Bavarijas Latviesu vestnesis, December 3, 1946

              IiATVHA, 1916* f. S. decembii.
K n u t s L e s i sä
S
Vai tevi brtvu redzelo, mans lauks,
Pär kiqru regains pdbta erglis traukä,
Vai TedzeäU, pinns nj^ves sniegs bus biris?
Lauks bija kluss un iiiikäs kä miris,
Bet äajä klusumä, kas jkjuva smags un 8V§tS; A ^
Man nodrebeja sirds:. luk, saule^ saule led
(Vefoilika Strelerte —* Zemgales klajunxa)
Klära Zäle
Novele
2ilbi balta meness palts iesitas gar
• fleveni^logä un lika skaidri iezimeties
f ^etvam krustam. Saimnieks papleta
"^;acis; kas par negantu, blivu ga4smu! —
;:^jyiss-därzs pludoja balts, it kä jasmini
rap lieyeni butu vienos zieaos . . .
V', Aiz iogapavidejakädas sejas vaibsti;
<' pamäja ai* galvu, paslid§ja un sareceja
; I§nä smaMä zem baltä krOmä: rOtains
'. IttkatiijS, d^sku pieSkiebta galva — kä
fiiiÄVi^n,, kad vii>ai bija kas sakäms.
•\ JrVrAlide! . . Kam tu ärä?" saimnieks
fetraucäs. Bija kaut kar skumigs un
nesäprojtams sievas sejä — un tik bez-
^ l ä mi}§, pec kä vii;i§ tiecas Sai mirkli
ii visii buti. \ ^
. Viijä uzrausäs no gultas, pabrinijäs,
la tas iet tik viegli, neraugoties uz
slimo käju, un tulit bija arä nz lie-vei;^
a. ^ievas stävs aizslideja täläk zem
äbeleÄ, pagriezäs mazliet atpakä^ m
.atkal pamäja vi^am ar gälvu.
,,Alide, neej tik ätri! Kur tu gribi?"
Jäaimniekmomurminäja un steidzäs no^
päkä]; Un tas veicäs tik brinuTn viegli,
it kl vii;^ ritetu pa rpeness ceju
jjari papuvei,^ gar tumsä iestr§gu5o
vbirzi — uz rudzu lauku piekalnl. Tur
r ^ a , stiv^ja lauka vidu kalna gälä,
pi« Vpcäs meiäbeles pieslejusies. Dni-
Vas llgänais gludums käpa aug§up kä
..zeita 8traume.^Rudziem taöu vajadzfiijä
, bdt nop^autieml — saimnieks prätojä.
V i ^ grib§ja »pabraucit graudus, bet
varpas säbirza bez pieskäriiena un del
napälika tukäa. Saimnieka krutis ar
reizi sai^audza savädas bailes; kaklä
trQka elpas, mäcäs raudu z^augi. Ne —•
;^kam v i ^ bijäs? — Tä taöu bija vii^a
sievä, kas tur stäveja. Ar arkärtigu
gribäs piepuli vii;i§ pärvareja sevi baiju
'.un stinguma pretestibu; metäs uz
prieklu, gribedams ar reizi panäkt sli-doSo
stavu un . . . pamodäs. ^irds sita
VipS uzkäpa kalnä lidz meSäbelei un
paraudzijäs laiikos, kups bija satece-juäi
yiijla gadi: Tuk§i un klusi tie snie-dzäs
lidz pamalei, kur paceläs tumäais
0e2a ierobs; Virs tta peldeja spois, ap-däaains
meness, J ä— lauki bija no-kopti,
bet Soruden bez vipa piepalidzi-bas.
Bija laiks noväkt muia druvu , . .
VipS atbalstijäs uz kUjas un izstiepäs
visä savä lielajäun kaulainajä augu-tiksme;
kä vSlreiz gar§ visu legöstot,
no kä galigi jä$]p|:as
Istabä jenäcis, vi];;i§ iededzinäja p^t-rblejas
degleni un brltii^u pariaudzijäs
nelail^es sievas ^metne pie sienas; no-lieca
galvu un klusi murminäja värdus,
kas bija kä lug§ana, kä pateictba. Tie
sajilza viipia lupäs, neieguvuSi skaidru
izskai^u, kä maza bema piriniie värdi.
