Bavarijas Latviesu vestnesis, May 6, 1950

              I
w
i
ii
ii
it:
1^- '
h t
li i
L A T V I J A
Sestdien, 1950. g. 6. maijā
Nr. 35 (379) 1950. g. 6. maijā.
Ar mitora paralrttu vai inlci^lten» pa
fflkttftajoi rtkstflft tftetlitā» d^mat nav
nātri nņa redaketjaa domaa
Par un pret ieceļošanu Kanāda
PAR TIEM,
KAS PALIKS
Taufit pārvietoSan-ls IRO ietvaros
tuvojas beigām. Kaut ari lUO ģe-aeralpadome
paredzējusi vēl pīc 30.
lūpija turpināt nometņu aprūpi tiem,
kam ir izredzes emigfčt Iļdz 1951. g.
II. martam, tomēr tūkstošiem lat-l^
ieŠu neatvairāmi būs jāpaliek Vā­cijā.
Tā nebūs visvairālc likteņai
piemeklētā mūsu tautas da)a, jo ar
viņu pamestības sajūtu nakts laikā
mainītos padomju reiima deportētia
vai pašreiz Latvijā veģetējošie. Bet
savi tieksmē uz rietumiem viņi nu
ir nonākuši pie gala punkta — viņu
gājlfiu uz rietumiem ir stājies vācu
telpā.
Teorētiski pri:ēju situ5c!Ja nc-
Uekas tik Jauna Viņi veid^ d*vas
lielas grupas, no kuram viena jau
tiek uztverta veco laužu vai slimo
un Invalidu nometnēs. Otro pare-dfēts
iek]ām vācu saimniecībā. Dzī­ve
jau tagid rāda, ka iekļaušanās
Vācu saimniecībā nozīmēs nikuļoša-nu
kā sociāli apgādājamiem sveš­tautiešiem,
atkal dzīvošanu kopmīt­nēs,
cīnīšanos ar līdzekļu trūkumu.
Būs izņēmumi, bet ne daudz. Vicu
saimniecībai paredzētie ir tie, kas
vai nu vecuma, veselības vai ģime­nes
sastāva ziņfi nav atzīstami par
piemērotiem darbam emigrācijā vai
ari citu Iemeslu dēt paliek ārpu?
«migrācijas Ietvariem. Viņiem nu
Jāuzņemas eksistences ciņa v^cu
saimniecībā.
f, Vai šai ciņfi ir izredzes? Ļoti
mazas. Ziņi^ liccma, ka. zināmu re-J
ilu pabalstu varēs saņemt tikai dar­bu
vēl nedabūjušie, kamēr tie dzī­vos
viņiem īpaši paredzētās nomet-
/ nēs. Ar minēto pabalstu būs lāuz-
•ftk patstāvīgā dzīve, jāiegādājas
pirtika, apģērbs, kurināmais, jā-maksl
par t«lpSm. Stājoties darbā,
pabalsti Izbeidzas un automātiski
itijas spēka parastā kārtība par
dirba algu, bezdarba apkarošanas
it^lkumlem un tiesībām uz bezdar-
M f ^ i ^ ^ Lai ari vācu valūta ir
sMHSifPr^ irtus bagāts, jāsa^
ifik'neapskaužamais >tāvoklis, kāds
galda vācu saimniecībā 'eklaujamos
tautiešus! Par vienu DM dienā pat
visUalāki taupībā gan nebūs iespē­jams
apmierināt pirmās nepiecieša­mības
vajadzības.
Paliek ciņa par darbu. Prese
raksta p^r IRC nodomāto atbali^tu.
Izveidojot īpašus DP ražc^anas ko­operatīvus.
