Home

1951-07-11-03

Reference URL

Add tags

Comment

Rate

To link to the entire object, paste this link in email, IM or document
To embed the entire object, paste this HTML in website To link to this page, paste this link in email, IM or document
To embed this page, paste this HTML in website

Bavarijas Latviesu vestnesis, July 11, 1951

1951-07-11-03

3 of 8

View Description

View PDF & Text

Download

small (250x250 max)

medium (500x500 max)

Large

Extra Large

large ( > 500x500)

Full Resolution

This page

All

PDF
Text

search this item

Text Search...

ja* Traldien, 1951. g. Ih jūlijai
vm
ķtttt komliiji.
»• vlm to tlllii
lavu ukiiiiko M,U
[Mittem •pstiljiin.
iniuiiniiniiiiiutittiiMiMiiiiii
ITiADAT AI! lAIUtli
urnu ilrftdiiihV
i)a «i itUetlgii
Idubtt titelklf VUfliM
ļtba, kā tobt pti^iklikre
m jidiba ipuidute i i l
aokalpoti, U Amm
imkiti pil litkMSE
tfl^e&ti Udt It t1l|«M īSS
Itdiaml dttba plnriMirY»i
It (|irb«kiaiiMtt«t|
^ put^kun itmum,
A «evltii tuid iiT mm
mmk daibl tr HKiUii
ii «IiktiotieiiallM, JSS
tlektriiko celtņ« uĒSm
diibtt vir diMH iMhitt
[vē. StrldftBnil liili
d* libtidttftai iieH. tl Mii
labrikSi )ett «illli, M l
«tai tm viidi. Mbid jM^I
lOpletBl pirdoaai ti wģii$,
laktiivli prtt iuli iiHI
O.ICflditHli|i
IcNftctn NOTU» um
MIVOTSffiJU
1(1 par «ipriliiitttMļļļj
lbaitilttUJwtlJwtoW
^ bM pl<5W|l«I*
Jvai Irtptt P*«5S. H
if cUtvil tt*pl«S«*ft^«m
ridarklbl, « i i j i j im
lil tikli kjIoilittiftļU^
laTtt ptaBJkMM FjJna
- plldliln vaWk «S* wi
fdtlnteiiS
luninnniHim
sīkas
AIJAS
s&s nooetni. MJJT*:
l A T V ī J A
Jfls taču zināt,
balti ir...
UTVttSl MĀCAS AITU aW>SANU
- i t oA IIONIJAI - NBUBIfi IMI-
(SANTI - MELNBUftNAS lEKORBS
VĒSTULE lATVUAI
NO AUSTRĀLIJAS
AmliiHttii l i R. M<nim neten Mol^
buftti BOilepkavoja poļu imigrantu
StiņUIm Socko. Bija notikusi iedzērusi
Q. i t Apfta<lzētais tiesa pa*
iliidfoja: ,;Socko rokl$ bija tik mii.
iŗgi nazis k i šķSps. Es So cilviSku ie*
ļričli nekaid nebiju recteSjid. U^kas,
fiņi laudzIjSs pēc kedas sievietes
0gfU labiedrlbS vai tamlīdzīgi. Jūs
tačusisit* kidi Ue balti i r . , /
Karalisku algu Austrilijg pelna vil*
tu iķirotiji, Ilgi tomēr Jfiskolojas, lai
la ittaitt iemīcītos. MazUet viegUk
irir aitu cirpšanu. Gan ari šauda nav
tOtliria, taču lezonl var &opehn ļoti
datt^K, protams, tikai tad. ja ir
.ilSķUi pat loti veikls strādātijs. Ci-tlĀ;
iznlk tipat k l ar cukurniedru
tliii&tt, StSsta, ka tur izpelnot pasal
i ! ^ naudu, taču nezinātājs pirmajā
ģizonā ne reti iekrīt, cerēto izpe]-
p neiegūstot. Austrālija ir un paliek
litti un vilnas zeme. Aitu cirpšanas
brtos sākuii mācīties daudzi iml*
ļiantif eri daži latvieši.
it
Mtīds un dažādu Ierobežojumu ir
AoiUtlijes iezemiešieni. Ņusautvelsas
livalsti nupat publicēts, ka restorā-m
ifit}im atļauts pasniegt daiērie»
lai* fiKfida ironija/' Izsaucas Stdne-
^ . laikraksts Daily Telegraph. „Ie-liniaUsin.
kas palīdz celt kontinenta
kK^lfotāju skaitu, tomēr ar likumu
liAigti iegūt AustTālijas pa*val4>tinie-
'(^Vf bet tas gan atļauts poļiem, če-ckiMt,
itāļiem u. c."
liela akcija Austrālija pašlaik pret
a^iem imigrantiem. Runa ir par ie-ciķtijiem
no Vidējiem austrumiem
-Ubanonas u. t t. To vidū esot
īstu ^salašņu". Uz kuģiem, ar
liļ{(eqļ.tie ierodas Austrālijā, varot
Tīrot visneiedomājamākos skatus.
M tie bOs nākamie austrālieši?" jauti
avfies. Rezultāta Vidējo austrumu Sgrantiem austrālieši norīkos spētus
imigrācijas ierēdņus Atēnās.
Uftlr tas vēl nav paspēts, minēto cil-vfl^
ieceļošana Austrālijā ^pārtrauktai
Mtfiiuma pašreiz ir 1. vietā pasauli
satiksmes upuru ziņā, rēķinot uz
Mam 100.000 iedzīvotājiem. Cieš
ttl ne viens vien jaunais melburnietis
fbtvietis. Otrā vietā Johanesburga
ļļHtovidafrikāh 3. Sidneja, pēc tara
Losandželosa, Kairo, Ifne, Ham-targa
u. 1 1 AmdRs Smits
l l l a r a t i , jūnijā.
6 un 3pdraildetie bimil gaid^am iedus vedējus,
tagad meklējam vilnas segas VĒSTULE LATVIJAI NO STOtCHOLMAS
j« bū,''" Zviedri.
b , , » . 5 dzemdību palīdzi-sniedz
bei maksM. Par k«tru bērnu
S^kv^^ Stokholma,, pilsS-d
S v i n . ^ ? i ° f v " ' " ° ' J*""*^"» pūznim JSn^. '^^'tf Brtaatiņu. kurs jau
« p a pSris mēneiiem, bet bērni lidz !r. t- !«^™«"» '««k. vedami uz It- ?Il It-^""*^"' "9"» P " brīvu
imekle, sve,. mērī. kS «tl snied» me-dicinisku
» norādījumu» mātfcn. Par
katru bemu līdz 16 g. v. mite saņem
? K . ^ l ^ ' ' * ' P ' * " ' ' ^ fM piemaksu
(bambidrag) _ 65 kronas ik pa trim
mēnešiem. Sīs piemaksa» nozīme, sevišķi
trūclgini daudzbērnu ģimenēm,
' L * ' " " ' ^ ' ģimene», kuŗlis vai-rSk
par divi bērniem, var pieprasīt atbalstu
dzīvokļa ires samaksai, kas ir
ievērojams un ko parasti ari piešķir.
Visi minētie soclSUs palīdzība» veidi
attiecas ne vien tiz Zviedrijas pa-vatetidekten.
bet art blgliem, ka* ap.
metuilee ieit MI dilvi un Iesaistīju-iies
darbi,
Priekšzīmīgi lekSrtotl Ir zviedru
bemu d8rz.i — ir tie, kur i«ni un meitenes
pavada visu dienu, ir citi, kuros
viņus - nepieciešamība» gadīļumos
— var atstāt dažas stundas. Vasaru
visos centros un pilsētās ikvienā kvartālā
atveras liels skaits rotallisuku-mu,
kuru iekārtojumā var vērot apbrīnojamu
izdomu un bērnu psīches
izpratni. Zēni visvairāk cieni smago
automašīnu modeļus, kas pagatavoti
no koka, dabīgā lielumā, un izkrāsoti
spilgtās krāsās. Mazuli, kuru gaita vēl
svārstās starp rāpošanu un iešanu,
diarbojas ap milzīgu, ghidl notllpētu
akmeni. Tas ir ap 2,5 m plats un
2 m augsts, un tajā ieurbti caurumi un
ejas, pa kurām ložņāt. Augsti šļūcamie
