Bavarijas Latviesu vestnesis, January 28, 1950

              L A T V I J A Sestdien, 1950. g. 28. JanvSi!.
debili viegUtUeitkas aexena Mmdā
BERNHARDA CECINA STATISTIKA
(Turpinājums)
H
m» a JAUKATKtKJUMS
H'**' \ T«ea itii|liui Roga i r lavi^m pir>
»<i liBoiuif taiiiitgitmleiii loU ttlenfls
Kiitilēkiiiui
L M. Danoet (V) • • • . • • . .
1 J. PSlens (V) . . ; 3.20
I. A. Graudiol (Z) 3.10
J PUsis (V) 3.10
5. N. Zirnis (Z) . 3.03
6. A. Mfizitis (A) 3,00
V. LeKZdiol (A) . . . . • . . 3J)0
0.1. MeSaraups (V) 2.90
0. V. Teteris (B) 2.85
10. E. KrastioS (Z) .
Dii]» meiaoa
1. J. RatasB (V) . .
2. V. Priede (A> . .
3. A. Jankovskis (A)
4. N. Millers (V) . .
5. K. Rudulis (V) .
6.1, Mežaraups (V) ,
7. J. pusls (V) , . .
8. A. Puksts (AI . « .
9. E. Poltraks (K) . ,
10. A. Zakls (A) . , .
2.82
45.02
43.45
43.38
• . * « • • . 42.39
. • • • * * • 41.24
40,19
40.09
• • • • •
• • • . .
. • • • •
» • . .
• » •
• • • •
39.15
38.87
38.32
• • • •
119 n iNtfJifikrIJlens
1. Al drtu4iQi (Z) . .
S.V« vTmeter»tt (IBV) )
4. t Ifttoaups (V)
5. A, Verners (Z)
I, B. I C r i s ^ (Z)
1 Pselme (Z)
• * f
• • • •
• • • •
m4l
i :
liar|lr«kri|tens
t K . Vpenteks 'cv) ^ . .
I V * Teteris O) . • . .
Oratfdti^ft (Z) . .
i J / P1WI m . ...
1.1. MeSariapiļ (V) . . .
«.T. Br«i^ (Z) . . . . .
I J ; Benešllcit (Z^ .
l;Pie!me (Z) . . / . .
9r Zaķis CZ) * • . . . .
Ift« Vdrit^ (Z) > • • • . .
• •. • • V- • •• •• " V,. ' , • ." • ,. • f ,
401m «arjfnfkrsjiens
1. IL vpenieks (V) ;
4XtlO 10 iiMitiiai s^rSJiens
1. d^tateklls»* (A)
Biditholinas tBS 1 (Z)
9 . l ^ t u nM JKS (Z)
* . » •
. . *
• # • « •
17.0
174
18.4
20.4
20.5
21.6
21.7
28.0
28.4
30.2
30.2
80.4
32,0
32.8
.33.8
80.9
27.5
S9C4
60.8
40,2
49,5
49.8
50.0^
50.0
8L0
Itnikliiiii
i'l >»8is (v>
īiie«r :C«^!vv';'i:^ -^^.t,\.9m
l & l t o i (V) . * ^ . . . «^$0
7. A* Mi^ar» f A) . . . . . . . 6.28
9* J. Jlkibsoni (V> . . . . . . 6.2»
9. J. Prjlde (V) * . * i . • .9-23
19.t Mež«rtiupk (V) . . |. . V . ; 6.91
mšm-
Angstlēkfiana
1. K. Lejēns (V) .
I. V, Osvalds (V)
8. J. PUsis (V) . . ^.
4. H. Mastioi <V) . t . . . . . .
H. Brencltls (A)
P. Bemāts (K) , i
7. J. Pālens (V) . .
8. J. JSkabsons (V)
9. A, Prlednleks (V) .
A, uepnleks (V) .
L Mežaraups (V), .
Trissolieklanā
1.1. Mežaraups (V) • • •
9. J. PUsis (V)
3. A. GraudinS (Z) . . .
4. B. Cečln« (V) . . . .
5. A. Mackars (A) . . .
6. V. Teteris (B) . . . .
7. jr. Terii)8 (Z) * . . .