Ari latviešu trimdas
saimes vadība, liekas, ir tam labvc-llgi
noskaņota. Gribētos norādīt uz
II nodoma trūkumiem. T^chniskās
un amata veiksmes šiem DP ražo­šanas
kooperatīviem netrūks, bet
tiem trūks pietiekami kapitlla un
labvēlīgās nacionālas a!:^ui»ures
konkurences cīņai. Nebdtu ari po­litiski
un psicholoģiski pareizi šīs­dienas
Vācijā radīt* sveštautiešu sa­las
» kaut vai izte'ktu nacionālu uz­ņēmumu
veidā. Tāpat kā iiiz šim
DP nometnes arī vislabāko attiecību
gadījumos ar vācu icdzīvotliiem pa­lika
tomēr svešķermeni, tā ari iļe
projektētie uzņēmumi būs ff^di.
Ar to nav domāts nolie?jt .sm'.'u,
prasmes un konkurences n'^z'mi. Jau
tagad latvieši atradu!^! vietu V ' Š CU
saimnieclskalā dzīvē kā ntzītu fir­mu
IpaSnlekl (Bērziņš Aui'<;bnrari.
Rugge Hamburrtā uc), am-itnif*ki —
speciSlIstl. mākslinieki. žumr<i!5!tl.
fabriku un laukstrf»^nieki. T^et tie ir
tikai reti un patīkami izn^mtimi.
īstsls ceļš Vācilfl palic^Mem !r —
Iekļautie*» vācu salmn(ec'«^^^'>H .-'•^tvē
t i e š i , So gāHenu atv{e<?lot var ka-pitāls
vai r^^'^^'^'^^iJ ierTr'^^ qn.'r>-
tams — art lde<n«. ur^^'^^bn. snč-
Jas Mem., firma Fythm^thon Ham-burf
»a). ^
Aicinot V5r?u Ifttvi^^M f'^'^^n^t'iiu
paliVt Vnc<^^. v*^n rer^ ^''•'^r«; t7t<^icn
raV^lurīfnj don>M ko der 'everot-
„Mēs cienām ^ne''<»'H5 nncrr^njokus
Mēs viņus TiM vn'r^t? j»»Kti^c*nrn re-kl
našu m'^^'^VnieVu^. p^t tio»>i
dzlvo im iāiekl^u^j! mv^n ^^\v^<^'
rf^ļi No nome*»>?m vai mt at«;e-
Viš^.'^m āfT^mn^nt^tļ ^V^m tlpm nui-to
n^b^ltu <5r*5^*'»^^« fļrMT^^^'^t nrT nnr
latvl^^M «^^'^'^^eclskc^ pasākumu iz­redzēm
Vācllā?
Kanādas parlamentā nesen notika
debates par imigrācijas paplašinā­šanu
sakarā ar imigrācijas ministri­jas
budžetu. Imigrācijas ministrs
Hariss paskaidroja, ka ministrijas
politika vēlas pavairot Kanādas
iedzīvotāju skaitu ar rūpīgi izmek­lētiem
ieceļotājiem saskaņā ar
valsts uzņemšanas spējām, kup
viegli asimilētos. Patreiz ieinteresētā
sabiedrība Ķanadā esot sadalījusies
divās grupās, no kufām viena uz­skatot,
ka ļaunie ieceļotāji vairojot
nodarbinātības iespējas un valsts
saimniecisko varenību, bet otra do-
N o m e t ņ u
d z ī v e
FARELAS veco laužu mītnē YMCA
rīkoja koncertu, kurā apmeklētāju
pārpildītā zālē noklausījās Ilgas un
Kurļ^^^m^teru priekšnesumus. Prog­ramma
bija plaša un gaumīgi sastā­dīta
un mākslinieki izpelnījās vis­pārīgu
atzinību. Pateicoties rīkota­jiem
un māksliniekiem, vecie ļaudis
lūdz arī citus koncertētaius nepie­mirst
viņus.
N E I S T A T E S nometnē atpakaļ no
Tanžeras atjiriezies tautietis S. Viņš
kā tūrists bija saņēmis izbraukšanas
atļauju un caur Sveici un Itāliju de­vies
uz Ziemeļa!riku. Tanžerā to­mēr
izrādījies, ka tur nav iespējams
atrast nodarbošanos un palikt uz
dzīvi, kāpēc gribot negribot vaja­dzējis
atgriezties atpakaļ.
tARAS transitcentrs franču joslā
joprojām darbojas, laizdams cauri
izceļotājus uz Austrāliju un Kanā­du.