dēļi, šūpoles, šūpuļsoli, vingrojamie
stieņi un riņķi, dzeltenas smiltis,
vairāki simti sarkanu koka ķieģeļu —
tie visi ir Zviedrijas rotaļlaukumu pa
rastie piederumi, kas pieejami ikvie
nam. Lielākajos laukumos, īpaši pilsētu
nomalēs, mēdz būt arī baseini ar dažu
desmit centimetru augstu tekošu
ūdeni. Vismazākajiem bērniem pare*
dzētā platība atdalīta ar žogu, un tur
aizvien ir klāt pašvaldību algotas audzinātājas.
Sfidos apstākļos Zviedrijas
tagadējā jauna paaudze aug spēcīga
un veselīga, un ir drošs pamats pie
ņemt, ka ar šīm agrīnajām un dažā
di veicinātajām fiziskām nodarbēm
izskaidrojami arī zviedru lielie panā
kumi sportā.
Pretstata šiem pozitīvajiem fak
tiem, diemžēl, iezīmējas arī kāda smaga
negācija. Tieši pēdējos gados bīstamos
apmēros vairojušies noziegumi
pret mazgadīgiem bērniem, kuru pamatā
vienmēr ir seksuālas nenorraāU-bas.
Jāņu nedēļā vien atklājās trīs
sevišķi brutāli gadījumi, un to rezul
tātā nācis ierosinājums radikāli revi
dēt sodus, kādus humānās zviedru
tiesas līdz šim piemēroja par līdzī
giem nodarījumiem. Iespaids, ko radī
Juši „Ziemsvētku vecīši" vai „Iaipnie
tēvoči" ar saldumiem un rotaļlietām
ADELAIDfi AP 1000 LATVIEŠU, BET KUR VIŅI IR?
V ē e t u U L ^ a t v i j a i no A d e l a i d e i
gus ziņojumus ik reizes, kad jāsastopas
ar pārkāpumiem pret tikumību.
Jērnu aizsardzības problēmas tomēr
prasīs vēl daudz pārdomu un darba
zviedru valdībai un pašvaldībām, kas
īdz šim jau tik daudz darījušas gādībā
par bērniem. Grends
S t o k h o l m ā , jūlijā.
1300 m virs jūras luneņa
VĒSTULE LATVIJAS REDAKCIJAI NO KALIFORNIJAS
Uas nometni
latnei ^Ai^U
AIC
6.
Aitr«ioms prof. St. Vasilevskls io-
Jļļli ASV gandrīz pirms divi gadiem,
'iffls viens no tiem laimīgajiem,
tdliņ varēja sākt strādāt savā pro-
|i. Lai uzzinātu, kā zinātniekam
g_viņa ģimenei — sievai un divi
TOtem — pa šo laiku veicies ar lie-
* dzīves mazajām problēmām, Lat-
% līdzstrādnieks viņam lūdza iln-liririju.
^«Sakiet, profesora kungs, ko darījāt
»Wjir bija ievada jautājums.
^ IHfāku laiku nezināmu iemeslu
5 piederēju Izskrlnēto saimei. Pēc
jftftilšan^^^ uzkalpoju par Grlnvd-
JJ Boaetnes vadītāju Minchenē un
PI]o« ar nazēs nometnes lielajām
^ t a l m . Tas nebija viegli, tādēļ
aev solījumu nekad vairs nemai-
«biedriskās lietā» un aizgāju
«tMit par grāmatvedi."
•W nokļuva Amerikā?"
asistenta vietas piedlvā-
» 1 slavenajā Likās observatorijā
|W!omijā, kur solīja 200 dol. algu
markās, alga likās
|J5?aina. Nolēmu braukt. 1949. g.
^ 1 kāpu kuģī. No Ņuorlinsas
55^ pāri tuksnesim devos uz jauno
«aa vietu."
•fa tur strādājat?"
observatorija^ Ir apm. 1300 ro
^ jiiras iUneņa, un mans darbs tur
^^'JJJiroto^ V Uelo relraktoru un
^Jigrilu ua novērojumu apstrādāša-
Jļ^ Nupat nodevu iespiešanā savu
2?. sarakstīto darbu. Observā-
Ir otTt lielākais refrektors pa-
. ^ ( 5 7 pēdas garš), pirmais 4 lēcu
J^jgrafs un daudz citu lielisku in-
^ ^ " ^ ^ ^ Patlaban būvē pasaules
, 3 lielāko reflektoru, kas izmaksās
'atiltdol.'*
lidz
Bostona! - cauri
Āzijai un Eiropai
UspemUns mi cnttbis paraugs
SARUNA AR LATVIEŠU
CENSONI MINEAPOLE
daikbjs vietās jau sSk atgSdināt psl-cliozl;
vecāku nemitīgi bridinSti, bērni
klOst nervozi, lūkojas greizi un aiz- n^^l nf.fri"?''Tt Adelaidē šogad baudi jam loti karstu
nHnt.vf/™ dodot iemeslu gužn vasaru, kādu ilgāku la'ku neatcersi
msf» n^hn,»''''''"'"''"- ^rr* «"^trālieii - temperatūra sasnie- E .«Cl?k kZTu^\t^^^^^^^ Ledu. izvfdātājiUd bija
ri sniedz Pārāk krāsainus" un ^su.i- S^-TIl ^'ējK^'S^'^dt
dz-em gribējās tos redzēt Tāpat jūrmalā
peldkostīmi dragāja morāli.
KonservētIvajoe birojos radās skandāli
— ierēdņi nāca sporU krekloe.
Tramvajos apstājāt satiksme — konduktori
ieradās bez kakla saitēm un
tot trieca tās sameklēt. Adelaidieši
izdzēra gandrīz tukšus eavua ūdens
rezervuārus vai apēda toe «aldējumi.
tā ka bei(kot pat aizliedza laistīt zināmos
Iečkoe puķītes. Kājas grima asfaltē,
un da\Kizi gan atklāti, gan klusībā
iolljās pie pirmēf Mevībae
brai^t uz Tasmāmju. Aiatrālijas vē
s&ko vietu.
Bet vasara apgāja, kiks kļuva ļoti
mīlīgs, un adelaidieši paziņām raksta,
ka še esot Ieti labe k l i n » ^ . . .
Auitrālijā kautrs mīl tvm pilētu.
Sevišķi m^bumeli un ^nftjitli ir
lepni uz savējo. Ka Adelaide tīrāka
par Sidneju un Melburnu, to uzsver
visi, bet imigranti, kae visas šīe trie
pilsētas redzējuši, Adelaidi atzīst arī
pair skaistāko.
Te dzīvo vairHc ntflca 1000 latviešu,
bet daudzu noslēgtības dēļ, tas nav
izjūtams. Vairums, kas eedcētiski metušies
uz naudas pelnīšanu, neparādās
nekādos sarīkojumos. Dzīves baudītāji
par īstām dienām atzīst tikai sestdienas
un svētdienas. Viņi parasti
nollM kādā neatrodamā pažobelē un
skandina pudeles. Baznīcā iet vieni,
sporta nodarbībās otri, korī c^ed trešie,
bet nav vienotajā spēka, ap ko
visi latvieši pulcētos. Vienīgi 18, novembra
sanāksmē un Jāņu dienā galvu
no apkakles pabfii pat kūtrākie.
Arī uz pēdējo Adelaides latviešu teātra
ansambļa izrādi — E. Zālītes drāmu
Svešas asinis — bija sapulcējušies
turpat 500 skatītāju. Salīdzinot ar
pirmo izrādi — Ed. VuMa Līnis murdā
— ALTA uzrāda lielu progrefu. Kaut
aŗl teatriniekiem bijušas šķelšanās,
tāpat kā Melburnā, un nodibinājies
otrs teātris, ALTA „dz!vība" vēl nopietni
nav biju^ apdraudēta. Vairāku
profesionālu aktieru klātiene nodro-
„Cik īstenībā pelnāt. Ja drīkstu vai
cāt?"
„Laikam ziņa par manu čaklumu uz
kuģa bija sasnieguši observatorijas 41
rektoru, jo viņš pēc manas ierašanās
paziņoja, ka maksāšot 230 dol. mēnesī