Tad vui§ uzlika acenes^ izi;iema rak-stämpiederumus
un uzrakstlja vairä-kas
vestules. Gan testaments bija jau
sen norakstits, bet bija v§l daudz siku
lietu, kufas vipS gribeja ^ienam vai
Ijtram novelet, lai täs nemetätos ap-kärt,
bet tddaf iepemtu sev piemerotu
vietu un uzdevuinu. Bija taCu skaidri
jSpasaka, kam paliek pulkstens no
vipa kabatas, kam — beniijios nogla-bätä
bise, kam — bIbele;ko viintä ta*
gad — lidz pedigajai yestuki ticis, at-
§l?:ira un säkä lasit. Vip! iasija ilgi,
reizem paceldams acis no burtiem un
domigi raudzidamies sienä s^vä priek
§ä, it kä redzetu tai cauri sivus lau
kus un birzi. Beidzot vii;ul iezimSja
tekstä divas vietas un Ij^eräs piti ves
tul^s npibeiguma jaunäkajain aelam
agrohomam, kas tagad klimta kau
kur tuvejä pilseti^ä; .un nekä
sevi§lj:a es Tey vairäk nevaru pateikt
jo visu muzu jau esam diezgän runä
jusi, tä kä Tev yajadzetu saprast bez
sevi§lj:as teik§anas, kas Tev dzive da-
III
kä negudsa, acis bija ipitras. Meinaisi kä vipa, galvas ena nosniedzäs
loga krusts cijpojäs pilnmeness gais-1 Pa§ai birzei. '
niä. Nekä vairäk tur nebija: kails no- Vienam skatienam taöu dzive jäbut
vembpa ärs. | Pedigajamj — saimnieks domäja. Tad
Vip§ atejpojäs. — Neyajadzeja gu- J^^^m käpa lejä, raudzidamies uz ce-let
uz sirds puses . . . lededza pipi un draudzigi i pieplakusajiem mäjas
paraudzijäs pulkstenä: viens — stunda, ©ku cili;iiem, kufos pirms daudzifem ga-kad
vii;i§ parasti <nomocijäs ar bez- dicm bija pirmo reizi iemijojis äis pa-miegu,
lidz atkal drusku iemiga uz ritahauleis si!>ozo un mijiga gaismu, Vipä
pusi Kop§ vil>§, ballcus vedot, bija U^ja iin domäja^ kas bija brini^lpgakl:
pärlauzis kara, viijiam bija daudz laika vai tas, ka vienu diehu bija atmodies
tä gulSt uir kupinät pipi. Käja gan ^ai pasaule, vai tas, ka tä tapat bija jä-sadzija,
neraugoties uz to, ka vii;iam atstäj, nenieka nepai;iemot lidzi un ne-bija
turpat astoi:idesmit, bet" nekäds M^a nepärgrbzot muzigajä kärtibä, ku-jtaigätäjs
vfi;i§ yairs nebija. ^Ji^ pakjauti vii?a speki. Via§ gäja,
Tagad viiiiä p§k§i;ii trukäs au§§ä, ap- "n vii:ia ena slideja vii;iam pa priekäu,
eta puska^ocii;iu, pa^eraäpaegia kujuhT^^i^^inia celu, kä bija to dazkärt da-
1 iÄgäja arä. Koki un krfimi bija sar^ "iusi saules svelme, kad viijiä, soloja
as apdzirkstiti, sasalu§äs lapas luza blakus vezumam ar labibas kuliem vai
