Bavarijas Latviesu vestnesis, July 11, 1951

              'mmm
1951.
S
tttiaien, 1951. g. 11. jūlijs
L A T V I J A
2000 gadu
SMbu kulminācijas punkts 8.fSl(fa
neredzētu krSsnumu
ar
IļM^Btt, to « 2
ŗ M a(i #
ptoi par il»mļl
e$? Vtour fcrtu g
'dom, k& jitiļiii
b noderigiks f i j|i
«nitiai }ami jiikļi^
veci Diefiļrti
m ir meduii oiit^^^
\m teiitigie. IMiiiķi
ļjro]tm liek dribut;
i cerljumiiii
i k i bažai pir to^ l i
spējīga* Notllll
it almltolļoiki i |
.Inii^viņaolitap!
im rofti iivi a i li
• • • ' ' '""'51
jiiliu cerībai i f f i »;
un noveiliHft U
iekUib i M
iet touti, Īli I *
'celtu dzīvo W«8i
min m\k
«trad!sl« btM^
to tad ari bilff
.miwķl$, bailu ^
8brptautlek3i attiilOT;
^raa un ^H«Mii f
kviirloiien <W)S5J!|
MSttiegi l t t « *M
ja k« modarnl
ii2iet nebMbM«p
tdev»nn«, neiiBOV
ctelvojis.
Lvtt pr«ci. K « * ^ ļ
Ķ četrei c i S ^ J
Ikrletni
noskaifli^ ^
h atbildi
nebija dzlrdlļj
I!. t»i viW« * ii
Ķ t a ^ ^ " *
Im un ^ ^ I ^ Wi
ļrdinfm. J5i^J|
Jg ffŌ»^f*^ BtitspifiiBl
ļļUiiotitkt v i c e i i i * 1» to a l t t a i t ti.
^ l ā t s ftt m i stņS •tpttkiajISi. Tr«a
Criifci « iM fH A t i i l a i «8 l o a u Eiroim
grtTffiivaiftliihi • • i a l t o n i i M}a uiķl-
S ļ i fl«9«"it par dlMOlasaa flada 41. a.
SMM dfteiiiaf, kad a plrvo ruiii
Siriiito f i f t v i * i * JlUiJt t m k i r t «x 9I1I1 nļlģmk MJa JsTlieu par caatfilo pankta
ļSļOm, kM «r Mvilķīta koBCtrlifii, i i .
ļļļS/mmMei\Ut, « r n o i M l a i , paridim.
ļļSSai» karstvillta* d e j i a brfvi dabi.
Tļ^jjUdiki » Slaas lldtņa ēaloņat toņa
MķAfU e a v i mani, pnlcUot ilmtlaoi tilk-i
S i f l i a t vliaa paiaulei.
^Mm v l i t v t aptrer 409.100 f l j u m s u
mjU «itkikripta, kori rakitofo laikmeta
r r ^ i a Cītara Ifdz VesiiBam Ortolam, Zģtm i M a i l l M •alrlk aoilmlga aotikamo
ļU iilfcar dtar p u a a l i . Bet Pafliei i r i i. ĪS^Sk fcr takitlta t i a i e U i aa aamot,
ļmW» ^"^"^ drGimēiii deimitlam
S&H laali. Vlin kam patltai l a t a r t i l la
mļm^oMtM, fonm, «aaaea. modaa utt.
Zģnt^*^ e*^v simteņiem, aevls
Stoci aa ifkialdllaais Btoments, Itallko
X5i f«HI|i l i t r i » etllal», kas pasaall
iļgiMil k i f arlies slaboU aa katrs atgidl*
iTfivB Is>H kiit «rl trfi ao ttm faktiski
nnttu ccrfiMs
nKMavHa
mAUDZttA AR ASV TOLIT NE-NOZiMB
ARĪ KAPITĀLISMA AT-JAUNOS
ANU
MgraAi fgl). — Vieai zTmigi noti-laBd
Jeimft}Ai eittlitlbai Ju^delavijS,
«ar ko jļitt tām ziņajiiši a<grāk, nesen
lllUIJt^es MaķedonijS, uzzinSjuši
tllScu tuvināšanos starp Ju-fOlliviJa
tm ASV, rūpIgSm kapitāli-iMtlt
iMSmat thidijiim eainmiecis-kiji
ved^S tm valsti ietd^mes maizi-atluiot
taliffiod^cisku uzņteiumfu kon.