Dienu vēlāk pielika vēl 10, tāpē
spriedu, ka pie naudas tikšu varen
ātri, bet cerības izputēja: patlaban alga
tikai 280, lai gan solīts vēl pielikt.
Tomēr — izglītotam cilvēkam tas nav
slikti, kāda „plombera" vārdiem runājot.''
„Ko dara kundze?"
„Sieva atriebjas ameriklņim par
tīrības inspekcijām nometnēs, gādā
par kārtību viņu mējās un no vainīgiem
iekasē pa dolāram stundā
un bērai?"
..Meitu drīz pēc atbraukšanas novakarē
uz ielas aplaupīja, un tā viņa
praktiski dabūja iepazīties ar tieslietām,
bet teorētiski to panāca, strādājot
par advokāta sekretāri. Patlaban
viņa studē Kalifornijas universitāte
matemātiku.
Dēls īstenībā ticis ..vistālāk": spēlējot
futbolu, viņš jau paspējis lauzt
pēdas kaulu, un latviski runā ar amerikāņu
akcentu. Vienīgi vēl nav apgādājis
sev ,.girl-friend" (viņam jau 14
gadu!) un pagaidām dūšīgi mācās."
„Un kā ar sabiedrisko darbu?"
„Maniean solījumiem maza vērtība.
Savā laikā solījos atturēties no sabiedriskiem
darbiem. Bet — pag. g.
tuvumā nodibinājās latviešu biedrība
Kad 1950. g. sākumā atstāju Eslin-genu,
lai dotos uz ASV, pazīstams
piebaldzēns lūdza man nodot sveicienus
veclatvietim Pēterim Galiņam Mi-neapplē.
P. Galiņš, dzimis piebaldzēns,
ASV dzīvo jau no 1908. g., ir vienmēr
uzturējis dzīvus sakarus ar jaunības
draugiem un radiem dzimtenē,
bet Latvijas labajos laikos arī viesojies
Rīgā un dzimtajā Piebalgfi.
Tā kā gandrīz visu pag. gadu nodzīvoju
provincē, tad tikai šopavasar,
satiekot P. Galiņu latviešu dlevkalpo-jumā
un draudzes vakarā Mineapolē.
varēju viņam veco draugu sveicienus
nodot.
Laikam gan katru latvieti svešumā,
arī pēc skarbā dzīves cīņā pavadi
tiem ilgiem gadiem, visvairāk aizku
stina dzimtenes atmiņas. Tādēļ arī P.
Galiņš ar lielu sirsnību atcerējās
Vecpiebalgas pagasta un draudzes
skolu un senos draugus nelaiķus Antonu
Austriņu un Kārli Skalbi.
P. Galiņš pieder 1905. g. latviešu
revolucionāru saimei, bet tā kā lat
viskā doma viņā ir bijusi stiprāka
par sociālistisko dogmu, tad arī viņa
nacionālā apziņa ir skaidra un viņam
nav nekā kopēja ar tiem 1905. gada
emigrantiem, kas, šai zemē dzīvodami,
vēl nav izpratuši sociālistisko mācību
maldīgumu.
Viņš ASV iebraucis tanī laikā, kad
darba apstākļi bijuši slikt&i un eksistences
cīņa grūtāka nekā tagad.
Tādēļ viņa atmiņu stāsts ir interesants
un pamācīgs. Tas rāda, ka ar neatlai-dību
un cenšanos var tikt uz augšu
un nodrošināt labāku eksistenci. No
tā var salīdzināt toreizējo un tagadējo
emigrantu cīņu par labāku nākotni.
Pirms revolūcijas Galiņš iestājies
Valmieras skolotāju seminārā, bet. sākoties
nemieriem, aizbraucis uz Sniķeres
pagastu, kur piedalījies vietējā
nemiernieku akcijā. Vajāšanu dēļ
bijis spiests bēgt uz Pēterpili. Atgriežoties
Valmiera, iesaukts armijā un
tās rindās izstaigājis plašo Krieviju.
Radusies izdevība bēgt, ko tad arī izmantojis.
Pārpeldējis Prutas upi un
nokļuvis Rumānijā, pēc tam Austrijā
un Šveicē. Paklausot franču konsula
aicinājumam, iestljies ārzemnieku leģionā
un nosūtīts uz Alžlru. Pēc viena
gada nokalpošanas leģionā ierad
i s Francijā, bet tā kā tur nav bijusi
droša uzturēšanās, devies uz Vāciju,
kur sācis strādāt Leverkuzena krāsu
fabrikā Ķelnē. Tieksme bijusi nokļūt
Amerikā. Izdevību kļūt par strādnieku
uz vācu kuģiem Izmantojis un, nokļūstot
Ņujorkā, tur arī palicis. Darbu
dabūjis Bostonas apkaimē pie kāda
farmera. Strādāts 16 stundas dienā
par 15 dol. nedēļā. Tad kādu laiku
strādājis alus darītavā, uz dzelzceļiem
tt. t t. Redzēdams, ka ar fizisku darbu
vien uz augšu netiks, uzsācis pašmācības
ceļā sagatavoties studijām
universitātē, ko beidzis 1915. g. ar
paidagoga grādu. Tanī pašā laikā
Amerikas valdība piešķīrusi pavalstniecību,
un varējis sākt strādāt par
skolas pārzini.
1917, g. Dienviddakotas universitātē
ieguvis zinātnisku grādu, bet 1918.
g. Minesotas universitātē Mineapolē
šina kvahtāH. Tie ir — 1 un V, Dul-piņš
(bij. Jelgavas t^tns), M. Mētere
(Dailes teātra mazaii ansamblis), Z.
Saliņa-Svenne (Rēzeknes teātris), O.
Skrastiņa (Zemnieku drāma), J. Sedo's
(Liepājas operas dekoratora palīgs).
Viņiem palīdz jaunie teātra mākslas
entuziasti. Paireiz teātris iestudē R.
Blaumaņa komēdiju Trīnes grēki.
Pirmizrāde paredzēta jūlijā. Vēl gan
nekas nav dzirdēts par otra Adelaides
teātra darbību.
Labi beidzot nokārtojušās ari latviešu
draudzes Uetas, jo Adelaidē ie«
radi» pastāvīgais mācītājs V. Volt-kt
». Viņa ieveiana amatā piedalījās
astoņi mācītāji, un baznīca nespēja
uzņemt visus apmeklētājus. Izraudzīta
draudzes padome, un baznīcas valdes
prieklsēdis ir arch. P. Drejmanis.
Ta kā vīriem vieniem pašiem kļuva
garlaicīgi dziedat (līdz šim Adelaidē
bija Ūkai vīru koris, diriģenta G, Krūma
vadībā), tad nodibinājās jauktais
koris. To ar labām sekmēm diriģē
K. Svenoe. Tautas deju kopa piedalījusies"
"vairākos austrāliešu sarīkojumos,
izpelnoties atzinību. Sporta ro-sīgi
ba^etbolisti un volejbolisti.
Daudz par sevi likuši runāt Adekides
latviešu šachisti, kuru priekšgalā ska-tāms
L. Bndzelīns.
Māja un auto ir pašreizējais trimdinieku
vadmotīvs Adelaidē, Jau
krietni liels ir namīpašnieku skMts, Jo
latvietis mīl neatkarību. Bet arī autoīpašnieku
nav mazums — to redzējām
ieātra ipnmizrā^ē, kad sarīkojumu
zāles apkārtnē ielas abas puses bija
aizņemtas latviešu mašīnām. Lai nu
arī māja vai auto vēl neizmaksāti, tas
nevienu neatbaida, jo parādus visi
maksā ar sīkstu neatlaidību.
Tagad, kad klāt ziema, ļaudis skapjos
meklē biezās vilnas segas, kurām
gada laikā cena divkāršojusies, Austrālijas
