Bavarijas Latviesu vestnesis, January 28, 1950

              1950. g, 25. JanvSii
mi
m trlš
ka
ligirti&a eeteka.
M^ot 8o lēnm-lāpipaS^
nelabvēlīgi..
^ p e ķ i j ā ūsas'kra.
i # ^ W i , , . 3 c , - d e s i n i t -
"ic^ desmit ga-ti\,;;
izteikusies' •
te^i^.::ga4ā-atcēla.
Jfekl post^a, ao-erma-
• i'llotē 41 gadu*
plosijas Aust-imus
60.000'do^
6 gadus veca
kas at-
# darzS
ta-dzimtaif
l i
las
Mii
lem no te"VA-
:' Adbu
ļi^jMBfj|^<fenas iešlo--
i p i i ^ ' ī i ^ a ^ ^ sa-
**^-^-ihSgenas viestu-
— i lēsi. Princim
i3?arlzē, bet viņš
"^Itīja dejotājām un
Dānijas galvaspil-par
DM lido kilogramā
^ i . EietUĶnvācijļ. Di-'
isuieku. apvl^Iba pazi-
^eatb^t^ nevt^u savu
kas prasīs pac kilo vis-ļaļas
vairāk psarDM 2.
^ bttiekņ lUetumvāciJa
^ J a plāna otra gada
inas valdība gatavojas
ļus kā sagādāt ņodar-az
tiem, • kas • atiodas
lejār» , ^ ;
}tt Xn pag. nedēļa iz-airāki
ārsti. Svētais
reimatismu.
»^aoc!s,. zvērināto tiesu
Teātra zāle, kur parasti
^ izdekorēta fašingam un,
iomām, būtu pārāk grc^
itrnosfaira spriest tais-aftomenerģiju
un aiz-pašām
bumbām 50
iiijas virsniekiem feb-ksies
Kicingenā.
t i Khaita
taji
LATVIA
Latviao New8papet
Putmsbed uodei SUCOM Clvtt
Aitetrt DivlitOD AutbortsatiOD
Number ONDP los. PubUiber
•nd iBditort Valdemārs Lam«
e>ergi. E6Un«en/K.. Brelte Str.
6-6. Prtnter: Utogeheuer &
Ulmer. Ludwlg8burg, lOJnier-ttr.
16.PubU8hedtwlceweeķly.
Ctroulation U.000.
Sestaiea, 1956, f. 28. Jasv.
Itd«vi3si UtvMi CMtriti Ko.
mtte)». CtelfiBātt iradiktoif11.
Lan^vrgt; galvena itdaktņri.
vietnl^: U Culltls. Badak*
tori: A BOitatna. rr. ipOl,
J. Jttabam a ĶltaUa m
Utodenbtffi, i , Ralittn. I*
Svarea. Redakelias adreaii
isBUnfaom^ &tfEe Str.
AS V senāta komisija
par DP likuma
alinasanu
Vanngtona (D)- — Savienoto
valstu senāta juridiskā komisija
llols dlettās pieņēma likumpro-^
Jeķfe laboJumtĻ kas nosaka, ka
Mdz nākamā gada 30. jūnijam
-Amerikā varēs ieceļot 320.000 pār-vietoto
personu. Kā zināms, ve­cais
likumprojekts pavēris durvis
uz ASV 205.000 DP. Jo šo lēmu­mu
akceptēs ari kongress, tad
Savienotajās valstis' patvērumu
varēs atrast vēl 115.000 DP. Pre­zidents
truitiens bija lūdzis ielaist
ASV 131000 DP. Sis juridiskās
jkomisijas lēmums i r jo interesan­tāks
tāpēc, ka senators Mekke-irens
» kas i r šis senāta komisijas
i^eļiSsēdis, bija v i ^ ^ pre­tinieks
i)P likuma paplašināšanai.
SARKANAIS PŪĶIS_LAUŽAS TIBEĪĀ
ĶINIEŠU KOBfONISTU ARMUAS IEBRŪK TIBraS - FRANCI IN­DOĶĪNA
VIENI NOTURĒTIES NESPES
Staļins prasa sev Portarturu, Daireņu un visu bij.