Inļn, lennleki viklkofl ciemos etaju*
tUkM^ ierīkoto kolhozu likvidēšanas
1» imBJnii zesnd Atpakaļ agrākajiem
ļļīaJMAim TULAI pec papildspēku iz*
. iiakiisit polkrijai izdevi<ee „rēpriva-tMdlu"
aizkavēt.
vei<iā iztulkota iekšlietu m1-
ntabi Rinkoviča deklarācija, kta 47
proc. pontiikāft policijas līdz šim iz«
teito arestu bijiuSd nelegāli un ka nā-klinl
ildieoi paņēmieniem jādara
fāil. Pift vadošās personas sapratušas
hU norādījumu par iekārtas maiņu
1» piredKimo atteikšanos no koma-šmk
Maķedonijas komunistu va<b-irii
Smilevskis tagad teicis plašu no-
|iildro>Dln mm, apzīmējot doņoni par
lt|riiianos pie vecās sistēmsts renp.
obļitāUstett augošās rietumvalstu !le«
Mnies leznititl par nožēlojamām
: Sajii dteis valdllba tomēr ieenle-
(Uļ paarlamentam likumprojektus
lillls kontroles samazināšanai plim-aitanleclbā
un finanču dzīvē. Pēc to
^n&iacas rūpniecības uzņēmumus
i kontrolieru palīdzību vairs
iņtelnās valsts, bet gan vēlētas 11
tlm pārvaldes komitejas, kurām bās
JHpIjas pašiem par savu plānu isr-iMolhmi,
lai varētu sek^gi pas^tā^
vil konkurencē ar citiem uzņēminndm
W?l ttrdmiecrbā. Jugoslavijas mailc-
Mi gan atkārtoti uzsver, ka tā nav
jiri^laiia m kapitālismu, bet vienīgi
Ucionālkcācijas principa aizstāšana ar
toidilhāciji}, paptldinot to kvalitātes
Mm ar dažiem brīvās tirdzmeci
bii pfindpiem.
Belgmdes diplomātiskās aprindas ir
;fltKeciBātas« ka ja vien speciāli ne-tljlōāiiet
rietumvalstu podci/as —
;»lttdŅot Irānu vai tml. — par spīti
koncentrējumiem. satellt
Jtau Jugoslavijas pierobežā, iebru
tas šogad nebūtu gaidāms. Ar lie-
•fcl bažām turpretī salaidis nākošo
JWisari, kad būs nobeigta satelītval
toamiiju izveidošana.
SacrISieS^l2.,?S\'**^. ^^mol
dJ !tf . ? ?i'Jr/I*%fl«fl«AJā«% Sa'*cr™e-Co^eur bafildii!k.a.i ' "I Mr'^.
"iu«i"\.y**w^ ^« «Ii isi
Iiteo M ii.'^^'i" orttiailaofaakam.
Vj.Heliki l l u i ; drfilmar protams, Ula «a
kas apoli mirdiēdama agoņoiaBa aa iHamliiJl.
krtitleSlem a , atelilllkajlem komOaiitiem ^
«••pil Baitalt vai vairot |aaia stmHtlias tai
kitodrile kopS i i leiiia ftavējasl U kUkts.
bet vareas lleciaiek* plītētai tSUkalal vēitV
iM.7.i/*4^?* !? *»Pli«Hni tldaslalklwa
Udi «al«ajal mlatss aakUl 1144, ā«9.»ii,
taaka smailes, mariala Patlat aotlHliaaal ax
a i r i akmear triedieaa a t t i h n i ao katedrl.
«I ^ Wa?mites katedritt aie«lta
atradis JflU|o C l i a r a aa viņa tTra aamataa;
fSS: Ji^ tvejaleka lil}a
rtbl tiil pasniegt kS vem lomas ķeltaram
Iķerljam, kas drlvoja ao 42. 9. pir«s Krlilas
dslmiaaas Udi 37. gadam.
Alraidamis starp divim k i d r e l i i j im laa*
5 slrllēm, kas savieaoja Dleavldfraacila ar
Zlemeleiropa. va}Qa iežogotie vidailalka ^a-r
l i M t i e i i centri, Dlevmites katedrila ari
Sodtea ir pau Parfiei sirds. Netila ao t is
likti ari l i k u m i latiņa kvartālam, aa vCl lea
pirms Sabeie te dilvoja s v i t l 2enav)lva. Ar
brīnumi palldsibu viņa pasargila Farlil ao
drogas, t i a l d b i f . ko plliltal bOta alaosls
Atila OB viņa baņņl, na kopi i i laika kopi
ar svēto Daat Ir pilsētas pairoas. Franču
revolūeilas dleais ut kattdrilcs altifa da(ola
baletu, bet pēc deimU gadltm l a r a a i pivttts
kronīt Napoleona.