W käjäm kä no pläna skärda. Leni, sienu. Tagad vii;i§ sekoja kä kädam
cuju klaudzinädains un laiku pa iai-h«redzamam-vezumam, saldi suro ru-iam
atelzdamies, Kaugrenu tevs izgäja U^pi ieelpodams, baudidams sfevi to
jaur därzu, päri cejam — uz bi!rzi, uz] neiz^akamo §kir§an'äs smeldzi, kas bija
calnu — to pasu.ceju, ko bija gäjispik dzija un pilniga, ka vertäs savädä
iiapni, pärbraueidams atmii;iä gadus kä
varpu graudäs. Vii;iam nenäcä prätä
lekädi lieli notikumi, kaut) to. nebutu ^ i e k s a n d r 5 Liep
rueis, bet dömas §upojäs laika lökä ^—
I tarp pävasari un rudeni tai vierimeri-gajä
rakstä kä dabä sagatavo visus no-likilmtts,
ietVerdama taps ari cilv§ka
te aizmSa ad^tedl^lSS 1 : Mekirjumi m jaUms atemas pec Edgam Alana Po un (rHenrija
labibu, kö bija §e vai tur audzejis. ^T^^+U^ r 4. -j-. i *
ärtibai, kä bija laukos mainiju§ies L ^^^^P^^^,^^,^?>vijas pedejos ga- tiskaka rakstnieclbas forma, kas Gandriz visi amerikäi?u literati un
'ab'ibas augumi, vareja itin labi i^sekot, ^^^^^ ^^^^^^n diezgan pamatigi Uauj izmantot Jebkufu ieceretu sa- kritil^i ir vienis pratis, ,ka modemä
ur bijä sava noteikta jega-' papuveh^P^^^'^'^^ ^^^^^H ^^^^ amerikäi?u rez^ljumu, rakstOru vai fonu. Tai isstästa attistibas posms ir ap 25 ga-ika
seti rudzi, tad äbolii?§divi gadi, P.^^^'^ paudzes romänistu. Ameri- pasä laika tä ir forma, ko katrs dus, Tas säcies ar =|)agriezienu pec
liezi, auzas, smiltaine — kartupeji; f.f^^/^f , ^P^^^ palika^ mums visviegläk spej Izlasit un saprast." pirmä pasaules kapa beigäm, kad ger-trpuscejam,
kur biia mälaina z e m e j l ?™ ^ Yismaz tas| Mäkslinieciski vertigais ameri-lvirds Anderspns / Sherwood . Ander-
Vai zini?
Vai zlni kä magone kvefo
TumSts zlda magones ziedtr
Kad vii^u septembjra elpa
Pacel un lejup liec?
Vai zini kä liesmas plandäa
Tam ugunskuram, kas dziest?
Ka atraujas. vienm§r ti roka,
Ko gtibas visalkainäk spiesi?
To zini? Tad palieci biidi
Uh neninä valiHk nekä.
Ir skaisti tä—nozustbezpSdäm
Kä mijkreS^a pasakä.
räms. Mäjas paliek Tev, känospriests,
un Kristinei — muia maize. E» Tev
täs atstäjti; to tu atceries, kaut ar!
zustin zuzdams, ka ir viena vietä pa-saule;
kas Tevi vienmer gaidls. Esma
darijis, kas man jadara, Dievs dara —
kas vli^am patik. Mani guldiet blakus
mätei, on ja mäcitäjs grib§tn man vei
kadu laipnibu räatt^ zem&^ liekot, tad
esmu izraudzijis divus pantii^us, kupis
vii;i§ varetu pieminet. Jäpa ev. 2h nod.