Uzturs pietiekams, bet neērtības
rada telpas barakās, kur, Izņemot
gultas, citu mēbeļu nav. Kopā vienā
telpā parasti jāuzturas 60—70 cilvē-kiemu
Taču katru dienu pieietams
silts ūdens un dušas. Sanitārie ap­stākli
kritizējami, jo nometnes am­bulancē
parasti ilgi jāgaida uz ārstu.
Pēdējā laikā daudz bērnu slimo ar
angīnu, bet ia grib ātri izveseļoties,
iāiet vācu slimnīcā, kas maksā nau­du.
No Lāras transporti dodas tālāk
uz Aurichas 'ūmieku kazarmām, kur
gaida nogādāšanu uz kuģi. Seit dzī­ves
apstākli stipri labāki. Pēdēiais
Austrāliias transports Laru atstāja
17. aprīlī, bet nākošais ies maija sā­kumā.
ĶiLES DP nometne, kas atradās
priekšpilsētā Fridrichsortā, un kupā
vēl (izlvo^a šejienes augstskolās stu­dējošie
DP un ari strādātāji, ar ap­rīli
likvidēta. Iemītnieki pārvietoti
uz EitIniĻ bet māc. J. Gabllks pār­sālīs
dzīvot uz Rendshurffu. Grūtā­kais
stāvoklis tumm^k būs studen­tiem,
kam līdz Kīlei būs jāmēro 50
km ceļš, kas nat ar pazeminājuma
biļeti maksā 2 DM.
STRAZDU PAŖA LIZDU dūmenī
uzgalis grafilris Vilis Krūmiņš Pine-berf::
as nometnē, pārbaudīdams savu
krāsniņu, kas kādu nedēļu vairs ne­vilka.
Kā dabas un dzīvnieku
drauds Kr. putnu pāri atstāja viņu
Iemīļotajā vietā un ieRādā'ās jaunu
skārda dūmeni, krāsniņu pārceļot uz
citu vietu.
n^jot, ka tie palielinot tikai bez­darbnieku
skaitu Kanādā.
Debatēs šis ieskats pierādījās par
pareizu. Progresīvi konservatīvās
partijas pārstāvji uzsvēra, ka vaja­dzētu
vienkāršot ieceļošanas proce­dūru,
un imigrantiem ieskaidrot, ka
Kanādā ārzemnieku nav, bet visi te
ir kanādieši un katrs ieceļotājs mīļi
gaidīts viesis. Lielāks ieceļotāju
skaits, kā to jau norādījusi tirdz­niecības
kamera, nozīmētu vairāk
darba un vairāk pircēju Kanādas
ražojumiem. Minimālais ieceļotāju
skaits gadā nedrīkstētu būt zemāks
par 100.000. īpaši ieceļotāji no An­glijas
un Francijas būtu jāatbalsta
ar ceļa naudām un aizdevumiem.
Bezdarba statistika rādot, ka On-tario
provincē, kas uzņēmusi 183.000
Ieceļotāju, bezdarbnieku skaits pag.
ziemā bijis vismazākais, salīdzinot
ar vispārējo darba tirgus stāvokli.
Debašu nobeigumā ministrs kon­statēja,
ka, neskatoties uz pretestību
arodbiedrību aprindās ieceļotāju
skaita palielināšanai, ari sociālisti
uņ vispār parlamenta vairākums
esot ieskatos, ka imigrācija ir vai­rāk
laba nekā ļauna lieta. Tāpat
izskanēja pra.^ība, lai pēc divu ga­du
nodzīvoSanas Kanādā ieceļotā­jiem
ļautu nodot pirmo prasību pa­valstniecības
iegūšanai, 'izsniedzot
par šo vēlēšanos attiec!ta apliecību.