Ne maiik kriiņa «gaņi tpolumi Isikatltls
Triumfa arka. ko liOO. g. Napoleoas pavēll]a
folt par godu iivim aivarolajim armljim.
Bit kad tIM. g. to aobeldia, aibl)a tiea
vairs ao Napoleoaa, ao viņa armllu. 4 gadus
v l l i k cauri Triumfa arkai co|i us Invalidu
domu t i v i r t i l i s Tlaal^ Napolaoaa mlrstliiii
atliekas, tarīiltil atcorlfis, ka l l g i k - ve­selu
nakti — tem tis pirms sadedtlaiianas
PanteonS dabOla uikavitles Viktora Igo mir-stIgSs
atliekas. Tala Paitiaa 3001. ditiBla.
aas dieni zem Trlunla atkat ^ tem mailiļis
n^uns un siedn katnle*. ko sanesuši gan
franlitt patrioti, g u iriomju viasl, atradās
vienīgi 1. pasaules kara aosllgumi radītais
Nerinimi kafavlra kaps.
No iuglas a i visu raķeia, lokspatdia rak-l
i n u un dtu gaismekļu u i u a l i llesmojolo
pilsētu varē)a noraudiltles ao 4. ptlsitas
simbola, l l e l i k l i Fatlita alrakcDai Eila|a tor>
ņa. Atraidamlot t i l a tiklab ao Dltvmitti
katedriles k i Moamartra ar aeao Merkara
templi, pirms 62 g. bflvltats Slft|a totāls ttm-bolifēja
modemos laikus — „laaao dtolts
lalbmotu"» Mata}i Marsi U a k u a l . t i palkl-
II, 1700 g. ia aotika plrmis BastlUlu laņ«m.
laaas svinības. Iris gadus vēlik ux elatota,
tagfldlji torņa pamatu tuvumi, galva paiaa*
dS)a pilsētas galva BelU)s, bet gadu vēlik,
pirms sekot lldsigam liktenim, BobMp)ērs oft«
dili profclamēla Augsliku bStnei Osamība.
Bet ]a par pagitni laipai ilaija pattistlt gids
vai teicams prospekts k u r i katri Sēaas 1alk«
rak»tu staadi. tad par aikotal aa skata ao
Bifeļa torņa kaut pēc pirts gadiem varēt ti­kai
illēt — un ticēt, ka tvētii Zenevlēvat
vieta kidam - vai kaut kam - citam itdolles
ar brīnumu piiargit Farlil ao i i l i t u iebruka-ma
ua postlSaaas k i r e i , )o tas aoslaiita ari
visas rietuma kultūras boli e)u.
iofvjesu sports Ziemeļamerikas
liontinenta'
SPICIAIRAKSTS U T V I J A I NO ASV
Vēl pirms gada latvieln sporta dilvo Zlo*
aielamerikat koatiaeatl bl)a tik Iragraeatira.
ka par t i d u runai būtu bllit pāragri. Pavi­sam
citldl tai ir iodies. kad Ipali aUlnlgl
v i r « lāveltl Kanādai. Pēc aiivadfti neiibē*
gamā plrt}as pertoda, tur pēkiņi tikusies
rosība, kas plrmi bridi pat pārstcidi. Jau
•Uvadltat pirmit latvleSu raekfttartacikstes
Kanadi batketboli on voleļbolā. Toronto
pladtlvojusi ari |au pirmos baiUeiu sporta
Slēpotiit VlUs SkrastiņI (balti svīteri)
savu ameriklņu kolUgu vidū.
Latvijas archiva uzņēmums
svētkus. TipaI Kaaadi Ievēlēta sporta va­dības
ņrgaBlsiclJas valde.
Vleas no gatvenallem kavlk|tem sekmīgas
latvi^u sporta dtives isveldoiaaal iai koa-tlaeati
Ir ua paliks mllrigals plaSuns. „Ka-nadleSlem"
8ai ilņS krietni vlea valrSk lal-mēlies,
lo visi lielākie centri, kas dabiski
palcl ari valrik mūsu tauUeius, atrodat
valsts dleavldautlrumu ttOrI, an veicamās
dittancet tomēr kaut kā pārvaramai. Ua ari
tur Bibflf viegli iesaistīt kādā sistēmi 100
proc. visus mdsa sporta iestidl|umus, piem.
