Bavarijas Latviesu vestnesis, January 28, 1950

              mA
teli:
1,11
11
•ii yu
^ 1
pil
10 L A T V I J A
Sestdien, 1950. g. 28, janvāri.
Kremlis turpina plucinot'
omerikanu ērgli
Staļins nebaidās mo­dernā
Hamleta
Modernais' Hamlets vairs netur ro­kā
savi tēvoča galvaskausu. ViņS
tur superatombumbu. Tādu moder­najam
Hamletam ASV preziden­tam
H ^ j am Trumenam delna ne­sen
bijā ielicis kādas Ņujorkas avī­zes
karikatūrists.
Bet liekas, ka modernais Hamlets
mv ticis pie tik gara monologa, kā
to Šekspīrs licis mutē Dānijas prin-dm.
Trūmens esot isi un aši izšķi­ries
par ūdeņraža superatombumbu
ražošanu, ignorēdams visus finanču
speciālistu brīdinājumus, ka ASV
budžeta miljardu deficīts to neat­ļauj.
Militāristu spiediens^ ir tik
liels, ka Baltā nama atomu konfe­rencē,
ko var paredzēt jau nākama­jā
nedēļā, droši vi«i modernais
Hamlets ar zelta pildāmspalvu pa­rakstīs
jau izstrādātus projektus
(ļdeņriiža bumbu rūpnīcām, kas Ok-īidžas
un Losalamosas atompilsētas
atstās ēnā.
Ja nu tā, dabīgi gribas zināt, ko
par Šiem. plāniem domā Maskava?
Vaļ Staļinam nav bail par attīstību
nākotnē? Uz kādiem brīnumiem viņš
cer, pats }dbl idnādams no praktis­kas
pieredzes pagājušajā karā, ko
iff^i ASV rūpniecība un zinātnieki?
^ r Te šisiiedēlas politiskā attīstība
uzdod īstu miklu. Staļins turpina
Iļiirms mēneša pasākto rietumu pa-
, «aules provocēšanu un ASV kaitinā­šanu,
joprojām, Cerčila vārdiem r u -
rļājoV izraudams amerikāņu ērglim
V iķdiehas no pakakles pia spalvai. Y a -
rei^āis 6rglis gan ikreized mazliet
lioskivinās, bet joprojām sēž rāms
un mierīgs Potomak^^ upe^ krastos,
kur Vaiitigtons Un Lbikolns sludi-ilSjU
ļM^vaf nemirstīgās tēzes par
dllvēki^ un nāciju brlvlbtu
Tagad ĶJnas komūnisli ar Krem­ļa
(eročiem tlcjši apdraud Tibetu tm
Indoķli^ Berlīnē amerikāņi kapi-
*alē ŠED .dzelzceļa pSJ^aldes prasī­bām,
bīdamies no jaunas Berlīnes
blokādei. Augstajiem ASV okupāci­jas
virsniekiem stundām jāgaida, ka­rtīte
^ e v u posteņi» aiztur viņu gur
ļamvagohus uz austrumjoslas robe-žāi'Vācļjā
un Bulgāriiļas valdība pat
nepapūlas nedēļos laikā atlHldēt V a -
ālngtotiās notai sūtņa Bita izraldlša-ncie
jautājumā. Itālijā, Francijā un
Peļģi^l^nedēļ sākušās jaunas pret-amerikāņu
kampaņas, ko atklāti va­da
un financē turienes komunistu
pairtljas. Kominforms strtidā ar p l l -
^ ļ ^ u d u . Tam šķietami vienalga,
vai modernajam Hamletam delnā
iUpērat6n;ibumba, vai simbolisks ka-pitālistl^
s pasaules iedzeltējvelais
galvasl^uss.
Tas ir dīvains paradokss. ASV
pašreizējais kara potenciāls i r mil­zīgi.