Bet ir ari citas problēmas. Tau-tislcās
apziņas saglabāšana nesaistās
tikai ar dzīvi noslēgtā savas tautas
pulkā. Par tiem, kas paliks, taču
rūpēsies latviešu laikraksts, tiem
nebūs zudusi latviešu grāmata. Par
viņu garigo aprūpi gādās latviešu
baznīca. Centros darbosies latviešu
tautskola (?).
Kāds būs palicēju politiski tiesis­kais
stāvoklis? Prese rMksta, ka sa­biedroto
orgāni uzdevuši vācu val­dībām
izstrādāt likumprojektus par
palicēju tiesisko stāvokli, norādot,
ka tas nekādi nedrīkst būt sliktāks
kā vācu iedzīvotājiem. Ir prasītas
vienādas tiesības uz darbu, izglītību
\jļXl Mēs vēl nezinām, kāds būs
Bonnas valdības DP likums, bet mūs
māc šaubas Būs neskaidrības, pār­pratumi,
kuru novēršana prasīs pār­stāvības
pie Vācijas valdības un pāri
tai — sabiedroto augstajiem komi­sāriem.
Nebūs sekmju ne pašu pa­licēju
velētiem, ne ieceltiem orjia-niem.
jo tiem trūks vajadzīgās va­ras
autoritātes.
Tādēļ būtu dabica prasība pēc
Latvijas konsulāriem pārstāvjiem
Vācijas telpā, kur ari nākotnē dzīvos
ievērolams skaits latvie.^u. Ar ļoti
solīdo konsula statusu bruņotie lat­viešu
pārstāvji būs neatsverams at­balsts
Vācijā palicējiem.
Kārlis Vldenleks
PIESŪTĪTI GALVOJUMI
Prāvestam K. RuCam (21a) LUbeck,
Parāde 8 III, plcsilUU galvojumi šddām
personām, kuras vlņS lūdz atsaukties:
Bertal-Olivei Oraudiņal, Edvardam But-kum,
Peterim Kuļlkovsklm. Elfrīdai TIl-manel,
Vllhclmlnel Saumanei, Sofijai
BrUtal (?) un Vincentam Krauzam.
Latvijas Ārzemju pases LCK kancelejā
(13b) Augsburg, DP Camp Hochfeld. var
saņemt 5ādl lautleSI: Oskars Blitsons,
Osvalds LIdeks. Anna LTdeka, dz. Kvē­pa
un Georgs Prledltls.
Priccigi devēji
ir bijuši tautieši un tautiešu kopas,
kas ziedojušas LCK Arējās informā­cijas
fondam. Darīt visu, kas kat-a
spēkos stāv, lai pasaule neaizmirst
mazās tautas, kas brīvībā dzīvot
grib, lai tā sadzird mūsu biedinā:u-raa
un brīdinājuma saucienus, — ta
šobrīd ir mūsu ciņa par tēvu zemes
atgūšanu. Visiem, kas šai darbā
piedalījušies sirsnīgi pateicis Arē­jās
in. fonda vadītājs V. Lambcrgs.
Aprīļa mēnesī fondā ienākušās
summas: Latviešu grupa Grēvenē
DM 200; DV Grēvenes nodaļa —
20; Grēvenes draudze — 25; Sarka­nā
Krusta nodaļa Grēvenē — 50;
Utviešu YMCA.^WCAs nodaļa
Grēvenē — 25; Bērzes skautu vienī­ba
Grēvenē — 5; Latv, veco strēln.
kopa* Grēvenē ~ 13,50; LIAA Grē­venes
kopa — 10; tautieši Grēvenē
- 451,50 (Dr. V. StrauUņS — 26,50;
Dr. V. Rūtenbergs, Dr. . A . ZērviņS,
Dr. A. StrauUņš, V. Maizītis, N.
Grava, V. Rozalinskis, Dr. R. Sināts,
K. Būmanis, A. Veidemanis, J, Ik-strims,
N. Ruks, E, VItoliņš, H. U l ­manis,
G. Cikste, A. Dzirkale, Dr.
Z. Ozoliņš, Avots, Avotiņš, V. B!ū-mentāls,
Dr. J Lauva, K. Būmanis,
K. Kalpaks pa 10 DM).
DV amerikāņu joslā 2052,50; 466
Post Disseldorfa-Stockum — 5; V.