8. j . Priede (V) . . . .
9. H. Brencltls (V)
• • • • t
1.85
1.75
1.72
1.70
1.70
1.70
1.68
1.66
1.65
1.6$
1.65
12.81
12.56
12.44
12.41
12.37
12.33
12.20
12.18
12.16
10. V. SaUls (A) . 12.14
Lodes frfmana
t MiUeni <V)
2. A , Puksts (A) .
8. K . Rudulis (V)
4. P. Ncilands (V)
$. J. PUsis (V) . .
6. V* Jasis (V) . .
7. V. Priede (A)%
8. J, Ratass (V) .
9. A . Bakelis (V) .
10. E. B^riUoS (V) . . • • • •
14.96
14.17
13.85
13.82
12;90
12.84
12.78
12.86
12.58
12.35
••Jo^». ''iii i
$ %
1 i
ALFRĒDA trntJMA NAKŌTNES
, iCERlBAS,
pieett Valkas nometnes jaunas paaudres
vle«tatl9tes. No kreisSs: N. Potulova. j .
Kaliete» B, Rota, A. Berniteina on
R. FiSere.
It
(TOTpihfiJums
db pie taJcstfimgalda» pēt pa
Jahkas spēlēšanas laiku viņa kora
dastedmu,.
Kad «Tanka, svīzdams un kauliņus
pki4:erdabs, bija prelīd^s spēlēša­nu
beidzis, profeiiōrs drusku no-kttmiķitlājfisv
,,Trit!ā spāru svētki
ar raga mūziku» eš tiki^ tfis mājas
nevaru saredzēt... Un Sitas te (uz
tautas dziesmias sabalso]umu rādī­dams)
kur ņēmāt meldiņu?^
«Pitti sadomājās.'*
JRrofesors nopētīja viņu pāri aceņu
atocUem. „Hm — vadmala laba,
skroderis vā)& Viens stilbs par īsu»
otri — par resnu."
Viņā skatījās Jankā tik cieši, ka
taanevilšus palūkojās uzmavām bik­sēm.
Likās, visi viņa nākotnes no­domi
būtu pēkšņi sabrukuši. Izmi­sa
tverdamies, viņš teica: „Mtn vēl
mļjfis — daudz profesora kungs
— vai nevarētu...**
• Profesors pārtrauca vtņu ar Isu
cigāra kustību*, piesaukdams klāt:
^Tas ir labi, ka mājās daudz. Tikai
ta4 var vest uz tirgu, ja mājās avž.
^ Bet — pagaidām — kas mājās—lai
paliek mājās. Un sitās—" sniegdams
Jankas kompozīcijas, „lai ar* paliek
- mājās. ^Lal paliek — citādi mums
abiem pāi^metis. No Dieva puses,
nerādiet nevienam citam. — Nu,
sveiki, koUēgas kungs, pamēģināsim.**
Viņš piecēlās un sniedza Jankam
^oku, parakstīja aptaujas lapu un
iedeva Jankam ienest kancelejā. Jan­ka
palocījās un, kā liela vēja nests,
iz^ļiuka laukā. Aptaujas lapu no-dey(
s, sāka ar savu iecirtīgo prātu
pāifdomāt, kas noticis: vai tomēr vēl
būjtu kāda izeja? Pieliecās kancelejas
jaunkundzei pie^ auss un (ukstēia:
JOa teicāt par kompozīcijas sagata­v
o j a s klasi, vai tad nevarētu?
Ierēdne izbrīnējusies un smaidīda­ma
vērās Jankā: ,JKo tad jūs vēl gri­bat?
Jūs taču esat uzņemts!**
\1NO tiesas? Vai?** Janka atkrita
savā vientiesībā.
„Te taču ir profesora paraksts.**
s ,,Vai maif kas — kas man vēl jā­dara?*'-
Gaidiet mācību sākumu,
iipttēram pēc mēneša.*
Iļ^s^ aizlīgoja no kancelejas kā
meSana
1. J. Stendzenleks (C)
2. R. Circenis (V) .
3. A. Hakells tV) . •
4. V. Jasis (V) .
5. J. PUsis (V) . .
6. A. Voitāns (K) .
7. R. Mikelsons A) .
8. B. Cecins (V) . .
9. A. BaltviUcs (A) .
10. % Bernats (K) .