Tas ir t^pai Uels, kā kādreiz
Cfearam vai Napoleonam. Amerikā-
. ņu kara technikas progress un ari
saražotā modemā materiāla krāju-xml
ir lielāki nekā jebkad šajā gad-
'stmteni; Par to skieddrlbā ir ne vien
Ste^ns» bet ar! katrs, kam interesē
tecbniki un kas par dažiem dola-
, rlem nonesi sev var pasūtlnāt spe­ciālo
literatūru.
$et Staļins, acīm redzot, nebaidās.
To var.izskaidrot varbūt ar kalku­lētu
apsvērumu, ka ari superatom-bumba
tāpat kā visi dti spridzekļi,
kops niūks Svarcs izgudroja melno
pulveri» bez degļa paši nesprāgs. Bet
šī degļft ASV pagaidām nav. Pre-vttitatiVu
karu amerikāņi nevēlas.
To riebumā noraida visa 130 miljo­nu
nādja. KaŗŠ pasaules brīvākajai
tautai saistīts ar jēdzienu par ka-
, zarmu gaisu« nīsto un nicināto mili-tfirdienestu,
neērtām uniformām, tie­pīga
kaprāļa komandām un baltu
klustu rindām svešās smiltainēs. Iļn
to amerikāņi negrib.
Vienkārši izsakoties — karu ASV
laikam sāktu tikai tad, ja tur rastos
kāds jauns Hitlers, vai ja Padomju
savienība ar savām provokādjām
aizietu tālu pāri katram mēram. Bet
M V diktatoriem Baltajā namā nav
paredzētas vietas, un Staļins jopro­jām
stingri kontrolē katru mazāko
komunistu partijas biedru, vienalga,
kurā ps^saules malā tas atrastos.
Tāpēc izredzes, ka aukstais karš
turpināsies, joprojām ir ļoti lielas.
Kaut ari reizēm no ASV autoritatī­viem
avotiem nāk ziņas, ka ameri­kāņi
esot izšķīrušies par karu un
tam nopietni gatavojotifs, tad tas
vēl nenozīmē, ka karš būs. Citādi
tas nav ari ar superatombumbu
Trumena rokās. Tā nesprāgs, kamēr
amerikāņi savu sabiedrisko domu
baros ar pārskatiem par izdevīgu
saimniedsko konjunktūru 1950. un
1051. gadā, kamēr senatori un kon­gress
strīpos militāros budžetus.
Tāpēc, lūk. Staļinam nav.vēl bail.
Viņš savu aukstā kara ofensīvu turr
«l^nās. To rāda zlnies^ Tālajos aust­rumos
tikpat labi, kā zīmēs Rietum­eiropā.
Liekas, ka iohni, pasaule
^ vispār yē\ nezina, d k smagas krizes
«urķiem trumiem saslimušais d l -
vēces («rganisms vēl pSrdzTvos, līdz
chirurgam ar liktenīgo jautājumu—
bCļt vai nebūt — tomēr būs jāķe­ras
ļļ^e naža. O. B.
Viena valūta visai Eiropai?
Parīze sakas svarīga saimnieciska konference
Parize (B). — Mijetes pili ceturt­dien
sanāca 8 Rietuindropas valstu
finan^ ministri un saimniecības
speciālisti, lai izstrādātu plānus tā­lākai
Rietumeiropas saimnieciskās
ūnijas darbībai.' Sl konference spriie-dls
ari par tālāko Rietumeiropas sa­darbību
ar ASV. Mijetes pili līdz
šīsnedēļas b d ^m gaid;a ierodamies
18 Maršala plāna valstu pārstāvjus.
Ceturtdien, atklājot sēdes, bija jau
Sarkanais piiļfis...
(Turpinājums no 1. Ipp.).
uzskatīs par nedraudzīgu soU pret
Maotsetunga režīmu. Sai sakarā
Londonā Foreign Office jau paspēja
deklarēt, ka tibetieSu delegāciju Lon­donā
gan uzņems ļoti viesmīlīgi, bet
to par oficiālu diplomātisku misiju
neatzīs.