18. p.: Patiesi, patiesi, es tev saku:
Jauns budams, tu pats jozies un gäjir
kur gribeji. Kad tu biisi vecs, tad it-stiepsi
savas rokas, nn citi tevi jozh
uh vedis tevi,, kur tu negribl Un
Jäpa ev. 6. nod. 63. p,: Gars dara
dzivu,miesaneder nenieka; värdi, ko
d& ji^s nmäju, ir gars un daäviba,''
(Turpmäk beigas) )
s
a
par
iidjuioiHiu. ., . nieeks stästu konstrue teicia Po'l"* augstumos bija pacehs aneicao-
Jaatgadma. ka amerikäpiem. tä- J^^^^ 5''^^^^^^^^^^ ar nepa?a?tu iesäkumu
isKrmS SSerL'"? g T h ^ ' - dömis aÄSm^n^SS^^^^ Paradoksi, paraS darit mli IsteJd gan-rupigi izvelas kadu J'«85m- Bija japaiet gandnz ga-
V
s'
Keviens värds pedejä laikä nav
Hbtots ar tik da2ädu iztulkojumu, kä
vdemokratijas värds. Ar to ir tapat ka
iär milestibas Vai dr^udzibas värdu, ko
•citädi izprot Azijä un citädi Afrikä,
citädi äustrumos un citädi rietumos.
^Un tapec, lai nerastu pärpratuinus, pie
'demokratijas värida pilso^u tiesibas
/ieguvuSi ari tädi apzimejumi kä aus-truimu
demokratisms, rietumu demo-
; kratisms, kristigais detiokratisms.
Anglijas tirdzniecibas ministrs Sta-foiids.
Kripss j)ar kristigo demokratis-xaxi
publicejis pat grämatu („Towards
Christian DemQcracy'Or kas jau tul-kota
ari citäs valodäs. Bet vispirms
|)ar pa§u grämatas autoru.
Stafords Kripssair bagäts cilveks,
jStudejis -jurisprudenci un lj:imiju, 57
^:gadu8 vecs. Vii;ia turibas .pamats ir
mantojums no vecäkiem, prävi ienä-
. kumi no advokaturas un sievas pUrs.
y\X}& dziV9 loti vienkärM, lielas sum-
.'mas'^ zied9 labdarigiem merlj:iem un
ang^u strädnieku partijä pieslienas
kreisajam spämam, tajä pa§ä laikä
pärstävedams ari to nogrupejumu, kas
fmodemp sociälismu me^na saviengt
ar Kristus mäcibäm. Sos.Kripsa cen-äenus
izskaidro ar to, ka viijia tevs
jlprds ]f*armur5 darbojäs kristigo kon-lesijtt
sadarbibas organizäcijäs un nä-kam^
iis valstsvirs un sociälists jau no
bemibas ieaudzis kristigajäs intercses.
Kaira , laikä vii;i§ bija^^ Lielbritanijas
vestnfeks Maskavä, ärkärtejais valdi-fcis
pilnvarotais Indijä un ^aViäcijas
Jötmtecibas minisitrs. Tätaä Kripca
persona dariSana nevis ar utopistu,
bet ar v^^äji noska^otu, tagad«§ji atbil-Älgu
politiku,
y Pec Kripsa domäm, kas secinätas
tib noverojumiem dzive, darba sekmes
nn viipSröjais gars lielä merä veidojas
W;ta, kä. uzi;iemuma vaditäjs prpt
sadzivot ar saviem strädniekiem un
kidäs-attiecibas ar tiem radit. Täpec
Xrilpssatrod^^ka nepietiek ar likumiem
un' valdibas ricibu, bet labäkiem jätop
paSiem dlvekiem. Vipä atzist, ka
kristlgä baznica lidz §im päräk' maz
InteVesejas par sociälam un politiskiliri
problemäm un tai butu aktivi jäcinas
par vecuvecäjiem revolucijas idealiem
r-^^par brivibu, vienlidzibu un bräUbu.
Sajä^ virzienä valstij uii haznicai
jä^tradä roku rokä, pie kam par tu-väkiem
uzdevumiem vii;i§ atzime
Ruzvelta , tezes, un proti: visiem
^ienadas säkuma iespejas dzives cii;iä!
iyisiem darba spejigiem darbu, visieiii
eksisteiices' nodrosinäjumu, izbelgt vei
atliku§äs privile^ijas un nodro§inät vi­siem
pii&oniskäs tiesibas./,
Par privätipaSumu Kripsa domä, (ca
>ats par sevi tas nav p'retrun^ ar
SCristus mäcibäm, bet ]a tas skar citu
dzivi, tad §i pröblema nopietni jaaps-ver.