67.19
. . 64.26
. . 64,25
. . 58.65
. . 82.87
. . 52.68
. ^ 52.59
. . 51.64
. . 61.33
50.92
Vesera mešana
1.1. Mežaraups (V) .
2 G. vainovskls (A)
3. A . Jankovskis (A)
4. V. SauUtts (V) .
5. 2. NUcazis (A) . .
6. R. Circenis (V) .
7. p. Bernfits (K) .
8. V. Jasis (V) . . . 33.47
9. A . Zaķis <A) . . 28.22
43.80
43.25
40.86
40.49
37.77
35.84
34.3R
10. A. Mackars (A) ,
Desmltctna
1. J. PUsis (V) . .
2.1. Mežaraups (V)
Piecclņa
1.1. Mežaraups (V)
2. V. Priede (A) .
3. H. Brencltls (A)
4. B. Cečins (V) .
5. AJ Mackars (A) .
6. H. Mikelsons (A)
7. J. Priede (V) .
8. A. Bergvalds (A)
9. Paulfins (Anglija)
10. V. Steinberss (A)
27.66
5837
5013
2574
2511
2383
mi
?nM
2?89
\m
1839
300 m soļoSana'
1. AuziņS (V) 14:50.1
2. Gaujers (V) 14:58.6
3. L^puSs (V) . . 17:18.2
16.000 m soloSana
1. SkujiņS (Austrālija) . .
(Turpmāk beigas)
51:49.0
PREZIDENTA GOTVALDA
PAZUDUŠA PlPE
Cechoslovakijas komunistiskais prezi­dents
Gotvalds loti daudz pipo. Visu
dienu vinS neizņem pipi no mutes. Se-viSkl
mUa viņam ir pīpe. ko tam Staļins
dāvināja drīz p€c komunistu apvērsuma
Cechoslovakijfi.
Nesen Gotvalds pirms doSanfis uz
darbu atklāja, ka pīpe pazudusi. Vīnā
ar sievu apgrieza visu māju otrādi bet
pīpe bija un palika pazudusi. Pēc kabi­neta
sēdes Gotvalds stāstīja par savu
nelaimi iekšlietu ministram biedram No-sekam
un sEki aprakstīja pazudušo dār>
gumu.
..Atstāj So lietu manā zinā,** pa5pār-lieclnāU
teica biedrs TSfoseks. ,.Es to pīpi
dabflSu rokā. kaut vai man būtu jāmeklē
katrs dzīvoklis visā tautas republikā."
Kad Gotvalds vakarā pārnāca malās,
sieva krita viņam ap kaklu un sajūs­mināta
stāstīja, ka pīpe tomēr atradu­sies
— tā bijusi vecā mēteļa kabatā.
Biedrs ministru prezidents tūdaļ piezva­nīja
biedram iekšlietu ministram, lai iz»
beidz pīpes meklēšanu.
..Pilnīgi neiespējami/' atbildēja No-seks.
„Mēs pīpes dēl esam apcicitlnā-juSi
Jau četrus cilvēkus un tie visi atzi­nušies."
(b)
Latviešu partizāni ludz. .>
Igaunija vervē
karavīrus Kmai
(Turpinājums no 1. Ipp.).
biedriem. Gadījumos, kur uzvārdu
maiņas dēļ apcietinātas nepareizas
personas, tās no apcietinājuma at­brīvo,
— ja izdodas apcietināt īsto.
Uz Baltišportu deportētos ved lopu
resp. preču vagonos. Bdirst vecie un
bērni- Krievi apcietina visus, ko tie
vēlas, neskatoties uz vecumu un sli­mībām.