Mandzuko; bet atdod Tibetu un Indoķīnu
• " '' - • j
Vašingtona (B). — Staļina nn Maotsetunga ieilguša konfmnce Blasln-v&
ir galvenais mnrnu (emais ASV galvaspilsetš. Lai gan aamnas par
ilguma noslēgiann Padomju savienības un komOnisiiskis Ķlnaa ttarpS
Maskavā tur vislielākā slepenibS, unerikSņu diplomātiskie ainu avoU,
publicējoši pietiekami daudz norājumu, ap ko īsti sarunas Maskavā
risinās. Pēc Vaiingtimas pārliecības Staļins no Bfaotsetunga prasa Pa­domju
savienībai Portarturas ostu, Dairena un visa biJ. Maadinko tetrl-torUu,
bet par to komfinistiskajai ĶiniU atstāj biivas rokas ekspansijai
uz Tibetu un Indoķīnu. Pēc Daily MaU diplonultiska korespmidenta in-*
formācijas Maotsetungs un viņa ārlietu ministrs Cluenlajs esot pleMtnSi
Mandžuko, Portarturas un Dairenas atdošanai, bet prasot Jaunus moder-nus
ieročus no Padomju savienības, lai varētu cerēt uz pimākumiem pret
labi apbruņoto franēu armiju Indoķīnā. Pēdējās aģentfras ziņas vēsti,
ka šonedēļ Jau sākusies ķiniešu komunistu ofeiislva pret Tibetu un tie
ieņēmuši Khotanas pilsētu ^ie Hslnkiangas — Tibetas ziemeļrobdIS.
partizāni lūdz
un Anglijas atbalstu
i.
Igaunija verVi karavīrus Kihai
USCIPDĀRAIS ELMĀRS HILPS IEDVES ROlffONISTIEM SAUSMA^
Turpinot publicēt natiHriftlus par i^MitālKlkm Baltijas vaistli
iofda sniedšam tikai 8. g. 18. Janiibi no Latvijai aaņemll parU
iftau liņojiuliu» Idt ari iniorinādju par deportldjim ^lamiljl
leģendtrft Igauņu partizānu komandiera Elmāra iOlpa elņini»
ināta revolucionāra konser­vatīvo
profi^ramma
V y . '
Cercila partija nostājas mazā cilvēka pusē
p, — Marseļas policija^
•vpaziņoja,, ka notverti
& pagājušajā rudeni ap-fpasaules
bagātāko cii-
|anu un -atņēma briljan-
|:t miljona dolāru ver-
Ipoiicija veikusi teicamu ^ ^
mlgai^ pieturas punkts j
(Ij^sonību bija JaunS im.
t^iagtājā automobilī, ar
m laupīšanas aizbēga.
iĻtie ir pazīstamas ti^^
bfeie<Jznieku pasaule, oev.
Bonis esot kāds anglis
ohk Laupītāju gaļv^
atradies tieši kaimiņo
rasamīcai Nicā.. Bandas
^r svešu vārdu; naiti;^^
,%ēnešus, lai sīki izPf
bagātākā cilvēka par^-
veidu. Policija paŗli^
lupļšanā piedalījušas '
ļ: 2 savus biedrus ban-
^Sāšanāsar laupium^
Londona >(D)« — Anglijas konser­vatīvo
partija ceturtdi^i publicēja
ilgi gaidīto vēlēlanu manifestu, kurā
prbklamē konservatīvo politiku. Ar
Vimtona Cerčila rlkojunfiu šo vēlē-famti
.pŗbgtamtaiu konservāttvie t l -
Sām vilcināja līdz pēdojam brīdim,
M Mrādnidrii pāirtija savu pro­grammu
paz&jiotu pirmā un koiiser-vātM'e
savējo tādā kārtā varētu
pdesbuņot kļadām, ko strādnieku
valdība btittt savā programmā at$tā>-
k revolucionārā un, šķiet, atbilst
angļu tautas lielākās daļas vēlēju­m
i ^ Tā piesaka karu gandrīz v i ­siem
IfdzSirtējlem lēboristu partijas
politikas pamatprinctpiem. Konser­vatīvo
manilests paziņo, ka Cerčila
partija vēlas turpmāk no katrām 3
mircdņām, ko angļi izdod, 2 mārc.
ietaupīt labu privātpatērētājiem.
