Bavarijas Latviesu vestnesis, August 3, 1946

              Kūms nāves AiniMHa pagalmos
Paldies Dievam un tām tautām,! j^ā ameiikāņu, tā angļu galvenie
kas mums sniedz dienišķo maizi un prokurori li^mberi^ pieprasījuši nā-patvērumu.
Tomēr mūsu dienas ir L ^ s sodu vjsiem 22 apsūdzētajiem
šaubu un neziņas pilnas. Ar vieniem nacistu vadītājiem ASV prokurors
un tiem pašiem jautājumiem mēs Džeksons paskaidroja, ka sazvērestī-nomokām
viens otru, bet īstas atbil- k § pŗ^^ mieru 22 galvenie kara no­dēs
nekur nesaņemam. Tā bieži ro- ziedznieki fir tikpat vainīgi, kā Hit-das
īgnums un visi šķiet vainīgi, h^ŗg Galvenais angļu prokurors
Kā no tā tikt vaļā? Nav cita ceļa, Hartlijs pieprasīja to pašu sodu par
kā vien tuvošanās nemainīgām gari- Lgŗggļ^a ķj^j^ sagatavošana un 12
gām vērtībām. Agrākos laikos bija L^iijonu slepkavību sankcionēšanu.-
parasts, ka saimnieks vai kāds cits 23. jūllijā iesniegusi notu Krie-vecāks
cilvēks svētrītos savas mājas Lļjai^ norāda, ka U n g ā r i -
ļaudīm i nolasīja lūgšanu, un visi ko- rūpniecības un finanču chaosā
pā nodziedāja pāri garīgu dziesmu. L^ļ^^g vainojama Padomija.
Padomāsim, vai arī tagad svešumā ^^^^ uzaicina krievus sadarboties ar
nebūtu par svētību^ tādi dievvārdi, U^giiju un ASV, lai palīdzētu Un-kas
stiprinātu mūsU sirdīs ticību? L^ŗijai atveseļoties, bet tai pašā lai-
Tas, zināms, neattiektos uz nomet- j^ā noteikti noraida Padomijas pra-nēm,
kur ik svētdienas ir dievkal- gīb^g i2;dot ASV okupācijas joslā
i)ojumi, bet gan uz tām vietām, kur U^strijā aizturētos Donavas tirdznie-dievvārdu
nedzird mēnešiem. Un Lj^j^g ^uģus. Notā pārmests, ka
tāpat citādi: vai mums savi skati jā- kŗje^u armija 1945. gadā aizvedusi
ceļ tikai uz svešām druvām, sve- 4 labības, atņēmusi lielāko
šiem ļaudīm, svešu sadzīvi un kul- L j ^ ļ u pieejamās gaļas un citu parti­tūru?
Katrā vietā atradīsies tautie- L ^ g ndzekļu, aizvedusi rūpniecības
Sl, kas bagāti atmiņām, kas 'tās var L^^šlnas 123.200.000 dolāru vērtībā un
pastāstīt ari citiem, vai nu tās būtu L^pji pārspīlē, apgalvojot, ka ASV
I praktiskas vai cita rakstura. Sajās Li2turējušas amerikāņu okupācijas
atmiņās gara acīm tuvosimies savai j^g^g Austrijā un Vācijā ungāru īpa-tēvzemei.
—Ansis LagzdiņS, Latvian ^^^^ 3.OOO.OOO.OOO dolāru vērtībā. —
DP Camp, Aug&burgerstr., NōrdHn- Austrijas kanclers Figls paziņojis na-gen,
Bay. (13b). | cionālai sapulcei, ka Padomijas ie­stādes
uzbrul^LUšas austriešu ^^^^^^
Uzācijas programmai tāpēc, ka tā
aptverot īpašumus, ko Krievija^ uz-
Amerikāņu okupācijas joslas lat- ļ skatot par saviem. Figls nolasīja Vē-yieSu
meistarsacīkstēs šachā Hanavā stules, kuras- šajā jautājumā saņē-bijajH
dalībnieku. Uzvarēja Lūcijs mis no Padomijas spēku komandie^
Endzellns (Fišbacha) ar. 10,5 p. (no r a ģenerālpukveža Kurosova, kas
iesp. 13), 2. A. Zirnis (Mannheima) parakstījies par sarkanās armijas
(10 p.ļ,^ 3. ;K. Ozols (Hanava). Tālā- centrālās armiju grupas virspavēl-kās
vietās ierindojās Iriiir. Kalniņš, nieku un no ,,Padomj
M. Jurševskis uh A. Krūmiņš. En- litiskā pārstāvja" Koptjelova. •-
dzellņs zaudēja vienīgi Indr.Kalni-^^^^^^M^ Za-ņam.