Vairākos gadījumos apcietinātiem
izdodas staciju tuvum| un ceļmalas
izmest vēstules piederigiem, kuras
labi cilvēki nogādā adresētiem. Ap­cietinātos
ceļā stingri apsargā, tā ka
pirms Krievijas vidienes izbēgt ir
neiespējami Sāmsalieši un dāgsa-lieši
visumā deportēti uz Novosibir-skii,
dienvidos no Omskas. Depar-tētos
novieto daļēji kolhozos, daļu
Jaunajā Sibīrijas rūpniecībā. Piespie­du
darbi ir paciešamāki nekā darbi
kolhozos, kur vissmagāk jācīnās ar
izsalkumu un jādzīvo skuju vai ze­me^
būdās.
Cilvēki Igaunijā gaida uz jauniem
notikumiem. Neviens necenšas iekār­toties
pastāvīgai dzīvei, neviens ne­ko
nepērk, atskaitot uzturu, jo tas
neatmaksājas^ — visi igauņi pakļauti
deportācijām.
Krievi klusībā mēģinājuši Igaunijā
vervēt karavīrus — partizānus Ķī­nai
un Grieķijai. Sevišķa komisija
bijusi Tallinā un Hapsalā. Katram
partizānam solīts pēc iestāšanās iz­maksāt
vienreizēji 20.000 rubļu. Visā
Baltijā pazīst Elmāra Hilpa vārdu,
un tas iedveš šausmas krieviem. Par
viņa galvu izsolīti 100.000 rubļu. Sā­kot
ar Igauniju, notikusi visu par­tizānu
apvienošanās. Visas krievu
pretakcijas palikušas bez panāku­miem.
Pašreiz plāno mežu tīrīšanas
ar lieliem militāriem un NKVD spē­kiem.
Elmārs Hilps nekad nav bijis kara
dienestā. Viņam laimējies izglābties
no krievu piespiedu mobilizācijām
un deportācijām pirmajā okupācija
19,41. g. Arī vācu piespiedu mobili-zā^
iu laikā Hilps patveries mežā.
Pēdējos 5 gados viņš kļuvis loti po­pulārs
tautā. Viņam ir velnišķa tak­tika,
ko stādīt pretim krieviem un
komunistu funkcionāriem. Daudzi
NKVD va,*ā.tie pievienojušies viņam
mežā, un partizānu spēld pieaug jo­projām.
Hilps ir likvidējis 30 knevu
komunistu partiias funkcionārus, kas
centušies nomedīLvlņu pašu. No vi­ņi
rokas kriti^*^ arī NKVD š^efs
Lelsi mežā.
Partizāni pag. g. martā mēģināja
Ziemeļigaunijā mežā apturēt depor­tēto
vilcienus ar 60.000.apcietinātiem
uz Sibīriju. Viņi bij izņēmuši garāku
gabalu dzelzceļa sliedes, lai Maska­vas
ātrvilciens avarētu. Krievu kon-trolpatruļas
katastrofu novērsa."
Sarkana roka no Baltijas
valstīm līdz DP nometnēm
Visinskis ierodas Riga, bet Dekanozovs Tollina
MINISTRI UN ČEKISTI KĻŪST PAR DIPLOMĀTISKIEM KURJERIEM
Kopš mana pirmā kontakta ar rie­tumiem
bija pagājis gads. Es daž­kārt
nevarēju vairs īsti orientēties,
vai labāki dzīves apstākļi bija Ŗi-roi^
vai Padoroju savienībā. Sal
laikā Vecā pasaule bija iestājusies
karā, tā bija kļuvusi par asaru un
asiņu zemi, Padomju savienība, kā
to lepni apliecināja Staļins, turpināja
«mierīgi savu sociālistisko celtniecī­bas
darbu".
Kādā 1940. gada Jūnija vakarā es
biju norunājis ar sievu atgriezties
mūsu vasarnīcā Malakchovkā (Mas­kavas
tuvumā) ar pēdējo vilcienu.
Darba stundas birojā ilga no p l 5
vai 6 rītā līdz pēcpusdienai, lai at­sāktos
atkal pl. 19 vai 20 un tutpinS-tos
līdz % 22--23. Tiesneši strādā­ja
galvenokārt naktīs. Ne sieva, ne
es toreiz neparedzēja, ka šis jaukais
vasaras vakari būs pēdējais, ko pa*
vadīsim kopā.
