Bavarijas Latviesu vestnesis, February 4, 1950

              tļttm
ii
to
i ! - •
Iv'*'
1%
^ 1
imi
wr\.
m
4- L A T V I J A
principi un dažādi aspekti
Pašreizējais latks nav piemērots
politiskiem strīdiem un polemikai
par mūsu valsts tuvākās pagātnes
notikumiem; tas tikai kavētu visu
spēku,koncentrāciju cīņai par mūsu
tautas brivibu. Bet np otras puses, ir
skaidrs, ka šis mērķis nekad nebūs
sasniedzams gašu spēkiem vien, bez
pasaules lielo demokrātijas valstu
palīdzības. Un te nu ir svarīgi, lai
tie principi, par kuriem mēs tagad
slāvam un pēc kuriem vēlamies
mūsu valsti atjaunot, saskanētu ar
demokrātijas uztveri pasaules veca­jās
demokrātijas valstīs.
Pēdējā laikā mūsu laikrakstā pa­rādās
raksti, kur mēģināts slavināt
autoritāro iekārtu un demokrātiskos
principus vai nu vienkārši nonieci­nāt,
kā to dara „vienkāršais cilvēks"
Andrejs Iksens, vai mēģināt ar da­žādu
„aspektu" palīdzību abus pa­darīt
tik neskaidrus, ka vienkāršais
lasītājs vairs nezina, kur demokrā­tija
beidzas un diktatūra sākas.
.Ja Andreja ļksena uzbrukums de-iņokratijal
un naivā iestāšanās par
aUtoritaro iekārtu un par „šaimnie-ļcu,
kas necieš pretim i^unāšanas", bet
ajibllci' par visu, uzņemama vairāk no
komiskā viedokļa, tad no principiālā
i)iedokļa daudz bīstamāks ir Be—Ra
raksts Latvijas 6. janvāra numurā
Pēmokratijas un mēs.
;Ir tiesa; ka pasaulē ir dažādi de-tnpkratijas
tipi, ka demokrātiskā
l^&ārta Francijā atSķiŗas no Anglijas
dEsņokratijas un tās Sbas no ASV.
^et ne dažādās deniokratiskās
Iekārtas un iestādījumi, kādi tie
Izveidojušies dažādās valstīs, ir
isļUķlrēļi, bet gan principi, uz
kuriem šīs iekārtai balstās. Un
tie nu nemaz nav tik dažādi, tie ir
nepārprotami skaidri un noteikti, tos
nevar skatīt no dažādiem „aspek-tiem".
Visīsāk un visskaidrāk brīvas un
denK)ki:atiskas iekārtas pārbaudes
principus varbūt izteicis Vinstons
Cerčils. Vai kSda iekārta ir brīva
un demokrātiska, to noteic atbildes
uz^ sekojošiem jautājumiem:
• 1. VaMr tiesība brīvi izteikt domas
un uzskatus, būt opozīcijā un kriti-zļ&
t pastāvošo iekārtu?
t Vai tautai Ir tiesība atcelt val­dību,
kam viņa nepiekrīt, un vai ir
paredzēti konstitucionāli līdzekli, ar
kuŗuip^idzību tauta savu gribu .var
iiifeVM tiesa ik br!ya np Jcatra$ IZT
pildvaras iejaukšanās, brīva no pū}a
draudiem un no jebkādiem sakariem
air kādu pblīīisku partiju?
• 4» Vai valsts (varas attieksmes ir
vjieiļļādl taisnīgai pret jebkuru pilso­ni,
vai tas* būtu nabags vai bagāts,
privāta persona vai augsts valdības
ierēdnis?^
5.. Vai indivīda tiesības, pakārtotas
viņa pienākumiem pret valsti, tiek
paturētas, nodrošinātas un sekmētas?
r Katram, kas gribētu pēc 1934. g.
1& maija Latvijā pastāvošo iekārtu
novērtēt, vM tā bija tuvāka derrio-kratiskām
vai totalitārām valstīm,
atliek objektīvi atbildēt uz minēta­jiem
jautājumiem.
Starptautiskajās attiecībās nav tik
svarīgi, no kāda «aspekta" mēs paši
raugāmies uz notikumiem Latvijā,
svarīgi ir, kā mūs novērtēja citas
valstis. Pietiek paņemt kuru katru
plašāku mācības grāmatu, Izdiotu
Anglijā^ vai ASV, lai izlasītu,
ka autoritāri režīmi nodibinājās
Latvijā 1934. gadā, Igaunijā 1933./34.