-Meistarsacīkšu laikā notika slavskis asi pārmetis ASV federāla-,
ari amerikāņu joslas latviešu ša- jam izmeklēšanas birojam tā darbi-chistu
apvienības pagaidu valdes sē- bu krievu leitnanta Redina spiego-de.
Apvienības pirmā pilnsapulce pa- šanas prāvas gadījumā. Viņš to no-;
red^ta septembri Baltijas tautu saucis ^ar „netlru provokāciju no
sporta svēļtku laikā Augsburgā. Tur amerikāņu slepenās policijas puses."
notiks ari anierikāņu joslas ātrspē--^^^^
Ies meistarsacīkstēs, kam priekšturr ļ panā domā, ka Japānas okupācija
nīrus rīkos Eslingenas, Augsburgas, attīstījusies tik sekmīgi, ka galīgo
*Hanavas, VIrcburgas uri Filsekas miera līgumu varētu parakstīt nākamā
apgabalā,. Projektā ir melstarsacīk- pavasarī un sākumā paredzēto oku-
*8tes vienībām. HanavasŠacha die- pācijas laiku saīsināt. Sabiedroto
nu nobeigumā ātrspēles tiimirā uz-^ galvenais štābs neinteresējas par re-varēja
Endzellns (Indr. Kalniņš). — parāciju jautājumiem, bet domā, ka
^Pašreiz notiek sarimas ar franču M i - šajā jautājumā varētu rasties nesa-litārās'
valdības iestādēm par dau- skaņas ar Krieviju, kas Jkavēšot pū-dzu
latviešiji sportistu un sporta dar- Ies panākt drīzu miera līguma pa-binieku
pārcelšanos no LIbekas uz rakstīšanu. — Sabiedroto padomē
Kavensburmi* Tur pārvietoties do- Tokijā notikusi asa vārdu maiņa
mā laikr.A„Latvju Sports" redakcija, [starp padomju pārstāvi ģeņerālljeit-rekordists
J. Stendzenieks, V. Bau-manis,
vairāki futbolisti, basket-, 4. — x, , ^ .
bollsti, Vieglatlēti u. c. - Eslingenas I « ^ ' ^ ^ ^^"""^ P^'^^'^""
l^Sf In^f'n.8*''"T ^'^^TI (13,5 sek.) un augstlēkšanā (1,40
meka vadība pašreiz beidz sporta v . „ i - , -« o-- r.-
laukuma izbūvi Vietā kur vācieši K»"'9«>- " ^'^as Dinamo sSrbēra atoitumS ^.^'S futboUsti sacīkstē RigS pieveica krie-^
senaK oera aiKruumus, pec smaga rivtiād ffAi<ja flntp<! vipnīhii 'S-l
darba tagad iekārioU laUkumi ba- ^ . ^^'f. . !f.^ ^'^^^^'^
^. . . 1 u 1 ' • ^1 Uzvarētāju sasiava bija kta«i f nunn ^npoakt avu' mešana''i. ''^^Mt?u'm*'"s RFK). L ^F repi^m^ajn^i^sj ^(/ RF KP)lJ,a sDisz e(briej-.
agrāk svešajā pakavu mešana, parL^™, * y /Ac.Trv * r - f
ko zinām, ka to brīvajos brīžos e ^ - l- "
lojis ari ASV prezidents H. T X ? ^ ^ f
mens. Eslingenas tautieši rīkoja i J ^ " " ^ ' Mellups (USļtnbergs (Daug.)
pirmās sacīkstes S ēles rinci ir i -^^^"^^^ Ķ^^^eļu ielas lau-fs^
« iSīi 1 kumā sacensībā noraudzījās 7000 ska-nacistu
bdeŗiem
nantu Derevjanko un padomes
priekšsēdi Ačesonu. Padomijas pār-
$tāvis izteicies: „Es nedomāju, ka pa­dome
ir īstā vieta ideoloģiskiem
disputiem. Mēs te nesapulcējamies,
lai uzklausītos norādījumus un ^ar­gumentus
par komunismu un fašis­mu."