Atgriezies departamentā, es laiski
pāršķirstīju mūsu dažādo ārzemju
aģentu jaunākos ziņojumus. Tad ma­ni
aicināja priekšnieks, un pēc šl
apmeklējuma es iegriezos pie mūsu
«kaimiņiem". Tā mēs saucām sa­vus
koUēgas Narkomindelā (Narod-nij
komisariat Innostranich djel,
resp. ārlietu ministrija. Red.), Jo
viņu galvenā mītne atradās Ielas ot­rā
pusē. Mūsu attieksmes bija ļoti
tuvas, pat draudzīgas, tās bija tik
tuvas, ka varētu pat jautāt, kur bei­dzās
Narkomindels un kur sākas
NKVD. Toreiz mans tiešais priekš­nieks
bija biedrs Dekanozovs, kas
tai pašā laikā bija^ ari «kaimiņu"
šefs, Dekanozova darba kabinetā,
kur man bija jāierodas, es sastapu
vairākas nepazīstamas personas. To­mēr
viena seja man šķita kādreiz
redzēta, un ļekām Dekanozovs bija
nosaucis šī cilvēka vārdu, es atce-rēļos:
tas taču bija Višinskls.
Tas, ko es dzirdēju no Dekanozova
mutes, mani nepārsteidza. Kopš sa­va
ceļojuma uz rietumiem es biju at­metis
paradumu brīnīties. Es uzzi­nāju,
ka man būs jādodas ceļojumā
kopā ar Dekanozovu, Višinski un
pašu Zdanovu. Viņu, kas jau toreiz
bija Staļina labā roka, uzskatīja par
daudzkārt vairāk piemērotu nekā
Mololovu Ļeņina lielā darba turpi­nāšanai.
Mūsu ceļojuma mērķis bija
Baltijas valstis. Ar šīm valstīm
mums bija diplomātiskas attieksmes
un ar katru no tām mums bija ne­uzbrukšanas
pakti un arī savstar­pējas
palīdzības līgums, soloties ne­iejaukties
viņu iekšējās lietās, res­pektējot
viņu neatkarību un territo-riālu
neaizkaramību.
Komunistu propagandas triks
Komunisma ideoloģijas institūts
strādā ar vislielāko jaudu. Kā viņi
iespiežas ar savu propagandu citu
valstu un tautu dzīvē, ir jauns pie­rādījums,
tikko Zviedrijā iznākušais
illustrētais žurnā.s Se (Nr. 1 —
1950.).
Uz žurnāla titullapas „Ievas kos­tīmā"
Staļina meita Svetlana kā
nāra uzsmaida lasītājaņi. Tālākās
lappusēs viņa rādīta kā madonna, it
m
Iii
•4^
Svetlana „Ieva6 kostīmā"..
kā Dievu lūdzot mūķenes tērpā, lūg­šanai
sakrustotām rokām. Si uzņē­muma
acīm redzamais nolūks mal­dināt
visas pasaules kristiešus, jo,
lūk, Padomju savienība katrs var
Dievu lūgt; paša diktatora meita to
dara atklāti, neslēpjoties, tādēļ re­liģijas
vajāšanas un bezdievības pro­paganda
ir tikai izdomātas lietas.
Tie, kas paši atrodas aiz dzelzs
priekškara, gan zina, ka, ja Svetla­na
būtu paties^ pārliecināta kristiete,
Staļins to drīzāk pašrocīgi nomai­tātu
tāpat kā Jānis Briesmīgais sa­vu
dēlu, nekā tai atļautu dzīvot kris­tīga
cOvēka dzīvi. Tas ir nepiere­dzēti
neglīts, bet apbrīnojami' veikls
triks . . .
Tālākie uzņēmumi rāda idilliskus
skatus, piem.: „visu tautu tēvs un
skolotājs" uz rokām pacēlis, savu
meitu un apmīļo to. Sim uzņēmu­mam
jāpauž Staļina tēva sirds pret
savu bērnu, resp. pret visiem bērniem,
lai tā novērstu pasaules uzmanību
no iznīcināto un nāvē aizraidīto ģi­meņu
im bērnu miljoniem.