ģadār bet Lietuvā jau 1926. gadā.
Vienā otrā būs vēl piezīmēts,
ka Igaunijā tas izdarīts legāM, grozot
satversmi, Latvijā varas apvērsuma
ceļā. Latvijas 11. janvāra numurā,
Knuta Ļesiņa rakstā Latvijas stā­voklis
rietumu lielo enciklopēdiju
spogulī ir citējums no Schweizer
Lexlkon: „Līdz 1934. g. Latvija bija
parlametitāra demokrātiska republi­ka,
ko prezidents Kārlis Ulmanis
pārvērta autoritārā".
Mums nav vajadzīgi nekādi „as-iJeķtl"
vai citādi Sola.niskl mēģina-jumi
t^ļlkot 1934. g. notikumus. At-ztsim
atklāti un godīgi, ka 1934. g.
notikumu rezultātā mūsu satver­smes
demokrātiskā iekārta tika pār­vērsta
autoritārā reJ.īmā
Tas, ka to Jzdarīja boz asinsiz­liešanas,
ka tā nodibinātais K. Ul­manis
bl 1a per sr^nī^ n^idīns komu­nistiem,
nedraudzīgs vācieSlem vis­pār
up cilvēks, kas no agrnkiem lai­kiem
pazīstams ar an.^bs^k^iem
draudzīgu orientāciju, viņa režīmam
jfiešķīra zināmu īn?»tnēni n'^krnsu,
bet principā tas neko negroza. Jo,
lūk, tāpat kā ir dažādi demokrātiju
tipi, tā ir ari „dažādi diktatoru tipi".
Vai, piemēram, Hitlera diktatūra,
kas žīdus vajāja un slepkavoja no
paša sākuma, bija neīstāka par Sta­ļina
diktatūru, kuras nodibināšanā
sākumā aktīvi piedalījās arī ļoti
daudzi žīdi? Ja esmu tik daudz aiz­kāris
1934. g. notikumus, tad ne, lai
tos cildinātu vai peltu, bet lai no­skaidrotu
principus, kas daudziem
nav skaidri. ^
Mūsu tautas liktenis pēdējos 2 pa­saules
karos ir bijis neparasti tra­ģisks.
Ka pirmajā kafā strēlnieki,
cīnīdamies pret vāciešiem krievu
pusē, tā otrā kafā leģionāri, cīnīda­mies
pret komunistiem vācu pusē,
kā kareivji ir Ierakstījuši neaizmir­stamas
drošsirdības un varonības
lappusei kapa vēsturē. Tikai traģiskā
kārtā tās idejas, kas spārnoja kāvie­nus,
tā otrus, par ko domāja cīnī­damies
strēlnieki un leģionāri, t. i .
savas zemes aizstāvēšana un patstā­vība,
tās bija tikpat tālas un svešas
bij. ziemeļu frontes komandierim,
cara ģenerālim Radkp Dmitrijevam,
kā Hitlera SS ģenerālim Jekelnam.
Tīreļa purvus izbridusi, cīnīda­mies
zaudētās pozīcijās, vīlušies un
pievilti, negribēdami krist vācu gūs­tā,
strēlnieki devās revolucionārās
Krievijas chaosā. Citi atgriezās, citi
palika. Sņvā laikā tos apzīmēja par
„sarkanajiem strēlniekiem'*- Visai
latviešu tautai piedēvēja sirņpatijas
boļševismam. Ka tas bija nepareizi,
to pierādīja mūsu valsts patstāvības
gadi, kad noskaidrojās, ka mūsu tau­ta,
ja vien tai ir dota izvēle, savā
lielumlielajā vairumā izšķiras par
brīvību un demokrātiju.
Un vai šoreiz ar leģionāriem nav
tāpat? Mēs zinām, ka pret visiem
starptautiskiem likumiem vācu oku­pācijas
laikā uz Latvijas republikas
karaklausības likuma pamata mobi­lizētajiem
leģionāriem praktiski ne­bija
nekādas Iespējas IzvairīticĢ no
iekļaušanas vācu armijā, lai cik de­mokrātiski
tie arī būtu noskaņoti.
Un atkal pēc k^ŗa tos uzskata par
fašistiem, bet visiem latviešu trimdi»-
niekiem piedēvē simpātijas nacio­nālsociālismam.