aitiņas nākušas lielā go<^. jo
vilnu meklē pirkt visā pasaulē.
Dalreiz Adeladdn ziemē mūs nu
n»azliet kratīs drebuļi, jo kurināmā
trūkums ir liels — nav, kas to pie^
gādā. Zien» tomēr nebūs mūžīga —
nāks atkal pavasaris,
P. PurkēUUs
Adelaidē, jOnljā
Nav jāmaksā nodokļi, nedz
jāmazgā veļa
VĒSTULE UTVIJAI NO NAURU SALAS
Akmens sviediena attālumā no ekvatora,
bet vairāk nekā 2000 jOdiu
no Austrālijas atrodas Nauru sala,
kas apgādā ar fosfātu visu Austrālijas
un Jaunzēlandes lauksaimniecību. Sa-stītās
karaostas ierīces. Valdība ierosinājusi
bij. DP nodarbināt ari ogļu un
dzelzs produkcija. Darbiniekiem ar II*
gumu jāapņemas palikt lalā vienu gadu,
ko pēc vienošanās var pagarināt
lu dēvē par šo kontinentu lauksaim-ļ līdz 21 mēnesim* Sievām un bērniem
niecības „asiņu banku". Pati sala ir garantēts brīvs ceļš uz Austrāliju rei-tikai
5300 akru liela, bet četras piekt
daļas tās virsmas klāj fosfāts 25—30
pēdu dziļumā. Tas atgādina gaiši brūnu
smilti un neož.
Spēji paceldamās ap 1200 pēdu virs
Klusā okeāna līmeņa, Nauru ir tikpat
skaista, kā kura katra koraļļu sala, bet
tā sastāv tikai no trim lietām — augsnes,
kaļķakmens un fosfāta. Svītra apžilbinoši
baltu smilšu iezīmē rifa malu,
bet tas arī viss. Nav ne mālu, ne
pliena, ne zemes, kurā kas augtu. Bagātīgā
iropu augsne ieaugusi plānajā
satrddējušās augsnes kārtā. Iedur lāpstu,
kur gribi, visur atdursies uz fosfātu,
kas pirms pārstrādāšanas nav
auglīgs.
Kad Pacifikā uzliesmoja otrais pasaules
karš, Nauru sala Anglijai, Austrālijai
un Jaunzēlandei, kas to bija
ieguvušas 1919. g. par 3,5 milj. mārc,
deva labu peļņu. Gadā eksportēja tuvu
pie 1.5 milj. t fosfāta. Tas patiesi
bija labs ,.bizness", jo šādā vairumā
sala spēj dot fosfātu 70 gadu. Un viena
tonna fosfāta, apstrādāta ar sērskābi,
kļūst par 1.7 t superfosfāta. Bet
kāda vācu laupītāju kuģa apmeklējums
un japāņu trīsgadīgā okupācija
iznīcināja visu tik pilnīgi, kā kad sl
sēņu bars būtu nokritis labības lau
k ā . . .
Kopš 1945. g. U . novembra, kad
Onijas Džeks (Union Jack — īpatais
angļu apzīmējums
aizērioja Austošo sauli, celtnes salā ir
atkal atjaunotas, mašīnas uzstādītas,
^ . un celtni atkal strādā. Tie aiznes stun-sācis
studēt tieslietas. 1929. g. nobei-1 ^ {o%\īiK(L pāri 200 pēdu plata-dzis
juridisko fakultāti un ieguvis ad- j ^ ^ ^ ^^^^^ jj^^j i^^ģ^ vēderā. Bet fos-vokāta
grādu. Blakus junsla praksei ^^^^ j^rakt ir grūti. Izsmelts fosfāta
1937. g. ieguvis arī maģistra grādu j^^jļ^^ atgādina ar kapakmeņiem pār-paidagoģijā
un psicholoģija.
Pēdējā laikā P. Galiņš pilnīgi pārgājis
mierīgajā vidusskolas skolotāja
darbā. Pirms desmit gadiem nopircis
savrupmājiņu. P. Galiņš nodibinājis
cienījamu stāvokli sabiedrībā un labprāt
ar juridiskiem padomiem- izpalīdz gulsne dii
tautiešiem. Viņš ieteic latviešiem, Kam si kopā, b
blivēt.u kapsētu — milzīgi koraļļu pīlāri
sleļas pret debesīm pilnīgā sajukumā.
Šie pīlāri pretojas vissmagāko
traktoru uzbrukumam, tāpat kā tanku
aizsprosti Zigfrīda līnijā. Mecha-niskus
celtņus lieto, kur fosfāta no-diila
un koraļļu pīlāri nav cie-bet
lēzenos laukos strādā ķl-zi
gadā. Algas noregulētas uz iO stundu
darba nedēļu, tā kā ķinieši strādā
44 stundas, iznāk dažas virsstundas
un mēnesī 40—60 mērc. skaidras naudas.
Tā ka par Iri un elektrību nav
jāmaksā, tāpat par dvieļiem un gultas
veļu, ko ari mazgā par brīvu, tad rodas
vērā neirami ietaupījumi, kas vēl
pavairojas ar 12 marc. piemaksu par
sievu un 25 mārc. gadi par bērnu.
Bez tam no saņemtās naudas nav Jāmaksā
ienākuma nodoklis, un angļu
cigaretes un alus ir uz pusi lētāks nekā
Austrālijā.
Sala ir tikai 3,5 Jūdzes gara un 2.5
plata - r gandrīz apaļa. Atpūtai ir tenisa
laukumi, peldēšanās baseini, biljarda
galdi un kino. Uz izrādi gan
katram jānāk ar savu krč^slu.
Darbinieki dzīvo mazās mastvās mājiņās,
kas sastāv no divām istabām,
dušas telpas, tualetes un vaļējas verandas.
Mājiņas būvētas kārtīgās rindas,
katrai savs dārziņš, kas atspoguļo iemītnieka
gaumi. Vakaros, kad vēss
vējš uzpūš no uzkalniem, niedru krēslus
un galdus iznes verandā, kur tad
uzņem draugus un jautri patērzē brīnišķīgajā
tropu vakara.
Salā ir maz putnu, bet liela dabīgo
produktu bagātība. Tie, kam nepieder
zemes gabali, ievāc mango koku augļus
un kokosa riekstus, ko pārdod ķiniešiem.
Zaļu kokosa riekstu piens la-savam
karogam) ļ bi» spirdzina karstā dienē.
Kuģi no visām debess pusēm atved
melnkoka izstrādājumus, dārgus akmens
galdiņus un lieliskas izgriezumiem
klātas lādes, kas nāk tieši no
Ķīnas un pērkamas daudz lētāk nekā
Austrālijā.
Nauru salā nav pārmērīgi karsts:
85 grādi pēc Fārenheita. Ziemas nav,
bet 4 mēneši mitrs laiks. ..Nesteidzie-ties
atstāt savu darbu un kravāt saiņus,"
rakstīja latvieši no salas. „Ple
mums dzīve nav slikta, bet zila debess
un maigs vējiņš vien nedara dzīvi pilnīgu.
Mēs apskaužam jūs, jo Jums ir
ielu dzelzceļi, jus redzat elektriskās
Mani vienbalsīgi — sieva sapulcē ne-j vien iespējams, papildināt savas zina-'hieši ar nesamo kārti pār pleciem unļīcklāmas. pēdējās modes skatlogos un
Diedalīiās — ievēlēja par tās prieki- šanas vai nu kursos, vai studējot, ti-; groziem tās galos. ! zirgu skrīpšanās sacīkstes., Mums visa
—ol— kai tā var tikt uz augšu un sasniegt ^ Nauru sala strādājuši arī daži des-ita nav. Mums Ir tikai darbi un zilās
labāku stāvokli. Andr. L miti latviešu, atjaunojot japāņu nopo-i d e b e s i s . . p r ~
piedalīja
n i e k u . . ."
K a l i f o r n i j ā , jūlijā.
? V ī f 1
Vi
i i
I i i
2 ii
Mi
t
5-
4
i
' i ;