Bērziņš, Ambergā — 10; Alma Kies-nere,
Mihcbenē — 3; Getingenas
tautieši — 6,40; DV LIbekas nod. —
86,15; D. Mūrnieks, Erdingenā —
3; O. Balodis, Erdingā — 2; Jūl.
Kublenieks, Eslingenā — 10; Ad.
Ziņģis, Eslingenā — 10; Sigmarin-genas
tautieši — 16; 2. Grencions,
Blombergā — 10; CMWS Post Nr.
279 Hanoverā — 3; Memingenas
tautieši — 110,90; (Nik. Reinfelds
10 DM) LIbekas tautieši — 42,50;
Minsteres transltnom. tautieši —
42 un Bedburgas tautieši — 22.
Kopsunmiā ziedots DM 3370,30.
VE51 ULĒi
Meklē jaunus aizgādājamos
PALĪDZĪBAS AKCIJA
Nenovēršama un rūgta īstenība ir
tā, ka Vācijā palicēju skaits /ar iz­rādīties
prāvs. Tieši palicējiem vis­vairāk
nepieciešams atbalsts, un to
ari izprot latvieši, kam izdevies no­kļūt
citās zemēs un jau daudz maz
iekļauties normālākā dzīvē. Aiz­braucēji
ari cenšas darīt Vācijā pa­licēju
labā visu iespējamo, gan iein­teresējot
vietējo sabiedrību .palīdzēt
grūtdieņiem, gan paši krājot arta­vas,
ko nosūtīt tiem, kam ceļš no
Vācijas slēgts un kas, būdami veci,
slimi, invalidi vai daudzbērnu ģime­ņu
apgādnieki, visvairāk padoti dzī­ves
likstām.
Lielu un .svētīgu darbu veikusi un
veic palīdzības organizācija Lettiska
Hjālpinsamlingen Zviedrijā, vācot
zviedru baznīcas aprindās drē'>es,
pārtiku un naudu grūtdieņu atbal­stīšanai.
Organizācijas rīcībā ir pla­šāki
to zviedru ģimeņu saraksti, kas
līdz šim palīdzējušas ar dāvanu sai­nīšiem
mūsu tautiešiem Vācijā. Tur­pinoties
DP izceļošanai, tagad vai­rākas
zviedru ģimenes palikušas bez
apgādājamiem, lai gan tās šo uzde­vumu
labprāt veiktu arī uz priekšu.
Tādēļ Lettiska Hjālpinsamlingen va­dītājs,
enerģiskais māc. Jānis Sviķis
j^iesūtījis Palīdzības akcl'ai dažu
zviedru ģimeņu adreses, lūdzot tām
paziņot atbalstāmo tautiešu ģime­nes,
kam nav paredzēta izceļošana.
Pirmais saraksts uz Zviedriju jau
nosūtīts.
Kāda latviešu ģimene Francijā,
māte ar divām 122 un 9 g. v. meitām,
labprāt vēlētos uzņemt pie sevis par
vecmāmiņu vecāku sievieti — vie-nlnieci.
Sīs vecmāmiņas uzdevums
būtu uzraudzīt māju un jaunāko
meiteni, kamēr mato un vecākā mei­ta
darbā aufJtuvē. Latviešu .ģimene
dzīvo mpzā ciemā Elzasā. Vogezu
kalnos. Vecās milmuļas — vienlnle-ccs.
kas vēiētos izmantot Šo iespēju
un atkal nokļūt ģimenes vidū, lūg­tas
rakstīt Annai Provomo, Tissage
du Bonhommc (Hnut-Rhin), France.
