kam ar brūnā režīma
kopvalste interesēm. Gala rezultāts gabrukumu bija Izsists zem kājām
abiem vienāds. Bntiem viņu salas pg^ats un kam sirdsapziņa bija ple-
Izveldojusies tipiska salinieku do- tiekami netir», lai tiem būtu jābaidās
ņu ism viņi lJ«ta.|to Tādēļ takrtoHem vfideiu noUm»
„ienlrt^, kļuva par t. s. «zemūdeņu
braucējiem", tas ir — ar svešiem
vātdlem nolīda pagrīdē. Ievērojot Šā­du
pagridnieku ārkārtīgi lielo skaitu,
ko vlrte uz 40-^.000, ar vli^m bi­jis
jfinodarbotas v i Riatumvidlu
< « I valdībai, kas baidzot Izdav» amuei-
Feliksf Cielēns raksta Baltijai Uiju ukumu. Saskaņā ar to visiem
Jautējumi starptautiski polltM nelegāllstiem, kas pieteiktos līdz S. g.
starp dtu sedna: Krievu tmplTijahi. martam, tiktu atlaists sods par
p l ^ irUrtigas pOlei, lai Izi^ei-1 drivolanu ar napanisu virdu. Ar
dotu vamra jOras floti un kļūtu ^|„zemūdeņnleku" problēmu nodarbo-
1. iķins jftTM lldvalsfl. Jau ti|ad ļ jusies ari vācu un ārzemju prese, kur
Baltijas jūras ostās atrodas diezgan I varam atrast Interesantus materiālus.
ievSroJama krievu kaujas flote «P' a g i l I J t t ' l^
V« krelieriaiB un vairākiem 4n- » ^ , » & | P ' « i » J > P ^ « ^^
tiem lamOdeņu. Un tas ir tikai rt- f » * ^ W Abend-Post, bet Ham-kums.
SI flote kopa ar l^isa sj*-
kieni Ir ta» otoni^aia Wtārato h?f » P « * ' ^ ' •«» '«««•«vljull 20
NOVlRST--^NEIZDEVUSIES OPERA JĀNOŅEM
NO REPERTUĀRA — PIECUS GADUS CEĻ, BET
MAZ UZCEĻ
saistijušies -un, ja darītu to tagad,
tas būtu britu ārpolitikā revolūdo-nārs
pagrieziens.
UTVJU ZINAS
SL^S^ie'Sffat^ AtsKaitls par 4 . 1 1 5 1 ^ ^ ^ ^ ^^
mdiu bālat ātri iiUtldi)g: ^ JPušrlfem stiprākais partija^ ^ n i ^ ē l o s
rei« Ir Iibik UNBRAf nometeē « Ironovs starp atu teica. I«P"^^^^
kaltētai ittunat ntitl PoUJI vai Krie- gados ^ repuM^
vljl pie Isdošanti karāties pie «iedo» Joni nav i^UdiJuSi linn plānu. Sogaa
ias ābtlet. - FamsaguiArdi. bet bei tas nav pieļaujams,^ jo Umem m
grtttlbim laipnskim nometni. Tur koksagizam ārkārUga fjjl^ueciska
Jau atradām priekii mums Udrigu^ Uozlnii, J^el^^i»
pat galia spiku l^ialīdzes." j<hikurbi^,^fi}u un
I i pala gada augusti sabiedrotie P * ^ Kolbomieki Ap«, Jļ^^
rrt«pT«i^Mni vtira W4. ««mAjun Slguldas raJonos nav ptetieķamS
vienīgi vēl Kārli Egli, KārU Strāln,
E. BirTmieku-Upiti. (Kur palicis Klr^
lis Krūza, kā dzejo}! vēl 1946. g. šad
tad parādījās Cīņā, Kāriis Zariņš, V,
ūdenēm varētu partMt satiksmi |iaipiiiltimu JuTtitt 20 Kamburger
staip Ameriku w I8r0pw, iiWEt Aļ^ Freii^ Inlerv^ noteikti pM^ mm tnīk iim^
tumvitote bazei ttliiii
landē un tldft veidi 1 ^ immmkmjmm^
ofenifvii pret Ameriku. Krievu! ^^^g?^*^ W. «T^g^*
miUtfiros draudus rietumu ^^^tf- S^^^^ISSK
stim At^tUas tlemeļu pieejā
krievu dominišana Baiajai kara laika nodarijuml joprojām
Un tā «ik lauzta tikai tadfkadļ sodāmi. Bez tam daudzi„zemQdeuu
krimi miUtlrie snlU J^BIM braucijt" zem m l a karogt nodibi-no
Bdttjii :un at)aioc4i^ BtlU| ^ i i | } i^ dattdai saisti-valstu
neatkarība. ibas,appreel}uSle8,)elalduSles visādos
dadjumoe un dafam bērni «r pie-
J^J^^^^k^ I ņemto uzvārdu jau itudē^ t i kā pār-
'30rBW^K/ : liešana atpakaļ vecajā drivi ģrm l»-
I darāma bea dažādām ģimeniskām vai
Pmidents TrOmens at^a OPļtieīiskim koUlziJIām.