Object Description

Rating
Title	Bavarijas Latviesu vestnesis, July 11, 1951
Language	la
Subject	Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals
Publisher	McLaren Micropublishing
Date	1951-07-11
Type	text
Format	application/pdf
Rights	Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright
Identifier	Bavari510711

Description

Title	1951-07-11-03
Rights	Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright
OCR text	ja* Traldien, 1951. g. Ih jūlijai vm ķtttt komliiji. »• vlm to tlllii lavu ukiiiiko M,U [Mittem •pstiljiin. iniuiiniiniiiiiutittiiMiMiiiiii ITiADAT AI! lAIUtli urnu ilrftdiiihV i)a «i itUetlgii Idubtt titelklf VUfliM ļtba, kā tobt pti^iklikre m jidiba ipuidute i i l aokalpoti, U Amm imkiti pil litkMSE tfl^e&ti Udt It t1l\|«M īSS Itdiaml dttba plnriMirY»i It (\|irb«kiaiiMtt«t\| ^ put^kun itmum, A «evltii tuid iiT mm mmk daibl tr HKiUii ii «IiktiotieiiallM, JSS tlektriiko celtņ« uĒSm diibtt vir diMH iMhitt [vē. StrldftBnil liili d* libtidttftai iieH. tl Mii labrikSi )ett «illli, M l «tai tm viidi. Mbid jM^I lOpletBl pirdoaai ti wģii$, laktiivli prtt iuli iiHI O.ICflditHli\|i IcNftctn NOTU» um MIVOTSffiJU 1(1 par «ipriliiitttMļļļj lbaitilttUJwtlJwtoW ^ bM pl<5W\|l«I* Jvai Irtptt P«5S. H if cUtvil ttpl«S«ft^«m ridarklbl, « i i j i j im lil tikli kjIoilittiftļU^ laTtt ptaBJkMM FjJna - plldliln vaWk «S wi fdtlnteiiS luninnniHim sīkas AIJAS s&s nooetni. MJJT: l A T V ī J A Jfls taču zināt, balti ir... UTVttSl MĀCAS AITU aW>SANU - i t oA IIONIJAI - NBUBIfi IMI- (SANTI - MELNBUftNAS lEKORBS VĒSTULE lATVUAI NO AUSTRĀLIJAS AmliiHttii l i R. Mtinie- '(^Vf bet tas gan atļauts poļiem, če-ckiMt, itāļiem u. c." liela akcija Austrālija pašlaik pret a^iem imigrantiem. Runa ir par ie-ciķtijiem no Vidējiem austrumiem -Ubanonas u. t t. To vidū esot īstu ^salašņu". Uz kuģiem, ar liļ{(eqļ.tie ierodas Austrālijā, varot Tīrot visneiedomājamākos skatus. M tie bOs nākamie austrālieši?" jauti avfies. Rezultāta Vidējo austrumu Sgrantiem austrālieši norīkos spētus imigrācijas ierēdņus Atēnās. Uftlr tas vēl nav paspēts, minēto cil-vfl^ ieceļošana Austrālijā ^pārtrauktai Mtfiiuma pašreiz ir 1. vietā pasauli satiksmes upuru ziņā, rēķinot uz Mam 100.000 iedzīvotājiem. Cieš ttl ne viens vien jaunais melburnietis fbtvietis. Otrā vietā Johanesburga ļļHtovidafrikāh 3. Sidneja, pēc tara Losandželosa, Kairo, Ifne, Ham-targa u. 1 1 AmdRs Smits l l l a r a t i , jūnijā. 6 un 3pdraildetie bimil gaid^am iedus vedējus, tagad meklējam vilnas segas VĒSTULE LATVIJAI NO STOtCHOLMAS j« bū,''" Zviedri. b , , » . 5 dzemdību palīdzi-sniedz bei maksM. Par k«tru bērnu S^kv^^ Stokholma,, pilsS-d S v i n . ^ ? i ° f v " ' " ° ' J""^"» pūznim JSn^. '^^'tf Brtaatiņu. kurs jau « p a pSris mēneiiem, bet bērni lidz !r. t- !«^™«"» '««k. vedami uz It- ?Il It-^""^"' "9"» P " brīvu imekle, sve,. mērī. kS «tl snied» me-dicinisku » norādījumu» mātfcn. Par katru bemu līdz 16 g. v. mite saņem ? K . ^ l ^ ' ' * ' P ' * " ' ' ^ fM piemaksu (bambidrag) _ 65 kronas ik pa trim mēnešiem. Sīs piemaksa» nozīme, sevišķi trūclgini daudzbērnu ģimenēm, ' L * ' " " ' ^ ' ģimene», kuŗlis vai-rSk par divi bērniem, var pieprasīt atbalstu dzīvokļa ires samaksai, kas ir ievērojams un ko parasti ari piešķir. Visi minētie soclSUs palīdzība» veidi attiecas ne vien tiz Zviedrijas pa-vatetidekten. bet art blgliem, ka* ap. metuilee ieit MI dilvi un Iesaistīju-iies darbi, Priekšzīmīgi lekSrtotl Ir zviedru bemu d8rz.i — ir tie, kur i«ni un meitenes pavada visu dienu, ir citi, kuros viņus - nepieciešamība» gadīļumos — var atstāt dažas stundas. Vasaru visos centros un pilsētās ikvienā kvartālā atveras liels skaits rotallisuku-mu, kuru iekārtojumā var vērot apbrīnojamu izdomu un bērnu psīches izpratni. Zēni visvairāk cieni smago automašīnu modeļus, kas pagatavoti no koka, dabīgā lielumā, un izkrāsoti spilgtās krāsās. Mazuli, kuru gaita vēl svārstās starp rāpošanu un iešanu, diarbojas ap milzīgu, ghidl notllpētu akmeni. Tas ir ap 2,5 m plats un 2 m augsts, un tajā ieurbti caurumi un ejas, pa kurām ložņāt. Augsti šļūcamie dēļi, šūpoles, šūpuļsoli, vingrojamie stieņi un riņķi, dzeltenas smiltis, vairāki simti sarkanu koka ķieģeļu — tie visi ir Zviedrijas rotaļlaukumu pa rastie piederumi, kas pieejami ikvie nam. Lielākajos laukumos, īpaši pilsētu nomalēs, mēdz būt arī baseini ar dažu desmit centimetru augstu tekošu ūdeni. Vismazākajiem bērniem pare* dzētā platība atdalīta ar žogu, un tur aizvien ir klāt pašvaldību algotas audzinātājas. Sfidos apstākļos Zviedrijas tagadējā jauna paaudze aug spēcīga un veselīga, un ir drošs pamats pie ņemt, ka ar šīm agrīnajām un dažā di veicinātajām fiziskām nodarbēm izskaidrojami arī zviedru lielie panā kumi sportā. Pretstata šiem pozitīvajiem fak tiem, diemžēl, iezīmējas arī kāda smaga negācija. Tieši pēdējos gados bīstamos apmēros vairojušies noziegumi pret mazgadīgiem bērniem, kuru pamatā vienmēr ir seksuālas nenorraāU-bas. Jāņu nedēļā vien atklājās trīs sevišķi brutāli gadījumi, un to rezul tātā nācis ierosinājums radikāli revi dēt sodus, kādus humānās zviedru tiesas līdz šim piemēroja par līdzī giem nodarījumiem. Iespaids, ko radī Juši „Ziemsvētku vecīši" vai „Iaipnie tēvoči" ar saldumiem un rotaļlietām ADELAIDfi AP 1000 LATVIEŠU, BET KUR VIŅI IR? V ē e t u U L ^ a t v i j a i no A d e l a i d e i gus ziņojumus ik reizes, kad jāsastopas ar pārkāpumiem pret tikumību. Jērnu aizsardzības problēmas tomēr prasīs vēl daudz pārdomu un darba zviedru valdībai un pašvaldībām, kas īdz šim jau tik daudz darījušas gādībā par bērniem. Grends S t o k h o l m ā , jūlijā. 