Bavarijas Latviesu vestnesis, December 3, 1946

              • W«M|>.
^ l l j e m s Sarojaas
(Wmiam SaroysD)
Vn^m ®Bt9i&m fr ^^no
itrL Jaii piniials
taple@|ate Ssridana
m labm faitista godalgo»
lai' gm pinno Sarojaiia loga
poblika 029^ ar aälfto ai*
1935. gadi ¥i9ä
Pulirä^ godalfQ par Ingii Jnsa
M^m UäksT, 1943. gadä vipa
pnblicito grämato »»COviko ko-miaUs^
Jaa lamantoja ari fUmai
ar lo pala eo^^akama* — Saro-laos
iatob im fadi Kiaifor-n
l ^ ?i9a .veeiki ir annena
ieee)omjL Ari inöaa l^ikraksti
leapiestl^ is^islMM ^ artne^a fa-bolaa
Sarojanä stistUaaii.
esmu Hludijies; lal aklais patur ezeli;
— Jä, — teica sievä, iesim, —
Aklais iesaucäs: PaprlekS tu
gribeji nozagt noätnu ezeli, tigad
gribi zagt an mtou sievu; un inana
sievä, kad tai galiljies redzigs, vairs
. , negrib palikt pie akla. ^
— O, — teix» padomdevejs, — es 1 ticu tädal dvaSai, kas spe] dant lar sieva izbailes kungsteja. Virs pa-saprotu.
- satu ir aukstu. ^ uka bez valodas,
Padomdevejs aizgäja, lai izdomatu j noticeja aklajam. Cilvekiem
ainsinäjumu trakajam uzdevumam. 5- . bija 2el akla par to, ka vi^S nevareja
V M saliga labäko grämatvM, uzcela Lai sikus lauttaus, kas iedomäj&s redzet ,
to labäkaja zirgä, iedevä^ gramatu un par lieliem viriem, atgrieztu isteniba, 1 Sieva saka raudat. Virs atteicas
spalvu rokä, lika tam Jät pa pilsetu vii^ stasta ari par lauvu, ko ievai-lbez savaslsievas atstat pilsetu.
un pierakstit aklos, kas naks tiem 1 nojusi mednieka löde. Tas r$ca fdz Vi^i gäja pie tiesas un aklais
pretim. Stiprii virve padomdcrvejs säpem un bija uz naves sliegSija. Pie 1 Izskaidroja, ka vi^S ar savu sievu uz
pieseja pie sav^ zirga sedUem niil-jiauvas atnaca mazais, l e ^ cejöjis uz Bitlisu, bet özelis
zigu lilaka koka zaru un, vilkdams tis un teica: — Kas tev sap? — Mand iespitejies un negiibejis iet; vii;^us
to aiz sevis, säkä jat pa pilsetas saSäva mednieks, atbildeja lauva I panäds tas otrs^ virs to. padzinis
leläm. Bälodltis noskaitäs un teica: — I^ifezeä un ienacis p^^ ar
P§c britii;ia käds virs ielä pacela nokalst rokas tädam cilvekam, kas viijiiem, kur vispimis lukojis nozagt
galvu un sauca: Mähmed. ko tu Uäk ievainot tik varenus zemes ra- ezeli, bet tad ari aklä\ sievu.
dari? i ^ dijurhus, kä mus! — Brali, balodlJ Virs tad izstästija patiesibu, runä--
Padomdevejs pagneza^ pret gra- tad teica lauva, man tev jäsaka, ka dams rugti un sodidams pats sevi
matvedi un teica: — Gramatvedi, i^e^j^ieka lode mani nesäpina tik par s^vu miksto sirdL
Sis virs ir aklai. Säe rakstit. |daudz, kä tas, ko tu nupat pateici.—- Sieva stastija patlesibu un rau-
NakoSä ielä käda däma izbäza gal- tad lauva nomira. däja,
v^t pa lepna mima logu un teica: par to pa§u tematu vii;i§ zin ari Tiesnesis redzeja, ka täd§jädi ne-
— Jaunais cilvek, ko jus darät? — Utästu par muSu ziloi;iä ausi, kad zi« vares pateikt, kuj^ no vii?iem melo,
Uh padomdevejs lika gramatvedim h^nis gäjis pari tiltam. — Draugs, un teica: — lelieciet vinus katru at-
1.