Ja mēs esam principā par brīvību
un demokrāti tu, tad mums arī jābūt
principā pret katru autoritāru iekār­tu,
jo katras diktatūras neatņemama
sastāvdaļa ir lielākā vai mazāka
mēra jebkuras pilsoniskas brīvības,
kā preses, opozijas, kritikas, biedro­šanās
utt. ierobežošana vai pilnīga
noliegšana. Tādēļ arī diktatūra, vien­alga,
no kādas puses tā nāktu, ar
demokrātiskiem ieslādijumiem nav
savienojama un demokrātijām bū­tiski
nepieņemama. Tā ir kā runga
ar diviem galiem, — velc ar kuru
galu gribi pa muguru, ar abiem sā-
• pēs.
Bet ja nu tā, tad jautāsim, kādam
nolūkam kalpo abi minētie raksti?
Taču, lai mēģinātu pierādīt, ka lat­viešu
tautas vairākums 1934. g. stā­vēja
un stāv „par tautas tradīcijām
svēto saimnieka principu" un ar
spilgtu zemniecības patriarchālās
iekārtas izjūtu nedomāja sevi novir­zāmies
uz totalitārisma ceļu, kad K.
Ulmanis pēc tam, kad cietis neveik­smi
mēģinājumā pārkārtot valsts sa­tversmi
konstitucionālā kārtā,, aptu­rēja
Saeimas un politisko partiju
darbību un paplašināja izpildvaras
tiesības.
Uz papīra izklausās diezgan vien­kārši.
Es tikai nezinu, vai abi autori
pilnīgi apzinns savu uzskatu konsek­vences.
Ja jau nu mēs vairākumā
esam par „svēto saimnieka" prin­cipu,
tad ar kādām morālām tiesībām
varam apellēt pie lielo demokrātijas
valstu sirdsapziņas par pārestībām,
ko mums nodarījuši citi „saim-nieki"?
Neaizmirsīsim ka diktatūras bija
tās, kas mūsu tik grūti iegūto pat­stāvību
un brīvību iznīcināja un
mūsu tauta vēl tagad asiņo un smok
zem nežēlīgas diktatūras jūga. T i ­kai
demokrātijas valstīm varam pa­teikties,
ka tie, kas esam šeit brī­vībā,
esam paglābti no bada, posta
un verdzības. Vai nav tā, ka tikai
galīgā demokrātijas uzvaras gadīju­mā
drīkstam cerēt atgūt mūsu tautas
brīvību un pastāyību?Tad lai nu ir
atļauts abiem autoriem jautāt, kādēļ
s-lavināt autoritāru iekārtu un mēģi­nāt
noniecināt demokrātiskos prin­cipus?
Kādēļ vājināt uzticību de­mokrātiskiem
principiem, ja visas
mūsu cerības saistās ar to uzVaru?
^ Neaizmirsīsim nekad, ka demokratl-ias
ir tās, kas stāvējušas pie mūf;u
brīvības un neatkarības šūpu]a, bet
diktātūra;s ^jo to j^apa.
, R. Jaņsons, Ludvigsburgā
ielā darba -1 » • .' '
RAKSTOT LATVIJAI
ka . redakcionālas, ta ar! abone­ments,
sludinājumu, «rāmatu pa-sOtlnajumu
vai citas veikalnie­ciskās
lietas
NEAIZMIRSTIET
kunrtkstlt skaidri salasSmi savu
pttmt vStau uzvārdu un adresi
Ziņojot par adreses maiņu, ml-
L4Q! e t an lldzšlnēiG adresi.
Kas īsti ir tas strīdus ābols — lat- [
viešu pārstāvības iestādījums, ko
mēs gribam noorganizēt? Kādi uz­devumi
un pienākumi un kādas tie­sības
tam būtu? -
Ja mēs ša.la pamatjautājumā bū­sim
skaidrībā, tad arī latvieša, ve­selīgais
prāts viegli atradis pareizo
ceļu,
, Kad pēc otra pasaules.kara trim­dinieki
Vācijā rādija mūsu centrālo
organizāciju, mēs brīdinājām bez
attiecīga likumīga pilnvarojuma spē­lēt
še Vācijā kādas nākamās Latvi­jas
valdības lomu, neradīt pompozus
parlamentus, bet apmierināties ar
vietējo bēgļu lietu kārtošanu, ar rim­tu
bēgļu komitejas vārdu, iesaistot
šajā darbā* ikvienu, kam krūtis pukst
latviska sirds. Lielām lietām, pēc
mūsu ieskata, bija jānāk vēlāk, kad
trimdinieki visās zemēs būs organi­zējušies
un apvienojušies. Bet sā­kās
liela spēle, un kur jau spēlē uz
augstām vērtībām, tur jau arī sa­karst
galva.