Vii;i§ iztirzä tris nokärtojuma vei-
|^«s: 1, japärliecina darba deveji ri-
'coties pec Kristus mäcibas, 2. valstij
tesiba regulet darba deveju „n s t r ä d J r ^ o S e S ^ T r f d Ä S ^ ^ ^ ^ ^ P ^ ^ ^ ^ ^ S- S^^^^P^^'^?»^^^^^^^^
nieku attiecibas un 3. privätipaäums Sr sLto nov^ va^ S § X be P^kt. Ja jau pats pirmais stäs?a ttei- *X<*.*8adu9 pie^r labakajam. lep-
Idodams demokratiskai (valdibai. ari > tädus UterLri Ä ^«r^ts m §i pärdzivoju- sajla pubU<«ta,am slastam.
mmuLsuu . mn^ee istiSnsrma m ffnr™ma s nnrrnnsfi .i, *p-a näkäanu, tad jäcnsaijk a, mkfa- a«apu,- 'fz^n/Ja.k^'g"t amata, kas staamuc asve i ikgadus
viens vienigs värds, kas tie§i vai x
netieäl ridtälpotu^^ a ^^
pärdzivojuma izräisSanai . . ." kartS ja«ni.ä8« _kra-
- ' jumos var redzet cik |oti nepilhos
Skiet, ka talo^atti^stibas celu, ko tris gadu desiiiitos, kas pägljuSi kops
S[;ä|ins. Vii;^ noraida materiälismu un pat feletonu.
totalitärismu un.pasvitro visa garigä Piaäais apjoms, ko ietver ameri-nbzimi,
cilveka pensonibas cie^u un kapu isstästs, Jävis viijiu rakstnie-d^^^
mu. Materiälismä vii;i§ saskataJ kiem savos itieklejumos let visai
tMsmi yaldit ar va^macibu, verdzinät dazädus celus. Vieni ir tie, kas pa- no Po laika pagäjuää gadu simte^a 0'Henrija godalgas dibinääanas mai- fl^^/?/^^^ vai rases, bet nevienu Hekot pie vecäm klasiskäm stästa vidu nogäjusi amerikäpu/ stästu nijusies/ ämerikäijiu labäko Ustastu
lipzcilveku nedrikst izlietöt par li- vai, pareizaki sakot, noveles fonnash^sthieciba, yisspilgtäk i^aksturo forma un saturs.
an*
Steel/;
M i/:v;iiveKu neoriKsi iziieioi par ii- vai, pareizaki sakot; noveles formas raKstrueciDa, visspugtaK i^aKsturo forma un saturs
diekli otra nolukiem Tä vietä jadzivo praslbäm, turpinäjuäi un padziUnä- divas pä§os pedeJ9S gados izteiktas ^943 O^Henriia pieminas
ta^ lai mes it ka celtu Dieva valstibu amerikä^u noveles raditäja atzi^as: nö vienas puses kritiljcu dp-L^lo^jä Vilburs Daniels Stils /Sl
pajteikts; ka Kripsa demokratija izska-jzijas iegrozo§ailas formas ietvaros. 1 räs puses. vecä angju rakstnieka 127^"' dien^
ta^ pavisam citada, nekä ta, ko medz jjenosodot un neizcelot pe vienus Somerseta Moma (Sommerset Maug- / | %° pirmä pasaules^ W
aA >r"uim -estr parw austrumfu* demokraiiju. ne otru..s. , amerikä^u nopietnäs lite- 1 Jhiaömmv) /d^onmrriaäsc TpNQaYr» ostfSäosftiur .'1 /(cvS^k^a^ idribas kmerikäpu isstästs vei sakhojäs gad-
MMenalistiskiem un totalitanem re.|^äturas kritika p§dejos gados vis-habad jäpiezime^Jta Moms gan_ ir | si^te^u mäii;ias vai pat vll agrakäs
. j. . , . , adicijäs. Pats isvärigäkais bij^ hoii-stästs
salidzinäjumä ar garäkäm | ^^riKa un pieder pie neapstri- ^^j^
2i
ra
ist
§1