turpinät saraks^u. • i teica mu5a, kad tadi mil2i, kä mes,
No rita aklo §araksta bija visa gi^gj-so tiltu,.tilts tric musu vareni-
Konstantinopoles tauta, un padomde- j^as priek^ä.
v§j8 un grämatvedis iegrieza savus
6.
sevi§lj:a telpä. Apsargäjiet katru at-seyiS^
d un noverojiet tps, bet no
rita zi^ojiet man, ko busiet redze-
JuSi. ~ i
Ta izdarija.
Kad aklais domäja, ka v i i ^ palids
Grlbldama 1 pleridlt, dk gauiam zirgus Ijcinipa pils därzos, joprojäm
laba ir tlclba Dievam uh cik aplami vilkda^ koka zaru. . ^ ^.^^^ ^ -^^j^ ,
ir pazaud§t ,cerfbas, mana veanäml- , celu uz Bitlisu, kad vinu|viens, tas saka smaiidit. Tad vli:i§
ha LQdJa stöstija notlkumu^p^
iileku, kas dzivojts prlekS daudz - Ei, l^hmed, - |vii;i5 teica pats sev:
Bimtu gadtt, un vlemi vakaru cel§ I Ko tu tur dari?—
oz mlju sastapis draugu, kas tei-
3.
cis: ~Bril,''kSp6c tev tlk drOms 1 grimatvedl un teica: — Grämatvedi,
I tagad saraksts ir pilnigs. Sis maitas
— Tu ari Justos tapat kä es, at-1 <iel8 ari ir 4kls. —
bild§ja galdnieks, — Ja tu bOtu mana
vietä. — ^
— Kas tad ir? — teica vii?a draugs.
— Lfdz ritvakaram, — atbild§ja
galdnieks, — mtm jäsadabö l^enii^am
ienpadsmit simtu un vlenpadsmit
närcii?u laba, cieta koka zäga skal-
> in, dtädl es zaude§u galvu. —
Gödnieka dr^gs sraaidija un ap-ka
roku ap galdnieka pledem.
s*,^ r^rn• I ^^^F^onuievejs^a^^^^ s telca: — Dlevs dcvls mumsil Esmu ieguvis SzeU; ja dabOSu
aklajam jät. —
Sieva teica: — Aklais izmanto ga-dijumu;
jäsim vii>am gapäm. — Bet
virs bija ieielojies par aklo un gri-lai
tasrjäj.
Virs sodlja pats sevi
dumjibu p^idzet aklajam.
Sieva raudäja.
par savu
LATVUA, 1946, g. S.
OIPISA PASAKAS 1
Manu delu sauc firiku. Vii^iam H
seäi gadL Un vii;^ uzplijäs, fai stfisgi
tam pasakas. ^ | *
Saku stasit päsaku par gailitl ua
visti^u, kas aizgäjuSi riekstot
— Kur? Jautäja Eriks.
Meiä, es atteicu. -r-LBk
vienmer iet meia.
— Vai tai me2a aiz nom^tnes ba*"^
rakäm? petija Eriks. i .j^,
Jä, es piekritu, lai vieglak tiktul
pie skaidribas, tim stästiju tall§k:
Gailitis uzkäp] A^ää, paSd galoto^
visti^a paliek kpakSä gaidot GaiU<
tis norauj vienu riekstu —|
zeme, norauj otifu noaviei^lKemS|
ka sviedis tre§o — visti^ai ad UUsMS
»JKlad tevi noläpämaisl" gailiöa öa^^
bistas. „Tik aplami manien na^
izgäjis.*' Bet vistina to nei^aaz M |
dzird, kliegdama uz mäju prom.