Tas bija tad. Tagad apstāi^ļi gro­zījušies.
Skatīsimies tikai uz priek­šu,
jo franči pareizi saka — gouver-nēr
c'est prevoir.
Mēs gribam mērķi definēt šādi:
vienot visus brīvos latViCšus plašajā
pasaulē cīņai par mūsu tēvijas at­brīvošanu
un attīstīt visaktīvāko un
sīvāko cīņu šā mērķa realizēšanai.
Sis mērķis aptver visu to, kas trim­dā,
kas Latvijā un tālajā Krievijā.
Sāda mērķa īstenošanu var vadīt
neliels izpildu varas orgāns, kura rī­kojumi
visiem svēti un bez ierunām
pildāmi. Mums tagad vajadzīga
stipra trimdas valdība, kas mūs va­dītu
cīņā par mūsu tēvzemi un kas
arī būtu pirmā brīvās Latvijas pa­gaidu
valdība, kad reiz sitīs atbrīvo­šanas
stunda.
Mūsu vidū ir pēdējās brīvās Lat­vijas
valdības pilnvaro!ais, kam pie­der
neapstrīdamas tiesības un —
tūdaļ arī piebildīsim — pienākums
radīt un vadīt šo trimdas valdību.
Mēs gribētu nākt ar Šādu vienkāršu
priekšlikumu: Mūsu sūtnis un piln­varotais
ministrs Kārlis Zariņš, kura
nilnvaras bez mums atzīst arī pasau­les
lielvalstis ASV un Anglija, iccc]
savus pilnvarotos ministrus visās
valstīs, kur ir zināms skaits latvie­šu.
Arī Anj»Miā būtu ieceļams mi­nistrs,
jo Kārlim Zariņam būtu jā­uzņemas
ministru prezide^nta pienā­kumi.
Ministru prezidents tad arī
būtu mūsu trimdas vadība. Piere­dze
liek atzīmēt visu mūsu vēlēša­nos,
ka p'5r ministriem būtu ir;ē'ami
nevis gudru runu runātāji, bet gan
sīksti cīnītāji, paturot visnotaļ acīs
mūsu karavīru .aprindas. Ministriem
savās zemēs jāuzņemas savu tautiešu
vadība un aizstāvība p61Itiskajā ziņā
un jābūt ar ticin ciešā kontaktā. Pir­mais
ministra pienākums būtu tiešās,
aizklātās vēlēšanās noorganizēt uz
vietām nacionālās komitejas, kurām
pie ministra būtu tikai padomdoša-nas
funkcijas Tomēr ministram jā­bauda
savu tautiešu uzticība un bez
tās viņš nevar palikt savā amatā.
Neuzticības izteikšanas kārtība būtu
iepriekš noteicama un galavārds at­stājams
ministru prezidentam. Tā
kā tautas līdzekļu izlietošana arvien
bi.'is visu trimdas organizāciju sāpju
bērns, tad nacionālajām komitejām
resp. to revīziju komisijām piešķira­mas
tiesības revidēt ministrijas
saimniecību un revīzijas atzinumi
iesniedzami ministru prezidentam.
Nav šaubu par to, ka še norādīto
tagad vēlas nospiedošais trimdinieku
vairākums. Mēs pastāvēsim un uz­varēsim
tikai tad, ja būsim sīksti
mūsu cīņā, kurai jābūt tikpat nesau­dzīgai,
kādu pret mums lieto tie, kas
mums atņēmuši visu. Mēs aicinām
visus brīvos trimdiniekus uz savstar­pēju
sanrašanos un aicinām uz v i ­siem
hikicm atmest mūsu šķipšanos
demokrātos un ulmaniešos, jo mēs
visi enm viena un tā paša moku ce­ļa
gā'ēii. Vai drīkstam vakarā mie­rīgi
iet pulēt un dienā sēsties pie az­aida
galda, ja zinām, kas notiek aiz
dzelzs priekškara? Lai būtu atļauts
šajā vietā nateikt narlamentāriešicm,
ka tieM mūsu parlamentāriešu vāju­ma
dēļ nāca 1934. g. 15. maijs kā
vēst ir: Va nepieciešamība, kas ne­kad
nebūtu noticis, ja deputātu vai­rākums
būtu pratis parlamenta pa­stāvēšanas
laikā savā attīstībā sa­sniegt
nopiecicšamo valstiski ētisko
līmeni. Lai būtu atļaut., šaiā vietā
pateikt 15. maija vīriem, ka 15. mai-ia
apvērsums bija varas akts, kaut
arī tauta apvērsuma laikā un vēlāk
to akceptēja klusu ciešot (par apla-micrņ.