likumu par pietlekeml tvarigu,; ļ;ai| 1945. g. pavasari dtus uzvārdus
ikrineja nometni, kurā bya apme-U . - ^ ^ namMi vietās
ties Srēders: „Tā kā man nebija pa- «imju«w i»r rw6u. 5*^«»ļf . ^ ^ ^
pfru un es kā vācietis nekādā gadi- «^«^ ^^J^^ ^^^P^
Jumā n i ^ a i ^ n o t ^^
utdevoi per latvieti. DP nometnē h***;^ . . ,
l^tgartes ka^rmās iepazinos ar kā- ^l*» ® ^
du litu poļu ģimeni, kas savukārt »vukārt norādjjii,^ kolhozos tarit
uzdevās p«p Hdiem, jo žīdiem pa^- ppe^a. Vairāk neka 40 proc. kolho-dzētās
prieklroclbas ļoti vttināja." ^^.^5?^ ^
1940. gada beigās atkaļ sekoja rūpīgs ^^^J» tikai 3 ^ te labības un 2-4
skrlnlngi. ,iatvieti«« Sridersnu bija N^ļl naudā. Ja pieņem aprēķinam
ķezā - kontroles leridņi uzmanīgi P"^ Pa»atu kolhoznieka caurmēra
klausījās nopartināmo valodā, un japstrādājumu ^ 180 darbdienas, tad
kāds runāja ar Sarbigu akcentu, to M^aSfc ka viņš nopebia gadā tikai
uz aizdomu pamata tCUīt apcietināja. ^ nibļu un ap »00 kg labības. Tā
Kā Srēders stāsta, nometnē nodibina^ viņi^P jāpārdod un jābadojas, Ul no-
Jušies slepeni valodu klubi, un ari P*f^ lnin>e8 vai uzvalku (tai mak-viņš
pa^ zobus sakodis, mātUlei lat- iOO—2500 rubļu). Tikai 8 proc.
viski. Sekoja jaunas pārbaudes. ČIC r^olhozos Izpeļņa pārsniegusi 5 rubļi
skrinētājl atkal ņēma priekšā katru Pwdw^^ a ^ i
nometnes Iemītnieku. „Mani pēdē- jāpiedalās ari mežu ^Iz- pēja 2 svarīgi padm^u noUkualt
jais glābiņš bija pieteikties par sU- r ^ ^ ^ * labošana, bdvdarboi uti i AugstfUcāl padomes se^jas svaitgo
mu," atzīstas „musu tautietis^ Ar spraiga darba periodos jiltridā I Kmumu studēšana un pārrunai mlth
holandiiltt draugu palīdzību viņš d a - ^ ^ ^ ^ ^ atpūtas dlenis. Iņos un līdz ar to saistītā jaunu daibt
būjli kāda UNItRAs ierēdņa meri*- Nebūšanas atklātai ari kultūras I ražības celšanas plānu pleņemim
kāņa blanko palrakstu, kam mājās] ^v^- ^Pi^^ nabaga i^Latv^aikom-tun Cuvašljas autoifiomās republikai
pievienojis savu pirksta nospiedumu. P ^ ^ " produkciļaf, bet k i l ^ bal-^ISO. gada diena. (Sakari ar tlrlianlm
Pēc mineli ^ jiuna kontrole un no*- p^*» komjKmisW un Igauniji, liekas. Uitvlelu ķipari aoU«^
ivirinālani. Adis nepamirkšķinājis»r^°^^ draudzīgas attiekmes. Ne-Ijušles un naclonāllnna, kaut arifolk»
plrtutui ploHi i r i «riders un no- vajadzēja noņemt no repertuāra ļloras veidā, Izpaudumus piebremzē,
svMJi, kt Uli pārvietotā p e r s o n a . ^ ^ . ? f ° ' * , uzvedumu To vietā pUnos ziedos uzplaukst viss
Pte iMit Vlil per RUNRAS dgare- ^* S^*^^l^ '^F^^^^'" krieviskais). Darba ļaužu ,.praslbu-ti?