Edmoitonu vai Vinlpegu. Bet lai kS, darbs
tur sikts, ua, parlstot latvleia |aulu uiņē-adbtt
ua eatuilasmn, varam bflt droli, ka pus*
COH viņi aepaUkf.
Sav. valstis, kas durvis migrantiem pa­vēra
dittds vēlāk, launstbraucēji vēl atrodas
„kaitni', un tidēl ari sporta laukā pagai­dām
vēl tikai Improviiē. Ir lau pa volelbola
vlMlbal Siētli un Clkagi, basketbola piec-alaki
l^alorkfi, Cikagā, Anabetmi (Katllor.
a i l i j . vaingtoni (D. C ) , Filadelfi|i ua, pro*
tams, art dtar. Bet tie visi ir tikai pirm*
sākumi Varbflt masUel valrik aeki Kaaa-dil
)au pavidēluii iadlvlduilo sporta veidu
reproteatantu virdl amerikāņa sarīkojumos,
kas, protams, Ir sagadIKanis. Sevišķi Šeit
gribas atsimēt vecmeistara Vi}a Skrattiņa pa-aikumus
slēpolaai. B«i nopietniem Irenl
ņiem aa Iesaistīta smagā maltes darbi, viņš
valrikos austrama krasta Uelos sarīkojumos,
kur dallbaleku skaits atsevišķās disciplīnās
bieil tuvoties pat simtam, arvien lerlUdo)i«s
pavarētajos ki slalomi, t i aobraucienā un,
protams, ari dlslaaln slēpojumos. Pie tam kon-kareatu
vidū nav trOcIs pat ASV olimpisko
kaadlditul lieliski savas, boksētija gaitas at
s i k a ari 2aBls Smlis, nekļūstot „Zelta cim-
PATĪKAMA DAMA
Kino aktieris Tairons Pauers bijis vēl pa­visam
Jauns, kad rels v i e t i b i s taticit (Il­mu,
kai tem loti iepatikusies. Pauers tCUIi
uisācis sarunu, gribēdams nodibinit drtu-dzlaikas
attieksmes: „CtenIti, vai Jums k l d -
r e i i nebūtu mazliet brīva laika?" — ..DK^m-
211 o l i " dima augstpritigi atbildējusi. „iat
es jūs labprāt vēlreis satiktu un būtu p6i
šādu iespēju loli priecīgs," neatlaidies P i u -
ers. ..Tas tomēr nebūs lespijams, un bez t«ra
jUs man esat par Jaunu!" — „Nav Jeu Itk
ļauni." domīgs atbildējis (ilmaktierls, ,.|Ū8
paU taftu ari reU bijāt Jaunai"
BIR2AS GUDRĪBA
Miljonāram Jautāja, k i Jfirikojas. lai bir­žā
varētu nopelnīt.
„Tur jāizturas tāpat kā peldoties ziemll,
atbildēja baņķieris.
.,Kā tas Ir saprotams!" brlr^IjSs j a u t i t i j i .
.,Nu, pavisam vienkārši - ātri iekšā un v i l
ātrāk ārā."
Jtoulikl? I. Daja. 5.
komponists. 9.
{«IJ. Vietniekvārds.
»JOalJu elements.
"rJSiāJums. 12. Ak-
^3. Maizes
*«»t sali. 14. Seni
>'17. Pagasts Lat-
IA- ?• Talismans. 21.
] W l t t flleinotijs. 24,
Spijliļi, 27. Plat­as
» Panama. 29.
S*iJ»«aIcM „maije".
pārvietoSa-
£ ttdz^ls vldtislai-ŗ
33. Sarkaaidōiņl.
JJuptauUsks apzī-gPf
^«drita tele-
J!«««««Wt 1. sik.
2. Mazbērni. 3.
J«* tpstākla vārds.
kas vairs nav
H^idi. 5, Senlalvi-ļj
«jrads. 6. Negau-Šķīdināt.
8.
Ugavu med-
JJ^P«sona. 15. Blbe-
J Pjnona. is. Resns.
ļļApkopt zemi. 20.
JS" Mūzikas i n -
2»«ts. 22. Itaju Staltu. 23. Upe ļJJ5_ aostrumps. 24.
komēdija. 25.
ffļ^ 26. Raženiba. 30. Aizbāznis. H
ūdens dzīvnieki.
Meklējās krustvārdu miklas
atrisinājumi:
J ļ ^ * J d ! i . Tiepša. 6. Sods. 10. Azori U.
rU^* Zllēva. 14 Uri. 15 NŪt.