ļāuzskata prof. K. Dišlcra ap-cerčjumi
par ncgotiorum gestio pie
15. maija pārmaiņ<ām), un kaut arī
Ulmaņa laiks sagādāja Latvijai ap­brīnojamu
uzplaukumu. Mēs aici­nām
saprasties no uz lās bāzes, kas
bijusi, bet gan uz tās, kas būs.
Lūdzam mūsu valdības nnlvu Kār-ii
Z'^riņu ķerties klāt pie lielā darba
LatvUas tiesu palātas loceklis
Sestdien, 1950, g. 4. februāri.
Parlamentāriskas rotaļas klust
- nedemokrātiskas
Piēbiscītu! — sauc Hugo Vītols iln
domā tur atradis atrisinājumu mūsu
politiskajai vadībai. Tā gan liktos,
ka Vispareizākais — noprasīt tautai,
ko tā grib. Bet patiesībā tautas
domas uzzināt nav iespējams, jo
trimdinieki ir tikai maza un izkaisīta
tautas daļa. Ja tos arī sasniegtu piē-biscīta
lapiņa, maz būs to, kas atbil­dēs.
Tāpēc nav drošības, ka ieteik­tais
plēblscīts atspoguļotu kaut vai
trimdinieku domas. Ja izšķirami būs
tikai divi Vi.ola minētie jautājumi,
tad maz gan būs to, kas balsos par
Saeimas iocekļiem. Kāpēc gan Vī­tols
un daži citi kļuvuši t k ārkārtīgi
demokrātiski? Nav šaubu, ka tiesas
vēlēšanas tikpat maz atspoguļos mū­su
tautas un pat mūsu trimdinieku
domas, kā tāds plēbiscits. Iemesli
tam tie paši. Sim demokrātismam
var būt vienīgais attaisnojums. — ka
labāka ceļa nav, un mums nepiecie­šama
autoritatīva vadība. Vai pa­tiesi
nav labāka ceļa? Mums tomēr
tāds jāmeklē, jo nav pamata cerēt,
ka vispārējās vēlēšanas izvirzīs vī­rus,
kādi nodibināja mūsu valsti un
panāca tās atzīšanu.
Arī Vītola ieteiktais plēbiscits
kļūtu reālāks, ja iegūtu lielāku in­teresi
un atsaucību trimdiniekos, ja
balsotu par apmēram šādu priekšli­kumu:
pilnu uzticību kā mūsu
valsts prezidentam, ārkārtējam piln­varu
nesējam sūtnim Zariņam, ja
viņš apņemas nekavējoties un pēc
labākās apziņas sastādīt Tautas pa­domi,
kas sūtņa Zariņa vadība uz­ņemas
latviešu politisko vadību. Do­māju,
ka arī tas nebūs ideāls atri­sinājums,
bet gan labāks nekā tie­šas
vēlēšanas. Saprotams, sūtņa
kungam, tad jācenšas Tautas padomē
ietilpināt kā veco parlamentāriešu,
tā jaunāko organizāciju pārstāvjus,
sevišķi mūsu karavīrus, bet pieaici­nāmi
arī viri vai sievas, kas varētu
būt derīgi kā lietpratēji. Ja sūtņa
kungs to apņemtos, tad viņš sev uz­liktu
smagus pienākumus, izpelnītos
daudz pārmetumu, bet tam visam
būtu panākumi tikai tad, ja viņš
baudīs pilnīgu uzticību. Te nu gan
būtu .derīgi, ka šo uzUcību izteiktu
lielākā trimdinieku daļa. Kad Tau­tas
padome būtu sastādīta, arī tā va-rliu
izlūgt sev trimdā esošo tautiešu
uzticību.