— Uz kadam loäjämi?^^^^
Eriks..:
, — Nu —. viz majäm, es teicu, -4
Tur, kur vi^a ^ v o j a J
— Vai tad vii^a bija §väbiete? Jaori
täja Eriks. — Latvie§u vistinid ]a^
mäjas neyaretu bCit L a t v i e § ^ J l |
dzivo nbmetnSs.
— Jä, es teicu. -r- Tad
uz nometnL
bija mierä un es ö
^tus
at
im
im
'.par
m
No rita par to ziij^oja tteanetojEriks.
Tas ielika lakto cietumlu^^^^^^^^ V ^
läk: Vistiha skrien. Satiek kungu^
— Kas tas par kungu? yjlftiöi^
sapi»° iisteidzS paär sev p^^^^
mans krusttevs stästa ari stastu par
diviem arabiem„vienu gudru un vie­nu
mujl^i, kas deväs kalnos lä5us
medlt
— Es savti läCa ädu jau esmu pär-slrdi!
lesim, dzerslm, mielosimies un
aizmlrslsim ritdienu. Lai lielais Dlevs
röpejas masu vietä, kam§r m§s vii^u
godlnasim. —
Tä vii^i deväs uz galdnieka mäju,
kiBratrada galdnieka sievu un b§r-nus
asaräs. Täs vii>i noiavlja ar
vu ar esi pärdevis?
— Ne, — atbildeja gudrais—-
noSäyis, Kapee tu esi jtik paläyigs?^-^^^^
— O,^— sacija o t r s , g l u i i vien-kärSi
täpöc, ka esmu labs Sävejs,
smalki zinu lädu cejus un veikli tir-gojos.:;
' v.-^ .''
§Sana, dzerfianu, runä^ano, dziedä Vii?i aizgäja tälu ikalnos «uh izSlj:!-
Sanu, deJoSafiu un vi^du palauäanosl^^^**^*!**^^^^^^^^^^^
Dievkm^un labajami Ä o S a n ä s ^ ^ - ^ ^ ^
laikä galdnieka sieva atsäka raudat l l ^ ^ i ^ ^ ^ i i ^ ^ ^ ^ ^
nn teica:
galvu, bet m§s visi var§siin priecä
Komitejas iiPriekSse^
atrl atteicu un ^ i t stästUu t p k t
Kungs prasa vistiz^ai: »Ko tu
Jä, piekrita Eriks.
briv. Tas trauc§ nqovetnes
Es stäsUJtt tälakv-^iVistiha
ta — tä un ta: k§ s v l ^ ri<
iedraza ad. nKasisvieda?"