ualSilfcWiwh^ radiofonā palielināts krie-
P«W.*»» iiV izgatavot vis-j^^^^ p^^^ļ^ ^ ^ valodas stundu skaits, kā ari lek«
dausl-ļdjas marksismā un ļeņinismā. Pal
slniem I programmu radio-
^als ari ļ Jonā bieži piesaka krieviski BIJ,
ar koriem, kas neklausa un negrib ļErenpreisa fabrikā sienas avīze Iznāk
Sauleskalns, kas sparīgi rakstīja lu«
gas un stāstus par lauku dzi^d, R,
Klaustiņš, Jānis Sārts uc, kas bija
tai pusē?).
Rīgā 4 gados atjaunots un nodots
lietošanā 90.000 kvm dzīvokļu plaU*
bas. (Latviešu Riga 1938. g. uzcēla ap
50.000 kvm vai 4 gados ^tad 220.000)«
Sc^ad paredzēts Iztīrīt no drupām
Rīgas vecpilsētu un pabeigt 3 namu
būves — Bri^nbas ielā 32, bij. kara
ministriju un ISkM Md^ Ielā 1, kuras
ceļ jau vairākus gadus. Vēl arvien
nav atjaunota Romas viesnīca un
Pētera baznīca, kaut gan sen solīts,
Tāpat'neveicas ar rūpnīcu IzbūvJĻ
kur kaut cik nopietnāk atjaunots un
paplašināts tikai Vairogs un VER
Rīgā galvenokārt organizē kara pt»
llgrūpnicu — konservu, armijas au^
dumu un apavu, auto piederumu, da^
žādu instrumentu, velosipēdu uti,
rC^pnlecIbu.
Jāņos šogad Rīgas radiofcmā drir*
dēja daudz mazāk līgo dziesmu neU
citiem gadiem. Jāņu noskaņu nosli*
AaS^rSSliS^ ^ikuli ^ A. Daškovs operā vu VI
S S S & i f f i ^ 2 J L ^ 2 S ^ ^ ™ klausi, cljas maricslsmfi ļirT'ļ^Knā:' pit
S K l M K u JfhSM^^ <*^ed un ir nopelniem latviešu dziesmu pro^Snu radio-i
K i S k S S & Plesatai teSvSd. BS
dS^SSSa^nSS ^ « ^ ^ « ^ ^ ^ '^^^««««a ^«grib Ērenpreisa sleiS avS» IzSte
M?S2^^Mk^izffifl^^^^^^ &ikU gatavoties dziesmu svētkiem krievu valodā. Tas pats arī valrākU
SffllS\«^!^2^ mēģinājumi nemax nebija uzsākti.'
e*Bi S W u t t 4W dziedātājiem mēģina-
Strtfngeru, vitralnā uzdzīvē nozogot L^J^^^^^
viņam repatriā^jas zīmogus un for- «S^f^^^^^ ^^f^*^
T n S l ā r u s . ^^
ka nVlsus ViJtd«M|dokumento,^rt^^
te parikstltu svinīgi aktā. Kad kon» pieņēma tūkstoši Zēnleinam līdzīgo,
greii un DP kondsljss locekļi, kas ļ jau janvāri Himlers visus piecieša-akti
pledaUjāi, ieradās pre^denta mos sp ļaudis bija aiztriecis uz fron-kibinetā
Baltija nami, uz viņi ti, t| i^fc kapitulicijis tiem bl]a
darba galda atradās dāvanas no PP diezgan viegli izkūņoties par nekaitl-nomatnlm
Vii^ā, pašam preziden- glem armijas kareivjiem, Jo viltoti
tam latviešu kokgriezēju darināta h,ioldbu€bl" toreiz bija diezgan Uti,
daāru kaste. Trūmena kundzei un Apmēram puse visu nelegālistu nāk
SSSf Su meJtorizstr®um},h^^^^
bet meitai Margaritai i | f
Presidents par dāvanām ļoti prie^- ™ ^
5sr?«dllis*^s visiem akta <iil^b- SLVVISI»
tui^f^m tm «invsit* lahn» i7«;trādā- P**^'*'"^'* irwmnleku leģionā» bet.