Bet af to daimoniskā propaganda
vēl nav izsmelta Žurnāla bālākās
lappusēs attēlota Zviedrijas karaļa
galma dzīve. Sis nodalījums sakas ar
it kā īpašu titullapu, sniedzot Gus­tava
Ādolfa un kroņprinča attēlus.
Tā žurnāls lielāko pasaules kaunu
un ļaunumu izvirza priekšplānā
Zviedrijas humānam galmam. Tā
tad — Kremļa galma kungs nav ma­zāk
slavējams, mazāk cienījams . . .
(in)
...un „Dievn lūdzot".
Kad visas aicinātās personas bija
ieradušās, Dekanozovs izņēma no
galda atvilktnes vairākas' sarkanas
grāmatiņas. Tās bija padomju dip­lomātisko
kurjeru pases. Vicau viņš
pasniedza Višlnsklm, d t ^ izdalīja
mums un pēdējo paturēja sev. Pēc
tam viņš t^ca runu, kuras galvenais^
saturs bija apmēram &āds: ,»Seko-
Jot politbiroja lēmumam un Inedra-
St^ļkia vēlēšanai, pienācia laika
kārtot Padomju savienības ziemeļa*
rietumu robežu drošitms probiSmu.
Jus zināt, ka Baltijas z ^ u pUsc-niskaa
valstis, kas nodevušās jnter-nacionālās
reakcijas kalf^lĻ pašas
nav spējīgas šo. Jautājumu i a i l ^^
So zemju valdības, paklaus|daixias
Parīzes un Lcmdonas kapitālleid^ da­ra
visu, lai padarītu palīdzības ligu-mu
neiedarbīgu. Jūs zināt, arī, ka
nedzirdēta provokācija noU^ mūsu
militārajās bāzēs, kas atrodas šais
zemēs: mūsu karavīri ir cdzvesti un
nogalināti. Tam visam mēs drīzu­mā
darīsim galu. Partija un biedrs
Staļins personīgi mums uztic grūto
un atbildīgo misiju. Ievērojot va­jadzīgo
apdomību, jums Jārada tādi:
apstākli, lai Baltijas valstis varēta
godīgi respektēt visus ar Padomju
savienību parakstītā palīdzības pak- \
ta pantus. So Hgumu mērķis i r at- r
vleglot slavenajai un neuzvaramajai.
sarkanai armijai mūsu sociālistiskās
valsts ziemeļrietumu robežas un Ļe-ņingradas
nosargāšanu. Ja gadīju­mā
Latvijas un citu Baltijas valstu
strādnieki gribētu, lai jaunpi iekārta
būtu „padomju sociālistiskā", biedrs
Staļins pateica; ka mēs necelsim ne;
vismazākos iebildumus pret šo vēlē-šanos."
.
Dažas stundas vēlāk bumbvedēji;
mūs jau nesa uz Kaunu, Rīgu un
Tallinu. Padomju ministri un 6e-kistl
bija pārvērtušies diplomātiskos
kurjeros. Katru no mums pavadīja
palīgi, darbinieki no Narkomindelā,
NKVD un parUjas centrālkomitejas.
Rīta miglā pēkšņi iznira Rīga, un
mūsu lidmašīna nolaidās militārajā
lidlaukā, ko latviešiem vajadzēja \
nodot Padomju savienības rīcībā.
Maskavas pārstāvis, apgādāts ar vil- •
toto pasi, automobili atstāja lidlau­ku,
dodamies uz mūsu sūtniecību, lai ļ
organizētu krievu agresiju- Latvijā '
no pašas zemes sirds. Es manīju, ka ^
Višinskls bija redzami uztraukts, Sl
bija viņa pirmā diplomātiskā mi^ja;
Kopš tā laika viņš ieguvis lielu
praksi. Es paliku pie Zdanova» kas
turpināja c^jumu uz ziemeļrietu­miem.
Pārlidojuši Rīgas jūras līd,
mēs ieraudzījām Igauņu lauku sē­tas,
labi koptus laukus un koku
ieskautus ceļus. Sl zeme vēl neno­jauta
briesmas, ko nesa zaļais lid­aparāts,
kura spārnus greznoja sar­kanās
zvaigznes. Lidlaukā mūs sa­gaidīja
goda sardze un oi^estŗa mū­zika
spēcīgām internacionāles ska­ņām.