* 5U. 17. Ane. 21. Skauģ.s. 23. AP |As-
| ^ ^ , g ^ V . - . . . . n . ^ . 0... .
«Niksilias saailzcBes" i r
S400 ipilfticBjkalla
āSf icttaralaiis
Filadelllja (dg). — Klātesot amerikāņu vai
dibas pārstāvjiem, zinātniekiem un saimnie­ciskiem
darbiniekiem, kāda šejienes (irma
nesen nodeva valdībai jauno ..superdiaginu'
Univac, t. s. elektriskās smadzenes Si ir
vi^na no speciālajām rēķināmām mašīnām,
kas pieskaitāmas modeinās technikds izclltem
sasniegumiem, jo veic matemātiskus un ita*
tistiskus uzdevumus automātiski, pasakaini īsā
iaikā, turklāt pašaa sevi kontrolējot un no
vēršot kļūdas. Sis mašīnas izmak«iā ļoti dār
gi, piemēram, Filadelfijas .,junivaks' izmak
sijis 1 milj. dolāru, un tfis var atļauties
vienīgi ASV ministrijas un mihu uztjēmumi.
Sevišķi tāt noder zinātniskiem, militāriem,
saimnieciskiem, astronomiskiem un statistis
kiem aptēsumiem. kurus ar cilvēka darba
spēku nevarētu paveikt gadu desroitoi.
Piemērara, Filadelfijas ..junivaku" izmanto
ASV statistikas birojs tautas skaitīšanas ma
terlālu apstrādāšanai. Mašfna vienS mirkil
var ieklasificēt caurmēra ASV pilsoni, ko
ordinējot par viņu 20 dažādu faktu, ieskaitot
ģimenes stāvokli, vecuma grupu, profejiiju. iz
glltlbu un ienākumu lielumu 1949, g.
„Junivakā' iebQvētas pavisam S4(KI elek-troospuldŽu,
un tā ir trešā māsa savām di
vām priekštecēm Eniac un Edvac, kas paš
reiz strādā armijas vajadzībām ..Junivakam '
ir sava automātiska kootrolsistēma. un tas
spēj uztvert pats savas, kā ari ankeipojošā
personāla klŪdas. Jaunaii. modelis w j operēt
ne vien ar skaitļiem, ^ e t ari an»ilrdiem
Trešā atšķirība no ieprlekšēiicm modeļiem ir
tā, ka brlnummašina, tikko tai sabojāias kāda
spuldze vai vAds, tūlU rocchaniķim pnrāda
bojāto vietu. Dažādos matemātiskos ua kl.ist-fikācijds
urdcvumus mnAlnā ,.iepilda", fiksē­tus
uz magnētiskas lentes. Kā apgalvo masf-nes
būvētāji, to spējot, apkalpot katrs, kas
prot loģiski domāt.
RELATĪVAIS BRAUKŠANAS
VIRZIENS
Profesors Kosins Ir deditgs EinStelmi rela­tivitātes
teonias piekritējs. Kādu dienu,
iekāpis nepareizā vilcienā, viņš jautā pretim­sēdētājam:
„Kurp jQs braucat?"
„Uz Marieļu."
,.Bet es uz Parīzi." priecājās Koslns. ..Ta­gad
jūs redzat, cik Etr\štein» ir liels virs
P^r spīti tam, ka braucam vieni vilcieni
mēs katrs tomēr dodarate* savā Virzienā, un
pilnīgi pietiek, ka tēžara viens otram pretī,
lai nonāktu dažādās gala stacijās."
PIEKLĀJĪBA
Mans draugs, kas iau bija pavadlļis^fadu
Afrskas džungļos, kādu ritu. zobus tīrot, pa
manīja nēģsrzcnu. kas to novēro'ia
.Tev ari vajadzētu tā darīt." mans draugs
> pamāclia.
i ..To es ari daru un pie taro katru rītu. un
ar īCisu zobu suku ' mierlg; Oftskaidroja nē-
' ģefTēns. Drauns noba!ē;a. bei puika v^ņu
* \>r,.-? .-.KieJies, kungs, ©i liru sobjs vitn-
1 mēr pēc luras"
du' izcīņā H l Uls fiailaa, U l a kafavlra
pienākumi vUaai pārvilka svītra. Galda te­nisā^
iegūti 2 •eistaraosaakaasi — Cikagi
ii. Velk«e) an FiUdelii|i (G. TobteaaJ. Vitgl-ailēUkā
Jauns taiaaU itrāitliet Modris Pēter-ions.
kas studē lieluaivaltBgtoaas k o l l t d li
ielIngbeBā. na praUs pirsaiegt pat oOdilo
LaIvIJat rekorda «tzlal (21.0 sek.) X20 | rtsp.