niekiem un slavējis labos izstraoa nemaz mazs to vā-cleiu
skaits, kam, nmnaskitlem par
• Amifl m/t»M bezpavalstniekiem, latviešiem, lietu- 141 f J i f l l l l * viešiem vai igauņiem, Izdevās pazust
ļUNRRAs nometnēs, no kurienes tie
Starptautiskā sarkanā krusta sta- SMSL'^Sf'^H^^^^^^^
tlstl^konstatē. ka pasaulē «obrid vai
''atr'S;''SntrSi^S iWL.(Wi ^O v«iwdēaj^os! l^Lt..mA^^ jjkj, pUrttās. mStēaģSinuājrat epsa*iussit^ m a-
Grieķyā, 12 mii. I»<iMf.^«^ļ^ vēl 1945. g, JūUjll ple-
Burmi un daudzi miljoni Ķīnā Un b^icās 16 agrāko SD viru. prasot dzU
Indonēzijā. Sle skaitļi top draus- vokll un pārtikas kartītes. „Mums
migl. Ja atceramies, ka aiz katra no nav teļpu,^' viņiem atbUdlJa. „BJlet
tiem slēpjas viena personīga traģi* I uz UNRRAa nometni, tur vietas diez*
dija. Sos bēgļus radījis viens, vi- Uan."
slem savas zemes un māju Pame- , ^grt^^^ Pirval-tijiem
kopējs ienaidnieks, bet « J^.^S^'^liJ^!^^^^
vārdu humanitārās organizācllas,h«i„'^^^^
SusfStS? F^j asinsgrupu tetovējumiem un tādēļ
Utāri
dusi kārtībā
pašas lielākās bailes bija no izdoša­nas
poļiem. Tālāk izdevies Stalinge-ram
izkrāpt ari oriģlnil^ar^tu.
„Vlni vil šodien nezina, ka ar vtoa
misijas zīmogu un parakstu vairāki
sbntl neīstu DP nodrošlniJuU savu
alibi."
Kādā citā DP kazarmā nelegālistu
grupai vajadzēja Jaunas dzunšanaa
misija pā*^dljust*^A*^it!!«f^tSS^*^^ Pad<
ārtībā,,. Vācu noio^BHcHc^mļ^^^^v^' ^^i^^a, J/Sudrabkakia rcdz ļ savlenlbas zinātnieki pārsteidz .
sauli ar sensacionāliem atklāju^
miem. Par to, ka lidmašīnu, radlo^
iciiis-Kniiiinm,
Mum-mis
Jai^ itoi^ u
pa*
PAR PABALSTIEM BIJUŠIEM
KONCENTtlACIJAS
NOMETŅU GŪSTEKŅIEM
Ki HRlmi, Bouias
telegrāfu un dtus technikas brinu^
mus izgudrojuši krievi, brīvās pa­saules
prese jau beigusi amizēties.
Tagad austrumu gudrie sākuši me«
klēt slavenus krievus ari grU^
mitoloģijā un, protams, tos ari BU
vajaozeja jaunas aztmaanas na unami, noimas an ari atsevišķo ļr"a duši. LjJoumuiounaousoouvva« vvādriduāa naoussaauiuks«*
apliecības. Kāds vācu spiestuves JJ^^Ja.'^^a^li'es pieii^lmaiM ukumui
īpašnieks, kam regulāri piegādāja SSSStou&a^^ "^^^^^
kafiju, bija ar miem iespiest vaja- nav vis bijis Tesāli.