Pirms tam- padomes locekļiem
bija radušās nesaskaņas par Pado­mijas
priekšlikumu konfiscēt „visu
fašistisko, militāro un pret Sabie­drotiem
vērsto literatūru Japānā"
Ačesons piezīmēja, ka krievu priekšli­kumu
varētu nosaukt par „grāmatu
dedzināšanas kampaņu, kas līdzīga
tām, kādas; rīkoja nacisti." — S a r-k
a n ā s f 1 o t e s dienā krievu laik­raksti
sevišķi uzsvēra r lielas flotes
nepieciešamību un pienākumu būvēt
pietiekami daudz kuģu, lai sarkanā
kaŗaflote noteiktā laikā varētu ie­ņemt
savu vietu starp lielākajān>
flotēm pasaulē. Laikraksti uzsvēra
priekšrocības, ko padomju kaŗaflotei
dod jaunās bāzes Baltijas jūrā, Ka-ļiņingrada
(Karalauči) un bāzes Tā­lajos
austrumos. — Angļu admirālis
lords Frēzers ieradies Ļēņingradā uz
sarkanās kaŗaflotes svinībām uz
angļu lidmašīnu bāzes kuģa „Tri-umph.**
Sis bija pirmais angļu ka­rakuģu
apmeklējums Baltijas jūras
austrumos kopš Baltijas valstu ie­kļaušanas
Padomju Savienība. Pirms
tam angļu flotei bija sena tradīcija ik
gadus apciemot Rīgu, Tallinu un
Klaipēdu. Padomju flotei nav ne­viena
lidmašīnu bāzes kuģa un Ļe^
ņingradas iedzīvotājiem un lielākai
daļai krievu Baltijas jūras kaŗaflo­tes
personāla šl bija pirmā iespēja
to apskatīt. — 158 lappušu biezs ne­legāls
laikrasts „Pour la Liberte des
Peuples," kas izplatīts Minchcnē, at­klāj,
ka eksistē organizēta pretpa-domju
pagrīde, kas acīm redzot dar­bojas
Dienvidvāci jā un Austrijā. La­bi
iesietais rotētais izdevijjns, kaš
iespiests 10 valodās, deklarē, ka
to publicējusi „brlvību mīlošo tautu
bloka iniciatoru komiteja." Domā, ka
šo organizāciju stingri atbalsta
ukraiņi un citu austrumeiropiešu su-pernacionāļisti.
Novērotāji Minchenē
izsakās, ka organizācijā ietilpst agrā­kie
ukraiņu ustaču (pretestības) -
partizānu organizācijas locekļi, kas
cīnījušies pret krieviem, sadarbojo­ties
gan ar vācu armiju, gan ar dien­vidslāvu
ustačiem. Daļa ustaCu bija
,,Donas kazaki", kas cīnījās pie ģene­rāļa
Vlasova. Pats laikraksts asi vēr­šas
pret Krieviju un pret Tito, runa
par „tautu lielo revolūciju," ierosina
„boļševiku noziegumu melnās grā-kovs
noskaņā apraksta, k i
no celtņa kabīnes
ki, nami un pie apvāršņa dūmakā tl-mātas
sastādīšanu, apgalvo, k a - N K - I ^ J ^ ^ . ^ " ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ - - - . ^ ^ ^ ^ 1^^^-
VD „noslepkavojusi pie Katinas T " ^ ^ '
12.000 poļu virsni^Ooi" un nošāvusi f^^f^^^^^*,^ ^ ^ J ^ ^ ^ ' ^ ^ ^ ^ ^ i^
vai izraidījusi «daudzus pazīstamus piecgades plāna tā esot pir-ukraiņu
inteUģences pārstāvjus." At- bela uzvara, jo fabrika uzcelta