1300 m virs jūras luneņa VĒSTULE LATVIJAS REDAKCIJAI NO KALIFORNIJAS Uas nometni latnei ^Ai^U AIC 6. Aitr«ioms prof. St. Vasilevskls io- Jļļli ASV gandrīz pirms divi gadiem, 'iffls viens no tiem laimīgajiem, tdliņ varēja sākt strādāt savā pro- \|i. Lai uzzinātu, kā zinātniekam g_viņa ģimenei — sievai un divi TOtem — pa šo laiku veicies ar lie- * dzīves mazajām problēmām, Lat- % līdzstrādnieks viņam lūdza iln-liririju. ^«Sakiet, profesora kungs, ko darījāt »Wjir bija ievada jautājums. ^ IHfāku laiku nezināmu iemeslu 5 piederēju Izskrlnēto saimei. Pēc jftftilšan^^^ uzkalpoju par Grlnvd- JJ Boaetnes vadītāju Minchenē un PI]o« ar nazēs nometnes lielajām ^ t a l m . Tas nebija viegli, tādēļ aev solījumu nekad vairs nemai- «biedriskās lietā» un aizgāju «tMit par grāmatvedi." •W nokļuva Amerikā?" asistenta vietas piedlvā- » 1 slavenajā Likās observatorijā \|W!omijā, kur solīja 200 dol. algu markās, alga likās \|J5?aina. Nolēmu braukt. 1949. g. ^ 1 kāpu kuģī. No Ņuorlinsas 55^ pāri tuksnesim devos uz jauno «aa vietu." •fa tur strādājat?" observatorija^ Ir apm. 1300 ro ^ jiiras iUneņa, un mans darbs tur ^^'JJJiroto^ V Uelo relraktoru un ^Jigrilu ua novērojumu apstrādāša- Jļ^ Nupat nodevu iespiešanā savu 2?. sarakstīto darbu. Observā- Ir otTt lielākais refrektors pa- . ^ ( 5 7 pēdas garš), pirmais 4 lēcu J^jgrafs un daudz citu lielisku in- ^ ^ " ^ ^ ^ Patlaban būvē pasaules , 3 lielāko reflektoru, kas izmaksās 'atiltdol.'* lidz Bostona! - cauri Āzijai un Eiropai UspemUns mi cnttbis paraugs SARUNA AR LATVIEŠU CENSONI MINEAPOLE daikbjs vietās jau sSk atgSdināt psl-cliozl; vecāku nemitīgi bridinSti, bērni klOst nervozi, lūkojas greizi un aiz- n^^l nf.fri"?''Tt Adelaidē šogad baudi jam loti karstu nHnt.vf/™ dodot iemeslu gužn vasaru, kādu ilgāku la'ku neatcersi msf» n^hn,»''''''"'"''"- ^rr* «"^trālieii - temperatūra sasnie- E .«Cl?k kZTu^\t^^^^^^^ Ledu. izvfdātājiUd bija ri sniedz Pārāk krāsainus" un ^su.i- S^-TIl ^'ējK^'S^'^dt dz-em gribējās tos redzēt Tāpat jūrmalā peldkostīmi dragāja morāli. KonservētIvajoe birojos radās skandāli — ierēdņi nāca sporU krekloe. Tramvajos apstājāt satiksme — konduktori ieradās bez kakla saitēm un tot trieca tās sameklēt. Adelaidieši izdzēra gandrīz tukšus eavua ūdens rezervuārus vai apēda toe «aldējumi. tā ka bei(kot pat aizliedza laistīt zināmos Iečkoe puķītes. Kājas grima asfaltē, un da\Kizi gan atklāti, gan klusībā iolljās pie pirmēf Mevībae brai^t uz Tasmāmju. Aiatrālijas vē s&ko vietu. Bet vasara apgāja, kiks kļuva ļoti mīlīgs, un adelaidieši paziņām raksta, ka še esot Ieti labe k l i n » ^ . . . Auitrālijā kautrs mīl tvm pilētu. Sevišķi m^bumeli un ^nftjitli ir lepni uz savējo. Ka Adelaide tīrāka par Sidneju un Melburnu, to uzsver visi, bet imigranti, kae visas šīe trie pilsētas redzējuši, Adelaidi atzīst arī pair skaistāko. Te dzīvo vairHc ntflca 1000 latviešu, bet daudzu noslēgtības dēļ, tas nav izjūtams. Vairums, kas eedcētiski metušies uz naudas pelnīšanu, neparādās nekādos sarīkojumos. Dzīves baudītāji par īstām dienām atzīst tikai sestdienas un svētdienas. Viņi parasti nollM kādā neatrodamā pažobelē un skandina pudeles. Baznīcā iet vieni, sporta nodarbībās otri, korī c^ed trešie, bet nav vienotajā spēka, ap ko visi latvieši pulcētos. Vienīgi 18, novembra sanāksmē un Jāņu dienā galvu no apkakles pabfii pat kūtrākie. Arī uz pēdējo Adelaides latviešu teātra ansambļa izrādi — E. Zālītes drāmu Svešas asinis — bija sapulcējušies turpat 500 skatītāju. Salīdzinot ar pirmo izrādi — Ed. VuMa Līnis murdā — ALTA uzrāda lielu progrefu. Kaut aŗl teatriniekiem bijušas šķelšanās, tāpat kā Melburnā, un nodibinājies otrs teātris, ALTA „dz!vība" vēl nopietni nav biju^ apdraudēta. Vairāku profesionālu aktieru klātiene nodro- „Cik īstenībā pelnāt. Ja drīkstu vai cāt?" „Laikam ziņa par manu čaklumu uz kuģa bija sasnieguši observatorijas 41 rektoru, jo viņš pēc manas ierašanās paziņoja, ka maksāšot 230 dol. mēnesī Dienu vēlāk pielika vēl 10, tāpē spriedu, ka pie naudas tikšu varen ātri, bet cerības izputēja: patlaban alga tikai 280, lai gan solīts vēl pielikt. Tomēr — izglītotam cilvēkam tas nav slikti, kāda „plombera" vārdiem runājot.'' „Ko dara kundze?" „Sieva atriebjas ameriklņim par tīrības inspekcijām nometnēs, gādā par kārtību viņu mējās un no vainīgiem iekasē pa dolāram stundā un bērai?" ..Meitu drīz pēc atbraukšanas novakarē uz ielas aplaupīja, un tā viņa praktiski dabūja iepazīties ar tieslietām, bet teorētiski to panāca, strādājot par advokāta sekretāri. Patlaban viņa studē Kalifornijas universitāte matemātiku. Dēls īstenībā ticis ..vistālāk": spēlējot futbolu, viņš jau paspējis lauzt pēdas kaulu, un latviski runā ar amerikāņu akcentu. Vienīgi vēl nav apgādājis sev ,.girl-friend" (viņam jau 14 gadu!) un pagaidām dūšīgi mācās." „Un kā ar sabiedrisko darbu?" „Maniean solījumiem maza vērtība. Savā laikā solījos atturēties no sabiedriskiem darbiem. Bet — pag. g. tuvumā nodibinājās latviešu biedrība Kad 1950. g. sākumā atstāju Eslin-genu, lai dotos uz ASV, pazīstams piebaldzēns lūdza man nodot sveicienus veclatvietim Pēterim Galiņam Mi-neapplē. P. Galiņš, dzimis piebaldzēns, ASV dzīvo jau no 1908. g., ir vienmēr uzturējis dzīvus sakarus ar jaunības draugiem un radiem dzimtenē, bet Latvijas labajos laikos arī viesojies Rīgā un dzimtajā Piebalgfi. Tā kā gandrīz visu pag. gadu nodzīvoju provincē, tad tikai šopavasar, satiekot P. Galiņu latviešu dlevkalpo-jumā un draudzes vakarā Mineapolē. varēju viņam veco draugu sveicienus nodot. Laikam gan katru latvieti svešumā, arī pēc skarbā dzīves cīņā pavadi tiem ilgiem gadiem, visvairāk aizku stina dzimtenes atmiņas. Tādēļ arī P. Galiņš ar lielu sirsnību atcerējās Vecpiebalgas pagasta un draudzes skolu un senos draugus nelaiķus Antonu Austriņu un Kārli Skalbi. P. Galiņš pieder 1905. g. latviešu revolucionāru saimei, bet tā kā lat viskā doma viņā ir bijusi stiprāka par sociālistisko dogmu, tad arī viņa nacionālā apziņa ir skaidra un viņam nav nekā kopēja ar tiem 1905. gada emigrantiem, kas, šai zemē dzīvodami, vēl nav izpratuši sociālistisko mācību maldīgumu. Viņš ASV iebraucis tanī laikā, kad darba apstākļi bijuši slikt&i un eksistences cīņa grūtāka nekā tagad. Tādēļ viņa atmiņu stāsts ir interesants un pamācīgs. Tas rāda, ka ar neatlai-dību un cenšanos var tikt uz augšu un nodrošināt labāku eksistenci. No tā var salīdzināt toreizējo un tagadējo emigrantu cīņu par labāku nākotni. Pirms revolūcijas Galiņš iestājies Valmieras skolotāju seminārā, bet. sākoties nemieriem, aizbraucis uz Sniķeres pagastu, kur piedalījies vietējā nemiernieku akcijā. Vajāšanu dēļ bijis spiests bēgt uz Pēterpili. Atgriežoties Valmiera, iesaukts armijā un tās rindās izstaigājis plašo Krieviju. Radusies izdevība bēgt, ko tad arī izmantojis. Pārpeldējis Prutas upi un nokļuvis Rumānijā, pēc tam Austrijā un Šveicē. Paklausot franču konsula aicinājumam, iestljies ārzemnieku leģionā un nosūtīts uz Alžlru. Pēc viena gada nokalpošanas leģionā ierad i s Francijā, bet tā kā tur nav bijusi droša uzturēšanās, devies uz Vāciju, kur sācis strādāt Leverkuzena krāsu fabrikā Ķelnē. Tieksme bijusi nokļūt Amerikā. Izdevību kļūt par strādnieku uz vācu kuģiem Izmantojis un, nokļūstot Ņujorkā, tur arī palicis. Darbu dabūjis Bostonas apkaimē pie kāda farmera. Strādāts 16 stundas dienā par 15 dol. nedēļā. Tad kādu laiku strādājis alus darītavā, uz dzelzceļiem tt. t t. Redzēdams, ka ar fizisku darbu vien uz augšu netiks, uzsācis pašmācības ceļā sagatavoties studijām universitātē, ko beidzis 1915. g. ar paidagoga grādu. Tanī pašā laikā Amerikas valdība piešķīrusi pavalstniecību, un varējis sākt strādāt par skolas pārzini. 1917, g. Dienviddakotas universitātē ieguvis zinātnisku grādu, bet 1918. g. Minesotas universitātē Mineapolē šina kvahtāH. Tie ir — 1 un V, Dul-piņš (bij. Jelgavas t^tns), M. Mētere (Dailes teātra mazaii ansamblis), Z. Saliņa-Svenne (Rēzeknes teātris), O. Skrastiņa (Zemnieku drāma), J. Sedo's (Liepājas operas dekoratora palīgs). Viņiem palīdz jaunie teātra mākslas entuziasti. Paireiz teātris iestudē R. Blaumaņa komēdiju Trīnes grēki. Pirmizrāde paredzēta jūlijā. Vēl gan nekas nav dzirdēts par otra Adelaides teātra darbību. Labi beidzot nokārtojušās ari latviešu draudzes Uetas, jo Adelaidē ie« radi» pastāvīgais mācītājs V. Volt-kt ». Viņa ieveiana amatā piedalījās astoņi mācītāji, un baznīca nespēja uzņemt visus apmeklētājus. Izraudzīta draudzes padome, un baznīcas valdes prieklsēdis ir arch. P. Drejmanis. Ta kā vīriem vieniem pašiem kļuva garlaicīgi dziedat (līdz šim Adelaidē bija Ūkai vīru koris, diriģenta G, Krūma vadībā), tad nodibinājās jauktais koris. To ar labām sekmēm diriģē K. Svenoe. Tautas deju kopa piedalījusies" "vairākos austrāliešu sarīkojumos, izpelnoties atzinību. Sporta ro-sīgi ba^etbolisti un volejbolisti. Daudz par sevi likuši runāt Adekides latviešu šachisti, kuru priekšgalā ska-tāms L. Bndzelīns. Māja un auto ir pašreizējais trimdinieku vadmotīvs Adelaidē, Jau krietni liels ir namīpašnieku skMts, Jo latvietis mīl neatkarību. Bet arī autoīpašnieku nav mazums — to redzējām ieātra ipnmizrā^ē, kad sarīkojumu zāles apkārtnē ielas abas puses bija aizņemtas latviešu mašīnām. Lai nu arī māja vai auto vēl neizmaksāti, tas nevienu neatbaida, jo parādus visi maksā ar sīkstu neatlaidību. Tagad, kad klāt ziema, ļaudis skapjos meklē biezās vilnas segas, kurām gada laikā cena divkāršojusies, Austrālijas aitiņas nākušas lielā go<^. jo vilnu meklē pirkt visā pasaulē. Dalreiz Adeladdn ziemē mūs nu n»azliet kratīs drebuļi, jo kurināmā trūkums ir liels — nav, kas to pie^ gādā. Zien» tomēr nebūs mūžīga — nāks atkal pavasaris, P. PurkēUUs Adelaidē, jOnljā Nav jāmaksā nodokļi, nedz jāmazgā veļa VĒSTULE UTVIJAI NO NAURU SALAS Akmens sviediena attālumā no ekvatora, bet vairāk nekā 2000 jOdiu no Austrālijas atrodas Nauru sala, kas apgādā ar fosfātu visu Austrālijas un Jaunzēlandes