mem Kripss parmet hotentotu mo- ^.^^^^ is- anglis, bet pedejos gados dzivoj tradicijäs. Pats svarigäkais bjja noii- mLnfrr%r\^^^^^^^^^^ salidzinäjuma Amerikä un Uumu sare2&jums. Tas bija Amerikas
SEf.^.cV.Hrn/^ neatlaidigi turpina uzvaras Uami vispopularako rakstnieku sai-1 ^eita laiku^ stästs. Obligätäs laimi- iSfc P^^^^^ ' Säjienu, un izskaidro §0 parädibu «^es). gäs beigas nemaz lielikäs tik mäkslo- SXT!ct! - Isstästa izveido§anbs par Käds prominents „New Yorker" t4s, kä pies to izjQtam tagad. las
oliem rJ^nlfrt tn/^^ a^ierikä^u rakstnieku recenzents teids par Satojanu §ä- dnzäk bija realism^s, jo stästnieki garä
Pdi^ m uiancjo, lau ir siiiLu. iemilotäko izteiksmes formu veici- dus värdus: „Jaunais, ko Sarojans vei dzlvoja tais dienäs, kad uzi;i§-
ramatas beigas Kripss saka: ,,Ja näjusi straujä laikrakstu un 2ur- mums sniedz . . . ir sajuta, kä vi^ä migi viri tieSäm uzgäja zeUa äaeres
mes knstigos prmcipus jautu dziye Uälu aug§ana un piever§anäs no- nenjaz nav saistits ar literänrkom- Un ©ekäi^i tika pie varas, t ä laika
uni starptautjskäs attieksmes ne^^^^^^^ literäriem darbiem. Vei poziciju, bet tikai improvize, kä to isstästs biJa vairäk rada drämal vai,
p^^^ y?^^^^ , \ svarigäks faktors isstästa uzvarai dara labs dzesa piänists, kas palicismanis pec, melodr^,ämai. Tikai paina-n,
tad dziyi parkartot neizdosies, päj. romäi^u ir musdienu dzives ar- viens ^ savä. nodabä pie klavierem,zäm arvien vairä
^^t-,.^^f^^ saksies necilveciga ma-J vien käpinätais temps, kas nejauj pec tam käd visi klausitäji jau aiz- poetiskäs prasibas un izsmal^
teijialistiska sacensiba, kas jau tikhedziliriaties garäkos sacerejumos: gäjuäi," Käds cits kritiljcis par tö skatijums.**Citä vietä t
bie|2i pasaulei nesusi nelaimes. Bez tam, kä saka kritiljf:is Spirs (M. pa§u Sarojanu säkä, ka^^^ä^^^^
J. N. I E. Speare), isstästs ir „visdemokra-1 guvis panäkaimus literäturä izme- tagad^joj laiku stästu tai apstäkli, ka
äinot metodi ,,vienkär§i lekt upe toreiz par labu stästu teikts: „Cik
nemaz nemäkot peldet un käitpities, neparästiI** —- bet tagad: „Ctt: pa-v
« cy « «»• I kamer izdodas notureties virs tiesi!* ^ '
udens." Bet ar to nav domäts au*- Daudzie auton, kas ar saviem mek-toru
nonieclnät, jo turpät tälak re- lejumiem radijuSi jaunä tipa auien-cenzents
3aka: „Sarojäna iststästi käi;iu isstästu, latvieSu lasitäjam Ir
iekaroja literärö Ameriku i ar' vie^ pilnigi vai tikpat kä nepazistami/ Ja
SU tautiesi bveice
VSstule JLatvijai" ho Bemes
luatvieSu DP'dzive Austrijä nav ap-skruiama,
käp§c biju patikoi pär-ste
gts, kad negaidot sat;ierau telegram-mu
no Innsbrukas, ka esmu ierindots
to 5 Tiroles labäko sportistu vidu, ku­pera
par pagäjusai sezonas panäku-mi;
m vieglatietikä atjauts atputas
brauciens jLiz Sveicii Tagad esmu jau
—. 'zeme, ko saudzejis kapa pos(s.