kārtoti pieminēts „pretboļševistisko n?f '''' ^^"^^ un to nevarot
tautu bloks", kā galvenais uzdevums h^^^^?,^^/^^^ superfosfāta fab-ir
,,Krievijas pilnīga sakaušana" un riku. Fabrikas celšanā pielietoti
kas apgalvo, ka ir „pret fašismu, P^^^f sasmegumi, tfi
reakciju, bolševistisku laupīšanu u n h ' ? ! P^'^fn^^"^-?*^ ^^^^
kapitālistu ekspluatāciju." Rakstā r^tf .ff °
ar virsrakstu-„Par Krievijas dalīša- 7.yf=P^!,^f'S^^ ^^*^°t^meģinot^ "
nu tautu vienotiem spēkiem" dekla- t^^f" ^ " ^ f ^""f"^-^ \
rēts. ka Krieviju «paglābusi tikai apgababem -,^,Cīņa« \
Berlīnes melngalvju politiskā naivi- sj>dzas),ka vaji darbojoties Praviņu,
tāte." Raksts ieteic dibināt „brīvo P^'^.f ^^^^^^f^' T*'""^^ ^
tautu valstu ūniju Baltijas valstīm.4S,'^^t" mašinu-traktoru stacijas---
Balkāniem, Melnai jūrai un Kauka-ļ pldenburgas nometne Vacija ^aņem-,
zam. Turkestān^ un Sibīrijai." T i - ^ ,;\"l!'.'^^°^'Sas rakstīta vēstule,
piski raksti ir: „Gru3dnija ir pret bol- ^ ^ ^ ^ ^ i ' 8- aphli atradies G i -
ševismu", „Ukraiņu pretestībai ar- "^f^^^. "^turēšanas nometnē
mijā par brīvu Dienvidslāviju", f^^'^^. f"*'^^^^^ Vesueau-
„Turkestānas tautas cīņa" un .,Pa. l^!!" „Mana bijušā sie-grīdes
kustība Lietuvā." Rakstā ar T * ' ^f"^"^ no kada.,Cīņas"
virsrakstu „Mēs apsūdzam Maskavu j'^^i^'^^^^.^f ^^^.^ ^«'^«'"J"
un Berlīni" teikts, ka krievi, „tagad f'^^ļT ' 1 1
Nirnbergā uzstājas kā prokurori un l^l^tiem atoodas ārzemes vai ,nezi-tiesneši,'
kaut paši ir vainīgi." _ nama prombūtne. Ra^^^^^ sfeādā
Amerikāņu izlūkošanas šefs. Eiropā K"^^^ Rīgas fabrika bet savus vecā-brigādes
ģenerāUs Siberts-paskai- ^.f d^ivo Pilsētai otrā pusē.
drojiš. ka pretspiegošanas korpusa ^ ^ " I Z r-T - V""* •
akcija, kurā ..aiz pārpratuma" aiztu- r^^i^*; Jadoma, ka vinš atrodas uz-rēta
grupa Bavārijas komunistu lī- "^^^^^'^ai pakļauta darba vienībā.
deru, bijusi ,,koordinēta visas joslas
melnā tirgus apkarošanas akcija."—
i,Metropolitan" dzīvības apdrošināša­nas
sabiedrība .Ņujorkā paziņojusi,
ka Vācijas iedzīvotāju skaits otra
pasaules kara laikā samazinājies
par 3 milj., bet ASV iedzīvotāju
skaits pieaudzis par 7.500.000. Angli­jas
iedzīvotāju skaits kara laikā pie­audzis
par 700.000. •-
„Izvestija" Maskavā, i,Ciņ8"
Rīgā un „Pausme" Gldenburgā
Brīnumi ir, bet brīnīšanās
l^avādi: jo tu, cilvēk. Ilgāk dzīvo,
t§ds, ka no zināma attāluma, kas
atkarīgs no dalībnieka vecuma, pēc
kārtas, met 2 pakavus uz zemē ie-DP
nometi nes z"īdji, s-a ttr au,k1ti -p ar sa- .saulē brīn^u^mj^^u^ nav palicis mazāk.