dzigos formulārus. Aizdomu nover- yW Mii IS«. i . s. maijam. Pabtigti ue. Jas grieķis, bet Krimas krievs,
šanal iepriekš iestāstīja, ka nometnē ļSgJ tte*Kz®?fls?^l^^*^?.^.n?«*^^^ ^^^^ 4^
esot daudz jaunuaņemtu baptistu.UMefl$r>Sr^^^^^ pierunājuši
- r - - w 1 . - - . —,-.AiSlS ImMUēluil,,
ari baptistu aaktes norimi, ko vālāk r^g™"? J?* poUeUMatMii utt. neesot zinājis, vai ari nadonfilala
vlenkārtt nogiieia. Srtderam valrlk-LuS"S.'5£."j5ttr!5SS5
kirtbūa j&unttjai par Uactoleku l«»t»Wem MI iJstrtSaST Prof. Jugova gala didilensf
danadfikldjas prāvās. PrlaMMdis £*^J||Hi •»nU^BaIitelnl, L«. I „Ka AdiUs bija krievs, pai to na*
iepriekš noprasīja ..Srzenmiekam": « S f f i T i w v w . ' ? ^ '«'^
roldj vantehen?" - Nix viol. ?wrt M M V I S S B . JIPM'MŽIL M V ^ " ^ ^ ^ ^Iņa nopelns un at-abar
gaht," apliednāja „DP" Sr6- U"»*."»» «<an nav. bet īsaomi. n» tut I kārtoti pierāda krievu militāro spi*
der», «'J™*S„^?*'}"ft: HpUrid. ju augsto kvalitāti." - Padomju
Kāds nelegāUrt. strādāja sabled- gjS? KST^^^ ^dilla pārkrievotājam ]att
'l>i». I veltījusi daudz atzinīgu vārdu, r»
LIETUVIEŠU CHRONIKA
pēc vārdiem Nelegālists bUa darbā S I J S ^u"?"^*!?» ^ ^^^J» no- tika — nekur.
5?8k noguris drufku a^iJpSSs « S S - ^ M ^
un RedUrdēja lavu vārdu, t i d ^ bcl. iJu» ptejiaiib»». n , um.. leuuVta mi. "^fLStrlti ^ J?"»^**. * ^
gās pieteicis, ka nav sanlmls dgaie* "oruiJiuBni vi«t()inipd-| nepalikt tālu aiz Staļina gudrajlam.
te^jieiii'vSUapClmss^^ 'S'?;^r ka litai, vārdi. ,.Tu ifteii «ntotā," «k«»M,iaa,m.mS S '"^fe^*,
paskaidroja vādetis, „vlsl dgaretes SHiL.'";?"'!** (8oBd.»uui»uMdiū«.). izdodas ari tiem pa krietnākam !!•
saņCmuit, līņemot Mmanl." ^ SSSSritS?»"^^ ī"^^^^^
t ^ esmu Limanls, un man vfl iav i^SSiMt?W^S;\«^^^^^^ atklājums, ka
dgaralu." PriekSitridnieks norausti- J" «»«» ticlojuH. v.r at- kompomsts Sebastlāns Bachs nav
i<a^ uicSad^s- i^Teva 4B^ aleSdi^t T ad \mu «u Tr'^'.K''*'''"^ pUnvm kUun paiie<>lvig vadetpisu,b lbicetē ts— s apkoalrisā. aSr išso gadat «
Ueta nav tik traka. Ar mani tu tādus P*« ^ ^ ^ ^ itmSiS «1. 1 svinamo Bacha 200. nāves atceres
LletavleStt kateļu satl|aii aprapttājs,
Nevar rinat, vai esam bagāti val|^*°- ^*i«** ar gvēto gada
nabagi, bet Jau veselus 3 gadus at­apmeklēju
Romn, kar Vattkina raiaitfijl
kal un atkal filmu ražotāji iegrie­žas
vēl arvien neiztukšotajās
nometnēs. Iespējams, ka šis te­mats
gluži dabi8k^ ir interesants
tiem, kam šajās nometnēs nav P -
dzivo, un tādēļ pasaulē rodas fil­mai
par DP, Bet — varbūt ticēt
pasaiues sirdsapziņai, tā sauktajai
humanitātei? TcMnēr nē mūs
vairs nevar pievilt! Nupat kādā
Sidnejas laikraintā ievietota Jaukas
aiotafijis paiaall isMaliltos tauUeliii ae
alnaint msiat valoda an tautas parasti,
Preciba biroja BodlbhiUuiiiitroitBajv
il art netaviell, aorSdot, ka tiei bflta
sovISķi Boilmffs taaUtliem Anflljl, kur
taatitka laoin>a aiblaSStat, tHIkitot tlo-vfotm,
terobeiota. Ar to bita doU tt-sp
«Ja «s ABfUJn lietļot daaatSm slovio*
tēm, kafin daMda femesla dl| tai eiadl
Bobata lo^Uamt.