lauksaimniecību. Sa-stītās karaostas ierīces. Valdība ierosinājusi bij. DP nodarbināt ari ogļu un dzelzs produkcija. Darbiniekiem ar II* gumu jāapņemas palikt lalā vienu gadu, ko pēc vienošanās var pagarināt lu dēvē par šo kontinentu lauksaim-ļ līdz 21 mēnesim* Sievām un bērniem niecības „asiņu banku". Pati sala ir garantēts brīvs ceļš uz Austrāliju rei-tikai 5300 akru liela, bet četras piekt daļas tās virsmas klāj fosfāts 25—30 pēdu dziļumā. Tas atgādina gaiši brūnu smilti un neož. Spēji paceldamās ap 1200 pēdu virs Klusā okeāna līmeņa, Nauru ir tikpat skaista, kā kura katra koraļļu sala, bet tā sastāv tikai no trim lietām — augsnes, kaļķakmens un fosfāta. Svītra apžilbinoši baltu smilšu iezīmē rifa malu, bet tas arī viss. Nav ne mālu, ne pliena, ne zemes, kurā kas augtu. Bagātīgā iropu augsne ieaugusi plānajā satrddējušās augsnes kārtā. Iedur lāpstu, kur gribi, visur atdursies uz fosfātu, kas pirms pārstrādāšanas nav auglīgs. Kad Pacifikā uzliesmoja otrais pasaules karš, Nauru sala Anglijai, Austrālijai un Jaunzēlandei, kas to bija ieguvušas 1919. g. par 3,5 milj. mārc, deva labu peļņu. Gadā eksportēja tuvu pie 1.5 milj. t fosfāta. Tas patiesi bija labs ,.bizness", jo šādā vairumā sala spēj dot fosfātu 70 gadu. Un viena tonna fosfāta, apstrādāta ar sērskābi, kļūst par 1.7 t superfosfāta. Bet kāda vācu laupītāju kuģa apmeklējums un japāņu trīsgadīgā okupācija iznīcināja visu tik pilnīgi, kā kad sl sēņu bars būtu nokritis labības lau k ā . . . Kopš 1945. g. U . novembra, kad Onijas Džeks (Union Jack — īpatais angļu apzīmējums aizērioja Austošo sauli, celtnes salā ir atkal atjaunotas, mašīnas uzstādītas, ^ . un celtni atkal strādā. Tie aiznes stun-sācis studēt tieslietas. 1929. g. nobei-1 ^ {o%\īiK(L pāri 200 pēdu plata-dzis juridisko fakultāti un ieguvis ad- j ^ ^ ^ ^^^^^ jj^^j i^^ģ^ vēderā. Bet fos-vokāta grādu. Blakus junsla praksei ^^^^ j^rakt ir grūti. Izsmelts fosfāta 1937. g. ieguvis arī maģistra grādu j^^jļ^^ atgādina ar kapakmeņiem pār-paidagoģijā un psicholoģija. Pēdējā laikā P. Galiņš pilnīgi pārgājis mierīgajā vidusskolas skolotāja darbā. Pirms desmit gadiem nopircis savrupmājiņu. P. Galiņš nodibinājis cienījamu stāvokli sabiedrībā un labprāt ar juridiskiem padomiem- izpalīdz gulsne dii tautiešiem. Viņš ieteic latviešiem, Kam si kopā, b blivēt.u kapsētu — milzīgi koraļļu pīlāri sleļas pret debesīm pilnīgā sajukumā. Šie pīlāri pretojas vissmagāko traktoru uzbrukumam, tāpat kā tanku aizsprosti Zigfrīda līnijā. Mecha-niskus celtņus lieto, kur fosfāta no-diila un koraļļu pīlāri nav cie-bet lēzenos laukos strādā ķl-zi gadā. Algas noregulētas uz iO stundu darba nedēļu, tā kā ķinieši strādā 44 stundas, iznāk dažas virsstundas un mēnesī 40—60 mērc. skaidras naudas. Tā ka par Iri un elektrību nav jāmaksā, tāpat par dvieļiem un gultas veļu, ko ari mazgā par brīvu, tad rodas vērā neirami ietaupījumi, kas vēl pavairojas ar 12 marc. piemaksu par sievu un 25 mārc. gadi par bērnu. Bez tam no saņemtās naudas nav Jāmaksā ienākuma nodoklis, un angļu cigaretes un alus ir uz pusi lētāks nekā Austrālijā. Sala ir tikai 3,5 Jūdzes gara un 2.5 plata - r gandrīz apaļa. Atpūtai ir tenisa laukumi, peldēšanās baseini, biljarda galdi un kino. Uz izrādi gan katram jānāk ar savu krč^slu. Darbinieki dzīvo mazās mastvās mājiņās, kas sastāv no divām istabām, dušas telpas, tualetes un vaļējas verandas. Mājiņas būvētas kārtīgās rindas, katrai savs dārziņš, kas atspoguļo iemītnieka gaumi. Vakaros, kad vēss vējš uzpūš no uzkalniem, niedru krēslus un galdus iznes verandā, kur tad uzņem draugus un jautri patērzē brīnišķīgajā tropu vakara. Salā ir maz putnu, bet liela dabīgo produktu bagātība. Tie, kam nepieder zemes gabali, ievāc mango koku augļus un kokosa riekstus, ko pārdod ķiniešiem. Zaļu kokosa riekstu piens la-savam karogam) ļ bi» spirdzina karstā dienē. Kuģi no visām debess pusēm atved melnkoka izstrādājumus, dārgus akmens galdiņus un lieliskas izgriezumiem klātas lādes, kas nāk tieši no Ķīnas un pērkamas daudz lētāk nekā Austrālijā. Nauru salā nav pārmērīgi karsts: 85 grādi pēc Fārenheita. Ziemas nav, bet 4 mēneši mitrs laiks. ..Nesteidzie-ties atstāt savu darbu un kravāt saiņus," rakstīja latvieši no salas. „Ple mums dzīve nav slikta, bet zila debess un maigs vējiņš vien nedara dzīvi pilnīgu. Mēs apskaužam jūs, jo Jums ir ielu dzelzceļi, jus redzat elektriskās Mani vienbalsīgi — sieva sapulcē ne-j vien iespējams, papildināt savas zina-'hieši ar nesamo kārti pār pleciem unļīcklāmas. pēdējās modes skatlogos un Diedalīiās — ievēlēja par tās prieki- šanas vai nu kursos, vai studējot, ti-; groziem tās galos. ! zirgu skrīpšanās sacīkstes., Mums visa —ol— kai tā var tikt uz augšu un sasniegt ^ Nauru sala strādājuši arī daži des-ita nav. Mums Ir tikai darbi un zilās labāku stāvokli. Andr. L miti latviešu, atjaunojot japāņu nopo-i d e b e s i s . . p r ~ piedalīja n i e k u . . ." K a l i f o r n i j ā , jūlijā. ? V ī f 1 Vi i i I i i 2 ii Mi t 5- 4 i ' i ;

Bavarijas Latviesu vestnesis, July 11, 1951

Object Description

Description

Tags

Comments

Bavarijas Latviesu vestnesis, July 11, 1951

Bavarijas Latviesu vestnesis, July 11, 1951