*
CJImencs bpz apgfltinteko vea ļaudis.
sUmic uc toutileSi kam nav tc«?pējamp
tpklauttcs nrVenS no paArel^ftjām «zee-lo^
nnas schēmflm ur. kas vCKJtos lai
LCK un BSP liit deleKacUō tiem .Pali-d7īb.
ns fjkcljav lctvaro<j sameklē citā»
rmnH kriKtmUtcs" t » jitJ^auclBas fel-mrnes.
kas Vōcljō palJc(^jiem snieptu
matcr'.'ilu un mnrāUsku atb^ilstu. aicināt)
«;nviis lOcumus sirsnleas v^tule» veldS
(U7 Diflna oaplra m%n r.ist«m p^c lespē-
Ia? anElu valoda). k& an uzņēmumu?
iC5fltīt iMiviim redakcija» vaf BSP lat­viešu
dclejTSrjias prlckAsēdet T Frdma-
'nel-Fnd«!nai Tnnnenbermr 8—€ Rss-llnBenl
« (Uo) NeniociHIami lOcumam
pievienot nometnes komltelas. bēgļu
centrālo lestfižu vai vadītāju sabiedrisku
darbinieku atsauksmes, kS ari norādīt,
uz kfida vfirda publlcē:;ama atbUde laik­rakstā.
Uz to pafiu adresi atdnfiU raksUt
tie tautieši un organlzfic'Jas. kas np*
oemtos Šādiem grOtaleņiem VācljS sa­meklēt
citas semēs atsaucīgas ..krust­mātes"
vai ..krusttēvus'
ATBILDES TAUTIEŠIEM:
Katram lūgumam atsevlSĶi un plaSflki
atbUdēt. diemžēl, nav tespējanu. Zemāk
minēto personu lOguml nosOUtl ut no­rādītajām
vietām un lOdz^lem tfinoaat*
da atbildes no turienes
ZvIedrUit V StOrls 1949. — Meminge-nā,
B. Flngerg - LībM, A. M. - Nel-
Statē, A. Runlks — TraunSteinfi, E. Pe-naus
— TraunSteinfi, H Vītola — Varelfi,
Irma Sv. — Augsburgfi, Marija Laksmane,
M. SUeviča - Bad Kanfitatē
Anglljfi: Jfinls Dlnga.
Kanādā: A. Vītols - Eslingenā.
ASV: Z Valda - Nelfitatē, Alvtne Ši­liņa,
Anna Cinis - EsUngenfi, Pēteris
Odrls — Graslebenfl.
«
M. E. Pnfko: Pēc Jaunākās Informāci­jas
no māc, Zlngera, visiem lūgumiem
sameklēti labvēli. Nogaidiet vēl laiciņu,
un Ja tad atbildi nesaņemat, Iesūtiet
mums otrreizēju lūgumu.
U Vatelniekam: Lūdzam atkfirtot.
L,, Ment^rlkam* Savu adreseiJ mainu oa-zlnollet
Mr. E. Lejipam - 600, Maln Str
AsbuTV Park. New Jersey, U.S.A.
Bunerim. Ubekfi- Pēc Jūsu vēstule*: s--
cīnot, sliktas veselības dēl darba devēju
nevarēsim atrast. Ja vēlaties knJsttPvu,
atsŪUet lūgumu.
Tautiete! Holandē: Intemnilonal Refu-gee
Organlzatlon. Pālais Wllson, Rue de
Pa<iul8, Genēve, Schwel2.
Mirs
Oskars Sikfars
No Austrijas saņemta sēru vēsts,
ka tur 26 aprīli ar sirds trieku mi-rlsi
zv. adv. p. Oskars Siktars. Kopš
U : K pārstāvja Austrijā Ēvalda
Freivalda izceļošanas uz ASV 1949.
g. sākumā, viņa vieta izraudzīja Os­karu
Siktaru Mērodams tālo ceļu
no savas dzīves vietas Glazenbachā,
S. piedalījās Vāciiā notiekošajās
LCP sesljāv un LCK plenārsēdēs,
allaž nākdams ar kādiem lietišķiem
ierosinājumiem viņa pārstāvēto tau­tiešu
un visas trimdas kopības labā.