Vašingtonas ārlietu ministrijai tu­vu
stāvošas aprindas, pēc NBC ko-mentātora
konstatējuma, esot pārlie­cinātas,
ka Maotsetungu nekas ne­aizkavēs
nākošo mēnešu laikā pilnīgi
okupēt un pakļaut sev visu Tibetu.
Sādā garā MaOtsetungs esot infor­mējis
ari Staļinu. Tibetiešiem esot
tikai nedaudzi tūkstoši vecu šauteņu.
Vienīgā grūtība ķiniešu armijai esot
ar apgādes nodrošināšanu pāri H i -
malajiem. Maotsetungs Staļinam
esot arī pieprasījis modemus iero­čus,
galvenokārt motorizētus satiks­mes
līdzekļus un aviāciju, lai varētu
sākt ari otru karagājienu reizē ar
ekspedidju Tibetā, proti invāziju
Indoķīnā, Ķīnas komunistu vadonis
Kremli esot iztddes, ka viņš savu
armiju nekādā gadījumā nedrīkstot
demobilizēt, jo tad esot paredzama
bruņotu bandītu grUpu rašanās ka-rdvlgu
ģenerāļu vadībā, kas, paši uz
savu roku laupīdami, diskreditēšot
pilnīgi Pekingas valdību.
Saigonā ieradies ASV speciālvēst-nieks
Dr. Džesups un sāds apsprie­des
ar Indoķīnas franču tun anamitu
vadoņiem par militāro un politisko
stāvokli komunistu apdraudētajā ze­mē.
Viņš iipspriedies ar franču
augsto komisāru Pinjonu, Vietnamas
ministru prezidentu Ngujenu Pan-longu,
Anamas ekskarall Baodai un
netieši informējies pie komunistiskā
Hodmina pārstāvjiem. Par Džesupa
brauciena rezultātiem pagaidām Va­šingtonā
neizsakās, uzsverot, ka viņš
atrodas t&ai informatīvā ceļojumā
Tālajos austrumos.
Indoķīnā stāvoklis, pēc Le Monde
informācijas, paasinās dienu no die­nas.
Lai gan taisni franču ziņu
avoti iŗ ļoti atturīgi un mēģina sa­vus
lasītājus pasargāt no nepatīka­mās
patiesības, laikraksts atzīst, ka
Maskavā skolotā Hočimina partizāni
sākuši lietx>t jaunas metodes efdctīgā
partizānu k^Ķ ar ko frančiem būs
ļoti grūti cīnīties. AP ziņo, ka fran­ču
garnizons Kaobangā esot pilnīgi
nogriezts un to apgādājot kopš 10
dienām vairs tikai no gaisa. Indo­ķīnā
pašrdz atrodas labākās'franču
kaujas divīzijas, lielākā daļa franču
ārzemnieku leģiona un gandrīz viss
modernais kara materiāls, ko Fran­cija
saņēma no ASV pēc 1944. gada.
Ar labi apbruņoto franču karaspēku
Indoķīniešu partizāni nebūtu spējīgi
cīnīties, ja tiem no komunistiskās
Ķīnas pastāvīgi neplūstu jauni iero­či
un instruktori.
Varētu tdkt, ka stāvoklis Indoķī­nā
s^k līdzināties situācijai Grieķijā
1946. ^ d ā . Indoķīnā Francija viena
pati apvienoto Staļina un Maotse­tunga
spiedienu izturēt nevarēs un
šķiet, ka ASV un Anglijai būs jā­apsver
līdzīga palīdzības akcija tai,
kādu tās sniedza sabrukuma priekš­vakarā
nonākušajai Grieķijai, kad
Maskavas ieceltais grieķu ģenerālis
Markoss bija ieņēmis divi trešdaļas
Grieķijas territorijas.
ieradušies prominenti valstsvīri:
Lielbritānijas finanču ministrs sērs
Stefords Kripss, Beļģijas premjers
Vanzelands, Frandjas ārlietu mi­nistrs
Sūmans un kā prezidenta
Trūmena pārstāvji un Maršala plāna
galvenie vadītāji Eiropā — Pauls
Hofmans un Everels Herimens.