Konservāilvie Vēlas paaugstināt dzī­ves
standartu, radikāli samazinot
valdības vizdevtanus, Iztikas preču
ceiias» būvniecības izdevumus un
pajaujot brīvas rokas visai angļu
ŗūpnie^^at m tirdzniecībai
Plāns paredz, pirmkārt, samazināt
liecos un netiešos nodokļus. Eadi-kāli
samazinās ienākumu nodokli,
t^aaugstinot mārciņas pirktspēju, r a ­dīsies
iespēja angļiem vairāk ietau­pīt
un vairāk pelnīt Ar šo krājēju
naudu Cerčils grib iedzīvināt soci-
©listu vājāko punktu — viņu pilnīgi
neizdevušos ķūvniecfbas programmu.
Btlija valdība apvienoja visus An­glijas
būvuzņēmējus nacionalizēta
ūnijā, tā izslēdzot privātkonkurehci
im stipri paaugstinot būvizdevumus
Carčils grib atjaunot privāto konku­renci
un radīt valsts fondu ilgter­miņa
būvniecības aizdevumiem
Katrs anglis varēšot ar 5 proc.
iemaksu sākt savas mājas būvi.
Tālāk konservatīvo profpramma
paredz transpooimņēmumu denacio-nāllzēšanu,
tēraudrūpniecļbas na-
Ci^ālizācijas plāna strīpošanu, ogļu
m dzelžceļu«>pārvaldes decentralizē­j
u , gāzes un elektrības rūpniecības
laclonālizācljas revldēšanu m visu
Ireizējo valdības kontroliestāžu
spējami pibiīgu likvidēšanu.
Pārtikas vairumiepirkšanu konser­vatīvie
atkal grib nodot privātuzņē­mēju
rokās, paredzot, ka tā pārtikas
cenas Anglija varēs palētināt vismaz
par 30 proc. Ar to automātiski iz­beigtos
līdzšinējā rāciju sistēma. _
,,Mēs vēlamies atbrīvot angļu nā­cijas
produktīvo enerģiju," izteicies
partijas politiskais plānotājs Bet-lers.
„Ar to vien, ka mēs pārtrauk­tu
piemaksas lauksaimniecības ra­žojumiem,
mēs pazeminātu pārtikas
cenas un ietaupītu valstij 462 milj.
mārciņu gadā. Pašreiz mums ir pā­rāk
daudz ministru, ministriju un v i ­sādu
departamentu, cits d tu
kavē darbā un produktīva darba
vietā p^tvada laiku kompetenču strī­dos.'^
Berlīnes mazo blokdde
B^rBne (G), ^ Krievu patvarības
teri&ies satiksmes tratKSēšailfi^ ^
pinās. Neraugoties uz to, ka pilsē­tas
amerikāņu komandants ģen.
Teilors pirmdien atdeva krieviem
' dzelzceļu pārvaldes ēku amerikāņu
sektorā, krievi gan atjaunojuši pil­sētas
dzelzceļu satiksmi pilnos ap­mēros,
bet toties jo cītīgāk traucē
Berlīnes apgādi un tās satiksmi ar
Rletumvāciju. Pie tam krievu tak­tika
šoreiz citāda neka līdz šina. Tā
ir pilnīgi neregulāra m mainās ik
stundu. Dažiļs amerikāņu vilcienus
robežpārejas punktos Izlaiž cauri bez
jebkādiem traucējumiem, dažus aiz­tur
stundām. Visumā tomēr vēro­jams,
ka krievi galvenokārt šoreiz
vērsušies pret vācu smago automo­biļu,
liellaivu un jūras ceļa transpor­tu,
Helmštetē un Potsdamā, kur
kontrolē ieejošo un Izejošo satlksinl
uz Rletumvāciju, augsti krievu virs­nieki
personīgi raugās, lai robežpo-licija
nestrādātu par ātru. Helm­štetē
uz autoceļa jau dienām stāv
1—7 km garas smago automobiļu
karavānas, bet krievi izlaiž cauri t i ­kai
2—3 mašīnas stundā.