durfemi krustceles, kur vācu PoHci- Lgrāk, bet, kā par brīnumu, nevien»
,a nogalinājusi vienu un ievainojusi ^% ^ j ^ ^ ^^j^^ ^^^^.^.^
otru zīdu, mēģinājusi uzsākt masu uz-1 ^5^0 var izskaidrot?
brukumu amerikāņu sardzei DP no- -rsni™ ' i ,„
metnes nriekšā Amerikāni biiuši , «ilveks vai nu zau-metnes
P^ekša. Amerikāņi bijuši ^g^jg ^^.^^ brīnīties vai arī zaudē-spiesti
lietot durkļus, lai atsistu zi- ^pg^^ brīnumus saredzēt. Zināt- ,
dus, no kuriem vismaz 6 vieglāk le- ^g^ā valodā runājot, cilvēks kļuvis
vamoti. karavīriem a spiežot tos aiz L^et brīnumiem immūns. Šķiet arī
nometnes žoga. 27 julija Frankfurta ^dialektiskam materiāUsmam" te ne­paziņots,
ka amerikāņu karaspēks at- L^U^dzami nopelni. Lai nu kā, bet
saukts no zīdu DP nometnēm Ba- ^ii^gk^ ^^^^ neb'rīnās.
vārijā pēc tam, kad sadm-smēs starp ŗ^^gj ^s' nelūgšu lasītāju^brīni-amerikāņu
kaŗaviriem,_zidiem un va- tieg^ ka p^o tik «daudzsološa" ieva-ciešiem
1 zīds nogaUnats un 14 per- ŗ^^stīšu tikai par govīm. Jā, es.
sonu ievainotas. ASV armija atsta- r^^stīšu par skaistām brūnaļām, kas
jusi militaraspohcijas patruļas no- p^uka tur. Jūs zināt, kur tas ir, A
metņu tuvuma pie Volfratshauzenas tur7 Protams, jūs to zināt: aiz
dienvidos no Mmchenes un Pie p^ekškara. Es nebrīnos, bet nesa-
Vmdsheimas 45 km no Nimbergas, L^^^u, kādē} priekškaram dara pāri.
lai nodrošmatos pret jauniem varas ^ priekškara parasti notiek deko-'
darbiem The Stars and Stripes | nāciju maiņa, bet izrāde sākas pēc
pri^škara pacelšanas. Vai to pašu
titāju. — US basketbolisti pārspēja
Rīgas Dinamo vienību 26:25. Labā-
f«i.t•ipwr«in«saft^a m• v .e^tfaAlilia^ mietiņa. P-nun 1kXtu sLļk ais .s pēlētājs izroā*d.ī j\ā s wU rS. -b arsk»e-t-
« o , 4 s ^5. ^«i,-...J ^olists Ailij (bi]. Starts) („Ciņa" Rī­gā,
1946. g. 4. jūn.).
S l u d i n ā j u mi
vērtē pēc attāluma, cik tālu pakavs
nokrīt no mietiņa. Uzvarētājs ir da­lībnieks,
kas pirmais iegūst 21 p.
Pirmajās «jacikstēs bija 30 dalībnie­ku.
Uzvarēja Filatovs^ 2. Grīnmanis,
8. Kamihskis. : Eslingenā sacīkstes
Jau notiek, jauniekārtotajā laukumā ļ Pateicība. Latvijas pulkvedim Oska-
(V. Cika). — Ingolštates latviešu ram Nelmanim im Igaunijas kaptei-jaunieši
cītīgi trenējas amerikāņu nim Tooms'am par atbalstu un lldz-populārajā.
softbola spēlē. Šai sa- dalību Lietuvas kareivja Bendžuna
.cēnsibai iegādāti visi neieciešamie (Bendžunas) apbedīšanā Eikelbornā
piederumi. UNRRA's pārziņā tagad sirsnīgi pateicas lietuvieši Eikelbor-
:lr Ingolštates sporta laukumi, kurus nas slimnīcā: Bieieris, Martuševics,
Izmantoja nesen aizbraukušie ame- Kutass, Lekņuss, Sicleris, Aliešai-irikāņu
karavīri. Skaisto vingrotavu tis u c. 3205
ipārzina latvietis Jūlijs Miezītis (L.
iSizstrauts). — UNRRA's 154. vien.