Vairākus gadus S. darbojās Au­strijas
angabala komiteja un Austri-ias
latviešu laikraksta Latviešu
Balss Austrijā redakcijā un līdz
r<at Dēdējām brīdim bija ari LSK
pārstāvis Austri ^'ā. Presi Vāciiā
viņš kartēM apgadn^a ar ziņoju­miem
par tautiešu dzīvi Austniā,
kļūdams par cīticfu līdzstrādnieku
'^rī Latvijā. Bez informatīviem
rakstiem viņa spalvai p^eior ari
ievadi un polemikas, kurās vinš pa
laikam pacēla savu balsi, aiz'i'V'ē-dams
taisnību un patiesību.
^"^^ REDAKCIIA!
KAD NAKTI JAATSTAJ
NOMETNE
Šinīs dienās LCP vlcepriekšsēdim
plkv. Kārlim Lobcm paziņoja, ka
viņam atņemta IRO aprūpe un ne­kavējoties
jāatstāj Neištates nomet­ne
un jāpāriet dzīvot uz tuvumā
esošajām koka barakām, kurās jau
mdUnās izskrlnētle vai brīvprātīgi
vācu sainmieclbā pārgājušie DP.
Ka IRO varētu kādam atņemt ap­rūpi,
tas nepārsteidz, bet gan izbrī­nu
rada veids, kā un kādā steigā
pulkvedim bija jāatstāj nometne
vēlā vakara stundā. Vēroja un pē­tīja,
vai tikai pulkvedis vairāk ne­paņem
līdzi nekā viņam atļauts.
Likās, ka noteicējas amatpersonas
neatskāra, ka iStraida latviešu pulk­vedi,
kas cīņā pret boļševisrau. kas
ir viņa sūtība, licis savu dzīvību
ķīlā un t am nav nekādas iekāres
pievākt nodriskāto un notraipīto
nometnes skapi vai soliņu. Drīzāk
jau viņš domāja skumjas domas par
likteni, kas gribējis, ka par cīņu,
kurā aktīvi būtu Jāiesaistās visai
rietumu pasaulei, viņa alga tagad ir
morāliskais pazemojums un izskrl-nēšana.
Lai pulkvedis zina, ka vlņfi nav
viens. Viņa Volhovas purvu bri­dēji
stāv aiz viņa Mēs visi vēl bū- '
sim vajadzīgi, kad sitīs mūsu
stunda.
Ēriks Miesnieks. NeiStatē .
SATVERSMES DAŽĀDĀ
TULKOŠANA
, V. Bastjāņa raksts Vai kopīgs ceļš
iespējams satversmes dažādā tulko-;
šanā skaidrības ienes maz, im. Šķiet»
vēl mazāk labuma Satversmē no­teikts,
ka Saeimas priekšsēdim, starp'
citu, ir pienākums IzpildU Valsta
prezidenta amatu, „Ja pēdējais atro­das
ārpus valsts robežām vai citādi
kavēts izpildīt savu varu",
Ja Valsta prezident», boļftevikiem
okupējot Latviju, būtu aizbraucis.'
teiksim, uz Ameriku, vai vlņfi tagad
varētu, kā tas Satversmē noteikts,
„izpildīt savu varu" par Latvijai
zemi, par Latvijas tautu? Nē, Jo par
Latviju valda brutāla padomju vara,
kas nepilda starptautiskos līgumus
un likumus. Satversme tādēļ pa­redz,
ka atrašanās ārpus vaists ro­bežām
Valsts prezidentu kavē „lz«
pildīt savu varu".
Nav saprotams tādēļ senatoru
kungu konstatējumus (1948. g. U
martā), Valsts prezidenta viet^
nieks (Saeimas priekšsēdētāja viet­nieks),
atrazdamies ārpus valsts ro­bežām
pretēji Satversmes noteiku­miem,
būtu tiesīgs iQ)ildIt to, ko pati
Valsts prezidents nav tiesīgs darīt
Pēdējā Latvijas brīvvalsts valdība
1940. g. 17. maijā gan ir devusi ne­pārprotamas
pibvaras sūtnim K.