Paiaalos Uet«¥telii kopn>§ lek|aQ^e«
dāmas attas ar parakstu: ..Skaistā fl'^f^'!^^^^^ aktrise Blaija Zeterlinga, kas būs
Hildegarde — pārvietotā persona
lldi ar to Jaoaa pSrvaldes tonna. Kopt
bas statatus, ki liiites, tantrSdlJinl Lie­tuvas
atbrtvoSanas komiteja, on pfc tiem
Jauns britu fflmS par dzīvi Eiropas darbojas Jaa VScilas UetuvleSa trlmdl
bēgļu nometnēs.*^ ialeka saime.
trikus vari atļauties, — es pats ari
esmu semfldenea braucējs, Se tev ci­garetes."
Daudus vietas publicētajos Sride-ra
un dtu Intervēto nelegālistu stās­tos
DP nometņu apstttļu pazinējam
gan liekas apšaubāmas. Vietām šķiet,
ka intervētie gribējuši sevi parādīt
izdevīgākā, bet ārzenmiekus nelab­vēlīgākā
gaismā. Skaidrs katri ziņi
tas. ka daudzi nadstu laika amatvīri
nīsto irzemnleku nometnēs tomēr
prata atrast patvērumu. Liktos tāUd,
ka daudzie akrlhlngl it k i būtu biJuH
vietā, bet tai pašā laikā redzams, ka
daudzi Srideram līdzīgie pratuši Iz-vaWlles
no visām skrfningu dlpim,
kamir tai pali laiki no nometnēm
izmesti almtl un tūkstoši iMvainiiu
cilvēku un īstu pārvietoto personu.
MeD.
Mag. lur. jr. K1 n 0 i t | gada dienu.
I Z C E Ļ O T A ļ l!
laikraksts LATVIJA lieelofianas centros dabOJams an paiotlninu aif
ot irzeralm pie Sidlem mflsu pfirsUvJiem:
A r o e r l k f t ņ u J o s l a:
AUOSBTOOA: Infanterie Kaserne. Klosk der Intenvat. Presse;
^ • " P Hochfeld, Hennchstr. 8. . ' friSS^Sl*- ^' I^«l»wts, Resettl. Center, YMCAnrwCA. JS?SpV^°^i Ellrabete Krauli.. Flakkaserne. YMCA Office. 2K2^2^*L^- Roinsons, Punkkaserne, Bl. žOa-aOB.
^ļf^^^"^'-^' Relnfelds, mo Resettl. Center, Post-Block 5
VILDFLEKENA: W. Odenweller, IRO Lager. BudiharSuingf
A n g l u j o s l i : iHJ^S*' ^' Sttpnleks, Europeran Receptton Centrē m u
LCK apgids LATVUA
nīsi
nsv — ^
unvteaviņi.
leSli^ āoisttSDi
JjTa J<*^
Ml»
m
iAiki\s, savu Ai
Jūs r)īAi^u
pērtiķiem
kuriem md
B^kuta^
spējanik^
saitei, kuriii \
Viiplh^iKut
dlv«ciC£M
tuvtti ki 6tff
xe«K dk m
iMasotēt Id
iii
dk gan uamia»
U vineiMrii, dk^
dk „sa|toifa)***-
telVisa pa;
ibiba pret vi»<
- ksis ta*
ilirdot un nodot Ppar nledr-
^ « k a , > f
ft tipēe -
iika: he
i^taķS
*«W dhidļijļ
^nevis nedevu
«ī^ušanfi atrodar
Pllnfta.
atHt ut A
Meiliblja
•IjL To tii
J«Jļwnerlktoi
celtai,
•ttivittibi,
Ja mūsu laiinni
Si^ «"> cUvēki,
^^^^ ^ « vienu 5"»
ar visu
-V'---. - >• ^.'t TI-