svieda, gaiUtlsr ^ u tUi de
numsi Kur vii^ä
muiiul"
— Uz kurieni? prasija E r i ^
nozagt manu lopu? Itäsi risa lihde^^^^^ biroju pie koniiteiaa^ef
Sieva pai^z§ja nelairainäkam un iztika a r p u ^
ievaidejäs. deva tris rikas; bet vSl joprojaml Gamtis atn^ KonUte^
r- Mans mulka virs, — yi^a teica. aklais kumeja.' Dusmiis un izmisumä^l Priek&sSdis pretlmr ,,Ko ^t^^^
— Ludzu, käp zeme, — teica virs. f saimes jaudis nokäva jSru, u<Äpa to,| ^ s ? Kälab Izgä^
— Es iezelojos par tevi un atvedu uzlika to uz abras un holika akläl
tevi uz sava ezejä lidz pilsetäi. Ta- priekää. Vih§ paostija cepäu;^^ s^
gad ej savu ce}u. — taustit to, lai äpjaustu dk
Aklais saka kliogt. Sadruzmejäs | un tad säkä fet; Bet iekams aklais
Tä sieva nökäpa un aklais uzkäpa löldäs mäjäs dzivbja aklaiö, kaml
blakus viram. Sieva gäja. Viri jäja, pärejie mäjas iedzivotäji deva visla-un
pedigi vit)i nokjuva pilseta. bäko no visäm mantSm: §dienu, dra-
Virs teica: §i ir Bitlisa. Mes at- nas, gvdtu, segas uh Visu^ bet aklaisj
stäsim tevi te, käp zeme. —- bija nemiera pilns cauru dienu, cauru
— Käpt zeme? — pärjautäja ak- nakti gaudäs, ka ar vipu slikti apie-
I lais. — Par to vien, ka izvadiji manu | tas, Mäjas salme dzera udeni un
SS?m: m-säkäu
par to domät. kad buäu läci ezeli-pa kalniem, tu tagad gribi man aklajam deva pienu; tie eda vie;hu
ms unkat
Nu labi — lal tad hik iaadi
K k i ^ S ^ Ä Ä S U^I vii>am klät, apostlja to, saslapinäja ]^^%^^ laudim labaks pra^^^^ man Ulrdaudz <^ t»Tas inSoSuelkK. «-^ Iutarmi ^ ^s^ejj-t4li un len.^iL a.ti%zigr*ä_j a. ^ K^^ — TPV hua taisniba:|'edat? — ^ paSi
Palaulles tiz Dievu, - galdnieks ll'!*;^"^"''"',™"!!^»*^^
, N * atnäca pie vilja un jautäja:—Ko
Viau naktl vipi dziroja, un kadM8^^«^:*fca? --^^
.aisma padzina tumsu un bija dlena, J^muJkais. kas tagad nebija yairs
lai kluva bailu pärmäkö. leradäs J^f^l^^^J^»
:8nl9a viri un piesardzSgi k l a u v S j a j " ^ teica: •pirpmakvairsnep
)ie galdnieka namdaurVim. un gald-l "V»" «du iekams ta tev nav roka. -
teks teica:
— TagHd leSu mirt,
I ' ' ' " " ' '"'*
Lazda atnäk,' bet heesot vaialgaM
K t o grauzusl jnizu, t ä ^
jtisies. Atsauc ^aau. --- „yal es
giauzusiT . Bet ganr
DMuit nemaZj kxyäA dti^
,JTu 1 sauc gamt „Äre»" (äka
,j;s jau bCitu nbgannis ari» bet
un atvera 4.
Nesen amerikäiju sabiedriskäs do-mas
petiSanas Galupa instituts izda-rijis
petljumus par jautäjumu: kd
sievietes uzskata par. svarigäkam
Par pamäciSänu Jaudim, kas runä^ "v"i""r"u" '"'"^"ni un ko Viri Uzskata par
par pilvekiem. vipu priekSä, bet
aiz mugitas tos äprunä, krusttevs
stästa ari par läci un viru, kas bija
dtaugi un kädä ziemas dienä izgaja | Besmit gälvenäs sievii väinäs
Ik «iz. kad maas kn^sttevs Arams]
— Galdniek, — viri teica, — l^e-mSris.
Taisi vipam zärku. —
2.
svarigäkam savu sieyu yainämV Par
viriem izklauSinätäs sievu domas,
par sievu vainam pratinäti viri.
un
un
Pöta 1. P ä r l i e k a r ä § a n is. Käds
b raksturot ko lpa§i neparastu, 1 ^ ^ a - - - l ^ i a u ^^
,em kopa. \^ atvesinätu to, virs atbildeja. L^^^
noltevis gribu uzzinät cik aklo ir gam yiram un ar mana krustteva
Koristantinotole. — I temparamentu) Had ierecäs: Es ne-dreiz
Rlgä . daudzinäja klmijas
doktpra prof. Martipa Straunuu>a
»)§tniedbas kabinetu. Un tä nebija
vekä|ia nejauSiba, Jo §i kabineta
lieks bija autoritäte fizikälä,
eoreaniskä un ^ analitiskä klniijä.
odien visa tas profesoram ir liegts
je§a zeme, sveSa trftciga labora-torij4
Ä toraer — personiba, piere*
er^idldja ari tados apstäklos
luias darbibl
M. Straumanis ir virs speka
4a. g. vecs un Marburgä
turpina savus ( pitijumtis.