tik neparästi, ka preöu pärpilnajos
kalos nekä netrukst. ®
ispirms devos uz Sveices dienvi-dijbm
— Lugano ezera apkärtni. Tur
Japdis vei peldäs, zajo palmas un visur
väsaras iespaids. Apciemoju ari Kas-ta^
joluc Atradu nelielu nami^u, kur
savas trimdas dienas pavadijis lielais
d cejnieks Rainis. Par vii;ia uzture§anos
a itiecigs ieraksts ar ari Kastai;ijolas ar-chivos.
Lugano apkärtne ari tagad
ivo vairäki musu tautie§i:
Täjäkais ceja mer^is bija Serne. Tur
'oskaidroju, ka Sveice pasreiz mit
pm. 100 Latvijas pilso^u. Tris latvieSi
stud^: Jekabs Laip^ieks ir ^imijas fa- g ^ ^ ^ ^ ^ ^ ätskaitot/pavisam ue
kuitates students Berne, • bet KairUsI ^21111^.^ amerikäi;iU lasitajämt^^
Freimänis turpat virinä teologijas ^a4fantazijas, rtiilestibas, ziiläferm Un mus; latvie§u valpdä neesani' lasijöSi
kultajes durvis, ^ Laimonls ^Holms Pri- i^j^j^ konlomerätU — \m piespledö neviena jännäkö laiku amerikSi?»
borga stude iumälistiku. Abi pirmie lemilet" stästnleka dafbus. Da2s Värds llterä-iek}
uvu§i Sveice 1945. gadä v§l pirms • , - u . \ - turas mijotäjiem varbut^ zinäms, däis
Väcijas sabrukuma. Päri Reinai tie ne- ^^^^ -J^^f^ nebils pat dzirdets,
legäli pärgäjusi robeiu. Kadu laiku^täl?ir)gas.irSomers^
vii?i interneti, bet tagad ir pilnigi brivi f ^ i ^ ^ ! -.^Labs i^^tas
ju 185 Svei- h^as at elcr .
tieizvietoti W
bet vSläk sit
prakse savä speciälitäte. Jekabs Lai4S?®^an^^^ Veidmans,
penieks guvis izcilus panäkumus ari laiespaido. Tam jabut viengabalair 1^.^^^^^. g /Cather/,
sportä basketbolä un vieglatietikä, nam^oska^a. Tamvvajaga^^attistitie^
kapee sacIkSu turnejas bijusi izdevibaM^sna linijä no sakuma lidz atrisi-apmekl
§t Milänu un Parizi. "^1""^^"^^-"^^^^^^^^^^ ^^^^^^^^^^^^^^^^^
Vei dazas- dienas, dzivosu Berne, pec Lifekas, §is Möma ideälais isstästs Uigaki par da2u labu no tiem ameri-kam
apmeklesu Cirichi un St. Gallenu. ari ir tas, pec kä ar maziem izijiemu- ka^u roniänu autoriem, kas inusu la*-
Varu iedomäties, cik gpiti näksies j mj^m cen§as visi patlaban ievSroja- sitäjiem it labi pazistaml.
äl^irties no §is pärpilnibas zemes, se- niäkie amerikäi;iu stästhieki. U
viSlci tad, ja jäcejo atpaka} uz naba- sturigs i^iet tas apstäklis; kä
dzigo Austriju. riälä — tiri ärejä notikuma viel!a vieSu un citu,
Berne, novembri. vien vairäk stäjasgarigais,psic^ st&rthieku
E d g a r s L a i p e n i e k s «giskais hötikums. 1 labäkaji^ darbiem, 1