«porta svētkos Mildorfā piedalījās
latvieši, lietļuvieši, igauņi, poļi un
iikraiņi. Vieglatlētikā labākais re­zultāts
bija latvietes Radinās 1,35 m
sasniegums augstlēkšanā (A. Hvast-fcovs).—
Mērbfeldas tin Fišbachas
latviešu sastādītā vienība futbolā
(IM, Rubis, Ķ Hofmanis, F. Lauma-nis,
L. Vjedējs, A. Seibelis, A. Vara-kājsļ
F. Muižnieks, A. Z^tavs, R.
Pērkons, J. Bebris, A. Doreika) sa­cīkstē
Fišbacha pie Nīrnbergas uz­varēja
Groshabersdorfas vācu fut­bola'
klubu 7:0. Tiesnesis bija AI.
Liepiņš (L. Vedējs). — Latviete Z.
Ringenberga austriešu rīkotaj ās viegl­atlētikas
sacīkstēs Zalcburga, Au-
Ar virsrakstu „Baltijas osta" Maska­vas
„Izvestijā" ievietota Curakova ko­respondence
no Rīgas. Korespondents
jūsmo par Rīgas liepām, skaistajiem
ozolu parkiem, sudrabaino apšu ale­jām
un kuplajiem kastaņiem šai
„a$faltētajā pilsētā". Pilsēta atrodo­ties
pie lielas upes, bet tai neesot
pie šīs upes pieejas. Pieeju aizsedzot
vecpilsēta, ko architekti dēvējot par
senlaiku būvniecības pieminekli. Pa­tiesībā
šis piemineklis esot šauru,
smailjumtainu, kārniņiem segtu ēku
sablīvējums šaurās, greizās un smir­došās
ieliņās, kas līdzinoties alām.
Tūliņ pēc uzvaras dienām rīdzinieki
esot ķērušies pie savas pilsētas pār­veidošanas,
vispirms attīrot izeju uz nevarētu teikt ari tad, ja priekšk^s
upi. Architekti esot izstrādājuši pro- būtu np dzelzs? / -
jektus ostas rajona pārbūvei. Agrā- Belt^ tagad atgriezīsimies pie go-ko
ogļu izkrautņu vietā izveidošot vlm. Notikums ar govlm-^^samērā
plašas ielas, aiz tām parkus un vēl vecs, bet es tikai tagad par-4o uzzi-tālāk
— apbrīnojami jauku jūras hāju. Kaut kur — tur — notikusi;
staciju. Greznas jatabūves šo rajo- darba zemnieku sanāksme. Sāiiāk-nu
pāryērtīšot par skaistāko visā smē norādīts, ka lopbarības trūkuma
pilsētā. Lieluma ziņā Rīga būšot vai sliktas kvalitātes dēļ nedrīkstot
otra osta pēc Ļeņingradas, kur ku- samsuzināties piena izslaukumi. Vai
ģošot cauru gadu. Rīdzinieki tad ari par i šādu norādījumu jābrīnās? Nē.
neatlaidīgi pūloties šos .celniecibas Par to nav jābrīnās pat tad, ja ne­darbus
veicināt. Simtiem viņi sane- rādījums būtu teikts tieši govīm
suši pārbūves darbiem dažādus ri- Tādā ļ gadījumā norādījumu varētu
kus, ko nu katrs varējis: cirvjus, uzskatīt vienkārši par nelopisku iz-atslēgas,
knaibles, vesieŗus. Ostas turēšanos V e t lopiem. Bet tūr tādu
pārbūve notikšot piecgades laikā, izturēšanos nepazīst, tādēļ norā;^"
bet jau tagad esot uzstādīti lieli dljums teikts darba zemniekiem ,SU
celtņi. Korespondences beigās Cura-ļ norādījums tad arī esot izpildlts\ar
uzviju. V
Mūsu mīļais dēls
D a i n i s T r a u c i ņ š,
dzimis 1926. g. 3. okt K i g i ,
miris 1946. g. 8. jūl. Salderā,
apbedīts 11. jūlijā Braunšveiga,
Salderas kapos.
Sērojošie vecāki
Es sapni par dzimteni pagalvi
likšu...