Ja sūtnis Zariņš šo pienākumu ne-uzņemas,
tad jāizvirza cits vīrs, kam
lielais vairums varētu uzticēties:
Rancāns, plkv. Osis, plkv. JanumS,
Celms, Klarks vai cits. Galu galā
katrs no šiem vīriem ir parādījis pa­gātnē
un tagadnē, kas viņš ir un kb
viņš spēj. Ļaujiet vienam āmi un
netraucējiet citi tam darboties. Par­lamentāriskas
rotaļas kļūst hfedemo-k
r a t ī t a s , jo tās aizkavē nācijas at--
brīvošanu.
Prof. Nikolajs Vētra
IRO līgums ar Austrāliju
PAR SPECIĀLISTU ATBRĪVOŠANU NO OBLIGĀTA DARBA LĪGUMA
Apvienoto nāciju saimnieciskā un
sociālā padome 1948. gadā bija uzde­vusi
ģenerālsekretāram konsultēt sa­biedriskās
orgailizācijas, sevišķi arod­organizācijas,
lai uzzinātu to domas
par labāko veidu, kādā tās varētu
sadarboties, palīdzot emigrantiem.
Paklausot šo organizāciju ierosinā­jumam.
UN ģenerālsekretārs kopā ar
Starptautiskā darba biroja direktoru
uzaicināja attiecīgās organizācijas uz
konferenci Zenēvā. Konferencē, kas
notika no 9.—16. janv., piedalījās 35
organizāciju pārstāvji, to vidū 7 žī­du,
6 katoļu, Sarkanais Krusts,
YMCA, YWCA, Pestīšanas armija,
sieviešu, bērnu aizsardzības u. taml.,
bet no arodorganizācijām tikai Kris­tīgo
arodsavienību starptautiskā fe­derācija.
Ķ^fensnces darba kārtībā bija
Ap\^ienoto nāciju un Starptautiskā
darba biroja emigrācijas nozaru ak­tivitātes
iztirzājums, sabiedrisko or­ganizāciju
loma palīdzībā emigran­tiem,
izārdīto ģimeņu problēmas, or­ganizāciju
sadarbības iespējas ar
starpvalstiskiem iestādījumiem uc.
No konkrētiem priekšlikumiem jāat­zīmē
Caritas Internationalis iesnieg­tais
— par emigrantu tiesību dekla­rācijas
vēlamību, ko nodeva seviš­ķai
komisijai; par grūti i-zvietojamo
DP aprūpi pēc IRO darbības izbeig­šanās;
par cilvēku tiesību deklarāci­jas
ievērošanu; par pavalstniecības
iegūšanas atvieglojumiem; par dis­kriminācijas
novēršanu utt. Mūs
varētu vēl interesēt vēlējums, lai nā­kotnē
paredzētā Bēgļu augstā komi­sāra
kompetencēs bez pašreiz IRO
^Eiropas ūnija" visa pasauiē
Izklīstot trimdas saimei, La*,vlešu ap­vienībai
„Eiror-is Cniia*' darbība izvēr­šas
aizvien pl-jšāka un aptver jau vai­rākus
siinius biedru un intere&entu da­žādās
Eiropas un Areiropas zemēs. Paš­laik
pieņem jaunos apvienības statūtus,
kuri paredz plaSas pilnvaras E O at«e-vi';
ķo zemju pārstāvībām. Apvienības
darbu vadi centrālā valde, kufas priekš­sēdis
ir mag. iur. Kārlis Kampe, vico-priekšspdh
mag. iur. Arv. Vinovskis,
bet centrālā valdē vēl darbojas: rakstn.
H. Moors, rež. p. Ozols. cand. rer. nat.
V. Jakovļevs, zv. adv. K. Gulbis, K.
Erkens u. c.
„Eiropas Ūnijas" darbu atsevišķās ze­mēs
vada E O pārstāvības, kas kortrdinē
biedru darbību, Pirm'e snvu prustāvīhu
izraudzīja Be^irijā dzīvojnSle E C biedri
(K. Erkens, 127, rue du Fleurus, Chata-
Iet. Pelc:lque). Mcf^en izvirzTu pagaidu
pārstāvība An^lM'i (E. KirS*2ins, Mav/-
ley Hall, EVW Hnstel, Cloeburv Morti-mer,
Noar Kfdderm'n-'ster, Fn7';ind).
r ū pnrnnvTbu Ai'str?ii)tā va^ia G. Stein-borgs
(H. T. C. nonkie College, Victo-rit.