Amerikāņu komandantūras aprin­dās
paskaidrots, ka gaisa tiltu Ber­līnē
var atjaunot kuru katru brīdi,
ja tas izrādīsies neieciešams, uz­sverot,
ka nav sagaidāma tomēr ne*
kāda krievu nopietna akcija Berlīnes
izolēšanai un ārpasaules-
Pēc pagājušās nedēļas lielās akti­vitātes
Maskavā žurnālisti bija pār«
liecināti, ka jau šonedēļ Kremllļm-sludinās
Padomju savienlbas-ĶEņas
savstarpējās draudaabas un palīdzī­bas
līguma tdcstu. Tas tonigr līdz
piektdienai nebija noticis, lai gan Jau
pagājušo sestdien Maotsetungs līgu­ma
parakstīšanai uz Maskavu izaici­nāja
savu ārlietu ministru Cuenlaju.
Acīm redzot problēmas, par kurām
Maskavā nu jau spriež sesto nedfļu,
ir tik smagas un komplicētas, ka
Padon^u savienība liespēj Maotse-tungam
uzspiest kādu diktātu. Kā
jau vairSlckirt norādīts, ari Staļins
labi saprot Ķīnas izšķirīgo nozīmi
tālākai komūiilšma ekspansijai pa­saulē
un to, ka Maotsetun^ i r Hdz-vērtigs
partners, no kā nevar t&al
prasīt, bet kam art Jādod | « ^ .
Kremļa ī^^pi^bsIvS ļSrppl!ti& ņ e ^
šaubāmi grib w t f t t l^ i r t
„Uz6nigušais sniegs un aukstais
laiks sti{^ paralizējis ņi9su darbību.
Igaunijā un Latvijā notiek pastipri­nātas
deportācijas. Šķiet, ka MVD
ziemas laiku deportācijāin izvēlēju­sies
tādēļ, lai apdraudētie nespētu
patverties mežos. PartiJ^nu skaits
tomēr turpina pieaugt ar katru
dienui
Mums trūkst galvenokārt medika­mentu
un anodbateriju. Problemā­tiska
kļuvusi ari ^akumulatoru uzpil­dīšanai
Abu pēdējo Iemeslu dēļ vai­rākām
kopām jāpārtrauc ārzemju
ziņu klausīšanās, kaut gan ārzemju
raidītāji i r vienīgā iespēja iegūt i n -
formādju par notikumiem Rietum­eiropā.
Pārtiku iegūstam no patērē­tāju
kooperatīviem.
Ilgāku laiku mums nodarīja jūta­mus
zaudējumus MVD akcijas, k u -
Holandiesu
,,privātarmija ^'cmās
Jau nākamajā mēnesi
Vācijā būs 2 miljoni
bezdarbnieku
Bonna (F). — Vācu laikraksti ziņo,
'ka Rietumvācijas federālā valdība
nodibinājusi īpašu komisiju, kurai
uzdots studēt un, ja iespējams, arī
novērst bezdarbu. Sajā komisijā
ieiet pieci ministri. Vācu saimnie­ciskās
aprindas norāda, ka jau nā­kamajā
mēnesī bezdarbnieku skaits
Vācijā sasniegs 2 miljonus. īpaši
traģisks stāvoklis ir tiem vāciešiem,
kas izraidīti no Cechoslovakijas, Po­lijas
un apgabaliem aiz Oderas-Nd-ses
līnijas.
otsetimgs pagājušajos
no Maskavas rēālaš palīdzības veidā,
viņam tagad jāsamaksā. Amerikāņu
2dņu avoti noteikti apgalvo, ka Sta­ļina
un Mplotova uzstādltās-prasības
ir ļoti augstas. Staļins savu impe-riju
vēlas paplašināt vēl tālāk par
caru Nikolaju, kura zvaigzne. Tāla­jos
austrumos sāka rietēt pēc krie­vu-
japāņu kara. Staļins no Maotse­tunga
prasa kādreizējo caristiskās
Krievijas kara ostu Portarturu im
iev^ojamo rūpniecības centru ,Dai-renu.
Vēl šodien Dzeltenās jūras
piekrastē un viņpus Korejas pussa­lai
atrodas neskaitāmas vietas ar ti-ri
krieviskiem nosaukumiem, kas no­rāda
uz kādreiz tur pasākto, bet tad
pārtraukto rusifikāciju.
No otras puses, ari Maot^etuz^a
politikas tui^ināšanal nepieciešama
komunistiskās Ķīnas robežu paplaši­nāšana.