3229
Radus m. Alfrēds Rumba (agrāk
Boitmanis), dz. 13. 1. 4.. no Glūdas ^Tomer, varbūt, vecos sliktos
p.: Ketterburgweg 1, Postfacii 153 P*'^"^ ^^"^ ^^""^^ *°
Bad Mergentheim, Wttbg. (14a). 3106 P « tagad. Vecos sliktos laikos, var-
. but, šad tad izbaroja govīm salmus.
Radus m. Andrejs Zvēi-s no Rīgas: bet nekad šādos gadījumos piena
Westem DP Camp, Frankfurterstr., izslaukumi nav palielinājušies. Tu,
Wurzburg, Bay. (13a). 3122 lasītāj, būtu briesmīgi izbrīnījies, ja
t«ļ.^ . ^ . , notiktu otrādi. Bet tagad, ja zini, ka •
Piederīgos m. Janis Celms. dz. 20. 5. pasaulē- ir upes un avoti, kas pilni' ll-r T.?'*'"^' t« <i«ksti brīnīties? Vai
S ? v f ; M s p ē j samaitāt pienu? Nē.
schweig (20). 3121 Pusspainiti pie izslaukuma klāt un
— — l a i ripo UZ pienotavu! Plāns i r izpilr
„Latviešu Vēstneša" izdevējs un atbildīgais redaktors - Publisher and Editor-in-Chief: V i k t o r * Balt-h^^^> izpildīts ar uzviju un d a r b i\
k S j i s . Redakcijas kollēgija: Aleksandrs Balodis, Viktors Baltkājis un Arturs Tīlmanis. Redakcijas adrese- r^"^^^^^^ paglābis savu ādu. Govs
„ L a t v i e š u V ē s t n e s i s " (Latvian News Builetin), Hotel Convikt, Dillingen/Donau, Bayern (131b). ' \ M R tik un tā nav glābjama: no tās
„Latviešu Vēstneša" 2 mēnešu abonements ar piesūtīšanu maksā 8 markas, pusgada abonements - 20 marku r^^^'^ oficieriem zābakus.
Atsevišķa numura cena 50 feniņu. Tuvinieku meklēšanas sludinājumi, publicējot vienreizēji, 3 markas un sludina- dzirdu, ka tu, lasītāj, saki, ka
juma atkārtojums vēl 2 markas par meklējamo personu. Pārējie sludinājumi 2 markas par rindu. Pustreknā sali- krāpšana. Fui, lasītāj, kas ,tā
kumā 50 proc. dārgāk. Precību sludinājumus nepicdem. Abonementu un sludinājumu maksājumi „LatvieŠu Vēst- nesociālistisku valodu! Tā nav
nēsim" no a m e_r ik ā li u okupācijas joslas piesūtāmi ar pasta pārvedumu pēc adreses: ..Latviešu Vēstnesi.*?", nekāda ļkrāpšana, nav arī brīnums,
tā i r stachanoviskā pieeja. St^cha-noviskas
pieejas un metodes tur
iedziviria ne vien brāķa ražošanā,
bet ar tikpat lieliem panākumiem
arī lopkopībā. (
Skaidrs, v a i ne? Nu, tad l i k s im
punktu. Drūmais
„Latviešu Vēstnesis",
vēstulēs
Camp
. , -. joslas
iemaksas sūtāmas ierakstītās vēstulēs tieši izdevniecībai. Abonementi atjaunojami 2 nedēļas pirms to izbeigšanās
Maksājumus var nokārtot ari „Latviešu Vēstneša" pārstāvjiem, kufu vārdi un adreses publicēti laikrakstā. Par
laikraksta savlaicīgu nesaņemšanu vai abonementa pārtraukšanu technisku iemeslu dēl izdevniecība atbildību
neuzņemas. Neizlietotos manuskriptus autoriem nosūta atpakaļ, ja pielikta klāt sev pašam adresēta, ar vajadzī­gām
pastmarkām apmaksāta aploksne.
„Latviešu Vēstneša" pelnās tīro atlikuma izlieto latviešu bēgļu un karavīru aprūpes vajadzībām. Printed by Manz, Dillingc-n. — 1175Ō