Au'^t^atii^. pārēH*^ zemē- darbojas
EC nUnvarotie: Zviedrijā - Dr. intr. Jf.
Caune (Aspvretsg-itan, 9 D. Vasteras),
ASV ~ mag. iur. Arv. Vinovskis — Lut-heran
Publisbing Hnuse, m South 5 th
Street, Rlau/Nebraska. Kanādā — ma,?.
iur. K. Kampe: A.ir(\ llostel, Ajax, On-tario.
Dienv!('amcrikas valstīs intere­santi
var pieteikties: J. Bite, Caslla do
Corrco No 2W>. Hucnos Airēs. Pār­stāvju
izrnjidzīš;ina citās zemēs turpinās.
Vācijas pārst. A, KUmanls (20a) Kaut-heim
81 bei maunsrluveig.
„L:ir«i)as ī'iii'a*' izdod informācijas bi­ļetenus
ur. informirijas materiālu?,. Bi­ļetens
iznāks rrs::ulāri reizi mēnesī un
to var pa.Olinat pie zemju pārstāvjiem
vai tieši informātijiis dalā. Gada abo­nements
12 stirp. pasta kuponi. Uz pie­prasījuma
piesiua ari atseviiiljus eksem­plārus.
Vietās, kur darbojas E C kopas, tiek
rīkoti rcferi^tu un pārrunu vakari uc.
veida saiīkoju.nl. Lielu vērību velta
tiešu sakaru uzņemšanai ar citu nāciju
radniecicu organizāciju biedriem un or
gani/āriju vadībām
Interesanti, kā ari personas, kas vēlē
tos apvienībā reĻht.rUes aicinātas rak.
^īt pārstāvībām. F C biedri lūgti 1S43. g
izdotās biedru kart?s nosatīi pagarinā­šanai
savas zemes EC pārstāvim.
G.
aizsardzībā esošiem bēgļiem Ietilpa
nātu arī citas bēgļu kategorijas.
Pārrunās starp citu noskaidrojās,
ka IRO 1947. g, parakstījusi līgumu
ar Austrālijas valdību par speciālis­tiem,
kuriem izsniegs apliecības, kā
tiem nav jānostrādā obligātais laiks
valdības norādītā darbā. Pirmajos 3
mēnešos šādas apliecības Izsniegtas
jau 1400 baltiešiem un poļiem.
Franču prese par de^
porlacijam no Lietuvas
Parīze- (Jj). - - AnrI de Sambona
redakcijā Parīzē iznākošais politis­kais
un tautsaimnieciskais žiu-nāls
Revue Parlementaire savā pēdējā
burtnīcā (15. 1;) publicējis Lietuvas
sociāldemokrātii' ^partifas • arzernju
delegācijas memorandu parlietuvie^
šu masu deportācijām »z Padomju
savienību. Memorandā plaši apralc-stīta
boļševiku lietotā deportāciju
technika un' motīvi, kā arī ^sniegti
dati par atsevišķiem deportāciju viļ­ņiem
Lietuvā, reizē pieminot, ka lī­dzīgas
aizvešanas notikušas ari no
Latvijas un Igaunijas.
Galvenās masveida deportācijas
Lietuvā līdz notikušas: 1941. g.
14.-—17. jūnijā, 1945. g. septembrī,
1946. g. 16. febriiārl (Lietuvas neat­karības
dienā!), 1947. g, 19. decembri,
1948. g. 2% maijā, W49. g, 24,-27,
martā un 1949. g. jūnijā. Kopējais
uz Pad. savienību deportēto lietu­viešu
skaits līdz šini sasniedz apm.
480.000. Pieskaitot dzīvā spēka zau­dējumus
vācu okupācijas laikā, var
rēķināt, ka Lietuvā pašlaik atrodas
vairs tikai 77% no 1939. gada iedzī­votāju
skaita.
No poļu dzelzceļniekiem iegūtas
ticamas ziņas par pēdējā laikā no­tiekošām
plašām deportācijām no
Vācijas austrumu joslas uz PSRS.
Caurmērā katru dienu cauri Polijai
dodoties 2—4 vilcieni ar deportēja­miem
vāciešiem. Katrā vilcienā at­rodoties
apm. 600 personu, kas bieži
metot psf vagonu' logiem zīmītes,
mēģinādami paziņot ārpasaulei paf
savu baigo likteni. Lielāka daļa vil­cienu
esot nozīmēta uz Ļeņingradas
apgabalu un Ukrainu.