200 • barjērskrejleai (U,S iei.J. Varēta
vēl turpināt. Jo roku Jau itasēģiailašl ari
cita aosaru sportisU ~ UeUlkleBi vai aa-zākieas
paaikuailta.
Šejienes sporta darMataka vidfl vil aav
īstas vienprātības Jaatilami, k i IsU ataslā-
» • «Osu liriskās kulterar darbika ~ valrik
paša. latvieša, ietvaros* pātarot acis safisu
nacioBāto aa kopības «oatata. vai aatstoUts
aaierikāņa orgaaiiicljās, aikrijot virtigat
Jaoaas atziņas, pieredzi aa praksi taa bri-dlai.
kad varēsiai visa ItgOta likt ttoli paša
aUlJis. K i vieaaia, t i etraai viodokli» Ir
par labu, ir|aoau iiridisies štļltaes Ipati
sporta ttzbflve. ļķiet pareiakals bOs atkat
tas pats vecais labais H I O I U " vldaicalš. To-
Bēr tas nekādā ziņi aav šķērslis kaut ko
veidot un darīt. Vlaalgals aopieUiali kavēk-
Ib. kas vēl llgi« lai aotelkta vttaaiēr, traucēs
sekailgtt latviešn «porU dsivee attīstība visa
ASV apJoaUl, bfls lipUt a t a i u a l , Jo Itla res-pektējaaas
vlealbas radistos ki pio Paclllka,
li pio AtlaaUka. i l a l l lasi», ka v i t a vai
otri zeail aiOsu sportisti vtUiaši a i sactailba
vieta 400 vai v a l i l k JOdia. T i aeaašaabiail
ir liela pašuiupurēšaais aa asņēasiba. To>
asēr šejieaes apstākļos Us tr aa f%\\%\ Ukat
„alkttas'\ ko dalts vitalbai laa valkalas
vairikkirtigl, lai llkal Itspēllta pa vlea«l
drittdtibas saceastbal. ASV ) i r a a i faa
vairākleai lOdiu tūkttolltia. Meailraa, lai
kallforalafii aoklOta Ņajorki vai otridl, co{aas
viea katraai vlealbas dallbaiekaai valadiēta
209 dol. aa. braucot ar vilcieau. distance akos
virzleaos valcaaia I dJaUs. Frotaaii, laika
patēriņš saaiailaitos ēetrkirtfgi, liasaatojol
IldBiUIan, kaMēr UdtvuMi atdaadt palien-nitos.
Tidēl grflti ledOMitles, ka varētu
atrasties, picas.. 7 viru Mela vioalba, kafal
bOlu iespēla izdot 1500 dol., Ui plodaillos
kādi aieUtarlbā vieai vai otri krasti. Ua
tomēr - ari šai tepē kaat ko dara aa darīs.
Tida pagaldiai ir v i s p i r l f i alaa Zimal*
aaierlkas koatiaeata latvlola tporta d t i v l;
par spīti kavētijleai apstiklltai. li. loaiir ao*
1ās attīstīties t i U k . lapalsn ]aa dtvasl Ya
nadā fabraukuSo aporta cilvēka veiktais na
Iecerētais. Sis apskaUņš toiiēr aabūta ptl-alns.
Ja aizmirstu plesimēt. ka lielie, lau
V i c i t i līdz apalkamam Itdaltia „spoHa k i f i *.
tagad ir pārsvieduSios u i šo iMioe lodes dala,
SI gada «.pavasara oltasivt" akii vlealai-clgt
dtvis froatēs - Ir Kaaaa. Ir ASV.
Spēcigākio aa, lidoaUl, taēa ao pēdllli tpor*
taa veltlllo epiteti Udi liai blMl .,aaivērt"
ua „masu kalipāalsms", kas, šķial, tikai
lltka reizi atkal lloclaa, ka iporti palltsl.
prof. P. Starca virdlem ruailot, tr jolt a^rtl«
ģita paidagoģiska, medldaiska aa aodila
probllaa ar tūkstošgadīga vēslaH.
V i l l a C l ki
Pajalupi. maiji
iotvfolu spoltlsfj EIropo
un citos kofītfitenfos
Uga aa Daiaa, abas spēcīgākās Melburnai
laiviošu batketboli vttalbas. kvalificējušās
Viktorijas pavalsts meistarsacīkstēm virsli^iā.
kur 8 piecrueku vidū vēl ir a i l L Baltruoa&a
vadīti lietuviešu izlasa Vārpas Rīgas sirds
un tmadtaņu veidotājs skaitās A. tilmanīs.
bet Dainas- ustāvā P. Bumbērs. Damiešui
trenē uPiimplņS" — Andrejs IUrtiņš.