IS zinätnieku forumä prof.
Strauinanis un kimilps l€vii;iS mo-dinäJuSl
lielu interesi ar atrasto me­todi,
kä ar JoU lielu predzitäti
noteikjt vielas uzbuvi, Izpetot ätomu
attaluJnu kristallos ar Rentgena
taru baUdziba So darbu, kas pub-
'äcu valpdä, lieto tagad ^imi-
(stituti Eiropä un Amerikä.
rgas universitäte' darboda-
^rof. Straumanis turienesmet-jtiSanas
instituta vada ari
Ijatvieäu kimiku - Dravnieka
un Bilkena disertacijas darbu saga-tavoSanu.
Bez tam profStraumanis
Icets
• IS
>lärb\
.lies,
. allu
divu
kopigi
nieku
Spring(
ir prof. B, Jirgensonu zinät-pasaule
pazistamä väcu
a apgäda uzdevumä sarak-stijis
mO Ipp. mäclbas grämatu stu-dentie
par^ koUoidkinxijä.
Zimiöi, kit abi grämatas autori
saistijuäies ari paidagogjiskä darbä:
Straumanis Marburgas, B. Jirgen-sons
^^anchenes DP uräversitate.
Prot B. Jirg€»nso4iam pabeigts ari
15 iespiedlokähu biezs populärzinät-nisks
darbs „Dabas zinäti;iu proble-mas".
„Viss butu labi, ja nebutu
ezipa par ritdienu** — saka prof.
Jirgehsons, kas Lauirifeenaa nomet-nd
likvidejoties pärvietojies uz
Haunäteteni Augsburgä. „Bet tas ir
PP liktenis iztur^t uh strädät". —
Par musu zinätniekiem interesi
paräda ari univeirsitätes un zinät-ni$
kl instituti oträ puse okeänam.
Prof. Straumanlm principä piedä-vats
darbs Kalil!omijas technolo-giskä
instituta Rentgena labarotorijä
petljumcfs pie zemilm temperaturäm.
Kalifornijas univei^^^^
prof. Greenbergs savukärt zii^o, ka
izniahtojis prof. Jirgensonä darbus
sayä prakse. Tapat Nbbela premijas
laureats prof. H. Marks, kädreizejais
prot J. skolotäjs, raksta, ka publices
prof. Jirgtfehsona darbus Sveices ki-niiku
izdevumos.
Kaut neliela, tomer ari svesniecibä
latvieSu kimiku saime ir diezgari
ieverojama. IAI bez minetiem vei
atzimejam Mindienes UimRA's un>
versitätes prorektoru prof. P. Kru-rriii)
u speciälisUr IjLirhijas te(^o-loÖJä,
kurinämo yielu un finieru
röpniecibä, tas palas universitätes
orgäniskas kimijas > katedras Vadl-taju
prof. A. Tauri^u, prof. A. Ja-nekii,
r kolloidlj:Imijas specialistu
Marburgä, Dr. diem. O. Ripu Es-lingenä
un citus.
2L B ä r da
panätumu ce]§ esot pärpildits sie-väm,
kas censas varitem dzit savus
virus pä SO ceju. Bet neviens no
tukstosiem aptaujä izjautäto viru
nav atzinis, ka vii>a panäkumi guti
sievas räsanäs un mudinä§anas de|.
2. E k s t r a va g a n c e. ,,Vii?ias
esam
nopelnijuSi, lai sacenstos ar kiaimi-sievu."