Februāra sākumā Maršala plāna
saimnieciskās ūnijas ģenerālsekretārs
Maržolēns dosies uz Vašingtonu. Tur
viņš ASV kongresam ziņos par stā­vokli
Rietumeiropā un Mijetes kon­ferencē
izstrādātajiem plāniem par
tālāku Eiropas saimniecības atdzīvi­nāšanu
sadarbībā ar ASV kapitālu.
Le Monde Mijetes konferencei vel­tī
ievadu, kurā uzsver, ka nākama­jās
nedēļās ASV un Rietumeiropas
saimniedskā sadarbība būs viens no
svarīgākajiem politiskajiem tema­tiem.
Līdz šim vesela rinda Eiropas
valstu (domāta Zviedrija, Rietumvā-dja,
Svdce un pa daļai Anglija.
Red.) bijušas vai nu noraidītas no
tiešās piedalīšanās Eiropas saimnie­ciskajā
ūnijā vai ari veltījušas tai
pārāk mazu vērību. Le Monde pra­sa,
lai šis viedoklis tuvākajā nākotnē
mainītos, proponējot kopējas Rietum­eiropas
valūtas ievešanu. Taisni va­lūtu
dažādības dēļ iepriekšējās E i ­ropas
saimnieciskās ūnijas konfe­rencēs
bijis daudz domstarpību un
pārpratumu Kā iespaidīgais franču
laikraksts norāda, ASV cieši ieinte­resētas
Eiropas saimniecības reorga­nizācijā,
it īpaši likvidējot valūtu
grūtības.
Maotsetungs ar Staļinu
jau parakstījis
Saimniecisko Ilgumu
Sanfrancisko (C). - AP ziņo. ka ar
ķīniešu rūpnieku palīdzību no ko-mūniiiUskās
valdības aprindām Pe-kingā
iegūts diezgan noteikts pār­skats
par Maotsetunga saimnieciskas
palīdzības līgumu Maskavā. Sl līgu­ma
pirmo daļu pagājušajā nedēļā
Maotsetungs un Molotovs jau esot
parakstījuši Kremli. Padomju savie­nība
uzņemas Ķīnai sniegt visu ne­pieciešamo
saimniecisko im technis-ko
palīdzību. Tuvāki noteikumi pa­redz,
ka dibināms kopējs padomju-ķlniešu
rūpniecības koncerns, kur*
vadība būtu krievu rokās, bet ķinie­šiem
piederētu 51 proc. akdju. Tā­pat
krievi pārņem visas naftas iz­mantošanas
koncesijas Sindiangas
un Kansu provincēs. Bez pazīstama­jiem
naftas laukiem JumMiā esot at­klāti
jauni, ļoti plaši naftas avoti
Ziemeļsinkiangā pie Vusu pilsētas.
Kopā ar naftu atrodas arī ogles. Tur
pašreiz jau strādājot 28 naftas torņi,
im krievu inženieri sagatavojuši vēl
200 jaunu būvi.
Sinkiangā ari izbūvējama dzelzs
un volframa rūpniecība. Lai šo rūp­niecības
apgabalu varētu izmantot,
krievi pārbūvē abus bijušos karavā­nu
ceļus Ģpkārt Tl«išanas kalnājam
un sagatavojot jauna dzelzceļa būvi
uz Turkestanu. Krievi Maotsetungam
1950. g. apsolījuši piegādāt 125 loko­motīves.
Dzelzceļa līnijas uz Mandžū-riju
xm Pekingu krievi izbūvēšot par
divsliežu ceļiem.
Filipīnu atbrī­votājam
70 gadu
Vašingtona (D). — Kad šo ceturt-dien
Vašingtonas un Ņujorkas laik­rakstos
parādījās informādja, ka
ģen. Duglass Mekarturs kļuvis 70
gadu vecs, neviens lasītājs tam l i*
ga neticēja. Katrs amerikānis atce-rējās
šī populārā ģenerāļa ģīmetni,
kurā viņš vienmēr izskatījās jaun^.