Vai Utviešl k|(U Melburnas melstaH voleh
boUt 80 godu lielas izredzes tzclnlt Rlgaa
vienībai vai Melburnas latviešu biedrības sēt­niekam.
FJgas spēka viri ir Priednieks, Turss
Tllmanis. Briedis uc. bet Ml,B u s t i v i S i -
tiņš. MLB turnīri piedalās vlil ar X Jauktām
vienībām. Sarīkojumi īsti internacionāls no­skaņojums.
Jo startē ari Juļjoslavi. čechl,
grieķi. Žīdi uC. tauabu spēlētAjt.
MelbaraM latvieša «eistantaclkslēa aalda
t e a i a vienspēlē vItieSlera ui^rarēja V. Mati-sons,
25 dalībnieku konkurencē finUā pie­veicot
G. Zeldaku ar 21-11. 2 1 - t 2 . 23-21.
3. V . ieguva 0. Briedis, 4. v. B, Diaiberga.
Divspēlē vīriešiem: 1. V. Mulisons. G. Zel-daks,
2. C. Dinsbergs ^ 0. Stakle. 3 G.
Zilberts — I. Bērziņš. Jauktā divspēlli 1.
V. Lušāto ~ V. Matisons. 2. E. Plūme - B.
Dinsborgs. Sacīkstes tīkoja Melburnas ao-dala,
ziedojot ari kausu.
LaIvlaUs P. PurkaUlU ir Adelaidoa. trešās
l i e l i k i s Aostrilijas pilsētas. tSSl. o. lacba
čempions. tO dalībnieku konkurenci kija 8
jaunaustrilieši, Rezultāti: 1. P. Purkalltis $
p. ino iaspējamiem 7. jo 2 sacaatoiM turnīru
nebeidzah I. un 3. v. krlavs I. Zoriēs un
ungārs L. HortovanI. T i l i k a j i s viatis atkal
3 latvieši — 4. K. Līdums. 5. G. Bērzzariņi
un 6. A. Jaoelsitis. Nattaitēja L. Endze-tlns
un liatuvietls R. Arlausklis. Kamēr Pur­kalltis
Izcīnīja lielāko panākumu savi ša-chista
karjerā, pavisam neveicās K Līdu­mam
un G. Bērzzariņam. Pēdējais vēl iutās
noguri» pēc smagajām cīņām Austrālijas
meistarsacīkstēs BrisbanI.
ionh Uimanh otgrfo-
](onos brmi gafdo
SIdno/o
Jānis Lidmania it viens no latviešu promi-aeatākajiem
sporta ļaudīm Austrālijā. Viņš
58 reizes reprezentējis Latviiu valstu sadkitls
futbolā, vairākus godus būdams latvju vien-padsmitnieka
kapteinis. Savā laikā 2fnlvā
J . Lidmanis palldfēja Latvijni izcīnīt pirmo
oficiālo Eiropas meistartitulu baskatbolā. gū­stot
Izcilāt sekmes art citos starptautlsies
sarīkojumos. Soditn viņi dilvo Sidnejā. J .
Udmanis stāsta: „Visumā varu būt apmiart-nāts.
Darbs viegls un tīkami — kurinu alim-nicā
tvaika katlu. Strādāju gaa maiņās, kā-pic
bieži esmu aizņemts trl parutajāt brīv­dienās
un nekad nevaru aliiet pavērot sa-clkMes,
kurās niedalās mfl«u t i n i . Gaidīt
gaidu bridi, kad vārīsim atgiittiiet ņiājās.
Jo ŠI laipnā teme mani tomēr ne ar ko no-u
i s t a . " un beidzot — draugu tioālanai spor­tista
adrese: Mr. J . Lidmanils, Prlncati Ju­liāna
Hospital, Turramurra, N.S.W., Austra*
Ha. lai.
KAS NOTIKS SAI GADĀf
19^
TO USIBT SAI ROMĀNĀI
LatvieSi Anglija I
Londonu dziesmu dienu laikā apmeklējiet
Draudzes mājā,
55. Hans Road, London S. W. 3.
Tor Jūt vārīsit ItgādāUes vlsuf lldt i lm
iznākušos mOsu izdevumus, ieskaitot ELViRAS
KOCII^AS jauno romānu
EIROPAS VĀRTOS
fl. grāmato),
kas tikko izsūtīts.