— „Vii;ias nesaprot, cik
gruti viram naudu pelnit; vipas ka-ve
virus un izdod katru centu, kas
nopelnits."
3. L a i sk as n a m a m ä t e s. „Ma-na
sieva :negädä par kärtibu mäjä."
vairs nerupejas par to, lai
viri dabutu lafka brökästis."
4. P ä r ä k b i e l i iet uz lokä-lie.
m un dzer. »Viinas lokälii dej
aizmirst bemus."— „Mana sieva
grib, lai es eju ar Vir;iu dejot katru
vakaru."
'5. t e n k o § ah ä. v,Aj- muti \ripas
strädä virsstundas.*' — „Päräk ilgi
p)äpä pa tälruni." — „Tas, ko vipas
stästa par draudzenem, liek matiem
stävu slieties." — „Manai; sievai \ ir
ipa§a ^ j a sagrozit un pärpiast
visu, ko citi tai pastasta.
Egoismsc^yKatrii dienu J^^
tikai -~ dod mah, död
dpd man." „M vajaga
päräk daudz laika, lai *ap^erbtos; vi-säs
vietäs vipa nokavejas." — * ,/Vipi
nekad nedomä par män|im, bet tika
par saväm ertibäm."
7. P a r ä k; d au d z b 1 a k u s i n ­ter
e Su. ,,Su§anas klubi, literän
klubi, kärSu klubi — sieyietem uz-näcis
klubu trakums."— „Sievie-tera
tik daudz jänopulasar 4ab-daribu,
ka täm vairs nav laika pa^u
viriem."-;:
8. P ä r ä k s e f is k as. „Vii>a
valda mäjä, valda mani, vienmer
saka kaimipnrem, kas daräms, un
tagad vipa — nudien — taisas valdit
väisti, jo katru dienu stästa man,
kas butd jadara "prezidehtam^ T^^
raenim." —„Vii;ias cen^s vadit viru
darbus tapat kä pasu darbus, un
abos gadijumos täm neveicas."
9. N e v i z i g a s un slinkas.
.^Sievietes apprecas, aptaukojas.
diece piekräpal a i ; ^
bet Dlevs i4ei;ii
ust neviiigas.*V-^,,Mana sieva paU^<^"^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^ ,, ^
nemäz negrib >at pievildga," 1 Erito klausijles kl^sl•?
10. P ä r ä k i n t e r e s e j a s par 1 Nu vipS I0)llda: — T i
c i ti e m vi r i e S i e m . Tadi ir|l>eniu virttfvea salmniece.
svarigäkie iemesU kädeV fAmerika^^ ^ dSu un t ^ iioW^^
virie§i nemiera är saväm sieväm. | P^sate^^ drusku dtadi neki l e ^^
Pet aptaujas organlzetäjl tomerl^^a Wu domajls: \^ ,4 i ^
könstatejqSi, ka kavalleru laiks ne-1 ,,Jä^** teica kom^ priöösS-but
nav beidzies. No ik simta iztäi-l .,Ta vatoa;;
jäto YirieSu astopi äpgalvojufii, ka 1 Mums noliegts sausäs devai tul»-)
vipu sieväni nav nekädu kjudu.i Ari stradäjcÄiem rhö^
adsmit l)rocehtes domäjamsl su nometne turpmäk^^^
virtuves. Lai vista pitt^
adi" '^'r'!:-^'' .' ...
Kad biju to to
tii^u Iduseja^ Vai tas
I tad jautäja,
- - J a .
Käpec tad
DÄtaiit
Ar;
MM
me
'm
liktens pieveiktie — vispär nemaz |
netiku§i pie atbildeäanas.
Viru vainas
1. Öze f § ah a ir täda vaina, kas
pärsniedz visas citas. Interesanti,
ka lidzigä aptaujä, kas notikapirmsl^i^ tur tai iedotu Jsi)
vin
rlav väirs
l i
desmit gadiem- par §o nelaimi su-s
tikai Joti nedaudzasfsievas.