Ķīniešu komunistu d:ūvības
Interesēs nepieciešams nodarbināt
tālāk gandrīz 4 milj. vīru lielo ar­miju,
jo, to demobilizējot, neapšau­bāmi
radīsies lielas grūtibas. A r i
Kremļa plānos komunisma apstādi-nāšana
pie Ķīnas robežām nekādā
gadījumā nav paredzēta. Gluži ot­rādi,
Maotsetunga uzvaras lielākajā
Āzijas z ^ ē prasīt prasa, lai šo eks­pansiju
turpinātu virzienā uz Indiju
un Inddķīnu.
Tāpēc Maotsetimga ģenerāļi jau
sākuši invāziju TibetL No Kalkutas
ziņo, ka komunistu armijas pēc vai­rāku
nedēļu ilgiem pārgājieniem
caur Gobl un Takla-Makatias tuks­nešiem
nonākušas pie Tlbetas zie­meļu
robežas un i^ēmušas Khota­nas
pilsētu. Sis centrs ir ceļu mezgls
starp Turkestanu, Indiju, Tibetu un
Ķīnu. Tlbetā valdot Uda nervozi­tāte.
Kā zināms, pirms apmēram 10
dienām no Lhasas — Tlbetas galvas­pilsētas
— uz ASV, Angliju, Pekin-gu,
Parīzi, Pakistānu un Indiju no­sūtīja
valdības delegācijas, lai tās
meklētu ārvalstu palīdzību Tlbetas
neatkarības glābšanai. Peklngas at­bilde
uz šo delegāciju nosūtīšanu bija
visai asa. Tiurienes radio pagājušo
svētdienu brīdināja visas ārvalstis,
ka tibetiešu delegāciju uzņemšanu
(Turpinājums 10. Ipp.).
Ungs, okupējusi Rietumjāvas galvas­pilsētu
Bandungu* Titel p6c milzim
gas pi^ūles, mobilizējot lielāko da­ļu
tikko nodibināto Indonēzijas sa-vi^
oto valstu karaspēka, nemier­niekus
izdevās padzīt Holandes val­dība
un oficiālās aprindas Amster­damā
deklarē, ka tām nav nekāda
sakara ar majoru Vesterllngu. Viņa
vadītos nemierniekus sauc par „kap.
telņa Vesterlkiga privāto armiju".
Indonēzijas savienoto valstu mi­nistru
prezidents Dr. Hata izdevis
rīkojumu holandiešu dēkaini apcie­tināt
'
Vai rietumnieki
tomēr pretosies
krievu patvaļai
Berlīne ?
B^Une (C). — Visu triju rie­tumvalstu
komandanti Berlī­nē
i4ektdien iesniedza krievu
komandantam ģen. Kotikovam
protesta notu, prasot n^avē­joties
atcelt satikstnes ierobe­žojumus
uz Berllnes-Magde-burgas
autoceļa liellaivu
satiksmei kančos. An^r^āņu,
angļu un franču pārstāvji no­teikti
konstatējuši, teikts notā,
ka krievu posteņi pie Helmšte-tes,
kur tagad jau veselu ne­dēļu
aiztur smago auto satik­smi
no Rietumvācijas, patva-rigl
pārkāpuši četru valstu ār-lietu
ministru konferences lē­mumus
pag. gada rudeni Pa­rīzē:
Sal Ečesona, Bevina, Su-mana
im ViSinska konferencē
atcēla Berlmes blokādi un sa­biedrotie
vienojās gādāt par
netraucētas satiksmes nodroši­nāšanu
Berlīnei ar Rletumvā­ciju
un otrādi. Sādi nelikumīgi
ierobežojumi esot uzskatāmi
par miera apdraudējumu.
ŗās krievi izmantoja ari Ipaiļi
sētus suņus. Pēc im, kad ieguvili
strichnitou, suņiem savu noisiie»
ai^ārtnē izmētājām saindētu eeptif
zaķu un stirnu gaļu, un uz laitai acr
tiem miers. Ikvienai persofiat, *
kuras ziņojuma pamata iz£d|« .
cietināt partizānus vai to U d z ^ t
jus, kā arī atirst viņu uztura,
un degvielu teikumus — i t , . „ , „^
vienreizēju 200—1000 rubļu gritifi^
kādjuPar dažu mūsu un lietuvteltt
virsni^u uzrādīšanu izsolītas gra£
tikācijas pat 28.000 rubļu apmld^
Ijdz ifm tās tomēr neviens vtt nav
saņēmis.