Ilgs un vingrs. Un tagad pēkšņi li*
ņoja, ka tam jau 70 gadu.
Nebūs nekāds pārspīlējums, ja atl
mēs nosauksim viņu par vispopuli.
Tdko karavadoni Savienotajās valstis.
Mekarturs i r viens no tiem piedem
amerikāņu ģenerāļiem, kura urple.
Indija kļuvusi por suverēno
republiku Borātu
Ņudelhi (B). — Svinīgā ceremo­nijā
ceturtdien bij* Lielbritānijas v i -
cekaraļa pili Delhi pilsētā Indijā šo
zemi pasludināja par neatkarīgu re­publiku,
kuras oficiālais nosaukums
turpmāk būs Barata, Jaunās repub­likas
prezidents ir Dr. Rajendra
Prasats.
1947. gadā Anglijas vicekaralis In­dijā
lords Mauntbetens piešķīra In­dijai
neatkarīgas domīnijas statūtu,
bet ceturtdienas ceremonijā guber­natora
zālē, kur ceremonija notika,
visi Anglijas vapeņi bija pārsegti ar
samtu un tos vairs neredzēja.
Jaunajā republikā ar ceremoniju
saistījās lieli tautas svētki. Notika
ari komunistu demonstrācijas, kurās
tie protestēja pret Baratas prokla­mēšanu.
Policijai vajadzēja pelhi
šaut pūlī. Nogalinātas 18 personas.
Eresons pierāda
Padomju savienības
^ virskundzību un
slepenus līgumus Ķīnā
Vašingtona (C). — ASV ārlietu mi­nistrs
Ečesons ceturtdien preses pār­stāvjiem
atļāva ieskatam veselu rin­du
ofidālu un slepenu ASV ārlietu
ministrijas dokumentu, kas pierāda,
ka Padomju savienība sev pilnīgi pa­kļāvusi
lielu daļu ziemeļrietumu Ķī­nas
un visu bij. Mandžuko territo­riju.
No dokumentiem ari izriet, ka
jau kopš vairākiem mēnešiem Ķīnas
un Padomju savienības starpā no­slēgti
divi slepeni līgumi, viens Mas­kavā
un otrs Haibinā.
Ar šo publikāciju Ečesons apgāzis
Višlnska apgalvojumus, ka ASV ār­lietu'
ministrs 12. janvārī Vašingto­nas
nacionālajā preses klubā esot
nmājis «tukšus melus" par padom­ju
ekspansiju Ķīnā. Sādu Višinskā
deklarāciju pagājušajā nedēļā Mas­kavā
pl, 1 nakti nodeva ārzemju
presei
Izskalots neredzēts juras nezvērs
DAŽOS VĀRDOS
ASV senāts par flotes štāba priekš­nieku
vienbalsīgi apstiprinājis admi­rāli
Sermanu. Sis lēmums pieņemts
pēc garākām debatēm, jo daudzi re­publikāņi
aizstāvēja agrāko štāba
priekšnieku admirāli Denfildu, kas
bija spiests atkāpties nesaskaņu dēļ ^
ar aizsardzības ministru Džonsonu.
Sodu,pret sabotSi^m pieprasīja
Francijas ministru prezidents Bido,
iesniegdams valdības vārdā likum­projektu
nadonālsapulceL Viņš no­rādīja,
ka pirms dažām dienām krei­si
noskaņoti strādnieki Sevras ostā
apzināti sabojājusi lielu daļu kara
materiālu, kas bija domāti Indoķīnai.
Deviņpadsmit gadus no vietas ār­zemju
'diplomātisko telegrammu no­rakstus
franču slepenajam dienestam
pārdevis 160 g. v. Svdces pasta ie­rēdnis
Emils Steiners. Atzīstoties tie­sā
savā vainā, viņš paskaidroja, ka
šo noziegumu darījis tāpēc, lai ,410-
pelnītu kabatas naudu". Par nodoto
telegrammu norakstiem St. saņēmis
15.000 Šveices franku.