ALronomi sasaucas
Britu joslas Latviešu agronomu biedrī­bas
biedriem biedru nauda par 1943. g.
3 DM nomaltsājama līdz 1. martam proL
Dr M. Egiitim Max-Planck-Instltut,
AuAusta str. 18, Niedermarsberg/W€stf.
(210). Biedrības kasieris agr. K. SaltņS
jau izceļojis uz ASV. Turp devies ari
agr. J. Ccrbulls un Ad. EglUis. Ceļā at­rodas
agr, K. v. Liepiņš un O. Ru­benis.
'
Visiem latv. agronomiem un lauks,
darbiniekiem ASV savas adreses jāpazi­ņo
agr. E. Donim. c/o Mr. Sylvan N .
Levy, Lincoln Steel Company, P. 0 .
Drawer 120B. Wllmington, Del,aware,
Kanādā — agr. v. Sūnaitlm Lammer-moor
Farms R. R. No. 1 Courtright, On-tario.
Francijā - agr. H. Bērziņam Fer-me
de Portes par Autiicnil Portes Olse.
Par LAB sakarniekiem Kanādā vēl ap­stiprināti
agr. K. LapiņS Box 394, Oli-ver.
B. C . un agr. A Vanags c/o Mrs.
F. E, Black Sackvllle N B Britu jos­las
kollēeas lūdz paziņot ' A . Punkam
Kjci-Frledrichsort (24b), Hlpper Kaserne,
IV, kurp viņi nodomājuši izceļot, kad
paredzams aizbraukt, vai nodomāju?!
ic^nistities vācu saimniecībā vai ari pār­celties
uz veco laužu mītni.
LAB bij. sekcijas vad. T. Saiva, ne­sen
Sidnejā ieguvis īpn.^umā grun'-^a-balu
un apsver putnkopības farma»
iekārtošanas iespējas. Sācis apzināt latv.
lauks, darbiniekus AustrSlijā Viņa ad­rese:
CronuUa Hostel, Cronulla, Sydney.
N. S. W. Australia. Marijas Kenpes tag.
adrese: c/o Mrs Cror,sflld Whlteridģe.
Knotty Green Beaconsfield, Bucks, Eng-land.
vaiMt nebija
ki
mullnietaJugM'S
Bums aauuggaa - Mw ISi
krita «astililS.-
bal^ lilijas Mkin
ļ3a ,ņ lOritlXDj l alDeriie'v sT sāū tab^iiļ ļ
iu, Mdinijumus, kM a^^^^
oeit »fe«Ij«atibu reliģijā-i/
cfalttļlUiSavonarolu, Mw
(Uai! runSJot, „nokiva st^
jiDM<l«ju un altSrl"; ķadj
iam Savonarolas pārmptoil
flka, lika viņu H98. gadi!,)
nftt msvi ledesis AmU.ļ
flka, lika viņu im gm
Dlbvsiedegis^uinti'
fenu cirvi viņš sašķēla
vis dal&s, lai divScI 0
I Kad 1937. gadSJieli^>«'
rat Ameriki bijt pbi,
tinija, kii>Sci plaii amm
Udi kkSS FJrļTaUnKdtJiļil UunO VSiucļļiļJi a;
V tagad MJa tufcmetlt App
AmjBTiku pMti]DS„eOv£ki
Oiduno gidi tai am, sēja, s(
^ Bigi kiriešitt, iulrta ŗems m
tinam « n ^ v,<^<;;
mtina &ugi&»slkSrfibu,.i^
iem«liļMvlegUuii irieia
tis&c visu .butbas vielaS'' &M
ņe bija lanantola, to pan»S
cirta atkal m^,'plēsa.ja^ug
kufc Jau 1912. gadi Saviaota"'
stii vaJdfja sausums. Zeme i
kalta. tad 193S. gada
Ml «laimfr Strauji .v«)l bfl
dienvidiem un demeļlent Ue
«a^imlltis muām
^ea liiidis iaraetai'un i
^ WteklU mSkonl JCri.,
" f ' f T ļ ' ļ t e a un brizāj.
S f s . t S ri?"' lieia
f**» ttdft ka cilvēki a
ipitrSdit «ml. vim
tikai nauduvm ~ zaudēla vil
^SkoljileBein jto laikam I
V
t
""««tu. ZemTbfc
'«tain
Vai rai" ^f«iwi, Lul