Krievi pastiprina PSRS un Polijii
robežlīnijas apsardidbu. 14 Jauni
5«VD apsardzības punkti ierikoti «rl^
Lietuvas un PoUJas robežUniji. Tatf
apgrūtina mūsu kustibas» b«l tSItt
vēl līdz tam, lai tfis kļūtu ptakttili
neiespējamas. Odiņfi uz aizdomu^?
mata apcietināti 8 poļu un 8 BetUi*'
viešu ostas strādnieki. Visjjļtr itt^^^
Gdiņas pagaidām jāturas tālik nom
jo ir sākusies ziema.
Dariet visu iespējmo, lai l
m AngUja atbalsta plašākas pret
mūnlstisko partizānu masalu
. ļ S I d i ^ l ^^
m m BaltijS, _
Mmējtfi izbēit Uii Zviedriju^
drūmu stāstu par dzīvi Igaunijii '
„Vis^ vecie^ bērni, sieviiKfs^ kaiļr
vien draugi un piederigie i r 2vie&;
rijā, jau aizvesti. Bez IzņltmUļiUi''
deportēti visi, kas saratetās ar ār*;
zemēm, kam pi^erlgle deportēti JaU*
agrāk vai atrodas kara gūstā, un.
visi, kas sodīti virs 10 g. piespied*
darbos. Jauni zemnieki, kas pret<H
jas kolhoziem, iet to pašu <^u. To­mēr
pretesti'ba kolhoziem joprojām'
spēcīga. Visos apgabalos darbojas
slepeni NKVD aģenU un sastāda da*'
portējanoo sarakstus. Dienu pirmā'
deportācijām «aktīvisti" saņem tīkOml
jumu nekavējoties ierasties kompar^
tijas mītnēs, kuras pēc tam apsargi»
lai neviens nevarētu mītnes atstāt'
Daudzi jauni vīri, jūtot draudošSi
deportācijas, mddē patvērumu me­žos
un pievienojas partizānu vadoņa
Elmāra H l i ^ k(H>āin. Bet vecajiem
un sievietēm izejas nav.
Parasti pL 1 nakti saņem orderu
apcietināt deportējamos pēc NKVp
sarakstiem. Vienlaicīgi sāk oeļunO
dažādām vietām automašīnas ar sar­kanarmiešiem
un MVD militārām
vienībām, kas apbruņotas ar ložme*'
tējlem un patšautenēm. Katrā auto­mašīnā
i r viens «aktīvists". Viņa
uzdevums Ir Identificēt arestējamos
un vēlāk pārvaldīt apcietināto lietas
un mājas. Pēc tam sēklu un maizes
labību nodod kolholzlem kopā ar
ēkām. ' š
Deportējamos medī pēc pusnaktlL
Daudzi mēģina izdarīt pašnāvības,
Dažos gadījumos dod 1—2 stundas
laika, lai paņemtu līdzi drēbes uņ
pārtiku. Steigas dēļ deportējamie
bieži samulsumā paņem līdzi tikai
niekus.
Jāgurahu ostā gaida divi 6000
tonnu kuģi, kas dienu iepriekš iera­dās
ar kravu no PSRS*. Pēc 3 apcie­tināšanas
dienām 3000 deportējamos
sadzen šajos kuģos. Aizliegts līdzi
ņemt kartupeļus, miltus un žāvētu
galu. Apcietinot krievi ieteic ņemt
līdzi naudu un vieglas ceļojuma
nvantas. Daudzas ģimenes ar bērniem
nav paņēmušas neko, un tām uzturs
un bērniem jāaizņemas no liktcņ-
(Turpinājums 8. Ipp.).
APMEKLĒJIET GRĀMATU IZSTĀDI-TIRDZIŅU
no 28. ļidz 31. ļanvārii
Eslingenas^ Lidotāju skola IMCA-s kluba telpas
Tirdziņš atvērts no pl. 10 līdz 20
lv 1