Slikta Uetu muzejs šinīs dienās
atklāts Prāgā. Lai celtu darba ražī­bu,
čechu komunistu valdība tagad
nolēmusi parādīt patērētājiem slik­tas
kvalitātes rūpnieca?as ražojumus.
120 mārciņu steriiņa tagad jāmak­sā
par sievu Mlgerijā, So lēmumu
pieņēmusi valdība, lai regulētu ce­nas
un lai nodrošinātu valsts bu­džetu.
Simpātijas streiks preddenta kun­dzes
aklajai zarnai notids Argentī­nā.
Lai apliecinātu savu līdzjūtību
Evai Peronai sakarā ar viņas aklās
zarnas operāciju, visi arodbiedrībās
apvienotie Argentīnas dzelzceļnieki
pārtraukuši uz 10 minūtēm savu
darbu. Evas operādja izdevusies lai­mīgi
Sicīlijas bandītu kara|a Džuliano
māte šajās dienās amnestēta. Kopš
1948. g. jūlija viņa atradās apcieti­nājumā
par piederibu sava dēla
bandai.
206.067 DM futbola totalizatorā
laimējusi kāda vācu bēgle Bavārijā.
63 g. v. viru ar dinamīta maisu
apcietinājusi Homas policija spāņu
vēstniecības namā. Apcietinātais i z ­rādījies
kāds itāliešu anarchists, kas
gatavojies vēstniecību uzspridzināt
Ēģiptietes Narimanas Sadekas tēvs
paskaidrojis žurnālistiem, ka, pretēji
visām agrākajām baumām, viņa
meitas pirmā saderināšanās atsaukta
jau, iekams Narimana vispār bijusi
redzējusies ar karali Faruku. ,,Mana
dzimta justos bezgala pagodināta, ja
karaUs tiešām izšķirtos doties laulī­bā
ar Narimanu," piebildis augstais
ēģiptiešu Ierēdnis.
čus grezno piecas zvaigznes. ASV tā­pēc
viņu sauc par Five Stars Geoe-ral
(piecu zvaigžņu ģenerāli).
1903. g. kā vislabākais ^olnleb
Mekarturs nobddza Vestpointaa ka»
ra akadēmiju. Kopā ar viņu toreiz
mācījās ari ģen. Eizenhauers, ko pa­matoti
uzskata par Eiropas atbrivo-tāju.
Ari ģen. Mekarturs Saviaioto
valstu vēsturē ides kā atbrīvotājs.
Kad 1943. g. amerikāņu armijai,
šot ārkārtīgi smagus zaudējumus,
vajadzēja atkāpties no Filipin(Un/
Mekarturs teica: „Es atgriezīšos kā
igvarētājs". Pēc nepilniem diviem
gidiem viņš tiešām atgriezās.
Sis piecu zvaigžņu ģenerālis ir po­pulārs
ASV ne tikai savu militāro
dotību dēļ. „Es esmu te vienīgais no-tdcējsl"
Mekarturs vienmēr patdca
krieviem, kad Kremļa obistrukcijas
dēļ nevarēja panākt nekādu vieno­šanos
sabiedroto kontrolpadomē To»
kio. Ātrāk par visiem pārējiem 9Sfi^
rikāņu militāristiem un valstsvMem
viņš saprata komunisma draudlļ^
briesmas. Tāpēc Mekarturs v i e n is
iestājies par Savienoto valstu s|{-
vokļa nodrošināšanu Paciflkā im ta-panā.
J a tagad Niponā valda (le-mokratljas
principi un valdnlj^
Tenno no Dieva dēla pataisīts jpar
vienkāršu ķeizarii,' tad par to
teicas vienīgi šim populārajam ame­rikāņu
ģenerālim. Astoņus gadui
Mekarturs nav bijis mājās. Kad v i ­ņam
par to jautāja amerikāņu žur­nālisti,
atbilde skanēja lakoniski un
detl: „Es nevaru atstāt nevienu die­nu
savu darbu."