Pieprasiet mflsu prospektus ar norādījumiem
par mūsu turpmākām grāmatām:
ELGAS KORES romānu
KALNA SKOLA
JĀŅA SIRMAŅA pasakām
VAKARA VIBS!
ar Anša Bērziņa ilustrācijām
AGU KASKA, jauni Igsuņu autora godalgoto
romānu per igauņu leģioniru ctņim
AIZMIRSTA PAAUDZE
FREGATA TRAVEL
lALTIC 8BCTI0N,
122, Wardottr Street, Londoa W. I
A t r l n o k ā r to
VISAS CIĻOiUMA POIMALITATBI
fno vIuB ndt blietei) ai viaai iMMaloa
valstīm par blletaa ceaa (bai spadālat pit-maksas).
Bl)ešu ftnt migrantiem QY. Kanādu oā»
kot no i 40.10~t us Savienotām valstīta —
sākot no £ āO.«-.—.
, Ceļojuma biroja starpnle^m var Itmaatot
ari Z v I a d r i l a i amigraatjt at Kaaada«
74)
Vijidzlgi nz Pantmas kopa
1., 1 un 3. M£CHANIĶIS na
DONKEJMANIS
ar labu praksi;
PAVĀRS im STUARTS,
vēlams precējies pāris, ar kuģa praksi.
Alga pēc angļu tarifa.
Kuģis brauc starp Ziemeļu un Baltijas Jūru
ostām (nt austrumu zonā).
Pieteikties rakstiski: Rōrstrandsgataa 14,
c'o Ldfving, Stockholro, Sverige.
(345)
Ar El%Iras Rociņas romāaa Biropas vārtos
II grāmatas Isaākiano
Lltera pārtrauc abonementa sistēmu,
kas apgrfitIniUs pārsOllŠaaas aa formalitāšu
dēj rada traucējumus piegādes termiņos. Abo-aentl.
kas Iemaksāļušlaaadn ns priekša abo­nementa
kārtlbāotfiiFUdā veidā ptepra^tit
grāmal«;ija|^ttpraboaemeata aotelkumlem.
RAS GRĀMATAS? TA JŪS
5lT LABU L A S A M V i a U REIZE AT­BALSTĪSIT
SAVUS AUTORUS TRIMDAI
APGĀDS UTERA,
(I3b) Grafeoauschau, Obb.
Regierungslager
Gf rm8ny
Nr. 53 (497), 1951. g. U, jai.
Neltilefoto* manuskriptus otglabi aa
auts atpakaļ vienīgi, Ja tiem pltvla*
nota apmakata UQ autoram iOfoitta
aplfrkstia. Redakcija patur Uatibas ma­nuskriptus
vajadzības gadi [urnā ttloāt
Ar autora vārdu vai Inlcltļiem pārak
atitot rakstos iiteiktās d<^mss aav katrā
ziņā ari redakcijas domu
AtKmemenU Vid|i,
pasūiinot ladlvMoālI flldt 3 tks. us
vieno adresi|. maksā ar piesūtīšanu
DM 4S0 w «ks. alftulf. pasŪUDOl
kotleklfvl fvaira par 3 t k s ) , DM i -
mēn. Bs ārttaēai DM min., at*
sevišķā Bomura ceaa DM OlOi at ASV
aa Kaaadtt pa gatia pula DM O.SO
min. at Aastrāllja aa Jattatlltsdl pa
gaita puta DM 11,—.
Slndloajaml V i c i ii
maktS DM 0.00 par vien* ej nonpartūla
iespiedomrindaa aizņemamo taJpui vlan-reitlgt
10 lupladumriodo slod pladari*
go mckllšaaai DM S.—1 vltnreU. 5
lespiedumr. tlud DM 3.—. Grimata
apgido ua tirgotāju titidloājtfmiam.
piesūtot tot Ueil apgādam, aprēķinim
m% «Ualdt.
AboBasaato piatalkomus, slodfoljo-mut
00 Iemaksāt V ā c i j ā pieņem
mūsu pārttāvji Bometoāt. kā ari ap>
gādi t J A .
Abooeiae&U ao aludioālomo mākta
ā r t a m ē t im turieņu ŗtārstāvjo u -
reksti] izziņojam vairāku reižu mloatl
tpalā iludlfiājumā.
LOC A P G I I ^ L A T V I J A
(13b) Grafaaasebao, Obb^
Regierungslager.
US-Zono. Garmanf.
it'
M