Zariņam ..aizstāvēt Latvija» intere­ses
pēc labākās apziņas visās ze­mēs".
(Skat. pilnvaru 6. pantu). Mū­su
sūtņus K. Zariņu un J Feldmanl
atzīst lielvalstis, bet nav gan zltiām»,
vai bīskaps J Rancāns no lielval­stīm
tiktu atzīts par Valsts prezi­denta
tiesību nesēju.
Sekojot V. Bastjāņa domu gaitai,
Jāsecina, ka būtu jāpanāk pie liel­valstīm
atzītā sūtņa Zariņa pilnvaru
..aizstāvēt Latvijas Inteieses" .anulē­šana
,lai tās nodotu bīskapam J*
Rancānam. Tad nu mums būtu
Valsts prezidents — „saskaņā at
Satversmi" kufS, atrazdamies ārpus
valsts robežām, būtu kavēts ^.izpildīt
savu varu". Tas arī ir saskaņā ar
Satversmi un patiešām būtu vien­reizējs
..sasniegums".
Ādolfs Blāķis,
Grosauheimā pie Hanavai
iiiiiiiiiiiiiiiiiiitiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiii
HEDVIGU ARZT.
kas kara lalkfi dzīvoja LltzmannsUdt,
Ludendorfstr. B9, bet kopi klda laUu,
cik zināms, IzceloJuH uz Austrāliju, ifldt
raksUt Leonhardam Rauskam Werthelra/
M?iin, Elchelgasse 58 vai Latvijas redak­cijai.
Aug neaizkaramais fonds
Daugavas Vanagu Neaizkaramajā
fondā aprīli ienākuši šādi ziedoju­mi:
DV Vircburgas Centrālās nom.
nodaļa — DM 94,12 un Ziemeļu no­metnes
nodaļa — 1000, L. Ekšteins
— 2, DV Neiburgas nod. - 35,40,
Bad Ki.«:ingcria.*? latviešu kopa —
119. DV Bad Aiblingas nod. - 500
un DV Eslingenas nod. 81,25 vai
kopā DM 1831.77
Pavisam uz 1. maiju fondā skai­tās
DM 16.309.56 DV amerikāņu
joslas valde atsaucīgajiem ziedotā-
Mem izsaka savu sirsnīgāko patei­cību.
4 V / ? ^ — ir an ļusu prasība.
Darba veikšanai z i e d o j i e t LCK arēja'^ Informācijas fondam.
Ziedojumi nosīitāroi: Vācijā LCK informācijas niizardi, (I4a) EssUn gen/N.,
ZolIbcrgFtr. 1-50: ārzemēs Latvl^ pārstivjlan. (Skat. 7. lapp. sludinājuma.)
Kii|«
Jau -
fapSrpilni'
«ejlen^-
Stt iepirkšanos.
>iek8 pāris. '
nanljāfl ļ^e a
biedrībā Iscien
lēdija». Nebija
nit sava»
nopOidandei
NNU man
dvesa. ,Jecivi
latvieitt labā iu
lam."" - . K i t ā i
^ ^ ^ ^ — ^ m^^^^~ -m praittdi Jautljuj
pa4)S]i» Ittiit '
varbat.,r«.^
ni pirtnudĻ
ara ndh.'
cķratiŗ.Jet
liboitavu?"
Va nu Edsan
ļimt daiim "'^
lUliHi radloat
Uiuilto* fflOa
viņa dzlv(^
tu «izkraUjud
TUm i«jlenei
innteiandleil
W dondjuii
u; kat tpMļ
un eeiRH
l«Wt, bet mis
« u niekiem.
»«l«<Wjii pirkt
m kad vecu
«laparitur-f^
f TSpai um
tajMdSJotpar
F M ttSrdņSm. 1
fflļļiM, bet tavt
diezgan laU
^velkaa par 1R
S^JMl Wtl no (
^.'^a nedējas I
: 5» «PSJot maP
JT' viņa sie
•"rtta lidz va
«vētdienij
č^^"> teicu
i5S'^^aldel,'Tļ
* ar to aj
"Ml