Ģen. Mekartura vienīgā atpūta Ir
ģimene. Tikai tagad politiskās fip-rindās
Savienotajās valstīs saprata,
kāpēc pēc J£^pānas kapitulādjas viņi
uzaicināja uz Tokio savu sievu un
bērnus. Tordz tas nebija atļauts ne­vienam
amerikāņu virsniekam,
kad tagad- cauri Tokio ielām, miltiļ*^
rās poUdjas pavadīts, drāžas ģ«ie*
rāļa milzīgais Kadillaks, visos idtt
krustojumos nodziest sarkanā miua-degas
zilā gaisma. Japāņi godbijīgi
noņem cepures im nosaka pie 8eyIiJ
«Aizbrauca vīrs ar bambusa s a i ^ .
sargu." Tā agrāk Nipona valstī go­dināja
tikai Tenno.
Ja ģen. Mekarturs vēlētos, iķ/l
varētu plūkt laurus arī polItiiSt'
laukā. Republikāņu partija
1948. g. uzaicināja kandidēt par
prezidentu, Mekarturs atteicās. y^
iespējams, ka ar šo rīcību viņš pi^
kalpoja valstij un tautai vairāk, ne­kā
būdams eventuālais ASV prezi­dents.
Komunisti Mekarturu blakus
Vinstonam Cerčilam ' izsludināju»
par savu ienaidnieku Nr. 1. Un Mas­kava
zina vienmēr, ko dara. Ja ka­rogs
ar sirpi un veseri tagad nopli­vinājās
Tokio un Manilā, tad tas ir
ģen. Duglasa Mekartura nopelns.
Va-ingtooa neapmierināta ar Mekloju
Vašingtona (A). —_ Ja var ticēt | kancleram Dr Adenaueram brīvai
Sueča (C). Janvāra vētras Sarka- ļ
najā jūrā, netālu no Suecas, krast­malā
Izskalojušas neredzētu jūras
rf!ilzeni, kas izskatās kā valzivs ar
milzīgiem ziloņa ilkņiem. No sma­giem
ievainojumiem nezvēra ķer­meni
$priežams, ka viņu ievainojiisi
kāda kuģa skrūve. Neviens Sarka­nās
jūras zvejnieks, nedz ari pieai-dnātie
zoologi nav varējuši pateikt,
kādai sugai milzenis pieder. Tas ir
ap 14 m garš. gandrīz 2 m augsts un
ilkņi Ir vairāk nekā 3 m gari.
amerikāņu ziņu aģentūras UP infor­mācijai,
tad ASV valdība nav ap­mierināta
ar Rietumvācijas ASV
augsto komisāru Džonu Mekloju..
Viņa ierašanos Vašingtonā informē­tas
aprindas uzskata par braudenu,
kas Meklojam tids pavēlēts, lai bei­dzot
no viņa paša iegūtu skaidrību
par augstā komisāra politiku Rie-tumvācijā.
Meklojam pārmet, ka viņš i^āk
patstāvīgi rīkojies Bonnā, at}auj(^
rokas Zāras jautājuma. Ar šādu
«pārmērīgu pretimnākšanu" Mek-lojs
esot nostādījis ārlietu ministru
Ečesonu ļoti grūtā stāvokli.
Preses konferencē Vašingtonš
Meklojs žurnālistiem atzinies, ka Z i ­ras
jautājumā esot pārsteidzies, jo
viņam neesot zināma juridiskā aiz­mugure
Zāras raktuvju jautājumi.
Tāpat viņš izteides, ka līdzšinējai
^sarunās ar franču pārstāvjiem esot
tids 44evistīts"-
b nosutis •
M i S i r L C P
laikraksta
'Vet lāiat uz
Hado^ilām
no&aidrojo* tō^^
lija V. Bft^i^a'
li&ldiia lUē izdirito ^
tlBP (ttdnmleclbai^"
tttt
WM līfalttmr^ ^ ****
«jpIliBDTlni. V.
•«PlBjoaii. 4
^ Hēkai