Un tad līdz ar saules, pirmajiem
stariem viena no visaugstākām
„miermlllgās un draudzīgās" Padom­ju
savienības personām skāra Igau­nijas
zemi. Ja ari Igaunijas ārlietu .
ministra protokolšefs nesteidzās v i ­ņu
saņemt, tā nebija Tallinas vaina,
kuŗal bija ziņota tikai ^miermīlīgu"
diplomātisko kurjeru ierašanās. Mēs
nonācām galvaspilsētas ielās, kur
tikko sākās dzīvība. Man radās sa- ,
vada sajūta, redzot tīrās ielas, skais­tus
parkus, lieliskās celtnes, labi
ģērbtus un labi paēdušus ļaudis, pār-tikās
un puķu kalnus tirgu.
Ierodoties padomju diplomātiskās
misijas vecajā namā, man iesitās nā­sīs
kazarmu smaka. Izbrīnījies es
pavēros apkārt Tikai otru reizi sa­vā
mūžā es atrados mūsu diplomā­tiskās
misijas telpās, bet es nepavi­sam
nebiju tāds nepraša, lai neat­šķirtu
smakas. 4 Lieku reizi man bija
jāatzīstas, ka biju nelabojami nmvs.
Ja pat tādas padomju iestādes "kā
NKVD „Triju kolēģiju" (Trojka.
Red.) militāristu uzraudzībā, kāpēc
tad gan kādu mūsu sūtniecību ne­varētu
„greznot" tie paši ļaudis un
tās pašas smaržas*. Man norādītās
istabas durvju priekšā uz grīdas sē­dēja
sarkanarmietis, gatavodamies
tīrīt savu šauteni.
„IIe, biedri!'* viņš uzsauca man,
„Vai tev nebūtu pie rokas veca avī­ze?
Man gribētos \i2tit cigareti!**
No maAa vlrssvārka kabatas rē­gojās
laikraksts Es to izvilku, bet
iekām pasniedzu kafeivim, gribēju
pāriiecināties par datumu. Mani
skati apstājās pie īespiej^ā teksta:
„Bi€dra V M. Molotova ziņojums
Augstākās padomes sesijā. Nepatie­sas
baumas par Baltiias valstu sov-jetizēšanu
nāk par labu tikai SSSK
un Baltijas tautu ienaidniekiem
(Spēcgi apjausi).** Taisnība, laik­raksts
patiešām bija vecs. Un es to
pasniedzu sarkanarmietim.
(Nākamaftnumodllasiet: 2DAN0VS
TALLINA SSK RĪKOnfS).
\
iesi»
' V
m
U5T
Utu iMtBitt. > » i % £ f ^ ^ kc
IILTA w»nein«it»'
saņttii pw
•I.» Mii iivflei vienu no «etnāk
tlkil vleau dalu,
A. OlI&S.
DVĒSEĻU PUtENIt
Bomint s tu^li
A. DsIļttlBS
VIB8U DRUVAS
Romins.
A. 01^^
Hominu trUo^ii Sarftriflltie I d«»
SAEKAlW^^SwW«18 •
MmrAii iiTNzis T
Bonimi trtl^ŗ Sa<lerlnitie
mtk ibojiiaeotf pletelcrautgluitii
2) adme (visu
3) vSiamft pr«iB
tJliMli pir \ burtiac&m IfeosUta plr8tlviii>
izdevijim. !
tOiTS plenen til 4aiUi& ^elfla ihidl
pir vienu kv. cm. ievieto tikai ieprl. _
B ^ A DM 1500.-
nentt no y,5iStAS^A* ^p u«atuaUutBībs asm saancmen.f ibā.
i'SiS • • • • • • • • 1^M«0;
balva * i . . • . , DM »
Bez]
VM
Niudtt MVM irpua Vādju toakgU t\
ilPMlņo sava jauns atiiw, u
Ii
"^m.^^^^^ P5c V6.
Aroiiam,^
. ^ ^grafijas. ļ
Blzasl
IKr]
A.
dou.
05)
lietiņi
latvlf
ir
mc
P ^
Prec,
<atim"
< j - „^