2. N e V e r i b a, ,,Ai* katru gadu
mums niazak verlbas —-
tik izpalidzTgi kä agräk."
„Vii)i säk tievörigi ^erbties." —
nemaz neiedoniäjas cik daudz
darba sagädä munnis ar to, ka pies-laukä
dyielus pusmazgätäm rokäm,
ar to, ka nenotjira dubjainus apavus,
af to, ka izmetä läikrakstus im ar
to, ka nenoliek vietä savas dränas."
3. E g b i s m s. ,JCad vlpl ir vesell,
vl^i grib but lj:ehii;ii; kad vipl sliml,
tie klust bebifii.** — „Man8 virs
gandriz katru dienu nokavg pus-dienu
laiku, bet Ja es reiz nökavejos,
viii?§ räj mani**
4. P ä r ä k u z s t ä j i g i ; ,,Vii>i
vienmer grib but kungi; vipi iedo-mäjas,
ka vipi viebigie, gudrie
;ptisaule,^*-,\ z^'.-V-
5. C i ta s s ie v i e te s.
6. S k o p u m s, „V!rie§iem nav jer
gas, dk daudz tagad vajaga saim-niedbai,*'
hu ad. p i p i t i s 1* -m
7. N a v i n te r e 8 e s par ma J «L
„Mans vijrs negrib norakt 8nie|UJilii
mäju, negrib uzkopt mäju^: h^grib
atbildet pat uz vestulim."
8. Uzmanlbas j-trakums,^^^
domä, ka ja reizi sievai gredaaJBi;
pirkstä, tad ar tb jvlsam beiga&" '-r:
,,Sieviete labpratapköpsmäjii, j a . ^^
par tp kädrieiz p i e ^ i s tai mazu:uz4
manibu, paj<Äos ar ^11,
kadu nieku, vakarä izies ar vipit"
—„Vip{ aizmirst, ka ari^^eyas Ir
^slevietes."'-..;:- • ^
ii'
mi
Mii
9. P ä r ä k b i e i i röc par
s i e V a s r l c i b u.
10. P lp o un s pe 1 e k ä r t i&
„Man8 virs vienmer birdina pd&ttS
uz gridsegas.** nMans^ virs
peie visu naudu uz kärtim.**
Saislnäti pec ^Redbook^.
lo;
Ja ^ cit
laikö leithan^ Dions Mere-dits
Langstafs Sanfranciskä satika
jaunu meiteni Dianu Diigenheimu.
Vakarä vipi abi sedeja uz sola Nob-parka.
Vipi meiöu bildinäja.
piekrita. Pirms aizbraukSanas
jaunais päris noäva kurpes, uzlika
täs uz sola un nofotografeja,
Si gada oktobri Sanfranciskas
Kiusa okeäna cinitäju klubs säpema
vejstuli no käda smagi levalnoto at-putas
nama. ,,Mriie kungi. Sis var
lik ties d i vain s lugums; Esmu kä Jnieku
ierindas virsnieks, ieväinots ORina-vä;
Gribu nopirkt vienu no zajajiem
solipiem parka aiz kluba, Pirms
päris gädlem m/- U sola' saderihajof
ar meiteni, koVeläk appreceju uni
pirms deyos uz^^lui^i,^-^
ari är savu;meitlp^^
velejies nopirkt Sd solu, Tagad,; 1 ^
esmu bijis smagi ieväinots, velos to
vei vairäk. Certi, ka 8apratl8l€(t^
mani. Dions Langstafs". Klat bija
parka pläns un är Imxst^^ ap^^mSU
vajadzig;ais sois.
Parks ir^ pilsetas ipaiums. Klubs
iesniedza lugumu pilsetas valdel Ta
nolema solu nevis pärdpt, bet divinäi
un segt ari pärsuti5anas Izd^^
Tagad sois atrödas jeihianta mäjä^
därza Manhieteia. \^iwf^
mm